Pilns teksts

Lietas Nr. A420163016
Lietas arhīva Nr. A42-01630-16/27
SPRIEDUMS
Latvijas tautas vārdā
Rīgā 2016.gada 5.jūlijā

Administratīvā rajona tiesa šādā sastāvā tiesnese A.Pūcīte,
rakstveida procesā izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta, pamatojoties uz SIA ,,InCredit group” pieteikumu par Patērētāju tiesību aizsardzības centra 2016.gada 16.februāra lēmuma Nr.3-pk atcelšanu.

Aprakstošā daļa
[1]Ar Patērētāju tiesību aizsardzības centra (turpmāk – PTAC) 2016.gada 16.februāra lēmumu Nr.3-pk (turpmāk – Lēmums) pieteicējai SIA ,,InCredit group” uzlikts samaksāt soda naudu 4 500 euro par pārkāpumu, kas izpaudies patērētāju maldināšanā par kreditēšanas pakalpojuma būtiskajiem nosacījumiem (lietas 9. – 19.lapa).
Lēmums pamatots ar turpmāk minētajiem argumentiem.
[1.1] SIA „Pigu Latvia” un pieteicējas darbības atbilst Negodīgas komercprakses aizlieguma likuma 4.panta pirmajā daļā, 9.panta pirmās daļas 1.punktā un 11.panta 20.punktā noteiktā aizlieguma pārkāpuma tiesiskajam sastāvam, proti, pārkāpums izpaudies patērētāju maldināšanā par kreditēšanas pakalpojuma būtiskajiem nosacījumiem.
[1.2] Pieteicēja pēdējo divu gadu laikā jau ir sodīta par komercprakses pārkāpumu izdarīšanu, proti, pieteicējai piemērots sods par patērētāju kolektīvo interešu pārkāpumu, izplatot normatīvajiem aktiem neatbilstošas reklāmas. Līdz ar to minētais apstāklis ir atzīstams par atbildību pastiprinošu.
[1.3] Pieteicējas pārkāpums ir vērtējams kā smags, ņemot vērā konkrētā pārkāpuma apjomu un ilgumu, kā arī tā izdarīšanas apstākļus, raksturu un radīto ietekmi.
[1.4] Pieteicējai noteiktā soda nauda 4 500 euro ir uzskatāma par samērīgu, jo pieteicēja ir izdarījusi atkārtotu pārkāpumu.
[2]Pieteicēja, nepiekrītot Lēmumam, iesniedza tiesā pieteikumu par tā atcelšanu (lietas 3. – 7., 126. – 133.lapa), norādot, ka:
[2.1] Pieteicējai ir pamats uzskatīt, ka PTAC konstatēja maldīgās reklāmas pazīmes, bet tīšuprāt nereaģēja, lai nelabvēlīgās sekas nebūtu iespējams novērst.
[2.2] Likumam neatbilstoša reklāma netika saskaņota ar pieteicēju, un šī iemesla dēļ pieteicējai par to nebija zināms. Pieteicējai nebija iespējas ietekmēt SIA „Pigu Latvia”, lai reklāmas izplatīšana tiktu izbeigta.
[2.3] PTAC ignorē svarīgu informāciju, kas norādīta strīdus reklāmas attēlā Nr.3 un maina lietas būtību. Papildus pieteicēja norāda, ka piebilde „Pakalpojuma sniedzējs: pasūtītājs” SIA „Pigu Latvia” tīmekļa vietnē nav saistoša pieteicējai, jo SIA „Pigu Latvia” to nav saskaņojusi ar pieteicēju. Konkrētajā gadījumā pieteicēja nav pasūtītājs, jo šo reklāmu SIA „Pigu Latvia” patvaļīgi ievietoja savā tīmekļa vietnē.
[2.4] Pieteicējai ir pamats apšaubīt PTAC amatpersonas objektivitāti, jo sākumā paskaidrojumu pieprasīja no SIA „Pigu Latvia”, nevis no pieteicējas, savukārt lēmums par soda uzlikšanu pirmām kārtām tika pieņemts attiecībā uz pieteicēju.
