The core services provided by all registers are to register, examine and store company information, such as information on a company's legal form, its seat, capital and legal representatives, and to make this information available to the public.

To obtain detailed information on registers in Member States as well as Iceland, Liechtenstein and Norway please click on the flag of the relevant country listed on this page.

Norvēģija

Islande

Lihtenšteina

Norvēģija

Brønnøysund reģistra centrs ir valsts iestāde, kas darbojas Tirdzniecības, rūpniecības un zvejniecības ministrijas paspārnē. Uzņēmumu reģistrs ir viens no 14 valsts reģistriem, ko pārvalda Brønnøysund reģistra centrs.

Uzņēmējdarbības reģistrs ir atbildīgs par visu norvēģu un ārvalstu uzņēmumu reģistrāciju Norvēģijā. Reģistrs nodrošina juridisko aizsardzību un finanšu pārskatu, un tas ir nopietns avots ikvienam, kuram ir nepieciešama precīza informācija par Norvēģijas rūpniecības nozares dalībniekiem.

Ko Norvēģijas uzņēmējdarbības reģistrs piedāvā?

Norvēģijas Uzņēmumu reģistrs sniedz informāciju par reģistrētiem uzņēmumiem. Brønnøysund reģistra centra tīmekļa vietnē ir iespējams piekļūt galvenajai informācijai ar meklētājprogrammas palīdzību. Informācija no uzņēmējdarbības reģistra ir atrodama paziņojumos, un ir iespējams pasūtīt papildu informāciju un kopijas no tīkla veikala un ar Eiropas Biznesa reģistra (EBR) starpniecību.

Galvenā informācija

• Uzņēmuma organizācijas numurs
• Uzņēmuma nosaukums, juridiskā adrese un citas adreses
• Uzņēmuma dibināšanas datums
• Uzņēmuma statūti un darbības veids
• Pienākumi uzņēmumā
• Bankrota procedūras

Paziņojumi

Uzņēmējdarbības reģistrs paziņo par visiem uzņēmuma svarīgākajiem notikumiem. Tas sniedz informāciju, ja tiek reģistrēts jauns uzņēmums, kad uzņēmumā ir reģistrētas būtiskas izmaiņas un notiek uzņēmuma likvidēšana vai dzēšana no reģistra. Meklēšanā pieejamie paziņojumu datubāzes dati tiek glabāti, sākot no 1999. gada 1. novembra. Paziņojumu versija angļu valodā ir pieejama no 2006. gada augusta.

Papildu informācija, ko iespējams pasūtīt par maksu, ir šādas kopijas un apliecības

• Reģistrācijas apliecība
• Gada pārskati

Vai piekļuve uzņēmējdarbības reģistram ir bez maksas?

Visa galvenā informācija, kas ir pieejama no mūsu meklētājprogrammas, un informācija no paziņojumu datu bāzes ir bez maksas. Dažiem pakalpojumiem, piemēram, kopijām un apliecībām, tiek piemērota maksa.

Kā veikt meklēšanu Norvēģijas uzņēmējdarbības reģistrā?

Pamatinformācija par uzņēmumiem, kas reģistrēti uzņēmējdarbības reģistrā, ir pieejama Brønnøysund reģistra centra mājaslapā. Meklējumus iespējams veikt gan pēc uzņēmuma nosaukuma, gan uzņēmuma reģistrācijas numura Paziņojumu datubāzē.

Ciktāl var balstīties uz reģistra dokumentiem?

Trešās personas var balstīties uz Uzņēmumu reģistra informāciju, kas ir juridiski derīga informācija par uzņēmumu. Reģistrētā informācija tiek uzskatīta par trešo personu zināšanai sniegtu informāciju. Tas attiecas gan uz pašu informāciju, gan dokumentiem, uz kuriem tiek balstīta reģistrācija. Praksē tas nozīmē, ka trešajai personai vajadzētu pārbaudīt reģistrēto informāciju par uzņēmumu pirms darījumu veikšanas ar to.

Noteikumi attiecībā uz to, ciktāl trešā persona var balstīties uz Norvēģijas Uzņēmumu reģistrā reģistrēto informāciju, ir atrodami Uzņēmumu reģistrācijas likuma 10. panta 1. punktā. Īsumā apkopojot šos noteikumus – reģistrētā informācija tiek uzskatīta par trešo personu zināšanai sniegtu informāciju.

Detalizētāk runājot, ja likums nosaka trešās personas juridisko pozīciju saistībā ar to, vai ir bijusi vai nav bijusi informācija par konkrētu lietu, Uzņēmumu reģistrā reģistrētā informācija tiek uzskatīta par trešo personu zināšanai sniegtu informāciju.

Gadījumos, ja reģistrācijas paziņojums ir bijis jānosūta reģistram (bet tas nav nosūtīts), un šie gadījumi ir pretrunā ar reģistrēto informāciju, tad šādi gadījumi nevar tikt vērsti pret trešo personu. Izņēmums šim noteikumam ir situācija, kad trešā persona ir bijusi informēta vai tai bija jābūt informētai par konkrēto lietu. Šādā gadījumā trešā persona nevar pamatoti apgalvot, ka tā varēja balstīties uz reģistrēto informāciju.

Norvēģijas Uzņēmumu reģistra vēsture

Norvēģijas Uzņēmumu reģistrs tika dibināts 1988. gadā un ir pildījis aptuveni 100 bijušo vietējo tirdzniecības reģistru funkcijas.

Saistītās saites

Uzņēmumu dibināšanas likums norvēģu valodā

Islande

Ko Islandes uzņēmējdarbības reģistrs piedāvā?

Uzņēmumu reģistrs kopš 2003.gada ir Iekšējo ieņēmumu direktorāta nodaļa un glabā publisku datubāzi ar informāciju par šādiem subjektiem:

1. personām, uzņēmumiem un citiem uzņēmējdarbībā iesaistītiem subjektiem,
2. iestādēm un valsts uzņēmumiem,
3. iestādēm un pašvaldību uzņēmumiem,
4. biedrībām, organizācijām un subjektiem, kas nav fiziskas personas un kas atbildīgas par aktīvu pārvaldi vai kam ir kādas nodokļu saistības,
5. citas darbības, ko Iekšējo ieņēmumu direktorāts/Uzņēmumu reģistrs jebkāda iemesla dēļ uzskata par nepieciešamu reģistrēt oficiālā lietā.

Reģistrs attiecīgi satur šādu informāciju par iepriekš minētajiem subjektiem.

1. Nosaukums
2. Identifikācijas numurs, adrese
3. Juridiskā forma
4. Dibināšanas datums
5. Vadītāju vārdi un uzvārdi, adreses un identifikācijas numuri
6. Darbības kods (ISAT nr.)
7. Likvidācija
8. Citi jautājumi, ko saskaņā ar likumu ir nepieciešams reģistrēt

Pēc reģistrācijas reģistrs piešķir subjektam unikālu identifikācijas numuru.

Uzņēmumu reģistrs sniedz publiskām iestādēm, uzņēmumiem un fiziskām personām informāciju no reģistra saskaņā ar ministra izstrādāto nolikumu attiecībā uz informācijas apjomu un maksām.

Vai piekļuve uzņēmējdarbības reģistram ir bez maksas?

Informācija par nosaukumu, adresi, juridisko formu, ISAT kodu un PVN numuru ir publiski pieejama Iekšējo ieņēmumu direktorāta/Uzņēmumu reģistra tīmekļa vietnē bez maksas.

Sīkāka informācija ir maksas pakalpojums un, cerams, 2016. gadā būs pieejama no mūsu interneta veikala.

Kā veikt meklēšanu Islandes uzņēmējdarbības reģistrā?

Informāciju iespējams meklēt Iekšējo ieņēmumu direktorāta mājaslapā, un tā ir bez maksas. Diemžēl tā šobrīd ir pieejama tikai islandiešu valodā. Lai iegūtu sīkāku informāciju, nepieciešams sazināties ar biroju pa tālruni vai e-pastu līdz brīdim, kad nākamajā gadā tiks atvērts interneta veikals.

Islandes Uzņēmumu reģistra vēsture

Līdz 1980. gadam uzņēmumi tika reģistrēti pie vietējiem pilnvarniekiem visā Islandē. 1980. gadā tika izveidots īpašs reģistrs sabiedrībām ar ierobežotu atbildību, bet Islandes Statistikas birojs izdeva šīm sabiedrībām identifikācijas numurus. Kopš 1997. gada visi uzņēmumi, kas nav pilnas atbildības sabiedrības, tika reģistrēti Uzņēmumu reģistrā, un kopš 2014. gada tur notiek arī pilnsabiedrību reģistrācija, tāpēc šobrīd Islandē ir tikai viens oficiāls biznesa reģistrs – Uzņēmumu reģistrs.

Lihtenšteina

Uzņēmējdarbības reģistrs (Handelsregister) darbojas visā Lihtenšteinas valstī. Uzņēmējdarbības reģistru uztur Tieslietu departaments (Amt für Justiz) Vaducā.

Uzņēmējdarbības reģistrs ir publisks reģistrs un tiek uzskatīts par precīzu. Galvenais mērķis ir nodrošināt komercdarbības juridisko noteiktību, atspoguļojot informāciju par privāttiesību, jo īpaši fizisku un juridisku personu, kas nodarbojas ar uzņēmējdarbību, regulētajām tiesiskajām attiecībām, gadījumos, kad runa ir par atbildību un tiesībām rīkoties.

Ko uzņēmējdarbības reģistrs piedāvā?

Uzņēmējdarbības reģistrs satur informāciju par visām reģistrētajām juridiskajām personām un to juridiskajām adresēm Lihtenšteinas Firstistē un par Lihtenšteinas trastiem (Treuhänderschaften). Informācija ietver faktus un attiecības, dažas no no kurām ir jāievada reģistrā saskaņā ar likumu, bet dažas var reģistrēt brīvprātīgi kopā ar attiecīgajiem apliecinošajiem dokumentiem.

Dokumenti par nereģistrētiem trastiem arī tiek iekļauti uzņēmējdarbības reģistrā tāpat kā dati par fondiem (Stiftungen), kas nav reģistrēti.

Vai piekļuve uzņēmējdarbības reģistram ir bez maksas?

Piekļuve uzņēmējdarbības reģistram ir maksas pakalpojums.

Daļu no informācijas par uzņēmējdarbības reģistrā reģistrētajām juridiskajām personām un citu juridisko informāciju iespējams atrast reģistra uzņēmumu rādītājā bez maksas (Firmenindex) caur saiti https://handelsregister.li/cr-portal/suche/suche.xhtml, un apliecinātu pilnu izziņu iespējams pasūtīt par maksu caur to pašu saiti.

Kā veikt meklēšanu Lihtenšteinas uzņēmējdarbības reģistrā?

Uzņēmējdarbības reģistrs, tostarp paziņojumi un apliecinošie dokumenti, ir publiski pieejams.

Uzņēmumu rādītāju (Firmenindex) var izmantot, lai meklētu kādu reģistrētu juridisko personu, izmantojot tās nosaukumu vai komercnosaukumu, vai tās reģistrācijas numuru.

Ciktāl var paļauties uz reģistros iekļauto informāciju?

Ar Direktīvu 2012/17/ES grozītais Direktīvas 2009/101/EK 3.a pants pieprasa dalībvalstīm sniegt informāciju, kas izskaidro valstu tiesību aktu noteikumus, atbilstoši kuriem trešās personas var balstīties uz 2. pantā minētajiem uzņēmumu dokumentiem un ziņām. EEZ Apvienotās komitejas 2013. gada 8. oktobra lēmums nosaka, ka Direktīva 2012/17/ES ir iekļaujama EEZ līgumā.

Izņemot gadījumu, kad tiesību akti paredz, ka ir nepieciešama tikai daļēja publicēšana vai izrakstu publicēšana, Tieslietu departaments pilnībā un nekavējoties publicē uzņēmējdarbības reģistra ierakstus oficiālajā laikrakstā (Personu un uzņēmumu likuma (Personen- und Gesellschaftsrecht, PGR) 956. panta 1. punkts). Lihtenšteinas Firstistes oficiālais laikraksts ir elektronisks oficiālais laikraksts (Amtsblatt) (Publicēšanas likuma (Kundmachungsgesetz) 16. pants).

Jebkura persona, kura rīkojas godprātīgi, var balstīties uz ierakstiem, grozījumiem un svītrojumiem uzņēmējdarbības reģistrā. Uz reģistrētās personas ieraksta, grozījuma vai svītrojuma satura var balstīties ar nosacījumu, ka tas iesniegts pēc personas vēlēšanās (PGR 948. panta 1. un 2. punkts).

Attiecībā uz trešām personām uzņēmējdarbības reģistrā esošais ieraksts ir spēkā, sākot ar nākamo dienu pēc ieraksta publicēšanas, vienmēr ar nosacījumu, ka pastāv juridiska publicēšanas prasība (PGR 947. panta 2. punkts).

Saskaņā ar PGR 949. pantu ierakstam uzņēmējdarbības reģistrā ir informācijas izpaušanas sekas, un tiklīdz reģistrācija ir stājusies spēkā attiecībā uz trešajām personām, personai vairs nav tiesību iebilst, ka tā nebija informētas par šo ierakstu. Tomēr, ja ir bijusi prasība, ka konkrētajam faktam ir jābūt reģistrētam un šis fakts nav ticis reģistrēts, tad uz to var balstīties pret trešo personu tikai tad, ja ir iespējams pierādīt, ka šī trešā persona par to bijusi informēta.

Uzņēmējdarbības reģistra vēsture

Dati Lihtenšteinas uzņēmējdarbības reģistrā sākotnēji tika reģistrēti alfabētiskā rādītāja kartītēs. Visi pašreizējie dati, kā arī liela vēsturisko datu daļa šobrīd ir pieejama elektroniski.

Papildu informācija

Ieraksti uzņēmējdarbības reģistrā tiek publicēti juridiski nepieciešamajā formātā elektroniskajā laikrakstā, un trešās personas var balstīties uz tiem, tikai sākot ar nākamo dienu pēc to publicēšanas. Jebkuru nesakritību gadījumā starp ierakstu reģistrā un publicēto informāciju par prioritāru tiek uzskatīts ieraksts reģistrā.

Uzņēmējdarbības reģistra ierakstu publicēšana un sekas

Uzņēmējdarbības reģistra publiskais raksturs

Uzņēmējdarbības reģistrs, tostarp paziņojumi un apliecinošie dokumenti, ir publiski pieejams. Ikvienam ir piekļuve ierakstiem. Dokumentiem reģistrā par akciju sabiedrībām (Aktiengesellschaften), komandītsabiedrībām (Kommanditaktiengesellschaften) un viena dalībnieka sabiedrībām ar ierobežotu atbildību (Gesellschaften mit beschränkter Haftung) var piekļūt bez ierobežojumiem; attiecībā uz struktūrām ar citām juridiskām formām informācijas pieprasītājam ir jāpierāda sava likumīgā interese (PGR 953. pants).

Ierakstu publicēšana

Izņemot gadījumu, kad tiesību akti paredz, ka ir nepieciešama tikai daļēja publicēšana vai izrakstu publicēšana, Tieslietu departaments pilnībā un nekavējoties publicē uzņēmējdarbības reģistra ierakstus oficiālajā laikrakstā. Visi dokumenti un sīkāka informācija, kurai ar likumu ir jābūt iesniegtai un publicētai, tiek publicēta vienādi (PGR 956. pants un nākamie panti). Uz publicēto informāciju var balstīties ikviens, sākot ar tās dienas beigām, kad tā tikusi publicēta.

Paziņojumi attiecībā uz akciju sabiedrībām (Aktiengesellschaften), komandītsabiedrībām (Kommanditaktiengesellschaften) un viena dalībnieka sabiedrībām ar ierobežotu atbildību (Gesellschaften mit beschränkter Haftung) ir atsauce, kuru publicē oficiālajā laikrakstā, uz ierakstu un apliecinošajiem dokumentiem un sīkāku informāciju. Tas pats attiecas jebkuru juridisku personu, kas nodarbojas ar komerciālu tirdzniecību. Citos gadījumos paziņojumi ir atsauce uz ierakstu reģistrā (PGR 957. pants).

Ierakstu spēkā esība darījumos ar trešajām personām

Attiecībā uz trešajām personām ieraksts uzņēmējdarbības reģistrā ir spēkā nākamajā dienā pēc ieraksta publicēšanas, vienmēr ar nosacījumu, ka publicēšanai pastāv juridiska prasība (PGR 947. panta 2. punkts).

Akciju sabiedrību (Aktiengesellschaften), komandītsabiedrību (Kommanditaktiengesellschaften) un viena dalībnieka sabiedrību ar ierobežotu atbildību (Gesellschaften mit beschränkter Haftung) gadījumā reģistrētu un publicētu faktu nevar vērst pret trešo personu, ja tas attiecas uz tiesisku darījumu, kas veikts piecpadsmit dienu laikā pēc datuma, kurā ieraksts stājies spēkā, un šī trešā persona var pierādīt, ka tā nav bijusi informēta par to un nevarēja būt informēta par to (PGR 949. panta 1. punkta a) apakšpunkts).

Tiklīdz reģistrācija ir stājusies spēkā attiecībā uz trešajām personām, personai vairs nav tiesību iebilst, ka tā nav bijusi informēta par ierakstu (PGR 949. panta 1. punkts).

Ieraksti uzņēmējdarbības reģistrā veido pilnus pierādījumus par faktiem, ko tie apliecina, ja vien nav norādīts, ka tie ir nepareizi (PGR 949. panta 3. punkts).

Nesakritības ar ierakstu, kas iesniegts un publicēts

Gadījumā, ja pastāv kāda nesakritība starp ierakstu reģistrā un publicēto informāciju, tad par prioritāru tiek uzskatīts ieraksts reģistrā un pēc tam publicētā informācija, un visbeidzot apliecinošo dokumentu saturs. Gadījumā, ja pastāv kāda nesakritība starp ierakstu reģistrā un publicēto informāciju, tad trešās personas, kas rīkojas godprātīgi, var balstīties uz publicēto informāciju pret to personu, par kuru ieraksts veikts (PGR 959. panta 2. un 3. punkts).

Saistītās saites

1926. gada 20. janvāra Personu un uzņēmumu likums (Personen- und Gesellschaftsrecht, PGR) (publicēts LGBl. 1926 Nr. 4)

1985. gada 17. aprīļa Publicēšanas likums (Kundmachungsgesetz) (publicēts LGBl. 1985 Nr. 41)

2012. gada 4. septembra Noteikumi par oficiālo laikrakstu (Amtsblattverordnung ) (publicēts LGBl. 2012 Nr. 284)

Ko Beļģijas komercreģistrs piedāvā?

Beļģijas komercreģistru – Banque carrefour des Entreprises (BCE) – pārvalda birojs Federālajā publiskās pārvaldes dienestā ekonomikas jautājumos. Reģistrs tika izveidots administratīvās vienkāršošanas un uzņēmumu vienotas identificēšanas ietvaros. BCE ietver visus uzņēmumus, un saskaņā ar tiesību aktiem tiem ir jābūt reģistrētiem. Tajā ir uzskaitītas arī uzņēmumu struktūrvienības. Tās ir adreses, kurās vai no kurām uzņēmums veic savu darbību. BCE ir ietvertas arī saites uz citām datubāzēm. Tajā ir ietverti ne tikai uzņēmumi, bet arī citas juridiskās personas. Šajā datubāzē ir ietverti individuālie komersanti, valsts struktūras un dažos gadījumos arī ārzemju uzņēmumi.

Vai piekļuve Beļģijas komercreģistram ir bez maksas?

Visi var bez maksas piekļūt uzņēmumu publiskajiem datiem Public Search tīmekļa vietnē.

Šī meklētājprogramma ļauj meklēt uzņēmumus vai uzņēmumu struktūrvienības, pamatojoties uz dažādiem meklēšanas kritērijiem. Bez maksas tiek piedāvāts arī Open Data reģistrs, un to var izmantot jebkura ieinteresētā persona pēc reģistrēšanās. Tiek piedāvāti arī "Public search" tīmekļa pakalpojumi, kuri ļauj iekļaut lietotāja lietojumprogrammās lielu daļu publisko datu. Tomēr šis pakalpojums ir maksas pakalpojums.

Kā veikt meklējumus Beļģijas komercreģistrā

"Public Search" funkcija Jums ļauj meklēt datus par jebkuru uzņēmumu, kurš darbojas vai beidzis savu darbību; tās var būt gan juridiskas personas vai individuāli komersanti, gan to struktūrvienības.

Kādus datus Jūs iegūstat

Uzņēmējdarbības veicēja līmenī:

1. uzņēmējdarbības veicēja numurs;
2. juridiskā forma;
3. tiesiskais stāvoklis;
4. sākuma datums;
5. uzvārds un vārds vai nosaukums
6. galvenā biroja adrese;
7. tālruņa numurs;
8. fakss;
9. e-pasta adrese;‑
10. tīmekļa vietnes adrese;
11. uzņēmuma juridiskās formas veids;
12. struktūrvienību skaits;
13. funkcijas;
14. profesionālās kompetences un pārvaldības pamata zināšanas, par kurām ir iesniegts apliecinājums
15. īpašības;
16. atļaujas;
17. uzņēmuma darbība (PVN un Valsts Sociālās apdrošināšanas birojs);
18. finanšu dati;
19. saikne ar citiem uzņēmumiem;
20. Ārējās saites (Moniteur belge, Beļģijas Nacionālā banka,
    Valsts Sociālās apdrošināšanas biroja rīcībā esošais darba devēju reģistrs).

Struktūrvienības līmenī:

1. uzņēmējdarbības veicēja numurs;
2. juridiskā forma;
3. struktūrvienības numurs;
4. sākuma datums;
5. struktūrvienības nosaukums;
6. adrese;
7. tālruņa numurs;
8. fakss;
9. e-pasta adrese;
10. tīmekļa vietnes adrese;
11. atļaujas;
12. darbības valsts sociālās apdrošināšanas nolūkā un komerciālas (nekomerciālas) darbības.

Kāda ir reģistrā ietverto datu uzticamība

Uzņēmumiem ir jāpublicē noteikta informācija un noteikti dokumenti. Tas jo īpaši ir paredzēts, lai nodrošinātu, ka uz šo informāciju var paļauties, attiecībās artrešām personām. Beļģijā tas notiek, dokumentus un informāciju publicējot oficiālajā izdevumā Moniteur belge un gada pārskatus publicējot Beļģijas Nacionālās bankas finanšu pārskatu centrā. Komercsabiedrību kodeksa 76. pantā ir ietverti noteikumi par dokumentu un informācijas izmantošanu pēc to publicēšanas.

Komercsabiedrību kodeksa 76. pantā ir noteikts, ka dokumenti un informācija, kuru publicēšana ir paredzēta, rada sekas attiecībā uz trešām personām tikai tad, ja tie ir publicēti izvilkumu veidā vai norādīti Moniteur belge pielikumos, izņemot gadījumu, ja uzņēmums pierāda, ka šīs trešās personas par tiem zināja iepriekš.

Trešās puses tomēr var izmantot dokumentus, kuri nav publicēti.

Attiecībā uz darījumiem, kas veikti līdz sešpadsmitai dienai pēc publicēšanas datuma, šie dokumenti nerada sekas trešām personām, ja tās pierāda, ka tām nebija iespējams par tiem zināt.

Ja pastāv pretrunas starp iesniegto dokumentu un Moniteur belge pielikumos publicēto dokumentu, šis dokuments nerada sekas trešām personām. Trešās personas savukārt var atsaukties uz publicēto dokumentu, izņemot gadījumu, ja uzņēmums pierāda, kaviņām bija zināms iesniegtais teksts.

Ja pastāv pretrunas starp dokumentiem, kas sagatavojami vienā oficiālajā valodā un brīvprātīgi iesniegtajiem tulkojumiem vienā vai vairākās Eiropas Savienības oficiālajās valodās, šis brīvprātīgi publicētais tulkojums nerada sekas trešām personām. Trešās personas savukārt var atsaukties uz brīvprātīgi publicētajiem tulkojumiem, izņemot tādā gadījumā, ja uzņēmums pierāda, ka viņi bija informēti par redakciju, kas minēta Komercsabiedrību kodeksa 67. panta 1. punkta otrajā daļā, kas attiecas uz autentisko dokumentu apliecinātām kopijām, privāti taisītu aktu dublikātiem vai oriģināliem, izvilkumiem [elektroniskā formātā vai nē], kuri ir jāiesniedz komerctiesas kancelejā.

BCE vietnē "Public Search" dati par uzņēmumiem ietver tiešu saiti uz publikācijām Moniteur belge un uz Beļģijas Nacionālās bankas finanšu pārskatu centru.

Meklēšanas kārtība

Šī saite Jūs nosūta uz Public Search vietni.

Ir četras dažādas meklēšanas iespējas, kas atdalītas ar cilnēm:

• meklēšana pēc numura (ja Jūs zināt uzņēmējdarbības veicēja numuru vai struktūrvienības numuru)
• meklēšana pēc nosaukuma
• meklēšana pēc adreses
• meklēšana pēc darbības.

Tīmekļa vietne ir pieejama četrās valodās: angļu, franču, nīderlandiešu un vācu valodā.

Vispārēju informāciju par BCE Jūs atradīsit Federālā publiskās pārvaldes dienesta ekonomikas jautājumos tīmekļa vietne (sadaļa "Uzņēmumi un pašnodarbinātas personas", iedaļa "Banque carrefour des Entreprises" (Beļgijas uzņēmumu datubāze)).

Noderīgas saites

Eiropas Biznesa reģistrs, Federālais publiskās pārvaldes dienests tieslietās, Federālais publiskās pārvaldes dienests ekonomikas, MVU, vidusslāņa un enerģētikas jomā

Valsts reģistra izveides vēsture

Kad reģistrs tika izveidots?

Reģistrācijas procesa reforma tika sākta 2008. gada 1. janvārī, kad stājās spēkā Komercreģistra likums (Zakon za targovskiya registar) un sāka darboties elektroniskais komersantu un ārvalstu komersantu filiāļu reģistrs. Komersantiem bija jāpārreģistrējas līdz 2011. gada 31. decembrim.

Saskaņā ar 17. pantu Bezpeļņas juridisko personu likumā (Zakon za yuridicheskite litsa s nestopanska tsel) bezpeļņas juridisko personu reģistru kopš 2018. gada 1. janvāra uztur Reģistru aģentūra (Agentsiya po vpisvaniyata). § Bezpeļņas juridisko personu likuma pārejas un nobeiguma noteikumu 25. panta 1. punktā ir paredzēts, ka bezpeļņas juridiskajām personām, kas bezpeļņas juridisko personu reģistrā reģistrētas apgabaltiesās (okrazhni sadilishta), ir iespēja iesniegt pārreģistrācijas pieteikumu Reģistru aģentūrā līdz 2020. gada 31. decembrim. Abiem reģistriem ir viena datubāze.

Reformas rezultāti

1. Reģistrācijas procesu no tiesām pārņēma centrāla valsts pārvaldes administratīvā struktūra: Reģistru aģentūra.
2. Visi 28 apgabaltiesu reģistri tika apvienoti vienotā centralizētā elektroniskajā datubāzē. Datubāzē ir iekļautas reģistrējamās ziņas un dokumenti, kuriem jābūt sabiedrībai pieejamiem, kā arī visu iesniegto dokumentu, izsniegto atteikumu, izsniegto instrukciju un uzņēmuma lietu elektroniskās versijas.
3. Informācijas publiskuma principam reģistrācijas procedūrā ir izšķiroša nozīme.
4. Reģistrācijas procedūra tiek īstenota, izmantojot dažādas pieteikuma veidlapas. Pieteikuma veids ir atkarīgs no komersanta vai bezpeļņas juridiskās personas veida un reģistrējamajām ziņām.

Kad reģistrs tika digitalizēts?

Komercreģistrs kopš 2008. gada 1. janvāra un bezpeļņas juridisko personu reģistrs kopš 2018. gada 1. janvāra funkcionē kā vienota elektroniskā datubāze, kurā ir iekļauta informācija par reģistrējamajām ziņām un publicējamajiem dokumentiem, kā arī iesniegtie dokumenti, izsniegtie atteikumi, instrukcijas un uzņēmuma ieraksti elektroniskā formātā.

Kādi ir spēkā esošie piemērojamie tiesību akti?

Komercreģistra un bezpeļņas juridisko personu reģistra likumā (Zakon za targovskiya registar i registara na yuridicheskite litsa s nestopanska tsel, ZTRRYuLNTs) ir paredzēti noteikumi par ierakstiem komercreģistrā un bezpeļņas juridisko personu reģistrā, to uzturēšanu, uzglabāšanu tajos un piekļuvi tiem, kā arī ziņu ievadīšanu un dzēšanu vai citu tajos publicēto informāciju, savukārt 2007. gada 14. februāra Noteikumos Nr. 1 par komercreģistra un bezpeļņas juridisko personu reģistra uzturēšanu, informācijas uzglabāšanu tajos un piekļuvi tiem (Haredba za vodene, sahranyavane i dostap do targovskiya registar i do registara na yuridicheskite litsa s nestopanska tsel, NVSDTRRYuLNTs) ir paredzēti noteikumi par komercreģistra un bezpeļņas juridisko personu reģistra uzturēšanu, informācijas uzglabāšanu tajos un piekļuvi tiem, kā arī procedūra nemonetāru ieguldījumu vērtēšanas ekspertu, likvidatoru, kontrolieru, verificētāju un reģistrētu revidentu iecelšanai un atalgojuma noteikšanai.

Izskatot komercreģistrā un bezpeļņas juridisko personu reģistrā (TRRYuLNTs) saņemtos pieteikumus, reģistratori veic iesniegto dokumentu verifikācijas pārbaudes saskaņā ar Komerclikuma (Targovski zakon), Bezpeļņas juridisko personu likuma, Nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas apkarošanas likuma (Zakon za merkite sreshtu izpiraneto na pari), Aizturējuma tiesību likuma (Zakon za osobenite zalozi), Kooperatīvu likuma (Zakon za kooperatsiite), Īpašam nolūkam dibinātu sabiedrību un vērtspapīrošanas sabiedrību likuma (Zakon za druzhestvata sas spetsialna investitsionna tsel i za druzhestvata za sekyuritizatsiya), Kolektīvo ieguldījumu shēmu un citu kolektīvo ieguldījumu uzņēmumu darbības likuma (Zakon za deynostta na kolektivnite investitsionni shemi i na drugi predpriyatiya za kolektivno investirane), Finanšu instrumentu tirgus likuma (Zakon za pazarite na finansovi instrumenti), Vērtspapīru publiskas piedāvāšanas likuma (Zakon za publichnoto predlagane na tsenni knizha), Grāmatvedības likuma (Zakon za schetovodstvoto), Veselības aprūpes iestāžu likuma (Zakon sa lechebnite zavedeniya), Sabiedrisko kopienas centru likuma (Zakon za narodnite chitalishta), Kredītiestāžu likuma (Zakon za kreditnite institutsii) un Elektronisko dokumentu un elektronisko uzticības pakalpojumu likuma (Zakon za elektronniya dokument i elektronnite udostoveritelni uslugi) īpašajiem noteikumiem.

Kādu informāciju piedāvā komercreģistrs?

Komercreģistram un bezpeļņas juridisko personu reģistram ir vienota elektroniska datubāze, kurā ir iekļautas ziņas, kas ir reģistrējamas saskaņā ar likumu, un dokumenti, kuriem saskaņā ar likumu ir jābūt sabiedrībai pieejamiem, attiecībā uz komersantiem, ārvalstu komersantu filiālēm, bezpeļņas juridiskām personām un ārvalstu bezpeļņas juridisko personu filiālēm. Komersantu, ārvalstu komersantu filiāļu, bezpeļņas juridisko personu un ārvalstu bezpeļņas juridisko personu filiāļu lietas tiek glabātas elektroniskā formātā. Lietas ietver pieteikumus, dokumentus, kas pamato reģistrētās ziņas, paziņojumus un citus dokumentus, kuros var būt iekļauti arī persondati, kas ļauj identificēt privātpersonas, kuras pārstāv vai vada attiecīgo komersantu vai bezpeļņas juridisko personu.

Kādu informāciju ietver konts?

Reģistrā iekļauto personu kontā ir ietverta strukturētu datu formā glabāta pamatinformācija par uzņēmuma nosaukumu, tiesisko formu, galveno biroju un adresi, tā pārvaldes struktūrām, darbības jomām (attiecīgos gadījumos), partneriem (attiecīgos gadījumos) un kapitālu (attiecīgos gadījumos).

Kādu informāciju ietver lieta?

Katras reģistrētās personas lietā ir iekļauti visi dokumenti, kas pamato ziņas, kuras ievadītas tās kontā.

Kam ir tiesības piekļūt reģistram?

Komercreģistrs un bezpeļņas juridisko personu reģistrs ir publiski pieejami. Reģistru datubāze ir pieejama jebkuram bez maksas. Piekļuvi komersanta vai bezpeļņas juridiskas personas lietai Reģistru aģentūra nodrošina reģistrētām personām. Šādu piekļuvi var saņemt aģentūras vietējos birojos, kad tiek iesniegts pieteikums un uzrādīts personu apliecinošs dokuments. Personām, kas pieprasa elektronisko piekļuvi, ir jāidentificējas ar elektronisko parakstu vai aģentūras izdotu digitālo apliecinājumu; oficiāla piekļuve tiek nodrošināta saskaņā ar procedūru, kas izklāstīta īpašos noteikumos. Reģistru aģentūra arī piedāvā brīvu bezmaksas piekļuvi ziņām un dokumentiem komercreģistru savstarpējās savienojamības sistēmā.

Kāda informācija ir iekļauta reģistrā?

TRRYuLNTs ir reģistrēti komersanti, ārvalstu komersantu filiāles, bezpeļņas juridiskās personas un ārvalstu bezpeļņas juridisko personu filiāles, sniedzot par tiem arī ziņas, kam saskaņā ar likumu jābūt reģistrētām. TRRYuLNTs ir iekļauti dokumenti attiecībā uz komersantiem, ārvalstu komersantu filiālēm, bezpeļņas juridiskajām personām un ārvalstu bezpeļņas juridisko personu filiālēm, kuriem saskaņā ar likumu jābūt sabiedrībai pieejamiem.

Komercreģistrā un bezpeļņas juridisko personu reģistrā ir jābūt iekļautai šādai informācijai: ziņas attiecībā uz personu sākotnējo reģistrāciju, izmaiņas sniegtajās ziņās un to dzēšana, informācija par gada finanšu pārskatiem, likvidāciju un maksātnespēju, uzņēmuma akciju pievienošanu (attiecīgos gadījumos), uzņēmuma apķīlāšanu un uzņēmuma akciju apķīlāšanu, ziņas par pilnvaroto personu, filiāli, faktiskajiem īpašniekiem un pārstrukturēšanu.

Kādi dokumenti tiek iesniegti/uzglabāti (lietas, dokumentu kopumi, statūti, kopsapulču protokoli utt.)?

Katram pieteikumam ir jāpievieno kvīts par valsts nodevu samaksu, ja vien nodeva netiek samaksāta elektroniski, apliecinājums par reģistrā ievadāmo ziņu autentiskumu un ievadīšanai reģistrā iesniegto dokumentu pieņemšanu, kā arī dokumenti, kas apliecina reģistrā ievadāmo ziņu vai publicējamo dokumentu pastāvēšanu, piemēram, statūti, kopsapulču protokoli, līgumi par uzņēmuma akciju pirkšanu vai pārdošanu u. c. Pieteikums un tā pielikumi ir jāiesniedz bulgāru valodā. Dokumentus var iesniegt arī jebkurā Eiropas Savienības oficiālajā valodā. Taču šajā gadījumā tiem jāpievieno apliecināts tulkojums bulgāru valodā.

Kā var veikt meklēšanu (un kādi ir pieejamie meklēšanas kritēriji)?

Klātienē

Ikviens var meklēt komercreģistrā un bezpeļņas juridisko personu reģistrā noteiktas ziņas vai dokumentus, apmeklējot Reģistru aģentūras vietējo biroju. Reģistru aģentūras biroji ir vietās, kas atrodas katras Bulgārijas apgabaltiesas jurisdikcijā.

Apliecinājumus var izsniegt jebkurš Reģistru aģentūras vietējais birojs (nodevas tiek iekasētas saskaņā ar Reģistru aģentūras iekasējamo valsts nodevu sarakstu).

Ievadīšanai reģistrā iesniegto dokumentu kopijas var izsniegt jebkurš Reģistru aģentūras vietējais birojs (nodevas tiek iekasētas saskaņā ar Reģistru aģentūras iekasējamo valsts nodevu sarakstu).

Reģistra tīmekļvietnē

Komercreģistrs ir pieejams 24 stundas diennaktī tīmekļvietnē https://portal.registryagency.bg/en/.

Ikviens var meklēt komercreģistrā un bezpeļņas juridisko personu reģistrā noteiktas ziņas vai dokumentus.

Kādi ir pieejamie meklēšanas kritēriji?

TRRYuLNTs portālā var meklēt, izmantojot šādus kritērijus:

• komersanta vai ārvalstu komersanta filiāles, bezpeļņas juridiskās personas vai ārvalstu bezpeļņas juridiskās personas filiāles uzņēmuma nosaukums / nosaukums vai unikālais identifikācijas kods (UIK); partnera vai kapitāla vienīgā īpašnieka vārds, uzvārds vai identifikācijas numurs vai uzņēmuma nosaukums vai UIK;
• juridiskas personas —komersanta vai bezpeļņas juridiskās personas — struktūru locekļa vārds, uzvārds vai identifikācijas numurs vai uzņēmuma nosaukums vai UIK. Komersanta, ārvalstu komersanta filiāles, bezpeļņas juridiskās personas vai ārvalstu bezpeļņas juridiskās personas filiāles lietu un tās amatpersonas un tiesību pārņēmējus var meklēt pēc ziņām vai dokumentiem.

Kā var iegūt dokumentus?

Vai tas ir bez maksas?

Papildus brīvai bezmaksas piekļuvei iepriekš minētajai komercreģistra un bezpeļņas juridisko personu reģistra datubāzei Reģistru aģentūra izdod šādus apliecinājumus:

derīgs apliecinājums, kas apstiprina reģistrētās ziņas un komersanta vai bezpeļņas juridiskās personas kontā esošos dokumentus dokumenta izsniegšanas brīdī;

apliecinājums par noteiktā periodā veiktiem ierakstiem, kas apstiprina ziņas, kuras ievadītas komersanta vai bezpeļņas juridiskās personas kontā pieteikuma iesniedzēja norādītajā periodā;

apliecinājums par noteiktā periodā publicētiem dokumentiem, kurā uzskaitīti dokumenti, kas publicēti komersanta vai bezpeļņas juridiskās personas kontā pieteikuma iesniedzēja norādītajā periodā;

apliecinājums par to, ka noteiktas ziņas/dokumenti nav ievadītas/publicēti komersanta vai bezpeļņas juridiskās personas kontā;

apliecinājums par reģistrā ievadītajām ziņām attiecībā uz konkrētām ziņām, kas ievadītas komersanta vai bezpeļņas juridiskās personas kontā. Apliecinājumā drīkst iekļaut tikai tās ziņas, kas attiecas uz uzņēmuma akciju kapitālu vai komersanta / bezpeļņas juridiskās personas juridisko adresi, vai vairākas ziņas, kuras pieteikuma iesniedzējs ir pieprasījis iekļaut dokumentā;

apliecinājums par dokumenta vai publicēta dokumenta kopijas publicēšanu — apstiprinājums tam, ka konkrēts dokuments ir publicēts komersanta vai bezpeļņas juridiskās personas kontā, vai komersanta vai bezpeļņas juridiskās personas kontā publicēta dokumenta apliecināta kopija, ko izdod pēc ieinteresētās personas pieprasījuma;

apliecinājumi par rezervēto uzņēmuma nosaukumu / nosaukumu, kas apstiprina komersanta vai bezpeļņas juridiskās personas tiesības izmantot izvēlēto un rezervēto uzņēmuma nosaukumu / nosaukumu.

Vai tas ir par maksu?

Nodeva ir maksājama tādā apmērā, kā norādīts Reģistru aģentūras iekasējamo valsts nodevu sarakstā. Nodevas par apliecinājumu izdošanu ir šādas: 5,00 BGN par pirmo lapu un 2,00 BGN par katru papildu lapu drukātam apliecinājumam, un 2,50 BGN par pirmo lapu un 1,50 BGN par katru papildu lapu apliecinājumam, kas izdots elektroniskā formātā.

Kā no reģistra var iegūt kopsavilkumu, apliecinātu kopiju vai dokumentu norakstus?

Saskaņā ar Elektronisko dokumentu un elektronisko uzticības pakalpojumu likumā izklāstītajiem nosacījumiem un procedūru apliecinājumu par reģistrējamo ziņu vai publicēto dokumentu neesību var iegūt tikai Reģistru aģentūras vietējā birojā drukātā formātā un visus citus apliecinājumus var saņemt gan drukātā formātā jebkurā Reģistru aģentūras vietējā birojā, gan elektroniskā formātā.

Reģistrācijas procedūra

Kā es varu sākt reģistrācijas procedūru (kā iesniegt reģistrācijas pieteikumu, dokumentu apliecinājumus, kāda veida dokumenti ir jāpievieno)?

Klātienē

Pieteikumu var iesniegt jebkura persona, apmeklējot Reģistru aģentūras vietējo biroju.

Pieteikumus drukātā formātā var iesniegt jebkurā vietējā Reģistru aģentūras birojā neatkarīgi no tā, kur komersants ir reģistrēts. Kad aģentūras biroji ir apstiprinājuši pieteikumus drukātā formātā, tie tiek ieskenēti un saglabāti TRRYuLNTs datorsistēmā kā pielikumi. Dokumentiem, kas pievienoti pieteikumiem kā pielikumi, ir jābūt oriģināliem vai kopijām, kuras apliecinājis pieteikuma iesniedzējs vai notārs.

Internetā

Pieteikumus var iesniegt arī elektroniski TRRYuLNTs tīmekļa portālā https://portal.registryagency.bg.

Elektroniskos pieteikumus var iesniegt jebkurā diennakts laikā TRRYuLNTs portālā. Pieteikumus sākotnējai reģistrācijai, ziņu ievadīšanai un dzēšanai un pieteikumus dokumentu publicēšanai attiecībā uz akciju sabiedrību un akciju komandītsabiedrību darbību var iesniegt tikai elektroniskā formātā.

Detalizēta informācija (pēc uzņēmuma veida) par nepieciešamajiem dokumentiem, kas jāpievieno katram pieteikumam sākotnējai reģistrācijai, ziņu ievadīšanai un dzēšanai un dokumentu publicēšanai, ir izklāstīta 6.–63.h punktā 2007. gada 14. februāra Noteikumos Nr. 1 par komercreģistra un bezpeļņas juridisko personu reģistra uzturēšanu, datu uzglabāšanu tajos un piekļuvi tiem (NVSDTRRYuLNTs).

Kā tiek izskatīti iesniegtie pieteikumi?

Katrai ierakstīšanai TRRYuLNTs datorsistēmā saņemtajai vienībai (pieteikums, tiesas lēmums, pieprasījums labot kļūdu, pieprasījums iecelt ekspertus, verificētājus, kontrolierus u. c.) tiek piešķirts unikāls atsauces numurs formātā “ggggmmddhhmmss” (gads, mēnesis, diena, stunda, minūte, sekunde). Kad pieteikumam, tiesas lēmumam vai pieprasījumam ir piešķirts unikālais atsauces numurs, TRRYuLNTs datorsistēma to nejaušā kārtībā piešķir reģistratoram izskatīšanai. Pieteikumi ziņu ierakstīšanai vai dzēšanai vai dokumentu publicēšanai saskaņā ar 14. pantu tiek piešķirti automātiski to saņemšanas kārtībā, kolīdz reģistrators ir elektroniski pabeidzis izskatīt iepriekš piešķirto pieteikumu un datorsistēma ir attiecīgi konstatējusi, ka reģistrators ir brīvs.

Saskaņā ar 19. panta 2. punktu Komercreģistra un bezpeļņas juridisko personu reģistra likumā (ZTRRYuLNTs) reģistrators lēmumu par pieteikumiem reģistrācijai vai dzēšanai un pieteikumiem dokumenta publicēšanai izdod trešās darbdienas beigās pēc to saņemšanas, ja vien likumā nav paredzēts citādi. Komersantu pirmreizējās reģistrācijas pieteikumi tiek izskatīti līdz nākamās darbdienas beigām pēc dienas, kad tiek iesniegti komercreģistrā, un lēmums tiek izdots tūlīt pēc pieteikuma izskatīšanas, izņemot gadījumus, kas minēti ZTRRYuLNTs 22. panta 5. punktā, kad tiek izdotas instrukcijas.

Atkarībā no lēmuma veida iznākums var būt šāds:

• reģistratora elektroniski parakstītas instrukcijas par konkrētā pieteikuma izskatīšanas pabeigšanu, ko nekavējoties publicē komersanta kontā, — tās jāīsteno termiņā, kas norādīts ZTRRYuLNTs 19. panta 2. punktā;
• reģistratora elektroniski parakstīts atteikums par izskatīšana pabeigšanu, ko nekavējoties publicē komersanta kontā;
• reģistrācijas rīkojums.

Reģistrācijas tiesiskās sekas

Ieraksta izdarīšanas sekas trešām personām saskaņā ar 17. pantu Direktīvā (ES) 2017/1132

Bulgārija ir pieņēmusi principus, kas izklāstīti attiecīgajos ES tiesību aktos, ar kuriem regulē ziņu ievadīšanas vai dzēšanas spēkā esamību un ar komersantiem / bezpeļņas juridiskajām personām saistītu dokumentu publicēšanu. Konkrēta procedūra, kas piemērojama valsts līmenī, paredzēta ZTRRYuLNTs un Komerclikumā.

Saskaņā ar ZTRRYuLNTs tiek uzskatīts, ka par reģistrā ievadītajām ziņām no to ievadīšanas brīža ir informētas trešās personas, kas rīkojas labā ticībā. Kamēr nav pagājušas 15 dienas pēc ziņu ievadīšanas, tās nevar izmantot pret trešām personām, kuras pierāda, ka nav varējušas zināt par tām. Trešās personas var atsaukties uz ziņām, kas ir jāreģistrē, lai arī ieraksts vēl nav veikts, ja vien likumā nav īpaši paredzēts, ka tās ir spēkā tikai pēc ziņu reģistrēšanas. Ieraksts zaudē spēku, kad tas tiek dzēsts. Tiek uzskatīts, ka trešās personas ir informētas par TRRYuLNTs esošajiem dokumentiem kopš to publicēšanas datuma.

Trešās personas, kas rīkojas labā ticībā, var atsaukties uz ierakstu vai publikāciju pat tad, ja ievadītā ziņa vai publicētais dokuments neeksistē. Attiecībā uz trešām personām, kas rīkojas labā ticībā, ziņas, kas nav ievadītas reģistrā, ir uzskatāmas par neesošām.

Pretrunas starp reģistra ierakstu un tā publikāciju

Reģistrā ievadītās ziņas nekavējoties tiek publicētas reģistra tīmekļvietnē, un kļūdas vai nepilnību gadījumā piemēro NVSDTRRYuLNTs 96.a un 96.b panta noteikumus, saskaņā ar kuriem kļūdas vai nepilnības ziņu ievadīšanā, ierakstu dzēšanā vai dokumentu publicēšanā, tajā skaitā gadījumā, kad ir pretrunas starp pieteikumā iekļautajiem datiem un tā pielikumos iekļautajiem datiem, tiek izlabotas, veicot jaunu ierakstu vai pārpublicējot dokumentu. Ja kļūdu ziņu ievadīšanā, ierakstu atcelšanā vai dokumentu publicēšanā ir pieļāvis reģistrators, pieteikuma iesniedzējs vai ieinteresētā persona var pieprasīt novērst kļūdas un nepilnības, iesniedzot pieteikumu, kam par pamatu ir izmantots Reģistru aģentūras izpilddirektora apstiprināts paraugs, un tajā ir jānorāda ieraksta numurs un kļūda vai nepilnība.

Kurš ir atbildīgs par ierakstu pareizību?

Saskaņā ar ZTRRYuLNTs 28. pantu par ierakstu pareizību ir atbildīga Reģistru aģentūra.

Datu aizsardzības procedūras

Procedūras saistībā ar datu subjekta tiesībām attiecībā uz savu persondatu publicēšanu un uzglabāšanu

TRRYuLNTs kopīgi pārvalda Reģistru aģentūra un Informācijas dienests AD (Informatsionno Obsluzhvane AD). Regulas (ES) 2016/679 4. panta 1. punkta 7. apakšpunkta izpratnē fizisko personu persondatiem, kas iekļauti dokumentos, kuri iesniegti Reģistru aģentūrai ierakstīšanai reģistrā, pārziņi ir komercsabiedrības, attiecīgi bezpeļņas juridiskās personas. Aģentūra fizisko personu (partneru, kapitāla vienīgo īpašnieku u. c.) persondatus saņem no uzņēmuma / bezpeļņas juridiskās personas, un tai tie ir jāapstrādā saskaņā ar likumā noteikto procedūru tādā formā, kādā tie iesniegti, jāievada attiecīgās ziņas reģistrā un jāpublicē tās ziņas, kas publicējamas saskaņā ar likumu. Dokumentus iesniedz uzņēmumi kā datu pārziņi mašīnnelasāmu datņu veidā.

Saskaņā ar ZTRRYuLNTs 2. panta 2. punktu ziņas un dokumenti tiek publicēti TRRYuLNTs bez informācijas, kas uzskatāma par persondatiem Regulas (ES) 2016/679 4. panta 1. punkta izpratnē, izņemot informāciju, kas jāpublicē saskaņā ar likumu. Saskaņā ar 20. panta 1. punkta b) apakšpunktu 2007. gada 14. februāra Noteikumos Nr. 1 par komercreģistra un bezpeļņas juridisko personu reģistra uzturēšanu, datu uzglabāšanu tajos un piekļuvi tiem pieteikumam ir jāpievieno uzņēmuma statūtu kopija, no kuras ir dzēsti visi persondati, izņemos tos, kas noteikti ar likumu.

