Full text

fLĒMUMS
par nevienlīdzīgiem un netaisnīgiem līguma noteikumiem
Rīgā
2012.gada 24.februāris Nr.1-lg
1.Patērētāju tiesību aizsardzības centrā (turpmāk – PTAC) 2011.gada 2.jūnijā saņemts (..) (turpmāk – Iesniedzējs) iesniegums (turpmāk – Iesniegums), kurā lūgts PTAC sniegt viedokli par SIA „AGA” (turpmāk – Sabiedrība) Iesniedzējam piedāvātā sašķidrinātās naftas gāzes balonu (turpmāk – balons) nomas līguma (turpmāk – Līgums) noteikumu atbilstību patērētāju tiesības reglamentējošo normatīvo aktu prasībām.
Iesniegumā Iesniedzējs iebilst pret Līguma 3.3.apakšpunktu, jo uzskata, ka tas ierobežo viņa tiesības izvēlēties, kur iegādāties sašķidrināto gāzi iznomātā balona piepildīšanai. Tāpat Iesniedzēja ieskatā Līguma 5.4.apakšpunktā noteiktais līgumsods 50 LVL apmērā par katru patvaļīgi piepildītu vai remontētu balonu un Līguma 7.2.apakšpunktā paredzētā šķīrējtiesas klauzula pārkāpj viņa kā patērētāja tiesības.
2.2011.gada 15.jūnijā PTAC ar vēstuli Nr.21-04/3632-V-202 (turpmāk – Pieprasījums Nr.1), pamatojoties uz Patērētāju tiesību aizsardzības likuma (turpmāk – PTAL) 25.panta ceturtās daļās 6.punktu un septīto daļu, 26.panta ceturto daļu, 2006.gada 1.augusta Ministru kabineta noteikumu Nr.632 „Patērētāju tiesību aizsardzības centra nolikums” (turpmāk – Nolikums) 6.3. un 6.4.apakšpunktu, pieprasīja Sabiedrībai līdz 2011.gada 1.jūlijam rakstveidā iesniegt PTAC paskaidrojumu par Pieprasījumā Nr.1 norādīto Līguma noteikumu atbilstību patērētāju tiesības regulējošo normatīvo aktu prasībām, papildus norādot sekojošu informāciju:
1) vai Līguma 3.3.apakšpunkts ir saprotams tādējādi, ka patērētājam ir pienākums pildīt balonu tikai pie Sabiedrības (attiecīgi papildus slēdzot ar Sabiedrību sašķidrinātās gāzes pirkuma līgumu) un līdz ar to patērētājam ir aizliegts pildīt balonu pašam vai ar trešās personas palīdzību;
2) gadījumā, ja Līguma 3.3.apakšpunkts aizliedz patērētājam pildīt balonu pašam vai ar trešās personas palīdzību, kāds ir minētā aizlieguma mērķis un pamatojums tā iekļaušanai Līgumā;
3)Līguma 5.4.apakšpunktā noteiktā līgumsoda ekonomisko pamatojumu, iesniedzot tā detalizētu aprēķinu, kā arī norādot, kādi zaudējumi Sabiedrībai tiek nodarīti, ja patērētājs patvaļīgi piepilda vai remontē balonu;
4)vai Līgums ir paredzēts piedāvāšanai gan komersantiem, gan patērētājiem, tai skaitā, vai Sabiedrība šāda satura līgumus slēdz arī ar patērētājiem;
5)cik daudz šāda satura līgumus Sabiedrība ir noslēgusi ar patērētājiem laika posmā no 2010.gada 1.janvāra līdz 2011.gada 1.jūnijam.
3.2011.gada 4.jūlijā PTAC saņēma Sabiedrības 2011.gada 30.jūnija atbildes vēstuli Nr.66 (turpmāk – Paskaidrojums Nr.1), kurā sniegts daļējs paskaidrojums par PTAC Pieprasījumā Nr.1 minēto. 2011.gada 19.augustā PTAC saņēma Sabiedrības 2011.gada 18.augusta vēstuli Nr.73 (turpmāk – Paskaidrojums Nr.2), kurā Sabiedrība sniedz papildu skaidrojumu par Līgumā iekļautās šķīrējtiesas klauzulas atbilstību patērētāju tiesību aizsardzības normatīvo aktu regulējumam.
4.Izvērtējot Sabiedrības Paskaidrojumā Nr.1 un Paskaidrojumā Nr.2 sniegto informāciju, PTAC 2011.gada 8.septembrī ar vēstuli Nr.21-04/5312-V-202 (turpmāk – Pieprasījums Nr.2), pamatojoties uz PTAL 25.panta ceturtās daļās 6.punktu un septīto daļu, Nolikuma 6.3. un 6.4.apakšpunktu, pieprasīja Sabiedrībai iesniegt sekojošu papildu informāciju:
1) kur Sabiedrība uzpilda tās iznomātos balonus patērētājiem un vai minēto balonu uzpildītāja ir pati Sabiedrība. Ja Sabiedrības atbilde ir noraidoša, tad sniegt informāciju, kas uzpilda Sabiedrības iznomātos balonus;
2) kur patērētājiem ir iespējams nodot tukšos balonus uzpildīšanai un vai Sabiedrībai ir konkrēti nodošanas punkti. Ja Sabiedrības atbilde ir apstiprinoša – kurās vietās (adrese) atrodas Sabiedrības tukšo balonu nodošanas punkti;
3) vai Sabiedrība nodrošina paaugstinātākas drošības prasības baloniem un to uzpildes stacijām, nekā to paredz 2002.gada 18.jūnija Ministru kabineta noteikumi Nr.234 „Noteikumi par transportējamām spiedieniekārtām” (redakcija spēkā no 2002.gada 1.jūlija līdz 2011.gada 1.jūlijam) vai 2011.gada 28.jūnija Ministru kabineta noteikumi Nr.500 „Noteikumi par transportējamām spiedieniekārtām” (redakcija spēkā no 2011.gada 1.jūlija) un 2009.gada 1.oktobra Ministru kabineta noteikumi Nr.953 „Sašķidrinātās naftas gāzes balonu uzpildes staciju tehniskās uzraudzības kārtība” (turpmāk – Noteikumi). Ja Sabiedrības atbilde ir apstiprinoša, tad kādā veidā Sabiedrība nodrošina šāda veida paaugstinātas drošības prasības.