[2.5] Par abu reklāmu izplatīšanu plašsaziņas līdzekļos (radio un televīzijā) pieteicēja uzzināja, tikai saņemot Lēmumu, jo pieteicēja nebija saskaņojusi ar SIA „Pigu Latvia” reklāmu, kas būtu izplatāma plašsaziņas līdzekļos.
[2.6] SIA „Pigu Latvia” lielāko daļu no sniegtās reklāmas nav saskaņojusi ar pieteicēju. PTAC pieņēma Lēmumu par soda uzlikšanu, neizvērtējot objektīvi visus pierādījumus un neuzklausot iesaistītās puses vienlīdzīgā līmenī.
[2.7] Pieteicējai nav zināms neviens gadījums, kurā vismaz viens patērētājs būtu vērsies PTAC ar sūdzību par patērētāja maldināšanu, netaisnīgiem līguma noteikumiem, kā arī informācijas slēpšanu par kredīta nosacījumiem un izmaksām. PTAC nav analizējis vai kā citādi izpētījis strīdus reklāmas ietekmi uz sabiedrību.
[2.8] Pieteicējas vārds ir nomelnots ar PTAC amatpersonas viedokli un secinājumiem, arī PTAC izplatītā informācija par pieteikumu skaitu, kas saņemts reklāmas ietvaros, ir konfidenciāla, tāpēc pastāv liels risks, ka šāda PTAC rīcība sekmēs pieteicējas stāvokļa pasliktināšanos konkurences tirgū.
[2.9] Pieteicēja uzskata, ka PTAC nav noskaidrojis lietas faktiskos apstākļus, t.i., vai strīdus reklāmas bija saskaņotas ar pieteicēju, kā arī nav izpildījis soda konkretizācijas pienākumu kā priekšnoteikumu taisnīgam sodam.
[3] PTAC rakstveida paskaidrojumā par pieteikumu (lietas 35. – 36.lapa) norāda, ka uzskata to par nepamatotu un noraidāmu.
[4] Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 112.1panta pirmo daļu administratīvās lietas izskatīšana notiek rakstveida procesā bez tiesas sēdes, ja likumā nav noteikts citādi.
Pārbaudījusi lietas materiālus, tiesa konstatē, ka procesa dalībnieki nav lūguši lietas izskatīšanu mutvārdu procesā un nepastāv citi šķēršļi lietas izskatīšanai rakstveida procesā, tādējādi tiesa lietu izskata rakstveida procesā.

Motīvu daļa

[5] Tiesa, izvērtējot lietas materiālus, atzīst, ka pieteikums ir noraidāms turpmāko apsvērumu dēļ.
[6] Kā izriet no Lēmuma, tad PTAC ir secinājis, ka pieteicēja veic negodīgu komercpraksi.
Negodīgas komercprakses aizlieguma likuma 4.panta pirmā daļa noteic, ka negodīga komercprakse ir aizliegta. Savukārt atbilstoši minētā panta otrās daļas 1.un 2.punktam, komercprakse ir negodīga, ja iestājies vismaz viens no šādiem nosacījumiem: 1) tā neatbilst profesionālajai rūpībai un būtiski negatīvi ietekmē vai var būtiski negatīvi ietekmēt tāda vidusmēra patērētāja vai tādas patērētāju grupas vidusmēra pārstāvja ekonomisko rīcību attiecībā uz preci vai pakalpojumu, kam šī komercprakse adresēta vai ko tā skar; 2) tā ir maldinoša.
Kā izriet no lietas materiāliem, tad PTAC SIA „Pigu Latvia” interneta vietnē www.220.lv ir konstatējis pieteicēju reklamējošas reklāmas ar šādu saturu: „Kredīts bez ikmēneša procentiem”, „Bezprocentu kredīts”, „0% kredīts”, „Bezprocentu kredīts, Pērc un nepārmaksā 0% Kredīts. IZMANTO!”. Kā izriet no SIA „Pigu Latvia” PTAC sniegtās informācijas, šāda veida reklāma tika izvietota, ne tikai www.220.lv mājas lapā, bet arī citos plašsaziņas līdzekļos – www.inbox.lv, www.delfi.lv baneros, televīzijā un radio (lietas 39.lapa).