Lai izmantotu tiesības, kas izklāstītas Regulas (ES) 2016/679 15.–22. pantā, datu subjektiem ir jāiesniedz Reģistru aģentūrai rakstveida pieteikums, kas atbilst prasībām, kuras izklāstītas Personas datu aizsardzības likuma (Zakon za zashtita lichnite danni, ZZLD) 37.b un 37.c pantā. Kad tā saņem pieprasījumu no datu subjekta, kurš vēlas izmantot savas tiesības saskaņā ar Regulu (ES) 2016/679, un konstatē pamatojumu persondatu labošanai vai dzēšanai reģistrētajās ziņās vai publicētajos dokumentos konkrēta komersanta / bezpeļņas juridiskās personas kontā TRRYuLNTs saskaņā ar attiecīgi VDAR 16. vai 17. pantu:

aģentūra nosūta vēstuli primārajam pārzinim (komersantam /bezpeļņas juridiskajai personai) un kopiju datu subjektam, informējot pārzini par to, ka viņa kā primārā datu pārziņa pienākums saistībā ar datu subjekta (akcionāra, akciju kapitāla vienīgā īpašnieka u. c.) izmantotajām tiesībām ir 14 dienu laikā iesniegt reģistrā publicētā dokumenta apliecinātu kopiju, kurā izdzēsti visi persondati, izņemot tos, kas noteikti ar likumu. Reģistrā publicētā dokumenta apliecināta kopija, kurā ir dzēsti visi persondati, izņemot tos, kas noteikti ar likumu, ir jāiesniedz drukātā vai elektroniskā formātā TRRYuLNTs informācijas sistēmā kopā ar pieprasījumu izlabot nepilnības komersanta / bezpeļņas juridiskās personas kontā, pamatojoties uz apstiprināto paraugu. Attiecīgā komersanta / bezpeļņas juridiskās personas kontā tiek pievienota atzīme attiecībā uz šo pieprasījumu. Kad dokumenta kopija ir iesniegta un aģentūras reģistratūras nodaļa piešķir lietas materiāliem atsauces numuru, dokuments tiek ievadīts TRRYuLNTs informācijas sistēmā, pamatojoties uz ex officio statusu.

Ja ir jālabo TRRYuLNTs mainīgajā daļā ievadītie dati (reģistrētās ziņas), TRRYuLNTs informācijas sistēmā tiek ievadīts pieprasījums labot tos, pielikumā pievienojot pierādījumus un norādot, ka tas ir “Pieprasījums labot kļūdas un nepilnības”, pamatojoties uz ex officio statusu.

Noderīgas saites

http://www.registryagency.bg/

https://portal.registryagency.bg/en/

20 Elisaveta Bagryana St, 1111 Sofia

Tālr.: (+359 2) 9486 181

E-pasta adrese: office@registryagency.bg

Čehijas Republikas Uzņēmumu reģistra vēsture

Kad tas tika izveidots

Uzņēmumu reģistrs tā pašreizējā formā izriet no pārstrādātā Civillikuma, kas stājās spēkā 2014. gada 1. janvārī, pieņemot jauno Civilkodeksu (Likums Nr. 89/2012) un saistītos tiesību aktus, jo īpaši Likumu Nr. 90/2012 par komercsabiedrībām un Likumu Nr. 304/2013 par juridisko un fizisko personu publiskajiem reģistriem un trasta fondu reģistrāciju (“Likums par reģistriem”). Šobrīd Uzņēmumu reģistrs ir viens no publiskajiem reģistriem, un uz to attiecas vispārējais regulējums saskaņā ar Likumu par reģistriem. Papildus Uzņēmumu reģistram ir šādi publiskie reģistri:

• Biedrību reģistrs, kurā tiek reģistrēta informācija par biedrībām, arodbiedrībām, starptautiskajām arodbiedrībām, darba devēju organizācijām, starptautiskajām darba devēju organizācijām un meitasbiedrībām;
• Nodibinājumu reģistrs, kurā reģistrē informāciju par nodibinājumiem un fondiem;
• Institūtu reģistrs, kurā reģistrē informāciju par institūtiem;
• Mājokļu īpašnieku biedrību reģistrs, kurā reģistrē informāciju par īpašnieku biedrībām;
• Labdarības organizāciju reģistrs, kurā reģistrē informāciju par labdarības organizācijām.

Šajā tekstā termins “publiskais reģistrs” attiecas arī uz Uzņēmumu reģistru.

Kopš 2018. gada 1. janvāra Likums par reģistriem regulē arī trasta fondu reģistrāciju (darbība, kas atšķirībā no pašiem publiskajiem reģistriem ir tikai daļēji publiska).

Papildus Likumam par reģistriem ir arī īpaši atsevišķi tiesību akti, kas regulē publiskos reģistrus noteikta veida tiesiskajām formām, proti, Mednieku biedrību reģistru (kuru uztur par medībām atbildīgās valsts iestādes, t. i., attiecīgās pašvaldības ar papildu kompetenci), Politisko partiju un kustību reģistru (uztur Iekšlietu ministrija), Reģistrēto baznīcu, ticības organizāciju un citu juridisko personu reģistru (uztur Kultūras ministrija) un Izglītības jomā darbojošos juridisko personu reģistru (uztur Izglītības, jaunatnes un sporta ministrija). Šos publiskos reģistrus regulē un pārvalda būtībā tāpat kā tos publiskos reģistrus, uz kuriem attiecas Likums par reģistriem.

Vēsturiski Uzņēmumu reģistra rašanās Čehijas teritorijā ir saistīta ar 1863. gada Cisleitānijas komerctiesību kodifikāciju. Uzņēmumu reģistrs tika izveidots ar Likumu Nr. 1/1863 (Vispārējais komerctiesību kodekss), ko piemēroja arī citās valstīs. Saskaņā ar šo likumu juridiskām personām ir pienākums reģistrēties Uzņēmumu reģistrā. Tiesību sistēmas izmaiņu rezultātā Uzņēmumu reģistrs 1950. gadā tika pārveidots par Komercreģistru. Vēlāko sabiedrisko un politisko notikumu rezultātā 1992. gadā tika atjaunots Uzņēmumu reģistrs, pamatojoties uz koncepciju, kas bija gan sākotnējā Uzņēmumu reģistra, gan Komercreģistra pamatā. 1992. gada Uzņēmumu reģistra koncepcija būtībā ir saglabājusies līdz mūsdienām un ir pārdzīvojusi pat iepriekš minēto privāttiesību noteikumu pārstrādāšanu 2014. gadā.

Kad tas tika digitalizēts

Lai gan līdz 2005. gada 1. jūlijam nepastāvēja juridiskas prasības par Uzņēmumu reģistra uzturēšanu elektroniskā formātā, tas šādā formātā tiek uzturēts kopš 1997. gada 1. janvāra. Uzņēmumu reģistrs ir publiskās pārvaldes informācijas sistēma. Tas ir saistīts ar citiem pamatreģistriem (piemēram, Personu reģistru). Pamatreģistrā ir ietverti atsauces dati, atsauces saites un fizisko personu identifikācijas dati, kā arī attiecīgā gadījumā autentifikācijas dati, darbības dati un citi likumā noteiktie dati. Atsauces dati ir saistīti ar datiem, kas atrodas citos reģistros, kuri nodrošina šo reģistru sadarbspēju. Tas nozīmē, ka, veicot datu izmaiņas vienā reģistrā, tās automātiski stāsies spēkā arī pārējos pamatreģistros, kuri satur tos pašus datus. Izplatīts piemērs ir nosaukuma maiņa, kas tādējādi tiks veikta arī citos pamatreģistros.

Atsevišķos gadījumos dati par personām, kas reģistrēti līdz 1997. gada 1. janvārim, ir pieejami tikai papīra formātā, jo dokumenti vai reģistrētie dati nav digitalizēti un nav pieejami, izmantojot publisko reģistru lietojumprogrammu.

Kādi tiesību akti šobrīd ir piemērojami

Kopš privāttiesību noteikumu pārstrādāšanas 2014. gadā publisko reģistru (tai skaitā Uzņēmumu reģistra) saturu regulē Likums par reģistriem. Uz dažiem citiem tehniskiem aspektiem attiecas īstenošanas noteikumi, proti, Dekrēts Nr. 323/2013 par to veidlapu specifikācijām, kuras izmanto, lai pieprasītu iekļaušanu publiskā reģistrā vai grozītu vai atsauktu šādus pieprasījumus, kā arī par noteiktu dekrētu atcelšanu, un Valdības noteikumi Nr. 351/2013, ar ko nosaka procentu likmi saistību neizpildes gadījumā, izmaksas, kas saistītas ar debitoru parādu iekasēšanu un likvidatoru, likvidācijas pilnvarnieku un tiesas ieceltu juridiskas personas struktūru locekļu honorārus, kā arī reglamentē noteiktus jautājumus attiecībā uz Komercvēstnesi [Obchodní věstník], juridisko un fizisko personu publiskajiem reģistriem, kā arī trasta fondu un faktisko īpašnieku reģistrēšanu.

Cita starpā juridisko personu faktisko īpašnieku reģistru kopš 2021. gada 1. jūnija regulē atsevišķs likums (Nr. 37/2021 par Faktisko īpašnieku reģistru). Kopš 2018. gada 1. janvāra faktisko īpašnieku reģistrāciju reglamentē Likums par reģistriem.

Kādus datus sniedz reģistrs

Kam ir tiesības ielūkoties reģistrā

Ikvienam ir tiesības ielūkoties Uzņēmumu reģistrā un jebkurā citā publiskā reģistrā, kā arī izgatavot tajos esošo datu kopijas.

Papildus tiešai Uzņēmumu reģistra caurskatīšanai attiecīgo lietu var aplūkot tiesā. Tomēr šādā gadījumā ir jāpierāda leģitīma interese, lai kompetentā tiesa varētu piešķirt piekļuvi lietas materiāliem. Personas, kas pierāda savu leģitīmo interesi, pēc tam var bez ierobežojumiem skatīt lietu (tai skaitā tās pielikumus un visu to daļu sarakstu).

Ņemot vērā augsto pārredzamības līmeni un gandrīz pilnīgu informācijas un dokumentu sniegšanu, ir daudz praktiskāk skatīt Uzņēmumu reģistru tieši, jo to var darīt ikviens un nav jāpierāda leģitīma interese.

Kādus datus satur reģistrs

Kāda veida dati tajā tiek glabāti (kāda veida subjekti tiek reģistrēti publiskajā reģistrā; kā ir ar informāciju par maksātnespēju, finanšu pārskatiem utt.)

Uzņēmumu reģistrā reģistrē visas sabiedrības (pilnsabiedrības, komandītsabiedrības, sabiedrības ar ierobežotu atbildību, akciju sabiedrības) un to filiāles un kooperatīvus, kā arī ārvalstu juridisko personu uzņēmumus un filiāles, kas darbojas Čehijas Republikā. Uzņēmumu reģistrā tiek reģistrētas arī fiziskas personas, kuras veic darījumdarbību Čehijas Republikā un kuras iesniedz reģistrācijas pieteikumu.

Uzņēmumus vai filiāles reģistrē Uzņēmumu reģistrā tikai tad, ja tie ir dibināti. Uzņēmumu reģistrā reģistrē ārvalstu juridisko personu uzņēmumus vai filiāles, kuru juridiskā adrese atrodas ārpus Eiropas Savienības un Eiropas Ekonomikas zonas. Ja ārvalstu juridiska persona, kas ietilpst šajā kategorijā, nav pārcēlusi savu uzņēmējdarbību vai tās daļu uz Čehijas Republiku, pats subjekts tiek reģistrēts reģistrā. Ārvalstu juridisko personu uzņēmumus vai filiāles, kuru juridiskā adrese atrodas ES vai EEZ, ieraksta reģistrā tikai tad, ja subjekti to pieprasa.

Uzņēmumu reģistrā ir ļoti sīka informācija par reģistrētajām personām. Šis augstais pārredzamības līmenis nodrošina augstu sabiedrības kontroles pakāpi, kuras nepieciešamību nodrošina gan pats reģistrs, gan sbírka listin [dokumentu kopums], kas ir svarīgu ar reģistrētām personām saistīto dokumentu krātuve.

Jo īpaši publiskajos reģistros tiek ievadīti šādi dati:

• vārds, uzvārds (vai uzņēmuma nosaukums) un juridiskā adrese, kā arī adrese, kurā reģistrētā persona uzturas vai pastāvīgi dzīvo;
• saimnieciskās darbības vai uzņēmējdarbības joma (vai arī subjekta īstenojamā mērķa apraksts);
• juridiskās personas tiesiskā forma;
• datums, kurā juridiskā persona reģistrēta (un likvidēta);
• fiziskās personas dzimšanas kods vai juridiskās personas identifikācijas numurs;
• valdes nosaukums un sastāvs, kā arī kārtība, kādā tā rīkojas juridiskās personas vārdā;
• uzraudzības struktūras nosaukums un sastāvs;
• ziņas par pilnvaroto pārstāvi un veidu, kādā šis pārstāvis rīkojas juridiskās personas vārdā.

Minētais uzskaitījums nav izsmeļošs. Reģistrā ierakstītās informācijas klāsts atšķiras atkarībā no juridiskās personas izvēlētās formas.

Uzņēmumu reģistrā reģistrētie dati ietver arī šādas ziņas:

• sabiedrības ar ierobežotu atbildību akciju kapitāla lielums;
• akcionāra iemaksas summa un faktiski iemaksātā summa;
• informācija par apķīlājumiem un citām lietu tiesībām, kas saistītas ar komercsabiedrības daļu, kas nav apstiprināta vērtspapīros vai dematerializētos vērtspapīros;
• informācija par filiālēm.

Uzņēmumu reģistrā tiek ierakstīta arī papildu informācija par reģistrētas personas darbības izbeigšanu un dzēšanu:

• datumi, kad juridiskā persona tiek anulēta un likvidēta (katrā gadījumā norādot šādas rīcības juridisko iemeslu);
• informācija par likvidācijas procesa uzsākšanu un pabeigšanu (tostarp sīka informācija par likvidatoru);
• informācija par maksātnespējas procesu un tā ierosināšanu, informācija par maksātnespējas procesa administratoru, ierobežojumiem attiecībā uz debitora tiesībām rīkoties ar maksātnespējīgā parādnieka mantu, pamatojoties uz maksātnespējas tiesas nolēmumu, bankrota pasludināšana un anulēšana, atļauja veikt reorganizāciju, reorganizācijas plāna apstiprinājums un šā plāna vai tā galveno daļu izpilde, tiesas izpildraksti, kas skar uzņēmuma akcionāra daļu, vai izpildes rīkojums, kas skar uzņēmuma akcionāra daļu, kā arī tiesas nolēmumi par izpildes procedūru izbeigšanu vai paziņojumi, ka izpildes procedūras ir izbeigtas citā veidā, nevis pārtraucot darbību (jānorāda lēmuma iemesls); tiesas izpildraksti par uzņēmuma vai tā daļas pārdošanu vai izpildes rīkojumi par uzņēmuma vai tā daļas pārdošanu, kā arī tiesas nolēmumi par izpildes procedūru izbeigšanu vai paziņojumi, ka izpildes procedūras ir izbeigtas ar citiem līdzekļiem, nevis pārtraucot darbību (jānorāda lēmuma iemesls), un tiesas nolēmumi par pagaidu pasākumiem, kas ierobežo vai aizliedz atsavināt uzņēmuma akcionāru daļu, uzņēmējdarbību vai būtisku uzņēmuma aktīvu daļu, kā arī par šādu pasākumu atcelšanu vai izbeigšanu (jānorāda nolēmuma iemesls), un
• juridiskais iemesls juridiskas personas izslēgšanai no reģistra.

Ja reģistrētai juridiskai personai ir iecelts pilnvarnieks, tiesa Uzņēmumu reģistrā pievieno informāciju par pilnvarnieku.

Ja kāda iemesla dēļ Uzņēmumu reģistrā tiek reģistrēta fiziska persona, tajā ievada arī šādus datus: dzimšanas datums, dzimšanas kods (ja piešķirts) un uzturēšanās vai dzīvesvietas adrese (ja dzīvesvietas adrese atšķiras no uzturēšanās adreses). Taču dzimšanas kodi netiek publiskoti.

Par ārvalstu juridiskas personas uzņēmumiem vai filiālēm Uzņēmumu reģistrā ir jāieraksta arī jurisdikcija, saskaņā ar kuru šis subjekts ir dibināts.

Par fiziskām personām, kas ir valdes un uzraudzības struktūru locekļi, pilnvarotie pārstāvji, personālsabiedrību biedri un akcionāri sabiedrībās ar ierobežotu atbildību, Uzņēmumu reģistrā jāievada dati par viņu dzīvesvietu vai pastāvīgo uzturēšanās vietu un dzimšanas datumu.

Kādi dokumenti tiek glabāti/turēti (lietas, dokumentu kopums, statūti, kopsapulču protokoli utt.)

Publiskie reģistri ietver dokumentu kopumu. Likums nosaka, kādi dokumenti ir jānodod glabāšanā dokumentu kopumā. Galvenie dokumenti ir šādi:

• dibināšanas dokumenti (dibināšanas līgumi, statūti, apliecība par kooperatīva dibināšanas sapulci vai citi dibināšanas dokumenti atkarībā no juridiskās personas tiesiskās formas) un nodibinājumu, fondu vai institūtu statūti;
• lēmumi par tādu personu iecelšanu, ievēlēšanu, atcelšanu vai citādu amata ieņemšanas izbeigšanu, kuras ir valdes locekļi vai attiecīgā gadījumā citas personas, kuras ir pilnvarotas uzņemties saistības juridiskas personas vārdā (piemēram, filiāles vadītājs);
• gada pārskati;
• standarta, ārkārtas un konsolidētie finanšu pārskati;
• lēmumi par juridiskās personas darbības izbeigšanu, likvidācijas procesa noslēguma ziņojumi un tiesas nolēmumi par juridiskās personas pilnvarnieka iecelšanu;
• lēmumi par juridiskās personas reorganizāciju un reorganizācijas projektu, paziņojumi par reorganizācijas projekta noraidīšanu vai neapstiprināšanu, tiesas nolēmumi par reorganizācijas projekta spēkā neesamību vai kopsapulcē vai biedru sapulcē, kurā reorganizācijas projekts tika apstiprināts, pieņemtā lēmuma spēkā neesamību;
• ekspertu atzinumi par iemaksas natūrā novērtēšanu, dibinot nodibinājumu, fondu, institūtu, sabiedrību ar ierobežotu atbildību vai akciju sabiedrību vai palielinot to akciju kapitālu vai fonda kapitālu, ekspertu atzinumi par iemaksas natūrā novērtēšanu kooperatīvam, ekspertu atzinumi par aktīvu novērtēšanu, reorganizējot uzņēmumus un kooperatīvus, un ekspertu atzinumi par aktīvu novērtēšanu, ja akciju sabiedrības aktīvi tiek iegūti no dibinātājiem pret atlīdzību saskaņā ar Likumu Nr. 90/2012 par komercsabiedrībām;
• jebkādi tiesas nolēmumi, kas pieņemti maksātnespējas procesā;
• tiesas nolēmumi par to, ka nav spēkā lēmums, ko pieņēmusi viena no juridiskās personas struktūrvienībām;
• dokumenti, kas apliecina uzņēmuma iegādi atbilstīgi Civilkodeksa noteikumiem par šādiem pirkumiem;
• kopsapulces lēmumi par darbinieku atbrīvojumu no pilnas parakstīto akciju emisijas cenas apmaksas vai viņu tiesībām iegādāties šādas akcijas ar citiem atvieglotiem noteikumiem.

Likums nosaka, kādi dokumenti ir jānodod glabāšanā dokumentu kopumā. Vispārīgi runājot, šādi dokumenti ir tie, kuriem ir būtiska ietekme uz juridiskās personas dibināšanu, likvidāciju un darbību; tajos norādīts, kas ir tiesīgs pārstāvēt juridisko personu un kas ir pilnvarots tās vārdā uzņemties saistības.

Kā iespējams veikt meklēšanu reģistrā (un kādi meklēšanas kritēriji ir pieejami)

Klātienē

Publiskie reģistri ir pieejami, tikai izmantojot publisko reģistru tīmekļa lietojumprogrammu. Dati par personām, kas reģistrētas līdz 1997. gada 1. janvārim, ir pieejami papīra formātā, ja tie nav digitalizēti, un var nebūt pieejami, izmantojot publisko reģistru tīmekļa lietojumprogrammu.

Reģistra tīmekļvietnē

Meklēšanu var veikt bez maksas, izmantojot publisko reģistru tīmekļa lietojumprogrammu. Ierakstus var meklēt pēc reģistrētās personas nosaukuma vai uzņēmuma nosaukuma, pēc personas identifikācijas numura vai lietas numura, ar kuru persona reģistrēta attiecīgajā reģistrācijas tiesā. Meklēšanu var precizēt, izmantojot papildu informāciju par juridisko adresi, ielas nosaukumu, tiesu, kurā uzņēmums reģistrēts, tā tiesisko formu utt. Tāpat var meklēt pēc līdzdalības veida reģistrētajā personā: var veikt meklēšanu par reģistrētām fiziskām un juridiskām personām, kuras jebkādā veidā ir saistītas ar reģistrētu juridisku personu.

Turklāt atvērtie dati pieejami vietnē https://dataor.justice.cz/. Par kārtējo gadu datu kopa vietējam atvērto datu katalogam saistībā ar publisko reģistru lietojumprogrammu tiek atjaunināta katru dienu. Ja datu kopa ir saistīta ar agrāku gadu, tā tiek atjaunināta reizi gadā (vienmēr kārtējā gada janvārī). Datu kopas aprakstu var atrast datu kopas informācijā. Datu kopas saturs un vietējā atvērto datu kataloga apraksts saistībā ar publisko reģistru lietojumprogrammu ir atrodams lietotāja rokasgrāmatā, kas pieejama, izmantojot šo saiti: https://dataor.justice.cz/files/ISVR_OpenData_Uzivatelska_prirucka.pdf.

Kādi ir pieejamie meklēšanas kritēriji

Var meklēt pēc reģistrētās personas vārda, uzvārda, uzņēmuma nosaukuma vai identifikācijas numura vai pēc iesaistītās juridiskās vai fiziskās personas datiem.

Kā es varu saņemt dokumentus

Vai dokumentu saņemšana ir bez maksas

Ir iespējams saņemt daļēju vai pilnu izrakstu no publiskā reģistra vai dokumentu kopuma. Daļējā izrakstā ir tikai jaunākie Uzņēmumu reģistrā ievadītie spēkā esošie dati. Pilns izraksts ietver visus par attiecīgo personu ievadītos datus.

Vai par to ir jāmaksā

Maksa par šo pakalpojumu tiek iekasēta tikai tad, ja pieteikuma iesniedzējs lūdz papīra kopiju. Taču arī par izrakstu nosūtīšanu elektroniskā veidā uz datu kastīti vai pa e-pastu ir jāmaksā. Ja pieteikuma iesniedzējs nodrošina datu nesēju, maksu nepiemēro. Tomēr, ja tiesa nosūta elektronisku izrakstu datu nesējā, kuru nav iesniedzis pieteikuma iesniedzējs (proti, arī gadījumos, kad tiesa elektronisko izrakstu nosūta uz datu kastīti vai e-pastu), tiek iekasēta maksa, pamatojoties uz to, ka apliecināta izraksta izsniegšana nav tikai datu pārsūtīšana.

Kā es varu saņemt no reģistra izrakstu, apliecinātu kopiju vai dokumenta norakstu

Apliecinātu kopiju bez maksas var iegūt publisko reģistru pieteikumu iesniegšanas tīmekļvietnē. Šādi var iegūt gan pilnas, gan daļējas kopijas. Maksa tiek iekasēta tikai tad, ja pieteikuma iesniedzējs lūdz papīra kopiju. Par papīra kopijām ir jāmaksā nodeva 70 CZK par katru kopijas lapu (vai tās daļu), un tās var pieprasīt reģistrācijas tiesā, kurā attiecīgā persona ir reģistrēta.

Procedūras ar Uzņēmumu reģistru saistītos jautājumos

Kā es varu uzsākt procedūras ar Uzņēmumu reģistru saistītos jautājumos (kā iesniegt pieteikumu reģistrā, kā apliecināmi dokumenti, kāda veida dokumenti jāpievieno)

Pieteikumi sākotnējai reģistrācijai, grozījumiem un izslēgšanai no reģistra jāiesniedz, izmantojot noteikto veidlapu, kas pieejama publisko reģistru pieteikumu tīmekļvietnē. Veidlapu var iesniegt tikai elektroniski. Pēc aizpildīšanas ir jāizveido un jāiesniedz veidlapa ar reģistrācijas pieteikumu papīra formā vai elektroniski.

Reģistrāciju veic reģistrācijas tiesa vai notārs. Parasti procedūru uzsāk, pamatojoties uz pieteikumu. Dažos gadījumos procedūru var ierosināt tiesa pēc pašas iniciatīvas; tas galvenokārt iespējams situācijās, kad tiesas rīcībā nonāk informācija par neatbilstību starp lietu reģistrēto un faktisko stāvokli vai ieraksts neatbilst obligātajām tiesību normām. Pēc pieteikuma iesniegšanas tiesa pārliecinās, vai lieta ir tai piekritīga, vai pieteikuma iesniedzējam ir tiesībspēja iesniegt pieteikumu, vai pieteikumā ir norādīti visi nepieciešamie dati un vai ir pievienoti attiecīgie dokumenti. Ja pieteikumā ir nepilnības, kuras var novērst, tiesa aicina pieteikuma iesniedzēju tās novērst (piemēram, iesniegt trūkstošos dokumentus vai novērst pieteikumā konstatētos trūkumus). Pēc tam tiesa pārbauda, vai uz pieteikuma pamata reģistrējamos datus apstiprina pievienotie dokumenti un vai reģistrējamo nosaukumu (uzņēmuma nosaukumu) nevar sajaukt ar citu nosaukumu, kā arī to, vai tas nav maldinošs. Pēc tam tiesa pieņem lēmumu par reģistrāciju un to apstrādā.

Notārs reģistrāciju var apstrādāt tikai tad, ja ir izpildītas juridiskās prasības (kas ne vienmēr tā ir). Notāra veikto reģistrāciju galvenā priekšrocība ir tā, ka tās tiek apstrādātas ātri, jo notārs reģistrāciju var veikt tajā pašā dienā, kad tiek noformēts to apliecinošais notariālais akts. Vēl viena priekšrocība ir tā, ka pieteikuma iesniedzējam nav jāsagatavo pieteikums, izmantojot noteikto veidlapu.

Notārs var veikt reģistrāciju šādos gadījumos:

• reģistrējamie fakti ir apliecināti ar notariālu aktu;
• notariālais akts ietver apliecinājumu, ka apliecinošā notariālā akta saturs ir likumīgs; kā arī
• pieteikuma iesniedzējs ir nokārtojis turpmākās formalitātes, iesniedzot attiecīgos dokumentus.

Apliecinošs notariālais akts ir notariāls akts (parasti dibināšanas dokuments), kas kalpo par pamatu reģistrācijai publiskajā reģistrā, vai arī ieraksts par juridiskas personas struktūras pieņemto lēmumu (piemēram, kopsapulces lēmums par valdes atlaišanu). Ne visiem juridiskajiem instrumentiem ir jābūt publiskiem dokumentiem (notariālam aktam). Tomēr tas neizslēdz iespēju izdot notariālo aktu kā juridisku instrumentu, pat ja likumā nav šādas prasības. Notariālais akts var būt arī apliecinošs notariāls akts, un to var izmantot tiešai notāra veiktai reģistrācijai.

Katrā gadījumā pieteikumam jāpievieno:

1. dokumenti, kas apliecina reģistrējamos faktus, un
2. dokumenti, kas saskaņā ar likumu ir jānodod glabāšanā dokumentu kopumā.

Likumā nav sniegts visu nepieciešamo dokumentu izsmeļošs saraksts. Iesniedzamie dokumenti atšķiras atkarībā no juridiskās personas tiesiskās formas. Parasti dokumentāri pierādījumi ir nepieciešami, lai reģistrētu jebkuru faktu, ko nav iespējams noskaidrot publiskās pārvaldes informācijas sistēmā vai tās daļā, kas veido publisku ierakstu, reģistru vai sarakstu.

Cita starpā ir jāuzrāda tirdzniecības vai citas uzņēmējdarbības licences attiecībā uz uzņēmējdarbības vai saimnieciskās darbības jomām, kuras jāreģistrē Uzņēmumu reģistrā.

Piemēram, sabiedrības ar ierobežotu atbildību dalībnieku piekrišana reģistrācijai nav jādokumentē, jo šādu piekrišanu apliecina dibināšanas līguma noslēgšana notariālā akta formā. Ja šāda piekrišana netiek sniegta, pamatojoties uz deklarāciju, ko apliecina ar publisku aktu, ir jāapliecina dalībnieku paraksts piekrišanas dokumentā.

Tāpat ir jādokumentē juridiskais iemesls to telpu izmantošanai, kurās ir norādīta sabiedrības juridiskā adrese. Tas nozīmē, ka gadījumā, ja sabiedrības juridiskā adrese ir telpās, par kurām ir noslēgts nomas līgums, kā juridiskais iemesls ir jānorāda vai nu nomas līgums, vai īpašnieka deklarācija, ka viņš dod piekrišanu telpas izmantot kā juridisko adresi.

Noteiktus reģistrējamos faktus var dokumentēt tikai ar apstiprinātu apliecinājumu. Tie var būt, piemēram, atbilstības nosacījumi, kas attiecas uz juridiskas personas struktūrvienībām.

Parasti dokumentiem, kas tiek izmantoti reģistrēto datu pamatošanai, jāiesniedz oriģināli vai to oficiāli apstiprināta kopija. Dokumentiem, kas saskaņā ar likumu ir jānodod glabāšanā dokumentu kopumā, autentiskums nav jāapliecina. Šādi dokumenti jāiesniedz tikai elektroniskā formātā kā Portable Document Format (pdf) ar teksta slāni vai Extensible Hypertext Markup Language (XHTML).

Par katru ierakstu reģistrā iekasē šādas tiesu nodevas:

• 12 000 CZK par akciju sabiedrības sākotnējo reģistrāciju publiskā reģistrā;
• 6000 CZK par personas, izņemot akciju sabiedrību, sākotnējo reģistrāciju publiskā reģistrā;
• 2000 CZK par izmaiņām vai papildinājumiem reģistrācijā.

Maksa par reģistrāciju pie notāra:

• 8000 CZK par akciju sabiedrības sākotnējo reģistrāciju publiskā reģistrā;
• 2700 CZK par personas, izņemot akciju sabiedrību, sākotnējo reģistrāciju publiskā reģistrā;
• 1000 CZK par izmaiņām vai papildinājumiem.

Tiesu nodevas līdz 5000 CZK var samaksāt ar zīmognodevu vai pārskaitījumu uz attiecīgās tiesas bankas kontu. Tiesu nodevas, kas pārsniedz 5000 CZK, var samaksāt tikai ar pārskaitījumu uz attiecīgās tiesas bankas kontu. Pie notāra veiktas reģistrācijas maksu var samaksāt tieši notāram.

Procedūrām lietās, kas attiecas uz publisku reģistru, nepiemēro nodevu šādos gadījumos:

1. reģistrācija skar fizisku vai juridisku personu, uz ko attiecas maksātnespējas process, kurā tiek izskatīta tās maksātnespēja vai gaidāmā maksātnespēja un jau ir pieņemts lēmums par maksātnespējas pasludināšanu, vai
2. reģistrācija skar biedrību, meitasbiedrību, arodbiedrību, starptautisku arodbiedrību, darba devēju organizāciju vai starptautisku darba devēju organizāciju, nodibinājumu, fondu, institūtu vai labdarības organizāciju, kas ierakstīta publiskā reģistrā, vai izmaiņas šajā reģistrā.

Procedūrām, kurās pieteikuma iesniedzējs ir arodbiedrība, starptautiska arodbiedrība, darba devēju organizācija vai starptautiska darba devēju organizācija (vai tās filiāle), nepiemēro nodevas, ja šādas struktūras ir reģistrētas publiskajā reģistrā kā dibinātas, kaut kādā veidā pārveidotas vai likvidētas.

Tādi paši nosacījumi atbrīvojumam no nodevas attiecas uz reģistrāciju pie notāra. Reģistrācijai pie notāra, pamatojoties uz notariālu aktu par sabiedrības ar ierobežotu atbildību dibināšanu, kurā ir tikai Civilkodeksā un Likumā par komercsabiedrībām noteiktie rekvizīti un kas nosaka pienākumu veikt iemaksu naudā, arī nepiemēro nodevas.

Klātienē

Pieteikumus reģistrācijai publiskajā reģistrā var iesniegt personīgi kompetentajā reģistrācijas tiesas iesniegumu nodaļā vai pie notāra.

Tiešsaistē

Reģistrācijas pieteikumus var iesniegt elektroniski. Elektroniskos pieteikumus galvenokārt var iesniegt, izmantojot datu kastīti, nosūtot uz tiesas iesniegumu nodaļas e-pasta adresi vai izmantojot ePodatelna interneta lietojumprogrammu. Publisko reģistru tīmekļa lietojumprogrammu var izmantot dokumentu kopumā nododamo dokumentu iesniegšanai. Dokumentus var iesniegt arī portatīvajos CD un DVD diskos. Reģistrācijas pieteikumi elektroniskā formā jāparaksta ar atzītu elektronisko parakstu, izņemot gadījumus, kad tie tiek nosūtīti ar pieteikuma iesniedzēja datu kastītes starpniecību.

Kā tiek izskatīti iesniegtie pieteikumi

Reģistrācijas tiesa vispirms pārbauda, vai pieteikuma iesniedzējs ir tiesīgs iesniegt to; vai pieteikums ir iesniegts noteiktajā kārtībā, vai tajā ir visa nepieciešamā informācija, vai tas ir saprotams un konkrēts, vai tam ir pievienoti reģistrējamo faktu apliecinoši dokumenti un vai juridiskās personas mērķis ir likumīgs.

Pēc tam tiesa pārbauda, vai uz pieteikuma pamata reģistrējamos datus tiešām pamato pievienotie dokumenti. Svarīgi atzīmēt, ka visi reģistrējamie fakti ir jāapliecina ar pieteikumam pievienotajiem dokumentiem.

Tiesa arī pārbauda, vai reģistrējamās juridiskās personas nosaukums (uzņēmuma nosaukums) nevar tikt sajaukts ar citas jau reģistrētas personas nosaukumu (uzņēmuma nosaukumu), kā arī to, vai reģistrējamais nosaukums (uzņēmuma nosaukums) nav maldinošs.

Reģistrācijas juridiskās sekas

Reģistrācijas sekas attiecībā uz trešām personām saskaņā ar Direktīvas (ES) 2017/1132 17. pantu

Reģistrācija publiskajā reģistrā ir juridiski spēkā esošs statuss visām personām, kuras nezina, ka noteiktas reģistrētas personas reģistrācijas statuss neatbilst faktiskajam juridiskajam stāvoklim. Tas nozīmē, ka reģistrētajām personām būs saistoši tiesību akti, kas īstenoti, pamatojoties uz publiskā reģistrā reģistrētiem faktiem, pat ja tie neatbilst lietu faktiskajam stāvoklim. Piemēram, sabiedrības valdes esamība var uzlikt sabiedrībai pienākumu īstenot tiesību aktus arī pēc tam, kad tā pārstājusi būt par valdi, ja šis fakts nav ierakstīts publiskajā reģistrā un par to nav bijis zināms trešai personai. Mērķis ir aizsargāt trešās personas, kuras rīkojas labā ticībā.

Ja fakts nav ierakstīts publiskajā reģistrā (lai gan tam vajadzēja būt ierakstītam), reģistrētā persona nevar atsaukties uz lietu faktisko stāvokli kā iebildumu pret trešo personu, kas rīkojusies labā ticībā attiecībā uz lietu reģistrēto stāvokli. Taču tas neattiecas uz gadījumiem, kad reģistrētā persona var pierādīt, ka trešai personai bija zināms faktiskais lietu stāvoklis.

Neatbilstības starp reģistra ierakstu un tā publikāciju

Publiskā reģistrā reģistrētais stāvoklis ir spēkā attiecībā pret trešām personām no tā publiskošanas dienas. Tomēr reģistrētā persona var iebilst, ka trešā persona jau zināja reģistrētos faktus. Reģistrētā persona var atsaukties uz dokumentu kopumā nodoto dokumentu datiem un saturu kā pamatu iebildumam pret trešām personām līdz 16. dienai pēc to publiskošanas, bet tikai tad, ja trešā persona pierāda, ka tā nevarēja šajā laika posmā uzzināt reģistrētos faktus. Tas nozīmē, ka pierādīšanas pienākums attiecībā uz to, ka trešā persona nevarēja zināt par reģistrētajiem faktiem, ir šai trešai personai.

Kurš ir atbildīgs par ierakstu pareizību

Reģistrētajām personām ir pienākums nodrošināt Uzņēmumu reģistrā ievadīto datu aktuālitāti. Turklāt reģistrētajām personām ir interese nodrošināt, lai Uzņēmumu reģistrā iekļautie dati būtu aktuāli un pareizi, jo reģistrācija publiskajā reģistrā ir juridiski spēkā esošs statuss visām personām, kuras nezina, ka noteiktas reģistrētas personas reģistrācijas statuss neatbilst faktiskajam juridiskajam stāvoklim. Tas nozīmē, ka reģistrētajām personām būs saistoši tiesību akti, kas īstenoti, pamatojoties uz publiskā reģistrā reģistrētiem faktiem, pat ja tie neatbilst lietu faktiskajam stāvoklim. Piemēram, sabiedrības valdes esamība var uzlikt sabiedrībai pienākumu īstenot tiesību aktus arī pēc tam, kad tā pārstājusi būt par valdi, ja šis fakts nav ierakstīts publiskajā reģistrā un par to nav bijis zināms trešai personai. Mērķis ir aizsargāt trešās personas, kuras rīkojas labā ticībā.

Reģistrētajai personai, ja tā nereaģē uz reģistrācijas tiesas aicinājumu izpaust faktus vai neiesniedz dokumentus, kuri nepieciešami lēmuma pieņemšanai lietā, kas uzsākta pēc tiesas iniciatīvas, vai neiesniedz dokumentus, kas saskaņā ar minētajiem vai citiem tiesību aktiem ir jānodod glabāšanā dokumentu kopumā, var arī piemērot administratīvo naudas sodu; administratīvie sodi var sasniegt 100 000 CZK. Ja reģistrētā persona atkārtoti nepilda šīs prasības vai ja to nepildīšana var radīt nopietnas sekas trešām personām un ja pastāv atbilstoša leģitīma interese, reģistrācijas tiesa var (arī pēc pašas iniciatīvas) ierosināt lietu par juridiskas personas likvidāciju. Reģistrācijas tiesa informē reģistrēto personu par šo faktu un nosaka tai saprātīgu termiņu trūkumu novēršanai.

Reģistrācijas tiesas aktīvi apkaro arī neaktīvu uzņēmumu, proti, sabiedrību, kas neveic saimniecisko darbību un pastāv tikai formāli, pastāvēšanu. Galvenais neaktīvo sabiedrību sodīšanas un likvidēšanas iemesls ir risks, ka tās var kalpot par “naudas mūļiem” finanšu (īpaši nodokļu) krāpšanas nolūkiem; nelegālām darbībām vieglāk izmantot jau esošas sabiedrības. Tiesa var izbeigt sabiedrības pastāvēšanu, ja 1) tā vismaz divus fiskālos gadus nav iesniegusi savus finanšu pārskatus dokumentu kopumā, neskatoties uz to, ka to pieprasa likums; 2) ar to nav iespējams sazināties. Uzskata, ka ar sabiedrību nav iespējams sazināties, ja tai nav iespējams nosūtīt uzaicinājumu iesniegt dokumentu kopumā trūkstošos finanšu pārskatus. Ja sabiedrība vienkārši nav iesniegusi savus finanšu pārskatus (neskatoties uz to, ka to pieprasa likums), bet tai var tikt nosūtīts uzaicinājums, tiesa uzliek administratīvo sodu, mudinot reģistrēto personu iesniegt nepieciešamos dokumentus.

Ja fakts nav ierakstīts publiskajā reģistrā (lai gan tam vajadzēja būt ierakstītam), reģistrētā persona nevar atsaukties uz lietu faktisko stāvokli kā iebildumu pret trešo personu, kas rīkojusies labā ticībā attiecībā uz lietu reģistrēto stāvokli. Taču tas neattiecas uz gadījumiem, kad reģistrējamā persona var pierādīt, ka trešai personai bija zināms lietu faktiskais stāvoklis.

Turklāt par administratīvo pārkāpumu atbilstoši Likuma Nr. 563/1991 par grāmatvedību § 37.a panta 1. punkta h) apakšpunktam var piemērot naudas sodu līdz 3 % apmērā no aktīvu vērtības; kompetentā nodokļu iestāde atbild par administratīvo pārkāpumu izskatīšanu. Ja netiek ievērotas ar publisku reģistru saistītas prasības, var sodīt arī kā administratīva pārkāpuma gadījumā saskaņā ar § 9. panta 2. punktu Likumā Nr. 251/2016 par noteiktiem administratīvajiem pārkāpumiem; kompetentā iestāde šādos gadījumos ir pašvaldība ar papildu kompetenci. Noteiktos apstākļos šādi nodarījumi var tikt uzskatīti par noziedzīgiem nodarījumiem (Likuma Nr. 40/2009 § 254. pants, Kriminālkodekss).

Datu aizsardzības procedūras

Procedūras saistībā ar datu subjektu tiesībām attiecībā uz personas datu publicēšanu un glabāšanu

No datu aizsardzības tiesību aktu viedokļa (Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK [Vispārīgā datu aizsardzības regula — VDAR]) šādas apstrādes juridiskais pamats ir VDAR 6. panta 1. punkta c) apakšpunkts (proti, apstrāde ir vajadzīga, lai izpildītu uz pārzini attiecināmu juridisku pienākumu) un e) apakšpunkts (apstrāde ir vajadzīga, lai izpildītu uzdevumu, ko veic sabiedrības interesēs vai īstenojot pārzinim likumīgi piešķirtās oficiālās pilnvaras) kopā ar VDAR 6. panta 3. punktu, proti, tas ir tiesību aktos tieši noteikts apstrādes veids.

Iemesli, kāpēc fizisko personu personas dati, tai skaitā dati par dzīvesvietu (uzturēšanās vietu), tiek publicēti publiskajos reģistros, izriet gan no formāla (Likuma par publiskajiem reģistriem §3.–6. pants), gan materiāla (Likuma par publiskajiem reģistriem §8. un 9. pants) izpaušanas principa, kas nozīmē, ka valsts ļauj visām personām vispārēji piekļūt reģistrā ievadītajiem individuālo subjektu datiem un vienlaikus ievēro labas ticības (sabiedrības uzticības) principu attiecībā uz reģistrētajiem faktiem, lai uzņēmumu reģistra personas datus varētu izmantot, piemēram, identifikācijas datu pareizības pārbaudei darījumu attiecībās, oficiālu dokumentu izsniegšanai valdes locekļiem utt.).

Turklāt valdes locekļu identitātes izpaušana jau sen tiek pieprasīta Eiropas tiesību aktos (sk. jo īpaši 14. panta d) apakšpunktu un 30. panta 1. punkta e) apakšpunktu Direktīvā (ES) 2017/1132 attiecībā uz sabiedrību tiesību dažiem aspektiem, kurā ietilpst arī grozījums agrākajā Padomes Pirmajā direktīvā 68/151/EEK); saistībā ar Čehijas Republikas tiesību aktiem direktīvā noteiktās prasības attiecas arī uz subjektiem, kas reģistrēti publiskajos reģistros.

Attiecībā uz publiskajos reģistros reģistrētajiem datiem personas datu subjektiem ir visas tiesības, kas paredzētas VDAR 12.–22. pantā, ar tajos uzskaitītajiem izņēmumiem. Piemēram, saskaņā ar VDAR 17. panta 3. punkta b) apakšpunktu pieprasījumu dzēst datus nevar apmierināt, jo “apstrāde ir nepieciešama, lai izpildītu juridisku pienākumu, kas prasa veikt apstrādi, kā paredzēts Savienības vai dalībvalsts tiesību aktos, kuri piemērojami pārzinim, vai lai izpildītu uzdevumu, ko veic sabiedrības interesēs vai saistībā ar pārzinim likumīgi piešķirto oficiālo pilnvaru īstenošanu”; šis juridiskais pienākums izriet tieši no Likuma Nr. 304/2013 par juridisko un fizisko personu publiskajiem reģistriem un par trasta fondu reģistrāciju.

Skartie datu subjekti var īstenot savas tiesības tieši kompetentajās reģistrācijas tiesās vai pie datu aizsardzības speciālista.

Kontaktinformācija

Registrācijas tiesu kontaktinformācija

Noderīgas atsauces

Publisko reģistru tīmekļa lietojumprogramma: https://or.justice.cz/ias/ui/rejstrik

Iesniegumi publiskajos reģistros: https://or.justice.cz/ias/ui/podani

Informācija par iesniegumiem publiskajos reģistros Publiskās pārvaldes portālā: https://portal.gov.cz/sluzby-verejne-spravy/rejstriky-katastry-evidence-vypisy-overeni-a-statistika-KAT-419/rejstriky-pravnickych-a-fyzickych-osob-KAT-642

Informācija par reģistrāciju publiskajos reģistros Čehijas Republikas Notāru palātas tīmekļvietnē: https://www.nkcr.cz/casopis-ad-notam/detail/39_254-zapis-do-verejneho-rejstriku-notarem

Informācija par publiskajiem reģistriem portālā Businessinfo.cz: https://www.businessinfo.cz/navody/verejne-rejstriky-ppbi/2/

Dānijas Uzņēmējdarbības iestāde (Erhvervsstyrelsen)

Dānijas komercreģistra vēsture

Dānijas Uzņēmējdarbības iestāde ir dibināta 2012. gada 1. janvārī.

Tajā strādā apmēram 500 darbinieku. Tai ir plašs uzdevumu un atbildības tvērums, un tās mērķis kopumā ir atvieglot un padarīt pievilcīgāku uzņēmējdarbību Dānijā. Uzņēmējdarbības iestāde darbojas daudzās jomās: sākot ar plānošanu likumdošanas un lauku attīstības jomā, beidzot ar digitalizāciju, līdzekļu, uzņēmumu, nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, uzskaites, revīziju, eksporta un ES pārbaužu efektīvu pārraudzību un uzraudzību. Tā ir atbildīga par Centrālo komercreģistru (CRV), kas ir valsts galvenais reģistrs ar informāciju par visiem Dānijas uzņēmumiem.

Uzņēmējdarbības iestāde ir Dānijas Uzņēmējdarbības un izaugsmes ministrijas (Erhvervsministeriet) daļa.

Ko piedāvā Dānijas komercreģistrs?

Tīmekļa vietnē erhvervsstyrelsen.dk var atrast informāciju par visām iestādes darbības jomām, tostarp Dānijas komercreģistru CVR.dk.

CVR.dk Virk portālā ir centralizēts sākumpunkts visu Dānijas uzņēmumu informācijas un datu iegūšanai. Neatkarīgi no uzņēmējdarbības veida ir iespējams atrast informāciju gan par pašu uzņēmumu (sauktu arī par juridisku personu), gan tā ražošanas vienībām. Reģistrā ir sniegta informācija arī par dibinātājiem, īpašniekiem un vadītajiem.

Par atsevišķiem uzņēmējdarbības veidiem — jo īpaši akciju sabiedrībām un sabiedrībām ar ierobežotu atbildību — ir iespējams iegūt plašāku informāciju: pārskatus, faktus, ziņojumus par uzņēmumu un personām tā vadībā.

Kāda informācija ir ietverta Centrālajā komercreģistrā:

• uzņēmuma reģistrācijas numurs (CVR)
• nosaukums un adrese
• iedibināšanas datums un attiecīgā gadījumā likvidācijas datums
• uzņēmējdarbības veids
• attiecīgā gadījumā norāde par reklāmas aizsardzību
• informācija par kredītiem
• attiecīgā gadījumā nozare un apakšnozares
• attiecīgā gadījumā kontaktinformācija
• attiecīgā gadījumā darbinieku skaits
• pilnas atbildības partneri, dibinātaji, īpašnieki un vadītāji
  • nosaukums un adrese
  • reģistrācijas numurs (CPR vai CVR) (CPR numurus nevar nodot privātām fiziskām personām)
• saistītās ražošanas vienības
  • ražošanas vienības numurs
  • nosaukums un adrese
  • iedibināšanas datums un attiecīgā gadījumā likvidācijas datums
  • attiecīgā gadījumā norāde par reklāmas aizsardzību
  • attiecīgā gadījumā nozare un apakšnozares
  • attiecīgā gadījumā kontaktinformācija
  • attiecīgā gadījumā darbinieku skaits

Kā veikt meklēšanu Dānijas komercreģistrā?

CVR.dk Virk portālā var veikt atsevišķu uzņēmumu meklēšanu un meklēt/filtrēt informāciju, izmantojot dažādus parametrus, piemēram, uzņēmuma nosaukums, personas vārds, uzņēmuma reģistrācijas numurs, ražošanas vienības numurs, uzņēmuma adrese, ražošanas vienība vai persona. Ir atrodama pamatinformācija par visiem Centrālajā komercreģistrā reģistrētajiem uzņēmumiem.

Tīmekļa lapā “Sådan søger du” sadaļā CVR-Data atrodama palīdzība informācijas par uzņēmumiem meklēšanai Centrālajā komercreģistrā.

Ja no Centrālā komercreģistra nepieciešams izgūt lielākus datu apjomus, ir pieejami vairāki risinājumi, piemēram, “piekļuve no sistēmas uz sistēmu” un “CVR tīmekļa pakalpojumi”. Papildu informācija atrodama: Klikšķiniet šeit.

Vai pieeja Dānijas komercreģistram ir bez maksas?

Dokumenti un pakalpojumi no Centrālā komercreģistra, kuriem nav nepieciešama manuāla apstrāde, ir bez maksas. Tie ir šādi:

• dažādi displeji
• pārskati
• piekļuve no sistēmas uz sistēmu un CVR tīmekļa pakalpojumi

Vairāku dokumentu veidiem ir nepieciešama manuāla apstrāde, un tas ir maksas pakalpojums. Tomēr šiem pakalpojumiem nepiemēro PVN:

• paraksta uzlikšana: DKK 120
• senāki pārskati uz mikrofilmas vai no citiem arhīviem: DKK 300
• reģistrācijas apliecība: DKK 300
• vārda apliecības maiņa: DKK 500
• apvienošanās plāns: DKK 150
• gada pilnsapulces protokols: DKK 150
• dokumenti par kapitālu: DKK 150
• reģistrācijas apliecības kopija: DKK 150
• vadības ziņojums: DKK 150
• ziņojums par turpmākām iegādēm: DKK 150
• ziņojums par pašfinansējumu: DKK 150
• sadalīšanas plāns: DKK 150
• statūti: DKK 150

Šie izcenojumi ir spēkā no 2014. gada 5. decembra.

Cik uzticami ir reģistrā esošie dokumenti?