5.2011.gada 22.septembrī PTAC saņēma Sabiedrības 2011.gada 21.septembra vēstuli Nr.82, kurā norādīts, ka sakarā ar Sabiedrības drošības un kvalitātes inženiera atrašanos atvaļinājumā uz PTAC Pieprasījumā Nr.2 uzdotajiem jautājumiem Sabiedrība atbildi varēs sniegt tikai līdz 2011.gada 7.oktobrim.
2011.gada 7.oktobrī PTAC saņēma Sabiedrības 2011.gada 6.oktobra vēstuli Nr.89 (turpmāk – Paskaidrojums Nr.3), kurā sniegts paskaidrojums par PTAC Pieprasījumā Nr.2 minēto.
6.Saskaņā ar PTAL 25.panta ceturtās daļas 41. un 6.punktu PTAC funkcijās ietilpst par patērētāju tiesību aizsardzības normatīvo aktu pārkāpumiem saņemto iesniegumu un sūdzību izvērtēšana, ņemot vērā iespējamā pārkāpuma būtiskumu un potenciālo kaitējumu patērētāju kolektīvajām interesēm, kā arī patērētāju tiesību ievērošanas uzraudzība līgumu projektos un līgumos, ko patērētāji slēdz ar ražotājiem, pārdevējiem vai pakalpojumu sniedzējiem, arī normatīvajos aktos paredzēto darbību veikšana, lai ražotājs, pārdevējs vai pakalpojuma sniedzējs grozītu līguma projektu vai pārtrauktu pildīt līguma noteikumus, ja līguma projektā vai noslēgtajā līgumā konstatēti netaisnīgi vai neskaidri noteikumi.
Līdz ar to PTAC kompetencē ietilpst izvērtēt, vai Līguma noteikumi atbilst PTAL 6.panta prasībām par taisnīgu līguma noteikumu ietveršanu patērētājiem piedāvātajos un ar patērētājiem noslēgtajos līgumos. Ievērojot augstāk minēto, PTAC izvērtēja Līguma noteikumus un savas kompetences ietvaros konstatēja Līguma noteikumos vairākas neatbilstības PTAL noteiktajām prasībām.
Tādejādi PTAC 2011.gada 21.decembrī ierosināja administratīvo lietu, sastādot Patērētāju tiesību uzraudzības pasākumu izvērtējuma protokolu Nr.39A. Savukārt 2011.gada 22.septembrī PTAC ar vēstuli Nr.21-04/7876-V-202 (turpmāk – Pieprasījums Nr.4) saskaņā ar PTAL 25.panta ceturtās daļas 6.punktu un septīto daļu, kā arī Nolikuma 6.3. un 6.4.apakšpunktu pieprasīja Sabiedrībai līdz 2012.gada 13.janvārim sniegt detalizētu rakstveida paskaidrojumu un aicināja izteikt viedokli par Pieprasījumā Nr.4 norādīto Līguma noteikumu atbilstību patērētāju tiesību aizsardzību regulējošajiem normatīvajiem aktiem.
Papildus, pamatojoties uz PTAL 25.panta astotās daļas 1.punktu, PTAC ierosināja Sabiedrībai līdz 2012.gada 13.janvārim iesniegt rakstveida apņemšanos novērst patērētāju tiesību pārkāpumu, nepiemērojot Pieprasījumā Nr.4 konstatētos netaisnīgos līguma noteikumus ar patērētājiem noslēgtajos līgumos un grozot patērētājiem piedāvātos līgumu projektus, vienlaikus iesniedzot arī laboto Līguma projektu.
7.Pēc PTAC un Sabiedrības pārstāvju telefoniskas vienošanās 2012.gada 12.janvārī tika rīkota tikšanās, lai uzklausītu Sabiedrības viedokli un saņemtu papildu paskaidrojumu par attiecīgo Līguma noteikumu atbilstību normatīvo aktu prasībām.
2012.gada 30.janvārī PTAC saņēma Sabiedrības 2012.gada 27.janvāra atbildes vēstuli Nr.11 (turpmāk – Paskaidrojums Nr.4) par PTAC Pieprasījumā Nr.4 minēto, kā arī par pušu (proti, PTAC un Sabiedrības) tikšanās laikā sniegto Sabiedrības pārstāvju viedokli un tā argumentāciju.
8.Ievērojot Paskaidrojumā Nr.4 sniegto informāciju, PTAC darbiniece (..) un Sabiedrības pilnvarotais pārstāvis (..) 2012.gada 6.februāra un 2012.gada 7.februāra elektroniskajā pasta sarakstē vienojās par to, ka Sabiedrība iesniegs daļēju rakstveida apņemšanos saskaņā ar PTAL 25.panta astotās daļas 1.punktu. 2012.gada 7.februārī PTAC saņēma Sabiedrības 2012.gada 7.februāra vēstuli Nr.14 (turpmāk –Rakstveida apņemšanās), kurā Sabiedrība apņemas Līgumā, kas tiek slēgts ar patērētāju, noteikt patērētājam pilnīgu zaudējumu atlīdzināšanas pienākumu ar tiesībām Sabiedrībai papildus noteikt līgumsodu līdz 5% no inventāra vērtības, izvērtējot katru gadījumu individuāli. Vienlaikus Sabiedrība apņemas Līgumā, kas tiek slēgts ar patērētāju, noteikt tiesības patērētājam strīdu gadījumā vērsties vispārējās jurisdikcijas tiesā. Papildus Sabiedrība norāda, ka tā nav līdz šim piemērojusi un apņemas nepiemērot ar patērētājiem noslēgtajos Līgumos iekļautos 5.4. un 7.2.apakšpunktus, kas PTAC ieskatā paredz neproporcionālu līgumsodu un patērētāju tiesībās par prettiesisko atzīto šķīrējtiesas klauzulu. Papildus Sabiedrība iesniedza arī laboto Līguma projektu.