Minētais ir ietverts Negodīgas komercprakses likuma 11.panta 20.punktā, nosakot, ka komercprakse jebkuros apstākļos ir maldinoša, ja komercprakses īstenotājs raksturo preci vai pakalpojumu ar vārdiem „bezmaksas”, „par velti”, „bez atlīdzības” vai tamlīdzīgi, bet patērētājam ir jāmaksā vēl kas vairāk virs nepieciešamajām izmaksām, kuras rodas, atbildot uz komercpraksi un saņemot preci vai pakalpojumu vai maksājot par preces piegādi.
Savukārt minētā likuma 10.panta pirmā daļa nosaka, ka komercpraksi uzskata par maldinošu, ja, ņemot vērā visas tās īpatnības un apstākļus, kā arī tajā izmantotā saziņas līdzekļa ierobežojumus, var secināt, ka tiek noklusēta būtiska informācija, kas vidusmēra patērētājam ir nepieciešama, lai pieņemtu uz informāciju balstītu lēmumu, un komercprakses ietekmē vidusmēra patērētājs pieņem vai var pieņemt tādu lēmumu par rīcību saistībā ar darījumu, kādu citādi nebūtu pieņēmis.
Saskaņā ar Reklāmas likuma 8.panta pirmo daļu maldinoša reklāma ir aizliegta. Minētā panta otrā daļa noteic, ka maldinoša reklāma ir tāda reklāma, kura jebkādā veidā, ieskaitot tās pasniegšanas veidu, tieši vai netieši maldina vai varētu maldināt un kura sava maldinošā rakstura dēļ varētu ietekmēt personas ekonomisko rīcību vai kura kaitē vai varētu kaitēt konkurentam. Savukārt saskaņā ar minētā panta trešās daļas 2.punktu, nosakot, vai reklāma ir maldinoša, ņem vērā visas reklāmas pazīmes — atsevišķo sastāvdaļu un kopējo saturu, noformējumu, īpaši jebkuru informāciju, kas reklāmā sniegta par cenu vai cenas aprēķināšanas veidu un nosacījumiem, ar kādiemtiek piegādātas preces vai sniegti pakalpojumi.
Kā izriet no lietas materiālos esošajiem aizdevuma līgumiem (lietas 40. – 42., 57. – 59.lapa), tad privātpersonām, slēdzot aizdevuma līgumus, kaut arī procentu maksājumi par aizdevumu nav jāveic, tomēr papildus preces cenai ir jāveic maksājums „Līguma kontrole” 10% apmērā no preces cenas.
Vērtējot pieteicējas reklāmas, ir atzīstams, ka vidusmēra patērētājam, varēja rasties priekšstats, ka pieteicēja piedāvā tādu pakalpojumu – kreditēšanu, kā rezultātā patērētājam, iegādājoties preci, netiks prasīti citi izdevumi kā tikai tie, kas saistīts ar preces cenu. Ņemot vērā, ka papildu maksājuma „Līguma kontrole” summa ir aprēķināma ņemot vērā pirkuma cenu, tad papildu preces cenai maksājamā summa varēja būt tāda apmēra, par kuru patērētājs savlaicīgi zinot, atturētos no preces iegādes. Tādējādi atzīstams, ka konkrēta satura reklāma varēja būtiski un negatīvi ietekmēt vidusmēra patērētāja ekonomisko izvēli attiecībā uz pieteicējas pakalpojuma izvēli.
Izvērtējot iepriekš minēto, tiesa atzīst, ka SIA „Pigu Latvia” izveidotā reklāma ar iepriekš minētajiem saukļiem par pieteicējas sniegtajiem kreditēšanas pakalpojumiem ir atzīstama par maldinošu.
