Lieta Nr.130046313
Lietvedības Nr.1-0463-13/9
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
2013.gada 22.novembrī
Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa
šādā sastāvā: tiesnese A.Ignatjeva
ar sekretāri K.Osipovu
izskatīja atklātā tiesas sēdē Rīgā, Abrenes ielā 3 SIA „TV3 Latvia” sūdzību par Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes 2013.gada 14.marta lēmumu Nr.49, un
konstatēja:
Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (turpmāk tekstā - NEPLP) ar 2012.gada 6.decembra Lēmumu Nr.151 Par lietvedības uzsākšanu administratīvā pārkāpuma lietā, kurā konstatē, ka programmā „TV3” plkst.19:30:40 kā raidījuma „Overtime TV” sponsors norādīts Optibet sporta klubs, bet plkst.19:50:20-19:50:34 Optibet reklāmas klips un programmā „TV6” 1) plkst.20:48:42 sākas reklāma, kurā reklamēts raidījums Overtime TV. Plkst. 20:49:24 - kā viens no raidījuma Overtime TV sponsoriem norādīts sporta bārs Optibet t.sk. norāde vizuāli ietver nosaukumu un Optibet preču zīmi. Norāde ilgst 2 sekundes; 2) plkst. 21:00:42 - norāde uz Optibet sporta bāru, kā raidījuma sponsoru, kuras saturs identisks iepriekšējai; 3) no plkst. 21:00:43 līdz 21:57:52 - raidījums Overtime TV, kura laikā identiskas norādes par Optibet sporta bāru, kā raidījuma sponsoru, tiek pārraidītas plkst.21:08:09, 21:28:02, 21:33:56, 21:44:03 un 21:50:31; 4) Pēc raidījuma beigām plkst.21:57:55 atkal identiska norāde uz Optibet sporta bāru, kā raidījuma sponsoru, nolemj uzsākt lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā pēc Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 16613.panta pirmās daļas.
Tiesa konstatē, ka saskaņā ar NEPLP 2013.gada 14.marta Lēmumu Nr.4 9 Par administratīvā soda uzlikšanu tiek konstatēts, ka Lēmumā Par lietvedības uzsākšanu administratīvā pārkāpuma lietā norādīts, ka saskaņā ar NEPLP rīcībā esošo informāciju raidījuma Overtime TV sponsora - SIA „Optibet” viena no darbības nozarēm ir azartspēles un derības. Tādējādi iespējams pārkāpta, Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma (turpmāk - EPLL) 39.panta ceturtā daļa, kurā noteikts aizliegums sponsorēt raidījumus privātpersonām, kuru pamatnodarbošanās saistīta ar tādu preču ražošanu vai pakalpojumu sniegšanu, kuru reklamēšana ir aizliegta, kā arī Azartspēļu un Izložu likuma 41.panta piektā daļa, kurā noteikts, ka azartspēļu reklāma ir aizliegta ārpus azartspēļu organizēšanas vietām un saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 16613.panta otro daļu, uzlikts administratīvais sods - naudas sods Ls 6000 apmērā.
2013.gada 11.aprīlī Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā saņemta SIA „TV3 Latvija” sūdzība par Lēmumu daļā ar kuru SIA „TV3 Latvia” uzlikts administratīvais sods - naudas sods Ls 6000 apmērā.
Sūdzībā norādīts, ka NEPLP Lēmumā norādījis šādus argumentus: 1) SIA „Optibet” pamatnodarbošanās ir saistīta ar azartspēļu pakalpojumu sniegšanu, savukārt privātpersonas, kuru pamatnodarbošanās ir saistīta ar azartspēļu pakalpojumu sniegšanu, nedrīkst tieši vai netieši reklamēt azartspēles, ne arī būt raidījumu sponsori; 2) elektronisko plašsaziņas līdzekļu programmās esošo raidījumu - sponsorēšana uzskatāma par reklāmu Reklāmas likuma 1.panta izpratnē un sponsorēšanas definīcija vienmēr ir ietilpusi Reklāmas likumā dotajā reklāmas definīcijā, un likumdevējs, radot Reklāmas likumā esošo reklāmas definīciju, vēlējies tajā iekļaut arī elektronisko plašsaziņas līdzekļu darbību regulējošajos normatīvajos aktos sponsorēšanas definīciju; 3) nav būtiska nozīme tam, vai NEPLP konstatētās norādes uz Optibet sporta bāru EPLL izpratnē uzskatāmas par reklāmu vai sponsorēšanu, jo abos gadījumos konstatējama reklāma Reklāmas likuma izpratnē (Lēmuma 19.punkts); 4) no EPLL 39.panta ceturtās daļas izriet, ka likumdevējs ir prezumējis, ka jebkura veida personu, kuru pamatnodarbošanās saistīta ar tādu preču ražošanu vai pakalpojumu sniegšanu, kuru reklamēšana ir aizliegta, reklamēšana netieši reklamē arī preces vai pakalpojumus, kuru reklamēšana ir aizliegta; 5) reklamējot Optibet sporta bāru un norādot Optibet sporta bāru kā raidījuma sponsoru, netieši tiek popularizēti SIA ,,Optibet" sniegtie azartspēļu pakalpojumi; 6) socioloģiskās aptaujas rezultāti ir apšaubāmi, jo aptaujas veikšanu pasūtījusi un rezultātus NEPLP iesniegusi ieinteresētā persona, līdz ar to apšaubāma ir aptaujas veicēju objektivitāte un šī pierādījuma ticamība; 7) tā kā netieša azartspēļu popularizēšana joprojām turpinās un tiek plānota vismaz līdz 2013.gada maijam, ir nepieciešams izmantot Reklāmas likuma 15.panta ceturtajā daļā noteiktās NEPLP tiesības - aizliegt un uzdot SIA „TV3 Latvia” pārtraukt šādas normatīvajiem aktiem neatbilstošas reklāmas izplatīšanu.
Sūdzības iesniedzējs attiecībā uz to, ka SIA „TV3 Latvia” darbības neveido administratīvā pārkāpuma sastāvu un reklāmas jēdziens ir nošķirams no sponsorēšanas jēdziena norāda, ka Sūdzības iesniedzējs saukts pie administratīvās atbildības par LAPK 166.13panta otrajā daļā paredzētā administratīvā pārkāpuma izdarīšanu - proti, par normatīvo aktu prasībām neatbilstošas reklāmas sniegšanu vai izplatīšanu. Citētajai tiesību normai ir blanketa dispozīcija, proti, LAPK 166.13panta otrajā daļā nav dots administratīvā pārkāpuma sastāva pazīmju apraksts, bet ir dota atsauce uz normatīvo aktu prasībām neatbilstošas reklāmas sniegšanu vai izplatīšanu. Tādējādi, lai SIA „TV3 Latvia” varētu saukt pie administratīvās atbildības par LAPK 166.13panta otrajā daļā noteiktā pārkāpuma izdarīšanu, ir jākonstatē, ka SIA „TV3 Latvia” ir sniegusi vai izplatījusi normatīvo aktu prasībām neatbilstošu reklāmu. Ņemot vērā Lēmumā norādītos argumentus un iepriekš minētos priekšnoteikumus privātpersonas saukšanai pie administratīvās atbildības pēc LAPK 166.13panta otrās daļas, strīds ir par to, vai Sūdzības iesniedzējs sniedza normatīvo aktu prasībām neatbilstošu reklāmu. SIA „TV3 Latvia”, pamatojoties uz turpmākajiem argumentiem, uzskata, ka NEPLP secinājumi par administratīvo pārkāpumu SIA „TV3 Latvia” darbībās attiecībā uz reklāmas, rādot preču zīmi Optibet sporta bārs kā raidījuma sponsoru, sniegšanu ir nepamatoti. NEPLP Lēmumā norāda, ka sponsorēšanas definīcija vienmēr ietilpusi Reklāmas likumā dotajā definīcijā un likumdevējs, radot Reklāmas likumā esošo definīciju, vēlējies iekļaut tajā arī sponsorēšanas definīciju. SIA „TV3 Latvia” šādu NEPLP secinājumu uzskata par nepamatotu, jo, pirmkārt, šādus savus secinājumus par likumdevēja gribu NEPLP nav balstījis ne uz vienu tiesību avotu, ne uz likumprojekta anotāciju vai Saeimas stenogrammu, kas tiešām apliecinātu šādu NEPLP norādīto likumdevēja gribu, un otrkārt, EPLL iekļautais regulējums attiecībā uz elektronisko plašsaziņas līdzekļu darbību, tai skaitā, reklāmas sniegšanas un sponsorēšanas veikšanas jomā, ir speciālais regulējums attiecībā pret Reklāmas likumu un tajā reglamentēto reklāmas izgatavošanas un izplatīšanas nosacījumiem un kārtību. Minētos SIA „TV3 Latvia” secinājumus apliecina abu šo likumu darbības joma. Proti, Elektronisko plašsaziņu līdzekļu likuma 2.panta pirmajā daļā ir norādīts, ka likums reglamentē Latvijas jurisdikcijā esošo elektronisko plašsaziņas līdzekļu darbības kārtību un noteikumus. Savukārt Reklāmas likuma 2.pantā norādīts, ka likuma mērķis ir: 1) reglamentēt reklāmas izgatavošanu un izplatīšanu, kā arī noteikt reklāmas izgatavošanā un izplatīšanā iesaistīto personu tiesības, pienākumus un atbildību; 2) aizsargāt personu, kā arī kopumā visas sabiedrības intereses reklāmas jomā; 3) veicināt godīgu konkurenci. Ņemot vērā norādītos šo likumu mērķus, secināms, ka EPLL regulējums piemērojams tieši attiecībā uz elektronisko plašsaziņas līdzekļu darbību un kārtību, tai skaitā attiecībā uz reklāmas un sponsorēšanas kārtību, jo atšķirībā no Reklāmas likuma EPLL ir ietverts regulējums arī attiecībā uz sponsorēšanu, par ko tieši ir strīds šajā konkrētajā lietā. Savukārt Reklāmas likuma regulējums ir vispārīgais regulējums un nosaka vispārīgo kārtību un noteikumus reklāmas sniegšanas (nevis sponsorēšanas) jomā. Līdz ar to konkrētajā gadījumā attiecībā uz SIA „TV3 Latvia” kā elektronisko plašsaziņas līdzekli attiecībā uz Optibet sporta bāra norādīšanu kā raidījuma Overtime TV sponsoru ir piemērojams EPLL (nevis Reklāmas likuma) regulējums un tajā ietvertā sponsorēšanas definīcija. Pretējas interpretācijas rezultātā, kā to konkrētajā gadījumā veicis NEPLP savā Lēmumā, veidojas situācija, ka elektroniskais plašsaziņas līdzeklis tiek sodīts par tā veidota raidījuma sponsoru pēc Reklāmas likuma un tajā lietotās reklāmas definīcijas, no kuras turklāt nav saprotams, vai tā ietver sevī arī sponsorēšanas definīciju, lai gan jomu reglamentējošajā normatīvajā aktā - EPLL, kas attiecīgi būtu piemērojams, no reklāmas atsevišķi ir izdalīta sponsorēšana un noteikta tās kārtība. NEPLP Lēmumā norāda, ka SIA „TV3 Latvia” nav ievērojis EPLL 39.panta ceturto daļu, kā arī Azartspēļu un izložu 41.panta piekto daļu. Proti, NEPLP ieskatā, azartspēļu organizētāji