Ievērojot iepriekš norādīto, PTAC savas kompetences ietvaros ir izvērtējis Sabiedrības Līguma 3.3.apakšpunkta, 5.4.apakšpunkta un 7.2.apakšpunkta noteikumus, un ņemot vērā
Sabiedrības Paskaidrojumā Nr.1, Paskaidrojumā Nr.2, Paskaidrojumā Nr.3 un Paskaidrojumā Nr.4, kā arī daļējā Rakstveida apņemšanās minēto, norāda sekojošo:
[1] Saskaņā ar PTAL 6.panta pirmo daļu ražotājs, pārdevējs vai pakalpojuma sniedzējs nedrīkst piedāvāt tādus līguma noteikumus, kas ir pretrunā ar līgumslēdzēju pušu tiesiskās vienlīdzības principu, šo likumu un citiem normatīvajiem aktiem. Savukārt PTAL 3.panta 2.punkta noteikums paredz to, ka patērētāja tiesības ir pārkāptas, ja nav ievērots līgumslēdzēju pušu vienlīdzības princips un līguma noteikumi ir netaisnīgi.
Pamatojoties uz PTAL 6.panta trešo daļu, līguma noteikums, kuru līgumslēdzējas puses savstarpēji nav apspriedušas, ir netaisnīgs, ja tas pretēji labticīguma prasībām rada būtisku neatbilstību līgumā noteiktajās līgumslēdzēju pušu tiesībās un pienākumos par sliktu patērētājam. Atbilstoši PTAL 6.panta ceturtajai daļai, novērtējot līguma noteikumus, ņem vērā pārdotās preces vai sniegtā pakalpojuma raksturu, visus apstākļus, kādos līgums noslēgts, kā arī noslēgtā līguma un ar to saistītā līguma noteikumus.
Lai konstatētu, vai attiecīgais līguma noteikums ir apspriests, ir jāņem vērā PTAL 6.panta piektajā un septītajā daļā noteiktais. Saskaņā ar PTAL 6.panta piekto daļu līguma noteikums vienmēr ir uzskatāms par savstarpēji neapspriestu, ja līgums sastādīts iepriekš un patērētājam nav bijis iespējams ietekmēt attiecīgā līguma noteikumus. Savukārt PTAL 6.panta sestā daļa paredz, ja ir apspriesti līguma atsevišķi noteikumi vai atsevišķu noteikumu attiecīgi aspekti, tad nevar uzskatīt, ka savstarpēji apspriesti ir arī pārējie līguma noteikumi. Arī Eiropas Padomes 1993.gada 5.aprīļa direktīvā Nr.93/13/ECC „Par netaisnīgiem līguma noteikumiem patērētāju līgumos”, kuras normas ir iekļautas PTAL, noteikts, ka nosacījums vienmēr uzskatāms par neapspriestu, ja tas ir bijis sagatavots jau iepriekš un patērētājam līdz ar to nav bijusi iespēja ietekmēt šā nosacījuma saturu, īpaši tas ir iepriekš formulētu tipveida līgumu kontekstā.
PTAC norāda, ka PTAL izpratnē pat skaidri izteikts patērētāja apliecinājums, ka viņš ir iepazīstināts ar līguma standarta noteikumiem un vienojies par tiem, neizslēdz direktīvas piemērošanu (Zadraks G. Netaisnīgu noteikumu direktīvas reforma. Likums un Tiesības, 2005, Nr.4). Par apspriestiem līguma noteikumiem uzskatāmi līguma noteikumi, par kuriem līgumslēdzēji, savstarpēji apspriežoties (savstarpēji apmainoties viedokļiem), ir vienojušies. Līdz ar to parakstīts līgums pats par sevi nav pietiekams pierādījums tam, ka līgumslēdzēji savstarpēji apsprieda katru līguma noteikumu atsevišķi. Teorētiska iespēja apspriest katru līguma noteikumu atsevišķi nepierāda, ka tā konkrētajā gadījumā ir notikusi (Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2006.gada 7.marta spriedums lietā Nr.C30519003, motīvu daļas 14.punkts). Ja apspriešana ir formāla (piemēram, personas paraksts līgumā), tad to nedrīkstētu pieņemt kā apspriešanu PTAL izpratnē.
PTAL ir paredzēti izņēmumi no vispārējiem līgumu noslēgšanas noteikumiem: netaisnīgs līguma noteikums var tikt atcelts, ja tas nav ticis apspriests. Tikai līguma parakstīšana no patērētāja puses un informētība par līguma saturu nav uzskatāma par apspriešanu.
Ievērojot minēto, kā arī, izvērtējot Sabiedrības sniegtos argumentus par Līguma noteikumu apspriešanu, PTAC secina, ka Līgums ir līgumslēdzējpušu savstarpēji neapspriests tipveida līgums, kas ir sastādīts iepriekš ar standartveida noteikumiem, proti, vairākiem patērētājiem no Sabiedrības puses piedāvātiem vienāda satura līguma noteikumiem. Līdz ar to PTAC norāda, ka Sabiedrības Līgums ir standarta līgums, ko Sabiedrība piedāvā patērētājiem parakstīšanai jau iepriekš izstrādātā tipveida formā. Ievērojot iepriekš minēto, PTAC secina, ka saskaņā ar PTAL 6.panta piekto daļu Sabiedrības piedāvātais Līgums ir standartlīgums, līdz ar to tā noteikumi, izņemot Līguma būtiskās sastāvdaļas, uzskatāmi par līgumslēdzējpušu savstarpēji neapspriestiem.
Vienlaikus PTAC norāda, ka normatīvie akti neaizliedz patērētājiem piedāvāt tipveida līgumus, tomēr šādos līgumos iekļautie noteikumi nedrīkst pretēji labticīguma prasībām radīt būtisku neatbilstību līgumā noteiktajās līgumslēdzēju pušu tiesībās un pienākumos par sliktu patērētājam.
[2] Papildus PTAC informē, ka saskaņā ar PTAL 1.panta 3.punktu patērētājs ir fiziska persona, kas izsaka vēlēšanos iegādāties, iegādājas vai varētu iegādāties vai izmantot preci vai pakalpojumu nolūkam, kurš nav saistīts ar tās saimniecisko vai profesionālo darbību. Savukārt atbilstoši PTAL 1.panta 4.punktam pakalpojuma sniedzējs ir persona, kas savas saimnieciskās vai profesionālās darbības ietvaros sniedz pakalpojumu patērētājam.