Ar Uzņēmējsabiedrību likuma 14. pantu Dānijas tiesību aktos tiek transponēts Pirmās uzņēmējdarbības tiesību direktīvas 3. pants, un tajā ir aprakstīts, kā var atsaukties uz ierakstiem. Uzņēmējsabiedrību likuma 14. pantā ir teikts šādi:

“Tiek uzskatīts, ka Dānijas Uzņēmējdarbības iestādes IT sistēmā publicētā informācija ir zināma trešajām personām. 1. punkts Tomēr tas neattiecas uz darījumiem, kas veikti 16 dienu laikā pirms to publiskošanas, ar nosacījumu, ka tiek pierādīts, ka trešā persona nav varējusi zināt par publiskotajiem faktiem.

Kamēr tie nav publicēti Dānijas Uzņēmējdarbības iestādes IT sistēmā, reģistrējamos un publicējamos faktus nedrīkst izpildīt pret trešajām personām, ja vien netiek pierādīts, ka trešās personas ir par tiem zinājušas. Tas, ka šādi fakti vēl nav publicēti, neliedz trešajai personai rīkoties, pamatojoties uz tiem.”

Atbildība par ierakstu pareizību

Par sniegtās informācijas pareizību ir atbildīgs paziņotājs, sk. Paziņošanas rīkojuma (anmeldelsesbekendtgørelsen) 8. pantu un Uzņēmējsabiedrību likuma 15. panta 2. punktu. Paziņotāju var saukt pie kriminālatbildības, ja paziņošana nav veikta likumīgi vai sniegtā informācija ir nepareiza.

Dānijas Uzņēmējdarbības iestāde nepārbauda sniegtās informācijas pareizību, bet reģistrē informāciju, kas tai ir paziņota. Tas attiecas gan uz manuālu reģistrāciju, gan Virk.dk portālā veiktu pašreģistrāciju.

Dānijas Uzņēmējdarbības iestādei var nākties uzņemties atbildību par iesniegto informāciju vai dokumentiem, kas ir nepareizi pārvaldības, piemēram, apstrādes kļūdas, dēļ.

Saites

Dānijas Uzņēmējdarbības iestāde

Centrālais komercreģistrs

Dānijas Uzņēmējdarbības un izaugsmes ministrija

Eiropas Biznesa reģistrs (EBR)

Valsts reģistra izveides vēsture

Kad tas izveidots? Kad tas digitalizēts?

Komercreģistrs tā pašreizējā formā tika izveidots 1861. gadā, un kopš 2007. gada 1. janvāra tas ir pilnībā digitalizēts. Reģistra portāls http://www.handelsregister.de/ nodrošina centralizētu piekļuvi vietējiem komercreģistriem, kooperatīvo sabiedrību, pilnsabiedrību un apvienību reģistriem un reģistra paziņojumiem.

2007. gada 1. janvārī vietnē https://www.unternehmensregister.de tika izveidots Uzņēmumu reģistrs kā vienots digitālās informācijas portāls, kurā papildus iepriekš minēto reģistru ierakstiem var pieprasīt papildu informāciju par uzņēmumiem, piemēram, grāmatvedības dokumentiem un finanšu pārskatiem, sabiedrību paziņojumiem saskaņā ar likumu, maksātnespējas tiesu paziņojumiem, kā arī kapitāla tirgus informāciju.

Kādi ir pašlaik piemērojamie tiesību akti?

Noteikumi par komercreģistru un Uzņēmumu reģistru atrodami 8. līdz 16. §§ Komerckodeksā (Handelsgesetzbuchs, HGB), Komercreģistra likumā (Handelsregisterverordnung, HRV), kā arī Uzņēmumu reģistra likumā (Unternehmensregisterverordnung, URV), un tos papildina 1.ff §§ un 376.ff §§ Likumā par tiesvedību ģimenes lietās un bezstrīdus tiesvedības lietās (Gesetz über das Verfahren in Familiensachen und in den Angelegenheiten der freiwilligen Gerichtsbarkeit, FamFG). Turklāt daudzi atsevišķi tiesību akti, jo īpaši HGB, Akciju likums (Aktiengesetz, AktG) un Reorganizācijas likums (Umwandlungsgesetz, UmwG), reglamentē to, kādu informācija var reģistrēt un kāda obligāti jāreģistrē komercreģistrā.

Kādu informāciju sniedz komercreģistrs?

Kam ir tiesības piekļūt reģistram?

Ikviens var piekļūt Komercreģistram un Uzņēmumu reģistram, un nav nepieciešams pierādīt īpašas intereses.

Kādu informāciju sniedz reģistrs?

Kādas datu kategorijas tiek glabātas (kuri uzņēmumi atrodami publiskajā reģistrā, informācija par maksātnespēju, gada pārskati)?

Atkarībā no to juridiskās formas informācija par uzņēmumiem tiek glabāta dažādos reģistros. Komercreģistrā jo īpaši ir iekļauti individuālie komersanti, personālsabiedrības (atvērtas komercsabiedrības (Offene Handelsgesellschaften, OHG), komandītsabiedrības (KG) un kapitālsabiedrības (sabiedrības ar ierobežotu atbildību (GmbH), akciju sabiedrības (AG), akciju komandītsabiedrības (KGaA), Eiropas uzņēmējsabiedrības (SE). Kooperatīvi (Genossenschaften, eG) un Eiropas kooperatīvi (SCE) ir reģistrēti kooperatīvo sabiedrību reģistrā, pilnsabiedrības (Partnerschaftsgesellschaften, PartG) pilnsabiedrību reģistrā. Uz šiem reģistriem mutatis mutandis attiecas noteikumi, kas attiecas uz komercreģistru.

Kāda informācija ir ietverta Igaunijas komercreģistrā un bezpeļņas organizāciju un nodibinājumu reģistrā?

Komercreģistru un bezpeļņas organizāciju un nodibinājumu reģistru uztur Tartu apriņķa tiesas reģistrācijas nodaļa. Šos reģistrus tiesas uztur tādēļ, lai nodrošinātu reģistra vadītāja neatkarību un juridisko kvalifikāciju. Šiem reģistriem ir juridisks spēks, un to mērķis ir nodrošināt tiesisko noteiktību. Ieraksts komercreģistrā tiek uzskatīts par pareizu attiecībā pret trešām personām, izņemot gadījumus, kad trešā persona ir zinājusi vai tai būtu vajadzējis zināt, ka ieraksts nav pareizs. Uzskata, ka ieraksts neattiecas uz darījumu, kas noslēgts 15 dienu laikā pēc ieraksta veikšanas, ja trešā persona pierāda, ka tā nebija informēta un tai nevajadzēja būt informētai par ieraksta saturu. Tādējādi trešā persona var labticīgi paļauties uz reģistra ierakstu patiesumu, piemēram, ja tā noslēdz līgumu, tā var pieņemt, ka personai, kas reģistrā reģistrēta kā valdes loceklis, ir paraksta tiesības attiecīgās uzņēmējsabiedrības vārdā.

Daži juridiski apstākļi ir spēkā tikai tad, ja tie ir reģistrēti reģistrā: piemēram, valdes locekļa paraksta tiesībām var būt noteikti ierobežojumi uzņēmuma statūtos vai ar valdes locekli noslēgtajā līgumā, taču pret trešām personām spēkā ir tikai tie ierobežojumi, kuri ir reģistrēti reģistrā.

Konkrēti apstākļi iestājas brīdī, kad ir izdarīts ieraksts reģistrā: piemēram, uzņēmuma pamatkapitāla palielināšana stājas spēkā no brīža, kad šāds palielinājums ir reģistrēts komercreģistrā, un nevis no brīža, kad pieņemts lēmums par pamatkapitāla palielināšanu, vai no brīža, kad veiktas attiecīgās iemaksas pamatkapitālā. Tas pats attiecas uz juridiskas personas uzņēmējdarbības sākšanu, statūtu grozījumiem vai apvienošanos, sadali vai pārveidi.

Reģistrus uztur elektroniski.

Tartu apriņķa tiesas reģistrācijas nodaļa uztur komercreģistru, kurā reģistrētas pašnodarbinātas personas, uzņēmumi (akciju sabiedrības, sabiedrības ar ierobežotu atbildību, pilnsabiedrības, līgumsabiedrības, komercapvienības, Eiropas uzņēmējsabiedrības (Societas Europaea), Eiropas kooperatīvās sabiedrības (Societas Cooperativa Europaea) un Eiropas teritoriālās sadarbības grupas) un tās ārvalstu uzņēmumu filiāles, kuras atrodas Igaunijā.

Bezpeļņas organizāciju un nodibinājumu reģistrā ir ietverta informācija par bezpeļņas organizācijām un nodibinājumiem, kas atrodas Igaunijā (par bezpeļņas organizācijām tiek uzskatītas arī politiskas partijas un citas apvienības, kuru mērķis nav gūt peļņu, kā arī arodbiedrības, baznīcas, draudzes, draudžu apvienības un klosteri). Bezpeļņas organizāciju un nodibinājumu reģistrā ir iekļauts arī mājokļu apvienību reģistrs un zemes ielabošanas apvienību reģistrs.

Attiecībā uz katru pašnodarbināto personu, juridisko personu vai ārvalstu uzņēmuma filiāli komercreģistrā vai bezpeļņas organizāciju un nodibinājumu reģistrā izveido:

• reģistra karti;
• uzņēmuma lietu (komercreģistrā) vai publisku lietu (bezpeļņas organizāciju, nodibinājumu un mājokļu apvienību gadījumā);
• reģistra lietu.

Uzņēmumu vai publiskajās lietās atrodas dokumenti, kurus juridiska persona, pašnodarbināta persona vai ārvalstu uzņēmuma filiāle ir iesniegusi reģistram saskaņā ar tiesību aktiem, piemēram, dibināšanas līgums vai statūti un citi dokumenti, kas iekļauti publiskajā reģistrā. Tiesas spriedumi, dokumenti saistībā ar tiesas nolēmumu pārsūdzēšanu, sarakste un citi dokumenti, kurus neglabā uzņēmumu vai publiskajās lietās, tiek glabāti reģistra lietā.

Juridiskas personas, pašnodarbinātas personas vai ārvalstu uzņēmuma filiāles reģistra kartē norāda šādas ziņas:

• uzņēmuma nosaukums vai personas vārds un uzvārds un reģistrācijas kods;
• juridisku personu, pašnodarbinātu personu un ārvalstu uzņēmumu filiāļu attiecīgi dzīvesvietas vai juridiskā adrese, ka arī šo personu un uzņēmumu e-pasta adreses;
• informācija par pašnodarbināto personu un ziņas par šīs personas darbības pārtraukšanu un darbības sezonālo vai pagaidu raksturu;
• ārvalstu uzņēmumu filiālēm — reģistrs, kurā uzņēmums ir reģistrēts, un, ja ierakstu reģistrā nosaka tās valsts tiesību akti, kurā uzņēmums ir iedibināts, reģistrācijas numurs; valsts, ar kuras tiesību aktiem saskaņā darbojas uzņēmums valstī, kurā tas ir iedibināts; kad ir pieņemti uzņēmuma statūti un vai tie ir grozīti, ja to norāda reģistrā valstī, kurā uzņēmums ir iedibināts;
• informācija par personām, kas ir pilnvarotas pārstāvēt uzņēmumu (valdes locekļi, galvenie partneri, rīkotājpartneri vai trešās personas, komandīti, likvidatori, pilnvarotais bankrota gadījumā), filiāļu vadītāju vārdi, uzvārdi un personas kodi (un jebkāda konkrēta informācija par viņu pārstāvības tiesībām), ārvalstu uzņēmuma juridisko pārstāvju vārdi, uzvārdi un personas kodi un datumi, kad stājās spēkā un kad beidzas viņu pārstāvības tiesības; kā arī jebkādi līgumi par pārstāvības tiesībām un juridiskas personas valdes locekļu un likvidatoru pilnvaras pārstāvēt juridisko personu;
• bezpeļņas organizācijas, nodibinājuma, uzņēmuma un ārvalstu uzņēmuma filiāles kontaktpersonas vārds, uzvārds vai nosaukums, personas kods vai reģistrācijas numurs, kā arī adrese Igaunijā, uz kuru nosūtīt uzņēmumam adresētas nodoma deklarācijas un procesuālus dokumentus, kā arī kontaktpersonas e-pasta adrese;
• ziņas par prokūristu;
• uzņēmuma vai ārvalstu uzņēmuma filiāles juridiskā forma vai uzņēmuma veids;
• kad ir apstiprināti juridiskās personas statūti;
• uzņēmuma akciju kapitāla monetārā vērtība (ārvalstu uzņēmuma filiāles gadījumā — uzņēmuma akciju kapitāla vērtība, ja tas ir reģistrēts reģistrā valstī, kurā uzņēmums ir iedibināts), informācija par komandītiem un to ieguldījumu vērtība;
• atzīme par sabiedrības ar ierobežotu atbildību iedibināšanu bez ieguldījuma veikšanas;
• atzīme par pamatkapitāla daļu reģistrāciju Igaunijas Centrālajā vērtspapīru reģistrā vai tās puses piezīme, kas uztur pamatkapitāla daļu reģistru;
• atzīme par to, ka ir notikusi atteikšanās no formālām prasībām attiecībā uz akcijas nodošanu vai ieķīlāšanu;
• uzņēmuma, bezpeļņas organizācijas, nodibinājuma, ārvalstu uzņēmuma vai zemes ielabošanas apvienības finanšu gada sākums un beigas (ārvalstu uzņēmuma filiāles gadījumā — arī informācija par to, vai uzņēmumam ir jāpublicē gada pārskats);
• informācija par tiesību aktos noteiktu bankrotu un informācija par seguma portfeļa administratora iecelšanu;
• atzīme par uzņēmuma apvienošanu, sadalīšanu un pārveidošanu, tā darbības izbeigšanu un reģistrācijas anulēšanu;
• norāde uz ierakstiem, ko bez uzņēmuma pieprasījuma veicis reģistrators saskaņā ar tiesību aktiem;
• ziņas par likvidētas juridiskās personas dokumentu depozitāru;
• ārvalstu uzņēmumu filiālēm — reģistrs, kurā uzņēmums ir reģistrēts, un, ja ierakstu reģistrā nosaka tās valsts tiesību akti, kurā uzņēmums ir iedibināts, reģistrācijas numurs; valsts, ar kuras tiesību aktiem saskaņā darbojas uzņēmums valstī, kurā tas ir iedibināts; kad ir pieņemti uzņēmuma statūti un vai tie ir grozīti, ja to norāda reģistrā valstī, kurā uzņēmums ir iedibināts;
• nodibinājuma mērķi; centrālās administrācijas atrašanās vieta, ja tas ir ārvalstīs; kad ir pieņemts iedibināšanas lēmums; darbības periods, ja nodibinājums ir iedibināts uz konkrētu laikposmu;
• kods zemes ielabošanas sistēmai, kas atrodas zemes ielabošanas apvienības darbības teritorijā;
• dzīvokļu asociācijas pārvaldnieka nosaukums un reģistrācijas numurs, kā arī atzīme par to, ka ir saņemts aizdevums;
• bezpeļņas organizācijas darbības periods, ja tā ir iedibināta uz konkrētu laikposmu;
• ieraksta datums, atsauces uz turpmākiem ierakstiem un citas atzīmes;
• cita informācija atbilstoši tiesību aktiem.

Reģistra ierakstus pārskata kā bezstrīdus civillietas, piemērojot rakstveida procesu. Reģistra ierakstus veic, pamatojoties uz lūgumu veikt ierakstu, tiesas nolēmumu vai citiem tiesību aktos norādītiem pamatiem. Lūgumam veikt ierakstu ir jāsatur elektroniskais paraksts, vai tas jāiesniedz kā notariāli apliecināts dokuments.

Komercreģistra un bezpeļņas organizāciju un nodibinājumu reģistra ieraksti ir publiski. Ikvienam ir tiesības iepazīties ar reģistra kartītes datiem un ar uzņēmumu vai publiskajās lietās esošajiem dokumentiem un iegūt to kopijas. Ar reģistra lietām var iepazīties kompetentās valsts iestādes, tiesas tiesvedības laikā un citas personas vai struktūras, kam attiecībā uz to ir likumīgas intereses.

Komercreģistra un bezpeļņas organizāciju un nodibinājumu reģistra centrālo datu bāzi uztur Reģistru un informācijas sistēmu centrs. Šis centrs turklāt piedāvā turpmāk minētos pakalpojumus.

Elektroniskais uzņēmumu reģistrs

Elektroniskais uzņēmumu reģistrs ir pakalpojums, ko sniedz, izmantojot Tartu apriņķa tiesas reģistrācijas nodaļas datubāzi, kurā ir pieejama reālā laika dati par visām Igaunijā reģistrētajām juridiskajām personām, pašnodarbinātajām personām un ārvalstu uzņēmumu filiālēm. Izmantojot Elektronisko uzņēmumu reģistru, ir iespējams:

• bez maksas iepazīties ar reģistra karšu datiem, vispārīgu informāciju un ziņām par nodokļu parādiem;
• meklēt pēc nosaukuma vai vārda un uzvārda, reģistra koda, juridiskās adreses, darbības jomas u.t.t.;
• samaksājot nodevu, iepazīties ar gada ziņojumiem, statūtiem un citiem elektroniskiem dokumentiem, informāciju par personām un ziņām par komercķīlām u.t.t., kas iekļautas uzņēmumu vai publiskajās lietās;
• reālā laikā sekot procesuāla rakstura informācijai par uzņēmumiem un šīs informācijas izmaiņām;
• bez maksas pārbaudīt Igaunijas fiziskām un juridiskām personām noteiktus uzņēmējdarbības ierobežojumus;
• bez maksas iepazīties ar politisko partiju biedru sarakstiem;
• noskaidrot saistību starp dažādiem uzņēmumiem un personām.

Izmantojot Elektronisko uzņēmumu reģistru, fiziskas un juridiskas personas var patstāvīgi iesniegt dokumentus tiesas reģistrācijas nodaļai. Izmantojot Elektronisko uzņēmumu reģistru, var iesniegt pieteikumus par jauna uzņēmuma reģistrāciju, uzņēmuma reģistrācijas datu grozījumiem, uzņēmuma likvidāciju un dzēšanu no reģistra. Ir iespējams arī sagatavot un iesniegt gada pārskatus. Igaunijas, Somijas, Latvijas un Beļģijas pilsoņi un Igaunijas e-iedzīvotāji Elektroniskajā uzņēmumu reģistrā var pieteikties, autentifikācijai izmantojot savas identifikācijas kartes. Igaunijas un Lietuvas pilsoņi var pieteikties, izmantojot mobilo identifikācijas pakalpojumu (Mobile-ID).

Sīkāka informācija par Elektronisko uzņēmumu reģistru ir pieejama Reģistru un informācijas sistēmu centra tīmekļa vietnē.

Eiropas Biznesa reģistrs (EBR)

Eiropas Biznesa reģistrs (EBR) ir tīmeklī pieejama meklēšanas sistēma, kurā ir pieejama oficiāla informācija par uzņēmumiem Eiropā. Meklēšanu var veikt šajā tīmekļa vietnē.

• Kopumā reģistrā ir pieejama informācija no 17 valstu komercreģistriem.
• Iespējams veikt meklēšanu par uzņēmumiem un fiziskām personām.
• Pieejamās informācijas veidi ir dažādi atkarībā no attiecīgās valsts.
• Reģistru datiem dažādās valstīs ir dažāds juridiskais spēks.
• Meklēšanas funkciju var izmantot gan fiziskas personas, gan uzņēmumi.
• Šie pakalpojumi ir maksas pakalpojumi.

Vai piekļuve Igaunijas komercreģistram ir bez maksas?

Reģistra datiem var piekļūt tiešsaistē un notāru birojos.

Maksa netiek prasīta par juridisku personu, pašnodarbinātu personu un ārvalstu uzņēmumu filiāļu meklēšanu, par informāciju par tiesvedību vai par piekļuvi reģistra kartes informācijai. Maksa netiek prasīta no personām, kas tiešsaistē veic datu meklēšanu par sevi. Taču par visu pārējo datu meklēšanu, tostarp par reģistra kartes datu vēsturi un par piekļuvi gada ziņojumiem, statūtiem un citiem dokumentiem, ir jāmaksā. Ja par piekļuvi informācijai ir jāmaksā, maksājumu var veikt nekavējoties ar internetbankas pārskaitījuma palīdzību. Reģistrētie klienti, kas ir noslēguši līgumu par piekļuvi plašākam meklēšanas parametru klāstam, rēķinu apmaksā reizi mēnesī. Par komercreģistrā ietverto datu izmantošanu piemērotā maksa ir noteikta tieslietu ministra pieņemtos noteikumos.

Par piekļuvi reģistra datiem un lietas dokumentiem notāru birojā ir jāmaksā. Tam piemērotā maksa ir noteikta Likumā par notāru nodevām.

Kā veikt meklēšanu Igaunijas komercreģistrā

Meklēšanu komercreģistrā un bezpeļņas organizāciju un nodibinājumu reģistrā var veikt, izmantojot Elektronisko uzņēmumu reģistru, kas pieejams Reģistru un informācijas sistēmu centra tīmekļa vietnē.

Kādā mērā var uzticēties reģistrā pieejamajiem dokumentiem?

Šajā lapā ir paskaidrots, kā komercreģistrā iekļauto datu un dokumentu izmantošana tiek reglamentēta Igaunijā.

Tartu apriņķa tiesas reģistrācijas nodaļa uztur komercreģistru. Tajā ir reģistrētas pašnodarbinātas personas, ārvalstu uzņēmumu filiāles, uzņēmumi (akciju sabiedrības, privātas sabiedrības ar ierobežotu atbildību, pilnsabiedrības, komandītsabiedrības, komercapvienības, Eiropas uzņēmējsabiedrības (Societas Europaea), Eiropas kooperatīvās sabiedrības (Societas Cooperativa Europaea) un Eiropas teritoriālās sadarbības grupas). Šim elektroniskajam reģistram ir liels juridiskais spēks, un tā mērķis ir nodrošināt juridisko noteiktību. Komercreģistru uztur igauņu valodā.

Ieraksts komercreģistrā tiek uzskatīts par pareizu attiecībā pret trešām personām, izņemot gadījumus, kad trešā persona ir zinājusi vai tai būtu vajadzējis zināt, ka ieraksts nav pareizs. Uzskata, ka ieraksts neattiecas uz darījumu, kas noslēgts 15 dienu laikā pēc ieraksta veikšanas, ja trešā persona pierāda, ka tā nebija informēta un tai nevajadzēja būt informētai par ieraksta saturu. Tādējādi trešā persona var labticīgi paļauties uz reģistra ierakstu patiesumu, piemēram, ja tā noslēdz līgumu, tā var pieņemt, ka personai, kas reģistrā reģistrēta kā valdes loceklis, ir paraksta tiesības attiecīgās uzņēmējsabiedrības vārdā.

Daži juridiski apstākļi ir spēkā tikai tad, ja tie ir reģistrēti reģistrā: piemēram, valdes locekļa paraksta tiesībām var būt noteikti ierobežojumi uzņēmuma statūtos vai ar valdes locekli noslēgtajā līgumā, taču pret trešām personām spēkā ir tikai tie ierobežojumi, kuri ir reģistrēti reģistrā.

Konkrēti apstākļi iestājas brīdī, kad ir izdarīts ieraksts reģistrā: piemēram, uzņēmuma pamatkapitāla palielināšana stājas spēkā no brīža, kad šāds palielinājums ir reģistrēts komercreģistrā, un nevis no brīža, kad pieņemts lēmums par pamatkapitāla palielināšanu, vai no brīža, kad veiktas attiecīgās iemaksas pamatkapitālā. Tas pats attiecas uz juridiskas personas uzņēmējdarbības sākšanu, statūtu grozījumiem vai apvienošanos, sadali vai pārveidi.

Attiecībā uz katru pašnodarbināto personu, juridisko personu vai ārvalstu uzņēmuma filiāli komercreģistrā vai bezpeļņas organizāciju un nodibinājumu reģistrā izveido:

• reģistra karti;
• uzņēmuma lietu;
• reģistra lietu.

Uzņēmuma lietā atrodas dokumenti, kurus uzņēmums, pašnodarbināta persona vai ārvalstu uzņēmuma filiāle ir iesniegusi reģistram saskaņā ar tiesību aktiem, piemēram, dibināšanas līgums vai statūti un citi dokumenti, kas iekļauti publiskajā reģistrā. Tiesas spriedumi, dokumenti saistībā ar tiesas nolēmumu pārsūdzēšanu, sarakste un citi dokumenti, kurus neglabā uzņēmumu vai publiskajās lietās, tiek glabāti reģistra lietā.

Dokumentus svešvalodā iesniedz reģistram kopā ar tulkojumu igauņu valodā, ko veicis zvērināts tulkotājs. Dokumentus var iesniegt reģistram kopā ar tulkojumu igauņu valodā, ko veicis notārs, ja notārs ir sagatavojis notariālu aktu vai notāra apliecinājumu svešvalodā, pamatojoties uz Notāru likuma 5. panta 2. punktu. Ja tiek saņemti dokumenti, kuri neatbilst šīm prasībām un kuri ir pilnībā vai daļēji iesniegti svešvalodā, reģistrs turpina procesu, pamatojoties tikai uz tiem dokumentiem vai teksta daļām, kas iesniegtas igauņu valodā. Uzņēmumi un trešās personas nedrīkst paļauties uz dokumentiem vai teksta daļām svešvalodā. Uzņēmums nedrīkst paļauties uz tulkojumu, kas atšķiras no oriģinālā dokumenta. Trešā persona var paļauties uz reģistram iesniegta dokumenta tulkojumu, ja vien uzņēmums nepierada, ka trešā persona bija informēta par kļūdām tulkojumā.

Komercreģistra ieraksti ir publiski. Ikvienam ir tiesības iepazīties ar reģistra kartītes datiem un ar uzņēmumu lietās esošajiem dokumentiem un iegūt to kopijas. Ar reģistra lietām var iepazīties kompetentās valsts iestādes, tiesas tiesvedības laikā un citas personas vai struktūras, kam attiecībā uz to ir likumīgas intereses.

Ar lietas dokumentiem var iepazīties un to kopijas var pieprasīt ar Elektroniskā uzņēmumu reģistra vai notāra starpniecību.

Igaunijas komercreģistra vēsture

Igaunijas komercreģistrā dati ir pieejami, sākot no 1995. gada 1. septembra. Visi dati tiek regulāri atjaunināti.

Noderīgas saites

Eiropas Biznesa reģistrs

Elektroniskais uzņēmumu reģistrs

Reģistrācijas nodaļa

Notāri

Ko piedāvā Īrijas komercreģistrs?

Uzņēmumu reģistrā reģistrē konkrētus dokumentus, kurus glabā Uzņēmumu reģistrācijas pārvalde un kuri jāiesniedz saskaņā ar Likumā par uzņēmumiem (1963–2012) noteikto un no tā izrietošo uzņēmumu pienākumu. Reģistrs sniedz pamatinformāciju par uzņēmumiem, piemēram:

• adresi,
• reģistrācijas datumu,
• pēdējā iesniegtā gada pārskata datumu.

Visi dokumenti, ko uzņēmumi iesnieguši saskaņā ar Likumu par uzņēmumiem, ir publiski pieejami. Par maksu ir iespējams iegūt uzņēmuma aprakstu. To veido izraksts no reģistra informācijas, tostarp informācija par uzņēmuma amatpersonām, informācija par izdevumiem un reģistrēto dokumentu saraksts.

Vai piekļuve Īrijas uzņēmumu reģistram ir bez maksas?

Jā, piekļuve uzņēmumu pamatinformācijai ir bez maksas. Tomēr par jebkādas citas informācijas saņemšanu tiek pieprasīta samaksa.

Kā veikt meklējumus Īrijas uzņēmumu un komercnosaukumu reģistrā?

Meklējumus var veikt pēc uzņēmuma numura vai nosaukuma. Ir četri iespējamie nosaukuma meklēšanas veidi:

• meklējot, izmantojot iespēju “ietver visus šos vārdus” ('Contains all these words'), var atrast nosaukumus, kuros ir šie vārdi (ieteicamais meklēšanas veids);
• meklējot, izmantojot iespēju “sākas ar šo frāzi” ('Starts with this phrase'), var atrast nosaukumus, kas sākas ar šo frāzi;
• meklējot, izmantojot iespēju “ietver šo frāzi” ('Contains this phrase'), var atrast nosaukumus, kuros ir šī frāze;
• šķirošanas funkcija “alphasort” ir izveidota, no uzņēmuma nosaukuma izņemot bieži lietotos vārdus, piemēram, “Īrija”, “sabiedrība ar ierobežotu atbildību”, angļu valodas artikulu “the”, “un” utt., kā arī izdzēšot atstarpes, komatus, defises utt. Lai meklētu ar “alphasort”, veiciet iepriekš aprakstītās darbības.

Vārdu meklēšanu var sašaurināt, iekļaujot adresi.

Cik uzticami ir reģistrā iekļautie dokumenti?

Uzņēmumu reģistrācijas pārvalde (CRO) ir Īrijas centrālā uzņēmumu publiskās un tiesību aktos noteiktās informācijas krātuve. Juridiskais pamats, saskaņā ar kuru uzņēmumiem jāsniedz CRO reģistrējamā un publicējamā informācija, ir 2014. gada Likums par uzņēmumiem un saistītie tiesību akti.

Uzņēmumu reģistrā iekļauto informāciju CRO sniedz trešās personas, pildot savu juridisko pienākumu, tostarp pienākumu apzināti vai nolaidīgi nesniegt CRO nepatiesu informāciju. CRO nevar galvot un negalvo par trešo personu sniegtās informācijas precizitāti.

Atbilstīgi juridiskajai prasībai attiecībā uz konkrētu dokumentu un ziņu iesniegšanu personai, kura iesniedz informāciju, jāparaksta juridisks paziņojums par to, ka tā uzskata, ka prasītās ziņas un dokumenti ir iesniegti pareizi. Saskaņā ar 1938. gada Likuma par juridiskajiem paziņojumiem grozīto redakciju ikviena persona, kura ir apzināti iesniegusi nepatiesu vai maldinošu juridisko paziņojumu, ir tiesājama un, ja ir atzīta par vainīgu, sodāma ar naudas sodu vai brīvības atņemšanu vai abiem soda veidiem.

Turklāt atbilstīgi 2014. gada Likuma par uzņēmumiem 876. pantam CRO maldināšana, juridiskajās veidlapās apzināti vai nolaidīgi norādot nepatiesu informāciju, ir noziedzīgs nodarījums.

Īrijas uzņēmumu reģistra vēsture

Reģistra elektroniskie dati ir pilnīgi par visiem uzņēmumiem, kam ir parasts statuss.

Attiecīgas saites

Komercreģistru savstarpējās savienojamības sistēmu (KSSS)

Informācija par valsts reģistra izveidi

Kad reģistrs tika izveidots?

Vispārējo komercreģistru (Γενικό Εμπορικό Μητρώο – Γ.Ε.ΜΗ.) izveidoja saskaņā ar Likumu 3419/2005, un tas sāka darboties 2011. gada 4. aprīlī. Vēlāk Likums 3419/05 tika atsaukts un aizstāts ar jaunāku Likumu 4919/2022.

Kad reģistrs tika digitalizēts?

Reģistru izveidoja kā digitālu elektronisku reģistru un tajā glabā visus dokumentus un datus, kurus uzņēmumi iesnieguši digitālā formā.

Kādi ir pašlaik piemērojamie tiesību akti?

Reģistru reglamentē Likums 4919/2022, kas sastāv no divām daļām: A. daļa (1.-14. pants), kurā izklāstīti noteikumi visu juridisko formu uzņēmumu iedibināšanai Grieķijā, un B. daļa (15.-59. pants), kurā izklāstīti noteikumi par dokumentiem un datiem, ko sniedz jebkāda veida struktūra, filiāles ES un trešās valstīs, kā arī informācija par piekļuvi, dokumentu un datu izsniegšanu, attiecīgajiem sodiem utt.

Kādu informāciju sniedz Uzņēmumu reģistrs?

Reģistrā iekļauj visus publiskos komercdokumentus un datus par sabiedrībām ar ierobežotu atbildību un viena īpašnieka sabiedrībām, filiālēm ES valstīs, kā arī filiālēm trešās valstīs. Šīs publiskās ziņas ir minētas attiecīgajos uzņēmējdarbības tiesību aktos un Direktīvā (ES) 2017/1132. Vispārējā komercreģistra tīmekļa vietne tiek uzskatīta par Valdības vēstnesi komercinformācijas publiskošanai. Fiziskām vai juridiskām personām vai šādu personu apvienībām, kā paredzēts Likuma Nr. 4919/22 16. panta 1. punktā, ir pienākums reģistrēties Vispārējā komercreģistrā.

Reģistra tīmekļa vietnē var meklēt informāciju, ko publiskojuši šādi uzņēmumu veidi:

a) akciju sabiedrības (anonymes etaireies - A.E.), kā noteikts Likumā 4548/2018 (Valdības vēstnesis, I sērija, Nr. 104);

b) sabiedrības ar ierobežotu atbildību (anonymes etaireies - A.E.), kā noteikts Likumā 3190/1955 (Valdības vēstnesis, I sērija, Nr. 91);

c) privātas kapitālsabiedrības (anonymes etaireies - A.E.), kā noteikts Likumā 4072/2012 (Valdības vēstnesis, I sērija, Nr. 86);

d) pilnsabiedrības (omorrythmes etaireies) vai komandītsabiedrības (eterrorythmes etaireies) (parasta vai ar akciju kapitālu), kā noteikts Likumā 4072/2012;

e) kooperatīvi, ko reglamentē civiltiesības (astikoi synetairismoi), kā noteikts Likumā 1667/1986 (Valdības vēstnesis, I sērija, Nr. 196), un kas ietver savstarpējās apdrošināšanas apvienības, kredītkooperatīvus, būvkooperatīvus un energokopienas;

f) sociālo kooperatīvu uzņēmumi (koinonikes synetairistikes epicheiriseis) un darbinieku kooperatīvi (synetairismoi ergazomenon), kā noteikts Likumā 4430/2016 (Valdības vēstnesis, I sērija, Nr. 205);

g) sociālie kooperatīvi ar ierobežotu atbildību (koinonikoi synetairismoi periorismenis efthynis), kā noteikts 12. pantā Likumā 2716/1999 (Valdības vēstnesis, I sērija, Nr. 96);

h) ekonomisko interešu civilsabiedrības (astikes etaireies me oikonomikou skopou), kā noteikts Civilkodeksa 784. pantā un 270. pantā Likumā 4072/2012;

i) Eiropas ekonomisko interešu grupas, kā noteikts Padomes Regulā (EEK) Nr. 2137/1985 (OV L 199, kļūdas labojums L 247) un kuru galvenā mītne ir Grieķijā;

j) Eiropas uzņēmumi, kā noteikts Padomes Regulā (EK) Nr. 2157/2001 (OV L 294) un kuru galvenā mītne ir Grieķijā;

k) Eiropas kooperatīvās sabiedrības, kā noteikts Padomes Regulā (EK) Nr. 1435/2003 (OV L 207) un kuru galvenā mītne ir Grieķijā;

l) tādu ārvalsts uzņēmumu kā akciju sabiedrību, sabiedrību ar ierobežotu atbildību un akciju komandītsabiedrību, kuru galvenā mītne ir kādā ES dalībvalstī, filiāles vai pārstāvniecības Grieķijā;

m) tādu ārvalsts uzņēmumu filiāles vai pārstāvniecības Grieķijā, kuru galvenā mītne ir trešā valstī un kuru juridiskā forma ir līdzīga iepriekš l) punktā minēto uzņēmumu juridiskajai formai;

n) citu fizisko vai juridisko personu vai šādu personu apvienību, kuru galvenā uzņēmējdarbības vieta vai galvenā mītne ir ārvalstīs un kuras neietilpst l) vai m) punktā minēto uzņēmumu kategorijā, filiāles vai pārstāvniecības, ar kuru starpniecību tās veic komercdarījumus Grieķijā;

o) konsorciji, kā noteikts 293. pantā Likumā 4072/2012; p) viena īpašnieka uzņēmumi peļņas gūšanai, kuri iedibināti Grieķijā un kuri: i) regulāri iesaistās komercdarbību veikšanā savā vārdā vai, ii) uzņemoties uzņēmējdarbības risku, izplata preces vai pakalpojumus vai darbojas kā aģenti to izplatīšanai, izmantojot organizētu infrastruktūru vai nodarbinot trešās personas.

Kam ir tiesības piekļūt reģistram?

1. Dokumentus un datus, ko uzņēmums vai filiāle iesniedz saistībā ar uzņēmuma iedibināšanu, filiāles reģistrēšanu vai informācijas sniegšanu, reģistrā glabā mašīnlasāmā formātā, kurā var veikt meklēšanu, vai kā strukturētus datus.

2. Ikviena ieinteresētā persona, saskaņā ar 11. pantu Likumā 2690/1999 (Valdības vēstnesis, I sērija, Nr. 45) iesniedzot (tikai elektroniskā formā) pieteikumu kompetentajā reģistra nodaļā, var saņemt (tikai elektroniskā formā) to dokumentu un datu apliecinājumus, kopijas vai izrakstus no tiem, kuri atrodas to struktūru datnēs, kam ir pienākums reģistrēties. Iepriekš minētos apliecinājumus, kopijas vai izrakstus izsniedz tikai elektroniskā formā. Līdzīgi ikviena ieinteresētā persona var pieprasīt to dokumentu un datu apliecinājumus, kopijas vai izrakstus no tiem, kuri atrodas datnē un netiek publiskoti reģistra tīmekļa vietnē. Reģistram nav pienākuma izsniegt dokumentu un datu kopijas no to struktūru datnēm, kam ir pienākums reģistrēties, ja šādi dokumenti un dati ir iesniegti papīra formā pirms 2006. gada 31. decembra.

Kādu informāciju reģistrē Grieķijas Uzņēmumu reģistrā?

Kāda veida dati tiek glabāti (kādas struktūras ir reģistrētas publiskajā reģistrā, informācija par maksātnespējas procedūrām, finanšu pārskati..)?

Dokumenti un dati, kas tiek publiskoti un ko var atklāt jebkurai attiecīgai trešai personai, ir vismaz šādi.

1. Reģistrā publisko turpmāk minētos dokumentus un datus par uzņēmumiem, kuri minēti Likuma 4919/22 16. panta 1. punkta a) līdz c), e) līdz g) un i) līdz k) apakšpunktā un kuru galvenā mītne ir Grieķijā:

a) dibināšanas dokuments, statūti un, ja nepieciešams, vadības lēmums par apstiprināšanu;

b) statūtu grozījumi un pilns konsolidēto statūtu teksts;

c) tādu personu iecelšana, amata pilnvaru izbeigšana un sīkas ziņas par tām, kā noteikts 33. panta 2. punktā, kuras kā struktūras, kas izveidotas atbilstoši tiesību aktiem, vai kā šādi struktūru locekļi:

i) ir pilnvarotas pārstāvēt uzņēmumu darījumos ar trešām personām. Ja tas attiecas uz vairāk nekā vienu personu, attiecīgajā ierakstā jābūt norādītam, vai šīs personas var rīkoties individuāli vai tām jārīkojas kopā;

ii) pārstāvēt uzņēmumu tiesā un

iii) piedalīties uzņēmuma pārvaldībā, uzraudzībā vai kontrolē;

d) vismaz reizi gadā — parakstītā kapitāla summa, ja dibināšanas dokumentā vai statūtos ir minēts reģistrētais pamatkapitāls, ja vien parakstītā kapitāla palielināšanas dēļ nav nepieciešams grozīt statūtus;

e) gada pārskati par katru finanšu gadu, kuri ir obligāti jāiesniedz atbilstīgi Padomes Direktīvām 86/635/EEK (OV L 372) par banku un citu finanšu iestāžu gada pārskatiem un konsolidētajiem pārskatiem, 91/674/EEK (OV L 374) par apdrošināšanas uzņēmumu gada pārskatiem un konsolidētajiem pārskatiem un 2013/34/ES (OV L 182) par noteiktu veidu uzņēmumu gada finanšu pārskatiem, konsolidētajiem finanšu pārskatiem un saistītiem ziņojumiem, ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2006/43/EK un atceļ Padomes Direktīvas 78/660/EEK un 83/349/EEK;

f) galvenās mītnes vietas maiņa, ja tāda notikusi;

g) uzņēmuma likvidācija un sanācija;

h) uzņēmuma atzīšana tiesā par neesošu;

i) likvidatoru iecelšana un sīkas ziņas par tiem saskaņā ar 33. panta 2. un 3 punktu;

j) finanšu pārskati likvidācijas sākšanai un noslēgšanai un izslēgšanai no reģistra;

k) partneru daļu vai akciju skaits, kā arī pilnīgas sīkas ziņas par minētajām personām.

2. Reģistrā publisko turpmāk minētos dokumentus un datus par viena īpašnieka sabiedrībām, kā minēts Likuma 4919/22 16. panta 1. punkta d), h) un o) apakšpunktā un kuru galvenā mītne ir Grieķijā:

a) dibināšanas memorands un tā grozījumi konsolidētā formā;

b) darbības mērķis;

c) nosaukums un saīsinātais nosaukums;

d) galvenās mītnes pilna adrese;

e) sīkas ziņas par partneriem saskaņā ar 33. panta 2. un 3. punktu, par izpilddirektora iecelšanu un izpilddirektora pilnvarām. Ja pirmajā teikumā minētās personas ir juridiskas personas, reģistrā publisko numuru, ja tāds ir, un galvenās sīkās ziņas identifikācijai, piemēram, uzņēmuma nosaukumu, juridisko formu un galvenās mītnes vietu, un to fizisko personu datus, kuras pārstāv attiecīgās juridiskās personas;

f) kāda partnera izstāšanās vai izslēgšana;

g) jebkuras izmaiņas partneru dalības proporcijā uzņēmuma peļņas un zaudējumu sadalē;

h) uzņēmuma likvidācija un sanācija;

i) uzņēmuma atzīšana tiesā par neesošu;

j) likvidatoru iecelšana un sīkas ziņas par tiem saskaņā ar 33. panta 2. un 3 punktu;

k) gada finanšu pārskati, ja rodas apstākļi, kas aprakstīti 1. panta 2. punkta b) un c) apakšpunktā Likumā 4308/2014 (Valdības vēstnesis, I sērija, Nr. 251) par Grieķijas grāmatvedības standartu piemērošanu;

l) finanšu pārskati likvidācijas sākšanai un noslēgšanai un izslēgšanai no reģistra.

3. Reģistrā publisko turpmāk minētos dokumentus un datus par filiālēm ES, kā minēts Likuma 4919/22 16. panta 1. punkta l) un n) apakšpunktā:

a) dibināšanas dokuments un statūti, ja tie ietverti atsevišķā dokumentā, kopā ar to grozījumiem;

b) tā reģistra izziņa, kurā uzņēmums ir reģistrēts (labas reputācijas apliecinājums, ko izsniegusi kompetentā iestāde vai izcelsmes valsts komercreģistrs);

c) filiāles pasta adrese;

d) norāde par filiāles darbībām;

e) reģistrs, kurā uzņēmumam izveidota 21. panta 2. punktā minētā datne, kā arī Eiropas vienotais identifikācijas numurs (EVIN);

f) uzņēmuma nosaukums un juridiskā forma un filiāles nosaukums, ja tas atšķiras no uzņēmuma nosaukuma;

g) tādu personu iecelšana, amata pilnvaru izbeigšana un sīkas ziņas par tām, kā noteikts 33. panta 2. un 3. punktā, kuras ir pilnvarotas pārstāvēt uzņēmumu darījumos ar trešām personām un tiesvedībā kā:

i) uzņēmuma struktūras, kas izveidotas atbilstoši tiesību aktiem, vai šādas struktūras locekļi, saskaņā ar atklātības prasībām uzņēmumam atbilstoši 14. panta d) apakšpunktam Direktīvā (ES) 2017/1132 attiecībā uz sabiedrību tiesību dažiem aspektiem (OV L 169);

ii) uzņēmuma pastāvīgie pārstāvji saistībā ar filiāles darbībām, norādot viņu pilnvaru apjomu;

h) uzņēmuma likvidācija, likvidatoru iecelšana, sīkas ziņas par viņiem un viņu pilnvarām, un likvidācijas izbeigšana saskaņā ar uzņēmuma atklāto informāciju, kā noteikts 35. panta h), j) un k) punktā, maksātnespējas procedūras, vienošanās, strukturēšana vai jebkura analoģiska procedūra, kurai ir pakļauts uzņēmums;

i) uzņēmuma gada pārskati (finanšu pārskati), kā tie sagatavoti, pārbaudīti un publiskoti saskaņā ar tās dalībvalsts tiesību aktiem, kura reglamentē uzņēmumu, saskaņā ar Direktīvām 2013/34/ES (OV L 182) un 2006/43/EK, ar ko paredz gada pārskatu un konsolidēto pārskatu obligātās revīzijas, groza Padomes Direktīvu 78/660/EEK un Padomes Direktīvu 83/349/EEK un atceļ Padomes Direktīvu 84/253/EEK (OV L 157);

j) filiāles slēgšana.

3. Reģistrā publisko turpmāk minētos dokumentus un datus par filiālēm ES, kā noteikts Likuma 4919/22 16. panta 1. punkta m) un n) apakšpunktā:

a) dibināšanas dokuments un sabiedrības statūti, ja tie ietverti atsevišķā dokumentā, kopā ar to grozījumiem;

b) filiāles pasta adrese;

c) norāde par filiāles darbībām;

d) tās valsts tiesību akts, kura reglamentē uzņēmumu;

e) uzņēmuma reģistrācijas numurs jebkurā reģistrā, kura uzturēšana ir noteikta tās dalībvalsts tiesību aktos, kura reglamentē uzņēmumu;

f) uzņēmuma juridiskā forma, tā galvenā uzņēmējdarbības vieta un darbības mērķis, parakstītā kapitāla summas (vismaz par gadu), ja minētās sīkās ziņas nav sniegtas dibināšanas dokumentā un sabiedrības statūtos;

g) uzņēmuma nosaukums un filiāles nosaukums, ja tas atšķiras no uzņēmuma nosaukuma;

h) tādu personu iecelšana, amata pilnvaru izbeigšana un sīkas ziņas identifikācijai par tām, kuras ir pilnvarotas pārstāvēt uzņēmumu darījumos ar trešām personām un tiesvedībā:

i) kā uzņēmuma struktūras, kas izveidotas atbilstoši tiesību aktiem, vai kā šādi struktūru locekļi,

ii) kā uzņēmuma pastāvīgie pārstāvji saistībā ar filiāles darbībām, norādot viņu pilnvaru apjomu un to, vai šīs pilnvaras ir īstenojamas vienpersoniski;

i) uzņēmuma likvidācija, likvidatoru iecelšana, sīkas ziņas par viņiem un viņu pilnvarām, un likvidācijas izbeigšana saskaņā ar uzņēmuma atklāto informāciju, kā noteikts 35. panta h), j) un k) punktā, maksātnespējas procedūras, vienošanās, strukturēšana vai jebkura analoģiska procedūra, kurai ir pakļauts uzņēmums;

j) uzņēmuma gada pārskati, piemēram, finanšu pārskati, kas sagatavoti, pārbaudīti un publicēti saskaņā ar tās dalībvalsts tiesību aktiem, kura reglamentē uzņēmumu. Gadījumā, ja dalībvalsts tiesību aktos nav noteikts, ka gada pārskati jāsagatavo veidā, kas līdzvērtīgs Grieķijas un ES tiesībās noteiktajam veidam, tiek prasīti gada pārskati, piemēram, finanšu pārskati par filiāles darbībām;

k) filiāles slēgšana.

Kādi dokumenti tiek iesniegti/glabāti (datnes, dokumentu apkopojumi, statūti, pilnsapulču protokoli, utt.)?

Iesniedz šādus dokumentus:

• Finanšu pārskati ESEF formātā
• Finanšu pārskati XBRL un xHTML formātā
• Pilnsapulču protokoli vai partneru sapulču protokoli vai vienīgā partnera protokoli pdf formātā
• Valdes vai izpilddirektoru un/vai vadītāju sēžu protokoli pdf formātā
• Juridisko pārstāvju elektroniskās deklarācijas, kas nav papīra formātā
• Uzņēmumu valsts vai pārrobežu pārveides plāni (apvienošana, sadalīšana un pārveide)
• Ekspertu (apstiprināto revidentu) ziņojumi likumiskām vajadzībām

Kā veikt meklēšanu (un kādi ir pieejamie meklēšanas kritēriji)?

Klātienē

Dokumentus, datus un sīkas ziņas glabā digitālā formā, tādēļ nav nepieciešams klātienē ierasties reģistra nodaļās.

Reģistra tīmekļa vietnē

Jebkādu publiskotu komercinformāciju var meklēt Vispārējā komercreģistra tīmekļa vietnē.

Kādi ir pieejamie meklēšanas kritēriji?

Meklēšanu var veikt, izmantojot vienu no turpmāk minētajiem informācijas elementiem par uzņēmumu:

• nodokļa maksātāja identifikācijas numurs (saīsinājums grieķu valodā — ) vai
• Vispārējā komercreģistra (Γ.Ε.ΜΗ.) numurs, vai
• uzņēmuma nosaukums, vai
• Saīsinātais nosaukums

Kā var saņemt dokumentus?

Bez maksas?

Reģistra tīmekļa vietnē un ar Uzņēmējdarbības reģistru savstarpējās savienojamības sistēmas (BRIS) starpniecību bez maksas ir pieejama šāda informācija par uzņēmumu:

a) uzņēmuma nosaukums, saīsinātais(-ie) nosaukums(-i) un juridiskā forma;

b) uzņēmuma juridiskā adrese un dalībvalsts, kurā tas ir reģistrēts;

c) uzņēmuma reģistrācijas numurs un Eiropas vienotais identifikācijas numurs (EVIN);

d) detalizēta informācija par tīmekļa vietni, uzņēmuma statusu, proti, vai tas darbojas, reģistrācija ir apturēta, uzņēmums ir likvidēts, atrodas likvidācijas procesā, ir svītrots no reģistra vai ir pārtraucis darbību;

e) uzņēmuma darbības mērķis;

f) sīkas ziņas par direktoriem;

g) dati par tā filiālēm ES dalībvalstīs.

Turklāt ikviena ieinteresētā persona var bez maksas lejuplādēt, digitāli saglabāt savā elektroniskajā ierīcē un izdrukāt vai citādi reproducēt jebkuru dokumentu, informāciju vai paziņojumu, ko reģistra tīmekļa vietnē publiskai pieejamībai ievietojusi reģistra nodaļa vai personas, kurām ir pienākums to darīt.

Par maksu?

Ikviena ieinteresētā persona var saņemt no reģistra apliecinātas kopijas, izrakstus un apliecinājumus, iepriekš samaksājot nodevu par katru dokumentu, datu kopumu, kopiju, izrakstu vai apliecinājumu.