nevar būt raidījumu sponsori, savukārt norāde uz Optibet sporta bāru kā raidījuma sponsoru ir uzskatāma par azartspēļu reklāmu. No iepriekš minētā normatīvā regulējuma izriet, ka azartspēļu reklāma ir aizliegta ārpus to organizēšanas vietām, nevis, ka azartspēļu reklāma vispārīgi būtu aizliegta. Turklāt Azartspēļu un izložu likuma 41.panta piektajā daļā tiek lietots jēdziens - reklāma, tāpat arī no EPLL 39.panta ceturtās daļas izriet, ka tādas privātpersonas, kuru pamatnodarbošanās reklamēšana ir aizliegta, nedrīkst būt par raidījuma sponsoru, tātad arī tiek lietots jēdziens „reklamēšana”, kas visciešāk ir saistīts ar jēdzienu – „reklāma”. Tai pat laikā minētajā normā ir norādīts jēdziens „sponsors”, kas ir atšķirīgs jēdziens no „reklāmas” un „reklamēšanas” jēdzieniem. Uz to, ka šie ir divi atšķirīgi jēdzieni un tie ir stingri jānodala, ir norādījis arī NEPLP savā 2010.gada 16.decembra lēmumā Nr.194, ar kuru apstiprināta EPLL noteikto reklāmas un sponsorēšanas noteikumu piemērošana, 1.9.punktā, proti, saskaņā ar EPLL prasībām ir skaidri jānošķir reklāma no sponsorēšanas, jo reklamēšanas gadījumā reklāmas devējs vēlas, lai tiktu izdarīts publisks paziņojums par precēm vai pakalpojumiem, kurus ražo, tirgo vai sniedz reklamējamais, ar mērķi popularizēt šīs preces un pakalpojumus. Sponsorēšanas gadījumā pamatideja ir, ka sponsora interese ir sava vārda, firmas zīmes, darbības veida vai tēla popularizēšana bez mērķa popularizēt konkrētas preces vai pakalpojumus, kurus tas ražo tirgo vai sniedz. Konkrētajā gadījumā kā raidījuma Overtime TV sponsors ir norādīts tieši Optibet sporta bārs, un ar šādu sponsorēšanas norādi tiek popularizēta tieši konkrētā preču zīme Optibet sporta bārs, nevis preču zīme Optibet totalizators, ne arī pati SIA „Optibet”. Optibet sporta bārs ir viens no SIA „Optibet” darbības veidiem. Preču zīme Optibet sporta bārs tika reģistrēta 2012.gada 20.februārī, un Arēna Rīga telpās tika izveidots Optibet sporta bārs, līdz ar to, lai popularizētu tieši jauno preču zīmi Optibet sporta bārs, tika izvēlēts preču zīmes popularizēšanas veids - sponsorēšana. Nav nekāda pamata uzskatīt, ka ar Optibet sporta bāra norādīšanu kā raidījuma sponsoru tiktu reklamēts SIA „Optibet” darbības veids - totalizatori, ja Optibet sporta bāra preču zīmē nav nekāda tieša vai netieša norāde uz totalizatoru vai azartspēlēm, un attiecībā uz kuru turklāt 2006.gada 10.maijā ir reģistrēta atsevišķa preču zīme Nr. M56844 Optibet totalizators. Vadoties no iepriekš norādītajām NEPLP vadlīnijām par reklamēšanas un sponsorēšanas nošķiršanu, secināms, ka konkrētajā gadījumā nekādi neveidojas reklamēšanas sastāvs, jo, rādot TV ekrānā Optibet sporta bāra preču zīmi, netiek izdarīts publisks paziņojums par precēm vai pakalpojumiem, kurus ražo, tirgo vai sniedz SIA „Optibet”, secīgi nevar arī konstatēt, ka tādējādi tiktu popularizētas preces un pakalpojumi. Šis NEPLP 2010.gada 16.decembra lēmums Nr.194 ir viens no attiecīgo nozari regulējošiem lēmumiem un noteic to, kā jāpiemēro EPLL noteiktās prasības attiecībā uz sponsorēšanas un reklamēšanas noteikumiem. Tādējādi šis lēmums ir piemērojams arī konkrētajā gadījumā attiecībā uz Optibet sporta bāra norādīšanu programmās TV3 un TV6 kā raidījuma Overtime TV sponsoru. Sponsorēšanas definīcija ir noteikta EPLL 1.panta 32.punktā, savukārt sponsorēšanas noteikumi un aizliegumi ir noteikti EPLL 39.pantā. Lēmumā NEPLP norāda, ka SIA „TV3 Latvia” pārkāpj EPLL 39.panta ceturto daļu, kas noteic, ka privātpersonas, kuru pamatnodarbošanās saistīta ar tādu preču ražošanu vai pakalpojumu sniegšanu, kuru reklamēšana ir aizliegta, nedrīkst būt raidījumu sponsori, kā rezultātā SIA „TV3 Latvia” sniedz reklāmas noteikumiem neatbilstošu reklāmu, jo Optibet sporta bārs nedrīkst tikt norādīts kā raidījuma sponsors tāpēc, ka vispārīgi ir aizliegts reklamēt SIA „Optibet”, jo tā pamatnodarbošanās ir azartspēļu organizēšana. Lai konstatētu šādu pārkāpumu, pirmkārt, ir jākonstatē, ka SIA ,,Optibet” pamatnodarbošanās ir saistīta ar tādu preču ražošanu vai pakalpojumu sniegšanu, kuru reklamēšana vispār ir aizliegta, otrkārt, jākonstatē, ka Optibet sporta bāra preču zīmes norādīšana kā raidījuma Overtime TV sponsors, ir uzskatāma par reklāmu, nevis sponsora norādi. Tātad būtu jākonstatē vispārējs konkrētā pakalpojuma vai preces reklamēšanas aizliegums un jāpierāda, ka tā ir uzskatāma par reklāmu, turklāt vēl tādu reklāmu, ar kuru tiek reklamētas azartspēles ārpus azartspēļu organizēšanas vietām. Konkrētajā gadījumā NEPLP nav pierādījis, ka iedzīvotāji preču zīmi Optibet sporta bārs asociētu ar azartspēlēm, līdz ar to nevar secināt, ka ar šo preču zīmi tiktu popularizētas azartspēles un ka šīs preču zīmes norādīšana būtu uzskatāma par reklāmu. Turklāt joprojām jāņem vērā tas, ka sponsorēšana no reklāmas ir stingri nošķiramas. SIA „TV3 Latvia”, pirmkārt, vēlas norādīt, ka, vērtējot Optibet sporta bāra preču zīmes norādi raidījumā Overtime TV, nav pamata secināt, ka tā uzskatāma par reklāmu, jo tā neatbilst ne EPLL 1.panta 26.punktā norādītajai reklāmas definīcijai, ne arī NEPLP 2010.gada 16.decembra lēmuma Nr.194 1.9.punktā norādītajām reklāmas pazīmēm, jo Optibet sporta bāra preču zīmes norādi TV ekrānā nevar uzskatīt par publisku paziņojumu par precēm vai pakalpojumiem, kurus ražo, tirgo vai sniedz reklamējamais, jo iztrūkst galvenā pazīme - informācija par precēm vai pakalpojumiem, ko privātpersona sniedz. Konkrētajā gadījumā Optibet sporta bāra preču zīmes norādīšana kā raidījuma Overtime TV sponsors uzskatāma par sponsorēšanu, jo tās norādīšanas mērķis ir popularizēt preču zīmi - Optibet sporta bārs, lai iedzīvotāji uzzinātu arī par šādu preču zīmi un par šādu sporta bāru, kas atrodas Arēna Rīga telpās. Tā kā Optibet sporta bāra preču zīme ir salīdzinoši jauna (tā reģistrēta 2012.gada 20.februārī), ir nepieciešams veicināt tās atpazīstamību un popularizēt tās tēlu, līdz ar to tika izvēlēts šo preču zīmi popularizēt ar sponsorēšanas starpniecību. Attiecībā uz NEPLP norādi Lēmumā, ka ar Optibet sporta bāra preču zīmes norādīšanu TV tiek netieši reklamētas azartspēles, SIA „TV3 Latvia” vēlas norādīt, ka šādam secinājumam nav pamata, jo no Optibet sporta bāra preču zīmes nav iespējams secināt, ka tiek reklamētas azartspēles, ja preču zīmē ir tieša vārdiska norāde uz popularizētās preču zīmi darbības veidu - sporta bārs. Turklāt, kā pierādīja AS „Norstat Latvia” veiktā socioloģiskā aptauja, lielākā Latvijas iedzīvotāju daļa firmu Optibet neasociē ar azartspēlēm, jo daļai respondentu šāda firma vai nu vispār nebija zināma, tādējādi šī sabiedrības daļa, redzot preču zīmi Optibet sporta bārs, to var asociēt tikai ar sporta bāru (kā tas tajā vārdiski norādīts), vai arī šī preču zīme asociējās ar kādu citu darbības veidu, tai skaitā 13% tā asociējās ar bāru/sporta bāru. Tādējādi nav pamata uzskatīt, ka ar sporta bāra preču zīmes norādīšanu tiek reklamētas azartspēles, ja faktiski mazāk kā piektā daļa iedzīvotāju Optibet zīmolu asociē ar azartspēlēm. NEPLP Lēmuma atsaucies uz LAPK 243.pantā noteikto pierādījumu definīciju norādījis, ka socioloģisko aptauju pasūtījusi un SIA „TV3 Latvia” iesniegusi persona, kura ir ieinteresēta administratīvā pārkāpuma lietas iznākumā, tādējādi apšaubāma ir aptaujas veicēju objektivitāte. Līdz ar to socioloģiskās aptaujas rezultātiem kā pierādījumam trūkst ticamības, lai to izmantotu administratīvā pārkāpuma lietā. SIA „TV3 Latvia” uz šādu NEPLP secinājumu vēlas norādīt, ka atbilstoši šādiem NEPLP secinājumiem jebkuri socioloģiskās aptaujas rezultāti, kas veikti pēc pasūtījuma, būtu apšaubāmi, līdz ar to šāds NEPLP arguments par ticamības neesamību šiem rezultātiem ir nepamatots. Objektīvus apsvērumus šo rezultātu ticamības apšaubīšanai NEPLP Lēmumā nav norādījis. Savukārt attiecībā uz argumentiem par to, ka respondentiem netika demonstrētas preču zīmes, SIA „TV3 Latvia” vēlas norādīt, ka, nedemonstrējot konkrētās preču zīmes, tika iegūti objektīvāki rezultāti, jo preču zīmju demonstrēšanas rezultātā respondenti kā zīmola Optibet darbību norādītu to, kas vārdiski ir norādīts attiecīgajā preču zīmē, piemēram, totalizators (preču zīme Nr.M56844), sporta bārs (preču zīme Nr.M64495), bet aptaujas mērķis bija tieši noskaidrot to, ar ko iedzīvotājiem vispārīgi asociējas zīmols Optibet. Arī NEPLP savā Lēmumā argumentus par to, ka SIA „TV3 Latvia” darbībās ir administratīvā pārkāpuma sastāvs - proti, ka SIA „TV3 Latvia” ir izdarījis LAPK 166.13panta otrajā daļā norādīto pārkāpumu, ir balstījis uz apsvērumu, ka iedzīvotāji pašu zīmolu Optibet asociē ar azartspēlēm, nevis ar azartspēlēm asociējas tikai konkrētā preču zīme Optibet totalizators. Tomēr socioloģiskās aptaujas pierāda pretējo, ka lielākā daļa iedzīvotāju Optibet zīmolu neasociē ar azartspēlēm. Tādējādi NEPLP Lēmumā nav pierādījis, ka ar zīmolu Optibet tiek asociētas azartspēles, secīgi, nav pamata konstatēt normatīvo aktu prasībām neatbilstošas reklāmas sniegšanu un administratīvā pārkāpuma sastāvu SIA „TV3 Latvia” darbībās.