Ievērojot minētajās tiesību normās noteikto, secināms, ka Iesniedzējs konkrētajā gadījumā ir uzskatāms par patērētāju, kuram Sabiedrība kā pakalpojuma sniedzējs ir piedāvājusi noslēgt Līgumu. Minēto Paskaidrojumā Nr.1 apstiprina arī Sabiedrība, norādot, ka Līguma projekts ir paredzēts piedāvāšanai gan komersantiem, gan patērētājiem, vienlaikus sniedzot informāciju, ka laika periodā no 2010.gada 1.janvāra līdz 2011.gada 31.maijam šāda veida līgumi ir noslēgti ar 75 patērētājiem, no kuriem uz Paskaidrojuma Nr.1 sagatavošanas brīdi balonus saskaņā ar Līgumu ir izīrējusi 31 persona (patērētāji).
[3] Līguma 3.3.apakšpunkts noteic: „Nomniekam ir aizliegts:
3.3.1.Remontēt Inventāru un pildīt balonus pašam, vai ar trešo personu (izņemot Iznomātāja) palīdzību.
3.3.2.Nodot, kā arī saņemt Inventāru no trešajām personām. Gadījumā, ja nomnieks ir nodevis vai saņēmis Inventāru no trešajām personām, tiek uzskatīts, ka Inventārs ir zaudēts nomnieka vainas dēļ un nomniekam ir jāsamaksā līguma 3.2.7.p. noteiktā atlīdzība. Aizliegums saņemt Inventāru neattiecas uz gadījumiem, ja Inventārs tiek atgriezts Iznomātājam”.
[3.1] Ievērojot Līguma 3.3.1.apakšpunktu, nomniekam ir aizliegts pildīt balonus pašam vai ar trešo personu (izņemot iznomātāja, proti, Sabiedrības) palīdzību. Paskaidrojumā Nr.1 Sabiedrība apstiprina, ka minētais noteikums nosaka patērētāja pienākumu balonu pildīt tikai pie Sabiedrības, kas nozīmē aizliegumu pildīt balonu patērētājam pašam vai ar trešās personas starpniecību. Paskaidrojumā Nr.2 Sabiedrība informē, ka tā šķidrinātās naftas gāzes balonus uzpilda uzņēmumos SIA „Latvijas propāna gāze” un AS „Reola Gass”. Tātad PTAC secina, ka Sabiedrība balonus pati neuzpilda, bet tos uzpilda Sabiedrības izraudzītas trešās personas. Sabiedrība Paskaidrojumā Nr.3 norāda, ka tā balonu uzpildē ievēro noteikumos piemērojamo standartu LVS EN 1440:2008 „Šķidrinātās naftasgāzes (SNG) iekārtas un piederumi. Transportējamu atkārtoti uzpildāmu SNG balonu periodiskā apskate (atestācija)”.
Izvērtējot lietā esošos materiālus, PTAC secina, ka Sabiedrības prasība patērētājiem obligāti pildīt balonus tikai pie Sabiedrības nav pamatota. Saskaņā ar PTAL 6.panta trešās daļas 1.punktu, kopsakarā ar minētā likuma 5.panta otrās daļas 2., 3. un 5.punktu, par netaisnīgiem līguma noteikumiem ir uzskatāmi noteikumi, kas ir pretrunā ar līgumslēdzējpušu vienlīdzības principu, tai skaitā, ierobežo patērētāja tiesības slēgt līgumus ar trešajām personām, nosaka priekšrocības pakalpojuma sniedzējam un ierobežojumus patērētājam, kā arī patērētāju nostāda neizdevīgā stāvoklī un ir pretrunā ar labticīguma prasībām. Turklāt saskaņā ar PTAL 4.panta pirmo daļu, stājoties līgumattiecībās ar ražotāju, pārdevēju vai pakalpojuma sniedzēju, patērētājam jādod iespēja pilnībā realizēt savu izvēli un gribu, iegādājoties tieši tādu preci vai saņemot tieši tādu pakalpojumu, kādu patērētājs vēlas, izņemot likumā noteiktos ierobežojumus.
Noteikumi nosaka prasības, kas jāievēro, uzturot un lietojot šķidrinātās naftas gāzes balonu uzpildes stacijās, kurās tiek uzpildīti šķidrinātās naftas gāzes baloni, lai neradītu draudus cilvēka dzīvībai, veselībai, īpašumam un videi, kā arī nosaka šo iekārtu tehniskās uzraudzības kārtību. Vienlaikus Noteikumi paredz stacijā ievesto šķidrinātās naftas gāzes balonu aprites kārtību, sākot no to pieņemšanas brīža stacijā līdz to izvešanai no stacijas. Tikai pie šādiem pakalpojumu sniedzējiem, kuru stacijas atbilst Noteikumu prasībām, patērētājiem ir tiesības uzpildīt gāzes balonus. Minētais nodrošina to, lai balonu uzpildīšanas procesā neradītu draudus cilvēka dzīvībai, veselībai, īpašumam un videi.
2008.gada 9.janvārī Konkurences padome pieņēma Lēmumu Nr.E02-2 „Par pārkāpuma konstatēšanu, tiesiskā pienākuma un naudas soda uzlikšanu Lietā Nr.839/07/05/15. Par Konkurences likuma 13.panta ģenerālkauzulas iespējamo pārkāpumu SIA „Latvijas propāna gāze” darbībās” (turpmāk – Lēmums), kurā, izpētot konkrēto tirgu un citu esošo un potenciālo tirgus dalībnieku viedokļus, uzlika par pienākumu SIA „Latvijas propāna gāze” pārtraukt piemērot un izslēgt, kā arī turpmāk nenoslēgt ar patērētājiem sekojošus līgumu noteikumus:
1)Tehnisko noteikumu gāzes apgādei 7.punktā ietverto pienākumu lietotājam noslēgt līgumu ar SIA „Latvijas propāna gāze” par sašķidrinātās naftas gāzes piegādi;
2)Līguma par sašķidrinātās naftas gāzes piegādi 5.1.punktu, kurā noteikts: „Nomnieks pērk gāzi no SIA „Latvijas propāna gāze” visu Iekārtas nomas laiku. Nomniekam nav tiesību Iekārtā izmantot trešās personas piegādātu gāzi. Šā noteikuma pārkāpšanas gadījumā Iznomātājam ir tiesības vienpusēji izbeigt līgumu un demontēt Iekārtu. Šajā gadījumā nomniekam jāmaksā līgumsods Ls 100,- apmērā un jānodrošina Iekārtas demontāža saskaņā ar šo līgumu”. Tādejādi PTAC secina, ka līdzīga satura noteikumus kā Līguma 3.3.apakšpunkts
Konkurences padome jau ir aizliegusi SIA „Latvijas propāna gāze” piemērot un turpmāk izmantot patērētāju līgumos. Konkurences padome Lēmumā norāda, ka šāda veida noteikumi patērētāju līgumos ierobežo patērētāja tiesības brīvi izvēlēties šķidrinātās naftas gāzes piegādātāju. Vienlaikus tie neļauj pārējiem (esošajiem un potenciālajiem) tirgus dalībniekiem attīstīt konkurētspējīga produkta (pildīt balonus ar šķidrināto naftas gāzi) mazumtirdzniecību un rada barjeras pārējiem tirgus dalībniekiem ienākšanai konkrētajā tirgū, kas ir pretrunā ar Konkurences likuma 13.pantā noteikto aizliegumu.