Kā es varu saņemt no reģistra izrakstu, apliecinātu kopiju vai dokumenta norakstu?

Ja kāda ieinteresētā persona vēlas iegūt reģistra uzņēmuma datnē reģistrēto dokumentu vai datu oficiālus (autentiskus) apliecinājumus vai kopijas, tā var reģistrēties bez maksas Vispārējā komercreģistra Informācijas departamentā.

Jūs varat reģistrēties, izmantojot šādas hipersaites:

Α) kā fiziska persona https://services.businessportal.gr/welcomeNonGemi/nonGemiRegistrationForm

B) kā juridiska persona https://services.businessportal.gr/welcomeNonGemi/nonGemiRegistrationForm

Iesniedzot attiecīgu elektronisku pieteikumu, kā minēts iepriekš, un samaksājot iepriekšēju nodevu 5 EUR apmērā, jūs varat iegūt dokumentu un sīku ziņu oficiālus apliecinājumus vai kopijas. Attiecīgo dokumentu un datu apliecinājumus vai kopijas var izsniegt divos dažādos veidos: digitāli, izmantojot reģistra informācijas aplikāciju, vai pa pastu adresātam jebkurā pasaules vietā.

Reģistrācijas procedūra

Kā sākt reģistrācijas procedūru (kā iesniegt pieteikumus reģistram, kādas ir dokumentu apliecināšanas prasības, kādi dokumenti jāpievieno)?

Klātienē

Dokumentu vai datu ierakstīšana reģistrā tiek veikta attālināti un pilnībā elektroniski. Tādēļ nepastāv iespēja ierasties klātienē.

Internetā

Dokumentu vai datu iesniegšanas procedūra tiek veikta pilnībā elektroniski.

Dokumentu un datu iesniegšanas nolūkiem katra struktūra tiek sertificēta reģistra sistēmā. Struktūra (tās juridiskais vai pilnvarotais pārstāvis) ieiet reģistra informācijas sistēmā un izvēlas attiecīgo elektronisko pieteikumu. Katrs pieteikums ir standartizēts, un tajā uzskaitīti iesniedzamie dokumenti un dati.

Kā tiek izskatīti iesniegtie pieteikumi?

Reģistrācijas pieteikumus iedala divās galvenajās kategorijās:

A) pieteikumi, kuru likumība ir jāpārbauda, un

B) pieteikumi, kuru pilnīgums jāpārbauda.

Pieteikumus, kuru likumība ir jāpārbauda, novirza reģistra nodaļas kompetentajam darbiniekam, kurš pārbauda iesniegto dokumentu likumību un, ja šķēršļu nav, apstiprina un reģistrē pieteikumu. Sistēma reģistrē dokumentu, izveido vienotu ierakstu, piešķir reģistrācijas kodu un automātiski izveido standartizētu paziņojuma veidlapu.

Pieteikumi, kuru pilnīgums jāpārbauda, reģistrā tiek reģistrēti automātiski un bez cilvēka iejaukšanās uzreiz pēc tam, kad struktūra pieteikumu iesniegusi. Informācijas sistēma veic vairākas pārbaudes, lai pārbaudītu dokumentu pilnīgumu saskaņā ar tiesību aktiem.

Reģistrācijas tiesiskās sekas

Reģistra ierakstu sekas attiecībā uz trešām personām atbilstoši Direktīvas (ES) 2017/1132 17. pantam

Likuma 4919/22 16. panta 1. punktā minētajām juridiskajām personām gadījumos, kas nav minēti l), m), n) un p) punktā, obligāti ir jāreģistrējas un jāpublisko reģistrā juridiskie fakti, paziņojumi, dokumenti un cita informācija, lai iestātos turpmāk minētās juridiskās sekas:

a) tādas juridiskas personas iegāde, kura ir izveides stadijā;

b) grozījumi statūtos;

c) apvienošanas, sadalīšanas vai pārveides pabeigšana;

d) likvidācija pēc partneru lēmuma vai attiecīgā administratīvā akta izdošanas;

e) sanācija, ja uzņēmums ir likvidācijas procesā, kā arī gadījumos, kad ir pārtraukta bankrota procedūra tādēļ, ka ir apmierināti kreditoru prasījumi, parādu dzēšanas vai jebkurā citā gadījumā, kad ir paredzēta juridiskas personas sanācija;

f) juridiskās personas statusa zaudēšana pēc tam, kad juridiskā persona ir svītrota no reģistra;

g) pārreģistrācija reģistrā un jaunas likvidācijas procedūras sākšana saskaņā ar 28. panta 4. punktu.

Fiziskas vai juridiskas personas vai šādu personu apvienības, kā minēts Likuma 4919/22 16. pantā, attiecībā pret trešām personām nevar paļauties uz dokumentiem un datiem, attiecībā uz kuriem nav izpildītas 17. pantā minētās atklāšanas formalitātes, ja vien tās nevar pierādīt, ka minētās trešās personas ir bijušas informētas par šiem dokumentiem un datiem.

Neatbilstības starp reģistra ierakstiem un publiskotajiem datiem

Ja publiskotais teksts neatbilst reģistrā iesniegtajam dokumentam vai datiem, 16. panta 1. līdz 4. punktā minētās personas nevar paļauties uz šo informāciju attiecībā pret trešām personām. Trešās personas var paļauties uz publiskotajiem datiem, ja vien iepriekš minētās personas pierāda, ka minētās trešās personas ir bijušas informētas par reģistrā iesniegto tekstu.

Saskaņā ar iepriekš minēto trešās personas var paļauties uz dokumentiem vai datiem, attiecībā uz kuriem vēl nav pabeigtas publiskošanas formalitātes, ja vien publiskošanas neesamība nepadara šos dokumentus par spēkā neesošiem.

Ja pastāv neatbilstība starp reģistrētajiem datiem un publiskotajiem datiem, publiskotos datus uzskata par reģistrētajiem datiem juridisko tiesību un tiesiskās aizsardzības līdzekļu ierobežojošo laikposmu nolūkiem.

Kurš ir atbildīgs par ierakstu pareizību?

Par ierakstu pareizību ir atbildīga kompetentā reģistra nodaļa. Konkrēti, saskaņā ar Likuma 4919/22 20. pantu kompetentā reģistra nodaļa ir atbildīga par turpmāk minēto:

a) to struktūru reģistrācija reģistrā, kurām ir pienākums to darīt atbilstoši 16. pantam;

b) visi ieraksti un publiskošana attiecībā uz visām struktūrām, kurām ir pienākums reģistrēties;

c) pieņemšana, reģistrēšana (ja tas netiek darīts elektroniski), attiecīgo pieteikumu, pavaddokumentu, informācijas vai deklarāciju pilnīguma un attiecīgā gadījumā likumības pārbaude, kā arī pieteikumu pārbaude nosaukuma un saīsinātā nosaukuma apstiprināšanai un minēto nosaukumu rezervēšana saskaņā ar 55. panta 3. punktu;

d) atbildes uz jautājumiem, kas iesniegti ar BRIS starpniecību un attiecas uz dokumentiem un informāciju, kura minēta 33. 35. un 39. pantā;

e) apliecinājumu, kopiju un izrakstu izsniegšana saskaņā ar 46. panta 3. punktu;

f) uzņēmumu iedibināšanas gadījumos izlases pārbaužu veikšana ar elektroniskā vienotā kontaktpunkta dienesta (e-YMS) starpniecību un automātiskā reģistrācija reģistrā, ko veic saskaņā ar 26. panta 4. punktu.

Datu aizsardzības procedūras

Procedūras, kas saistītas ar datu subjekta tiesību aizsardzību attiecībā uz viņu persondatu izpaušanu un glabāšanu

Ja reģistrs apstrādā persondatus, attiecībā uz publiskā sektora datiem Vispārējā komercreģistra (Γ.Ε.ΜΗ.) Informācijas sistēmu atbalsta un attīstības nodaļa un Grieķijas Komercpalātu savienības vienotā kontaktpunkta dienests ir datu pārzinis saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/679 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) (OV L 119) un Likumu 4624/2019 (Valdības vēstnesis, I sērija, Nr. 137), saistībā ar 47. pantu Likumā 4623/2019 (Valdības vēstnesis, I sērija, Nr. 134).

Kontaktinformācija

Attīstības un investīciju ministrija

Tirdzniecības ģenerālsekretariāts

Iekšzemes tirdzniecības un patērētāju aizsardzības ģenerāldirektorāts

Adrese:

Pl. Kaningos, 10181 ATHENS

e-pasts: companylaw@mindev.gov.gr

Noderīgas tīmekļa vietņu adreses

Vispārējā komercreģistra (Γ.Ε.ΜΗ.) elektroniskās publikācijas

Sabiedrības locekļu reģistrēšanās Vispārējā komercreģistra (Γ.Ε.ΜΗ.) tiešsaistes pakalpojumu saņemšanai

Uzņēmumu reģistrācija Vispārējā komercreģistrā (Γ.Ε.ΜΗ.)

Vispārējā komercreģistra (Γ.Ε.ΜΗ.) izdoto apliecinājumu un kopiju autentiskuma pārbaude

Tiesību akti par Vispārējo komercreģistru (Γ.Ε.ΜΗ.)

The language version you are now viewing is currently being prepared by our translators.
Please note that the following languages: have already been translated.

Uzņēmumu reģistri ES dalībvalstīs - Spānija

Spānijā "Registradores" (Reģistratori) ir atbildīgi par šādu reģistru uzturēšanu:

• Zemes un īpašuma reģistri (Registros de la Propiedad de Bienes Inmuebles, parasti saukti par Īpašuma reģistriem (Registros de la Propiedad));
• Kustamās mantas reģistri (Registros de la Propiedad de Bienes Muebles);
• Komercreģistri (Registros Mercantiles);
• Vispārīgo līguma noteikumu reģistri (Registro de Condiciones Generales de la Contratación)

Informāciju un attiecīgās saites par Registros de la Propiedad  jūs atradīsies e-tiesiskuma portāla sadaļā par Zemes reģistriem.

Šajā lapā sniegta:

• informācija par Spānijas Komercreģistriem un attiecīgās saites;
• īss skaidrojums par kustamās mantas reģistru ar attiecīgajām saitēm;
• īss skaidrojums par vispārīgo līgumu noteikumu reģistru ar attiecīgajām saitēm.

Ko nodrošina Spānijas komercreģistrs?

Tiesiskā un ekonomiskā noteiktība.

Turpmāk aprakstītas Spānijas Komercreģistra sistēmas galvenās iezīmes.

1.- Komercreģistra mērķis

1.1.- Reģistrējamās vienības

• individuālie komersanti,
• komercuzņēmumi,
• bezpeļņas organizācijas,
• kredīta un apdrošināšanas sabiedrības un savstarpējo garantiju uzņēmumi,
• kolektīvo ieguldījumu uzņēmumi,
• ekonomisko interešu grupas,
• krājbankas,
• pensiju fondi,
• visu iepriekšminēto filiāles,
• ārvalstu uzņēmumu filiāles,
• ārvalstu uzņēmumi, kas pārceļ savu reģistrēto galveno biroju uz Spānijas teritoriju,
• visi uzņēmumi, kas veic saimniecisku darbību, ja to apgrozījums pārsniedz EUR 600 000.

1.2.- Komercreģistrs: darbības jomas

• Uzņēmuma dokumenti. Uzņēmuma reģistra ieraksta vēstures pirmais punkts ir sabiedrības dibināšanas reģistrēšanas ieraksts. Turpmākie ieraksti attieksies uz dokumentiem un līgumiem, kas saistīti ar katru konkrēto uzņēmumu (piemēram, kapitāldaļu palielināšana vai samazināšana, valdes sastāva izmaiņas, administratoru vai rīkotājdirektoru iecelšana amatā vai atcelšana no amata, maksātnespējas procedūras, lēmumu pārsūdzības u.tml.).
• Grāmatvedības pārskati. Uzņēmējiem un sabiedrībām ir jāglabā grāmatvedības pārskati un jāiesniedz vietējam komercreģistram, lai reģistrators tos varētu pārbaudīt. Pārskats ir jāiesniedz vēlākais četrus mēnešus pēc uzņēmuma finanšu gada beigām. Tādējādi tiem uzņēmumiem, kuru finanšu gads beidzas 31. decembrī, pārskats jāiesniedz līdz 31. maijam.
• To komersantu un citu fizisko personu gada pārskatu iesniegšana, kuriem ir pienākums to iesniegt. Saskaņā ar Vispārīgo grāmatvedības plānu (Plan General Contable) gada pārskatu glabāšana ir obligāta. Tie ir jāapstiprina dalībniekiem vai kapitāldaļu turētājiem sešu mēnešu laikā no uzņēmuma finanšu gada beigām; tiklīdz tie ir apstiprināti, tos nākamā mēneša laikā jāiesniedz obligātai apstiprināšanai vietējā komercreģistrā. Tādējādi parasti uzņēmumiem, kuriem finanšu gada beigas ir 31. decembrī un kuru pārskatu apstiprina līdz 30. jūnijam, pārskats reģistrā jāiesniedz līdz 30. jūlijam.
• Pieteikumu izskatīšana par revidentu un ekspertu iecelšanu amatā. Jebkuram kapitāldaļu turētājam, kura īpašumā ir 5 % uzņēmuma kapitāldaļu, ir tiesības pieprasīt trīs mēnešu laikā no finanšu gada beigām, lai vietējais komercreģistrs ieceļ revidentu. Uzņēmumiem, kuru finanšu gads beidzas 31. decembrī, dalībniekiem vai kapitāldaļu turētājiem, kuru īpašumā ir 5 % uzņēmuma kapitāldaļu, pieteikums revidenta iecelšanai ir jāiesniedz līdz nākamā gada 31. martam. Tie var lūgt vietējo komercreģistru iecelt īpašus ekspertus, ja ir jāveic ieguldījumi natūrā vai uzņēmumu apvienošanas vai sadales gadījumos.

2.- Tiesiskā noteiktība Spānijas komercreģistrā

Komercreģistrs ir galvenā institūcija, kas nodrošina uzņēmējdarbības reģistrēšanu. Tas ir īpaši svarīgi ekonomikas izaugsmei kā līdzeklis darījumu izmaksu samazināšanai.

Ierakstus reģistrā veic pēc tam, kad ir veikta pārbaude, vai dokumentu un korporatīvo līgumu saturs atbilst likuma prasībām un ir spēkā un vai personas, kuras tos noslēgušas, bija rīcībspējīgas un pilnvarotas to darīt.

Tādējādi šī reģistra veiktā pārbaude nodrošina, ka ierakstiem ir īpašs juridiskais statuss:

1. Reģistra ierakstus uzskata par precīziem, ticamiem un spēkā esošiem.
2. Reģistrētie dokumenti var tikt piemēroti attiecībā pret labticīgām trešajām personām.
3. Reģistra ierakstu ticamību nodrošina tiesas un tos uzskata par spēkā esošiem līdz brīdim, kad ar tiesas lēmumu tos pasludina par neprecīziem vai spēkā neesošiem.
4. Spriedums, ar ko ierakstu pasludina par neprecīzu vai spēkā neesošu, neskar likumīgi iegūtās labticīgo trešo personu tiesības.

Tādējādi gan uzņēmumi, gan pilsoņi un valdība izvairās no lielām darījumu izmaksām, jo to rīcībā ir pietiekami ticama informācija par konkrēto vienību, ar ko tie vēlas uzsākt līgumattiecības, un par to juridisko statusu un ekonomisko stāvokli.

3.- Reģistrācijas procedūra

Saskaņā ar vispārēju principu, lai komercreģistrā varētu izdarīt ierakstu, ir nepieciešams publisks apliecinājums. Dokumentus apliecina notāri, tiesas vai administratīvās iestādes. Privātus dokumentus var ierakstīt komercreģistrā tikai īpašos likumā paredzētos gadījumos saskaņā ar komercreģistra noteikumiem. Privātie dokumenti, kurus var ierakstīt reģistrā, ir: individuālā komersanta reģistrācija, kas nav saistīts ar kuģniecības nozari; administratora, likvidatora un revidenta iecelšana amatā, atcelšana no amata, amata pieņemšana un atkāpšanās no amata.

Procedūru sāk pēc pieprasījuma. Tas nozīmē, ka, izņemot ārkārtas gadījumus, tā ir jāuzsāk personai, kura vēlas izdarīt ierakstu.

Vai piekļuve Komercreģistram ir bez maksas?

Piekļuve komercreģistram nav bez maksas.

Reģistrācijas un publikācijas izmaksas ir noteiktas Noteikumos par komercreģistra nodevām un Noteikumos par komercreģistru.

Reģistrācijas nodevas ir atkarīgas no dažādiem faktoriem, un tās var uzzināt Noteikumos par komercreģistra nodevām.

Publikācijas izmaksas var būt dažādas - no EUR 1.20 līdz EUR 24 - un tās var uzzināt Noteikumos par komercreģistra nodevām vai Spānijas reģistratoru asociācijas tīmekļa vietnē.

Kā es varu ieskatīties Spānijas komercreģistrā?

1.- Reģistru publiskums

Komercreģistrs ir publisks. Komercreģistra reģistratora pienākums ir apstrādāt reģistra ierakstu saturu profesionāliem nolūkiem.

2.- Izraksts no reģistra

Apraksts. Saīsināts izraksts no reģistra (nota simple) ir tikai informatīvs un tas nav uzskatāms par publisku ieraksta satura atspoguļojumu. Tajā ir ietverta daļēja vai pilnīga informācija par attiecīgo ierakstu.

Kā saņemt saīsinātu izrakstu. Ir divas iespējas:

• rakstiski, pieprasot to personīgi attiecīgajā komercreģistrā;
• tiešsaistē, izmantojot pirmo no saitēm, kas norādītas lapas apakšā.

3.- Apliecības

Apraksts. Apliecība ir kopija, transkripcija vai noraksts, kas pilnībā vai kopsavilkuma veidā atspoguļo tās informācijas saturu, kas ir reģistra rīcībā, un kas pēc tam, kad to ir apstrādājis reģistrators, ir vienīgais veids kā komercreģistra ieraktiem tiek piešķirts publisks statuss. Reģistratori var apliecināt arī dokumentus, kas glabājas vai ir arhivēti reģistrā.

Kā saņemt apliecību. Apliecības var saņemt tikai uz rakstiska pieprasījuma pamata. Pieprasījumu var iesniegt personīgi vai pa pastu, vai faksu vai līdzīgā veidā. Ir iespējams pieprasīt arī elektroniskās apliecības, izmantojot reģistratora atzītu elektronisko parakstu.

4.- Ieskatīšanās komercreģistrā, izmantojot internetu

Sk. “Noderīgas saites” turpmāk tekstā. Procedūra ir ļoti vienkārša — tikai jāievēro norādījumi šajā tīmekļa vietnē:

• Saite: https://www.registradores.org/registroVirtual/init.do

Tīmekļa vietnē ir dota iespēja izdarīt maksājumus ar kredītkarti, ja neesat abonements vai jums nav reģistratoru asociācijas iepriekš atzītas apliecības:

• “Maksājums ar kredītkarti” (pagos con tarjeta). Jums ir jāievada savas kredītkartes dati.
• Klikšķiniet “Entrar”.

Šajā lapā jūs varat izvēlēties: zemes reģistru, komercreģistru, kustamās mantas reģistru vai vispārīgo līguma noteikumu reģistru. Jums jāizvēlas: “Publiski komercieraksti” (Publicidad Mercantil).

• Tad jāizvēlas jūs interesējošā joma.

Ar reģistratoru asociācijas sniegto interaktīvo komercreģistra informāciju reāllaikā šajā tīmekļa vietnē var iepazīties ikviens. Konkrēta uzņēmuma informācija, ietverot precīzu reģistrēto gada pārskatu saturu, ir pieejama pēc pieprasījuma 24 stundas dienā, 365 dienas gadā. Informācija, kas iegūta no reģistrētiem uzņēmuma dokumentiem, ir atjaunota un ticama.

Cik ticami ir reģistrā iekļautie dokumenti?

Direktīva 2012/17/ES par centrālo reģistru, komercreģistru un uzņēmumu reģistru savstarpējo savienojamību papildina Direktīvu 2009/101/EK ar 3.a pantu. 3.a pants attiecas uz prasību dalībvalstīm nodrošināt to, ka ir pieejama atjaunināta informācija, kas izskaidro valstu tiesību aktu noteikumus, atbilstoši kuriem trešās personas saskaņā ar 3. panta 5., 6. un 7. punktu var pamatoties uz 2. pantā minētajām ziņām un visiem dokumentu veidiem. Jo īpaši dalībvalstis iesniedz informāciju, kas nepieciešama publicēšanai Eiropas e-tiesiskuma portālā atbilstīgi portāla noteikumiem un tehniskajām prasībām. Attiecīgā informācija ir saistīta ar to, kā katrā tiesību sistēmā var veikt pieprasījumus attiecībā uz Direktīvas 2. pantā minēto informāciju, kā arī uz reģistrā ietverto instrumentu piemērojamību attiecībā pret trešajām personām.

Direktīvas 2. pantā minētā informācija ir publicēta Spānijas komercreģistrā, kas darbojas saskaņā ar personu lietu, publisko apliecinājumu, likumības, leģitimitātes, oficiāla spēka, izpildāmības, īpašumtiesību pēctecības un publikācijas principiem.

Likuma 14/2013 19. pantā un tā 13. papildu noteikumā attiecībā uz atbalstu komersantiem un to darbības starptautiskajam raksturam ir paredzēts, ka komercreģistrs tiek uzturēts elektroniski, izmantojot vienotu IT sistēmu, kā to paredz likums.

Komercreģistrā iekļautā informācija tiek publicēta apliecības vai izraksta formā.

Komercreģistra izsniegta apliecība ir vienīgais reģistra ieraksta autentiskuma apliecinājums. Šī apliecība ir minēta Komerckodeksa 23. panta 1. punktā un Noteikumu par komercreģistru 12. un 77. pantā.

Noteikumu par komercreģistru 12. un 78. pantā reglamentēti pilnīgas vai daļējas reģistrā iekļautās informācijas izraksti.

Reģistrā var ieskatīties arī tiešsaistē, kā to paredz šo noteikumu 79. pants.

Atbilstīgi Komerckodeksa 23. panta 4. punktam un Noteikumu par komercreģistru 80. pantam ir piemērojami arī Likumā par hipotēku ietvertie publicēšanas noteikumi, jo īpaši Likuma par hipotēku 221., 222., 222.a, 227. un 248. panti, kas nodrošina iespēju informāciju publicēt elektroniski. Likuma 24/2001 110. panta 1. punkts attiecas uz reģistra publikācijām, izmantojot elektronisko parakstu, un tas piemērojams arī komercreģistram elektronisko, IT un digitālo paņēmienu iestrādes ietvaros (106. līdz 115. pants).

Saskaņā ar Noteikumu par komercreģistru 379. pantu, centrālā komercreģistra mērķis ir no komercreģistriem saņemtās informācijas organizēšana, ierakstīšana un publicēšana tikai informatīviem nolūkiem, vienību un juridisku personu nosaukumu uzglabāšana un publicēšana, Komercreģistra Oficiālā Vēstneša publicēšana, uzņēmumu un vienību, kuras pārcēlušas savu juridisko adresi ārpus Spānijas robežām, vienlaikus saglabājos piederību Spānijai, reģistra uzturēšana un Regulas (EK) Nr. 2157/2001 14. pantā minētās informācijas sniegšana. Atbilstīgi Komerckodeksa 23. pantam un Noteikumu par komercreģistru 382. pantam centrālais komercreģistrs var izsniegt izrakstus, taču tas nav tiesīgs izsniegt apliecības, izņemot attiecībā uz reģistrēto uzņēmumu nosaukumiem.

Pieprasījumu publikācijas veikšanai var iesniegt pa pastu, faksu vai tamlīdzīgā veidā.

Spānijas reģistratoru asociācijas tīmekļa vietnē, izmantojot meklēšanas rīku, var pieprasīt informāciju par reģistrētajām vienībām (Fichero Localizador de Entidades Inscritas).

Noteikumu par komercreģistru 9. pants reglamentē izpildāmību: “1. Dokumentus, kuri ir jāreģistrē, var izpildīt tikai attiecībā uz labticīgām trešajām personām, tiklīdz informācija par tām ir publicēta Komercreģistra Oficiālajā Vēstnesī. Tas neietekmē reģistrācijas norisi. 2. Attiecībā uz darījumiem, kas veikti 15 dienu laikā no publicēšanas, reģistrētie un publicētie dokumenti nav izpildāmi attiecībā uz trešajām personām, kuras pierāda, ka nevarēja būt informētas par to. 3. Ja pastāv neatbilstība starp publikācijas saturu un reģistra ieraksta saturu, trešās personas, kuras darbojas labā ticībā, var paļauties uz informāciju publikācijā, ja šī versija ir tām labvēlīgāka. Par neatbilstību atbildīgās personas pienākums ir atlīdzināt cietušajam. 4. Tiek pieņemts, ka trešā persona rīkojas labā ticībā tiktāl, kamēr nav iespējams pierādīt, ka tā ir bijusi informēta par dokumentu, kas būtu bijis jāreģistrē, bet kas nav ticis reģistrēts, par dokumentu, kas ticis reģistrēts, bet nav ticis publicēts, vai neatbilstību starp publikācijas un reģistra ieraksta saturu.”

Plašāka informācija ir pieejama par:

• Komercreģistra darbības juridiskajām sekām - Tieslietu ministrijas tīmekļa vietnē, sadaļā ar Komercreģistriem, kā arī Komercreģistra tīmekļa vietnē,
• publikāciju,
• apliecībām,

Spānijas komercreģistra vēsture

1.- Priekšteči

Pašreizējo Spānijas tiesību aktu par komercreģistru vēsturiskie priekšteči ir:

• Ordenanzas de Bilbao (1737. g.), ar ko izveidoja kuģu numuru un karogu reģistru;
• 1885. gada Komerckodeksā (Código de Comercio de 1885);
• Pagaidu noteikumi par komercreģistra izveidi 1885. gadā un turpmākie 1919. gada un 1956. gada 14. decembra noteikumi ar grozījumiem, kas izdarīti ar 1973. gada 21. jūlija Dekrētu.

2.- Pašreizējie tiesību akti par komercreģistru

Vispārīgie noteikumi, kas ietverti 1885. gada 22. augusta Komerckodeksā. Kaut arī pamatnoteikumi par komercreģistru ir ietverti šajā kodeksā, tie ir vairākkārt grozīti; pēdējie grozījumi ir izdarīti ar 1989. gada 25. jūlija Likumu Nr. 19/1989.

• 2010. gada 2. jūlija Karaliskais dekrēts Nr. 1/2010 par akciju sabiedrībām. 2009. gada 3. aprīļa Likums Nr. 3/2009 par sabiedrību uzbūves kārtību.
• Īpaši tiesību akti par atsevišķiem sabiedrību veidiem atkarībā no darbības nozares (finanšu sabiedrības, apdrošināšanas sabiedrības, elektroenerģijas nozare, līzinga sabiedrības u. tml.).
• 1996. gada 19. jūlija Noteikumi par komercreģistru. Jauns noteikumu teksts šobrīd atrodas izstrādes procesā.

3.- Uzbūve

Komercreģistrs ir publiska iestāde, kas atrodas visu provinču galvaspilsētās un citās pilsētās, kas noteiktas likumā, ko vada viens vai vairāki komercreģistra reģistratori un kas atrodas tiešā Tieslietu ministrijas, konkrētāk — Reģistru un notāru ģenerāldirektorāta, pakļautībā.

Reģistrators ir profesionāls eksperts tieslietu jomā, kurš sniedz publisku pakalpojumu: viņš/viņa ir pilnībā atbildīgs par visu reģistrā iesniegto dokumentu klasifikāciju un pārbaudi.

Katrā Spānijas provinces galvaspilsētā atrodas viens komercreģistrs. Komercreģistri atrodas arī Ceuta, Melilla, Ibiza, Mahón, Arrecife, Puerto del Rosario, Santa Cruz de la Palma, San Sebastián de la Gomera, Valverde un Santiago de Compostela. Centrālais komercreģistrs nodarbojas ar uzņēmumu nosaukumiem un komercvienībām.

Uzņēmums iegūst juridiskas personas statusu ar reģistrāciju komercreģistrā tajā vietā, kur ir izveidota pārvaldes institūcija, kas nozīmē, ka reģistrācija reģistrā ir obligāta un ir daļa no dibināšanas procesa.

Attiecīgas saites

• Tieša piekļuve informācijai komercreģistros.https://www.registradores.org/registroVirtual/init.do
• Piekļuve Spānijas reģistratoru asociācijas tīmekļa vietnei.
• Piekļuve komercreģistra nodevām. Noteikumi par komercreģistra nodevām
• Tālrunis vispārīga rakstura informācijai: +34 91 2701796

KUSTAMĀS MANTAS REĢISTRS

1.- Kāds ir Spānijas kustamās mantas reģistra mērķis?

Tiesiskā un ekonomiskā noteiktība.

1.1.- Kustamās mantas reģistra mērķis

Kustamās mantas reģistra mērķis ir reģistrēt īpašumtiesības un citas lietu tiesības saistībā ar kustamo mantu, kas var tikt reģistrēta.

Kāda veida kustamo mantu var reģistrēt?

Kustama manta, jo īpaši motorizēti transportlīdzekļi, patēriņa preces, rūpniecības iekārtas, ražošanas telpas, akcijas, lauksaimniecības aprīkojums un mājlopu fermas, un citu veidu kustama manta, kas paredzēta likumā.

Atsevišķi nemateriāli aktīvi un tiesības, ko var reģistrēt: rūpnieciskā un intelektuālā īpašuma tiesības, filmu izmantošanas tiesības, administratīvās licences un aizdevumi kopumā.

1.3.- Kāda veida tiesības uz kustamo mantu ir reģistrējamas?

Īpašumtiesības, apgrūtinājumi, atzīmes par īpašumtiesību pāreju, īpašuma nodošanas aizliegums, nekustamā īpašuma hipotēkas, ķīlas bez pārvirzes un citi aktīvi, ko var reģistrēt vai ierakstīt saskaņā ar likumu.

2.- Spānijas kustamās mantas reģistra iezīmes

Tas ir valsts reģistrs, par ko atbild Tieslietu ministrija. Tas ir juridisks reģistrs, ne tikai administratīvs. Parasti reģistrācija ir brīvprātīga. Taču reģistrācijai ir zināmas priekšrocības, ņemot vērā reģistrācijas labvēlīgo ietekmi. Nepastāv nekādas formālas prasības: reģistrē līgumus, parasti kā privātus dokumentus un kā oficiālus paraugus. Pastāv pārbaudes sistēma, kuras laikā pirms reģistrācijas reģistrators pārbauda apraksta, nosaukuma un reģistrējamā akta likumību.

3.- Uzbūve

Reģistrs pastāv elektroniskā un papīra formātā.

Ar Karalisko dekrētu 1828/1999 kustamās mantas reģistru sadalīja sešās nodaļas:

• kuģi un gaisa kuģi,
• automašīnas un citi motorizēti transportlīdzekļi,
• rūpniecības iekārtas, komerctelpas un ražošanas līdzekļi,
• citas garantijas ar nodrošinājumu,
• cita reģistrējama kustama manta,
• vispārīgo līgumu noteikumu reģistrs.

4.- Vai piekļuve Spānijas kustamo mantu reģistram ir bez maksas?

Nē. Nodevas ir noteiktas 1999. gada 20. jūlija Rīkojumā, kura 36. punktā ir uzskaitītas nodevas, kas jāmaksā atkarībā no tā, kāda vērtība ir tam, ko reģistrē:

• ja vērtība ir līdz EUR 600 — nodeva ir EUR 2.40;
• ja vērtība ir no EUR 600 līdz EUR 6000 — nodeva ir EUR 6;
• ja vērtība ir no EUR 6000 līdz EUR 12 000 — nodeva ir EUR 10;
• ja vērtība ir no EUR 12 000 līdz EUR 18 000 — nodeva ir EUR 13;
• ja vērtība pārsniedz EUR 18 000 — nodeva ir EUR 1.20 par katriem EUR 3000 vai šīs summas daļu.

Zemes reģistra nodevu sistēma attiecas uz nekustamā īpašuma hipotēkām un ķīlām bez nodošanas turējumā, tātad piemēro šīs sistēmas nodevas (sk. sadaļu par zemes reģistriem).

Attiecībā uz informāciju, kas ietverta reģistrā, par katru izrakstu jāmaksā EUR 3 un par apliecinājumu — no EUR 6 līdz EUR 24.

Piemēro attiecīgajā brīdī spēkā esošo PVN likmi.

5.- Ieskatīšanās kustamās mantas reģistrā, izmantojot internetu

Sk. “Noderīgas saites” turpmāk tekstā. Procedūra ir ļoti vienkārša — tikai jāievēro norādījumi, kas sniegti šajā tīmekļa vietnē:

• Saite: https://www.registradores.org/registroVirtual/init.do

Klikšķiniet: “Piekļuve elektroniskajam reģistram” (Acceso Registro Electrónico). Tīmekļa vietnē ir dota iespēja veikt maksājumus ar kredītkarti, ja neesat abonements vai jums nav reģistratoru asociācijas atzītas apliecības:

• “Maksājums ar kredītkarti” (pagos con tarjeta). Jums ir jāievada savas kredītkartes dati.
• Klikšķiniet “Entrar”.

Šajā lapā jūs varat izvēlēties: zemes reģistru, komercreģistru, kustamās mantas reģistru vai vispārīgo līguma noteikumu reģistru. Jums jāizvēlas: “Publiskie kustamās mantas ieraksti” (Publicidad Bienes Muebles).

• Tad jāizvēlas jūs interesējošā joma.

6.- Noderīgas saites

• Tieša piekļuve informācijai komercreģistros.https://www.registradores.org/registroVirtual/init.do
• Piekļuve Spānijas reģistratoru tīmekļa vietnei: https://www.registradores.org/
• Noteikumi par komercreģistra nodevām
• Tālrunis vispārīga rakstura informācijai: +34 91 2701796

VISPĀRĪGO LĪGUMU NOTEIKUMU REĢISTRS

1.- Kāds ir Spānijas vispārējo līguma noteikumu reģistra mērķis?

Šis reģistrs aizsargā patērētāju un lietotāju intereses, kas uzsāk līgumattiecības ar fizisku vai juridisku personu, kura izmanto vispārīgos līgumu noteikumus. Tas sniedz lielāku drošību privātiem juridiskiem darījumiem un tādējādi nodrošina nepieciešamos līdzekļus, kā izvairīties no strīdiem.

1.2.- Kāds ir Spānijas vispārējo līgumu noteikumu reģistra mērķis?

Vispārīgo līgumu noteikumu reģistra mērķis ir izpildīt šādus uzdevumus:

1.- Uzglabāt vispārīgos līgumu noteikumus

Vispārīgie līgumu noteikumi ir līgumu noteikumi (klauzulas), ko vienpusēji izstrādājusi viena no līguma pusēm (tipveida noteikumi), lai tos izmantotu vairākos līgumos. Tie ir noteikumi, kas nav atsevišķi apspriesti. Tiem nav obligāti jābūt netaisnīgiem.

Praksē ne visi vispārīgie noteikumi, kas ir ietverti līgumā, glabājas reģistrā, neskatoties uz to, ka reģistru ir viegli lietot. Vispārīgo noteikumu uzglabāšana reģistrā ir brīvprātīga, izņemot atsevišķas nozares, ko var noteikt valdība.

Ja vispārīgie noteikumi tiek uzglabāti reģistrā, puse, kura tos uzglabā, turpmāk noslēdzot līgumus, bieži vien atsaucas uz faktu, ka tie ir uzglabāti reģistrā. Tādējādi tā vietā, lai tos atkārtotu līgumā, vienkārši ietver atsauci uz faktu, ka tie ir uzglabāti vispārīgo līgumu noteikumu reģistrā. Daudzi lietotāji, kuri ir parakstījuši līgumu, kurā ietverti vispārīgie līgumu noteikumi, konkrēti nezina, kādi noteikumi ir saistoši, tāpēc ir ļoti svarīgi zināt, kādi ir šie līguma noteikumi un ko tie paredz lietotājam, kā viņi no tiem pēcāk var atkāpties un kādas ir sekas.

2.- Spriedumi, ko pieņem tiesas, kas pasludina atsevišķas šo tipveida līgumu klauzulas par spēkā neesošām

Tie ir galīgi spriedumi par labu pieteicējam lietās, kurās prasību ceļ atsevišķas privātpersonas (individuālās prasības) vai patērētāju organizācijas, kas pārstāv vairākas privātpersonas (kolektīvās prasības).

Tiklīdz galīgais spriedums ir reģistrēts, tas skar visas pārējās procedūras par identiskām klauzulām.

Viens spriedums, ar ko atsevišķi līguma noteikumi pasludināti par negodīgiem, var attiekties uz tūkstošiem prasītāju, un ja kāds negodīgs noteikums tiek lietots arī turpmāk, nav nepieciešams sniegt jaunu prasību, ar noteikumu, ka lietā ir iesaistīta tā pati puse, kura sākotnēji izstrādājusi šo noteikumu. Tāpēc ir ļoti svarīgi šādus spriedumus publicēt reģistrā.

Šā reģistra augstākā mērā juridiskā būtība izriet no sekām, kādas reģistrācija piešķir juridiskajam paziņojumam, ka klauzula nav spēkā. Reģistrējot noteikumu kā negodīgu, rodas sekas trešajām personām. Reģistrs nodrošina, ka, ja ir reģistrēts galīgs spriedums, bet līguma noteikumi, kas pasludināti par spēkā neesošiem individuālas vai kolektīvas prasības rezultātā, tiek izmantoti arī turpmāk, reģistrators var fiksēt šo noteikumu izmantošanu un ziņot Tieslietu ministrijai.

2.- Tiesību akti par Spānijas vispārējo līgumu noteikumu reģistru

Vispārīgo līguma nosacījumu reģistru izveidoja ar 1998. gada Likumu par vispārīgajiem noteikumiem, uzticot to īpašuma un komercreģistra reģistratoriem. Tas ir daļa no kustamās mantas reģistra.

3.- Uzbūve

Vispārīgo līgumu noteikumu reģistrs ir viena no kustamās mantas reģistra nodaļām. Reģistrā var ieskatīties izmantojot saites, kas norādītas šīs lapas apakšā.

4.- Vai piekļuve Spānijas Vispārējo līgumu noteikumu reģistram ir bez maksas?

Jā.

5.- Ieskatīšanās Komercreģistrā, izmantojot internetu

Lūdzu skatīt “Noderīgas saites” lapas apakšā. Procedūra ir ļoti vienkārša — tikai jāievēro norādījumi šajā tīmekļa vietnē:

• Saite: https://www.registradores.org
• Klikšķiniet: “Piekļuve vispārīgo noteikumu reģistram” (Consulta Registro Condiciones Generales).
• Tad jāizvēlas jūs interesējošā joma.

6.- Noderīgas saites

• Tieša piekļuve informācijai komercreģistros.https://www.registradores.org/registroVirtual/init.do
• Piekļuve Spānijas reģistratoru tīmekļa vietnei: https://www.registradores.org
• Tālrunis vispārīga rakstura informācijai: +34 91 2701796

Ko piedāvā Francijas komercreģistri?

Vietējos komercdarbības un sabiedrību reģistrus (registres du commerce et des sociétés – RCS) uztur reģistratori (greffiers) komerctiesās (tribunaux de commerce) kontinentālajā Francijā, jauktās komerctiesas (tribunaux mixtes de commerce) aizjūras departamentos un reģionos un departamentos, un reģistratori jauktajās tiesās ar jurisdiksiju komerclietās (tribunaux judiciaires à compétence commerciale) Lejasreinas, Augšreinas un Mozeles departamentos. Paziņojumus par uzņēmumu reģistrāciju, grozījumiem un izslēgšanu, ko iesniedz komercdarbības un sabiedrību reģistriem, reģistratori pārbauda, lai nodrošinātu, ka paziņojumos ir ievēroti tiesību akti un noteikumi un ka tie atbilst pamatojošajiem dokumentiem, kuri pievienoti kā pielikumi. Šīs pārbaudes, vai ir izpildītas būtiskās un formālās prasības, pārrauga tiesas priekšsēdētājs vai tiesnesis, kurš pilnvarots veikt šo uzdevumu un kura kompetencē ir izšķirt visus strīdus starp personu, kam jāmaksā nodoklis, un reģistru.

Izraksts no komercdarbības un sabiedrību reģistra (Kbis) ir uzņēmuma “identifikācijas karte”, kurā ietverta visa informācija, kas uzņēmumam ir oficiāli jāsniedz. Kbis izraksta mērķis ir nodrošināt juridisko noteiktību attiecībā uz komercdarījumiem, sniedzot ieinteresētai personai informāciju par uzņēmuma juridisko struktūru, tā direktoriem, tā darbību, darbības veikšanas vietu un darbības principiem. Tajā arī tiek apliecināts, vai pret uzņēmumu ir sākts maksātnespējas process. Šo oficiālo dokumentu (acte authentique), ko izsniedzis un parakstījis tiesas reģistrators, uzskata par autentisku, ja vien tas nav apstrīdēts kā viltojums.

Valsts komercdarbības un sabiedrību reģistru (registre national du commerce et des sociétés — RNCS) uztur Valsts rūpnieciskā īpašuma institūts (Institut National de la Propriété Industrielle — INPI). Šis valsts reģistrs centralizēti apkopo visu informāciju, ko reģistratori ir pārbaudījuši un validējuši un ievadījuši attiecīgajā komercdarbības un sabiedrību reģistrā, un kas tiek glabāta katrā reģistrā. INPI ir atbildīgs par RNCS ietvertās tehniskās, komerciālās un finanšu informācijas izplatīšanu un tās pieejamības nodrošināšanu sabiedrībai bez maksas, lai to izmantotu turpmāk.

Tīmekļa vietne Infogreffe informācijas izvietošanas platforma visiem komercdarbības un sabiedrību reģistriem (kontinentālajā Francijā, ieskaitot Elzasu–Mozeli, un aizjūras reģionos un departamentos). Tīmekļa vietne Infogreffe.nc sniedz piekļuvi juridiskai informācijai par uzņēmumiem Jaunkaledonijā. Tīmekļa vietne Infogreffe ļauj arī kārtot dažādas formalitātes (reģistrēt, grozīt, izslēgt uzņēmumu un pievienot gada pārskatus) tiešsaistē. Šis pakalpojums ir pieejams franču un angļu valodā.

Tīmekļa vietnē INPI var, izmantojot DATA INPI portālu, piekļūt ierakstiem par uzņēmumu reģistrāciju, grozījumiem un izslēgšanu, kā arī uzņēmumu gada finanšu pārskatiem, un šī informācija ir pieejama kā atvērtie dati.

Civilo un komerciālo paziņojumu oficiālais biļetens (Bulletin officiel des annonces civiles et commerciales - BODACC)

BODACC ir oficiālais biļetens to dokumentu publicēšanai, kas ir reģistrēti komercdarbības un sabiedrību reģistrā, sākot ar uzņēmuma iedibināšanu un beidzot ar tā izslēgšanu, jo īpaši attiecībā uz uzņēmumu pārdošanu un nodošanu, kolektīvajām maksātnespējas procedūrām un pārskatu iesniegšanu. Attiecīgos dokumentus nosūta BODACC, nav nepieciešama rīcība vai iniciatīva no ieinteresēto personu puses. Par BODACC sniegtajiem paziņojumiem atbildīgs ir reģistrators, kurš saņēmis informāciju.

Par publikācijām BODACC, kas nodrošina reģistrāciju komercdarbības un sabiedrību reģistros iekļauto reģistrāciju visplašāko iespējamo izplatīšanu, atbildīgs ir Juridiskās un administratīvās informācijas birojs [Direction de l’information légale et administrative - Dila].

Vai pieeja komercreģistram ir bez maksas?

Tīmekļa vietne Infogreffe sniedz bezmaksas piekļuvi konkrētai tajā apkopotajai informācijai par uzņēmumiem. Izrakstus no komercdarbības un sabiedrību reģistra un tiem pievienotie dokumentus var iegūt, samaksājot valsts noteiktu nodevu.

Piekļuve INPI RNCS datiem, izmantojot DATA INPI portālu, ir bezmaksas. Tomēr šādu datu atkalizmantošanai ir nepieciešama licence.

Kopš 2015. gada 1. jūlija BODACC ir pieejams tikai elektroniski. Tīmekļa vietnes saturs (t.i., paši BODACC paziņojumi) kopš 2011. gada jūlija ir bezmaksas.

Visbeidzot, jauns digitālās piekļuves portāls tika izveidots 2016. gada jūnijā: «Portail de la Publicité Légale des Entreprises» [publisks portāls, kas sniedz piekļuvi uzņēmumu juridiskajai informācijai]. Tas lietotājiem ļauj, izmantojot vienu saskarni, piekļūt juridiskiem paziņojumiem un informācijai, kas publicēta šajās trīs tīmekļa vietnēs: https://www.infogreffe.fr/, https://actulegales.fr/, https://www.bodacc.fr/.

Kā veikt meklēšanu Francijas komercreģistrā?

Tīmekļa vietnē Infogreffe uzņēmumu var meklēt pēc šādiem kritērijiem:

• uzņēmuma nosaukums;
• uzņēmuma vadītāju un amatpersonu vārdi;
• pilsēta vai administratīvais departaments (département), kurā reģistrēta uzņēmuma juridiskā adrese vai galvenā mītne, vai uzņēmējdarbības vienības;
• uzņēmuma SIREN (Uzņēmumu direktorija identifikācijas sistēma — Système d’Identification du Répertoire des Entreprises) numurs;
• uzņēmuma reģistrācijas numurs komercdarbības un sabiedrību reģistrā.

DATA INPI tīmekļa vietnē jūs varat meklēt uzņēmumu, izmantojot tā SIREN numuru, uzņēmuma nosaukumu, zīmolu, direktora vārdu vai pašvaldību, kurā atrodas uzņēmuma galvenais birojs, vai izmantojot uzņēmuma darbību aprakstā ietvertus atslēgvārdus.

BODACC tīmekļa vietnē var meklēt paziņojumus saistībā ar uzņēmumiem, izmantojot tā SIREN numuru vai uzņēmuma nosaukumu.

Saistītas saites

Registre de Commerce européen (Eiropas Biznesa reģistrs)

Infogreffe

INPI

CNGTC

BODACC

PPLE

Please note that the original language version of this page has been amended recently. The language version you are now viewing is currently being prepared by our translators.

Uzņēmumu reģistri ES dalībvalstīs - Horvātija

Horvātijas Republikā tiesu reģistru pārvalda komerciālās tiesas (trgovački sudovi).

Tiesu reģistrs (Sudski registar)

Tiesu reģistrs ir oficiāls reģistrs, kurā iekļauti dati un dokumenti par saimnieciskām vienībām, kurām pēc likuma ir jābūt ievadītām reģistrā. Katra tiesa, kas veic reģistrāciju, ir atbildīga par savu reģistrā ievadīto ierakstu pareizību. Reģistrā tiek ievadītas šādas iestādes: pilnsabiedrības (javna trgovačka društva), komandītsabiedrības (komanditna društva), ekonomisko interešu grupas (gospodarska interesna udruženja), akciju sabiedrības (dionička društva), sabiedrības ar ierobežotu atbildību (društva s ograničenom odgovornošću), individuālie komersanti (trgovci pojedinci), Eiropas uzņēmējsabiedrības (SE), Eiropas ekonomisko interešu grupas (EEIG), Eiropas kooperatīvās sabiedrības (SCE), iestādes (ustanove), iestāžu apvienības (zajednice ustanova), kooperatīvi (zadruge), kooperatīvu apvienības (savezi zadruga), kredītiestāžu apvienības (kreditne unije), vienkāršas sabiedrības ar ierobežotu atbildību (jednostavna društva s ograničenom odgovornošću (j.d.o.o.)) un citas personas, kuras pēc likuma ir jāreģistrē. Meitasuzņēmumi tiek ievadīti reģistrā, ja tas noteikts likumā.

Reģistrā nav iekļauti dati par amatniekiem vai asociācijām.

Ikvienam, nepierādot savu likumīgo interesi, ir tiesības iepazīties ar galvenajā žurnālā ievadīto informāciju, dokumentiem, kas pamato ierakstu, un citiem dokumentiem un informāciju, kas tiek glabāta dokumentu krātuvē (izņemot dokumentus, kas saskaņā ar likumu nav jāpublicē). Ikviens var pieprasīt arī dokumentu krājumā glabāto dokumentu un datu izrakstu, apliecinātu kopiju vai norakstu.

Reģistrs

Informācija par ievadīšanu reģistrā un reģistrēto saimniecisko vienību datu publicēšanu

Galvenie tiesību akti, ar kuriem regulē reģistrējamo saimniecisko vienību dibināšanu un to ievadīšanu reģistrā, ir: Likums par tiesu reģistru (Zakon o sudskom registru) (turpmāk tekstā “ZSR”), Likums par komercsabiedrībām (Zakon o trgovačkim društvima) (turpmāk tekstā “ZTD”) un Noteikumi par ieraksta veikšanas procedūru tiesu reģistrā (Pravilnik o načinu upisa u sudski registar). Likumā noteiktie dati un jebkādas izmaiņas šajos datos tiek ievadītas reģistrā, pamatojoties uz šiem tiesību aktiem.

Dati par reģistrētajām saimnieciskajām vienībām ir pieejami 24 stundas diennaktī un apskatāmi bez maksas tiesu reģistra tīmekļa vietnē.

Reģistrācijas procedūras uzsākšana

Ieraksta veikšanas procedūra tiesu reģistrā tiek uzsākta ar rakstveida pieteikumu datu ievadīšanai vai ieraksta datu grozīšanai, ko reģistrācijas tiesai iesniedz papīra vai elektroniskā formātā. Pieteikums tiesai ir jāiesniedz 15 dienu laikā no dienas, kad ir izpildīti nosacījumi ieraksta veikšanai, izņemot gadījumus, kad likumā ir noteikts citādi. Tiesa var uzsākt procesu pēc savas iniciatīvas, ja to paredz likums.

Notāri ar tiesu, kas veic reģistrāciju, var sazināties elektroniski, ievērojot savas pilnvaras un ZSR noteikumus.

Vienkāršas sabiedrības ar ierobežotu atbildību (j.d.o.o.) (sabiedrība ar ne vairāk kā trīs dalībniekiem, vienu locekli valdē un minimālo pamatkapitālu HRK 10,00 apmērā) reģistrēšanai ir vienkāršota procedūra. Šādu sabiedrību dibināšanai izmanto veidlapas, kuras izstrādā notārs.