Tā kā reklāma ir ar saimniecisko vai profesionālo darbību saistīts jebkuras formas vai jebkura veida paziņojums vai pasākums, kura nolūks ir veicināt preču vai pakalpojumu (arī nekustamā īpašuma, tiesību un saistību) popularitāti vai pieprasījumu pēc tiem (Reklāmas likuma 1.pants), un tā kā konkrētā satura reklāma tika izplatīta ar mērķi popularizēt pieteicējas saimniecisko darbību, tad atzīstams, ka konkrēta satura reklāma tika izplatīta negodīgas komercprakses ietvaros.
[7]Pieteicēja pieteikumā norādījusi, ka PTAC konstatētā pārkāpuma izdarīšanā ir vainojama SIA „Pigu Latvia”, nevis viņa, jo reklāmu izplatījusi SIA „Pigu Latvia”, un pieteicējai neesot bijušas iespējas ietekmēt SIA „Pigu Latvia”, lai tā pārtrauktu reklāmas izplatīšanu.
Tiesa minēto argumentu noraida kā nepamatotu turpmāko apsvērumu dēļ.
Kā izriet no lietas materiāliem, tad starp pieteicēju un SIA „Pigu Latvia” ir noslēgti sadarbības līgumi, atbilstoši kuriem SIA „Pigu Latvia” reklamē pieteicēju kā kredītpakalpojuma sniedzēju (lietas 60., 72.lapa).
Savukārt no SIA „Pigu Latvia” PTAC sniegtajiem paskaidrojumiem (lietas 39., 67.lapa) izriet, ka konkrētā satura reklāma tika izveidota tieši pēc pieteicējas pasūtījuma. Turklāt reklāmas teksts, dizains un izskats tika saskaņots ar pieteicēju.
Tādējādi izdarāms secinājums, ka pieteicējai bija zināms fakts, ka viņas pakalpojumi ar konkrēta satura informāciju tiek reklamēti, ko pēc būtības pieteicēja nenoliedz.
Attiecībā uz pieteicējas argumentu, ka viņai nebija zināms, ka attiecīga satura reklāma tiek izplatīta arī ārpus interneta vietnes www.220.lv, ir norādāms, ka tas ir mazticami, jo katras reklāmas izveide un izplatīšana plašsaziņas līdzekļos ir finansiāli dārgs process, turklāt konkrētā reklāma tika izplatīta pieteicējas interesēs, tādējādi pieteicējai bija jāzina par reklāmas izmaksām un secīgi par to, no kā šādas izmaksas veidojas, tas ir, kur un cik daudz pieteicējas pakalpojums tiek reklamēts.
Pat ja pieņem, ka pieteicēja nebija informēta par visām vietām, kurās tika reklamēti viņas pakalpojumi, būtisks ir apstāklis, ka tieši pēc pieteicējas ierosinājuma, pieteicējas interesēs un saskaņā ar pieteicējas apstiprināto reklāmas saturu tika reklamēti pieteicējas sniegtie pakalpojumi.
Tā kā reklāma izplatīta pieteicējas interesēs, tad pieteicējai kā rūpīgam saimniekam bija jāuzņemas atbildība par tās interesēs izplatīto reklāmu un atbilstoši jāreaģē, novēršot komercdarbības pārkāpumu.
Tā kā pieteicēja no savas puses to nebija darījusi, tad pieteicējai ir jāuzņemas atbildība par likuma normu pārkāpumu. Turklāt, kā izriet no lietas materiāliem, PTAC ir konstatējis abu pārkāpuma lietā iesaistīto pušu – pieteicējs un SIA „Pigu Latvia” – vainu un abas puses ir sauktas pie atbildības (lietas 107. – 112.lapa).
[8]Attiecībā uz pieteicējas norādīto, ka PTAC tīšuprāt nav reaģējis uz konstatēto maldinošo reklāmu, lai pieteicējai nebūtu iespējams novērst radušās sekas, tiesa norāda turpmāko.