Kaut arī šīs lietas ietvaros Sabiedrībai nav atzīta dominējošā stāvokļa esamība, PTAC ņem vērā Sabiedrības mājas lapā www.aga.lv sniegto informāciju, ka Sabiedrība ir Latvijā vadošais rūpniecisko un medicīnisko gāzu uzņēmumus. Tādejādi, ja Sabiedrība piemēro līguma noteikumu, kas aizliedz tās balonus uzpildīt pie citiem pakalpojuma sniedzējiem, tā ierobežo patērētāju, kuri vēlas nomāt Sabiedrības gāzes balonus, tiesības brīvi izvēlēties šķidrinātās naftas gāzes piegādātāju.
[3.2] Paskaidrojumā Nr.4 Sabiedrība norāda, ka aizliegums uzpildīt balonu pie trešajām personām izriet no nomas tiesisko attiecību būtības. Proti, Līgums atbilst nomas vai īres līguma jēdzienam saskaņā ar Civillikuma 2112.pantu, līdz ar to Sabiedrībai kā īpašniekam un iznomātājam ir likumīgas tiesības noteikt tā īpašuma (balona) lietošanas noteikumus arī attiecībās ar patērētāju. Paskaidrojumā Nr.4 norādīts, ka Sabiedrība ar Līguma 3.3.apakšpunktu nepieļauj iespēju patērētājam slēgt gāzes pirkuma līgumus, izmantojot konkrēto Sabiedrības balonu. Saskaņā ar Civillikuma 2115.pantu nomnieks vai īrnieks nedrīkst nodot lietu citai personai bez iznomātāja vai izīrētāja noteiktas piekrišanas. Līdz ar to Sabiedrība secina, ka Civillikuma 2115.pants aizliedz patērētājam slēgt līgumus ar trešajām personām par balona nodošanu apakšīrē vai apakšnomā.
Izvērtējot Sabiedrības sniegtā argumenta pamatojumu, PTAC norāda, ka lietas iznomāšana (par atlīdzību) vai nodošana tālāk (bez atlīdzības) nav identificējama ar jēdzienu
– lietu lietot vai izmantot atbilstoši tās mērķiem (saskaņā ar Civillikuma 2151.pantu), kas šai gadījumā ietver attiecīgās gāzes uzpildi iznomātajā balonā un tās atbilstošu lietošanu nomnieka vajadzībām. Lietām ir skaidri zināms saimnieciskais uzdevums un tāpēc ir pašsaprotami, ka nomnieks lietos lietu atbilstoši lietas parastajam pielietojumam (Latvijas Republikas Civillikuma komentāri. Saistību tiesības (1401. – 2400.p.). Sagatavojis autoru kolektīvs prof. K.Torgāna vispārīgā zinātniskā redakcijā. Rīga: Mans Īpašums, 2000., 488.lpp.). PTAC paskaidro, ka galvenais balona iznomāšanas mērķis ir gāzes uzpilde un tālāka tās lietošana, jo attiecīgi, neuzpildot gāzi, tukšam balonam zūd tā pielietojamība (tas ir, mērķis, kāpēc patērētājs vispār vēlas un noslēdz nomas līgumu par balona nomu). Tādejādi PTAC ieskatā Sabiedrība, iznomājot balonu patērētājam, skaidri apzinās to, ka nomas līguma priekšmetam – balonam – nav praktiskas jēgas, ja balonā netiek uzpildīta gāze. Līdz ar to, aizliedzot balona uzpildīšanu, nomas līgums neizpilda tā noslēgšanas mērķi, proti, patērētājam nav iespējams lietot iznomāto lietu atbilstoši lietas parastajam pielietojumam.
Ievērojot minēto, PTAC secina, ka balona nodošana uzpildīšanai Sabiedrībai vai attiecīgajām trešajām personām nav tiesiski vērtējama kā balona nodošana apakšnomā vai apakšīrē, bet gan ir attiecināma uz balona lietošanu atbilstoši tā parastajam pielietojumam. PTAC ieskatā Sabiedrībai kā iznomātājam nav tiesiska un/vai faktiska pamatojuma aizliegt patērētājam lietot balonu atbilstoši tā prastajam pielietojumam, jo pretējā gadījumā tas būtiski pārkāpj patērētāja likumiskās tiesības saistībā ar tiesiskajām attiecībām, kas izriet no nomas līguma juridiskās būtības. Tādejādi Līguma 3.3.1.apakšpunkts daļā: „Nomniekam ir aizliegts pildīt balonus (..) ar trešo personu (izņemot Iznomātāja) palīdzību”, un 3.3.2.apakšpunkts gadījumos, kad patērētājs nodod un saņem gāzes balonu citam gāzes uzpildītājam, ir vērtējami kā netaisnīgi līguma noteikumi saskaņā ar PTAL 6.panta trešās daļas 1.punktu, kopsakarā ar minētā likuma 5.panta otrās daļas 3. un 5.punktu, par netaisnīgiem līguma noteikumiem ir uzskatāmi noteikumi, kas ir pretrunā ar līgumslēdzējpušu vienlīdzības principu, tai skaitā, nosaka priekšrocības pakalpojuma sniedzējam un ierobežojumus patērētājam, kā arī patērētāju nostāda neizdevīgā stāvoklī un ir pretrunā ar labticīguma prasībām.
[3.3] Paskaidrojumā Nr.4 Sabiedrība uzsver, ka patērētājs no Sabiedrības Līguma noslēgšanas brīdī saņem uzpildītu gāzes balonu, kurā propāna saturs ir vismaz 95%, savukārt, uzpildot balonu pie trešajām personām, balonā var tikt uzpildīta gāze, kuras propāna – butāna maisījums ir 60% – 40%.