Tiesības iesniegt pieteikumu ieraksta veikšanai reģistrā ir šādām personām:

• notāriem (kuriem saskaņā ar ZSR 4. panta 2. punktu ir tiesības iesniegt pieteikumus elektroniski un izsniegt izrakstus, kopijas un norakstus);
• personām, kurām pēc likuma ir tiesības pieteikt ierakstu veikšanu reģistrā (personīgi vai ar pilnvarota pārstāvja starpniecību);
• personām, kuras strādā ar HITRO.HR lietām (kurām ir tiesības iesniegt pieteikumus komercsabiedrību dibināšanai sistēmā e-Tvrtka saskaņā ar pilnvarām, kas noteiktas atsevišķos noteikumos).

Ieraksta stāšanās spēkā

Reģistrētās iestādes ieraksts oficiāli stājas spēkā nākamajā dienā pēc ieraksta veikšanas reģistrā (izņemot gadījumus, kad likumā ir noteikts citādi) un iegūst juridisku spēku attiecībā uz trešajām personām tā publicēšanas dienā.

Neviens nevar apgalvot, ka nav informēts par datiem, kas ievadīti reģistra galvenajā žurnālā un publicēti ZSR noteiktajā kārtībā.

Jebkura persona var atsaukties uz ierakstu reģistrā saistībā ar juridiski saskaņotiem datiem un faktiem, kas ir ievadīti reģistrā saskaņā ar likumu, izņemot personas, kuras, pamatojoties uz pierādījumiem, ir zinājušas, ka attiecīgie dati reģistra ierakstā nav atbilduši patiesībai. Pret trešās personas darbībām līdz 16. dienai pēc ieraksta publicēšanas reģistrā nevar iebilst, pamatojoties uz reģistrētajiem datiem vai publikācijā minētajiem dokumentiem, ja trešā persona var pierādīt, ka tā nav varējusi par to zināt.

Labticīga perona nevar ciest zaudējumus, paļaujoties uz ierakstu reģistrā attiecībā uz juridiski saskaņotiem datiem un faktiem.

Noziegumi un kriminālpārkāpumi un reģistrējošo tiesu piemērotie sodi

Noziegumi, kriminālpārkāpumi un reģistrējošo tiesu piemērotie sodi ir izklāstīti ZTD 624.–632. pantā, un procedūras uzsākšana tādu personu brīdināšanai un sodīšanai, kurām ir pienākums pildīt juridiskās saistības attiecībā uz pieteikuma iesniegšanu ieraksta veikšanai reģistrā, ir noteikta ar ZSR 81. un 81.a pantu.

Kādu informāciju satur Itālijas komercreģistrs?

Itālijas komercreģistru Registro delle Imprese vada Tirdzniecības kameras ar Unioncamere atbalstu, un to uzrauga tiesnesis un Ekonomikas attīstības ministrija. IKT infrastruktūru vada Infocamere, Tirdzniecības kameru konsorcijs akciju sabiedrības formā.

Reģistrā ir sniegta detalizēta informācija par uzņēmumiem, piemēram:

• uzņēmuma pilns nosaukums;
• juridiskā adrese;
• PVN maksātāja numurs;
• darbības joma un juridiskā forma;
• vadošās struktūras;
• kapitāls;
• likumīgie pārstāvji;
• pārstāvju pilnvaras;
• filiāles.

Tajā ir iespēja piekļūt arī ar uzņēmumiem saistītiem publiskiem dokumentiem, tostarp:

• pilniem finanšu pārskatiem;
• dibināšanas dokumentiem;
• kapitāldaļu turētāju sarakstiem.

Itālijas komercreģistrs piedāvā divu veidu ziņošanu.

1. Juridiskā ziņošana,

• lai apliecinātu uzņēmuma pastāvēšanu;
• lai nodrošinātu, ka uz informāciju var paļauties darījumos ar trešajām personām (Civilkodeksa 2193. pants).

2. Ekonomiskā ziņošana

• statistikai un saimnieciskiem mērķiem.

Vai pieeja Itālijas komercreģistram ir bez maksas?

Pieeja reģistram un noteiktai informācijai (piemēram, uzņēmuma nosaukumam un adresei) ir bez maksas. Taču tiešsaistes piekļuve pilnīgai informācijai tiek nodrošināta tikai pēc pieprasījuma un par maksu.

Cik uzticami ir reģistrā esošie dokumenti?

Itālijā komercreģistru uztur attiecīgie Tirdzniecības, rūpniecības, amatniecības un lauksaimniecības kameru biroji. Šos birojus dēvē par komercreģistra birojiem (uffici del Registro delle Imprese), un tie darbojas attiecīgās jurisdikcijas tiesas iecelta tiesneša (kurš uzrauga atsevišķu reģistrāciju formālo pareizību) uzraudzībā un Ekonomikas attīstības ministrijas administratīvajā uzraudzībā.

Itālijas komercreģistrs tā pašreizējā formā tika izveidots pēc reformas 1993. gadā (1993. gada Likuma Nr. 580 8. pants), ko īstenoja ar 1995. gada noteikumiem (1995. gada Republikas prezidenta Dekrēts Nr. 581).

Ar šo reformu komercreģistrs, kas līdz tam tika uzturēts papīra formātā komerctiesu arhīvos, tika nodots Tirdzniecības, rūpniecības, amatniecības un lauksaimniecības kamerām, lai tās varētu to vadīt pilnīgi datorizētā formā, nekavējoties padarot tajā iekļauto informāciju un dokumentus pilnībā pieejamus visā valstī.

Šos noteikumus pēc tam papildināja ar 2000. gada Likuma Nr. 340 31. pantu, ar ko praktiski visiem uzņēmumu veidiem (jo īpaši visām sabiedrībām) noteica prasību reģistrācijas pieteikumu un pavaddokumentu sagatavošanā un to iesniegšanai reģistrācijas birojā izmantot elektronisko parakstu un datorizētos rīkus.

Tagad, kad ir veiktas tālākas izmaiņas tiesību aktos (2007. gada Dekrētlikuma Nr. 7 9. pants), visi uzņēmumu veidi, tostarp individuālie komersanti, ziņošanas prasību nolūkā sarakstē ar komercreģistru izmanto elektroniskos parakstus un elektroniskos kanālus.

Pirms uzņēmuma reģistrēšanas attiecīgais komercreģistra birojs pārbauda (saskaņā ar 1995. gada Republikas prezidenta Dekrēta Nr. 581 11. panta 6. punktu), vai:

a)         pieteikums ir autentisks;

b)        pieteikuma forma ir pareizi aizpildīta;

c)         rīcība vai fakts, kuram nepieciešama reģistrācija, atbilst juridiskajām prasībām;

d)        ir pievienoti normatīvajos aktos noteiktie dokumenti;

e)         ir ievēroti visi citi ar reģistrāciju saistītie nosacījumi.

Jāuzsver arī tas, ka gandrīz visus ar komercreģistrā iekļautajiem uzņēmumiem saistītos dokumentus izstrādā notārs. Ar 1995. gada Republikas prezidenta Dekrēta Nr. 581 11. panta 4. punktu ir noteikts: “Reģistrējamais dokuments ir jāiesniedz oriģināla versijā, un privāta dokumenta gadījumā, ja tas nav iesniegts notāram, ir jāapliecina paraksts. Citos gadījumos ir jāiesniedz apliecināta kopija. Izraksts ir jāglabā oriģināla formātā saskaņā ar Civilkodeksa 2718. pantu.”

Civilkodeksa 2193. pants

1. Ja netiek reģistrēta informācija, kurai ir jābūt reģistrētai pēc likuma, persona, kurai jāpiesaka reģistrācija, nedrīkst izmantot šo informāciju pret trešajām personām, ja vien netiek pierādīts, ka trešās personas par to ir zinājušas.
2. Trešās personas nedrīkst aizbildināties ar nezināšanu attiecībā uz informāciju, kurai ir jābūt reģistrētai pēc likuma, kad tā ir reģistrēta.
3. Tas neskar citus konkrētus normatīvo aktu noteikumus.

Itālijas komercreģistra vēsture

Itālijas komercreģistrs ir dibināts 1993. gadā.

Attiecīgas saites

Eiropas Biznesa reģistrs

Please note that the original language version of this page has been amended recently. The language version you are now viewing is currently being prepared by our translators.

Uzņēmumu reģistri ES dalībvalstīs - Kipra

Šajā lapas sadaļā ir sniegta ievadinformācija par Kipras Uzņēmumu reģistru.

Vietējo un ārvalstu uzņēmumu, partnerību un uzņēmumu nosaukumu reģistrāciju, uzraudzību, kontroli un svītrošanu no reģistra veic Uzņēmumu nodaļa, kas ir Enerģētikas, tirdzniecības, rūpniecības un tūrisma ministrijas Uzņēmumu reģistratora un administratora departamenta (DRCOR) struktūrvienība.

Internetā pieejamie pakalpojumi:

• ir pieejami Uzņēmumu nodaļas dokumenti un pieteikumi;
• iedzīvotāji var iegūt informāciju par nodevām, kas jāmaksā par katru iesniegto dokumentu un pieteikumu;
• ir pieejama statistika par Uzņēmumu nodaļu.

Ko uzņēmumu reģistrs piedāvā?

Ikviens var tiešsaistē noskaidrot, vai konkrēta organizācija ir iekļauta uzņēmumu reģistrā un kāds ir tās statuss (patlaban reģistrēta vai svītrota). Tiešsaistē ir iespējams meklēt visu uzņēmumu datus un apskatīt uzņēmumu elektroniskajās lietās iekļautos dokumentus.

Par uzņēmumu reģistra uzturēšanu atbild Uzņēmumu reģistratora un administratora departaments.

Vai piekļuve uzņēmumu reģistram ir bez maksas?

Uzņēmumu pamatinformācija tiešsaistes reģistrā ir pieejama bez maksas.

Cik uzticami ir reģistrā iekļautie dokumenti?

Reģistrā iekļauto dokumentu uzticamība ir nostiprināta Likuma par uzņēmumiem 113. nodaļā, kuras turpmāk uzskaitītajos pantos noteikts, ka informācijai, ko trešajām personām sniedz, pamatojoties uz Eiropas Savienības Direktīvas 2009/101/EK 3. panta a) apakšpunktu, jābūt spēkā esošai.

365. pants

Reģistratora glabāto dokumentu pārbaude, uzrādīšana un attiecīgi pierādījumi.

365.A pants

Reģistratora paziņojums par ierakstu glabāšanu — reģistrā ievadīto vai Republikas Oficiālajā vēstnesī publicēto ziņu dominance.

365.B panta 7. punkts

Uzņēmumu reģistrators gādā, lai ar reģistru savstarpējas savienojamības elektroniskās ES līmeņa sistēmas starpniecību standarta ziņojuma veidā un elektroniskā formātā būtu pieejami 2. punktā minētie instrumenti un dokumenti, vienlaikus nodrošinot atbilstību obligātajām datu pārsūtīšanas drošuma prasībām.

366. pants

Uzņēmuma pienākums sniegt reģistratoram atkārtotu informāciju, arī katru gadu iesniegt gada pārskatu un finanšu pārskatu — izpilde. (118.–121. pants)

Kā veikt meklējumus reģistrā?

Informāciju var meklēt pēc nosaukuma un/vai uzņēmuma numura. Plašākas norādes par meklēšanu ir sniegtas meklēšanas lapā.

Reģistra vēsture

Uzņēmumu reģistratora un administratora tiešsaistes reģistrā ir iekļauti visi no 1923. gada līdz mūsdienām reģistrētie uzņēmumi, arī ārvalstu uzņēmumi, partnerības un uzņēmumu nosaukumi.

Attiecīgas saites

Uzņēmumu reģistratora un administratora departaments (Τμήμα Εφόρου Εταιρειών και Επίσημου Παραλήπτη)

Tirdzniecības, rūpniecības un tūrisma ministrija (Υπουργείο Εμπορίου, Βιομηχανίας και Τουρισμού)

Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru

Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrs (Uzņēmumu reģistrs) ir dibināts 1990. gada 1. decembrī. Uzņēmumu reģistrs ir valsts iestāde, kas Latvijas Republikas teritorijā reģistrē uzņēmumus (uzņēmējsabiedrības), komersantus, to filiāles un pārstāvniecības, kā arī visas izmaiņas to darbības pamatdokumentos un veic citas likumdošanas aktos paredzētās darbības. Uzņēmumu reģistrs reģistrē arī masu informācijas līdzekļus, biedrības un nodibinājumus, komercķīlas, izšķirošās ietekmes, laulību līgumus, politiskās partijas, šķīrējtiesas, arodbiedrības, reliģiskās organizācijas un to iestādes, kā arī maksātnespējas procesus un informāciju par juridisko veidojumu patiesajiem labuma guvējiem.

Kādi ir aktuālie piemērojamie tiesību akti?

Galvenie normatīvie akti, kas regulē Uzņēmumu reģistra darbību, ir likums "Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru", Uzņēmumu reģistra nolikums, Iesniegumu likums, Administratīvā procesa likums.

Šeit atradīsiet vispārīgo normatīvo aktu sarakstu, kā arī tiesību aktus komersantiem un uzņēmējiem, organizācijām, līgumiem un komercķīlām un informācijas sniegšanai.

Kā pieprasīt informāciju no Uzņēmumu reģistra?

Uzņēmumu reģistrs sniedz informāciju par visiem reģistrētajiem tiesību subjektiem un juridiskajiem faktiem.

Informāciju no Uzņēmumu reģistra ir iespējams saņemt bez maksas Uzņēmumu reģistra informācijas izsniegšanas tīmekļvietnē, kur aktuālie dati pieejami bez autentifikācijas, savukārt, vēsturiskās informācijas apskate, publiskās daļas dokumentu apskate/lejupielāde, kā arī informācija par fiziskām personām ir pieejama tikai pēc autentificēšanās tīmekļvietnē ar Latvijas Republikas eID karti, eParakstu, banku identifikācijas rīkiem vai EIDAS autentifikācijas servisu (Eiropas Savienības valstu iedzīvotājiem).

Ja ir nepieciešams saņemt oficiālu Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra izziņu par reģistrētu tiesību subjektu vai juridisku faktu (līgumu), vai arī fizisku personu, jāiesniedz ziņu pieprasījuma veidlapa vai iesniegums brīvā formā, nosūtot to pa pastu vai elektroniski (e-adresē vai uz oficiālo iestādes e-pastu: pasts@ur.gov.lv, parakstītu ar drošu elektronisko parakstu un laika zīmogu). Informācijas pieprasījumam pievieno informāciju par veikto maksājumu (maksājumu apliecinošu dokumentu, tā kopiju vai internetbankas izdruku). Pieprasot informāciju, nepieciešams norādīt informācijas saņemšanas veidu - pa pastu (ierakstītā sūtījumā) vai elektroniski.

Uzņēmumu reģistrs izsniedz arī dokumentu kopijas no tiesību subjekta vai juridiskā fakta (līguma) reģistrācijas lietas un lietvedības lietas. Publiskās daļas dokumentus (likuma “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” 4.¹⁵ panta pirmā daļa) tiešsaistē Uzņēmumu reģistra informācijas tīmekļvietnē var iegūt bez maksas un uzreiz.

Lai saņemtu publiskās vai nepubliskās daļas dokumenta kopiju ar pareizības apliecinājumu, jāiesniedz informācijas pieprasījuma veidlapa vai iesniegums brīvā formā. Dokumentu kopijas (ar pareizības apliecinājumu) izsniegšana ir maksas pakalpojums, kuru var saņemt pa pastu vai elektroniski.

Sākot ar 2021.gada 1.augustu, visus komercreģistra ierakstus un reģistrācijas lietai pievienotos dokumentus, kas atrodas komercreģistrā un atbilstoši likuma "Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru" 4.¹⁵ panta pirmajai daļai atrodas reģistrācijas lietas publiskajā daļā, bez maksas izsludina elektroniski informācijas tīmekļvietnē, nodrošinot to pirmreizēju publisku pieejamību tiešsaistē. Ieraksti un dokumenti uzskatāmi par izsludinātiem nākamajā dienā jeb pēc plkst. 00.00 pēc ieraksta izdarīšanas vai dokumenta pievienošanas reģistrācijas lietai.

Uzņēmumu reģistrs nodrošina iespēju bez maksas iegūt informāciju par visiem reģistrētajiem tiesību subjektiem atvērto datu veidā:

• reģistrācijas numurs;
• subjekta nosaukums (firma);
• subjekta vēsturiskais nosaukums (ja ticis mainīts nosaukums);
• tiesību subjekta veids;
• reģistrs, kurā tiesību subjekts ir reģistrēts;
• reģistrācijas datums;
• vienotās eiro maksājumu telpas maksājuma saņēmēja identifikators (ja tāds piešķirts);
• informācija par to, vai tiesību subjekts izslēgts no reģistra vai reorganizēts;
• datums, kad tiesību subjekts izslēgts no reģistra (vai reorganizācijas datums, ja tiesību subjekta izslēgšanas iemesls ir reorganizācija);
• juridiskā adrese;
• biedrību, nodibinājumu, arodbiedrību darbības jomas;
• ziņas par tiesību subjekta lietā reģistrētajiem patiesajiem labuma guvējiem (vārds, uzvārds, daļa personas koda, dzimšanas datums, valstspiederība, dzīvesvietas valsts);
• tiesību subjektu valdes locekļu, pārstāvēttiesīgo biedru vai citu pārstāvēttiesīgo amatpersonu dati (vārds, uzvārds, daļa personas koda, amats, reģistrācijas datums);
• ziņas par sabiedrību ar ierobežotu atbildību dalībniekiem (vārds, uzvārds, daļa personas koda, piederošo daļu skaits un daļas nominālvērtība);
• pamatinformācija par maksātnespējas procesu (ja ir reģistrētas ziņas maksātnespējas reģistrā);
• gada pārskatu finanšu dati

Šī informācija tiek nodrošināta csv, txt vai .xlsx datu formātos un ir pieejama šeit. Datu formātu informācijas izmantotājs var izvēlēties atkarībā no paredzētā informācijas izmantošanas mērķa. Dati tiek aktualizēti reizi diennaktī.

Dokumentu, kas nav minēti likuma “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” 4.¹⁵ panta pirmajā daļā, saņemšanai papildus iepriekš norādītajam rakstveida pieprasījumā obligāti jānorāda pieprasījuma pamatojums un informācijas izmantošanas mērķis.

Informācija par pakalpojumu maksas apmēriem pieejama šeit.

Cik uzticama ir informācija par komercreģistrā iekļautajiem dokumentiem?

Sākot ar 2021.gada 1.augustu, visus komercreģistra ierakstus un reģistrācijas lietai pievienotos dokumentus, kas atrodas komercreģistrā un atbilstoši likuma "Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru" 4.¹⁵ panta pirmajai daļai atrodas reģistrācijas lietas publiskajā daļā, bez maksas izsludina elektroniski Uzņēmumu reģistra informācijas tīmekļvietnē, nodrošinot to pirmreizēju publisku pieejamību tiešsaistē. Visi līdz 2021.gada 31.jūlijam izdarītie komercreģistra ieraksti, kā arī ziņas par atsevišķiem dokumentiem ir izsludinātas oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

Ieraksti un dokumenti uzskatāmi par izsludinātiem nākamajā dienā jeb pēc plkst. 00.00 pēc ieraksta izdarīšanas vai dokumenta pievienošanas reģistrācijas lietai. Komercreģistra ieraksti kļūst saistoši trešajām personām tikai pēc to izsludināšanas, izņemot, ja trešā persona zināja minētās ziņas jau pirms publikācijas. Savukārt, ja trešā persona pierāda, ka tā nezināja un nevarēja zināt attiecīgās izsludinātās ziņas, tad ziņas nav attiecināmas tiesiskajām darbībām, kas veiktas 15 dienu laikā pēc ziņu izsludināšanas.

Ja komercreģistrā ierakstāmās ziņas ir ierakstītas un izsludinātas nepareizi, trešā persona attiecībā uz personu, kuras interesēs šīs ziņas bija jāieraksta, var atsaukties uz ierakstītajām ziņām, izņemot gadījumu, kad trešā persona zināja, ka komercreģistrā ierakstītās ziņas neatbilst patiesajam tiesiskajam stāvoklim. Detalizētāku informāciju skatīt Komerclikuma 11. un 12.pantā.

Kā uzsākt reģistrācijas procedūru?

Pieteikumu iesniegšanu regulē Komerclikums. Regulējums nosaka, ka komercreģistra iestādei iesniedzami dokumenti, kas pamato ieraksta izdarīšanu komercreģistrā, un citi likumā noteiktie dokumenti. Šie dokumenti iesniedzami papīra vai elektroniskā formā.

Komercreģistra iestādei iesniedz attiecīgā dokumenta oriģinālu vai tā attiecīgi apliecinātu kopiju. Ja likumā noteikts, ka personas paraksts uz dokumenta (pieteikuma, pieteikumam pievienojama vai cita dokumenta) apliecināms notariāli, šī prasība ir izpildīta, ja parakstu apliecinājis zvērināts notārs vai, ja dokuments sastādīts elektroniskā formā, tas parakstīts ar drošu elektronisko parakstu. Ja likumā noteikts, ka personas paraksts uz dokumenta (pieteikuma, pieteikumam pievienojama vai cita dokumenta) apliecināms notariāli, pilnvarojums citai personai parakstīt šādu dokumentu apliecināms notariāli. Ārvalstīs izdotus publiskus dokumentus legalizē starptautiskajos līgumos noteiktajā kārtībā, pievienojot notariāli apliecinātu tulkojumu latviešu valodā. Privātiem dokumentiem svešvalodā pievieno apliecinātu tulkojumu latviešu valodā atbilstoši Ministru kabineta noteiktajai kārtībai.

Uzņēmumu reģistrā dokumentus reģistrācijai elektroniski iespējams iesniegt elektroniskajos iesniegšanas kanālos e-pakalpojumā, e-adresē vai e-pastā. Detalizētu informāciju par to, kā iesniegt dokumentus elektroniski skatīt šeit.

Kā tiek izskatīti iesniegtie pieteikumi?

Iesniegto dokumentu izskatīšanas kārtība ir regulēta likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru”. Tajā noteikts, ka, izskatot iesniegtos dokumentus, Uzņēmumu reģistra valsts notārs pārbauda, vai:

1. iesniegti visi likumos paredzētie dokumenti, kurus reģistrē (pievieno lietai) vai uz kuru pamata izdara ierakstu komercreģistrā;
2. dokumentam, kuru reģistrē (pievieno lietai) vai uz kura pamata izdara ierakstu komercreģistrā, ir juridisks spēks;
3. tā dokumenta forma, kuru reģistrē (pievieno lietai) vai uz kura pamata izdara ierakstu komercreģistrā, atbilst normatīvajos aktos vai statūtos noteiktajam, ja normatīvais akts paredz iespēju noteikt statūtos konkrētu dokumenta formu;
4. dokumentā, kuru reģistrē (pievieno lietai) vai uz kura pamata izdara ierakstu komercreģistrā, ietverto ziņu un noteikumu apjoms un saturs atbilst normatīvajiem aktiem un citiem reģistrācijas lietā esošajiem dokumentiem;
5. Uzņēmumu reģistrā nav reģistrēts cits tiesisks šķērslis.

Ja, pārbaudot minētos apstākļus, šķēršļi nav konstatēti, Uzņēmumu reģistra valsts notārs pieņem lēmumu par ieraksta izdarīšanu vai dokumentu reģistrāciju (pievienošanu lietai).

Gadījumā, ja tiek konstatēts, ka nav ievērotas minētās prasības, bet šie trūkumi ir novēršami, Uzņēmumu reģistra valsts notārs pieņem lēmumu par ieraksta izdarīšanas vai dokumentu reģistrācijas (pievienošanas lietai) atlikšanu un lēmumā norāda saprātīgu termiņu trūkumu novēršanai, kas nav īsāks par vienu mēnesi.

Savukārt gadījumā, ja dokumentos konstatētie trūkumi nav novēršami vai iesniegtās ziņas nav reģistrējamas komercreģistrā, Uzņēmumu reģistra valsts notārs pieņem lēmumu par atteikumu reģistrēt (pievienot lietai) dokumentus vai izdarīt ierakstu komercreģistrā. Valsts nodevu šādos gadījumos neatmaksā.

Ja Uzņēmumu reģistram tiek iesniegti nepārprotami pierādījumi, kas apliecina paraksta viltošanas faktu, Uzņēmumu reģistra valsts notārs pieņem lēmumu par atteikumu reģistrēt (pievienot lietai) dokumentus vai izdarīt ierakstu komercreģistrā.

Kas jāzina par datu aizsardzības procedūrām?

Procedūras saistītas ar datu subjekta tiesībām attiecībā uz viņa personas datu jebkādām datu apstrādes darbībām. Uzņēmumu reģistrs apstrādā personas datus tikai savu funkciju un uzdevumu izpildei atbilstoši Vispārīgās datu aizsardzības regulas, Fizisko personu datu apstrādes likuma un citu tiesību aktu regulējumam, ievērojot sava darbībā personas datu apstrādes labas prakses principus:

• apstrādāt personas datus likumīgi, godprātīgi un pārredzami, sniedzot Uzņēmumu reģistra tīmekļa vietnē informāciju par datu apstrādes procesiem un to tiesisko pamatojumu un nolūkiem (mērķiem). Personas datu apstrādi veic tikai tie nodarbinātie, kuru amata pienākumos ietilpst veikt šādas darbības;
• apstrādāt personas datus skaidros, konkrētos un leģitīmos nolūkos, neveikt apstrādi ar sākotnējo nolūku nesavietojamā veidā;
• piemērot datu apjoma un apstrādes minimizēšanas principu – apstrādāt tikai tos datus, kas ir nepieciešami datu apstrādes nolūka sasniegšanai;
• nodrošināt datu precizitāti – neprecīzus datus labot vai aktualizēt, izņemot, ja normatīvajos aktos noteikts pretējais;
• glabāt datus, nepārsniedzot datu apstrādes nolūka sasniegšanai nepieciešamo vai tiesību aktos noteikto glabāšanas termiņu;
• izmantot un pastāvīgi pilnveidot samērīgus tehniskos un organizatoriskos pasākumus, lai nodrošinātu personas datu konfidencialitāti, integritāti (nemainību) un drošību, tai skaitā aizsardzību pret neatļautu vai nelikumīgu apstrādi, nejaušu datu nozaudēšanu vai bojāšanu.

Plašāka informācija par Uzņēmumu reģistra īstenoto fizisko personu datu apstrādi pieejama šeit.

Kontaktinformācija:

Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrs

Pērses iela 2
Rīga, Latvija, LV 1011

Informatīvais tālrunis: 67031703 (Lūdzu ņemiet vērā, ka juridiskas konsultācijas netiek sniegtas). E-pasts: pasts@ur.gov.lv

Apmeklētājiem ir iespēja tikties ar iestādes vadītāju, norādot risināmo jautājumu vai problēmu, vēlamo apmeklējuma laiku, kā arī kontaktinformāciju.

Noderīgas saites:

Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrs
Eiropas Biznesa reģistrs (piekļuvi nodrošina Lursoft)

Valsts reģistra izveides vēsture

Kad reģistrs tika nodibināts?

Juridisko personu reģistrs, ar ko aizstāja iepriekšējo uzņēmumu reģistru un atsevišķas publisko organizāciju un citu struktūru reģistrācijas sistēmas, sāka darbību 2004. gada 1. janvārī.

Juridisko personu reģistrācija Lietuvā sākās 1990. gada oktobrī pašvaldību reģistrācijas dienestos, savukārt publiskas organizācijas tika reģistrētas atsevišķās ministrijās un citās iestādēs.

Kad reģistrs tika digitalizēts?

Juridisko personu reģistra digitalizācija sākās 1990. gadā. Patlaban reģistrs ir pilnībā digitalizēts.

Kādi ir patlaban piemērojamie tiesību akti?

Lietuvas Republikas Civilkodekss, Likums par juridisko personu reģistrāciju un tiesību akti, kas reglamentē konkrētu juridisko personu juridisko formu darbības, piemēram, Likums par akciju sabiedrībām, Juridisko personu reģistra nolikums.

Ir piemērojami arī citi tiesību akti, kas attiecas uz juridisko personu darbībām, piemēram, Likums par juridisko personu maksātnespēju u. c.

Kādu informāciju sniedz Uzņēmumu reģistrs?

Kas var piekļūt reģistram?

Juridisko personu reģistra dati, reģistrā glabātie dokumenti un cita reģistram iesniegtā informācija ir publiska. Jebkurai personai, kas iesniegusi pieprasījumu, kurā norādīts, kādam mērķim un uz kāda juridiskā pamata dati tiks izmantoti, ir tiesības iegūt datus no Juridisko personu reģistra un tajā glabāto dokumentu kopijas.

Kāda informācija tiek glabāta reģistrā?

Kādu veidu dati tiek glabāti? (Kādi subjekti ir reģistrēti publiskajā reģistrā? Informācija par maksātnespēju, finanšu pārskati u. c.)

Juridiskās personas reģistrācijas numurs, nosaukums, juridiskā adrese; juridiskās personas struktūras — dati par juridiskās personas vadības struktūru locekļiem, tās likvidatoriem vai maksātnespējas administratoriem; dati par personām, kuras ir tiesīgas noslēgt darījumus juridiskās personas vārdā; noteikums, kas ļauj personām rīkoties juridiskās personas vārdā; juridiskās personas darbību ierobežojumi; finanšu gada sākuma un beigu datumi; darbību laika periods, ja šis periods ir ierobežots; juridiskās personas juridiskais statuss (bankrota, likvidācijas, pārstrukturizācijas vai reorganizācijas procesā); informācija par to, ka juridiskā persona veic darbību kā trasta vai uzņēmuma un pārvaldības pakalpojumu sniedzējs, virtuālās valūtas maiņas operators vai virtuālās valūtas maka noguldījumu operators; ja publiskai vai privātai sabiedrībai ar ierobežotu atbildību ir viens akcionārs — dati par uzņēmuma akcionāru, visu akciju iegādes datums, datums, kad visas uzņēmuma akcijas vai to daļa nodota citām personām; dati par uzraudzības struktūru locekļiem; dati par juridiskās personas filiāles vai pārstāvniecības dibinātāju; gada finanšu pārskatu nosaukumi vai — likumā noteiktajos gadījumos — gada konsolidēto finanšu pārskatu nosaukumi, kā arī datumi, kad pārskati parakstīti un iesniegti Juridisko personu reģistram, utt.

Kādi dokumenti tiek reģistrēti/glabāti (lietas, dokumentu grāmata, statūti, pilnsapulču protokoli u. c.)?

Pieprasījumi reģistrēt datus; dalībnieku sapulču protokoli un lēmumi; koleģiāta vadības struktūru sapulču protokoli un lēmumi; statūti/nolikumi; ārvalstu juridisko personu filiāļu un pārstāvniecību reģistrācijas dokumenti; gada finanšu pārskatu kopumi vai — likumā noteiktajos gadījumos — gada konsolidēto finanšu pārskatu kopumi; aktīvu vērtēšanas ziņojumi utt.

Kā es varu veikt meklēšanu (un kādi ir pieejamie meklēšanas kritēriji)?

Personīgi

Meklēšanu var veikt personīgi.

Reģistra tīmekļa vietnē

Meklēšanu var veikt reģistra tīmekļa vietnē.

Kādi ir pieejamie meklēšanas kritēriji?

Ir iespējams veikt meklēšanu pēc juridiskās personas reģistrācijas numura, nosaukuma vai nosaukuma daļas.

Kā es varu iegūt dokumentus?

Vai tas ir bez maksas?

Dokumentus nevar iegūt bez maksas.

Vai tas ir par maksu?

Par datu, informācijas un dokumentu kopiju iegūšanu no reģistra iekasē maksu, kuras apmēru noteikusi Lietuvas Republikas valdība.

Kā es varu iegūt izrakstu no reģistra, dokumentu apliecinātu kopiju vai norakstu?

Apliecinātu izrakstu no Juridisko personu reģistra var pasūtīt tiešsaistē, izmantojot pašapkalpošanās sistēmu, pa e-pastu, pa pastu vai ierodoties klientu apkalpošanas nodaļā.

Apliecinātu dokumenta kopiju no Juridisko personu reģistra var pasūtīt pa e-pastu, pa pastu vai ierodoties klientu apkalpošanas nodaļā. Neapliecinātu dokumenta kopiju var pasūtīt un iegūt tiešsaistē, izmantojot pašapkalpošanās sistēmu.

Par dokumenta izraksta vai kopijas izsniegšanu iekasē maksu, ko noteikusi Lietuvas Republikas valdība.

Reģistrācijas procedūra

Kā es varu uzsākt reģistrācijas procedūru (kā iesniegt pieteikumus reģistram, kādas ir dokumentu apliecināšanas prasības, kāda veida dokumenti man jāpievieno)?

Personīgi

Reģistrācijas procesu var uzsākt personīgi.

Lai reģistrētu juridisku personu Juridisko personu reģistrā, ir jāiesniedz šādi dokumenti:

1. iepriekšnoteiktas formas dokuments juridiskas personas reģistrācijai;
2. juridiskās personas dibināšanas dokumenti;
3. citi likumā noteikti dokumenti.

Notārs vai Tieslietu ministrija pārbauda reģistra datu apstrādātājam iesniegto datu patiesumu, dibināšanas dokumentu atbilstību tiesību aktu prasībām un to, vai ir iespējams reģistrēt vai ievadīt reģistrā juridisko personu, filiāli vai pārstāvniecību, grozītos dibināšanas datus un dibināšanas dokumentus un filiāles vai pārstāvniecības noteikumus, jo ir izpildīti tiesību aktos vai konstitūcijas dokumentā noteiktie pienākumi vai ir radušies tiesību aktos vai dibināšanas instrumentos noteiktie apstākļi.

Tiešsaistē

Populārākās juridisko personu juridiskās formas, piemēram, sabiedrības ar ierobežotu atbildību, mazas partnerības, individuālus uzņēmumus, publiskas struktūras, asociācijas un labdarības un atbalsta fondus, var reģistrēt tiešsaistē. Tās veido aptuveni 80 % no visām juridiskajām personām, kas tiek reģistrētas Juridisko personu reģistrā.

Dokumentus var iesniegt elektroniski tieši reģistra datu apstrādātājam, izmantojot Reģistru centra klientu pašapkalpošanās sistēmu, ar nosacījumu, ka dibinātājam ir kvalificēts elektronisks paraksts; dokumentus sagatavo atbilstoši apstiprinātām veidnēm (reglamenti, statūti, dibināšanas akts vai dibināšanas memorands); juridiskās personas nosaukumā nedrīkst lietot valsts nosaukuma saīsināto formu (“Lietuva”); jābūt elektroniski parakstītam piekrišanas apliecinājumam no telpu īpašniekiem attiecībā uz telpām, kas izmantojamas juridiskās adreses reģistrēšanai, ja telpas nepieder dibinātājam; sabiedrības ar ierobežotu atbildību akcijas apmaksā ar iemaksu naudā; asociācijas, publiskas struktūras vai labdarības un atbalsta fonda mērķi un darbības jomas atbilst publisku juridisku personu mērķu un darbības jomu klasifikācijai; labdarības vai atbalsta fonds netur dotāciju kapitālu.

Kā tiek izskatīti iesniegtie pieteikumi?

Izskatot iesniegtos dokumentus, reģistra datu apstrādātājs nosaka, vai:

1. iesniegtais pieteikums juridiskas personas reģistrēšanai (izmaiņas datos un dokumentos, kas reģistrējami reģistrā, datu dzēšana) atbilst noteiktajai formai un vai ir iesniegti visi dokumenti;
2. nav nokavēti Civilkodeksa 2.46. panta 4. punktā minētie termiņi;
3. reģistram iesniegtie dati un dokumenti ir savstarpēji atbilstīgi, skaidri un nav maldinoši;
4. dokumentu forma vai saturs nav pretrunā tiesību aktiem.

Reģistra datu apstrādātājs var atteikties reģistrēt juridisku personu tikai tad, ja tiek konstatēts viens no minētajiem apstākļiem.

Ja notārs vai Tieslietu ministrija ir apliecinājusi saņemtos pieteikuma datus un dibināšanas dokumentus, reģistra datu apstrādātājs nepārbauda iesniegto datu patiesumu vai dokumentu satura atbilstību tiesību aktu prasībām.

Reģistrācijas tiesiskās sekas

Ierakstu par trešām personām sekas saskaņā ar Direktīvas (ES) 2017/1132 17. pantu

Datus un informāciju Juridisko personu reģistrā uzskata par pareiziem, kamēr vien tie netiek apstrīdēti atbilstoši procedūrai, ko nosaka Lietuvas Republikas tiesību akti un Eiropas Savienības tiesību akti.

Neatbilstības starp ierakstu reģistrā un tā publikāciju

Publikācija ir balstīta uz apliecinātiem ierakstiem reģistrā, un neatbilstības nepastāv. Paziņojumi tiek automātiski ģenerēti informācijas publikācijā, pamatojoties uz Juridisko personu reģistrā ievadītajiem datiem.

Kurš ir atbildīgs par ierakstu pareizību?

Juridiskās personas vadības struktūra atbild par iesniegto dokumentu un datu pareizību un to savlaicīgu iesniegšanu reģistra datu apstrādātājam, ja vien tiesību akti vai dibināšanas dokumenti neparedz citādi.

Datu aizsardzības procedūras

Procedūras saistībā ar datu subjekta tiesībām attiecībā uz tā personas datu publicēšanu un glabāšanu

Reģistrā ietvertie dati, informācija un dokumenti ir publiski. Jebkura persona var piekļūt reģistrā ietvertajiem datiem, informācijai un dokumentiem saskaņā ar procedūrām, kas noteiktas tiesību aktos un Juridisko personu reģistra nolikumā. Datu saņēmēji drīkst izmantot reģistra datus tikai tādam nolūkam, tādā apmērā un tādā veidā, kā tika norādīts, kad tie saņēma datus. Personas dati tiek apstrādāti saskaņā ar Regulu (ES) 2016/679.

Kontaktinformācija

Juridisko personu reģistra datu apstrādātājs — valsts uzņēmums “Reģistru centrs”.

Tālr. +370 5 268 8262

E-pasts: info@registrucentras.lt

Noderīgas saites

https://www.registrucentras.lt/p/671

https://www.registrucentras.lt/en/

Valsts reģistra izveides priekšvēsture

Kad tas tika izveidots?

Uzņēmumu reģistrs, kurā bija iekļautas tikai fiziskas personas, tika izveidots ar 1909. gada 23. decembra likumu,. 1972. gadā atbilstoši Eiropas tiesību aktu nostādnēm tika izveidots komercreģistrs. 1987. gadā šie divi reģistri tika apvienoti, izveidojot vienu reģistru, proti, Uzņēmumu un komercreģistru. Kopš 2003. gada šis reģistrs darbojas tieslietu ministra padotībā, un tā pārvaldība ir uzticēta ekonomisko interešu grupai “LUKSEMBURGAS KOMERCREĢISTRI”.

Kad tas tika digitalizēts?

Uzņēmumu un komercreģistra digitalizācija tika sākta 2006. gadā un pabeigta 2007. gadā. Uzņēmumu un komercreģistrs tagad ir pilnībā aprīkots ar meklēšanas funkciju un ir pieejams tikai elektroniski.

Kādi tiesību akti šobrīd ir piemērojami?

• Grozītais 2002. gada 19. decembra Likums par uzņēmumu un komercreģistru un par grāmatvedību un gada pārskatiem;
• grozītie 2003. gada 23. janvāra Lielhercogistes noteikumi, ar kuriem īsteno 2002. gada 19. decembra likumu par uzņēmumu un komercreģistru un par grāmatvedību un gada pārskatiem;
• grozītie 2016. gada 27. maija Ministra noteikumi, ar kuriem nosaka kritērijus tādu dokumentu atveidei un formai, kas paredzēti publicēšanai Elektroniskajā uzņēmumu un asociāciju krājumā (Recueil électronique des sociétés et associations).

Kādu informāciju sniedz komercreģistrs?

—

Kam ir tiesības piekļūt reģistram?

Uzņēmumu un komercreģistrs ir publisks.

Kādu informāciju satur komercreģistrs?

Kādu veidu dati tiek uzglabāti? (publiskajā reģistrā uzskaitītās struktūrvienības, maksātnespējas informācija, finanšu pārskati utt.)

Uzņēmumu un komercreģistrā ir jāreģistrē šādas struktūrvienības:

• uzņēmēji, kas ir fiziskas personas;
• komercsabiedrības;
• ekonomisko interešu grupas un Eiropas ekonomisko interešu grupas;
• filiāles, ko Luksemburgas Lielhercogistē ir izveidojuši uzņēmumi, kuri darbojas saskaņā ar komerclikumu un civillikumu, ekonomisko interešu grupas un Eiropas ekonomisko interešu grupas, kas darbojas saskaņā ar citas valsts likumu;
• uzņēmumi, kas darbojas saskaņā ar civillikumu;
• bezpeļņas asociācijas un nodibinājumi;
• pensiju uzkrāšanas asociācijas;
• lauksaimniecības asociācijas;
• valsts un pašvaldību publiskās iestādes;
• savstarpējās apdrošināšanas asociācijas;
• īpašas komandītsabiedrības;
• kopfondi un vērtspapīrošanas fondi;
• savstarpējās sabiedrības.

Visa Uzņēmumu un komercreģistrā uzglabātā informācija ir noteikta ar likumu un atkarīga no attiecīgās struktūrvienības juridiskās formas.

Kopumā tiek vākta divu veidu informācija:

• juridiskie dati (nosaukums, juridiskā adrese, kapitāls, likumīgo pārstāvju identitāte, finanšu gads, informācija par tiesas lēmumu utt.);
• finanšu dati (gada pārskati).

Kādi dokumenti tiek iesniegti/uzglabāti? (Lietas materiāli, maksājumus apstiprinoši dokumenti, statūti, pilnsapulces protokoli utt.)

Uzņēmumu un komercreģistrā nodod tikai likumā paredzētos dokumentus. Nododamo dokumentu saraksts ir atkarīgs no attiecīgās struktūrvienības juridiskās formas.

Visi dokumenti, kas nodoti par attiecīgo reģistrēto struktūrvienību, ir iekļauti elektroniskajos lietas materiālos un tiek turēti Uzņēmumu un komercreģistrā.

Tādējādi Uzņēmumu un komercreģistrā tiek turēti šādi dokumenti (neizsmeļošs uzskaitījums):

• dibināšanas statūti un statūtu grozījumi;
• statūtu pilnā, unificētā redakcija;
• protokols vai izraksti no protokola par juridiskās adreses, pārstāvju, partneru, par kontu revīziju atbildīgo personu izmaiņām;
• izraksti no tiesas nolēmumiem, kas skar Uzņēmumu un komercreģistrā reģistrēto struktūrvienību;
• uzskaites dokumenti;
• dokumenti vai dokumentu izraksti, ar kuriem tiek pasludināta reģistrētās struktūrvienības likvidēšana;
• apvienošanās noteikumu projekts utt.

Kā es varu veikt meklēšanu (un kādi meklēšanas kritēriji ir pieejami)?

Klātienē

Uzņēmumu un komercreģistrā informāciju var meklēt tieši tīmekļvietnē Uzņēmumu un komercreģistrs, kas ir pilnīgi elektroniska. Tomēr personām, kurām nav nepieciešamā datoraprīkojuma, Luksemburgā ir pieejams fiziskais birojs, kurā var veikt meklēšanu, izmantojot tam paredzētu datoru.

Reģistra tīmekļvietnē

Lietas materiālus var meklēt un skatīt Uzņēmumu un komercreģistra (RCS) tīmekļvietnē, izmantojot izvēlni “piedāvātie pakalpojumi” un “meklēt RCS lietas materiālu”.

Lai skatītu iesniegtos dokumentus, lietotājam ir jāreģistrējas tīmekļvietnē, izveidojot vai neizveidojot personisko kontu.

Kādi meklēšanas kritēriji ir pieejami?

Publisko meklēšanu veic pēc attiecīgās struktūrvienības reģistrācijas numura vai nosaukuma.

Kā es varu iegūt dokumentus?

Bez maksas?

Uzņēmumu un komercreģistrā iesniegtie dokumenti ir pieejami bez maksas. Meklējot lietas materiālus, iesniegtajam dokumentam var piekļūt, vienkārši uzklikšķinot uz attiecīgās PDF ikonas.

Par maksu?

Izraksti, sertifikāti vai apliecinātās kopijas, ko izdevis Uzņēmumu un komercreģistra administrators, ir pieejami par maksu.

Kā es varu iegūt izrakstu no reģistra, apliecinātu kopiju vai dokumentu transkriptu?

Izrakstus un sertifikātus var pasūtīt tīmekļvietnē, izmantojot izvēlni piedāvātie pakalpojumi.

Nodotā dokumenta apliecinātu kopiju var pasūtīt, sameklējot attiecīgās struktūrvienības elektronisko lietu un atķeksējot aili “apliecināts”, kas atrodas blakus PDF ikonai, lai skatītu nodoto dokumentu.

Reģistrācijas procedūra

Kā uzsākt reģistrācijas procedūru (kā iesniegt pieteikumus reģistram, dokumentu apliecinājumam, kādu veidu dokumentus pievienot)?

Klātienē

Uzņēmumu un komercreģistram ir palīdzības dienests, kas atvērts ikvienam, kuram ir kaut kas nepieciešams no reģistra. Uzņēmumu un komercreģistra administratora darbinieks palīdzēs personai veikt elektroniskās procedūras. Lai izmantotu šo pakalpojumu, ir nepieciešams iepriekš pieteikties.

Tiešsaistē

Lai veiktu jebkādas darbības Uzņēmumu un komercreģistrā, ir jāreģistrējas tā tīmekļvietnē.

Lai reģistrētos iesniegšanas/reģistrācijas nolūkos, ir nepieciešama luxtrust vai eIDAS apliecība un ir jāizveido lietotāja konts. Pēc reģistrēšanās lietotājam ir jāizvēlas izvēlne “elektroniskā iesniegšana”, lai sāktu procesu.

Kā tiek apstrādāti reģistrācijas pieteikumi?

Tiklīdz lietotājs ir pabeidzis savu iesniegšanas/reģistrācijas pieteikumu, Uzņēmumu un komercreģistra administrators trīs dienu laikā pēc saņemšanas veic pieteikuma īsu juridisku pārbaudi. Tiek pārbaudīta dažādu iesniegtās informācijas daļu saskanība un vai ir iesniegta visa prasītā informācija, kā arī tas, vai ir juridisks pamats iesniegtās informācijas/dokumenta nodošanai vai reģistrēšanai.

Ja pieteikums ir nepilnīgs, kļūdains vai neatbilst likumam, to nodod atpakaļ lietotājam pārbaudei un labojumu veikšanai.

Reģistrācijas tiesiskās sekas

Reģistrācijas sekas attiecībā uz trešām personām saskaņā ar Direktīvas (ES) 2017/1132 17. pantu

Dokumentu vai informācijas vienību publicē, iesniedzot to Uzņēmumu un komercreģistrā, pēc tam to publicē Oficiālajā Vēstnesī, t. i., Elektroniskajā uzņēmumu un asociāciju krājumā (Recueil électronique des sociétés et associations — RESA). Tiklīdz informācija ir nodota Uzņēmumu un komercreģistrā, tā ir pieejama reģistra tīmekļvietnē. Publicēšana RESA notiek 15 dienu laikā pēc dokumentu nodošanas, un praksē parasti tas notiek tajā pašā nodošanas dienā.

Atsaukties uz dokumentiem un to izrakstiem attiecībā pret trešām personām var tikai no dienas, kad tie publicēti RESA, izņemot, ja uzņēmums var pierādīt, ka šīm trešajām personām tie bija zināmi. Trešās personas savukārt var atsaukties uz vēl nepublicētiem dokumentiem vai to izrakstiem. Ja darījums noticis agrāk nekā 16 dienas pēc publicēšanas dienas, šādi dokumenti un dokumentu izraksti nav izpildāmi attiecībā pret trešām personām, kuras var pierādīt, ka nekādi nevarēja par tiem zināt.

Reģistrēta un publicēta teksta atšķirības

Ja iesniegtais teksts un Elektroniskajā uzņēmumu un asociāciju krājumā publicētais teksts atšķiras, publicēto tekstu nevar izpildīt attiecībā pret trešajām personām. Savukārt trešās personas var uz to atsaukties, izņemot, ja uzņēmums var pierādīt, ka reģistram iesniegtais teksts tām patiesībā bijis zināms.

Pēc 2016. gada reformas, kad Uzņēmumu un komercreģistra administrators kļuva par Elektroniskā uzņēmumu un asociāciju krājuma administratoru, vairs nepastāv risks, ka reģistrā iesniegtais teksts un publicētais teksts varētu atšķirties.

Kurš ir atbildīgs par reģistrētās informācijas pareizību?

Pieprasījumi, lai piekļūtu apstrādes darbībām, attiecībā uz kurām Uzņēmumu un komercreģistra administrators ir apakšuzņēmējs un tieslietu ministrs ir datu pārzinis, vai šo apstrādes darbību labošanai vai ierobežošanai, ir jāadresē Luksemburgas komercreģistriem (uz e-pasta adresi: helpdesk@lbr.lu, vai pa pastu G.I.E. LUXEMBOURG BUSINESS REGISTERS, ar norādi Data Protection Officer, L-2961 Luxembourg), kas šos pieprasījumus pārsūtīs Tieslietu ministrijas par datu aizsardzību atbildīgajai personai.

Uzņēmumu un komercreģistrā iekļauto informāciju uzglabā 20 gadus no dienas, kad tiek dzēsti reģistrētās struktūrvienības lietas materiāli, saskaņā ar piemērojamo tiesību un normatīvo regulējumu.

Persona, kas iesniegusi dokumentus, ir atbildīga par lietas materiālos ietvertās informācijas pareizību.

Datu aizsardzības principi

Procedūras saistībā ar datu subjektu tiesībām attiecībā uz personas datu publicēšanu un glabāšanu

Pieprasījumi, lai piekļūtu apstrādes darbībām, attiecībā uz kurām Uzņēmumu un komercreģistra administrators ir apakšuzņēmējs un tieslietu ministrs ir datu pārzinis, vai šo apstrādes darbību labošanai vai ierobežošanai, ir jāadresē Luksemburgas komercreģistriem (uz e-pasta adresi: helpdesk@lbr.lu, vai pa pastu G.I.E. LUXEMBOURG BUSINESS REGISTERS, ar norādi Data Protection Officer, L-2961 Luxembourg), kas šos pieprasījumus pārsūtīs Tieslietu ministrijas par datu aizsardzību atbildīgajai personai.

Uzņēmumu un komercreģistrā iekļauto informāciju uzglabā 20 gadus no dienas, kad tiek dzēsti reģistrētās struktūrvienības lietas materiāli, saskaņā ar piemērojamo tiesību un normatīvo regulējumu.