Sūdzības iesniedzējs attiecībā uz pārkāpuma kvalifikāciju norāda, ka ar Lēmumu SIA „TV3 Latvia” sodīts par administratīvā pārkāpuma izdarīšanu pēc LAPK 166.13panta otrās daļas - par normatīvo aktu prasībām neatbilstošas reklāmas sniegšanu vai izplatīšanu, savukārt 2012.gada 6.oktobra lēmumā Nr.151 ,,Par lietvedības uzsākšanu administratīvā pārkāpuma lietā" norādīts, ka lietvedība tiek uzsākta par iespējamo LAPK 166.13panta pirmajā daļā paredzētā pārkāpuma izdarīšanu - par noteiktās kārtības pārkāpšanu reklāmas sniegšanā vai izplatīšanā. Ņemot vērā, ka visu lietvedības gaitu iestādē NEPLP norādīja, ka SIA „TV3 Latvia” darbībās saskatāms LAPK 166.13panta pirmajā daļā paredzētā - administratīvā pārkāpuma sastāvs, SIA „TV3 Latvia” arī savus paskaidrojumus par savām darbībām sniedza attiecībā uz LAPK 166.13panta pirmajā daļā paredzēto administratīvo pārkāpumu. Savukārt pārkvalifikāciju pēc LAPK 166.13panta otrās daļas NEPLP veica tikai pārsūdzētajā Lēmumā, secinot, ka preču zīmes Optibet sporta bārs norādīšana kā raidījuma sponsors ir netieša azartspēļu reklamēšana, kas tādējādi veido normatīvo aktu prasībām neatbilstošas reklāmas sniegšanas administratīvā pārkāpuma sastāvu, lai gan lēmumā par lietvedības uzsākšanu administratīvā pārkāpuma lietā tās pašas NEPLP norādītās TV3 darbības tika kvalificētas kā LAPK 166.13panta pirmajā daļā paredzētais administratīvais pārkāpums. Turklāt NEPLP Lēmumā nav norādījis nekādu pamatojumu vai argumentus, kāpēc tas pārkvalificējis administratīvā pārkāpuma sastāvu. Kā jau norādīts iepriekš, administratīvais sods SIA „TV3 Latvia” tika piemērots par cita LAPK paredzētā administratīvā pārkāpuma izdarīšanu nekā tika norādīts lēmumā par lietvedības ierosināšanu administratīvā pārkāpuma lietā. Tādējādi arī Sūdzības iesniedzējs paskaidrojumus iestādē sniedza attiecībā uz tam norādīto pārkāpumu. Tomēr rezultātā NEPLP nevis izbeidza lietvedību pārkāpuma sastāva neesamības dēļ, bet sodīja SIA „TV3 Latvia” par tāda administratīvā pārkāpuma izdarīšanu, ko NEPLP visā lietvedības laikā iestādē SIA „TV3 Latvia” darbībās vispār nenorādīja. Arī 2013.gada 14.martā notikušajā izskatīšanā iestādē SIA „TV3 Latvia” pārstāvji sniedza paskaidrojumus par tam inkriminēto LAPK 166.13panta pirmajā daļā noteikto administratīvo pārkāpumu, bet rezultātā NEPLP patvaļīgi pārkvalificēja SIA „TV3 Latvia” darbības un sodīja par tāda pārkāpuma izdarīšanu, kura sankcijā maksimālais naudas soda apmērs ir divas reizes bargāks. LAPK 260.pantā ir noteiktas pie administratīvās atbildības sauktās personas tiesības izteikt lūgumus, ko SIA „TV3 Latvia” arī izmantoja, lūdzot atlikt lietas izskatīšanu uz 2013.gada 18.martu, lai varētu iesniegt socioloģiskās aptaujas rezultātus. Tomēr NEPLP vispār nekādu lēmumu attiecībā uz šo SIA „TV3 Latvia” lūgumu nepieņēma, bet tā vietā rīkojās pretēji un nozīmēja lietas izskatīšanu iestādē tieši divas darba dienas (2013.gada 14.martā) pirms SIA „TV3 Latvia” lūgtā termiņa pagarinājuma beigām, tādējādi gandrīz liedzot SIA „TV3 Latvia” iesniegt šādus rezultātus. Neizlemjot šo SIA „TV3 Latvia” lūgumu, NEPLP neievēroja tam LAPK 268.panta 4.punktā noteikto pienākumu, sagatavojot administratīvā pārkāpuma lietu izskatīšanai, izlemt pie administratīvās atbildības sauktās personas, viņa pārstāvja un aizstāvja lūgumus un izlemj to tālāku virzību, tādējādi pieļaujot procesuālu pārkāpumu administratīvā pārkāpuma lietas lietvedībā. Tāpat NEPLP Lēmumā atbilstoši LAPK 274.panta otrās daļas 6.punktam nav norādījis pierādījumus, uz kuriem tas pamato savus secinājumus, jo īpaši savus secinājumus par to, ka lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju firmu Optibet asociē ar azartspēlēm. Atbilstoši LAPK 243.panta otrajai daļai iestādē pierādīšanas pienākums administratīvā pārkāpuma lietvedībā ir institūcijai (amatpersonai), kura sauc personu pie administratīvās atbildības, bet tiesā - iestādei, tomēr konkrētajā gadījumā NEPLP nav ievērojis šo pierādīšanas pienākumu, un savus secinājumus balstījis uz nepārbaudītiem, subjektīviem pieņēmumiem. Turklāt SIA „TV3 Latvia” vēlas uzsvērt, ka NEPLP Lēmumā vispār nav pierādījis SIA „TV3 Latvia” vainu LAPK 166.13panta otrajā daļā paredzētā administratīvā pārkāpuma izdarīšanā, tādējādi nepamatoti saucot SIA „TV3 Latvia” pie administratīvās atbildības. Turklāt, ņemot vērā iepriekš norādītos pārkāpumus NEPLP darbībās lietas izskatīšanā, it īpaši to apstākli, ka visu lietvedības laiku NEPLP SIA „TV3 Latvia” darbībās saskatīja vienu iespējamo administratīvā pārkāpuma sastāvu, bet lēmumu par administratīvā soda piemērošanu pieņēma norādot citu administratīvā pārkāpuma sastāvu, secināms, ka NEPLP nevarēja ievērot LAPK 272.pantā noteikto, jo tas nevarēja veikt pienācīgu izmeklēšanu par konkrētā administratīvā pārkāpuma sastāvu, ja tas sākotnēji jau veica nepareizu kvalifikāciju. Ņemot vērā minēto, NEPLP ir pārkāpis LAPK noteikto kārtību administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanā.
Bez tam, Sūdzības iesniedzējs norāda, ka NEPLP piemērotais sods ir nesamērīgi augsts un nav paredzēts konkrētās normas, par kuras iespējamu pārkāpumu tika ierosināta lietvedība, sankcijā. NEPLP Lēmumā, vērtējot SIA „TV3 Latvia” piemērojamā soda apmēru, atsaucies uz LAPK 32.pantu, kas nosaka vispārīgos noteikumus soda uzlikšanai par administratīvo pārkāpumu, un cita starp norādījis, ka pārkāpumi izdarīti divās elektroniskā plašsaziņas līdzekļa programmās, kuras tiek pārraidītas lielākajā daļā Latvijas teritorijas, kā rezultātā notikusi netieša azartspēļu popularizācija ievērojamā Latvijas iedzīvotāju daļā. Attiecība uz šādu NEPLP secinājumu SIA „TV3 Latvia” norāda, ka NEPLP vispār nav vērtējis, cik liela ir raidījuma Overtime TV auditorija, proti, nav vērtējis, cik daudz Latvijas iedzīvotāju šo raidījumus skatās un secīgi redz šo Optibet sporta bāra preču zīmes norādi TV ekrānā. Līdz ar to NEPLP nav pierādījis, ka notikusi netieša azartspēļu popularizācija ievērojamā Latvijas iedzīvotāju daļā, ja nav zināms, cik daudz iedzīvotāju šo raidījumu skatās, un tādējādi šī NEPLP norāde vērtējama kā subjektīva un nav balstīta uz pārbaudītu vērtējumu par raidījuma auditorijas lielumu. Papildus SIA „TV3 Latvia” norāda, ka tam, ka šo raidījumu (tādējādi arī preču zīmi Optibet sporta bārs) iespējams redzēt lielākajā Latvijas teritorijas daļā, ir pakārtota nozīme un tas nozīmē tikai to, ka lielākajā Latvijas teritorijas daļā ir nodrošināta iespēja iedzīvotājiem redzēt attiecīgās TV programmas, bet tas automātiski nenozīmē, ka lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju šo raidījumu skatās, kas ir svarīgākais kritērijs, vērtējot auditorijas lielumu. Tomēr šo apstākli NEPLP Lēmumā vispār nav vērtējis. Turklāt, ņemot vērā pārējos Lēmumā norādītos apsvērumus attiecībā uz piemērojamā administratīvā soda apmēru, nav iespējams secināt, ka NEPLP būtu tiešām ņēmis vērā un sodu noteicis, vadoties no LAPK 32.pantā noteiktajiem vispārīgajiem principiem soda uzlikšanai par administratīvo pārkāpumu, tai skaitā, NEPLP vispār nav vērtējis pārkāpēja personību, mantisko stāvokli, kā arī nepamatotus secinājumus izdarījis attiecībā uz pārkāpuma raksturu. SIA „TV3 Latvia” ieskatā, NEPLP uz LAPK 32.pantu vien ir vispārīgi atsaucies, neveicot objektīvu apstākļu izvērtēšanu, nosakot sodu un vien formāli ir norādījis, ka šie apstākļi ir vērtēti. Turklāt NEPLP Lēmumā norādītais, ka nav konstatējami SIA „TV3 Latvia” vainu pastiprinoši vai mīkstinoši apstākļi, ir pretēja LAPK lietotajam jēdzienam, tādējādi NEPLP ir pārkāpis Latvijas Republikas Satversmes 92.pantu, no kura izriet nevainīguma prezumpcija, kuras definīcija un saturs sniegts Kriminālprocesa likuma 19.pantā. Tāpat Sūdzības iesniedzējs vēlas norādīt, ka nav arī nekādas vadlīnijas vai pastāvīgas NEPLP prakses, no kuras būtu iespējams vadīties attiecībā uz to, kāds naudas soda apmērs pie administratīvās atbildības sauktajai personai varētu tikt piemērots atkarībā no pārkāpuma smaguma un citiem apstākļiem, līdz ar to, vēl jo vairāk no iestādes lēmuma par administratīvā soda piemērošanu, privātpersonai ir svarīgi saprast tai piemērotā naudas soda apmēra noteikšanas kritērijus. SIA „TV3 Latvia” arī norāda, ka no Lēmuma vispār nav saprotams, kāpēc tam ir piemērots naudas sods tieši Ls 6000 apmērā, nevis jebkurā citā apmērā, ja saskaņā ar LAPK 166.13panta otrās daļas sankciju minimālais naudas soda apmērs varēja būt Ls 50, bet maksimālais 10 000, jo konkrētā naudas soda apmēram NEPLP nav devis nekādu vērtējumu un pamatojumu, norādījis salīdzinājumu par piemērojamo sodu līdzīgas lietās. Turklāt sankcijā par administratīvā pārkāpuma izdarīšanu pēc LAPK 166.13panta pirmās daļās, kas sākotnēji SIA „TV3 Latvia” tika inkriminēta, paredzēts divas reizes mazāks maksimāli piemērojamā naudas soda apmērs, līdz ar to NEPLP, veicot pārkāpuma pārkvalificēju, divas reizes vairāk ierobežoja SIA „TV3 Latvia” tiesības, piemērojot tam divas reizes bargāku administratīvo sodu, turklāt vispār nepamatojot konkrētā naudas soda apmēra izvēli, nenorādot nekādus kritērijus vai iepriekšējo NEPLP praksi. Administratīvā pārkāpuma lieta, ievērojot pārkāpuma raksturu un sankcijas atbilstību kriminālsfērai, ir pielīdzināma krimināllietai (sk. Satversmes tiesas 2002.gada 20.jūnija spriedumu lietā Nr.2001-17-0106). Līdz ar to, izlemjot jautājumu par pieteicēja vainu, jāievēro nevainīguma prezumpcija - nevienu nevar atzīt par vainīgu administratīvā pārkāpuma izdarīšanā un sodīt, kamēr viņa vaina nav pierādīta likumā noteiktajā kārtībā, kā arī visas šaubas par vainu, kuras nav iespējams novērst, jāvērtē par labu indivīdam (pārkāpējam). Tā kā NEPLP bija rīcības brīvība attiecībā uz piemērojamā soda apmēru un ievērojot, ka administratīvā pārkāpuma lietas ir pielīdzināmas kriminālsfērai, NEPLP, piemērojot administratīvo sodu, tai skaitā naudas sodu, ir jāievēro samērīgums un taisnīgums, un pie administratīvās atbildības sauktajai personai jābūt saprotamam, kāpēc tai ir piemērots sods tā konkrētajā apmērā, lai varētu pārliecināties par tā taisnīgumu, samērīgumu un atbilstību. Tomēr šādus apsvērumus NEPLP nav izdarījis, un no Lēmuma nav saprotams, uz kā pamata tas izvēlējās SIA „TV3 Latvia” piemērot naudas sodu tieši Ls 6000 apmērā. Savus secinājumus par piemērojamā naudas soda apmēru NEPLP nav balstījis arī uz salīdzinājumu ar piemēroto naudas sodu līdzīgos gadījumos.