Vienlaikus gan Paskaidrojumā Nr.2, gan Paskaidrojumā Nr.4 Sabiedrība sniedz informāciju, ka tā šķidrinātās naftas gāzes balonus uzpilda uzņēmumos SIA „Latvijas propāna gāze” un AS „Reola Gass”, kas, pamatojoties uz Sabiedrības un minēto uzņēmumu starpā noslēgtajām vienošanām, nodrošina patērētājiem augstāku kvalitātes drošības standartu, kas nevar tikt garantēts gadījumā, ja patērētājs pats dodas uzpildīt balonus pie šiem uzņēmumiem. Proti, lai gan SIA „Latvijas propāna gāze”, gan AS „Reola Gass” ir atbilstošs aprīkojums gāzes uzpildīšanai, abi šie uzņēmumi arī piedāvā patērētājiem balonu uzpildi ar gāzi, kuras propāna – butāna maisījums ir 60 – 40%. Tādēļ no balonu uzpildes, kuru veic patērētājs šajos uzņēmumos, Sabiedrības balonā tik un tā radīsies nedegošais atlikums.
Tādejādi Sabiedrības baloni var tikt piesārņoti ar nekvalitatīvu gāzi, kas samazina Sabiedrības sniegtā pakalpojuma kvalitāti citiem nākamajiem klientiem, jo palielina balonā esošo nedegošo atlikumu. Papildus Sabiedrība norāda, ka aizliegums uzpildīt balonu pie trešajām personām ir pamatots ar PTAL 13.pantu. Proti, Noteikumi neparedz prasības uzpildāmās gāzes kvalitātei, tai skaitā, nenosaka pienākumu pirms katras balona uzpildes likvidēt balonā esošo nedegošo atlikumu. Tādēļ Sabiedrībai nav iespējas nodrošināt patērētājiem sniegtā pakalpojuma atbilstību līguma noteikumiem PTAL 13.panta izpratnē, un šī pienākuma nodrošināšanas gadījumā, ja patērētājam būtu tiesības uzpildīt balonu pie trešajām personām, Sabiedrība būtu saistīta ar papildu izmaksām un darbaspēka noslodzi, ko rada nedegošā atlikuma iztukšošana no balona. Vēl jo vairāk, pirms atkārtotas uzpildīšanas Sabiedrībai būtu jāiztukšo pilnīgi visi baloni, jo nav iespējams pārbaudīt, kurš no baloniem ir uzpildīts pie trešajām personām. Atkārtoti uzpildot no trešajām personām saņemtu balonu bez tā papildus iztukšošanas, Sabiedrība faktiski nākamajam patērētājam arī sniegtu nekvalitatīvu pakalpojumu PTAL 3.panta 4.punkta izpratnē. Vienlaikus Sabiedrība uzskata, ka faktiskā prasība iztukšot balonus pirms katras uzpildīšanas piemērošana ar to saistītajām izmaksām kvalitātes nodrošināšanas dēļ, lai sniegtu patērētājiem līgumam atbilstošu pakalpojumu, ir lielā mērā nesamērīga, salīdzinot ar aizliegumu patērētājam uzpildīt Sabiedrības piederošos balonus pie trešajām personām.
Saskaņā ar Noteikumu 40.punktu, uzpildot gāzes balonus, ievēro piemērojamos standartos noteiktās prasības, no kurām izriet, ka pakalpojuma sniedzējam pirms balona uzpildes ir obligāti jānovērtē baloni. Tādejādi pirms katra balona uzpildes Sabiedrībai ir jānosver balons un jāpārliecinās, kāds daudzums nedegošā atlikuma ir palicis balonā. Līdz ar to PTAC secina, ka Sabiedrība jau pašlaik veic priekšdarbus pirms katra balona uzpildes un nosaka tajā esošā nedegošā atlikuma pārpalikumu. Līdz ar to PTAC ieskatā, ja balonā ir uzkrājies nedegošais atlikums, Sabiedrībai ir tiesības pieprasīt no patērētāja papildu samaksu par tā izliešanu, tādejādi sedzot savus zaudējumus, taču Sabiedrībai radītie izdevumi par nedegošā atlikuma izliešanu nevar būt par pamatu patērētājam aizliegt balonus uzpildīt pie citiem pakalpojuma sniedzējiem.
Vienlaikus PTAC secina, ka propāna – butāna maisījuma sastāvs nebojā balonu, jo nedegošo atlikumu var izliet. No lietas materiāliem PTAC konstatē, ka Sabiedrība norāda, ka minētā maisījuma procentuālais sastāvs var ietekmēt gāzes kvalitāti (kas ir uzskatāms par pilnīgi cita, proti, gāzes pirkuma līguma priekšmetu), bet nekādā gadījumā nevar bojāt pašu balonu vai ietekmēt tā ar noteikumiem paredzēto uzpildes drošumu u.tml. Tāpat PTAC vērš uzmanību, ka Sabiedrība nav pierādījusi savu apgalvojumu, proti, to, ka propāna – butāna maisījums noteiktā procentuālā sastāvā var bojāt balonu. Tādejādi PTAC ieskatā nav tiesiski un faktiski pamatoti saistīt divu, dažādu līgumu priekšmetus, tas ir, gāzes pirkumu un balona nomu, jo propāna – butāna maisījuma sastāvs neietekmē nomas līguma izpildi un nebojā iznomāto balonu.
Ievērojot minēto, tas, ka patērētājs uzpilda lētāku un tāpēc iespējams nekvalitatīvāku gāzi, nekā to nodrošina Sabiedrība, ir patērētāja tiesības izvēlēties, jo, kā augstāk tika secināts, – nekvalitatīvākas gāzes uzpilde neietekmē pašu balonu, bet gan iespējams rada neērtības patērētājam, piemēram, gāze ātrāk izdeg, tādejādi biežāk ir jāpērk jauna gāze u.tml. Līdz ar to PTAC vērš Sabiedrības uzmanību, ka, piemēram, ar reklāmām, Sabiedrības interneta mājas lapā ievietoto informāciju u.c. Sabiedrībai ir tiesības informēt patērētāju par savas piedāvātās gāzes kvalitāti un sniegt informāciju par situācijām, ja patērētājs iegādājies gāzi no cita pārdevēja. Tādejādi arī tiesiski piesaistot patērētāju tieši Sabiedrības pakalpojumam, nevis prettiesiski ar netaisnīgu Līguma 3.3.apakšpunkta un 5.4.apakšpunkta noteikumu, liekot patērētājiem iegādāties gāzi Sabiedrības iznomātajiem baloniem vienīgi pie pašas Sabiedrības.