1) Kā redzams no lietas materiāliem, tad 2015.gada 18.augustā PTAC ir sācis informācijas vākšanu par iespējamo maldinošo reklāmu (lietas 37.lapa).
2) 2015.gada 25.augustā pieprasīta informācija no SIA „Pigu Latvia” par tās interneta vietnē konstatēto maldinošo reklāmu (lietas 38.lapa). Vien 2015.gada 7.septembrī ir saņemta atbilde no SIA „Pigu Latvia”, ka sabiedrība rīkojas pieteicējas interesēs (lietas 39.lapa).
3) 2015.gada 16.septembrī PTAC pieprasījis informāciju no pieteicējas par lietas faktiskajiem apstākļiem (lietas 44. – 45.lapa). Pieteicēja uz minēto informācijas pieprasījumu atbildi sniegusi 2015.gada 9.oktobrī (iestādē saņemta 12.oktobrī) (lietas 49. – 50.lapa).
4) 2015.gada 27.oktobrī PTAC pieprasījis papildu informāciju no pieteicējas par lietas faktiskajiem apstākļiem (lietas 44. – 45.lapa). Pieteicēja uz minēto informācijas pieprasījumu atbildi sniegusi 2015.gada 9.novembrī (lietas 67.lapa).
5)2015.gada 3.novembrī PTAC pieprasījis papildu informāciju no pieteicējas (lietas 66.lapa). Pieteicēja uz minēto informācijas pieprasījumu atbildi sniegusi 2015.gada 16.novembrī (lietas 73.lapa).
6)2015.gada 11.novembrī PTAC pieprasījis papildu informāciju no pieteicējas (lietas 66.lapa). Pieteicēja uz minēto informācijas pieprasījumu atbildi sniegusi 2015.gada 20.novembrī (lietas 74.lapa).
7)2015.gada 15.decembrī PTAC, pirmšķietami konstatējot, ka pieteicēja un SIA „Pigu Latvia” ir īstenojusi maldinošu komercpraksi, ir pieņēmis lēmumu par lietas ierosināšanu, lai noskaidrotu, vai noticis komercprakses pārkāpums (lietas 78. – 82.lapa).
8)2015.gada 18.decembrī PTAC ir pieprasījis pieteicējai sniegt viedokli par PTAC pirmšķietami konstatēto pieteicējas īstenoto negodīgas komercprakses pārkāpumu (lietas 83. – 85.lapa). Uz minēto pieteicēja 2016.gada 13.janvārī (iestādē saņemts 15.janvārī) sniegusi savus paskaidrojumus (lietas 86. – 87.lapa).
9) 2016.gada 16.februārī pieņemts Lēmums.
Atbilstoši Negodīgas komercprakses aizlieguma likuma 15.panta pirmās daļas 1.punktam, uzraudzības iestāde veic komercprakses uzraudzību atbilstoši iestādes noteiktajām uzraudzības prioritātēm, izvērtējot iespējamā pārkāpuma ietekmi uz patērētāju kolektīvajām interesēm, kā arī nodrošinot līdzsvarotu komercprakses īstenotāju darbības uzraudzību pēc savas iniciatīvas.
Savukārt atbilstoši minētā panta otrajai daļai uzraudzības iestāde ir tiesīga, izvērtējot komercprakses atbilstību šā likuma prasībām, pieprasīt un saņemt no komercprakses īstenotāja un citām fiziskajām un juridiskajām personām visu lietas būtības noskaidrošanai nepieciešamo informāciju, dokumentus un citus pierādījumus, kā arī mutvārdu paskaidrojumus par komercpraksē izmantotās informācijas patiesumu, darbības atbilstību šā likuma prasībām, kā arī noteikt informācijas, dokumentu un pierādījumu iesniegšanas termiņu un informācijas sniegšanas veidu.
Tādējādi secināms, ka PTAC ir tiesības pēc savas iniciatīvas pārbaudīt (nebija nepieciešamas gaidīt kāda patērētāja sūdzību par pieteicējas darbību), vai komercprakses veicēji ievēro patērētāju intereses.