Tāpat Sūdzības iesniedzējs norāda, ka NEPLP patvaļīgi pārkvalificējot administratīvā pārkāpuma sastāvu, rupji pārkāpusi lietvedības kārtību administratīvā pārkāpuma lietās. Kā jau iepriekš sūdzībā SIA „TV3 Latvia” norādīja, NEPLP, tikai Lēmumā par administratīvā soda piemērošanu, pārkvalificējot administratīvo pārkāpuma sastāvu, ir rupji pārkāpis LAPK noteikto lietvedības kārtību administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanā, kas noteikta LAPK IV sadaļā, tādējādi NEPLP nav ievērojis šo LAPK 7.panta otrajā daļā noteikto, ka lietvedība par administratīvajiem pārkāpumiem veicama, stingri ievērojot likumību, kas, līdztekus pamatam par administratīvā pārkāpuma sastāva neesamību SIA „TV3 Latvia” darbībās, ir patstāvīgs pamats Lēmuma atcelšanai un lietas izbeigšanai. Kā iepriekš norādīts, administratīvā pārkāpuma lieta, ievērojot pārkāpuma raksturu un sankcijas atbilstību kriminālsfērai, ir pielīdzināma krimināllietai, līdz ar to, izlemjot jautājumu par pieteicēja vainu, jāievēro nevainīguma prezumpcija - nevienu nevar atzīt par vainīgu administratīvā pārkāpuma izdarīšanā un sodīt, kamēr viņa vaina nav pierādīta likumā noteiktajā kārtībā, kā arī visas šaubas par vainu, kuras nav iespējams novērst, jāvērtē par labu indivīdam (pārkāpējam). Ņemot vērā visu iepriekš minēto un atsaucoties uz LAPK 7.panta pirmo un otro daļu, 9.panta pirmo daļu, SIA „TV3 Latvia” darbības neveido LAPK 166.13panta otrajā daļā noteiktā administratīvā pārkāpuma sastāvu, jo NEPLP savā Lēmumā nav pierādījis, ka vidusmēra Latvijas iedzīvotājs un TV skatītājs zīmolu Optibet tik tiešām asociētu ar azartspēlēm, preču zīmes Optibet sporta bārs norādīšana kā raidījuma sponsors nav uzskatāma par reklāmu, kuras sniegšana turklāt vēl būtu aizliegta, kā arī, tiesai, pamatojoties uz LAPK 289.12panta otrās daļas 2.punktu, ir pamats taisīt spriedumu, ar kuru pārsūdzētais Lēmums tiktu atcelts un lieta izbeigta. Ievērojot visu iepriekš norādīto un vadoties no Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 7., 9., 32.-34.pantu, 166.13panta otro daļu, 243., 289.1pantu, 289.12panta otrās daļas 2.punktu, lūdz atcelt NEPLP 2013.gada 14.marta lēmumu Nr.49 daļā, ar kuru, pamatojoties uz LAPK 166.13panta otro daļu, SIA „TV3 Latvia” ir piemērots administratīvais sods - naudas sods Ls 6000 apmērā.
2013.gada 14.marta Lēmumā Nr.49 NEPLP secina, ka SIA „TV3 Latvia” nenoliedz NEPLP sākotnēji 2012.gada 6.decembra Lēmumā Nr.151 konstatēto, vienīgi norādot, ka programmā TV3 19:30:40 kā raidījuma ,,Overtime TV" sponsors norādīts Optibet sporta bārs, nevis Optibet sporta klubs. Šāda SIA „TV3 Latvia” norāde atzīstama par pamatotu. Pārbaudot programmas TV3 ierakstu, jāsecina, ka plkst. 19:50:20 -19:50:34 reklamēts Optibet sporta bārs. Vienlaikus konstatē un atzīst par pierādītu, ka norādēs uz Optibet sporta bāru, demonstrēta 2012.gada 20.februārī reģistrētā preču zīme Nr. M 64494 ,,Optibet sporta bārs”. Norāda, ka pārējais NEPLP sākotnēji konstatētais atbilst programmu TV3 un TV6 ierakstiem un tādēļ uzskatāms par pierādītu. Par pierādītiem jāuzskata fakti, par kuriem savas kompetences ietvaros NEPLP snieguši informāciju:
1) Uzņēmumu reģistrs, proti, SIA „Optibet” spēkā esošo 2010.gada 18.janvāra statūtu apliecinātu kopiju, kuru sadaļā „Komercdarbības veidi” kā pirmais darbības veids norādīts „azartspēles un derības”;
2) Latvijas Republikas Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas sniegto informāciju, ka SIA „Optibet” ir Latvijas Republikā licenzēts azartspēļu organizētājs, kas 2005.gada 3.aprīlī ir saņēmis azartspēļu organizēšanas licenci Nr.TD-09 totalizatora organizēšanai totalizatora likmju pieņemšanas vietās. Papildus tam 2008.gada 23.maijā SIA ,,Optibet" ir izsniegta interaktīvo azartspēļu organizēšanas licence Nr.TI-01 interneta vietnē www.optibet.lv. SIA ,,Optibet” totalizatora likmes pieņem 22 licenzētās totalizatora likmju pieņemšanas vietās Latvijā. Visas izsniegtās licences ir Azartspēļu un izložu likumā noteiktajā kārtībā pārreģistrētas un spēkā esošas un, ka pēc Latvijas Republikas Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas rīcībā esošās informācijas SIA ,,Optibet” ir reģistrējis vairākas preču zīmes, ko izmanto savā komercdarbībā. Aplūkojot Latvijas Republikas Patentu valdē (turpmāk - Patentu valde) 2006.gada 20.oktobrī reģistrēto preču zīmi Nr. M56844 ,,Optibet totalizators” un 2012.gada 20.februārī reģistrēto preču zīmi Nr. M64495 ,,Optibet sporta bārs”, jāsecina, ka tās ir vizuāli līdzīgā un identiskā krāsu un grafiskajā salikumā. Inspekcija uzskata, ka neskatoties uz atšķirīgo norādi par izmantošanu, tās nepārprotami norāda uz SIA ,,Optibet” pamatdarbību - azartspēļu organizēšanu un patērētājiem nepārprotami reklamē sniegto pakalpojumu - totalizatora likmju pieņemšanu. Pēc Inspekcijas rīcībā esošās informācijas SIA ,,Optibet” nav atvēris nevienu bāru ar šādu nosaukumu, kurā sniegtu attiecīgus bāra un izklaides pakalpojumus. Tādēļ iespējams preču zīmes ,,Optibet sporta bārs” reģistrācija un izmantošana varētu būt saistīta ar mērķi neievērot Azartspēļu un izložu likumā noteikto azartspēļu reklāmas aizliegumu un, ka 2012.gadā SIA ,,Optibet” ieņēmumi no saimnieciskās darbības ir 2 107 256 lati t.sk. no azartspēlēm saistītās saimnieciskās darbības 2 063 883 lati un no pārējās saimnieciskās darbības - 43 373 lati.
3) Patentu valdes sniegto informāciju, ka SIA ,,Optibet" pieder šādas preču zīmes:
1. 2005.gada 20.oktobrī reģistrēta preču zīme Nr. M 55623 ,,Optibet". Kā sniegtie pakalpojumi norādīti: „ 41 azartspēļu pakalpojumi ar interneta starpniecību.
2. 2005.gada 20.maijā reģistrēta preču zīme Nr. M55 104 ,,Latbet". Sniegtie pakalpojumi: 16 papīrs, kartons un izstrādājumi, kas nav ietverti citās klasēs; iespiedprodukcija; grāmatu iesiešanas materiāli; fotogrāfijas; rakstāmlietas; līmvielas kancelejas vai mājturības vajadzībām; materiāli māksliniekam; otas rakstāmmašīnas un kancelejas preces (izņemot mēbeles; mācību un uzskates līdzekļi (izņemot aparatūru); sintētiskie iesaiņojuma materiāli (kas nav ietverti citās klasēs); iespiedburti; klišejas. 39 transports; preču iesaiņošana un uzglabāšana; ceļojumu organizēšana. 41 audzināšana; apmācība; izpriecas; sporta un kultūras pasākumi, arī azartspēļu pakalpojumi, kazino pakalpojumi, spēles interaktīvā režīmā, loteriju organizēšana, spēļu zāļu pakalpojumi.
3. 2006.gada 10.maijā reģistrēta preču zīme Nr. M56844 ,,Optibet totalizators". Sniegtie pakalpojumi: 41 azartspēles ar interneta starpniecību.