Ievērojot minēto, PTAC ieskatā nav pamatots Sabiedrības arguments par iespējams nekvalitatīvākas gāzes (nekā to nodrošina Sabiedrība) uzpildes radītajām sekām balonam un to samērojamību ar aizliegumu patērētājam uzpildīt Sabiedrības piederošos balonus pie trešajām personām.
[3.4] Paskaidrojumā Nr.4 Sabiedrība norāda – ņemot vērā to, ka patērētājam ir tiesības slēgt Līgumu ar pēcapmaksas vai priekšapmaksas noteikumiem (priekšapmaksas gadījumā patērētājs pats var izvēlēties Līguma darbības termiņu – 6, 12, 24, 36 vai 60 mēneši, bet pēcapmaksas gadījumā saskaņā ar Līguma 6.4.apakšpunktu patērētājs var izbeigt Līgumu, par to paziņojot Sabiedrībai divas nedēļas iepriekš vai vēl ātrāk), patērētājam ir iespēja ātri izbeigt Līgumu bez jebkāda līgumsoda par Līguma pirmstermiņa izbeigšanu un izvēlēties kādu no citiem tirgū pieejamajiem alternatīvajiem piedāvājumiem gāzes balonu nomā. Vienlaikus Sabiedrības ieskatā Līgums neierobežo patērētāja tiesības slēgt līgumus ar trešajām personām, jo patērētājam nav pienākuma Līguma spēkā esamības laikā slēgt gāzes pirkuma līgumus ar Sabiedrību.
Kaut arī par Līguma pirms termiņa izbeigšanu patērētājam netiek piemērots līgumsods, patērētājs tomēr ir piesaistīts konkrētajam pakalpojuma sniedzējam, proti, Sabiedrībai situācijās, ja tiek nomāts balons, jo balona iznomāšanas mērķis ir gāzes uzpilde un turpmāka tās lietošana. Tādejādi PTAC ieskatā, Sabiedrība ar Līguma 3.3.apakšpunktu ierobežo patērētāja tiesības slēgt gāzes pirkuma līgumus ar trešajām personām. Proti, Līguma 3.3.apakšpunkts paredz patērētāja pienākumu atlīdzināt Sabiedrības zaudējumus un samaksāt līgumsodu 5% apmērā no balona vērtības gadījumos, ja patērētājs noslēdz gāzes pirkuma līgumu ar citu pārdevēju un šo gāzi uzpilda Sabiedrības iznomātajā balonā. Tādejādi Līgums ir cieši saistīts ar gāzes pirkuma līgumu, jo citādi patērētājs nespēj īstenot Līguma noslēgšanas galveno mērķi – lietot gāzi no iznomātā balona. Saskaņā ar Civillikuma 2112.pantu noma vai īre ir līgums, ar ko viena puse piešķir vai apsola otrai pusei par zināmu nomas vai īres maksu kādas lietas lietošanu. Savukārt, pamatojoties uz Civillikuma 2130.pantu, lietas iznomātājam vai izīrētājam jādod iespēja lietu lietot. Proti, īpašnieks nevar atsaukties uz savām īpašuma tiesībām un traucēt izīrētās lietas lietošanu, jo viņš savas tiesības ir labprātīgi ar līgumu aprobežojis (Latvijas Republikas Civillikuma komentāri. Saistību tiesības (1401. – 2400.p.). Sagatavojis autoru kolektīvs prof. K.Torgāna vispārīgā zinātniskā redakcijā. Rīga: Mans Īpašums, 2000., 479.lpp.). Tādejādi secināms, ka gadījumā, ja patērētājam būs noteikts pienākums uzpildīt gāzi balonā tikai pie Sabiedrības un būs paredzēts aizliegums balonu uzpildīt pie cita pakalpojuma sniedzēja, tad pēc būtības izriet, ka Sabiedrība kā īpašnieks traucē lietas parasto lietošanu. Piemēram, var veidoties situācija, ka Sabiedrība būtiski paaugstina gāzes cenu, nespēj nodrošināt tās ātru uzpildi konkrētās Latvijas vietās, kaut kādu apstākļu dēļ aptur gāzes pārdošanu u.tml., tad patērētājs vairs nevar izmantot balonu un Līgumam zūd tā pielietojamība. Turklāt saskaņā ar PTAL 4.panta pirmo daļu, stājoties līgumattiecībās ar ražotāju, pārdevēju vai pakalpojuma sniedzēju, patērētājam jādod iespēja pilnībā realizēt savu izvēli un gribu, iegādājoties tieši tādu preci vai saņemot tieši tādu pakalpojumu, kādu patērētājs vēlas, izņemot likumā noteiktos ierobežojumus.
Tādejādi PTAC norāda, ka Līguma 3.3.apakšpunkts (kopsakarā ar Līguma 5.4.apakšpunktu) ierobežo patērētāja tiesības slēgt līgumus ar trešajām personām, jo patērētājam nav citas izvēles kā Līguma spēkā esamības laikā slēgt gāzes pirkuma līgumus tikai un vienīgi ar Sabiedrību. Līdz ar to minētie līguma noteikumi ir vērtējami kā netaisnīgi līguma noteikumi saskaņā ar PTAL 6.panta trešās daļas 1.punktu un 5.panta otrās daļas 2.punktu.
[3.5] Iepazīstoties ar lietā esošajiem materiāliem un ievērojot Līguma 3.3.apakšpunktu, PTAC secina, ka Sabiedrībai nav pamata ierobežot patērētāju tiesības brīvi izvēlēties šķidrinātās naftas gāzes balonu uzpildītāju, ja vien tas atbilst Noteikumu prasībām. Tādejādi PTAC secina, ka Līguma 3.3.apakšpunkts ir vērtējams kā netaisnīgs līguma noteikums saskaņā ar PTAL 6.panta trešās daļas 1.punktu, kopsakarā ar minētā likuma 5.panta otrās daļas 2., 3. un 5.punktu, jo ierobežo patērētāja tiesības slēgt līgumus ar trešajām personām, nosaka priekšrocības pakalpojuma sniedzējam un ierobežojumus patērētājam, ka arī patērētāju nostāda neizdevīgā stāvoklī un ir pretrunā ar labticīguma prasībām.