Kontaktinformācija

Noderīgas saites

Luksemburgas komercreģistru tīmekļvietne

Uzņēmumu un komercreģistra portāls

Ko piedāvā Ungārijas komercreģistrs?

Komercreģistrā ir iekļauti dati par reģistrētiem uzņēmumiem un uzņēmumu dokumenti, kas kalpo par pamatu reģistrācijai. Komercreģistra datus (par tajā reģistrētajiem uzņēmumiem) pārvalda tiesas, īstenojot savas pilnvaras kā reģistrācijas tiesas. Informācija par uzņēmumiem un uzņēmumu dokumenti tiek uzglabāti elektroniski. Dati par uzņēmumiem, kas ir reģistrēti kādā Ungārijas reģistrācijas tiesā, ir pieejami bez maksas Tieslietu ministrijas Uzņēmumu informācijas un elektroniskās uzņēmumu reģistrācijas dienesta tīmekļa vietnē: https://www.e-cegjegyzek.hu/.

Izmantojot komercreģistru, Jūs varat piekļūt šādai reģistrā ievadītai informācijai (spēkā esošai vai atsauktai):

• uzņēmuma reģistrācijas numurs (cégjegyzékszám);
• uzņēmuma nosaukums;
• galvenais birojs (székhely);
• uzņēmuma telpa(s) (telephely);
• filiāle(s) (fióktelepek);
• darbība(as);
• parakstītais pamatkapitāls;
• nodokļu maksātāja numurs;
• informācija par to, vai uzsākts bankrota, likvidācijas vai izlīguma process;
• informācija par to, vai uzņēmuma (bijušajam) direktoram vai vadītājam saskaņā ar 2013. gada likuma Nr. V par Civilkodeksu 3:22. pantu ir aizliegts būt par cita uzņēmuma direktoru vai vadītāju.

Katras nedēļas pirmajā dienā tiek atjaunināta šāda informācija:

1. Visi uzņēmuma dati komercreģistrā (saglabātais uzņēmuma izraksts) (tárolt cégkivonat), kā arī vēl nereģistrētie dati par reģistrācijas pieprasījumiem vai reģistrācijas izmaiņām.
2. Informācijā par uzņēmumu ir norādīti šādi dati:

• īpašumtiesības (dalībnieki vai kapitāldaļu turētāji), kā arī juridiskas personas, uzņēmējdarbības organizācijas bez juridiskas personas statusa (jogi személyiség nélküli gazdasági társaság) vai cita veida organizācijas pilnvarotie pārstāvji;
• fiziskas personas, kuras ir uzņēmuma padomes sastāvā, un to pārstāvības tiesības.

Katras nedēļas pirmajā dienā atjauninātos datus var atrast, izmantojot meklēšanas programmu.

Komercreģistrā informācija tiek arī glabāta, pamatojoties uz citiem kritērijiem (var piekļūt arī datiem, kas vairs nav spēkā), un papildus informācijai par uzņēmumu var piekļūt arī uzņēmumu dokumentiem. Datiem var piekļūt reģistrācijas tiesās un izmantojot Uzņēmumu informācijas dienestu, savukārt uzņēmumu dokumentu apliecinātas vai neapliecinātas kopijas un informāciju par uzņēmumu var iegūt par samaksu.

Vai piekļuve Ungārijas komercreģistram ir bez maksas?

Iepriekš minētajā apjomā Ungārijas komercreģistra saturs ir pieejams bez maksas šajā vietnē:https://www.e-cegjegyzek.hu/?ceginformacio. Par pieeju pārējai informācijai ir jāmaksā.

Kā veikt meklējumus Ungārijas komercreģistrā?

Informāciju par uzņēmumu var meklēt pēc viena no šādiem kritērijiem:

- uzņēmuma nosaukums;

- uzņēmuma reģistrācijas numurs;

- nodokļu maksātāja numurs.

Cik uzticama ir reģistrā iekļautā informāciju?

Dati, kas minēti Direktīvas 2009/101/EK 2. pantā, Ungārijā reģistrētām uzņēmējsabiedrībām ir tiešsaistē pieejami bez maksas.

Ungārijā publisko informāciju par uzņēmējsabiedrībām sniedz reģistra tiesa, Uzņēmējsabiedrību informācijas dienests vai arī tā tiek publicēta Uzņēmējsabiedrību vēstnesī. Uzņēmējsabiedrību vēstnesis ir Tieslietu ministrijas oficiālais izdevums, kas bez maksas ir pieejams tiešsaistē tīmekļa vietnē http://www.e-cegkozlony.gov.hu/ Kad vēstnesī tiek publicēta komercreģistrā iekļautā informācija par akciju sabiedrību vai sabiedrību ar ierobežotu atbildību, reģistra tiesa šeit publicē arī uzņēmējsabiedrības statūtus un jebkādas tajos veiktās izmaiņas. Informācija tiek augšupielādēta katru dienu.

Komercreģistra datus pārvalda tiesas, īstenojot savas pilnvaras kā Reģistrācijas tiesas. Informācija par uzņēmumiem un uzņēmumu dokumenti tiek uzglabāti elektroniski. Dati par uzņēmumiem, kuri ir reģistrēti kādā Ungārijas Reģistrācijas tiesā, ir bez maksas pieejami Tieslietu ministrijas Uzņēmumu informācijas un elektroniskās uzņēmumu reģistrācijas dienesta tīmekļa vietnē: https://www.e-cegjegyzek.hu/.

Ungārijas komercreģistra vēsture

Datus par uzņēmumiem elektroniskā veidā tiesas saglabā no 1993. gada jūlija, kad Nacionālā uzņēmumu informācijas un uzņēmumu reģistrācijas sistēma (Országos Céginformációs és Cégnyilvántartási Rendszer) tika pilnībā nodota ekspluatācijā.

Sistēmas reakcijas laiks starp jebkurām divām tiesām ir minūšu jautājums.

Ko piedāvā Ungārijas komercreģistrs?

Komercreģistrā ir iekļauti dati par reģistrētiem uzņēmumiem un uzņēmumu dokumenti, kas kalpo par pamatu reģistrācijai. Komercreģistra datus (par tajā reģistrētajiem uzņēmumiem) pārvalda tiesas, īstenojot savas pilnvaras kā reģistrācijas tiesas. Informācija par uzņēmumiem un uzņēmumu dokumenti tiek uzglabāti elektroniski. Dati par uzņēmumiem, kas ir reģistrēti kādā Ungārijas reģistrācijas tiesā, ir pieejami bez maksas Tieslietu ministrijas Uzņēmumu informācijas un elektroniskās uzņēmumu reģistrācijas dienesta tīmekļa vietnē: https://www.e-cegjegyzek.hu/.

Izmantojot komercreģistru, Jūs varat piekļūt šādai reģistrā ievadītai informācijai (spēkā esošai vai atsauktai):

• uzņēmuma reģistrācijas numurs (cégjegyzékszám);
• uzņēmuma nosaukums;
• galvenais birojs (székhely);
• uzņēmuma telpa(s) (telephely);
• filiāle(s) (fióktelepek);
• darbība(as);
• parakstītais pamatkapitāls;
• nodokļu maksātāja numurs;
• informācija par to, vai uzsākts bankrota, likvidācijas vai izlīguma process;
• informācija par to, vai uzņēmuma (bijušajam) direktoram vai vadītājam saskaņā ar 2013. gada likuma Nr. V par uzņēmējdarbības organizācijām 3:22. pantu ir aizliegts būt par cita uzņēmuma direktoru vai vadītāju.

Katras nedēļas pirmajā dienā tiek atjaunināta šāda informācija:

1. Visi uzņēmuma dati komercreģistrā (saglabātais uzņēmuma izraksts) (tárolt cégkivonat), kā arī vēl nereģistrētie dati par reģistrācijas pieprasījumiem vai reģistrācijas izmaiņām.
2. Informācijā par uzņēmumu ir norādīti šādi dati:

• īpašumtiesības (dalībnieki vai kapitāldaļu turētāji), kā arī juridiskas personas, uzņēmējdarbības organizācijas bez juridiskas personas statusa (jogi személyiség nélküli gazdasági társaság) vai cita veida organizācijas pilnvarotie pārstāvji;
• fiziskas personas, kuras ir uzņēmuma padomes sastāvā, un to pārstāvības tiesības.

Katras nedēļas pirmajā dienā atjauninātos datus var atrast, izmantojot meklēšanas programmu.

Komercreģistrā informācija tiek arī glabāta, pamatojoties uz citiem kritērijiem (var piekļūt arī datiem, kas vairs nav spēkā), un papildus informācijai par uzņēmumu var piekļūt arī uzņēmumu dokumentiem. Datiem var piekļūt reģistrācijas tiesās un izmantojot Uzņēmumu informācijas dienestu, savukārt uzņēmumu dokumentu apliecinātas vai neapliecinātas kopijas un informāciju par uzņēmumu var iegūt par samaksu.

Vai piekļuve Ungārijas komercreģistram ir bez maksas?

Iepriekš minētajā apjomā Ungārijas komercreģistra saturs ir pieejams bez maksas šajā vietnē:https://www.e-cegjegyzek.hu/?ceginformacio. Par pieeju pārējai informācijai ir jāmaksā.

Kā veikt meklējumus Ungārijas komercreģistrā?

Informāciju par uzņēmumu var meklēt pēc viena no šādiem kritērijiem:

• uzņēmuma nosaukums;
• uzņēmuma reģistrācijas numurs;
• nodokļu maksātāja numurs.

Cik uzticama ir reģistrā iekļautā informāciju?

Dati, kas minēti Direktīvas 2009/101/EK 2. pantā, Ungārijā reģistrētām uzņēmējsabiedrībām ir tiešsaistē pieejami bez maksas.

Ungārijā publisko informāciju par uzņēmējsabiedrībām sniedz reģistra tiesa, Uzņēmējsabiedrību informācijas dienests vai arī tā tiek publicēta Uzņēmējsabiedrību vēstnesī. Uzņēmējsabiedrību vēstnesis ir Tieslietu ministrijas oficiālais izdevums, kas bez maksas ir pieejams tiešsaistē tīmekļa vietnē http://www.e-cegkozlony.gov.hu/ Kad vēstnesī tiek publicēta komercreģistrā iekļautā informācija par akciju sabiedrību vai sabiedrību ar ierobežotu atbildību, reģistra tiesa šeit publicē arī uzņēmējsabiedrības statūtus un jebkādas tajos veiktās izmaiņas. Informācija tiek augšupielādēta katru dienu.

Komercreģistra datus pārvalda tiesas, īstenojot savas pilnvaras kā Reģistrācijas tiesas. Informācija par uzņēmumiem un uzņēmumu dokumenti tiek uzglabāti elektroniski. Dati par uzņēmumiem, kuri ir reģistrēti kādā Ungārijas Reģistrācijas tiesā, ir bez maksas pieejami Tieslietu ministrijas Uzņēmumu informācijas un elektroniskās uzņēmumu reģistrācijas dienesta tīmekļa vietnē: https://www.e-cegjegyzek.hu/.

Ungārijas komercreģistra vēsture

Datus par uzņēmumiem elektroniskā veidā tiesas saglabā no 1993. gada jūlija, kad Nacionālā uzņēmumu informācijas un uzņēmumu reģistrācijas sistēma (Országos Céginformációs és Cégnyilvántartási Rendszer) tika pilnībā nodota ekspluatācijā.

Sistēmas reakcijas laiks starp jebkurām divām tiesām ir minūšu jautājums.

Valsts reģistra izveides vēsture

Kad tas tika dibināts?

Maltas komercreģistrs (MBR) ir valsts aģentūra, kurai autonomija tika piešķirta 2018. gadā, pieņemot Sekundāro normatīvo aktu Nr. 595.27. Pirms izveides aģentūra bija Maltas Finanšu pakalpojumu iestādes (MFSA) struktūrvienība. Aģentūrai tika piešķirtas visas pilnvaras un pienākumi, kas saskaņā ar Likumu par uzņēmējsabiedrībām (Maltas likumu krājuma 386. nodaļa) un citiem piemērojamiem tiesību aktiem attiecas uz komercreģistru.

Kad tas tika digitalizēts?

Sākotnēji tiešsaistes sistēma tika izstrādāta 2004. gadā, gadu gaitā veicot dažādus uzlabojumus, lai labāk apmierinātu iedzīvotāju, korporatīvo pakalpojumu sniedzēju un pašu uzņēmumu vajadzības. MBR tiešsaistes sistēma pašlaik tiek rūpīgi atjaunināta, lai nodrošinātu mūsdienīgāku digitālo pakalpojumu, izmantojot progresīvākas tehnoloģijas, tai skaitā nodrošinot iespēju izmantot elektronisko parakstu un izveidot uzņēmumu tiešsaistē, izmantojot efektīvāku tehnoloģisko sistēmu. Paredzams, ka sistēma tiks pilnībā atjaunināta un digitalizēta 2021. gada beigās vai 2022. gada sākumā.

Kādi ir spēkā esošie piemērojamie tiesību akti?

Likums, ar ko izveido aģentūru, ir Sekundārais normatīvais akts Nr. 595.27. Tomēr normatīvie tiesību akti, kas vēl vairāk dažādo aģentūras pilnvaras un funkcijas, kā arī nosaka pienākumus un saistības juridiskām personām un uzņēmumu amatpersonām, ir apjomīgi. Šie tiesību akti ir šādi:

Maltas likumu krājuma 386. nodaļa, Likums par uzņēmējsabiedrībām;

S.N.A. Nr. 386.01, Maltas likumu krājums, Likuma par uzņēmējsabiedrībām (veidlapas) noteikumi;

S.N.A Nr. 386.02, Maltas likumu krājums, Likuma par uzņēmējsabiedrībām (Ieguldījumu sabiedrības ar mainīgu pamatkapitālu) noteikumi;

S.N.A. Nr. 386.03, Maltas likumu krājums, Likuma par uzņēmējsabiedrībām (nodevas) noteikumi;

S.N.A. Nr. 386.04, Maltas likumu krājums, Likuma par uzņēmējsabiedrībām (Ieguldījumu sabiedrības ar fiksētu akciju kapitālu) noteikumi;

S.N.A. Nr. 386.05, Maltas likumu krājums, Noteikumi par uzņēmumu darbības turpināšanu;

S.N.A. Nr. 386.06, Maltas likumu krājums, Likuma par uzņēmējsabiedrībām (Piemērojamība ārzonas uzņēmējsabiedrībām) noteikumi;

S.N.A. Nr. 386.07, Maltas likumu krājums, Likuma par uzņēmējsabiedrībām piemērojamība ārzonas uzņēmējsabiedrībām, kas izveidotas un reģistrētas saskaņā ar Rīkojumu par komercsabiedrībām, un Maltas Finanšu pakalpojumu iestādes rīkojumu;;

S.N.A. Nr. 386.08, Maltas likumu krājums, Likuma par uzņēmējsabiedrībām (Eiropas ekonomisko interešu grupas) noteikumi;

S.N.A. Nr. 386.09, Maltas likumu krājums, Likuma par uzņēmējsabiedrībām (Eiropas ekonomisko interešu grupas) noteikumi;

S.N.A. Nr. 386.10, Maltas likumu krājums, Likuma par uzņēmējsabiedrībām (vairāku vienību sabiedrības, kas nodarbojas ar apdrošināšanu) noteikumi;

S.N.A. Nr. 386.11, Maltas likumu krājums, Likuma par uzņēmējsabiedrībām (prospekta) noteikumi;

S.N.A. Nr. 386.12, Maltas likumu krājums, Noteikumi par sabiedrību ar ierobežotu atbildību pārrobežu apvienošanos;

S.N.A. Nr. 386.13, Maltas likumu krājums, Likuma par uzņēmējsabiedrībām (vairāku patstāvīgu vienību sabiedrības vai korporācijas, kas nodarbojas ar apdrošināšanu) noteikumi;

S.N.A. Nr. 386.14, Maltas likumu krājums, Likuma par uzņēmējsabiedrībām (SICAV vairāku patstāvīgu vienību sabiedrības vai korporācijas) noteikumi;

S.N.A. Nr. 386.15, Maltas likumu krājums, Likuma par uzņēmējsabiedrībām (atzītas vairāku patstāvīgu vienību sabiedrības vai korporācijas) noteikumi;

S.N.A. Nr. 386.16, Maltas likumu krājums, Noteikumi par vērtspapīrošanas vairāku vienību sabiedrībām;

S.N.A. Nr. 386.17, Maltas likumu krājums, Noteikumi par Eiropas sabiedrības (SE) juridiskās adreses pārcelšanu;

S.N.A. Nr. 386.18, Maltas likumu krājums, Likuma par uzņēmējsabiedrībām (Reģistru savstarpējās savienojamības sistēma) noteikumi;

S.N.A. Nr. 386.19, Maltas likumu krājums, Likuma par uzņēmējsabiedrībām (Faktisko īpašnieku reģistrs) noteikumi;

S.N.A. Nr. 386.20, Maltas likumu krājums, Likuma par uzņēmējsabiedrībām (atbrīvojums no revīzijas) noteikumi;

S.N.A. Nr. 386.21, Maltas likumu krājums, Likuma par uzņēmējsabiedrībām (sabiedrību rekonstrukcijas fonds) noteikumi;

S.N.A. Nr. 386.22, Maltas likumu krājums, Likuma par uzņēmējsabiedrībām (kuģniecības un aviācijas vairāku vienību sabiedrības) noteikumi;

S.N.A. Nr. 459.01, Maltas likumu krājums, Noteikumi par finanšu nodrošinājuma līgumiem.

Nodibinājumi un apvienības:

Maltas likumu krājuma 16. nodaļa, Civilkodekss;

S.N.A. Nr. 16.07, Maltas likumu krājums, Civilkodeksa (otrais pielikums) (nodevas) noteikumi;

S.N.A. Nr. 16.08, Maltas likumu krājums, Civilkodeksa (otrais pielikums) (paziņojumi un veidlapas) noteikumi;

S.N.A. Nr. 16.10, Maltas likumu krājums, Civilkodeksa (otrais pielikums) (pastāvošās organizācijas) noteikumi;

S.N.A. Nr. 16.17, Maltas likumu krājums, Civilkodeksa (otrais pielikums) (faktisko īpašnieku reģistrs – apvienības) noteikumi;

S.N.A. Nr. 16.18, Maltas likumu krājums, Civilkodeksa (otrais pielikums) (faktisko īpašnieku reģistrs – nodibinājumi) noteikumi;

S.N.A. Nr. 492.01, Maltas likumu krājums, Noteikumi par brīvprātīgajām organizācijām (gada deklarācijas un gada pārskati);

Kādu informāciju piedāvā uzņēmumu reģistrs?

Kam ir tiesības piekļūt reģistram?

Tiešsaistes sistēma ļauj jebkurai fiziskai personai, kas vēlas iegūt informāciju par uzņēmējsabiedrībām, nodibinājumiem un apvienībām, piekļūt reģistram.

Reģistrā iekļautā informācija ir bezmaksas un paredzēta vispārējai lietošanai (publiska informācija). Reģistrā cita starpā ir iekļauta šāda informācija: uzņēmumu nosaukumi un reģistrācijas numuri, to juridiskā adrese, dibināšanas datums neatkarīgi no tā, vai tā ir sabiedrība vai nē, pamatkapitāls un uzņēmuma amatpersonu identitāte.

Piekļuve citai uzņēmuma dokumentācijai tiek nodrošināta par minimālu samaksu. Šajā dokumentācijā cita starpā ir iekļauti visi sekretāra iesniegtie un reģistrētie paziņojumi par katru uzņēmumu, uzņēmuma statuss, gada pārskati, kā arī gada deklarācijas. Par minimālu maksu ir pieejama arī informācija par faktiskajiem īpašniekiem.

Kādu informāciju glabā reģistrā?

Kāda veida dati tiek glabāti? (publiskajā reģistrā reģistrēti subjekti, informācija par maksātnespēju, finanšu pārskati...)

Tiek glabāti šādi dati:

• informācija par uzņēmumu, tai skaitā uzņēmuma reģistrētais nosaukums, reģistrācijas datums un juridiskā adrese;
• uzņēmuma statuss neatkarīgi no tā, vai tas ir aktīvs vai ir likvidēts;
• uzņēmuma atļautais pamatkapitāls;
• iesaistītās personas, norādot viņu personas apliecību un dzīvesvietas adresi, tai skaitā direktori, akcionāri, likumīgie pārstāvji, tiesas pārstāvji, sekretāri un revidenti;
• katram dalībniekam/akcionāram piederošo akciju skaits;
• ja uzņēmums ir likvidācijas procesā, norāda arī ziņas par likvidatoru(-iem);
• faktiskie īpašnieki.

Kādi dokumenti tiek iesniegti/glabāti? (lietas, dokumentu grāmata, statūti, kopsapulču protokoli...)?

Tiek glabāti šādi dokumenti:

• gada deklarācija;
• pārskati;
• statūti (dibināšanas līgums un statūti);
• informācija par faktiskajiem īpašniekiem;
• rezolūcijas;
• pilnsapulces protokols;
• likvidēšanas, darbības izbeigšanas un likvidācijas dokumenti;
• citi likumā noteiktie paziņojumi.

Kā veikt meklēšanu (un kādi ir pieejamie meklēšanas kritēriji)?

Klātienē

Informācija par uzņēmumiem ir pieejama tieši MBR birojos, kas atrodas Žejtunā, Maltā.

Reģistra tīmekļa vietnē

Informācija ir pieejama MBR portālā.

Kādi ir pieejamie meklēšanas kritēriji?

Personai, kas veic meklēšanu, jānoklikšķina uz iepriekš minētās portāla saites un jādodas uz Uzņēmumu meklēšana. Ikviens var sameklēt uzņēmumu pēc tā nosaukuma vai nosaukuma daļas, vai pēc tā reģistrācijas numura.

Kā es varu saņemt dokumentus?

Dokumentus var iegādāties, izmantojot tiešsaistes sistēmu, maksājot ar karti vai tieši MBR birojā.

Kā es varu saņemt reģistra izrakstu, apliecinātu kopiju vai dokumentu norakstu?

Tos var saņemt, nosūtot pieprasījumu uz e-pasta adresi orders.mbr@mbr.mt, norādot pieprasītos dokumentus.

Reģistrācijas procedūra

Kā var uzsākt reģistrācijas procedūru (kā iesniegt pieteikumus reģistrā, dokumentu apliecināšana, pievienojamo dokumentu veidi)?

Klātienē

Reģistrācijas procesu var uzsākt tieši MBR birojā, kas atrodas Žejtunā, Maltā. Ir jāpievieno šādi dokumenti: uzņēmuma dibināšanas līgums un statūti, kā arī attiecīgie dokumenti, personu apliecinoši dokumenti un apliecinājums par pamatkapitāla iemaksu bankā.

Tiešsaistē

Šo procesu var veikt persona, kas ir reģistrēta tiešsaistes sistēmā kā pilnvarots lietotājs. Tiek piemērotas tās pašas prasības attiecībā uz dokumentiem, tomēr tiešsaistes procedūras cena ir zemāka nekā maksa, kas jāveic klātienē.

Uzņēmumu var reģistrēt, ja tam ir EIDAS digitālais paraksts, kas nosūtīts MBR.

Kā tiek izskatīti iesniegtie pieteikumi?

MBR ierēdņi analizē visus iesniegtos dokumentus un veic pārbaudi, ja to paredz likums. Iesaistītās puses tiek rūpīgi pārbaudītas attiecībā uz sankcijām, negatīvu atspoguļojumu medijos, politisku atpazīstamību vai diskvalifikāciju. Tiek pārbaudīti arī paraksti, un tiek pārbaudīts, vai parakstītājs ir pilnvarots parakstīt attiecīgo dokumentu. Tiek analizēta arī informācija, lai pārbaudītu, vai tā atbilst tiesību aktiem.

Reģistrācijas juridiskās sekas

Ierakstu ietekme uz trešām personām saskaņā ar Direktīvas (ES) 2017/1132 17. pantu.

To regulē arī Likuma par uzņēmējsabiedrībām 401. panta 2. punkts (Maltas likumu krājuma 386. nodaļa). Jebkurš dokuments, sertifikāts vai cita informācija ir jāpublicē, kā noteikts 401. panta 1. punkta e) apakšpunktā. Publicēšana attiecīgajai komercsabiedrībai piešķir šādu dokumentācijas spēku pret trešajām personām. Jebkura darbība, kas pabeigta pirms sešpadsmitās dienas pēc jebkura dokumenta, sertifikāta vai citas informācijas publicēšanas, nebūs izpildāma pret trešām personām, kuras var pierādīt, ka tām nebija iespējams iegūt informāciju par to.

Neatbilstības starp reģistra ierakstu un tā publikāciju

Saskaņā ar jaunāko ES direktīvu (Direktīva (ES) 2019/1151, ar ko groza Direktīvu (ES) 2017/1132), jebkuru neatbilstību gadījumā, kas var rasties starp reģistra saturu un publicēto saturu, reģistra versija ir noteicošā pareizības nolūkā. Tomēr pēc iespējas būtu jāizvairās no šādām neatbilstībām. Mūsdienās to panākt palīdz tas, ka publikācijas un sabiedrībai pieejamā dokumentācija (gan bezmaksas, gan maksas informācija) tiek augšupielādēta un publicēta MBR tiešsaistes sistēmā. Tāpēc ir daudz grūtāk panākt, lai reģistrā ievadītā informācija netiktu atspoguļota publikācijā. Visas publikācijas papildus portālam tiek ģenerētas vietnē https://support.mbr.mt/pages/Publications.aspx.

Kurš ir atbildīgs par ierakstu precizitāti?

Uzņēmums pats ir atbildīgs par ierakstu pareizību.

Datu aizsardzības procedūras

Procedūras, kas saistītas ar datu subjekta tiesībām attiecībā uz viņa persondatu publicēšanu un glabāšanu

Tiesības, kas datu subjektam piešķirtas saskaņā ar ES regulu par datu aizsardzību, ir aizsargātas jebkurā brīdī, kad MBR saņem, apstrādā un uzglabā šādus datus. MBR ir arī datu aizsardzības speciālists. Jebkura ar šo tēmu saistīta informācija ir pieejama arī MBR tīmekļa vietnē, kurā, cita starpā, sīkāk izskaidrots, kas ir persondati, šajā jomā piemērojamie tiesību akti, kādi dati tiek vākti no personām, uz kurām attiecas datu aizsardzība, kā šādi dati tiek vākti, sociālo mediju izmantošana, datu pareizība, glabāšanas un saglabāšanas termiņi, process, kā persona var pieprasīt MBR rīcībā esošos datus, kas attiecas uz viņu, un oficiālas sūdzības iesniegšanas kārtība Informācijas un datu aizsardzības komisāra birojā. Šī informācija ir pieejama vietnē https://mbr.mt/privacy-policy/.

Kontaktinformācija

Ar MBR var sazināties pa tālruni (+356) 22582300 vai apmeklējot šādu tīmekļa vietni: https://mbr.mt/

Varat arī apmeklēt MBR birojus šādā adresē: Malta Business Registry,

AM Business Centre, Labour Road, Żejtun ZTN 2401, Malta.

E-pastu par sertifikātu un dokumentācijas pasūtījumiem var sūtīt uz orders.mbr@mbr.mt, un jebkuru palīdzību saistībā ar elektroniskajiem pakalpojumiem var lūgt, rakstot e-pastu uz support.mbr@mbr.mt

Noderīgas saites

https://mbr.mt/contact/

https://mbr.mt/companies-act/

https://mbr.mt/foundations-and-associations/

https://mbr.mt/faq/

https://mbr.mt/resources/

https://mbr.mt/promo/official-registry-forms/

https://mbr.mt/news/

https://legislation.mt/

Kāda informācija ir ietverta Nīderlandes komercreģistrā?

Nīderlandes komercreģistrs pieder Nīderlandes Tirdzniecības kamerai (Kamer van Koophandel), kas to arī uztur, kā to noteikusi valdība Likumā par komercreģistru.

Reģistrs piedāvā visu atbilstošo (juridisko) informāciju par visām ekonomiski nozīmīgām uzņēmējsabiedrībām un juridiskām personām Nīderlandē. Visas uzņēmējsabiedrības un juridiskās personas ir reģistrētas reģistrā. Tās ir šādas:

• uzņēmējsabiedrības (privātas un publiskas uzņēmējsabiedrības: sabiedrības ar ierobežotu atbildību un akciju sabiedrības)
• individuālie uzņēmēji
• asociācijas
• nodibinājumi
• neatkarīgo profesiju pārstāvji (piem., juristi, ārsti, mākslinieki)
• dzīvojamo telpu īpašnieku asociācijas
• baznīcas
• valsts iestādes.

Reģistrēto datu apjoms atšķiras atkarībā no organizācijas juridiskās formas. Svarīgākie reģistrētie dati ir šādi:

• (oficiāli reģistrētais) nosaukums
• citi komercnosaukumi
• tiesiskā forma un juridiskā adrese
• adreses
• direktori
• pilnvarotas personas
• nodarbinātās personas
• ziņas par uzņēmumu
• kontaktinformācija
• darbības veidi (saskaņā ar NACE klasifikatoru).

Saskaņā ar Nīderlandes tiesību aktiem reģistrā ievadītā informācija ir spēkā (un saistoša trešām personām), ja vien nav norādīts citādi. Uzņēmējsabiedrībām ir pienākums pašām reģistrēties (un reģistrēt jebkādas izmaiņas). Izmaiņas ir jāreģistrē vienas nedēļas laikā pēc to veikšanas.

Reģistrācija komercreģistrā Nīderlandē nav daļa no uzņēmuma uzņēmējdarbības sākšanas procesa. No juridiskā viedokļa uzņēmums Nīderlandē var pastāvēt arī bez reģistrēšanas. Tādējādi, lai arī nereģistrēt uzņēmumu ir nelikumīgi, nereģistrēšana neliedz uzņēmumam pastāvēt un darboties kā uzņēmējsabiedrībai.

Nīderlandes sabiedrībām ar (ne)ierobežotu atbildību komercreģistrā ir jāiesniedz gada pārskats. Lielākajai daļai uzņēmējsabiedrību ir jāiesniedz tikai bilance, bet lielākām uzņēmējsabiedrībām ir jāiesniedz arī peļņas un zaudējumu pārskats.

Vai piekļuve Nīderlandes komercreģistram ir bez maksas?

Pamatinformācija Nīderlandes komercreģistrā – piemēram, kontaktinformācija, reģistrācijas numurs komercreģistrā un uzņēmuma numurs – ir pieejama bez maksas Tirdzniecības kameras tīmekļa vietnē. Par cita veida informāciju (piemēram, oficiāliem izrakstiem, finanšu pārskatiem un citiem dokumentiem) ir jāmaksā nodeva. Pārskats par piemērotajām maksām ir pieejams Tirdzniecības kameras tīmekļa vietnē.

Jūs varat arī bez maksas lejupielādēt Tirdzniecības kameras komercreģistra lietotni. Šī lietotne ļauj vienkāršā veidā iegūt informāciju no komercreģistra.

Kādā mērā var paļauties uz Nīderlandes komercreģistrā pieejamajiem dokumentiem?

Komercreģistrā ietvertajai informācijai vajadzētu būt uzticamai. Komercreģistrā ietvertie dati ir autentiski. Datu kvalitāte ir garantēta, tādējādi lietotājs var paļauties uz tiem. Uzņēmuma īpašnieks ir atbildīgs par komercreģistrā ietverto informāciju par šo uzņēmumu. Reģistrētajiem uzņēmumiem jāziņo par jebkādām izmaiņām minētajā informācijā. Ja par šādām izmaiņām netiek ziņots, tad spēkā ir komercreģistrā ietvertā informācija. To dēvē par trešo personu aizsardzību. Trešajām personām, kas darbojas labticīgi, vajadzētu būt iespējai paļauties uz reģistrētajiem datiem.

Kā veikt meklēšanu Nīderlandes komercreģistrā?

Nīderlandes komercreģistrā var meklēt pēc šādiem elementiem:

• komercnosaukums
• oficiālais uzņēmuma reģistrācijas numurs
• adrese
• pasta indekss

Nīderlandes komercreģistra vēsture

Informācija ir pieejama no pašreizējā reģistra izveides brīža (1920. gada). Dati ir pieejami arī par vecākiem uzņēmumiem.

Saistītās saites:

Eiropas Biznesa reģistrs

Tirdzniecības kamera

Komercreģistrs

Valsts reģistra izveides vēsture

Kad tas tika izveidots?

Līdz 1990. gadam Austrijas Komercreģistrs (Handelsregister) pastāvēja papīra formātā. 1991. gadā to aizstāja ar jaunu reģistru Firmenbuch, kuru pārvalda kā elektronisku datubāzi.

Kad tas tika digitalizēts?

Kad Komercreģistru aizstāja ar jauno reģistru (Firmenbuch) 1991. gadā, galvenajā reģistrā (Hauptbuch) glabātie dati tika pārnesti uz elektronisku datubāzi. Kopš tā laika visi dati – kā aktuālie, tā vēsturiskie (no 1991. gada) ir pieejami elektroniski. Kopš 2005. gada Komercreģistra dokumentu arhīvs (Urkundensammlung) arī tiek uzturēts elektroniskā formā.

Kādi ir pašlaik piemērojamie tiesību akti?

Galvenās tiesību normas ir ietvertas Sabiedrību reģistra likumā (Firmenbuchgesetz – FBG) un Komerckodeksā (Unternehmensgesetzbuch – UGB).

Kāda informācija atrodama Komercreģistrā?

Kam ir piekļuve reģistram?

Ikviens var piekļūt Komercreģistra datubāzei, lai iegūtu informāciju par ierakstiem reģistrā. Var piekļūt gan galvenajam reģistram, gan dokumentu arhīvam.

Kāda informācija tiek glabāta Komercreģistrā?

Komercreģistra galvenajā reģistrā tiek glabāta informācija par visiem Austrijā reģistrētiem uzņēmumiem. Dokumenti, kas ir šo ierakstu pamatā, tiek glabāti dokumentu arhīvā.

Komercreģistra mērķis ir reģistrēt un sniegt faktus, kuri jāreģistrē saskaņā ar sabiedrību tiesībām. Šie dati ietver uzņēmuma reģistrācijas numuru Komercreģistrā, uzņēmuma nosaukumu, juridisko formu, juridisko adresi un galvenās mītnes vietu, kā arī personas ar pārstāvības tiesībām. Principā par izmaiņām Komercreģistrā iekļautajā informācijā ir jāpaziņo tiesai bez kavēšanās (paziņošanas pienākums).

Kāda veida dati tiek glabāti? (Kuri uzņēmumi tiek reģistrēti publiskajā reģistrā? Informācija par maksātnespēju, finanšu pārskati ...)

Saskaņā ar FBG 2. pantu galvenajā reģistrā it īpaši ir jāreģistrē šādas juridiskās personas: visas ierobežotas atbildības sabiedrības (sabiedrības ar ierobežotu atbildību (Gesellschaft mit beschränkter Haftung – GmbH), akciju sabiedrības (Aktiengesellschaft – AG), Eiropas uzņēmējsabiedrības – SE), reģistrētas personālsabiedrības (pilnsabiedrības (offene Gesellschaft – OG) un komandītsabiedrības (Kommanditgesellschaft – KG)) un kooperatīvi (tai skaitā Eiropas kooperatīvās sabiedrības – SCEs), kurām ir juridiskā adrese Austrijā. Civiltiesību sabiedrības (Gesellschaften bürgerlichen Rechts – GesbR) nav jāreģistrē Komercreģistrā, jo tām nav juridiskas personas statusa. Ārvalstu juridiskās personas ir jāreģistrē Komercreģistrā, ja tām ir filiāle Austrijā.

Principā individuālie komersanti var reģistrēties Komercreģistrā brīvprātīgi. Reģistrācija Komercreģistrā ir obligāta tikai tad, ja individuālā komersanta apgrozījums divu secīgu finanšu gadu laikā pārsniedz 700 000 EUR vai apgrozījums viena gada laikā pārsniedz 1 000 000 EUR.

Kādi dokumenti tiek iesniegti/glabāti (lietas, dokumentu grāmata, statūti, kopsapulces protokoli...)?

Papildus ierakstiem Komercreģistra galvenajā reģistrā, dokumentu arhīvā tiek glabāti daudzi dokumenti. Tie jo īpaši ir ierobežotas atbildības sabiedrību statūti, to uzņēmumu, kuriem ir pienākums sagatavot gada pārskatus, finanšu pārskati un uzņēmumu pilnvaroto pārstāvju parakstu paraugi.

Kā es varu veikt meklēšanu (un kādi ir pieejamie meklēšanas kritēriji?)

Ierodoties personīgi / Reģistra tīmekļa vietnē

Kādi ir pieejamie meklēšanas kritēriji?

Sabiedrību reģistra izrakstu var iegūt no datubāzes, ievadot reģistrācijas numuru Komercreģistrā (Firmenbuchnummer). Principā šādā izrakstā ir ietverti dati, kas reģistrā uz esošo brīdi ir reģistrēti. Tomēr tagad pēc pieprasījuma var sniegt arī dzēstus (vēsturiskus) datus.

Ja nav zināms juridiskas personas reģistrācijas numurs Komercreģistrā, pastāv iespēja meklēšanā izmantot juridiskas personas nosaukumu (Firma) vai kādas personas vārdu, kura attiecīgajā uzņēmumā ieņem konkrētu amatu (piem., rīkotājdirektors).

Visus dokumentus, kas elektroniski tiek uzglabāti attiecībā uz kādu juridisko personu, arī var izgūt no dokumentu saraksta (Urkundenliste).

Skatīt arī informāciju, kas sniegta atbildē uz jautājumu “Kā es varu saņemt izrakstu no reģistra, dokumenta apliecinātu kopiju vai norakstu?”

Kā es varu saņemt dokumentu?

Vai tas ir bezmaksas pakalpojums? Vai tas ir maksas pakalpojums?

Skatīt informāciju, kas sniegta atbildē uz jautājumu “Kā es varu saņemt izrakstu no reģistra, dokumenta apliecinātu kopiju vai norakstu?”

Kā es varu saņemt izrakstu no reģistra, dokumenta apliecinātu kopiju vai norakstu?

No Komercreģistra datubāzes ir iespējams izgūt gan Komercreģistra izrakstus (no galvenā reģistra), gan dokumentus (no dokumentu arhīva). Par kādu juridisko personu pieejamos dokumentus var apskatīt dokumentu sarakstā. Par datu pieprasīšanu no Komercreģistra datubāzes ir noteikta nodeva, izņēmums ir bezmaksas informācijas kopsavilkums, kurā ir ietverta pamatinformācija par juridisku personu.

Ja ir zināms juridiskas personas nosaukums vai reģistrācijas numurs Komercreģistrā, Komercreģistra izrakstus un dokumentus var izgūt ar “JustizOnline” starpniecību, kas ir Austrijas tiesu digitāla informācijas un pakalpojumu platforma. Lai saņemtu pakalpojumus, par kuriem noteikta nodeva, jums ir jāreģistrējas, izmantojot mobilā tālruņa parakstu, un jābūt iespējai veikt maksājumu tiešsaistē. Savukārt iepriekš minētais informācijas kopsavilkums ir brīvi pieejams, un nav jāizpilda nekādi papildu nosacījumi.

Pastāvīgu piekļuvi Austrijas Komercreģistram ar visām meklēšanas iespējām var iegūt ar kontaktpunkta (Verrechnungsstelle) starpniecību. Tās ir sabiedrības, kurām ir līgums ar Tieslietu ministriju par Komercreģistram iesniegto pieprasījumu apstrādi. Šāda piekļuve ir arī visiem notāriem, advokātiem un auditoriem un nodokļu konsultantiem (Wirtschaftstreuhänder). Pieprasījumus par informācijas sniegšanu no Komercreģistra datubāzes var iesniegt arī tiesām.

Reģistrācijas procedūra

Kā es varu sākt reģistrācijas procedūru (kā iesniegt pieteikumu reģistram, dokumentu apliecināšana, kāda veida dokumenti ir jāpievieno)?

Ierodoties personīgi / tiešsaistē

Principā pieteikumi Komercreģistram ir jāiesniedz rakstiski, un pieteikuma iesniedzēju paraksti parasti ir jāapliecina pie notāra vai tiesā.

Pieteikumā precīzi jānorāda, kādu informāciju pieprasa reģistrēt. Daudzos gadījumos ir jāpievieno arī saistītie dokumenti, un uz dažiem no tiem attiecas konkrētas formālas prasības. A/S vai SIA statūtiem vienmēr jābūt noformētiem kā notariālam aktam.

Pieteikumus Komercreģistra tiesai var iesniegt papīra formātā vai elektroniski. Noteiktiem pieteikumiem ir pieejamas konkrētas veidlapas. Skatīt:

https://justizonline.gv.at/jop/web/formulare/kategorie/2

https://portal.justiz.gv.at/at.gv.justiz.formulare/Justiz/Firmenbuch.aspx

Neskaitot iepriekš izklāstīto pamatinformāciju, šajā lapā nav iespējams sniegt detalizētu informāciju par visām prasībām attiecībā uz formu un saturu, kuras ir jāievēro pieteikumos Komercreģistram. Ja jums ir nepieciešama konsultācija šajā jomā, lūdzam sazināties ar notāru vai advokātu.

Kā tiek pārbaudīts iesniegts pieteikums?

Pieteikumus pēc formas un būtības pārbauda kompetentā Komercreģistra tiesa. Tās ir pirmās instances tiesas, kuras atbildīgas par komercjautājumu izskatīšanu (apgabaltiesas (Landesgerichte)). Teritoriālo jurisdikciju nosaka, pamatojoties uz vietu, kurā atrodas juridiskās personas galvenais birojs vai juridiskā adrese, kas ir reģistrēta vai jāreģistrē Komercreģistrā.

Komercreģistra tiesā lēmumus pieņem tiesneši vai tiesu varas amatpersonas. Ja pieteikumu nevar apstiprināt nepilnību dēļ, tiesa var pieprasīt, lai pieteikuma iesniedzējs izlabo pieteikumu.

Reģistrācijas juridiskās sekas

Ierakstu sekas attiecībā uz trešām personām saskaņā ar Direktīvas (ES) 2017/1132 17. pantu

Komercreģistrā veikto ierakstu sekas attiecībā uz trešām personām ir reglamentētas Komerckodeksa 15. pantā, kurā noteikts, ka attiecīgais uzņēmums pret trešo personu nevar izvirzīt komercreģistrā ierakstāmu faktu, kas nav tajā ierakstīts, ja šī persona par attiecīgo faktu nezināja (1. punkts). Pēc fakta ierakstīšanas trešām personām ir pienākums to atzīt par sev saistošu. Tomēr tas neattiecas uz tiesiskiem darījumiem, kas veikti 15 dienu laikā pēc publicēšanas, ja trešā persona pierāda, ka tā nav zinājusi un tai nav bijis jāzina par šo faktu (2. punkts). Uzņēmumam arī jāpieņem, ka tam attiecībā uz trešo personu komercdarījumos ir saistoši nepareizi ieraksti, ja uzņēmums nepareizo ierakstu veicis pats vai nav svītrojis ierakstu, par kura nepareizību tas zināja vai tam bija jāzina. Tomēr uzņēmumam nepareizi ieraksti nav jāatzīst par saistošiem, ja tas var pierādīt, ka trešā persona rīkojusies, nepaļaujoties uz ierakstu, vai ja trešā persona zinājusi par tā nepareizību vai rupjas nolaidības dēļ nav par to zinājusi (3. punkts).

Komercreģistrā vienmēr ir atrodama A/S vai SIA statūtu saistošā redakcija, tāpat visiem statūtu grozījumiem nav likumīga spēka, kamēr tie nav reģistrēti Komercreģistrā (Likuma par akciju sabiedrībām 148. panta 3. punkts (Aktiengesetz – AktG), Likuma par sabiedrībām ar ierobežotu atbildību 49. panta 2. punkts (GmbH-Gesetz – GmbHG)).

Neatbilstības starp reģistra ierakstu un tā publikāciju

Tā kā Komercreģistra ierakstus no Komercreģistra datubāzes tieši nosūta uz papildu publikāciju medijiem (juridisko paziņojumu datubāze (Ediktsdatei) un Wiener Zeitung Oficiālajam Vēstnesim), izmantojot IT atbalstītu procesu, neatbilstības starp Komercreģistra ieraksta saturu un papildu publikācijas saturu var būtībā izslēgt. Ja tomēr rodas neatbilstība, ieraksts Komercreģistrā prevalē.

Kurš ir atbildīgs par ierakstu pareizību?

Principā katram uzņēmējam ir pienākums nodrošināt, ka fakti par viņu, kas ievadīti Komercreģistrā, ir pareizi un aktuāli. Ja šādi fakti mainās, Komercreģistrs par to ir jāinformē bez kavēšanās. Ja persona, kurai ir pienākums paziņot Komercreģistram faktu, neiesniedz par to pieteikumu, viņu, piemērojot soda naudu, var piespiest to izdarīt.

Datu aizsardzības procedūras

Procedūras saistībā ar datu subjekta tiesībām attiecībā uz viņa datu publiskošanu un glabāšanu

Visas tiesības uz datu aizsardzību pirmām kārtām reglamentē noteikumi par Komercreģistra tiesu procedūru (skatīt Tiesu iekārtas likuma (Gerichtsorganisationsgesetz) 84. pantu).

Kontaktinformācija

Komercreģistra tiesu ar teritoriālo jurisdikciju attiecībā uz konkrētu juridisko personu (skatīt informāciju, kas sniegta atbildē uz jautājumu “Kā tiek pārbaudīts iesniegts pieteikums?”) var noskaidrot, izmantojot tiesu meklēšanas (Gerichtssuche) funkciju “JustizOnline” platformā. Skatīt:

https://justizonline.gv.at/jop/web/home

Noderīgas saites

https://www.justiz.gv.at/home/service/firmenbuch~36f.de.html

https://justizonline.gv.at/jop/web/firmenbuchabfrage

Please note that the original language version of this page has been amended recently. The language version you are now viewing is currently being prepared by our translators.
Please note that the following languages: have already been translated.

Uzņēmumu reģistri ES dalībvalstīs - Polija

Šajā sadaļā ir sniegts Polijas komercreģistra pārskats.

Ko piedāvā Polijas komercreģistrs?

Polijas Komercreģistru (Valsts Tiesu reģistrs) vada un pārvalda Polijas Tieslietu ministrija.

Tajā ir sniegta informācija par uzņēmumiem, nodibinājumiem, asociācijām un saimnieciskām vienībām.

Konkrētāk, reģistrā par šīm saimnieciskajām vienībām ir dažāda veida informācija:

• Valsts tiesu reģistra numurs (KRS numurs);
• REGON numurs (numurs galvenajā uzņēmējdarbības veidu sarakstā);
• nosaukums;
• juridiskā forma un statuss;
• reģistrācijas datums valsts Tiesu reģistrā;
• adrese;
• svarīgi datumi (ierakstīšanas un dzēšanas datums);
• kompetentās iestādes;
• personas ar pārstāvības tiesībām.

Vai pieeja Polijas komercreģistram ir bez maksas?

Jā, pieeja reģistram ir bez maksas.

Kā meklēt informāciju Polijas komercreģistrā

Informāciju Polijas komercreģistrā var meklēt, izmantojot šādus meklēšanas kritērijus:

• Valsts tiesu reģistra numurs (KRS numurs); vai
• saimnieciskās vienības nosaukums.

Cik uzticami ir reģistrā esošie dokumenti?

Saskaņā ar Polijas tiesību aktiem trešo personu aizsardzības jautājumu saistībā ar informācijas sniegšanu un dokumentiem, kas minēti Direktīvā 2009/101/EK, regulē 1997. gada 20. augusta Likums par Valsts tiesu reģistru (Likumu Vēstnesis, 2013. gads, 1203. ieraksts).

Saskaņā ar 1997. gada 20. augusta Likumu par Valsts tiesu reģistru (Likumu Vēstnesis, 2013. gads, 1203. ieraksts):

“12. pants.

1. Reģistrā iekļautos datus nedrīkst dzēst, ja vien likumā nav noteikts citādi.
2. Ja izrādās, ka reģistra ierakstā ir acīmredzamas kļūdas vai neatbilstība tiesas rīkojumam, tiesa automātiski labo ierakstu.
3. Ja reģistrā ir iekļauti dati, kas likuma izpratnē ir nepieļaujami, reģistrācijas tiesa automātiski dzēš datus pēc saistīto personu nopratināšanas vai pēc tam, kad izdevusi tām rīkojumu iesniegt rakstveida liecību.

13. pants.

1. Reģistra ieraksti ir jāpublicē Ekonomikas un Tiesu Vēstnesī, ja vien likumā nav noteikts citādi.

14. pants.

Saimnieciskā vienība, kurai ir jāiesniedz pieteikums iekļaušanai reģistrā, pret trešajām personām, kas rīkojas labā ticībā, nedrīkst izmantot datus, kas nav ievadīti reģistrā vai ir dzēsti no tā.

15. pants.

1. No dienas, kad ieraksts ir publicēts Ekonomikas un Tiesu Vēstnesī, neviens nevar aizbildināties ar nezināšanu par publicētajiem ierakstiem. Taču attiecībā uz darbībām, kas veiktas agrāk nekā 16 dienas pēc publicēšanas, reģistrā ievadītā saimnieciskā vienība nedrīkst izmantot ierakstu pret trešo personu, ja šī persona pierāda, ka nav bijusi informēta par ieraksta saturu.
2. Ja rodas pretrunas starp reģistra ierakstu un tā publikāciju Ekonomikas un Tiesu Vēstnesī, juridiski saistošs ir reģistra ieraksts. Taču trešā persona var pieprasīt Ekonomikas un Tiesu Vēstnesī publicēto saturu, ja vien reģistrētā saimnieciskā vienība nepierāda, ka trešā persona ir bijusi informēta par reģistra ieraksta saturu.
3. Trešā persona var pieprasīt dokumentus un datus, attiecībā uz kuriem nav izpildīts publicēšanas pienākums, ja nepublicēšana neatņem to juridisko spēku.

17. pants.

1. Reģistrā iekļautie dati ir uzskatāmi par pareiziem.
2. Ja reģistrā ievadītie dati neatbilst saimnieciskās vienības pieteikumam vai ja nav iesniegts pieteikums, saimnieciskā vienība nedrīkst apgalvot trešajai personai, kas rīkojas labā ticībā, ka dati ir nepareizi, ja tā nav nekavējoties iesniegusi pieteikumu ieraksta grozīšanai, papildināšanai vai dzēšanai.”

Polijas komercreģistra vēsture

Reģistrs darbojas kopš 2007. gada janvāra.

Noderīgas saites

1997. gada 20. augusta Likums par Valsts tiesu reģistru

Please note that the original language version of this page has been amended recently. The language version you are now viewing is currently being prepared by our translators.