4. 2006.gada 10,maijā reģistrēta preču zīme Nr. M56845 ,,Optibet totalizators". Sniegtie pakalpojumi: 41 azartspēles ar interneta starpniecību.
5. 2011.gada 20.jūnijā reģistrēta preču zīme Nr. M63493 ,,Rezultati.lv". Sniegtie pakalpojumi: 41 sporta informācijas sniegšana, sporta pasākumi.
6. 2012.gada 20.februārī reģistrēta preču zīme Nr. M64494 ,,Optibet sporta bārs". Sniegtie pakalpojumi: 43 bāru pakalpojumi.
7. 2012.gada 20.februārī reģistrēta preču zīme Nr. M64495 ,,Optibet sporta bārs". Sniegtie pakalpojumi: 43 bāru pakalpojumi.
8. 2005.gada 20.maijā reģistrēta preču zīme Nr.M55102 „Totalizators". Sniegtie pakalpojumi: 16 papīrs, kartons un izstrādājumi, kas nav ietverti citās klasēs; iespiedprodukcija; grāmatu iesiešanas materiāli; fotogrāfijas; rakstāmlietas; līmvielas kancelejas vai mājturības vajadzībām; materiāli māksliniekam; otas rakstāmmašīnas un kancelejas preces (izņemot mēbeles; mācību un uzskates līdzekļi (izņemot aparatūru); sintētiskie iesaiņojuma materiāli (kas nav ietverti citās klasēs); iespiedburti; klišejas. 41 audzināšana; apmācība; izpriecas; sporta un kultūras pasākumi, arī azartspēļu pakalpojumi, kazino pakalpojumi, spēles interaktīvā režīmā, loteriju organizēšana, spēļu zāļu pakalpojumi.
9. 2006.gada 20.novembrī reģistrētā preču zīme ,,Optibet sports bar & betting". Sniegtie pakalpojumi: 41 izpriecas, 43 apgāde ar uzturu.
10. 2006.gada 20.novembrī reģistrēta preču zīme Nr. M57019 ,,Optibet sports betting". Sniegtie pakalpojumi: 41 izklaide. 2006,gada 21.oktobrī reģistrētā preču zīme Nr. M56845 ,,0ptibet Totalizators".
11. 2012.gada 20.februārī reģistrētā preču zīme Nr. M64495 ,,Optibet sporta bārs".
Saskaņā ar Latvijas Republikas Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas sniegto informāciju SIA „Optibet” ieņēmumi no ar azartspēlēm saistītās saimnieciskās darbības 2012.gadā sastāda vairāk kā 97% no kopējā ieņēmumu daudzuma. Minētais pierāda, ka SIA ,,Optibet" pamatnodarbošanās ir saistīta ar azartspēļu pakalpojumu sniegšanu.
Azartspēļu un izložu likuma 45.panta piektajā daļā noteikts aizliegums reklamēt azartspēles ārpus azartspēļu organizēšanas vietām. Reklāmas likuma 1.pantā reklāmas jēdziens definēts kā ar saimniecisko vai profesionālo darbību saistīts jebkuras formas vai jebkura veida paziņojums vai pasākums, kura nolūks ir veicināt preču vai pakalpojumu (arī nekustamā īpašuma, tiesību un saistību) popularitāti vai pieprasījumu pēc tiem. Saskaņā ar EPLL 35. otrās daļas 3.punktu reklāmās nedrīkst tieši vai netieši popularizēt produktus vai pakalpojumus, kuru reklamēšana ir aizliegta. EPLL 39.panta ceturtajā daļā noteikts, ka privātpersonas, kuru pamatnodarbošanās saistīta ar tādu preču ražošanu vai pakalpojumu sniegšanu, kuru reklamēšana ir aizliegta, nedrīkst būt raidījumu sponsori. Tādējādi privātpersonas, kuru pamatnodarbošanās saistīta ar azartspēļu pakalpojumu sniegšanu, nedrīkst tieši vai netieši reklamēt azartspēles, ne arī būt raidījumu sponsori.
NEPLP norāda, ka nav pamatots arguments par to, ka šādi ierobežojumi pārkāpjot SIA ,,Optibet" tiesības uz komercdarbības veikšanu, jo noteikta veida reklāmas aizliegums pats par sevi neliedz tiesības nodarboties ar komercdarbību, kuras reklamēšana tiek aizliegta.
EPLL 1.panta 32.punktā sponsorēšanas jēdziens definēts, kā jebkuras apraides veikšanā vai audio un audiovizuālu darbu, programmas vai raidījuma veidošanā neiesaistītas personas ieguldījums elektronisko plašsaziņas līdzekļu vai raidījumu finansēšanā, lai popularizētu savu nosaukumu, preču zīmi, tēlu, darbību vai ražojumu. EPLL 39.panta otrajā daļā noteikts; Ja kāds raidījums tiek pilnīgi vai daļēji sponsorēts, šā raidījuma sākumā vai beigās par to informē, norādot sponsora nosaukumu, emblēmas un preču zīmes, ja tādas ir, vai atsauces uz sponsora preci vai pakalpojumu. Tādējādi elektronisko plašsaziņas līdzekļu programmās esošo raidījumu sponsorēšana uzskatāma par reklāmu Reklāmas likuma 1.panta izpratnē.
Jēdzieni ,,reklāma" un ,,sponsorēšana" elektronisko plašsaziņu līdzekļu darbību regulējošajos normatīvajos aktos (t.sk. 1995.gadā pieņemtajā un tagad vairs spēkā neesošajā Radio un televīzijas likumā) ir bijuši vēl pirms Reklāmas likuma pieņemšanas 1999.gadā. Minēto jēdzienu nodalīšanai mērķis ir bijis nodrošināt specifisku regulējumu atsevišķiem reklāmas (šī jēdziena plašākajā, Reklāmas likumā definētajā izpratnē) veidiem. Kopš Reklāmas likuma pieņemšanas sponsorēšanas definīcija vienmēr ir ietilpusi Reklāmas likumā dotajā reklāmas definīcijā. Jāsecina, ka likumdevējs radot Reklāmas likumā esošo reklāmas definīciju vēlējies tajā iekļaut arī elektronisko plašsaziņas līdzekļu darbību regulējošajos normatīvajos aktos (Reklāmas likuma pieņemšanas laikā - Radio un televīzijas likumā. Tagad - elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā) sponsorēšanas definīciju. No iepriekš minētā jāsecina, ka LAPK 166.13pantā paredzētā administratīvā atbildība par reklāmas noteikumu pārkāpšanu ir attiecināma arī uz sponsorēšanu EPLL izpratnē. Tādēļ nav pamatoti SIA „TV3 Latvia” argumenti par pretējo, proti, atsauce uz LAPK 16613.panta pirmo daļu, EPLL 1.panta 32.punktu un to, ka EPLL ir nodalīti jēdzieni „reklāma” un „sponsorēšana”, tādēļ sponsorēšana nav uzskatāma par reklāmu. Savukārt, LAPK 16613.pantā noteikta atbildība tikai par pārkāpumiem saistībā ar reklāmu, tādēļ attiecībā uz sponsorēšanu nav piemērojams LAPK 16613.pants. Bet attiecībā uz EPLL sponsorēšanas definīcijas atbilstību Reklāmas likuma 1.panta reklāmas definīcijai, jāņem vērā apstāklis, ka EPLL ir pieņemt pēc Reklāmas likuma, tādējādi tiesību normu kolīzijas gadījumā vērā ņemamas ir EPLL normas. Tādēļ arī nav būtiska nozīme tam vai NEPLP konstatētās norādes uz Optibet sporta bāru EPLL izpratnē ir uzskatāmas par reklāmu vai sponsorēšanu - abos gadījumos konstatējama reklāma Reklāmas likuma izpratnē, kas netieši popularizē azartspēles, kuru reklamēšana ir aizliegta.
NEPLP piekrīt SIA „TV3 Latvia” paskaidrojumos minētajam, ka tulkojot EPLL 39.panta ceturto daļu teleoloģiski, jeb pēc tās mērķa, secināms, ka normas mērķis ir novērst to, ka sponsorējot raidījumus, netieši tiktu reklamēti pakalpojumi vai preces, kuru reklāma pēc būtības ir aizliegta. Vienlaikus SIA „TV3 Latvia” apgalvojums, ka raidījumā popularizēts tikai Optibet sporta bārs un minētais nav saistīts ar azartspēļu popularizēšanu nav pamatots šādu iemeslu dēļ. Pirmkārt, saskaņā ar Uzņēmumu reģistrā esošajiem statūtiem, kā arī Inspekcijas sniegto informāciju, SIA ,,Optibet” ilgstoši (kopš 2005.gada) nodarbojas ar azartspēļu organizēšanu un lielākā daļa SIA ,,Optibet” ieņēmumu ir no azartspēļu pakalpojumu sniegšanas. Otrkārt, vairums SIA ,,Optibet” reģistrētu preču zīmju ir saistītas ar azartspēlēm. Vienlaikus norādēs par raidījuma Overtime TV sponsoru, kā arī Optibet sporta bāra reklāmā izmantotā 2012.gada 20.februārī reģistrēta preču zīme Nr. M64494 ,,Optibet sporta bārs" ir vizuāli līdzīga 2006.gada 10.maijā reģistrētajai preču zīme Nr. M56845 ,,Optibet totalizators”. Vienīgā atšķirība starp minētajām preču zīmēm - uzraksti ,,sporta bārs" un „totalizators”, kuru izvietojums abās preču zīmēs ir identisks. Papildus jāņem vērā arī fakts, ka SIA ,,Optibet" savā mājas lapā (www.optibet.lv), piedāvā tikai azartspēļu pakalpojumus, kas papildus arī norāda uz azartspēlēm, kā SIA ,,Optibet" galveno darbības veidu. Treškārt, no EPLL 39.panta ceturtās daļas izriet, ka likumdevējs ir prezumējis, ka jebkura veida personu, kuru pamatnodarbošanās saistīta ar tādu preču ražošanu vai pakalpojumu sniegšanu, kuru reklamēšana ir aizliegta, reklamēšana netieši reklamē arī preces un pakalpojumus, kuru reklamēšana ir aizliegta. Tādēļ nav pamatots SIA ,,Optibet" apgalvojums, ka Optibet sporta bāra reklāmu nav pamata saistīt ar SIA ,,Optibet” sniegtajiem azartspēļu pakalpojumiem.