Tomēr, lai šāda pārbaude būtu lietderīga, lieki neizšķērdējot resursus, PTAC ir tiesības ievākt sākotnējo informāciju, lai konstatētu, vai ir pamats lietas ierosināšanai un padziļinātai izpētei.
Kā ir redzams no lietas materiāliem, tad laika periodā no 2015.gada 18.augusta līdz 2015.gada 15.decembrim PTAC ir ievācis informāciju, lai noskaidrotu vai ir pamats lietas ierosināšanai attiecībā uz pieteicēju, jo, kā izriet no lietas materiāliem, vienlaicīgi ar informācijas pieprasīšanu PTAC šādu pat informāciju konkrētās lietas ietvaros ir pieprasījis arī no SIA „Pigu Latvia” (lietas 46., 61., 64., 70., 76., 77.lapa).
Tikai konstatējot pirmšķietamu pārkāpuma esību, PTAC 2015.gada 15.decembrī ir ierosinājis pārkāpuma lietu, lai to izvērtētu.
Saskaņā ar Negodīgas komercprakses aizlieguma likuma 15.panta divpadsmitās daļas pirmo teikumu uzraudzības iestāde lēmumu par negodīgu komercpraksi pieņem sešu mēnešu laikā no lietas ierosināšanas dienas.
Kā izriet no lietas materiāliem, Lēmums ir pieņemts 2016.gada 16.februārī, tādējādi ir secināms, ka Lēmums ir pieņemts 2 mēnešu un vienas dienas laikā no pārkāpuma lietas ierosināšanas brīža, kas nozīmē, ka Lēmums ir pieņemts, ievērojot likumā noteikto termiņu. Tiesa norāda pieteicējai, ka, pat ja uzskatītu, ka PTAC faktiski pārkāpuma lietas izskatīšanu bija uzsācis 2015.gada 18.augustā, tik un tā likumā noteikto sešu mēnešu termiņš Lēmuma pieņemšanas brīdī nebūtu pagājis (šādā gadījumā termiņš izbeigtos divas dienas pēc Lēmuma pieņemšanas).
Vienlaicīgi tiesa norāda, ka pieteicējai jau no paša sākuma bija skaidrs, par kādu iespējamo pārkāpumu lietā ir runa (piemēram, PTAC 2015.gada 16.septembra informācijas pieprasījums (lietas 44. – 45.lapa)), līdz ar to pieteicēja jau sākotnēji varēja veikt visas no tās iespējām izrietošās darbības, lai mazinātu pārkāpuma seku smagumu. Turklāt, kā izriet no lietas materiāliem, pati pieteicēja nav steigusies pēc iespējas ātrāk sniegt atbildes uz PTAC uzdotajiem jautājumiem.
Ņemot vērā minēto, pieteicējas arguments noraidāms kā nepamatots.
[9]Pieteicēja pieteikumā norāda, ka PTAC neskaidru iemeslu dēļ attiecībā uz pieteicēju Lēmumu pieņēmusi ātrāk nekā attiecībā uz SIA „Pigu Latvia”, lai gan sākotnējā informācija vispirms pieprasīta tieši SIA „Pigu Latvia”.
Kā jau tiesa iepriekš konstatēja, tad pārkāpuma lieta tika ierosināta 2015.gada 15.decembrī attiecībā gan uz pieteicēju, gan uz SIA „Pigu Latvia”, tātad vienlaicīgi.
Apstāklim, ka abi lēmumi par lietas izskatīšanas pabeigšanu ir pieņemti ar vienas dienas starpību, lietā nav nozīmes, jo, kā jau tiesa iepriekš konstatēja, būtisks ir apstāklis, vai Lēmums (tostarp arī lēmums, ar kuru uzlikts sods SIA „Pigu Latvia”) ir pieņemts, ievērojot likumā noteiktos termiņus.