[4] Pēc Sabiedrības iesniegtās Rakstveida apņemšanās Līguma 5.4.apakšpunkts tika grozīts sekojošā redakcijā: „Līguma 3.3.1.punktā noteikto aizliegumu neievērošanas gadījumā nomnieks maksā Iznomātājam līgumsodu Ls 50 (piecdesmit) par katru patvaļīgi piepildītu vai remontētu Inventāru, papildus sedzot zaudējumus saskaņā ar līguma 3.2.6.p. noteikumiem. Gadījumā, ja zaudējumus ir nodarījis patērētājs, tam ir pienākums atlīdzināt Iznomātājam visus radušos zaudējumus, un Iznomātājam ir tiesības arī pieprasīt no patērētāja līgumsodu līdz 5% apmērā no Inventāra vērtības. Piemērojamā līgumsoda apmērs tiek noteikts katrā gadījumā individuāli”.
No minētā noteikuma izriet, ka patērētājam arī par katru patvaļīgi piepildītu Sabiedrības balonu, proti, pie trešajām personām (citiem pakalpojuma sniedzējiem) piepildītu balonu ir pienākums atlīdzināt Sabiedrībai kā iznomātājam visus radušos zaudējumus, un iznomātājam ir tiesības arī pieprasīt no patērētāja līgumsodu līdz 5% apmērā no balona vērtības. Ņemot vērā augstāk norādīto par to, ka Līguma 3.3.apakšpunkts ir atzīstams par netaisnīgu līguma noteikumu, tad Sabiedrībai nav tiesiska pamata pieprasīt zaudējumu atlīdzību un līgumsoda 5% apmērā no balona vērtības apmaksu gadījumos, ja patērētājs balonu ir patvaļīgi piepildījis pie citiem pakalpojuma sniedzējiem (tas ir, trešajām personām), kas nodrošina Noteikumos noteiktās balonu uzpildes prasības. Tādejādi Līguma 5.4.apakšpunkts daļā, kas paredz apmaksāt līgumsodu un zaudējumus – „par katru patvaļīgi piepildītu (..) Inventāru” – ir vērtējams kā netaisnīgs līguma noteikums saskaņā ar PTAL 6.panta trešās daļas 1.punktu, kopsakarā ar minētā likuma 5.panta otrās daļas 2., 3. un 5.punktu, jo ierobežo patērētāja tiesības slēgt līgumus ar trešajām personām, nosaka priekšrocības pakalpojuma sniedzējam un ierobežojumus patērētājam, ka arī patērētāju nostāda neizdevīgā stāvoklī un ir pretrunā ar labticīguma prasībām.
[5] PTAC norāda, ka saskaņā ar PTAL 6.panta astotās daļas noteikumiem ražotāja, pārdevēja vai pakalpojuma sniedzēja un patērētāja noslēgtajā līgumā ietvertie netaisnīgie noteikumi nav spēkā no līguma noslēgšanas brīža, bet līgums paliek spēkā, ja tas var pastāvēt arī turpmāk, kad izslēgti netaisnīgie noteikumi.
Ņemot vērā iepriekš minēto, PTAC saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 55.panta 1.punktu, 76.panta otro daļu, Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10.panta pirmo daļu, PTAL 1.panta 5.punktu, 4.panta pirmo, otro un trešo daļu, 5.panta otrās daļas 2., 3. un 5.punktu, 6.panta trešās daļas 1.punktu, 25.panta ceturtās daļas 4., 41. un 6.punktu, trešo daļu, astotās daļas 2.punktu un Noteikumu 40.punktu, atbilstoši šajā administratīvajā aktā norādītajam, uzdod Sabiedrībai:
1.Pārtraukt pildīt ar patērētājiem noslēgtajos līgumos tāda satura līguma noteikumus, kurus patērētājs un Sabiedrība nav savstarpēji apsprieduši, kā:
1.1.Līguma 3.3.1.apakšpunkta noteikumu daļā: „Nomniekam ir aizliegts pildīt balonus (..) ar trešo personu (izņemot Iznomātāja) palīdzību”, un 3.3.2.apakšpunktu gadījumos, kad patērētājs nodod un saņem gāzes balonu citam gāzes uzpildītājam;
1.2.Līguma 5.4.apakšpunkta noteikumu daļā, kas paredz apmaksāt līgumsodu un zaudējumus „par katru patvaļīgi piepildītu (..) Inventāru”.
2.Mēneša laikā no administratīvā akta spēkā stāšanās brīža, nodrošinot Sabiedrības patērētājiem piedāvāto vispārīgo līguma noteikumu atbilstību PTAL un citu normatīvo aktu prasībām, grozīt patērētājiem piedāvātos līgumu projektos tāda satura līguma noteikumus kā:
2.1.Līguma 3.3.apakšpunkta noteikumu daļā: „Nomniekam ir aizliegts pildīt balonus (..) ar trešo personu (izņemot Iznomātāja) palīdzību”, un 3.3.2.apakšpunktu gadījumos, kad patērētājs nodod un saņem gāzes balonu citam gāzes uzpildītājam;
2.2.Līguma 5.4.apakšpunkta noteikumu daļā, kas paredz apmaksāt līgumsodu un zaudējumus „par katru patvaļīgi piepildītu (..) Inventāru”.
3.Sniegt informāciju PTAC par administratīvā akta lemjošās daļas 1. un 2.punktā noteikto tiesisko pienākumu izpildi mēneša laikā no administratīvā akta paziņošanas brīža adresātam, atbilstoši PTAL 25.panta desmitās daļas noteikumiem (tai skaitā, iesniedzot pārstrādātu līguma projektu).
Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 70.panta pirmo daļu, 76.panta pirmo daļu, 79.panta pirmo daļu un PTAL 25.panta desmito prim daļu šī administratīvā akta adresāts to var pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā viena mēneša laikā kopš tā paziņošanas adresātam, iesniedzot pieteikumu Administratīvajā rajona tiesā.
Direktore (personiskais paraksts) B.Vītoliņa
(zīmogs)
(..)
IZRAKSTS PAREIZS