Gadījumā, ja SIA ,,Optibet" atbilstoši saviem paskaidrojumiem nenodarbojās ar raidījuma Overtime TV sponsorēšanu un NEPLP konstatētais saskaņā ar NEPLP 2012.gada 6.decembra Lēmumu Nr.151 ir reklāma, tas uzskatāms par EPLL 35.otrās daļas 3.punkta pārkāpumu. No visa iepriekš minētā secināms, ka reklamējot Optibet sporta bāru un norādot Optibet sporta bāru kā raidījumu sponsoru netieši tiek popularizēti SIA ,,Optibet" sniegtie azartspēļu pakalpojumi un attiecīgi tiek pārkāpta Azartspēļu un izložu likuma 45.panta pirmā daļa un EPLL 35.otrās daļas 3.punkta un 39.panta ceturtā daļa. Iepriekš minēto secinājumu neatspēko arī SIA ,,Optibet" pasūtītās aptaujas, kuru kā pierādījumu iesniegusi SIA „TV3 Latvia”, rezultāti šādu iemeslu dēļ:
Pirmkārt, LAPK 243.panta piektajā daļā teikts, ka administratīvā pārkāpuma lietvedībā iesaistītās personas kā pierādījumus var izmantot tikai ticamas, attiecināmas un pieļaujamas ziņas par faktiem. Tā paša panta astotajā daļā teikts, ka pierādījuma ticamība ir kādas ziņas patiesuma konstatēšanas pakāpe. Aptauju pasūtījusi un SIA „TV3 Latvia” iesniegusi persona, kura ir ieinteresēta administratīvā pārkāpuma lietas iznākumā. SIA „TV3 Latvia” un SIA ,,Optibet" paskaidrojumi netieši ļauj secināt, ka šāda aptauja tikusi veikta ar mērķi pamatot tēzi, ka SIA ,,Optibet" un Optibet sporta bārs neasociējas ar azartspēlēm. Iepriekš minētais ļauj apšaubīt aptaujas veicēju objektivitāti t.sk. respondentu loka izvēli un respondentu atbilžu adekvātu atspoguļojumu aptaujas rezultātos, kas savukārt rada pamatotas šaubas par to cik objektīvi aptauja atspoguļo programmu TV3 un TV6 skatītāju asociācijas ar SIA ,,Optibet" un tās preču zīmēm. Tādēļ šādam pierādījumam trūkst ticamības, lai to izmantotu administratīvā pārkāpuma lietā.
Otrkārt, iesniegtās aptaujas rezultātu saturā trūkst norādes uz preču zīmēm, kādas respondentiem tikušas demonstrētas (jautājumi Q4 un Q6).
Treškārt, saskaņā ar minētās aptaujas rezultātiem 105 (21%) respondentiem vārds ,,Optibet" asociējas ar azartspēlēm/totalizatoru. Tādējādi, arī ja aptaujas rezultāti būtu uzskatāmi par ticamiem, tie tikai apliecinātu, ka daļai sabiedrības SIA ,,Optibet” nosaukums asociējas ar azartspēlēm. Tādējādi norādes uz SIA ,,Optibet” kā raidījuma sponsoriem vai SIA ,,Optibet” reklāma, neatkarīgi no tieši reklamējamo pakalpojumu rakstura netieši popularizē arī azartspēles - t.i. sasniedz likumdevēja gribai pretēju rezultātu.
LAPK 166.13panta otrajā daļā noteikta administratīvā atbildība par normatīvo aktu prasībām neatbilstošas reklāmas sniegšanu vai izplatīšanu. Tādu pakalpojumu reklamēšana, kuru reklāma normatīvajos aktos ir aizliegta uzskatāma par normatīvo aktu prasībām neatbilstošas reklāmas sniegšanu. Tādējādi SIA „TV3 Latvia” ir izdarījusi LAPK 16613.panta otrajā daļā paredzēto administratīvo pārkāpumu.
Ceturtkārt, LAPK 21.panta pirmajā daļā institūcijai, kurai piekritīga lietas izskatīšana (izskatāmajā gadījumā - NEPLP), ir noteiktas tiesības izbeigt uzsākto lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā un atbrīvot personu no administratīvās atbildības, aprobežojoties ar mutvārdu aizrādījumu, ja ziņas par administratīvo pārkāpumu ir pietiekamas, lai konstatētu, ka izdarītais pārkāpums ir maznozīmīgs. NEPLP ieskatā tādu pakalpojumu netieša reklamēšana, nacionālo (TV3) un pārrobežu (TV6) elektronisko plašsaziņas līdzekļu programmās, kuru reklamēšana elektroniskajos plašsaziņas līdzekļos ir aizliegta ir uzskatāma par smagu pārkāpumu. Tādēļ NEPLP ir pienākums administratīvi sodīt SIA „TV3 Latvia” un atbilstoši Reklāmas likuma 15.panta ceturtās daļas 3.punktam aizliegt turpināt šādas reklāmas izplatīšanu, LAPK 32.panta otrajā daļā noteikts, ka uzliekot sodu, ņem vērā izdarītā pārkāpuma raksturu, pārkāpēja personību, vainas pakāpi, mantisko stāvokli, kā arī atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus. Nosakot soda apmēru NEPLP vadās pēc tālāk norādītajiem apsvērumiem.
Pirmkārt, vainu pastiprinoši, vai mīkstinoši apstākļi nav konstatēti.
Otrkārt, pārkāpumi izdarīti divās elektroniskā plašsaziņas līdzekļa programmās, kuras tiek pārraidītas lielākajā daļā Latvijas teritorijas, kā rezultātā notikusi netieša azartspēļu popularizācija ievērojamā Latvijas iedzīvotāju daļā.
Treškārt, ņemot vērā apstākli, ka nav pierādīts, ka SIA „TV3 Latvia” pārkāpumus veikusi apzināti pārkāpjot EPLL un Azartspēļu un izložu likuma normas, uzskatāms, ka pārkāpumi izdarīti aiz neuzmanības - SIA „TV3 Latvia” nav apzinājusies savu darbību prettiesisko raksturu un nav paredzējusi pārkāpuma seku iestāšanās iespēju, kaut gan tai vajadzēja un tā varēja tās paredzēt.
Ceturtkārt, SIA „TV3 Latvia” savu vainu neatzīst un no SIA „TV3 Latvia” paskaidrojumiem var secināt, ka SIA „TV3 Latvia” pilnībā neizprot izdarīto pārkāpumu nopietnību.
Piektkārt, saskaņā ar LAPK 19.pantu administratīvā soda mērķis ir personu, kura izdarījusi administratīvo pārkāpumu, audzinātu likumu ievērošanas un sadzīves noteikumu cienīšanas garā, kā arī lai tiklab tiesību pārkāpējs, kā citas personas neizdarītu jaunus pārkāpumus, tādēļ NEPLP uzskata par nepieciešamu, piemērojamo tiesību normu robežās, noteikt tādu soda apmēru, kas mudinātu SIA „TV3 Latvia” un citus elektroniskos plašsaziņas līdzekļus šādus pārkāpumus neatkārtot.
Sestkārt, papildus administratīvā soda uzlikšanai, NEPLP ņem vērā arī apstākli, ka šāda netieša azartspēļu popularizēšana joprojām turpinās un saskaņā ar SIA „TV3 Latvia” paskaidrojumiem tiek plānota vismaz līdz 2013.gada maijam. Ievērojot minēto Padome uzskata par nepieciešamu izmantot Reklāmas likuma 15.panta ceturtajā daļā noteiktās NEPLP tiesības bez administratīvā soda uzlikšanas arī aizliegt un uzdot SIA „TV3 Latvia” pārtraukt šādas normatīvajiem aktiem neatbilstošas reklāmas izplatīšanu.
Ņemot vērā minēto un saskaņā ar Reklāmas likuma 15.panta ceturtās daļas 3., 5. un 6.punktu, LAPK 16613.panta otro daļu, 274.pantu, kā arī 275.panta pirmās daļas 1.punktu NEPLP nolēma sodīt SIA „TV3 Latvia” uzliekot administratīvo sodu – naudas sodu Ls 6000 apmērā.
2013.gada 30.maijā tiesā saņemti NEPLP rakstveida paskaidrojumi (par sūdzību), kurā norāda, ka NEPLP sūdzību pilnībā neatzīst, uzskatot Lēmumu par negrozāmu, savu nostāju balstot uz tālāk norādītajiem argumentiem.
Pirmkārt, NEPLP ieskatā lietā esošie materiāli (SIA „TV3 Latvia” programmu ieraksti. Padomes Monitoringa centra ziņojumi, kā arī SIA „TV3 Latvia” un SIA „Optibet” paskaidrojumi) pierāda Lēmumā konstatētos faktus, pamatojoties uz kuriem NEPLP pieņēma Lēmumu. Šos NEPLP konstatētos faktus savā sūdzībā neapstrīd arī SIA „TV3 Latvia”. Jāsecina, ka nav pamata apšaubīt Padomes konstatētos faktus un to atspoguļojumu Lēmumā.
Otrkārt, sūdzībā, kā viens no galvenajiem argumentiem izvirzīta tēze par to, ka Reklāmas likuma normas neregulējot sponsorēšanu un vispār neesot piemērojamas elektronisko plašsaziņas līdzekļu jomā. Minētā tēze uzskatāma par acīmredzami aplamu šādu iemeslu dēļ: 1) Kā norādīts Lēmumā, Reklāmas likuma 1.pantā jēdziens ,,reklāma" definēts, kā ar saimniecisko vai profesionālo darbību saistīts jebkuras formas vai jebkura veida paziņojums vai pasākums, kura nolūks ir veicināt preču vai pakalpojumu (arī nekustamā īpašuma, tiesību un saistību) popularitāti vai pieprasījumu pēc tiem. Tā paša likuma 7.panta pirmajā daļā noteikts, ka papildu prasības reklāmas jomā var noteikt citos likumos, t.i. reklāmas regulējums neaprobežojas tikai ar Reklāmas likuma normām, kā arī reklāmas regulējums citos likumos nenozīmē, ka uz reklāmu vairs neattiecas Reklāmas likuma noteikumi. 2) EPLL 1.panta 32.punktā jēdziens ,,sponsorēšana" definēts, kā jebkuras apraides veikšanā vai audio un audiovizuālu darbu, programmas vai raidījuma veidošanā neiesaistītas personas ieguldījums elektronisko plašsaziņas līdzekļu vai raidījumu finansēšanā, lai popularizētu savu nosaukumu, preču zīmi, tēlu, darbību vai ražojumu. Tādējādi sponsorēšanas jēdziens ietilpst Reklāmas likuma 1.pantā dotajā reklāmas definīcijā. 3) No EPLL 1.panta 4.punktā ietvertās audio un audiovizuāls komerciāla paziņojuma definīcijas izriet, ka arī sponsorēšana tiek uzskatīta par audio/audiovizuālu komerciālu paziņojumu EPLL izpratnē. Savukārt EPLL 35.panta ,,Audio un audiovizuālu komerciālu paziņojumu veidošanas vispārīgie noteikumi" pirmajā daļa teikts, ka audio un audiovizuālus komerciālus paziņojumus veido atbilstoši šā likuma, Reklāmas likuma, Patērētāju tiesību aizsardzības likuma, Konkurences likuma, Negodīgas komercprakses aizlieguma likuma un citu normatīvo aktu prasībām.
Iepriekš minētais pierāda Lēmumā norādīto, ka sponsorēšana EPLL izpratnē ietilpst Reklāmas likuma 1.pantā ietvertajā reklāmas definīcijā un ka jēdzienu ^reklāma" un sponsorēšana" nodalīšanas EPLL mērķis ir bijis nodrošināt specifisku regulējumu dažādiem reklāmas (šī jēdziena plašākajā, Reklāmas likumā definētajā izpratnē) veidiem. Tādējādi Reklāmas likuma normas ir piemērojamas arī elektronisko plašsaziņas līdzekļu jomā, pretēji sūdzībā apgalvotajam. Līdz ar to LAPK 166. pants ir piemērojams arī attiecībā uz EPLL sponsorēšanas noteikumu pārkāpumiem.