Uzņēmumu reģistri ES dalībvalstīs - Portugāle

Šajā lapā ir sniegts pārskats par Portugāles komercreģistru.

Komercreģistrs

Komercreģistru Portugālē reglamentē ar 1986. gada 3. decembra dekrētlikumu Nr. 403/86 pieņemtais Komercreģistra kodekss.

Par reģistrēšanu atbild komercreģistra nodaļas, kas ir Tieslietu ministrijas pārziņā esošā Reģistratoru un notāru institūta (IRN) ārējais dienests. Komercreģistra nodaļas atrodas visā valstī. To ģeogrāfiskā jurisdikcija nav ierobežota.

Komercreģistra mērķis ir publiskot šādu subjektu juridisko situāciju:

• individuālie komersanti;
• komercsabiedrības;
• komercformas civiltiesiskās sabiedrības;
• individuālie uzņēmumi ar ierobežotu atbildību (EIRL);
• kooperatīvi;
• publiski uzņēmumi;
• papildinošas uzņēmumu grupas (ACE) un Eiropas ekonomisko interešu grupas;
• fiziskas personas un apvienības, kam pienākums reģistrēties ir noteikts likumā.

Komercsabiedrības ar reģistrāciju iegūst tiesībsubjektību, un tā parasti ir obligāta. Uzņēmumiem ir jāreģistrējas divu mēnešu laikā pēc to nodibināšanas.

Faktus var reģistrēt tikai tad, ja tie ir juridiski pamatoti ar dokumentētiem pierādījumiem, kas ir elektroniski jāarhivē. Dokumentus svešvalodās pieņem tikai tad, ja tie ir tulkoti likumā noteiktajā kārtībā, izņemot, ja tajos ir reģistrēti fakti, kuri jāpārraksta reģistrā un kuri ir rakstīti angļu, franču vai spāņu valodā, un attiecīgā amatpersona brīvi pārvalda šo valodu.

Reģistrācija var notikt ar pārrakstīšanu (reģistrējamā subjekta juridiskajai situācijai nozīmīga informācija tiek izrakstīta no iesniegtajiem dokumentiem kopsavilkuma veidā un to pārbauda reģistrators vai reģistra amatpersona) vai iesniegšanu (tikai, lai uzglabātu dokumentus, kas ir saistīti ar reģistrējamiem faktiem).

Ziņas, kuras komercsabiedrībām un komercformas civiltiesiskajām sabiedrībām ir obligāti jāreģistrē:

• dibināšana;
• ja tas noteikts ar likumu — pilnsapulces lēmumi par sabiedrības aktīvu pirkšanu;
• privātu sabiedrību ar ierobežotu atbildību kapitāldaļu vai komandītsabiedrību komandītu daļu apvienošana, sadalīšana vai nodošana;
• apņemšanās atsavināt vai apgrūtināt pilnsabiedrību, komandītsabiedrību vai privātu sabiedrību ar ierobežotu atbildību daļas, pirmpirkuma līgumi, ja ir bijusi vienošanās, ka tiem būs erga omnes spēks, un pirmpirkuma pienākumi, kam šādu spēku testators noteicis pēdējās gribas izteikumā;
• pilnsabiedrību daļu vai komandītsabiedrību komandītu daļu nodošana, lietošanas vai aizturēšanas lietu tiesību nodibināšana, to nodošana, grozīšana vai atcelšana, kā arī tiesību nodibināšana uz peļņu un likvidācijas kvotu;
• lietojuma tiesību, nodrošinājuma, apķīlāšanas, ķīlas, kriminālprocesuālā aresta vai konfiskācijas nodibināšana un nodošana attiecībā uz daļām vai tiesībām uz tām, kā arī citi akti vai rīkojumi, kas ietekmē šo daļu brīvu atsavināšanu;
• pilnsabiedrību un komandītsabiedrību biedru atkāpšanās vai izslēgšana, daļu dzēšana biedra nāves rezultātā, jaunu biedru ar neierobežotu atbildību uzņemšana;
• daļu vērtības samazināšana un privātu sabiedrību ar ierobežotu atbildību daļu īpašnieku izslēgšana vai atkāpšanās;
• lēmumi par daļu vērtības samazināšanu, konvertēšanu vai atpakaļpirkšanu;
• privāti piedāvātu obligāciju emisija, izņemot, ja tās reģistrācijas pieteikuma laikā tiek tirgotas biržā;
• direktoru padomes un valdes locekļu vai sabiedrības sekretāra iecelšana vai viņu aiziešana no amata, ja tās iemesls nav noteikta laikposma beigšanās;
• pārskati, ko iesniedz akciju sabiedrības, privātas sabiedrības ar ierobežotu atbildību un ar daļām aprobežotas pilnsabiedrības, kā arī pilnsabiedrības un komandītsabiedrības, kam to nosaka likums, un konsolidētie pārskati, ko iesniedz uzņēmumi, kam ir tāds pienākums;
• juridiskās adreses maiņa vai juridiskās adreses pārcelšana uz ārvalsti;
• plāni veikt iekšzemes vai pārrobežu apvienošanu vai sadalīšanu;
• plāni dibināt Eiropas akciju sabiedrību apvienošanas ceļā, plāni dibināt Eiropas akciju sabiedrību, pārveidojot saskaņā ar valsts tiesību aktiem izveidotu publisku akciju sabiedrību, vai plāni dibināt Eiropas akciju sabiedrību kā kontrolakciju sabiedrību, pēdējā gadījumā — kopā ar pierādījumiem, ka ir izpildīti nosacījumi šādai rīcībai;
• uzņēmuma paplašināšana, iekšzemes vai pārrobežu apvienošana, sadalīšana, pārveidošana vai likvidēšana, akciju kapitāla palielināšana, samazināšana vai atpirkšana, kā arī jebkuri citi uzņēmuma statūtu grozījumi;
• sabiedrības likvidatoru iecelšana vai viņu aiziešana no amata pirms likvidācijas pabeigšanas, kā arī likumā vai līgumā noteikto likvidatoru pilnvaru izmaiņas;
• likvidācijas pabeigšana vai sabiedrības darbības atsākšana;
• lēmumi saglabāt vienas sabiedrības pilnīgu kontroli sabiedrību grupā pār citu sabiedrību vai izbeigt šādu stāvokli;
• subordinācijas līgumi, to grozījumi vai izbeigšanās;
• regulētā tirgū tirgotu garantiju emisija, ko privāta piedāvājuma veidā veic struktūra, kuras vērtspapīri netiek kotēti valsts regulētā tirgū, izņemot, ja tie reģistrācijas pieteikuma laikā ir biržā kotēti vērtspapīri.

Reģistrācijas pieprasījumi un izmaksas

Dokumentu reģistrēšanu to ierakstīšanai komercreģistrā var lūgt personīgi komercreģistra nodaļā, pa pastu vai tiešsaistē (https://eportugal.gov.pt/en/espaco-empresa/empresa-online)

Izmaksas ir atkarīgas no reģistrā ierakstāmajiem faktiem un tiek regulāri pārskatītas. Ar dažādu aktu reģistrācijas izmaksām var iepazīties: https://dre.pt/web/guest/legislacao-consolidada/-/lc/122322384/201906152048/73705012/diploma/indice.

Iepazīšanās ar komercreģistra informāciju un izmaksas

Ikviena persona var pieprasīt izrakstu no reģistra un arhīva dokumentiem vai saņemt mutisku vai rakstisku informāciju par to saturu.

Informācija par ierakstiem, kuri ir obligāti jāpublicē, ir pieejama bez maksas vietnē http://publicacoes.mj.pt/Pesquisa.aspx.

Reģistrāciju var pierādīt vienīgi ar izrakstu, kas ir derīgs sešus mēnešus. Izrakstus var darīt pieejamus, izmantojot elektronisku nesēju, un tie ir tikpat derīgi visiem juridiskajiem mērķiem un iesniegšanai jebkurai valsts iestādei vai privātai struktūrai kā papīra dokumenti.

Par izrakstiem no reģistra un ar tiem saistītajiem dokumentiem neatkarīgi no tā, vai tie ir papīra vai elektroniskā formā, ir jāmaksā nodevas.

Pieeju elektroniskiem izrakstiem var abonēt par 25 EUR gadā, un, samaksājot attiecīgu nodevu, var noformēt abonementu uz diviem, trim vai četriem gadiem. Izmaksas ir atkarīgas no tā, kāda veida izraksts ir nepieciešams (reģistrācija vai viens no diviem citiem iespējamajiem veidiem).

Pieprasījumus var iesniegt https://eportugal.gov.pt/en/espaco-empresa/empresa-online.

Komercreģistrā iekļauto informāciju pēc pieprasījuma var sniegt angļu valodā izdotas elektroniskas apliecības formā, un tās juridiskās sekas ir līdzvērtīgas portugāļu valodā sniegtai informācijai.

Komercreģistra tiesiskās sekas

Fakti, kas jāreģistrē, attiecībā uz trešām personām stājas spēkā tikai pēc reģistrēšanas datuma. Fakti, kas jāreģistrē un jāpublicē (tīmekļa vietnē http://publicacoes.mj.pt/Pesquisa.aspx), attiecībā uz trešām personām stājas spēkā tikai pēc publicēšanas datuma.

Galīgā reģistrācija ar pārrakstīšanu rada prezumpciju, ka pastāv juridiskā situācija atbilstīgi precīzi definētiem noteikumiem. Piemēram, ieraksti par komercsabiedrību (juridiskā forma, nosaukums, juridiskā adrese, mērķis, parakstītāji, sabiedrības orgānu locekļu identifikācija) rada prezumpciju, ka atbilstoši reģistrā minētajam pastāv juridiska situācija.

Reģistrācija ar iesniegšanu nerada šo prezumpciju; tā kalpo kā publisks paziņojums bez jebkādas prezumpcijas par tā pareizību.

Valsts reģistra izveides vēsture

Kad tas tika dibināts?

Komercreģistrs tika izveidots 1990. gadā saskaņā ar Likumu Nr. 26/1990 par komercreģistru.

Saskaņā ar 2002. gada 10. oktobra Valdības ārkārtas rīkojumu Nr. 129, ar ko groza Likumu Nr. 26/1990 par komercreģistru un Valdības ārkārtas rīkojumu Nr. 76/2001 par dažu administratīvo formalitāšu vienkāršošanu attiecībā uz komersantu veikto darbību reģistrāciju un atļauju izsniegšanu, Rumānijas Valsts komercreģistra birojs ir valsts iestāde ar juridiskas personas statusu, un tā ir pakļauta Tieslietu ministrijai. Birojs atbild par centrālā datorizētā komercreģistra uzturēšanu, organizēšanu un pārvaldību.

Valsts komercreģistra biroja pakļautībā ir vairāki komercreģistra biroji Bukarestē un katrā no 41 Rumānijas apgabaliem. Tie atbild par vietējo komercreģistru uzturēšanu, organizēšanu un pārvaldību.

Kad tas tika digitalizēts?

2011. gada otrajā pusē tika atvērts īpašs portāls, kas piedāvā jaunus tiešsaistes pakalpojumus uzņēmējiem un citiem interesentiem.

Valsts komercreģistra biroja mērķi:

• informēt uzņēmējus, valsts iestādes, medijus un citas ieinteresētās personas par darbībām komercreģistrā;
• samazināt informācijas iegūšanai nepieciešamo laiku;
• samazināt sastrēgumus komercreģistra birojos;
• samazināt laiku, kas nepieciešams reģistrācijas dokumentu iesniegšanai komercreģistrā;
• vienkāršot speciālistu reģistrācijas, finanšu informācijas sniegšanas un informācijas un dokumentu pieprasījumu procedūras;
• nodrošināt tiešsaistes pieteikuma iesniedzējiem reāllaika informāciju par komercreģistra datiem.

Kādi ir spēkā esošie piemērojamie tiesību akti?

Likums Nr. 265/2022 par komercreģistru un ar ko groza un papildina citus tiesību aktus, kuri attiecas uz reģistrāciju komercreģistrā.

Likums Nr. 31/1990

Valdības ārkārtas rīkojums Nr. 44/2008

Likums Nr. 129/2019

Valsts komercreģistra biroja un tiesām piesaistīto komercreģistra biroju organizācijas un darbības noteikumi

Lēmums, ar ko apstiprina nodevas un maksas par noteiktām darbībām, ko veic Valsts komercreģistra birojs un tiesām piesaistītie komercreģistra biroji

Kādu informāciju piedāvā uzņēmumu reģistrs?

Kam ir tiesības piekļūt reģistram?

Piekļuve informācijai, kas publicēta ONRC tīmekļa vietnē, ir bez maksas jebkurai ieinteresētai personai un tiek nodrošināta 24 stundas diennaktī. Tīmekļa vietnē https://www.onrc.ro/index.php/ro/ ir pieejama informācija par:

• veidlapas un dokumenti, kas nepieciešami, lai veiktu ierakstus komercreģistrā un Centrālajā faktisko īpašnieku reģistrā;
• nepieciešamās veidlapas un veidi, kā izsniegt apliecinājumus, kā iegūt informāciju, kopijas / apliecinātas kopijas, dublikātus;
• vispārīga informācija personām, kuras ir ieinteresētas veikt konkrētas reglamentētās darbības (speciālistiem, fiziskām personām, juridiskām personām, publiskā sektora struktūrām un iestādēm;
• tiesību akti, kas piemērojami komercreģistram / Centrālajam faktisko īpašnieku reģistram;
• sabiedrības interešu informācija;
• saziņa/paziņojumi presei, pasākumi;
• informācija par persondatu apstrādes principiem;
• ONRC/ORCT [tiesām piesaistīto komercreģistra biroju] kontaktinformācija (juridiskā adrese, e-pasts, tālruņa / faksa numurs).

Komercreģistra tīmekļa vietnē sniegta šāda informācija:

1. dokumenti;
2. informācija un pakalpojumi, kas sakārtoti sadaļās un pakalpojumos;
3. informācija par Valsts komercreģistra biroju un tiesām piesaistītajiem komercreģistra birojiem;
4. dažādu veidu publiska informācija – bez maksas;
5. iestādes izmantotās veidlapas;
6. reģistrācijai komercreģistrā nepieciešamās formalitātes par katru uzņēmēju kategoriju un darbības veidu;
7. formalitātes reģistrācijai Valsts komercreģistra biroja uzturētajā Centrālajā faktisko īpašnieku reģistrā juridiskajām personām, kurām jāpiesakās iekļaušanai komercreģistrā, izņemot valsts kapitālsabiedrības, kā arī valsts uzņēmumus un valsts uzņēmējsabiedrības;
8. statistikas dati par reģistrētajām darbībām. Var piekļūt arī:
   • informācijai par iestādes vēsturi;
   • ORC [Komercreģistra biroja] tīklam;
   • veidlapām (uzņēmējiem u. c.) un citām formalitātēm;
   • informācijai par maksām un nodevām par ONRC [Valsts komercreģistra biroja] pakalpojumiem;
   • pakalpojumiem;
   • tiesību aktiem;
   • statistikas datiem;
   • medijiem paredzētai informācijai.

Piekļuve informācijai Valsts komercreģistra biroja e-pakalpojumu portālā ir bez maksas, 24 stundas diennaktī. Informācijai var piekļūt pēc tam, kad lietotājs ir reģistrējies (izveidojot lietotājvārdu un paroli), un par to nav jāmaksā.

Informācija Valsts komercreģistra biroja portālā ir sakārtota pēc pakalpojumiem, ko sniedz bez maksas vai par maksu saskaņā ar spēkā esošajiem tiesību aktiem.

Komercreģistrā reģistrē visus dokumentus, aktus, atzīmes un attiecīgo uzņēmēju identitāti, ja šādu reģistrāciju nosaka tiesību akti, kā arī citus tiesību aktos skaidri paredzētus aktus vai dokumentus.

Valsts komercreģistra biroja sniegtie tiešsaistes pakalpojumi ir pieejami tā e-pakalpojumu portālā, kas izveidots nozaru darbības programmas “Ekonomikas konkurētspējas palielināšana”, “Ieguldījums nākotnē” ietvaros īstenotā projektā “Valsts komercreģistra biroja sniegtie tiešsaistes pakalpojumi (e-pārvalde) uzņēmējiem tam īpaši paredzētā portālā”.

Valsts komercreģistra biroja e-pakalpojumu portālā tiek sniegti šādi tiešsaistes pakalpojumi:

• “Infocert”;
• “Recom online”;
• uzņēmuma nosaukuma pieejamības pārbaude un uzņēmuma nosaukuma rezervācija tiešsaistē;
• iepriekšējas pārbaudes (juridisku / fizisku personu, viena īpašnieka sabiedrību / ģimenes uzņēmumu nosaukumu pieejamība un / vai rezervēšana);
• ierakstu veikšana komercreģistrā un juridisku personu pilnvarošana;
• komercreģistrā reģistrēto uzņēmumu kontaktinformācijas atjaunināšana;
• aktuālas informācijas iegūšana par uzņēmuma iepriekšējām darbībām, statistikas dati;
• dokumentu (apliecinājumu) izsniegšana;
• lietas statusa informācija;
• komercreģistram iesniegto pieteikumu paziņojumi;
• rīkojumi par komercreģistram iesniegto pieteikumu atlikšanu;
• informācijas publicēšana par dažādiem juridisko personu statusiem komercreģistra elektroniskajā biļetenā [Buletinul Electronic al Registrului Comerțului - BERC];
• statistikas dati (darbības centrālajā komercreģistrā, uzņēmumi ar ārvalstu kapitālu);
• komercreģistra bezsaistes veidlapa;
• deklarācijas par juridiskās personas faktisko īpašnieku reģistrācija;
• informācijas sniegšana no Centrālā faktisko īpašnieku reģistra.

Pakalpojuma “Recom online” komponents, kas jāabonē, saņēmējam ir pieejams pēc līguma noslēgšanas. Piekļuve tiek nodrošināta 24 stundas diennaktī. Izmantojot šo pakalpojumu, par maksu var saņemt šādu informāciju uzņēmējiem:

• organizācijas nosaukums un veids;
• identifikācijas dati (kārtas numurs komercreģistrā, Eiropas vienotais identifikācijas numurs, unikālais reģistrācijas kods, juridiskā adrese, uzņēmuma kontaktinformācija (tālruņa, faksa numurs));
• juridiskā adrese (juridisko adresi apliecinošs dokuments, datums, no kura juridiskās adreses apliecinājums ir derīgs, juridiskās adreses apliecinājuma derīguma beigu datums, juridiskās adreses pastāvēšanas ilgums);
• parakstītais un iemaksātais kapitāls;
• deklarētā/pilnvarotā uzņēmēja pamatdarbības joma;
• deklarētā/pilnvarotā uzņēmēja papildu darbības jomas;
• saistīto fizisko un juridisko personu identifikācijas dati;
• direktoru identifikācijas dati;
• dati par logotipiem;
• informācija par meitasuzņēmumiem / filiālēm / struktūrvienībām (juridiskā adrese, tālruņa numurs);
• informācija par papildu adresēm / darbības vietām (juridiskā adrese, tālruņa numurs);
• informācija par juridiskajām adresēm un/vai darbībām, kas apstiprinātas saskaņā ar Likuma Nr. 359/2004 15. pantu / Likuma Nr.265/2022 121. pantu;
• dati par īpašumtiesībām;
• dati par vienošanos ar kreditoriem;
• dati par faktiem, uz kuriem attiecas Likuma Nr. 26/1990 21. panta e)–h) punkts / Likuma Nr.265/2022 103. pants;
• dati par citām atzīmēm;
• bilances dati (apgrozījums, vidējais darbinieku skaits, bruto peļņa), ja Finanšu ministrija ir sniegusi šādu informāciju.

Bez maksas ir pieejami šādi pakalpojumi:

• Recom online – pakalpojuma bezmaksas komponents;
• e-veidlapas;
• tiešsaistes pieteikums iekļaušanai uzņēmēju komercreģistrā;
• deklarācijas par juridiskās personas faktisko īpašnieku reģistrācija tiešsaistē;
• tiešsaistes piekļuve informācijai Centrālajā faktisko īpašnieku reģistrā (iestādēm / institūcijām ar uzraudzības/kontroles pilnvarām un pārskatu sniedzējiem, piemērojot pasākumus saskaņā ar principu “Pazīsti savu klientu”);
• uzņēmuma nosaukuma pieejamības pārbaude un uzņēmuma nosaukuma rezervācija tiešsaistē;
• Informācija par komercreģistrā iesniegto reģistrācijas pieteikumu statusu;
• piekļuve sadaļai par komercreģistrā iesniegto reģistrācijas rīkojumu atlikšanas lēmumiem;
• piekļuve noteiktai publiskai informācijai (finanšu pārskatiem informācijai par brīvprātīgu likvidāciju utt.), izmantojot komercreģistra elektronisko biļetenu (BERC).

Galvenie pakalpojumi, ko sniedz komercreģistra elektroniskais biļetens, ir šādi:

• iepazīšanās ar publicētajiem uzņēmēju rakstiem;
• iepazīšanās ar biļeteniem, kuros publicēti uzņēmēju raksti;
• raksta publicēšanu apliecinoša dokumenta izsniegšana (publicēšanas apliecinājums);
• paziņojuma par publicētajiem rakstiem saņemšana;
• interesējošo ziņojumu sniegšana.

SVARĪGA INFORMĀCIJA: Visām tīmekļa vietnes sadaļām un portālam var piekļūt bez maksas 24 stundas diennaktī.

Piekļuve komercreģistrā reģistrētajai informācijai

Komercreģistrā iekļautās informācijas sniegšana un saistīto dokumentu norakstu izsniegšana notiek saskaņā ar 11. pantu Likumā Nr. 265/2022 par komercreģistru un ar ko groza un papildina citus tiesību aktus, kuri attiecas uz reģistrāciju komercreģistrā:

1. Komercreģistrs ir publiski pieejams. Komercreģistra birojs pēc ieinteresētās personas pieprasījuma un uz tās rēķina, ievērojot persondatu aizsardzības tiesību aktus, sniedz informāciju un izsniedz apliecinājumus rumāņu valodā par komercreģistrā reģistrētajiem datiem, kā arī apliecinājumus par to, vai par attiecīgo dokumentu vai aktu ir veikts ieraksts, un izsniedz visu to reģistrēto vai sagatavoto dokumentu vai jebkuras to daļas kopijas un/vai apliecinātas kopijas, kas iesniegti reģistrācijas pieteikumu pamatojumam.

2. Informācijas un dokumentu pieprasījums būtu vai nu jāiesniedz reģistratūrā, vai jānosūta pa pastu vai kurjerpastu, vai elektroniski kopā ar personu apliecinoša dokumenta kopiju, izņemot gadījumus, kad pieprasījums ir parakstīts, izmantojot kvalificētu elektronisko parakstu.

3. Komercreģistra birojs izsniedz 1. punktā minētos dokumentus vai nu elektroniski, t. i., elektroniskā formātā, kas parakstīti, izmantojot kvalificētu elektronisko parakstu vai attiecīgā gadījumā kvalificētu elektronisko zīmogu, vai papīra formātā ONRC juridiskajā adresē vai Komercreģistra iestādēs, vai arī pa pastu vai kurjerpastu.

4. Kopijas ir pienācīgi apliecinātas. Elektroniskās kopijas tiek apliecinātas, pievienojot elektronisko parakstu. Pēc pieprasījuma var izsniegt arī kopijas, kas nav oficiāli apliecinātas.

5. Dokumentu un informācijas elektroniskās kopijas, kas minētas 1. punktā, arī dara publiski pieejamas, izmantojot komercreģistru savstarpējās savienojamības sistēmu

6. Saņemtos dokumentus, t. i., elektroniski nosūtītos dokumentus, apstrādā arī, izmantojot starpsavienojumu ar elektronisko vienoto kontaktpunktu (PSC), turpmāk “PSC”, saskaņā ar valdības Ārkārtas rīkojumu Nr. 49/2009 par pakalpojumu sniedzēju brīvību veikt darījumdarbību un par pakalpojumu sniegšanas brīvību Rumānijā, kas apstiprināts ar grozījumiem un papildinājumiem ar Likumu Nr. 68/2010, kurā vēlāk izdarīti grozījumi.

7. Par sniegto informāciju un izsniegtajiem dokumentiem iekasē maksu saskaņā ar reitingu sistēmu, kas noteikta ar tieslietu ministra rīkojumu un kuras likme nedrīkst pārsniegt administratīvās izmaksas par attiecīgās informācijas sniegšanu vai dokumentu izsniegšanu un ietver komercreģistra izveides un uzturēšanas izmaksas.

8. Informāciju un dokumentus, kas minēti 1. punktā, bez maksas izsniedz valsts iestādēm un institūcijām, kā arī Rumānijā akreditētām diplomātiskajām pārstāvniecībām.

9. Juridiskām personām, kas nav minētas 8. punktā, 1. punktā minēto informāciju sniedz bez maksas, ja to skaidri paredz tiesību akti.

10. ONRC un komercreģistra biroji žurnālistiem un plašsaziņas līdzekļu pārstāvjiem bez maksas sniedz konkrētu komercreģistrā ierakstītu informāciju, ko var izmantot vienīgi sabiedrības informēšanas nolūkos.

Kādu informāciju glabā reģistrā?

Kāda veidi dati tiek glabāti (publiskajā reģistrā reģistrēti subjekti, informācija par maksātnespēju, finanšu pārskati...)?

Saskaņā ar Likumu Nr. 265/2022 komercreģistrā ir iekļauta informācija par šādiem reģistrētiem uzņēmējiem:

• uzņēmumi;
• valsts uzņēmumi;
• valsts uzņēmējsabiedrības;
• publiskās korporācijas;
• kooperatīvās sabiedrības;
• kooperatīvās organizācijas;
• ekonomisko interešu grupas;
• Eiropas ekonomisko interešu grupas;
• Eiropas uzņēmējsabiedrības;
• Eiropas kooperatīvās sabiedrības;
• individuālie komersanti;
• viena īpašnieka sabiedrības;
• ģimenes uzņēmumi;
• citas fiziskas vai juridiskas personas, kā paredzēts tiesību aktos.

Savas darbības laikā, vai arī to noslēdzot, Likuma Nr. 265/2022 4. panta 1. punktā minētajiem uzņēmējiem jāiesniedz pieprasījums, lai reģistrā tiktu veiktas attiecīgas atzīmes par dokumentiem un aktiem, kas ir reģistrējami tiesību aktos noteiktajā kārtībā.

Dokumenti un akti, kas ir jāreģistrē komercreģistrā, ir uzskaitīti Likuma Nr. 265/2022 88.–100. pantā.

Komercreģistrā iekļautajām juridiskajām personām vai attiecīgā gadījumā ieinteresētajām personām jāiesniedz ORCT šādi dokumenti kā ieraksti komercreģistrā:

1. akciju emisijas prospekts, lai izveidotu akciju sabiedrību, veicot publisko parakstīšanos, un lai komercreģistra sekretārs atļautu tā publicēšanu, kā arī visi tā grozījumi;
2. akciju emisijas prospekts, lai palielinātu akciju sabiedrību pamatkapitālu, veicot publisko parakstīšanos, un lai komercreģistra sekretārs atļautu tā publicēšanu, kā arī visi tā grozījumi;
3. pārvaldes iestādes lēmums, ja šādas informācijas ierakstīšana komercreģistrā un publicēšana ir obligāta saskaņā ar tiesību aktiem;
4. apliecinājums par juridiskās adreses un/vai filiāles telpu likumīgas turēšanas termiņa pagarinājumu;
5. galīgie likvidācijas un aktīvu sadales pārskati un, attiecīgā gadījumā, compte rendu par administratoru un valdes locekļu veikto vadības darbu, ja viena vai vairākas no šīm personām ir iecelta(-as) par likvidatoriem;
6. ar saimniecisko darbību saistītie dokumenti;
7. no reģistra izslēgtās juridiskās personas reģistri un dokumenti, ja vairs nav asociēto partneru/akcionāru/dalībnieku vai ja tie atsakās tos turēt;
8. asociēto partneru/akcionāru pilnsapulces lēmums par sabiedrības aktīvu iegādi no dibinātāja vai akcionāra, ja šāds ieraksts ir obligāts saskaņā ar likumu par uzņēmumiem;
9. sūdzība, kas iesniegta par sekretāra rīkojumu;
10. iebildums, kas iesniegts pret asociēto biedru/akcionāru pilnsapulci, un iebildums, kas iesniegts pret citām tiesību aktos skaidri noteiktām darbībām;
11. apvienošanās vai sadalīšanas projekts;
12. paraksta paraugs ekonomisko interešu grupām, Eiropas ekonomisko interešu grupām un kooperatīvām sabiedrībām;
13. reģistrācijas anulēšanas pieteikums, ko iesniegusi persona, kura uzskata, ka tai nodarīts kaitējums, pievienojot ierakstus komercreģistrā;
14. visi citi tiesību aktos paredzētie dokumenti, kas obligāti jāiekļauj komercreģistrā.

Personām, kuras vēlas iesniegt komercreģistrā ierakstus par dokumentiem, kuru publicēšana saskaņā ar likumu nav obligāta, šiem nolūkiem ir jāaizpilda tipveida pieteikums, pievienojot tam attiecīgos dokumentus u, ja nepieciešams, apliecinājumu par piemērojamās nodevas samaksu.

Komercreģistrā jāreģistrē šādi dati:

1. maksātnespējas administratora vai attiecīgā gadījumā likvidatora ziņojums, kurā izklāstīti iemesli un apstākļi, kas izraisījuši parādnieka maksātnespēju;
2. paziņojums par vispārējās / vienkāršotās maksātnespējas procedūras;uzsākšanu;
3. ierosinātā reorganizācijas plāna kopija;
4. paziņojums par bankrota procedūras uzsākšanu saskaņā ar vispārējo / vienkāršoto maksātnespējas procedūru;
5. galīgais tiesas spriedums, ar kuru apstiprinātajam administratoram uzlikts pienākums izmaksāt kompensāciju;
6. pārstrukturēšanas nolīguma apstiprināšanas protokols – saskaņā ar pārstrukturēšanas nolīguma procedūru;
7. pārstrukturēšana plāns – saskaņā ar vienošanos ar kreditoriem;
8. tiesas lēmumi par vienošanās ar kreditoriem uzsākšanu un izbeigšanu saskaņā ar Likumu Nr. 85/2014, kurā izdarīti grozījumi;
9. tiesas spriedumi, kas pieņemti saskaņā ar maksātnespējas procedūru un par kuriem saskaņā ar likumu tiek paziņots ORCT;
10. citi tiesas vai maksātnespējas administratora/likvidatora izdoti dokumenti saskaņā ar likumu.

Pamatojoties uz iepriekš minētajiem dokumentiem, komercreģistrā veic šādus ierakstus attiecībā uz komercreģistrā reģistrētajiem uzņēmējiem, uz kuriem attiecas maksātnespējas novēršana vai maksātnespējas procedūra:

1. (vispārējas / vienkāršotas) maksātnespējas procedūras uzsākšana;
2. reorganizācijas uzsākšanu tiesas uzraudzībā pēc ierosinātā reorganizācijas plāna apstiprināšanas;
3. bankrots (saskaņā ar vienkāršotu / vispārēju procedūru);
4. fakts, ka parādniekam ir atņemtas tiesības veikt darījumdarbību;
5. fakts, ka apstiprinātais administrators ir atzīts par atbildīgu maksāt kompensāciju;
6. attiecīgā gadījumā maksātnespējas administratora vai likvidatora iecelšana;
7. īpašā administratora iecelšana;
8. attiecīgā gadījumā maksātnespējas administratora vai likvidatora aizstāšana;
9. reorganizācijas procesa izbeigšana tiesas uzraudzībā;
10. bankrota procedūras izbeigšana;
11. parādnieka izslēgšana no reģistra;
12. parādnieka kā juridiskas personas dibināšanas dokumentu grozīšanu pēc maksātnespējas administratora pieprasījuma saskaņā ar galīgo tiesas spriedumu, ar kuru apstiprināts reorganizācijas plāns;
13. pārstrukturēšanas līguma apstiprināšana saskaņā ar pārstrukturēšanas nolīguma procedūru;
14. paziņojums par pārstrukturēšanas plānu saskaņā ar vienošanos ar kreditoriem;
15. vienošanās ar kreditoriem uzsākšana un izbeigšana;
16. citas tiesību aktos noteiktās norādes par komercreģistrā reģistrētajiem parādniekiem, uz kuriem attiecas maksātnespējas procedūra.

Centrālais faktisko īpašnieku reģistrs

Saskaņā ar Likumu Nr. 129/2019 par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanu un apkarošanu, kā arī par dažu tiesību aktu grozīšanu un papildināšanu, kas vēlāk grozīti un papildināti, Valsts komercreģistra birojam ir jāuztur Centrālais faktisko īpašnieku reģistrs, kurā uzskaitīti to juridisko personu faktiskie īpašnieki, kurām jāiesniedz pieteikums reģistrācijai komercreģistrā.

Piekļuve Centrālajam faktisko īpašnieku reģistram saskaņā ar persondatu aizsardzības noteikumiem tiek piešķirta:

1. iestādēm ar uzraudzības un kontroles pilnvarām, tiesu iestādēm saskaņā ar Likumu Nr. 135/2010 par Kriminālprocesa kodeksu ar grozījumiem un papildinājumiem, kā arī birojam – savlaicīgi, bez ierobežojumiem un bez attiecīgās personas brīdināšanas;
2. ziņotājām iestādēm, piemērojot pasākumus “Pazīsti savu klientu”;
3. jebkurai fiziskai vai juridiskai personai (par maksu).

Kādi dokumenti tiek kārtoti/glabāti (lietas, dokumentu grāmata, statūti, kopsapulces protokoli...)?

Tādu juridisku personu, individuālo komersantu, individuālo uzņēmumu un ģimenes uzņēmumu reģistrācija, kuri veic saimniecisko darbību un kuru juridiskā adrese/darījumdarbības vieta atrodas tiesas jurisdikcijā, nozīmē, ka komercreģistrā tiek glabāti reģistrējamo personu reģistrācijas dokumenti un oficiālais reģistrācijas vai ar to saistīto grozījumu dokumentu arhīvs, kā arī citi ltiesību aktos skaidri noteiktie dokumenti.

Dokumentu, kas pamato ierakstus komercreģistrā, arhivēšana ietver visu šo dokumentu, kā arī dokumentu, kas apliecina reģistrēto personu veiktos ierakstus, gada finanšu pārskatu, attiecīgi valdes un direktoru padomes ziņojuma un attiecīgā gadījumā konsolidētā ziņojuma, revidenta ziņojuma vai finanšu revidenta ziņojuma, attiecīgā gadījumā konsolidēto gada finanšu pārskatu un juridisko personu reģistru, kas tiek iesniegti komercreģistram, glabāšanu un saglabāšanu papīra un/vai elektroniskā formātā.

Katra komercreģistrā iekļautā uzņēmēja lietā ir visi dokumenti, kas iesniegti saistībā ar reģistrāciju vai jebkuru darbību, kas saskaņā ar likumu ir iekļauta komercreģistrā, un reģistrāciju apliecinošie dokumenti. Komercreģistrā iekļautie dokumenti, lai veiktu konkrētas tiesību aktos noteiktās pirmsreģistrācijas procedūras, tiek glabāti atsevišķā mapē. Pēc reģistrācijas tie tiek pievienoti attiecīgā uzņēmēja mapē.

Komercreģistrā iekļautie fizisko un juridisko personu dokumenti tiek arhivēti saskaņā ar atkārtoti publicētā Valsts arhīvu likuma Nr. 16/1996 noteikumiem.

Kā veikt meklēšanu (un kādi ir pieejamie meklēšanas kritēriji)?

Reģistra tīmekļa vietnē

Ieinteresētā persona var meklēt informāciju ONRC tīmekļa vietnē, ierakstot meklēšanas laukā atslēgvārdu.

Kādi ir pieejamie meklēšanas kritēriji?

Informāciju, kas bez maksas pieejama pakalpojumā “Recom online”, var meklēt pēc šādiem kritērijiem:

• uzņēmēja vārds, uzvārds / uzņēmuma nosaukums;
• komercreģistra numurs;
• unikālais reģistrācijas numurs;
• administratīvais apgabals, kurā atrodas juridiskā adrese.

Pakalpojumā “Recom online” ieinteresētās personas var saņemt šādu vispārīgu informāciju bez maksas:

1. uzņēmums un juridiskā forma;
2. juridiskā adrese/uzņēmums un — attiecībā uz filiālēm — dalībvalsts, kurā tās ir reģistrētas;
3. atsauces numurs komercreģistrā, EVIN un nodokļu atsauces numurs;
4. statuss;
5. tīmekļa vietne, ja tāda ir;
6. juridiskās personas likumīgie pārstāvji, kā arī – vai viņi ir pilnvaroti rīkoties kopā vai atsevišķi, un ģimenes uzņēmuma pārstāvis;
7. filiāles, kas atvērtas citā dalībvalstī, norādot uzņēmumu, reģistrācijas numuru, EUID un dalībvalsti, kurā filiāle reģistrēta.

Kā es varu saņemt dokumentus?

Bez maksas?

Informāciju un dokumentus par komercreģistrā iekļautajiem uzņēmējiem bez maksas izsniedz valsts iestādēm un institūcijām, izņemot tās, kuras tiek pilnībā finansētas no pašu ieņēmumiem, tiesām un tām piesaistītajām prokuratūrām, kā arī akreditētām diplomātiskajām pārstāvniecībām un citām juridiskām personām saskaņā ar likumu.

Valsts komercreģistra birojs un tiesām piesaistītie komercreģistra biroji žurnālistiem un plašsaziņas līdzekļu pārstāvjiem bez maksas sniedz konkrētu informāciju, kas reģistrēta komercreģistrā. Žurnālistiem un plašsaziņas līdzekļu pārstāvjiem sniegto informāciju drīkst izmantot tikai sabiedrības informēšanai.

Par maksu?

Komercreģistra birojs izsniedz informāciju, izsniedz izrakstus par komercreģistrā reģistrētajiem datiem, kā arī apliecinājumus par to, vai par attiecīgo dokumentu vai aktu ir veikts ieraksts, un izsniedz reģistra ierakstu un iesniegto dokumentu kopijas un apliecinātas kopijas. Ar to saistītās izmaksas sedz pieprasījuma iesniedzējs. Attiecīgos dokumentus var pieprasīt un izsniegt arī pa pastu.

Kā es varu saņemt informāciju, izziņas par komercreģistrā reģistrētajiem datiem, izziņas, kas apliecina, vai attiecīgais dokuments vai akts ir vai nav reģistrēts, un visu reģistrēto vai iesniegto dokumentu kopijas un/vai apliecinātas kopijas?

Informācijas piekļuves līdzekļi:

• tiešsaistē, izmantojot InfoCert pakalpojumu (elektroniskais paraksts nav nepieciešams; maksājums tiek veikts tikai ar karti).
• tiešsaistē, izmantojot ONRC portālu, šeit (nepieciešams elektroniskais paraksts; maksājums tiek veikts ar karti vai naudas pārvedumu)
• e-pasta adrese: onrc@onrc.ro (maksājums ar naudas pārvedumu vai kasē)
• faksa Nr. +40 213160829 (maksājums ar naudas pārvedumu vai kasē)
• pa pastu (maksājums ar naudas pārvedumu; tiek iekasēta papildu maksa 7,68 RON apmērā)
• reģistratūrā – ONRC un tiesām piesaistītajās komercreģistra nodaļās.

►“InfoCert” pakalpojums ļauj izsniegt tiešsaistes apliecības un/vai sniegt informāciju no komercreģistra. Pakalpojumam var piekļūt ONRC portālā, sadaļā Informācija (Informații) – Apliecības (Certificate constatatoare) vai komercreģistra informācija un apliecību kopijas (Informații RC și copii certificate), un maksājumu veic tiešsaistē ar Visa vai Mastercard. InfoCert e-pakalpojums automātiski bez pārziņa darbības veic dokumentu izgūšanu ar elektronisko parakstu, 24 stundas diennaktī katru darba dienu, un apmaksa notiek elektroniski ar karti, pēc kuras pieprasītājs saņem elektronisko rēķinu; šim nolūkam nav nepieciešams elektroniskais paraksts.

Pakalpojuma “Recom online” komponents, kas jāabonē, saņēmējam ir pieejams pēc līguma noslēgšanas. Piekļuve tiek nodrošināta 24 stundas diennaktī; apliecības un/vai informāciju no komercreģistra var iegūt tiešsaistē.

Arhīva dokumenta apliecinātas(-u) kopijas(-u) iegūšanas veidi:

• reģistratūrā – tiesām piesaistītajās komercreģistra nodaļās
• pa pastu;
• tiešsaistē (nepieciešams elektroniskais paraksts).

Iespējas iegūt reģistrācijas apliecību un/vai tādu apliecību dublikātus, kas apliecina godprātīgu deklarāciju iesniegšanu darījumdarbības atļaujas saņemšanai

• reģistratūrā – tiesām piesaistītajās komercreģistra nodaļās
• pa pastu.

Reģistrācijas procedūra

Kā var uzsākt reģistrācijas procedūru (kā iesniegt pieteikumus reģistrā, kā apliecināt dokumentus, kāda veida dokumentus nepieciešams pievienot)?

Klātienē

Pieteikumu ierakstu veikšanai vai attiecīgā gadījumā cita veida pieteikumu, kam pievienoti reģistrācijai nepieciešamie dokumenti, Likuma Nr. 265/2022 79.–81. pantā minētās personas personīgi vai viņu pilnvarotā persona iesniedz reģistratūrā vai nogādā pa pastu / ar kurjeru komercreģistra birojā, kura teritoriālajā jurisdikcijā ir attiecīgo personu juridiskā adrese / darījumdarbības vieta / jebkurā komercreģistra birojā.

Pieteikumu par juridiskas personas reģistrāciju komercreģistrā paraksta minētās personas likumīgais pārstāvis vai pilnvarotā persona, uzrādot autentisku speciālo pilnvaru vai ģenerālpilnvaru, vai tās advokāts, uzrādot pilnvaru, vai jebkurš biedrs, akcionārs vai valdes loceklis.

Pieteikumu tādas juridiskās personas filiāles reģistrēšanai, kura atrodas Rumānijā vai ārvalstīs, paraksta attiecīgās juridiskās personas pārstāvis, kas tieši veic filiāles darījumus, personīgi vai viņa/viņas pilnvarotā persona, uzrādot autentisku speciālo pilnvaru/ģenerālpilnvaru vai advokāts, uzrādot pilnvaru.

Pieteikumu individuālā komersanta un individuālā uzņēmuma reģistrācijai paraksta fiziska persona, kas vēlas reģistrēties kā individuālais komersants, un attiecīgi individuālā uzņēmuma īpašnieks, personīgi vai viņa/viņas pilnvarotā persona, uzrādot autentisku speciālo pilnvaru / ģenerālpilnvaru, vai advokāts, uzrādot pilnvaru.

Pieteikumu ģimenes uzņēmuma reģistrācijai paraksta reģistrācijas dokumentā norādītais pārstāvis vai viņa/viņas pilnvarotā persona, uzrādot autentisku speciālo pilnvaru / ģenerālpilnvaru, vai advokāts, uzrādot pilnvaru.

Dokumenti, kas iesniegti kopā ar reģistrācijas pieteikumiem, jāsagatavo rumāņu valodā.

Pieteikuma iesniedzēji vai komercreģistrā iekļautās personas reģistrācijas pieteikumus var papildināt ar dokumentiem, kas sagatavoti vienā no to ES dalībvalstu vai Eiropas Ekonomikas zonas valstu oficiālajām valodām, kur atrodas to pastāvīgā dzīvesvieta. tiem pievieno tulkojumus rumāņu valodā, ko veic pilnvarots tulkotājs.

Dokumentus, kas iztulkoti kādā no ES dalībvalstu oficiālajām valodām, pēc pieprasījuma var publicēt, ja tie iesniegti apstiprināta tulkojuma veidā.

Dokumentiem, kas tulkoti svešvalodā, jābūt vai nu divu sleju izkārtojumam, pirmajā ailē norādot tekstu rumāņu valodā un otrajā ailē tekstu svešvalodā, vai secīgam attēlojumam, t. i., tekstam rumāņu valodā, kam seko teksts svešvalodā.

Ja pastāv neatbilstība starp dokumentiem un informāciju, kas publicēta rumāņu valodā, un brīvprātīgi publicēto tulkojumu, minētā tulkojuma tekstu nevar piemērot attiecībā uz trešām personām; Tomēr trešās personas var atsaukties uz tulkojumu, kas nodots atklātībā brīvprātīgi, ja vien uzņēmums nepierāda, ka trešās personas ir zinājušas par obligāti publiskojamo versiju..

Dokumenti, kas vajadzīgi, lai pamatotu reģistrācijas pieteikumu, kas klasificēts kā oficiāls akts, saskaņā ar tiesību aktiem jāiesniedz komercreģistra birojā.

Tiešsaistē

Reģistrācijas pieteikumu un tiesību aktos paredzētos dokumentus var nosūtīt elektroniski, t. i., izmantojot e-pakalpojumu portālu vai pa e-pastu, iekļaujot vai pievienojot kā pielikumu elektronisko parakstu, vai norādot saiti uz to.

Kā tiek izskatīti iesniegtie pieteikumi?

Komercreģistrā iesniegto reģistrācijas pieteikumu, pamatojoties uz dokumentiem, izskata sekretārs vienas darba dienas laikā no minētā pieteikuma reģistrēšanas.

Ja reģistrācijas pieteikums un ar to saistītie apliecinošie dokumenti vai attiecīgi dibināšanas dokumenta standarta veidlapa ir nepilnīgi vai neatbilst juridiskajām prasībām attiecībā uz to uzņēmēju izveidi, dibināšanu, organizāciju un darbību, kuriem jāreģistrējas, vai ja sekretārs uzskata, ka pieteikuma izskatīšanai ir nepieciešama papildu informācija vai dokumenti, viņš/viņa izdod rīkojumu par dokumentu labošanas vai aizpildīšanas termiņu, kas nepārsniedz 15 kalendārās dienas.

Termiņš un atlikšanas iemesli tiek publicēti ONRC e-pakalpojumu portālā, kā arī ar tiem var iepazīties komercreģistra biroju telpās iekārtotajās darbstacijās.

Attiecīgi tiek pārskatīts termiņš reģistrācijas pieteikuma izskatīšanai un tiesību aktos noteikto dokumentu izsniegšanai.

Ja pieteikuma iesniedzējs izlabo/papildina reģistrācijas pieteikumu pirms sekretāra noteiktā termiņa beigām un lūdz pārskatīt izskatīšanas termiņu, reģistrācijas pieteikums tiek izskatīts nākamajā dienā pēc izlabošanas/aizpildīšanas.

Ja pieteikuma iesniedzējs neizpilda savus pienākumus, kas noteikti rīkojumā par atlikšanu, reģistrācijas pieteikums tiek noraidīts.

Ja pieteikuma iesniedzējs atsakās no pieteikuma izskatīšanas, kas nodots tiesām piesaistītajiem komercreģistra birojiem, un ja reģistrācijas pieteikumi tiek noraidīti, tiek atmaksāta nodeva par publicēšanu Rumānijas Oficiālajā Vēstnesī, ja tā ir samaksāta.

Reģistrācijas pieteikuma izskatīšanai pēc attiecīgās puses vai tās pārstāvja pieprasījuma tiek organizēta atklāta uzklausīšana.

Reģistrācijas juridiskās sekas

Ierakstu ietekme uz trešām personām saskaņā ar Direktīvas (ES) 2017/1132 17. pantu

Tālāk minētie valstu noteikumi nosaka, ka trešās personas var paļauties uz komercreģistrā esošo informāciju un dokumentiem saskaņā ar 17. pantu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā (ES) 2017/1132 (2017. gada 14. jūnijs) attiecībā uz sabiedrību tiesību dažiem aspektiem:

1. Saskaņā ar Likuma Nr. 265/2022 4. panta 1. punktu komercreģistrs ir vispārējas sabiedriskas nozīmes pakalpojums, kas paredzēts, lai reģistrētu un publiskotu informāciju par uzņēmējiem, kas ir individuālie komersanti, viena īpašnieka sabiedrības un ģimenes uzņēmumi, arī par tādiem uzņēmējiem, kas ir uzņēmumi, Eiropas uzņēmumi, kooperatīvās sabiedrības, kooperatīvās kredītsabiedrības, kooperatīvās kredītorganizācijas, ekonomisko interešu grupas un Eiropas ekonomisko interešu grupas, kuru juridiskā adrese ir Rumānijā, kā arī lai reģistrētu un publiskotu informāciju par to filiālēm un par iepriekš minēto juridisko personu filiālēm, kuru juridiskā adrese ir ārvalstīs.

Turklāt saskaņā ar Likuma Nr. 265/2022 43. panta 1. punktu savas darbības laikā, vai arī to noslēdzot, 4. panta 1. punktā minētiem uzņēmējiem jāiesniedz pieprasījums, lai reģistrā tiktu veiktas attiecīgas atzīmes par dokumentiem un aktiem, kas ir reģistrējami tiesību aktos noteiktajā kārtībā.

Komercreģistrā iekļautās informācijas sniegšana un saistīto dokumentu norakstu izsniegšana notiek saskaņā ar 11. pantu Likumā Nr. 265/2022 par komercreģistru un ar ko groza un papildina citus tiesību aktus, kuri attiecas uz reģistrāciju komercreģistrā.

1. Komercreģistrs ir publiski pieejams. Komercreģistra birojs pēc ieinteresētās personas pieprasījuma un uz tās rēķina, ievērojot persondatu aizsardzības tiesību aktus, sniedz informāciju un izsniedz apliecinājumus rumāņu valodā par komercreģistrā reģistrētajiem datiem, kā arī apliecinājumus par to, vai par attiecīgo dokumentu vai aktu ir veikts ieraksts, un izsniedz visu to reģistrēto vai sagatavoto dokumentu vai jebkuras to daļas kopijas un/vai apliecinātas kopijas, kas iesniegti reģistrācijas pieteikumu pamatojumam.

2. Informācijas un dokumentu pieprasījums būtu vai nu jāiesniedz reģistratūrā, vai jānosūta pa pastu vai kurjerpastu, vai elektroniski kopā ar personu apliecinoša dokumenta kopiju, izņemot gadījumus, kad pieprasījums ir parakstīts, izmantojot kvalificētu elektronisko parakstu.

3. Komercreģistra birojs izsniedz 1. punktā minētos dokumentus vai nu elektroniski, t. i., elektroniskā formātā, kas parakstīti, izmantojot kvalificētu elektronisko parakstu vai attiecīgā gadījumā kvalificētu elektronisko zīmogu, vai papīra formātā ONRC juridiskajā adresē vai Komercreģistra iestādēs, vai arī pa pastu vai kurjerpastu.