[10]Pieteicēja uzskata, ka PTAC nav ņēmis vērā apstākli, ka reklāmā (attēls lietas 11.un 43.lapā) patērētāji ir informēti par to, ka patērētājam bez preces cenas būs jāmaksā arī „Līguma kontroles” summa.
Tiesa, izvērtējot konkrēto reklāmu, konstatē, ka reklāmā ar lieliem burtiem ir attēlots teksts „Kredīts bez ikmēneša procentiem”. Minētais teksts praktiski aizņem pusi no visa reklāmas laukuma. Turklāt teksts ir attēlots koši sarkanā krāsā. Tādējādi konkrētais teksts ir „izlecošs” un uzreiz pamanāms. Savukārt pieteicējas norādītais teksts „Piemērs: Preces cena – 90 €. Kredīta summa – 90 €. Ikmēneša maksājuma aprēķins, ievērojot, ka pirmā iemaksa ir 0 %, kredīta termiņš ir 12 mēneši, mēneša maksājums 8,25 €, GPL 19,53 €, avanss 0. Avanss 0%. Kopējā maksājamā summa 99 €. Aizņemies atbildīgi!” attēlots reklāmas laukuma kreisajā apakšējā stūrī, maziem burtiem, neuzkrītošā baltā krāsā.
Kā jau tiesa iepriekš norādīja, tad Reklāmas likuma 8.panta otrā daļa noteic, ka maldinoša reklāma ir tāda reklāma, kura jebkādā veidā, ieskaitot tās pasniegšanas veidu, tieši vai netieši maldina vai varētu maldināt un kura sava maldinošā rakstura dēļ varētu ietekmēt personas ekonomisko rīcību vai kura kaitē vai varētu kaitēt konkurentam. Savukārt saskaņā ar trešās daļas 2.punktu, nosakot, vai reklāma ir maldinoša, ņem vērā visas reklāmas pazīmes — atsevišķo sastāvdaļu un kopējo saturu, noformējumu, īpaši jebkuru informāciju, kas reklāmā sniegta par cenu vai cenas aprēķināšanas veidu un nosacījumiem, ar kādiem tiek piegādātas preces vai sniegti pakalpojumi.
Tā kā konkrētajā reklāmā acīmredzami ir izcelts uzraksts „Kredīts bez ikmēneša procentiem”, savukārt pārējais paskaidrojošais teksts ar vizuāliem paņēmieniem ir padarīts neuzkrītošs un maz pamanāms, ir atzīstams, ka neskatoties uz paskaidrojošā teksta esību reklāmā, reklāma pēc savas būtības ir maldinoša, jo vidusmēra patērētājs pievērstu uzmanību tikai lielajam, vizuāli izceltajam tekstam reklāmā.
[11]Attiecībā uz citiem pieteicējas argumentiem, tiesa norāda, ka tos ir izvērtējusi pilnībā, bet šajā spriedumā norāda tikai tos, kuriem lietā ir izšķiroša nozīme.
[12]Tiesa, izvērtējot visus lietas apstākļus, atzīst, ka PTAC konkrētajā lietā ir noskaidrojis visus būtiskos lietas apstākļus, tostarp PTAC ir izdarījis secinājumus, vērtējot jautājumu par pieteicējai uzliekamā soda apmēru.
Ņemot vērā lietā noskaidrotos apstākļus un tiesas izdarītos secinājumus, tiesa atzīts, ka Lēmums ir tiesisks, bet pieteicējas pieteikums ir pilnībā noraidāms.

Rezolutīvā daļa

Ņemot vērā iepriekš konstatēto un pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 246. – 251.pantu, 289. – 291.pantu un 315.panta otro daļu, Administratīvā rajona tiesa
nosprieda
pilnībā noraidīt SIA ,,InCredit group” pieteikumu par Patērētāju tiesību aizsardzības centra 2016.gada 16.februāra lēmuma Nr.3-pk atcelšanu.
Spriedumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā mēneša laikā no tā sastādīšanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu namā.

Tiesnese (paraksts) A.Pūcīte