Treškārt, konstatējot, ka norāde uz Optibet sporta bāru, kā raidījuma Overtime TV sponsoru ir uzskatāma par reklāmu Reklāmas likuma izpratnē (sk. III sadaļu), jāsecina, ka uz to attiecas arī Azartspēļu un izložu likuma 41.panta piektās daļas noteikumi, saskaņā ar kuriem azartspēļu reklāma ir aizliegta ārpus azartspēļu organizēšanas vietām. Tā paša likuma 20.pantā norādot azartspēļu organizēšanas vietas noteikts, ka azartspēles drīkst organizēt tikai kazino, spēļu zālēs, bingo zālēs, kā arī totalizatora vai derību likmju pieņemšanas vietās, ja ir saņemta attiecīga azartspēļu organizēšanas vietas licence.
EPLL 35.otrās daļas 3.punktā noteikts aizliegums audio un audiovizuālos komerciālos paziņojumos (kuri t.sk. arī sponsorēšana ietilpst Reklāmas likuma l .pantā dotajai reklāmas definīcijai) tieši vai netieši popularizēt produktus vai pakalpojumus, kuru reklamēšana ir aizliegta (t.sk. arī azartspēles). Attiecībā uz sponsorēšanu EPLL 39.panta ceturtajā daļā noteikts, ka privātpersonas, kuru pamatnodarbošanās saistīta ar tādu preču ražošanu vai pakalpojumu sniegšanu, kuru reklamēšana ir aizliegta, nedrīkst būt raidījumu sponsori. Jāsecina, ka azartspēļu reklāma vai jebkāda cita veida tieša, vai netieša azartspēļu popularizēšana elektroniskajos plašsaziņas līdzekļos ir aizliegta.
No lietā esošās kompetentās institūcijas - Izložu un azartspēļu inspekcijas sniegtās informācijas izriet, ka 2012.gadā SIA ,,Optibet” ieņēmumi no saimnieciskās darbības ir 2 107 256 lati t.sk. no azartspēlēm saistītās saimnieciskās darbības 2 063 883 lati un no pārējās saimnieciskās darbības - 43 373 lati. Tādējādi SIA ,,Optibet” ieņēmumi no ar azartspēlēm saistītās saimnieciskās darbības 2012.gadā sastāda vairāk kā 97% no kopējā ieņēmumu daudzuma. Minētais dod pamatu uzskatīt azartspēļu pakalpojumu sniegšanu, par SIA ,,Optibet” pamatnodarbošanos. Papildus jāņem vērā arī fakts, ka SIA ,,Optibet" savā mājas lapā (www.optibet.lv), lēmuma pieņemšanas brīdī piedāvāja tikai azartspēļu pakalpojumus (minēto faktu nenoliedz ne SIA ,,TV3 Latvia”, ne arī pati SIA ,,Optibet”), kas papildus arī norāda uz azartspēlēm, kā SIA ,,Optibet” galveno darbības veidu.
Savukārt no EPLL 39.panta ceturtās daļas var secināt, ka ar azartspēlēm (vai citiem pakalpojumiem, kuru reklamēšana elektroniskajos plašsaziņas līdzekļos ir aizliegta) saistīta pamatnodarbošanās likumdevēja ieskatā ir bijis pietiekama pazīme, lai varētu konstatēt, ka šādu pakalpojumu sniedzēju reklamēšana vai norāde uz šādiem pakalpojumu sniedzējiem, kā raidījuma sponsoriem ir pakalpojumu, kuru reklamēšana aizliegta, netieša popularizēšana.
Papildus minētajam, NEPLP vēlas vērst tiesas uzmanību apstāklim, ka norādēs par raidījuma Overtime TV sponsoru, kā arī Optibet sporta bāra reklāmā izmantotā 2012.gada 20.februārī reģistrēta preču zīme Nr. M64494 ,.Optibet sporta bārs" ir vizuāli līdzīga 2006.gada 10.maijā reģistrētajai preču zīme Nr. M56845 ,,Optibet totalizators" (informāciju par SIA ,,Optibet" preču zīmēm NEPLP sniedza Patentu valde). Vienīgā atšķirība starp minētajām preču zīmēm - uzraksti ,,sporta bārs" un „totalizators”, kuru izvietojums abās preču zīmēs ir identisks. Ievērojot minēto, jāsecina, ka Lēmumā pareizi konstatēts, ka SIA „TV3 Latvia” ir pārkāpusi normatīvajos aktos noteikto azartspēļu reklāmas ārpus azartspēļu organizēšanas vietām aizliegumu.
Ceturtkārt, SIA ,,TV3 Latvia” gan savos paskaidrojumos, gan arī sūdzībā turpina norādīt, ka pēc SIA ,,Optibet" pasūtījuma veiktā socioloģiskā aptauja pierādot, ka norāde uz Optibet sporta bāru neesot uzskatāma par azartspēļu popularizēšanu, jo lielākajai daļai respondentu vārds ,,Optibet" un SIA ,,Optibet” preču zīmes neasociējoties ar azartspēlēm. NEPLP ir spiesta atkārtoti norādīt Lēmumā minēto, ka šāda aptauja pati par sevi nevar tikt uzskatīta par vērā ņemamu pierādījumu, jo nav drošticamu ziņu par to pēc kādiem kritērijiem izvēlēti respondenti un to cik adekvāti atspoguļotas respondentu atbildes. No NEPLP iesniegtajiem aptaujas materiāliem arī nav saprotams kādas preču zīmes vai kādi simboli, respondentiem tikuši demonstrēti (jautājumi Q4 un Q6). Citiem vārdiem sakot - trūkst informācijas par atsevišķiem respondentiem uzdotajiem jautājumiem. Arī pat, ja aptauja tiktu uzskatīta par ticamu pierādījumu, tās rezultāti liecina par to, ka vismaz daļai respondentu vārds ,,Optibet" asociējas ar azartspēlēm, no kā savukārt var secināt, ka norādes uz Optibet sporta bāru netieši popularizē azartspēles vismaz daļā no programmu TV3 un TV6 auditorijas. Savukārt sūdzības argumentācija balstās uz no neloģisku pieņēmuma, ka azartspēles tiek popularizētas tikai tad ja vismaz pusei skatītāju ,,Optibet” asociētos ar azartspēlēm. Tādējādi SIA „Optibet” pasūtītās aptaujas rezultāti nekādā gadījumā nevar kalpot, kā pārkāpumu izslēdzošs pierādījums.
Piektkārt, SIA „TV3 Latvia” savā sūdzībā apgalvo, ka, NEPLP lēmumā par lietvedības administratīvajā pārkāpuma lietā uzsākšanu iespējamo pārkāpumu kvalificēja pēc LAPK 16613.panta pirmās daļas un tikai Lēmumā esot pārkāpumu pārkvalificējusi pēc LAPK 16613. panta otrās daļas. Sakarā ar minēto. NEPLP vēlas norādīt, ka: 1) Apgalvojums, ka pārkāpums tikai Lēmumā esot pārkvalificēts uz LAPK 16613. panta otro daļu ir pretrunā ar lietā esošo SIA „TV3 Latvia” adresēto NEPLP 2013.gada 7.februāra vēstuli Nr.01-10/104 par lietas materiālu nosūtīšanu. Minētajā vēstulē NEPLP cita starpā norādīja, ka pārkāpums iespējams var tikt kvalificēts atbilstoši LAPK 166.l3 panta otrajai daļai un sakarā ar minēto lūdza SIA „TV3 Latvia” sniegt viedokli. 2) Savos papildus paskaidrojumos SIA „TV3 Latvia” joprojām uzturēja tēzi (kuru turpina uzturēt arī sūdzībā), ka sponsorēšanas pārkāpumam principā nav piemērojams LAPK 166.13 pants. Tādējādi SIA „TV3 Latvia” argumentācija par piemērojamo LAPK normu būtiski nemainījās. 3) LAPK 8.panta pirmajā daļā noteikta personas atbildība par izdarīto administratīvo pārkāpumu, saskaņā ar likumu, kas ir spēkā pārkāpuma izdarīšanas laikā un vietā. Tādējādi administratīvā pārkāpuma kvalifikācijā primārais ir pārkāpuma sastāva atbilstība pārkāpuma laikā spēkā esošai LAPK normai. Līdz ar to, ja iestāde administratīvā pārkāpuma lietvedības laikā konstatē, ka pārkāpuma sastāvs atbilst citai LAPK normai, nekā sākotnēji uzskatīts, iestādei ir pienākums pārkāpumu pārkvalificēt atbilstoši tā sastāvam piemērojamajai LAPK normai, neatkarīgi no administratīvā pārkāpuma lietvedības stadijas.
Sūdzībā nepamatoti apgalvots, ka lēmumā neesot norādīts pamatojums tam, kādēļ pārkāpums kvalificēts pēc LAPK 166.13 panta otrās daļas, ignorējot Lēmuma 24.punktu, kurā norādīts pārkāpuma kvalifikācijas pamatojums. Jāsecina, ka nav pamatoti sūdzībā izteiktie pārmetumi NEPLP par SIA „TV3 Latvia” izdarītā pārkāpuma pārkvalifikāciju.
Sestkārt, Sūdzībā NEPLP tiek pārmesta lietas izskatīšanas noteikšana uz 2013.gada 14.martu, pretēji SIA „TV3 Latvia” lūgumam noteikt to uz 2013.gada 18.martu, lai varētu kā pierādījumu iesniegt iepriekš minēto socioloģisko aptauju. Sakarā ar minēto nav saprotams sūdzībā izteiktais apgalvojums, ka NEPLP, atbildot uz lūgumu noteikt lietas izskatīšanas datumu 18.martā un nosakot lietas izskatīšanu uz 14.martu neesot pieņēmusi lēmumu. Nav arī konstatējams kā šāds Padomes lēmums būtu liedzis SIA „TV3 Latvia” iesniegt minētās aptaujas rezultātus - pat sūdzībā teikts, ka tas esot gandrīz liedzis šos aptaujas rezultātus iesniegt.
Septītkārt, sūdzībā izteikts apgalvojums par to, ka Padome neesot Lēmumā norādījusi pierādījumus, uz kuriem pamatoti Lēmuma secinājumi. Minētais apgalvojums ignorē Lēmumā secināto, kuros ietverta nepārprotami skaidra informācija par to, kādi fakti minētajā lietā uzskatāmi par pierādītiem.
Astotkārt, pretēji sūdzībā paustajai neizpratnei, ka neesot saprotams soda apmēra noteikšanas kritēriji, NEPLP apsvērumi soda apmēra noteikšanai ir norādīti Lēmuma 25.punktā, kurā norādīts, ka tādu pakalpojumu netieša reklamēšana, nacionālo un pārrobežu elektronisko plašsaziņas līdzekļu programmās, kuru reklamēšana elektroniskajos plašsaziņas līdzekļos ir aizliegta ir uzskatāma par smagu pārkāpumu un 26.punktā ietvertais konstatējums par to, ka norādē vainu pastiprinoši, vai mīkstinoši apstākļi nav konstatēti ir neprecīzs formulējums, kurš bija domāts tādējādi, ka nav konstatēti administratīvo atbildību pastiprinoši vai mīkstinoši apstākli. NEPLP nepiekrīt sūdzībā norādītajam, ka norāde uz programmu apraides zonām (kuras aizņem ievērojamu daļu Latvijas) uzskatāma par subjektīvu kritēriju, jo atšķirībā no raidījuma auditorijas lieluma programmas apraides zona ir tehniski pārbaudāms kritērijs. Attiecībā uz SIA „TV3 Latvia” pārmetumiem par neatsaukšanos uz līdzšinējo NEPLP praksi, jānorāda, ka tas neietekmē SIA „TV3 Latvia” izdarītā pārkāpuma smagumu un objektīvo novērtējumu.
SIA „TV3 Latvia” pārstāvis tiesas sēdē sūdzību uzturēja uz sūdzībā norādītajiem pamatiem un apstākļiem. Lūdz sūdzību apmierināt.
NEPLP pārstāvis tiesas sēdē sūdzību neatzina pilnā apmērā un lūdz to noraidīt, uzturot Lēmumā norādīto motīvāciju.
Motīvu daļa
Tiesa, pārbaudījusi lietas materiālus un noklausījusies procesa dalībnieku paskaidrojumus tiesas sēdē, atzīst, ka sūdzība nav pamatota un ir noraidāma sekojošo apsvērumu dēļ.
LAPK 166-13.panta otrā daļa nosaka, ka par normatīvo aktu prasībām neatbilstošas reklāmas sniegšanu vai izplatīšanu – uzliek naudas sodu juridiskajām personām no piecdesmit līdz desmittūkstoš latiem.
LAPK 289.6 panta septītā daļa nosaka, ka izskatot sūdzību administratīvā pārkāpuma lietā, tiesai cita starpā jāizlemj: vai ir noticis administratīvais pārkāpums, vai persona, kuru sauc pie administratīvās atbildības, ir vainīga šā administratīvā pārkāpuma izdarīšanā, vai persona ir sodāma par šo administratīvo pārkāpumu, vai ir apstākļi, kas pastiprina vai mīkstina atbildību un kāds administratīvais sods piemērojams personai.
Atbilstoši LAPK 243.pantā noteiktajam, pierādījumi administratīvā pārkāpuma lietā ir jebkuras šajā kodeksā paredzētajā kārtībā iegūtas un noteiktā procesuālajā formā nostiprinātas ziņas par faktiem, kurus administratīvā pārkāpuma lietvedībā iesaistītās personas savas kompetences ietvaros izmanto, lai pierādītu administratīvā pārkāpuma esamību vai neesamību un noskaidrotu citus apstākļus, kam ir nozīme lietas pareizā izlemšanā.
LAPK 243.1pants nosaka, ka pierādīšanas līdzekļi ir pie administratīvās atbildības sauktās personas paskaidrojumi, personu liecības, eksperta atzinums, kompetentās institūcijas atzinums, dokuments, kas satur ziņas par faktiem, rakstveidā vai citā formā, elektroniskie pierādījumi, procesuālajās darbībās rakstveidā vai citā veidā nostiprinātas ziņas par faktiem, lietiskie pierādījumi.
LAPK 244.pants nosaka, ka institūcija (amatpersona) pierādījumus novērtē pēc savas iekšējās pārliecības, kas pamatota uz vispusīgi, pilnīgi un objektīvi izpētītiem visiem lietas apstākļiem to kopumā, pēc likuma un tiesiskās apziņas.
Lietā pastāv strīds par to, vai raidījumā „Overtime TV” norādot sponsoru „Optibet sporta bārs”, ir pārkāpti Elektronisko plašsaziņu līdzekļu likuma 35.panta otrās daļas 3.punktā un 39.panta ceturtajā daļā noteiktie ierobežojumi.
Lietā konstatēts, ka „Optibet sporta bārs” ir preču zīme, kas uz Lēmumā konstatēto brīdi un Lēmuma pieņemšanas brīdi piederēja SIA „Optibet”, kuras pamatnodarbošanās ir azartspēles. Kā izriet no Informācijas par SIA „Optibet” preču zīmju reģistrācijām (l.l.101) preču zīmes „Optibet Totalizators” un „Optibet Sporta bārs” ir vizuāli vienādās krāsās un burtu lielumos un noteiktā rakstības grafiskā formā.
Reklāmas likuma 1.pants nosaka, ka reklāma ir ar saimniecisko vai profesionālo darbību saistīts jebkuras formas vai jebkura veida paziņojums vai pasākums, kura nolūks ir veicināt preču vai pakalpojumu (arī nekustamā īpašuma, tiesību un saistību) popularitāti vai pieprasījumu pēc tiem. šī likuma 12.panta ceturtā daļa nosaka, ka Reklāmas izplatītājam ir aizliegts izplatīt reklāmu, par kuras izplatīšanas aizliegumu viņš zina vai viņam vajadzēja zināt.
Elektronisko plašsaziņu līdzekļu likuma 35.panta otrās daļas 3.punkts nosaka, ka audio un audiovizuālos komerciālos paziņojumos nedrīkst tieši vai netieši popularizēt produktus vai pakalpojumus, kuru reklamēšana ir aizliegta. Šī likuma 39.panta ceturtā daļa nosaka, ka Privātpersonas, kuru pamatnodarbošanās saistīta ar tādu preču ražošanu vai pakalpojumu sniegšanu, kuru reklamēšana ir aizliegta, nedrīkst būt raidījumu sponsori. Savukārt saskaņā ar minētā likuma 1.panta 15.punktu privātpersona šī likuma izpratnē ir fiziskā persona, privāto tiesību juridiskā persona vai šādu personu apvienība.
Azartspēļu un izložu likuma 41.panta piektā daļa nosaka, ka azartspēļu reklāma ir aizliegta ārpus azartspēļu organizēšanas vietām. Azartspēļu organizēšanas vietās atļauts norādīt tikai azartspēļu vietas nosaukumu un azartspēļu organizētāja reģistrētu preču zīmi.
Elektronisko plašsaziņu līdzekļu likuma 1.pnata 32.punktā definēts sponsorēšanas jēdziens kā jebkuras apraides veikšanā vai audio un audiovizuāli darbu, programmas vai raidījuma veidošanā nesaistītas personas ieguldījums elektronisko plašsaziņas līdzekļu vai raidījumu finansēšanā, lai popularizētu savu nosaukumu, preču zīmi, tēlu, darbību vai ražojumu. Savukārt ‘’si likuma 39.panta otrā daļa nosaka, ka, ja kāds raidījums tiek pilnīgi vai daļēji sponsorēts, šā raidījuma sākumā vai beigās par to informē, norādot sponsora nosaukumu, emblēmas un preču zīmes, ja tādas ir, vai atsauces uz sponsora preci vai pakalpojumu.
Tiesa atzīst, ka elektronisko plašsaziņas līdzekļu programmās esošo raidījumu sponsorēšana ir uzskatāma par reklāmu Reklāmas likuma 1.panta izpratnē.
Tiesa konstatē, ka lietā ir iegūti pierādījumi, ar kuriem pamatots pārsūdzētais Lēmums un pamatojoties uz kuriem iestāde secinājusi, ka sūdzības iesniedzējs ir izdarījis LAPK 166-13.panta otrajā daļā paredzēto administratīvo pārkāpumu.
LAPK 289.13panta trešā daļa nosaka, ka ja tiesnesis, izskatot sūdzību, atzīst, ka iestādes lēmumā ietvertais pamatojums ir pareizs un pilnībā pietiekams, viņš par sūdzību pieņemtā nolēmuma motīvu daļā var norādīt, ka pievienojas iestādes nolēmuma motivācijai. Šādā gadījumā izvērstāks argumentu izklāsts nav nepieciešams.
Ņemot vērā LAPK 289.1 3 panta trešo daļu, tiesa pilnībā pievienojas Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes 2013.gada 14.marta Lēmuma Nr.49 motivācijai, izvērstāks argumentu izklāsts nav nepieciešams. Tiesa atzīst, ka Lēmumā pilnīgi un vispusīgi izvērtēti visi lietā esošie pierādījumi, izskatot administratīvā pārkāpuma lietu atbilstoši Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa prasībām.
Pārbaudījusi lietas materiālus un izvērtējusi iestādes lēmuma pamatojumu kopsakarā ar sūdzības iesniedzēja sniegtajiem paskaidrojumiem un sūdzībā ietvertiem argumentiem, tiesa atzīst, ka iestādes konstatētie faktiskie un tiesiskie apstākļi, uz tiem balstītie secinājumi ir pareizi.
Attiecībā uz piemēroto soda apmēru tiesa secina, ka tas piemērots atbilstoši nodarījumam.
LAPK 22.pants nosaka, ka administratīvais sods ir atbildības līdzeklis un tiek piemērots, lai personu, kura izdarījusi administratīvo pārkāpumu, audzinātu likumu ievērošanas un sadzīves noteikumu cienīšanas garā, kā arī lai tiklab tiesību pārkāpējs, kā citas personas neizdarītu jaunus pārkāpumus. LAPK 32.panta otrā daļa nosaka, ka uzliekot sodu, ņem vērā izdarītā pārkāpuma raksturu, pārkāpēja personību, viņa vainas pakāpi, mantisko stāvokli, atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus.
Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome Lēmumā nosakot soda apmēru ievērojusi LAPK 32.apnta otrajā daļā noteikto, nosakot sodu ņēmusi vērā, ka nav konstatēti, ne vainu mīkstinoši, ne pastiprinoši apstākļi, ka pārkāpums izdarīts divās elektroniskā plašsaziņas līdzekļa programmās, kuras tiek pārraidītas lielākajā daļā Latvijas teritorijas, līdz ar to notikusi netieša azartspēļu popularizācija ievērojamā Latvijas iedzīvotāju daļā, tāpat ņēmusi vērā apstākli, ka sūdzības iesniedzējs pilnībā neizprot izdarītā pārkāpuma nopietnību.
Tiesa atzīst, ka lietā iesniegtie aptaujas rezultāti par vārda „Optibet’ asociāciju un zīmola atpazīstamību (l.l.37-48), nevar būt par pamatu piemērotā naudas soda samazināšanai. No aptaujas rezultātiem izriet, ka no 500 aptaujātiem cilvēkiem 86 cilvēkiem šī zīme saistās ar azartspēlēm/totalizatoru, t.i. 17,2% no aptaujātajām personām. kur no vecuma grupas 15-19 gadiem (arī nepilngadīgas personas) 29 aptaujātajiem 8, t.i. 27,6%, un vairāk kā puse (45 cilvēki) ārpus Rīgas visos Latvijas reģionos. No minētā tiesa secina, ka preču zīmes ar ietverto vārdu „Optibet” asociācijas ar azartspēlēm/totalizatoru, ir plaši izplatīta visā Latvijas teritorijā.
Līdz ar to tiesa atzīst, ka piemērotais sods ir samērīgs un atbilst LAPK 22.pantā noteiktajam mērķim.
Ņemot vērā minēto tiesa atzīts, ka sūdzība noraidāma pilnā apmērā un Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes 2013.gada 14.marta Lēmums Nr.49 atstājams negrozīts.
Rezolutīvā daļa
Pamatojoties uz LAPK 149.8panta otro daļu, 243., 244., 288., 289.6, 289.12, 289.13 pantu, tiesa
nosprieda:
noraidīt SIA „TV3 Latvia” sūdzību un atstāt negrozītu Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes 2013.gada 14.marta Lēmumu Nr.49.
Spriedumu var pārsūdzēt 10 (desmit) darba dienu laikā no tā paziņošanas dienas Rīgas apgabaltiesā, iesniedzot sūdzību Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā.
Spriedums sastādīts un pieejams tiesas kancelejā 2013.gada 22.novembrī.
Tiesnese A.Ignatjeva