4. Kopijas ir pienācīgi apliecinātas. Elektroniskās kopijas tiek apliecinātas, pievienojot elektronisko parakstu. Pēc pieprasījuma var izsniegt arī kopijas, kas nav oficiāli apliecinātas.

5. Dokumentu un informācijas elektroniskās kopijas, kas minētas 1. punktā, arī dara publiski pieejamas, izmantojot komercreģistru savstarpējās savienojamības sistēmu

6. Saņemtos dokumentus, t. i., elektroniski nosūtītos dokumentus, apstrādā arī, izmantojot starpsavienojumu ar elektronisko vienoto kontaktpunktu (PSC), turpmāk “PSC”, saskaņā ar valdības Ārkārtas rīkojumu Nr. 49/2009 par pakalpojumu sniedzēju brīvību veikt darījumdarbību un par pakalpojumu sniegšanas brīvību Rumānijā, kas apstiprināts ar grozījumiem un papildinājumiem ar Likumu Nr. 68/2010, kurā vēlāk izdarīti grozījumi.

7. Par sniegto informāciju un izsniegtajiem dokumentiem iekasē maksu saskaņā ar reitingu sistēmu, kas noteikta ar tieslietu ministra rīkojumu un kuras likme nedrīkst pārsniegt administratīvās izmaksas par attiecīgās informācijas sniegšanu vai dokumentu izsniegšanu un ietver komercreģistra izveides un uzturēšanas izmaksas.

8. Informāciju un dokumentus, kas minēti 1. punktā, bez maksas izsniedz valsts iestādēm un institūcijām, kā arī Rumānijā akreditētām diplomātiskajām pārstāvniecībām.

9. Juridiskām personām, kas nav minētas 8. punktā, 1. punktā minēto informāciju sniedz bez maksas, ja to skaidri paredz tiesību akti.

10. ONRC un komercreģistra biroji žurnālistiem un plašsaziņas līdzekļu pārstāvjiem bez maksas sniedz konkrētu komercreģistrā ierakstītu informāciju, ko var izmantot vienīgi sabiedrības informēšanas nolūkos.

Personu, uz kurām attiecas reģistrācijas komercreģistrā pienākums, dokumentu un aktu izpildi nodrošina saskaņā ar 46. pantu Likumā Nr. 265/2022 par komercreģistru un ar ko groza un papildina citus tiesību aktus, kuri attiecas uz reģistrāciju komercreģistrā.

1. Reģistrāciju un atzīmes var izpildīt attiecībā pret trešām personām, sākot no dienas, kad tās ir iekļautas komercreģistrā vai publicētas Rumānijas Oficiālajā Vēstnesī vai komercreģistra elektroniskajā biļetenā, kā paredzēts tiesību aktos.
2. Personas, uz kurām attiecas pienākums pieprasīt ieraksta veikšanu, nevar pieprasīt nereģistrētu dokumentu vai aktu piemērojamību attiecībā uz trešām personām, izņemot gadījumus, kad tās var pierādīt, ka trešās personas bijušas informētas par šādu dokumentu un aktu pastāvēšanu. Tomēr trešās personas vienmēr var atsaukties uz dokumentiem vai aktiem, kas nav publiskoti, ja vien to nepubliskošana neatceļ to spēkā esību.
3. Valsts komercreģistra birojs publicē savā tīmekļa vietnē un tiešsaistes pakalpojumu portālā un iesniedz publicēšanai Eiropas e-tiesiskuma portālā aktuālo informāciju par valsts tiesību normām attiecībā uz komercreģistrā obligāti reģistrējamo personu dokumentu, aktu un atzīmju izsludināšanu un izpildāmību pret trešām personām.”

Turklāt uz uzņēmumiem šajā jomā attiecas īpaši noteikumi, t. i., Likuma Nr. 31/1990 par uzņēmumiem (pārpublicētās un grozītās redakcijas) 50.–51. pants:

50. pants

1. Pret trešām personām nevar izpildīt dokumentus vai aktus, kas nav publicēti tiesību aktos paredzētajā kārtībā, izņemot gadījumus, kad uzņēmums var pierādīt, ka trešās personas par tiem ir bijušas informētas.

2. Darbības, ko uzņēmums veicis pirms 16. dienas no tiesību aktos noteiktās informācijas publiskošanas dienas, nevar izpildīt pret trešām personām, kuras pierāda, ka tām nebija iespējams zināt par šādām darbībām.

51. pants

1. Tomēr trešās personas vienmēr var atsaukties uz dokumentiem vai aktiem, kas nav publiskoti, ja vien to nepubliskošana neatceļ to spēkā esību.

Saskaņā ar Likuma Nr. 265/2022 7. panta 1. punktu komercreģistrā ir iekļautas šādas reģistra kategorijas:

1. reģistrs, kurā reģistrē uzņēmumus, valsts uzņēmumus, valsts uzņēmējsabiedrības, publiskās korporācijas, ekonomisko interešu grupas, Eiropas uzņēmumus, Eiropas ekonomisko interešu grupas un citas tiesību aktos norādītās juridiskās personas, kuru juridiskā adrese ir Rumānijā, kā arī to filiāles un attiecīgā gadījumā to juridisko personu filiāles, kuru juridiskā adrese ir ārvalstīs;
2. reģistrs, kurā reģistrē kooperatīvās sabiedrības un Eiropas kooperatīvās sabiedrības, kuru juridiskā adrese ir Rumānijā, to filiāles un attiecīgā gadījumā to kooperatīvo sabiedrību vai Eiropas kooperatīvo sabiedrību filiāles, kuru juridiskā adrese ir ārvalstīs;
3. reģistrs, kurā reģistrē individuālos komersantus, viena īpašnieka sabiedrības un ģimenes uzņēmumus, kuru juridiskā adrese un attiecīgā gadījumā darbības vietas ir Rumānijā.

2. Saskaņā ar Likuma Nr. 265/2022 5. panta 1. punktu reģistrāciju komercreģistrā veic, pamatojoties uz sekretāra rīkojumu par reģistrācijas pieteikumu izskatīšanu vai attiecīgā gadījumā uz galīgu tiesas nolēmumu vai izpildāmu lēmumu, kā paredzēts tiesību aktos. Ja tiesa ir izdevusi rīkojumu par reģistrāciju, to var veikt arī, pamatojoties uz procesuālo dokumentu, kurā ietverta tiesas nolēmuma rezolutīvā daļa.

3. Saskaņā ar Likuma Nr. 265/2022 107. panta 2. punktu reģistrācijas datums komercreģistrā ir spēkā stāšanās datums.

4. Saskaņā ar Likuma Nr. 265/2022 107. panta 3. punktu ierakstus komercreģistrā ievada 24 stundu laikā no sekretāra rīkojuma izdošanas dienas.

5. Saskaņā ar Likuma Nr. 265/2022 6. panta 1. punktu ONRC uztur komercreģistru datorizētā veidā, un reģistrācija komercreģistrā un citos ONRC reģistros notiek elektroniski.

Neatbilstības starp reģistra ierakstiem un to publikāciju

Reģistrāciju un atzīmes var izpildīt attiecībā pret trešām personām, sākot no dienas, kad tās ir iekļautas komercreģistrā vai publicētas Rumānijas Oficiālajā Vēstnesī vai komercreģistra elektroniskajā biļetenā, kā paredzēts tiesību aktos.

Darbības, ko fiziska vai juridiska persona veikusi līdz 16. dienai no dienas, kad tās reģistrētas komercreģistrā, nav izpildāmas pret trešām personām, kuras pierāda, ka tām nebija iespējams zināt par šādām darbībām.

Personas, uz kurām attiecas pienākums pieprasīt ieraksta veikšanu, nevar pieprasīt nereģistrētu dokumentu vai aktu piemērojamību attiecībā uz trešām personām, izņemot gadījumus, kad tās var pierādīt, ka trešās personas bijušas informētas par šādu dokumentu un aktu pastāvēšanu. Tomēr trešās personas vienmēr var atsaukties uz dokumentiem vai aktiem, kas nav publiskoti, ja vien to nepubliskošana neatceļ to spēkā esību.

Komercreģistra iestāde Likuma Nr. 265/2022 16. panta 1. punktā minētos dokumentus elektroniski nosūta Rumānijas Oficiālajam Vēstnesim publicēšanai ne vēlāk kā trīs darbdienu laikā no dienas, kad tā reģistrēta komercreģistrā.

Ja pastāv neatbilstības starp ierakstiem komercreģistrā un dokumentiem, kas saskaņā ar Likuma Nr. 265/2022 8. pantu pievienoti komercreģistrā reģistrēta uzņēmēja lietas materiāliem, reģistra ieraksti ir noteicošie attiecībā uz trešām personām.

Ja pastāv neatbilstība starp biļetenā vai attiecīgā gadījumā Rumānijas Oficiālajā Vēstnesī publicētajiem dokumentiem un informāciju tiem un reģistrā reģistrētajiem dokumentiem, pēdējie minētie ir noteicošie attiecībā uz trešām personām.

Ja iepriekš minētā neatbilstība rodas no attiecīgā uzņēmēja neatkarīgu iemeslu dēļ, komercreģistra iestāde vai attiecīgā gadījumā publiskā korporācija Monitorul Oficial izlabos ierakstu reģistrā, konkrētāk, tā pārpublicēs laboto tekstu izraksta veidā uz sava rēķina pēc uzņēmēja pieprasījuma.

Kurš ir atbildīgs par ierakstu precizitāti?

Tiesību aktos paredzētos dokumentus un aktus attiecīgā gadījumā iekļauj komercreģistrā pēc fizisku un/vai juridisku personu, uz kurām attiecas reģistrācijas pienākums, citu ieinteresēto personu pieprasījuma vai pēc savas iniciatīvas.

Likuma Nr. 265/2022 4. panta 1. punktā minētajiem uzņēmējiem savas darbības laikā vai arī to noslēdzot, jāiesniedz pieprasījums, lai reģistrā tiku veiktas atzīmes par dokumentiem un aktiem, kas ir reģistrējami tiesību aktos noteiktajā kārtībā, ne vēlāk kā 15 dienu laikā no dienas, kad ir izstrādāti dokumenti vai ir izpildīti akti, uz kuriem attiecas reģistrācijas pienākums.

Ierakstus reģistrā izdara arī pēc ieinteresēto personu pieprasījuma tiesību aktos paredzētajos gadījumos ne vēlāk kā 30 dienu laikā no dienas, kad tās uzzinājušas par reģistrējamo dokumentu vai aktu.

Pieteikuma iesniedzēji un attiecīgā gadījumā viņu likumīgie pārstāvji / pilnvarotās personas saskaņā ar tiesību aktiem ir atbildīgi par reģistrācijas pieteikumos un to pamatojošajos dokumentos norādīto datu likumību, autentiskumu un pareizību.

Saskaņā ar Likuma Nr. 265/2022 5. panta 1. punktu reģistrāciju komercreģistrā veic, pamatojoties uz sekretāra rīkojumu par reģistrācijas pieteikumu izskatīšanu vai attiecīgā gadījumā uz galīgu tiesas nolēmumu vai izpildāmu lēmumu, kā paredzēts tiesību aktos. Ja tiesa ir izdevusi rīkojumu par reģistrāciju, to var veikt arī, pamatojoties uz procesuālo dokumentu, kurā ietverta tiesas nolēmuma rezolutīvā daļa.

Saskaņā ar Likuma Nr. 265/2022 107. pantu, ja ir izpildītas juridiskās prasības attiecībā uz to uzņēmēju izveidi, dibināšanu, organizāciju un darbību, kuriem ir pienākums reģistrēties, sekretārs izdod rīkojumu par reģistrācijas pieteikuma pieņemšanu vienas darba dienas laikā no minētā pieteikuma reģistrācijas dienas komercreģistra birojā vai attiecīgā gadījumā no dienas, kad ir nokārtotas visas formalitātes un saņemti visi sekretāra pieprasītie dibināšanas un reģistrācijas dokumenti un informācija.

Reģistrācijas datums komercreģistrā ir datums, kad stājas spēkā ieraksts minētajā reģistrā.

Ierakstus komercreģistrā ievada 24 stundu laikā no sekretāra izdotā rīkojuma datuma.

Juridiskas personas iegūst juridiskās personas statusu dienā, kad tās ir faktiski reģistrētas komercreģistrā.

Sekretāra rīkojums ir izpildāms, ja vien tiesību aktos nav noteikts citādi, un uz to attiecas tikai sūdzību procedūra. Sūdzība neaptur izpildi. Procedūras, saskaņā ar kurām tiek pieņemts lēmums par ierakstu veikšanu komercreģistrā, izpilda ORCT darbinieki.

Datu aizsardzības procedūras

Procedūras, kas saistītas ar datu subjekta tiesībām attiecībā uz viņa persondatu publicēšanu un glabāšanu

Pildot savus pienākumus, kā noteikts tiesību aktos, kas reglamentē komercreģistra darbību, Valsts komercreģistra birojs un tiesām/teritoriālajām iestādēm piesaistītās komercreģistra nodaļas vāc un apstrādā datus un informāciju, tai skaitā persondatus, uz kuriem attiecas
Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) noteikumi.

Valsts komercreģistra birojs kā persondatu pārzinis ir ieviesis atbilstošus tehniskos un organizatoriskos pasākumus, lai nodrošinātu atbilstību visām tiesību normām par persondatu aizsardzību un apstrādi.

Fiziskas personas dati tiek vākti konkrētiem, skaidri noteiktiem un likumīgiem nolūkiem un pēc tam netiek apstrādāti veidā, kas nav saderīgs ar šiem nolūkiem (mērķa ierobežojuma princips).

Persondati, ko pieteikuma iesniedzēji sniedz, aizpildot/iesniedzot pieteikumus un iesniedzot tos apliecinošus aktus/dokumentus, tiek apstrādāti, lai izpildītu komercreģistra galvenos konkrētos pienākumus/funkcijas.

Centrālajā datorizētajā komercreģistrā/integrētajā informācijas sistēmā reģistrētā informācija tiek glabāta neierobežotu laiku. Reģistrācijas pieteikumi (veidlapas) komercreģistrā, kas tiek iesniegti, lai reģistrētu uzņēmēju, veiktu ierakstus reģistrā par uzņēmēja dokumentiem un aktiem, kā arī tam pievienotie dokumenti tiek arhivēti uzņēmēja lietā (papīra formātā un elektroniski).

To dokumentu publicēšana, kas izdoti pēc ierakstu ievadīšanas komercreģistrā/ko sagatavojuši palīdzības dienesta darbinieki, atbilst Vispārīgās datu aizsardzības regulas noteikumiem, un šādi dati attiecas tikai uz attiecīgo personu uzvārdu un vārdu, dzimšanas datumu un vietu, valstspiederību un dzīvesvietas valsti, ja vien tiesību aktos nav noteikts citādi.

Komercreģistrā iekļautā informācija par persondatiem, ko var publiskot attiecībā uz fiziskām personām, kuras darbojas noteiktā statusā vai ieņem amatu pie uzņēmēja, ir šāda: uzvārds un vārds, dzimšanas datums un vieta, valstspiederība un dzīvesvietas valsts, izņemot gadījumus, kad pieteikuma iesniedzējs ir subjekts, kam ir piekļuve persondatiem saskaņā ar tiesību aktiem.

Dokumentu kopijas vai apliecinātas kopijas, kas iekļautas uzņēmēja mapē, kura reģistrēta komercreģistrā, un ko izsniedz pieteikuma iesniedzējiem, ietver tikai: šajos dokumentos norādīto personu uzvārdu un vārdu, dzimšanas datumu un vietu, valstspiederību un dzīvesvietas valsti, izņemot gadījumus, kad pieteikuma iesniedzējs ir subjekts, kam ir piekļuve persondatiem saskaņā ar tiesību aktiem.

Informācijas apmaiņai ar valsts iestādēm un institūcijām saskaņā ar sadarbības protokoliem, kas noslēgti, lai izpildītu tiesību aktos skaidri noteiktu pienākumu, ir jāatbilst tiesību normām par personu aizsardzību attiecībā uz persondatu apstrādi un šādu datu brīvu apriti.

To valsts iestāžu un institūciju saraksts, ar kurām ONRC noslēdz sadarbības protokolus, ir publicēts ONRC tīmekļa vietnē.

Sniegtā informācija, iepriekšējie ieraksti un ONRC un komercreģistra biroju izsniegtie apliecinājumi, kā arī reģistrācijas pieteikumu pamatošanai iesniegto dokumentu kopijas vai apliecinātas kopijas ietver visus komercreģistrā reģistrētos persondatus, ja šādus datus nosūta pēc datu subjektu vai kompetento iestāžu vai institūciju pieprasījuma saskaņā ar likumisko pienākumu, likumiskā pienākuma izpildes nolūkā vai to uzdevuma izpildes laikā, bet citām fiziskām vai juridiskām personām, tai skaitā citām publiskām iestādēm, saskaņā ar Likuma Nr. 265/2022 11. panta 1. punktu tiek nosūtīti tikai šādi dati: uzvārds un vārds, dzimšanas datums un vieta, valstspiederība un dzīvesvietas valsts.

Valsts komercreģistra birojs nodrošina, ka datu subjekti īsteno savas tiesības saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 679/2016: tiesības uz informāciju un piekļuvi persondatiem un to labošanu vai dzēšanu, tiesības uz apstrādes ierobežošanu, tiesības uz datu pārnesamību, tiesības iebilst, tiesības nepiemērot lēmumu, kas balstīts tikai uz automatizētu apstrādi, tai skaitā profilēšanu, tiesības iesniegt sūdzību Valsts persondatu apstrādes uzraudzības iestādei [Autoritatea Națională de Supraveghere a Prelucrării Datelor cu Caracter Personal] (B-dul G-ral Gheorghe Magheru nr. 28-30, sector 1, Bucharest).

Iepriekš minētās tiesības, ievērojot Regulā (ES) Nr. 679/2016 noteiktās prasības un izņēmumus, var izmantot, nosūtot pa pastu pienācīgi datētu un parakstītu rakstisku pieprasījumu uz šādu adresi: Bucharest, Bd. Unirii, nr. 74, bl. J3b, tronson II+III, sector 3, pasta indekss: 030837 vai pa e-pastu uz: datepersonale@onrc.ro.

Saskaņā ar Vispārīgās datu aizsardzības regulas 37. pantu iestādē ir iecelts persondatu aizsardzības speciālists, kura kontaktinformācija ir publicēta tīmekļa vietnē sadaļā Persondati.

Kontaktinformācija

Kontaktinformācija ir pieejama šeit.

Saistītās saites

Rumānijas komercreģistra oficiālā tīmekļa vietne

Rumānijas Valsts komercreģistra biroja e-pakalpojumu portāls

Please note that the original language version of this page has been amended recently. The language version you are now viewing is currently being prepared by our translators.

Uzņēmumu reģistri ES dalībvalstīs - Slovēnija

Šajā sadaļā sniegts Slovēnijas komercreģistra apskats.

Ko piedāvā Slovēnijas komercreģistrs (Poslovni register Slovenije)?

Slovēnijas komercreģistru (PRS) uztur Slovēnijas Republikas Publisko juridisko reģistru un saistīto pakalpojumu aģentūra (Agencija Republike Slovenije za javnopravne evidence in storitve — AJPES).

Slovēnijas komercreģistrs ir centrālā publiskā datubāze, kurā iekļauta informācija par visiem uzņēmumiem, kuriem ir juridiskā adrese Slovēnijā un kuri darbojas peļņas gūšanas nolūkā vai bez peļņas gūšanas nolūka, kā arī informācija par šo uzņēmumu meitasuzņēmumiem vai citām to struktūrām. Reģistrā ir iekļauta arī informācija par ārvalstu uzņēmumu meitasuzņēmumiem, kas darbojas Slovēnijā. Reģistrs ir iedalīts šādās kategorijās:

• uzņēmumi (personālsabiedrības un kapitālsabiedrības);
• individuālie komersanti;
• publisko tiesību juridiskās personas;
• privāto tiesību juridiskās personas;
• biedrības;
• fiziskas personas, kas veic reģistrētas vai regulētas darbības;
• meitasuzņēmumi un citas uzņēmumu struktūras;
• ārvalstu uzņēmumu galvenie biroji;
• citi subjekti.

Par katru Slovēnijas komercreģistrā ierakstīto subjektu ir pieejami dažādi reģistrācijas dati (identifikācijas numurs, uzņēmuma nosaukums, nodokļu maksātāja numurs, informācija par uzņēmuma pārstāvjiem, dibinātājiem u. c.).

• tieša piekļuve informācijai, izmantojot ePRS lietotni, un
• informācijas sniegšana atkārtotai izmantošanai.

Kas tajā ir iekļauts?

ePRS lietotne

ePRS lietotne ļauj lietotājiem piekļūt datiem, kas Slovēnijas komercreģistra ierakstos iekļauti par uzņēmumiem, kuri veic saimniecisko darbību Slovēnijas Republikā.

Vai piekļuve Slovēnijas komercreģistram ir bez maksas?

Piekļuve ir bez maksas, bet lietotājiem jāpiesakās portālā (jauniem lietotājiem vispirms ir jāreģistrējas).

Kā veikt meklējumus Slovēnijas komercreģistrā?

Lai varētu veikt meklējumus reģistrā, lietotājiem jāreģistrējas portālā. Datiem var piekļūt, ievadot meklēšanas kritērijus vienā vai vairākos laukos vai izvēloties meklēšanas kritērijus no piedāvātās nolaižamās izvēlnes. Meklēšanas kritēriji var būt šādi: dati, daļa datu (vārds), vārda sākums. Meklējumus var veikt, izmantojot identifikācijas numuru, uzņēmuma nosaukumu, ielas nosaukumu un numuru, pašvaldību u. c.

Atjaunināšana

Dati reģistrā tiek atjaunināti katru dienu.

Informācijas sniegšana atkārtotai izmantošanai:

AJPES sniedz šādus pakalpojumus Komercreģistrā iekļautās informācijas atkārtotai izmantošanai:

• datu piegāde katru dienu, katru nedēļu vai katru mēnesi par visiem ierakstiem garajā vai īsajā formātā;
• datu piegāde garajā vai īsajā formātā katru mēnesi par uzņēmumiem, kas iekļauti tiesas reģistrā (Sodni register);
• datu piegāde katru mēnesi par individuālajiem komersantiem garajā vai īsajā formātā;
• datu piegāde, izmantojot interneta pakalpojumu, garajā, īsajā vai minimuma formātā (sk. wsPrsInfo);
• datu piegāde par konkrētu pieprasījumu garajā vai īsajā formātā;
• iegūtu datu apstrāde atbilstoši lietotāja norādītiem kritērijiem (cipardati).

Reizi trīs mēnešos AJPES sniedz bezmaksas pārskatu par visu Slovēnijas komercreģistru XML formātā ar noteiktu informācijas atlasi atkārtotai izmantošanai.

Cenas

AJPES iekasē samaksu par Slovēnijas komercreģistra publiskās informācijas atkārtotu izmantošanu, kā noteikts
Slovēnijas komercreģistra publiskās informācijas atkārtotas izmantošanas tarifi (Tarifa nadomestil za ponovno uporabo informacij javnega značaja Poslovnega registra Slovenije) (saite uz Slovēnijas tiesību aktu datubāzi).

Cik ticami ir reģistrā iekļautie dokumenti?

Trešās personas var atsaukties uz informāciju un visiem dokumentu veidiem, kuri minēti Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 16. septembra Direktīvas Nr. 2009/101/EK par to, kā vienādošanas nolūkā koordinēt nodrošinājumus, ko dalībvalstis prasa no sabiedrībām Līguma 48. panta otrās daļas nozīmē, lai aizsargātu sabiedrību dalībnieku un trešo personu intereses 2. pantā, pamatojoties uz šādiem tiesību aktiem:

- Likums par uzņēmējsabiedrībām (Zakon o gospodarskih družbah) (Uradni list RS (Slovēnijas Republikas Oficiālais Vēstnesis (UL RS), Nr. 65/09 — oficiālā konsolidētā versija, 33/11, 91/11, 32/12, 57/12, 44/13 - Konst. tiesas dek. un 82/13; turpmāk tekstā — ZGD-1) ir sistēmisks likums, kas reglamentē uzņēmumu juridiskā statusa pamatnoteikumus attiecībā uz uzņēmumu, individuālo komersantu, saistīto personu, ekonomisko interešu grupu un ārvalstu uzņēmumu meitasuzņēmumu dibināšanu un darbību, kā arī jebkādas izmaiņas to juridiskajā statusā.

- Likums par tiesu reģistru (Zakon o sodnem registru) (UL RS, Nr. 54/07 — oficiālā konsolidētā versija, 65/08, 49/09 un 82/13 - ZGD-1H, turpmāk tekstā — ZSReg) reglamentē tiesu reģistra darbību, definē tiesu reģistrā ietveramo informāciju, kompetento tiesu reglamentu, lemjot par tiesu reģistra ierakstiem, un noteikumus, saskaņā ar kuriem AJPES pārvalda tiesu reģistru. Šis tiesību akts arī reglamentē Vse na enem mestu (vienas pieturas aģentūra) sistēmas darbību.

- Likums par Slovēnijas Uzņēmējdarbības reģistru ((Zakon o Poslovnem registru Slovenije) (UL RS, Nr. 49/06 un 33/07 - ZSReg-B, turpmāk tekstā— ZPRS-1) reglamentē Slovēnijas komercreģistra (PRS) turēšanu un uzturēšanu, definē uzņēmējdarbības reģistra ierakstus, to identificēšanu un obligāti šī ID izmantošanu, uzņēmējdarbības reģistra saturu un reģistrā iekļaujamās informācijas iegūšanu, kā arī reģistra ieraksta veikšanas kārtību, reģistra administratora pievienoto vai definēto informāciju par ieraksta veikšanu, kā arī uzņēmējdarbības reģistra datu izmantošanu un dokumentu uzglabāšanu.

Vai piekļuve Slovēnijas komercreģistram ir bez maksas?

Jā, piekļuve ir bez maksas. Taču lietotājiem ir nepieciešams pieteikties portālā, lai tam piekļūtu.

Attiecīgas saites

poslovni register (slovēņu valodā), Komercreģistrs (angļu valodā)

Kāda informācija atrodama Uzņēmumu reģistrā?

Uzņēmumu reģistrs (Obchodný register) ir publiski pieejams saraksts, kurā iekļauti uzņēmumu, uzņēmējsabiedrību un citu juridisku personu dati, kuru reģistrācija ir noteikta īpašos tiesību aktos.

Sarakstu no programmatūras un tehniskā viedokļa pārvalda Slovākijas Republikas Tieslietu ministrija (Ministerstvo spravodlivosti Slovenskej republiky).

Uzņēmumu reģistru uztur reģistra tiesas (registrové súdy) (rajona tiesa apgabaltiesas atrašanās vietā).

Vai piekļuve Uzņēmumu reģistram ir bez maksas?

Uzņēmumu reģistrs un dokumentu reģistrs ir pieejami ikvienam. Piekļūt Uzņēmumu reģistram un iegūt tā izrakstus iespējams par maksu.

Tomēr, ja pieteikuma iesniedzējs vēlas saņemt elektronisku izrakstu no Uzņēmumu reģistra vai deponēta dokumenta elektronisku kopiju, vai elektronisku apstiprinājumu, ka konkrēts dokuments nav deponēts dokumentu reģistrā, reģistra tiesa izsniedz attiecīgos dokumentus elektroniski un bez maksas.

Var pieteikties uz uzņēmuma reģistra bezmaksas izrakstu, deponēto dokumentu kopiju vai apstiprinājumu, ka konkrēts dokuments nav deponēts dokumentu reģistrā ar centrālo uzņēmumu reģistru, komercreģistru un uzņēmumu reģistru starpsavienojuma sistēmas palīdzību (Uzņēmējdarbības reģistru savstarpējās savienojamības sistēma (BRIS)).

Kā veikt meklēšanu Uzņēmumu reģistrā?

Meklēšanu var veikt slovāku vai angļu valodā.

Uzņēmumu reģistrā (obchodný register) var veikt meklēšanu pēc šādiem kritērijiem:

• uzņēmuma nosaukums (obchodného mena);
• identifikācijas numurs (identifikačného čísla);
• juridiskā adrese (sídla);
• atsauces numurs (spisovej značky);
• personas vārds un uzvārds(priezviska a mena osoby).

Cik uzticami ir reģistrā iekļautie dokumenti?

Likums Nr. 513/1991 (Komercdarbības kodekss) ar grozījumiem nosaka gadījumus, kad var atsaukties uz Uzņēmumu reģistrā iekļautajiem datiem un — attiecīgā gadījumā — uz reģistrā deponēto dokumentu saturu.

Uzņēmumu reģistrā ievadītie dati ir spēkā attiecībā uz trešām personām no dienas, kad tie publicēti. To dokumentu saturs, kuri saskaņā ar likumu ir jāpublicē, ir spēkā attiecībā uz trešām personām no dienas, kad par to deponēšanu dokumentu reģistrā ir paziņots Komercdarbības Vēstnesī.

No minētā brīža trešās personas var atsaukties uz publicētajiem datiem vai dokumentu saturu. Tomēr minētais neattiecas uz gadījumu, kad reģistrēta persona var pierādīt, ka trešai personai dati vai dokumenta saturs ir bijis iepriekš zināms.

Tomēr reģistrēta persona nevar vērsties pret trešām personām, atsaucoties uz publicētiem datiem vai dokumentu saturu, 15 dienas pēc to publicēšanas, ja attiecīgās trešās personas var pierādīt, ka tās nevarēja iepriekš uzzināt attiecīgos datus vai dokumentu saturu.

Pēc minētā termiņa uz reģistrētajiem datiem un reģistrā deponēto dokumentu saturu var paļauties.

Trešās puses vienmēr var atsaukties uz dokumentiem vai datiem, kas vēl nav registrēti uzņēmumu reģistrā vai deponēti dokumentu reģistrā, ja vien šādu dokumentu vai datu saistošais spēks nav atkarīgs no to reģistrācijas reģistrā.

Gadījumā, ja reģistrētie dati un publicētie dati nesakrīt vai ja atšķiras deponēto dokumentu un publicēto dokumentu saturs, reģistrēta persona (uzņēmums), pret trešām personām var atsaukties tikai uz publicēto versiju. Tomēr reģistrēta persona var atsaukties uz reģistrētajiem datiem vai deponēto dokumentu saturu, ja tā pierāda, ka trešā persona bija informēta par to saturu.

Uzņēmumu reģistra vēsture

1992. gadā pēc Likuma Nr. 513/1991 (Komercdarbības kodeksa) pieņemšanas tika izveidots Slovākijas Uzņēmumu reģistrs, ar kuru aizvietoja iepriekšējo uzņēmumu reģistru.

Komercdarbības kodekss (27.– 34. pants) noteica Uzņēmumu reģistra tiesisko ietvaru līdz 2004. gadam.

2004. gada 1. februārī stājās spēkā Īpašais likums Nr. 530/2003 par Uzņēmumu reģistru un par dažu citu likumu grozījumiem. Ar to tika ieviestas jaunas juridiskas prasības, kas piemērojamas Uzņēmumu reģistram. Pēc īpašā likuma ieviešanas daļa noteikumu, kas veido Uzņēmumu reģistra tiesisko regulējumu, tika svītroti no Komercdarbības kodeksa.

Patlaban Uzņēmumu reģistrs tiek uzturēts elektroniski. Dokumentu reģistrs tiek uzturēts papīra formātā un elektroniski. (Kopš 2020. gada 1. oktobra dokumentu reģistrs ir elektronisks, ja vien Likumā Nr. 530/2003 (Uzņēmumu reģistra likums) nav noteikts citādi.

Attiecīgas saites

Uzņēmumu reģistrs

Slovākijas Republikas Uzņēmumu reģistrs

Ko piedāvā Somijas komercreģistrs?

Valsts patentu un reģistrācijas valde (NBPR) ir komercreģistra īpašniece un pārvaldītāja.

Somijas komercreģistrs ir publisks reģistrs, kurā ir iekļauta informācija par komersantiem (uzņēmumiem). Parasti visiem uzņēmumiem ir jābūt iekļautiem reģistrā. Uzņēmumiem jāpaziņo arī par visām izmaiņām reģistrētajā informācijā. Lielākajai daļai uzņēmumu ir jāiesniedz reģistram arī gada pārskati. Katru gadu tiek reģistrēti:

• aptuveni 40 000 jaunu uzņēmumu;
• aptuveni 145 000 izmaiņu reģistrēto uzņēmumu informācijā;
• aptuveni 230 000 gada pārskatu.

Komercreģistram un Valsts nodokļu pārvaldei ir kopīga paziņošanas procedūra un datu pārvaldības pakalpojums. Uzņēmējdarbības informācijas dienests (BIS) ir bezmaksas pakalpojums, kuru kopīgi nodrošina NBPR un Valsts nodokļu pārvalde, bet uztur NBPR. Tajā ir atrodama uzņēmumu kontaktinformācija un identifikācijas dati, piemēram:

• uzņēmuma nosaukums un visu filiāļu vai meitasuzņēmumu nosaukums;
• uzņēmuma identifikācijas numurs, uzņēmuma veids un juridiskā adrese;
• adrese un cita kontaktinformācija;
• pamatdarbības veids;
• Valsts nodokļu pārvaldes un NBPR reģistri, kuros uzņēmums reģistrēts;
• informācija par uzņēmuma darbības izbeigšanu, pārtraukšanu, maksātnespēju, likvidācijas vai reorganizācijas procesiem.

Eiropas Biznesa reģistru tīkls (EBR) ir informācijas pakalpojums tām valstīm, kuras ir Eiropas Biznesa reģistru asociācijas (EBRA) dalībnieces, un tas sniedz oficiālu un uzticamu informāciju tieši no katras iesaistītās valsts komercreģistra.

Uzņēmējdarbības reģistru savstarpējās savienojamības sistēma (BRIS) ir sistēma, kas savstarpēji savieno ES dalībvalstu, Islandes, Lihtenšteinas un Norvēģijas komercreģistrus. To var izmantot, lai meklētu informāciju par uzņēmumiem, kas reģistrēti minēto valstu komercreģistros.

Vai pieeja Somijas komercreģistram ir bez maksas?

Pamatinformācija ir pieejama bez maksas, taču nodeva tiek prasīta par citu informāciju, piemēram, uzņēmuma atbildīgās personas, komercreģistrā norādītie darījumdarbības virzieni un informācija par uzņēmuma kapitālu.

Par pamatinformāciju uzskata šādu informāciju:

• uzņēmuma nosaukums;
• uzņēmuma identifikācijas numurs;
• juridiskā adrese;
• uzņēmuma veids;
• uzņēmuma valoda (somu vai zviedru);
• reģistrācijas datums;
• jaunākā reģistra ieraksta datums;
• uzņēmuma statuss;
• komerciālās hipotēkas – ja ir;
• kontaktinformācija.

Kā veikt meklējumus Somijas komercreģistrā

Komersantu informācija tiek ievadīta komercreģistrā, pamatojoties uz paziņojumiem un pieteikumiem, ko saņem komercdarbības reģistrācijas iestāde. Reģistrā ir iekļauta informācija, ko iesniedz gan paši komersanti, gan tiesas un citas iestādes.

Saskaņā ar Komercreģistra likuma (129/1979) 21.a pantu Valsts patentu un reģistrācijas valde (NBPR) var atjaunināt savus ierakstus un, izmantojot Somijas Iedzīvotāju reģistra informācijas sistēmu, pārbaudīt personas datus, ko klienti norādījuši paziņojumos un to pielikumos.

Saskaņā ar Uzņēmējdarbības aizlieguma likuma 21. pantu Somijas Tiesu reģistru centrs sniedz komercreģistram informāciju par spēkā esošiem uzņēmējdarbības aizliegumiem, kā arī par to sākuma un beigu datumiem. Pēc tam šī informācija tiek atjaunināta komercreģistra sistēmā.

Komercreģistra saturs ir noteikts Somijas tiesību aktos. Somijas tiesību akti, kas regulē komercreģistra darbību, uzņēmumu veidus un uzņēmumu darbību kopumā, nosaka, kāda informācija par dažādiem uzņēmumu veidiem tiek reģistrēta. (skatīt, piemēram, Komercreģistra likumu, Likumu par sabiedrībām ar ierobežotu atbildību un Likumu par pilnsabiedrībām).

Parasti par katru uzņēmuma veidu tiek reģistrēta vismaz šāda informācija:

• uzņēmuma nosaukums;
• juridiskā adrese vai pašvaldība, kurā uzņēmums tiek pārvaldīts;
• uzņēmējdarbības virziens (darbības joma);
• uzņēmuma pārstāvis;
• uzņēmuma adrese.

Kad komercreģistrā ir izdarīts ieraksts, tas vienlaikus tiek publicēts ar elektroniskā informācijas pakalpojuma palīdzību. Tas ir publisks bezmaksas pakalpojums, un tajā papildus publicētajiem ierakstiem ir iekļauta arī pamatinformācija par uzņēmumiem. Ar šā pakalpojuma palīdzību var pārbaudīt, piemēram, vai uzņēmums iesniedzis reģistrācijai ziņas par savu jauno valdi, vai arī noskaidrot, kādi jauni uzņēmumi ir reģistrēti noteiktā laika periodā.

Izmantojot šo pakalpojumu var meklēt informāciju par jebkuru uzņēmumu, izmantojot tā identifikācijas numuru. Ja nepieciešams, uzņēmuma identifikācijas numuru var pārbaudīt Uzņēmējdarbības informācijas sistēmā. Par meklēšanas kritēriju var izmantot arī konkrētu datumu vai laika posmu. Meklēšanu var ierobežot arī pēc reģistrācijas veida, pašvaldības vai provinces. Meklēšanas rezultāts ietver pamatinformāciju par uzņēmumu, t.i., uzņēmuma nosaukumu, uzņēmuma identifikācijas numuru un juridisko adresi. Publicētā reģistrācijas ierakstā ir norādīts, piemēram, reģistrācijas veids un reģistra ierakstu virsraksti.

Atkarībā no uzņēmuma veida reģistrā tiek ierakstīta arī cita informācija. Izraksti no reģistra par viena veida uzņēmumiem var izskatīties pilnīgi atšķirīgi. Piemēram, dažas sabiedrības ar ierobežotu atbildību izmanto Likumā par uzņēmumiem piedāvātās iespējas; izdod opciju tiesības un citas īpašas tiesības vai apvienojas, un tad paziņo šo informāciju ierakstīšanai reģistrā. Savukārt citi uzņēmumi paziņo tikai to informācijas minimumu, kas jāiesniedz, lai uzņēmumu ierakstītu reģistrā. Papildus reģistra izrakstos ir atspoguļoti tiesību aktu grozījumi. Reģistra ieraksti, piemēram, par sabiedrībām ar ierobežotu atbildību, var būt ļoti atšķirīgi atkarībā no tā, vai reģistrējamā informācijā ir iesniegta, pamatojoties uz lēmumu, kas pieņemts saskaņā ar jauno Likumu par sabiedrībām ar ierobežotu atbildību, kurš stājās spēkā 2006. gada 1. septembrī, vai arī uz lēmumu, kas pieņemts saskaņā ar iepriekšējo likumu.

Cik uzticami ir reģistrā esošie dokumenti?

Komercreģistra likumā ir iekļauti noteikumi par reģistrā ierakstāmo informāciju un tās publicēšanu. Likums dod tiesības visiem piekļūt informācijai, izrakstiem un apliecinājumiem no komercreģistra. Trešā persona, kas rīkojas labticīgi, var paļauties uz reģistrā ierakstītās informācijas uzticamību.

Likuma 1.a pantā ir noteikts, ka visi reģistrā ierakstītie dati ir publiski pieejami un jebkuram ir tiesības piekļūt informācijai, izrakstiem un apliecinājumiem, kas iekļauti komercreģistrā. Informāciju var sniegt arī elektroniskā veidā. Vienīgie izņēmumi ir fizisku personu identifikācijas kodi un ārvalstīs dzīvojošu fizisku personu dzīvesvietas adreses, kas nav publiski pieejama informācija. Dati par personas identifikācijas koda pēdējiem cipariem un ārvalstīs dzīvojošu fizisku personu dzīvesvietas adresēm tiek izpausti tikai tad, ja to atklāšana atbilst prasībām par iestāžu procedūrām, kas izklāstītas Likuma par valdības darbību atklātumu 16. panta 3. punktā. Pretējā gadījumā dzīvesvietas adreses vietā tiek izpausta tikai mītnes valsts.

Saskaņā ar Komercreģistra likuma 26. pantu trešā persona, kura rīkojas labticīgi, var paļauties uz reģistrā ievadītajiem un publicētajiem datiem. Uzreiz pēc datu ievadīšanas reģistrā tos publicē elektroniski. Publikācijas var bez maksas iegūt komercreģistra informācijas dienestā.

Somijas komercreģistra vēsture

Reģistrā ir pieejama informācija no 1896. gada.

Saites

Somijas patentu un reģistrācijas pārvalde

Somijas komercreģistrs

Uzņēmējdarbības informācijas sistēma

Eiropas Biznesa reģistru asociācija (EBRA)

Eiropas Biznesa reģistru tīkls (EBR)

Uzņēmējdarbības reģistru savstarpējās savienojamības sistēma (BRIS)

Somijas Komercreģistra likums

Likums par sabiedrībām ar ierobežotu atbildību

Likums par pilnsabiedrībām

Valsts reģistra izveides vēsture

Kad reģistrs tika nodibināts?

Uzņēmumu reģistrēšana sākās 1897. gadā.

1955. gadā tika pievienots filiāļu reģistrs. (Zviedrijas Uzņēmumu reģistrs pārņēma filiāļu reģistrēšanu 1975. gadā).

2002. gadā Zviedrijas Uzņēmumu reģistrs no Finanšu uzraudzības iestādes pārņēma banku un apdrošināšanas sabiedrību reģistrāciju.

Kad reģistrs tika digitalizēts?

Atkarībā no informācijas veida, informācija digitalizēta kopš 1982. gada. Kopš 2002. gada visa ienākošā informācija tiek pārveidota digitālā formātā.

Piemērojamie tiesību akti

Galvenokārt:

Aktiebolagslagen (Likums par akciju sabiedrībām) (2005:551)

Aktiebolagsförordningen (Rīkojums par akciju sabiedrībām) (2005:559)

Årsredovisningslagen (Grāmatvedības likums) (1995:1554)

Filiallagen (Likums par filiālēm) (1992:160)

Filialförordningen (Rīkojums par filiālēm) (1992:308)

Lag (2004:297) om bank- och finansieringsrörelse (Likums par banku un finansēšanas darījumiem)

Förordningen (2004:329) om bank- och finansieringsrörelse (Rīkojums par banku un finansēšanas darījumiem)

Lagen (1995:1559) om årsredovisning i kreditinstitut och värdepappersbolag (Likums par kredītiestāžu un ieguldījumu sabiedrību gada pārskatiem)

Försäkringsrörelselagen (Apdrošināšanas likums) (2010:2043)

Försäkringsrörelseförordningen (Apdrošināšanas rīkojums) (2011:257)

Lagen (1995:1560) om årsredovisning i försäkringsföretag (Likums par apdrošināšanas sabiedrību gada pārskatiem)

Kādu informāciju sniedz komercreģistrs?

Kam ir tiesības piekļūt reģistram?

Informāciju no reģistra var saņemt ikviens, sazinoties ar Zviedrijas Uzņēmumu reģistru vai apmeklējot tā mājaslapu vai Näringslivsregistret [Uzņēmumu reģistru].

Kāda informācija tiek glabāta reģistrā?

Kādi dati tiek glabāti? (Kādas struktūras tiek reģistrētas publiskajā reģistrā, informācija par maksātnespēju, kontiem utt.)

Reģistrā tiek glabāta tāda informācija kā:

• uzņēmuma nosaukums,
• adrese,
• juridiskā adrese,
• organizācijas numurs,
• informācija par direktoriem (valdes locekļiem, pilnvarotajiem parakstītājiem, izpilddirektoru, revidentu u. c.),
• darījumdarbības joma.

(Sīkāku informāciju sk. Rīkojuma par akciju sabiedrībām 2. nodaļas 14.–17. iedaļā, Rīkojuma par filiālēm 4. iedaļā un Rīkojuma (2004:329) par banku un finansēšanas darījumiem 4. nodaļas 19. iedaļā.)

Kādi dokumenti tiek arhivēti/glabāti (lietu materiāli, dokumentu krājumi, statūti, pilnsapulču protokoli utt.)?

Visi dokumenti, kas jāiesniedz par katru lietas veidu saskaņā ar spēkā esošajiem noteikumiem, piemēram:

• dibināšanas dokumenti,
• statūti,
• gada pārskati,
• pieteikumi,
• pilnsapulču protokoli,
• valdes protokoli,
• bankas kontu izraksti,
• revīzijas ziņojumi,
• citi iesniedzamie dokumenti.

Kā veikt meklēšanu (un kādi ir pieejamie meklēšanas kritēriji)?

Ierodoties personīgi

Reģistratūrā apmeklētājiem ir pieejams dators informācijas meklēšanai. Reģistratūrā var arī pasūtīt dokumentus no reģistra.

Reģistra tīmekļa vietnē

Tīmekļa vietnē iespējams piekļūt:

• reģistram, lai noskaidrotu, vai uzņēmums ir iesniedzis gada pārskatus, vai lai meklētu konkrētu lietu,
• Näringslivsregistret e-pakalpojumam (kur noteikta informācija ir pieejama bez maksas, vai arī jāreģistrējas kā klientam),
• Sök företagsinformation [meklēt informāciju par uzņēmumu] e-pakalpojumam.

Kādi ir pieejamie meklēšanas kritēriji?

Var meklēt pēc organizācijas numura, lietas numura, ID numura vai uzņēmuma nosaukuma.

Kā var saņemt dokumentus?

Vai tas ir bez maksas?

Zviedrijas Uzņēmumu reģistrs iekasē maksu par dokumentiem, jo ir uz iemaksām balstīta iestāde.

Par maksu?

Pasūtot reģistrā. Maksāt var, apmaksājot rēķinu, vai ar karti.

Kā var saņemt izrakstu no reģistra, apliecinātu dokumenta kopiju vai norakstu?

Pasūtot reģistrā, sazinoties ar reģistru pa tālruni, pa e-pastu vai pa pastu. Maksāt var, apmaksājot rēķinu, vai ar karti.

Reģistrācijas procedūra

Kā sākt reģistrācijas procedūru (kā iesniegt pieteikumus reģistram, kādas ir dokumentu apliecināšanas prasības, kādi dokumenti jāpievieno)?

Ierodoties personīgi

Pieteikums un dokumenti, kas iesniedzami par attiecīgā veida lietu, jāiesniedz papīra formātā. Var arī izmantot Zviedrijas Uzņēmumu reģistra apmeklētāju datorus, lai piekļūtu verksamt.se un ievadītu pieteikumu par lietu.

Tiešsaistē

Var iet uz verksamt.se un reģistrēt lietu.

Kā tiek izskatīti iesniegtie pieteikumi?

Lietām, kas iesniegtas, izmantojot e-pakalpojumus (verksamt.se), veic dažādas automātiskas pārbaudes. Dažas lietas e-pakalpojumos var automātiski tikt slēgtas. Citas, kuras nevar pārbaudīt elektroniski, tiek pārsūtītas darbiniekam tālākai manuālai pārbaudei. Darbinieks pārbauda arī dokumentus papīra formātā.

Reģistrācijas tiesiskās sekas

Reģistrēto ierakstu sekas attiecībā uz trešām personām saskaņā ar Direktīvas (ES) 2017/1132 17. pantu

Zviedrijas Uzņēmumu reģistra rīcībā esošie ieraksti ir publiski. Reģistrēto informāciju publicē valsts oficiālajā vēstnesī Post- och Inrikes Tidningar. Informāciju, kas reģistrēta reģistrā un publicēta Post- och Inrikes Tidningar, uzskata par trešām personām zināmu. Tāpēc tā ir publiski pieejama un par to var veikt meklēšanu.

Neatbilstības starp reģistra ierakstu un tā publikāciju

Reģistrēšanai iesniegto informāciju reģistrē un publicē. Ja pēc tam konstatē, ka ir reģistrēta (un publicēta) neprecīza informācija, var būt nepieciešams to labot.

Kurš atbild par reģistrētās informācijas pareizību?

Uzņēmumi atbild par informāciju, ko tie iesniedz. Zviedrijas Uzņēmumu reģistrs reģistrē iesniegto informāciju pēc likumības pārbaudes.

Datu aizsardzības procedūras

Procedūras, kas saistītas ar datu subjekta tiesībām attiecībā uz viņa persondatu publicēšanu un glabāšanu

Mūsu uzņēmumu reģistros mēs cita starpā apstrādājam uzņēmumu vadītāju persondatus. Reģistru mērķis ir sniegt informāciju, piemēram, par darījumdarbību, kreditēšanu, uzņēmumu iegādi vai pārdošanu, kā arī klientu reģistru papildināšanu vai pārbaudēm. Informāciju var sniegt privātpersonām, uzņēmumiem vai iestādēm, kas šo informāciju pieprasa saistībā ar savu darbību.

Persondatus var publiskot un uzglabāt, ja tas ir saistīts ar pilnvaru īstenošanu. Saskaņā ar likumu persondati ir jāreģistrē.

Zviedrijas Uzņēmumu reģistrs ir datu pārzinis un nodrošina, ka persondati mūsu reģistros tiek apstrādāti saskaņā ar noteikumiem par datu aizsardzību un īpašajiem noteikumiem, kas reglamentē reģistru.

Zviedrijas Uzņēmumu reģistrs ir iecēlis datu aizsardzības ombudu, lai nodrošinātu, ka persondati tiek apstrādāti pareizi un likumīgi.

Kontaktinformācija

Zviedrijas Uzņēmumu reģistrs

Tālr.: +46 771670670 (vai +46 60184000) no pirmdienas līdz piektdienai plkst. 09:00–15:00

E-pasts: bolagsverket@bolagsverket.se

Adrese apmeklējumiem: Stuvarvägen 21, Sundsvall, ZVIEDRIJA

Tīmekļa vietne: https://bolagsverket.se/en/us/about/contact-us

Saites

E-pakalpojumi: https://bolagsverket.se/en/fee

E-pakalpojumi: https://www.verksamt.se/web/international/services

Kas uztur Apvienotās Karalistes komercreģistru?

Apvienotās Karalistes, ieskaitot Anglijas, Velsas, Ziemeļīrijas un Skotijas, komercreģistrs ir Uzņēmumu reģistrs (Companies House).

Kādu informāciju nodrošina Companies House?

Reģistrs sniedz informāciju, ko iesnieguši uzņēmumi, sabiedrības ar ierobežotu atbildību, komandītsabiedrības, ārvalstu uzņēmumi, Eiropas Ekonomisko interešu grupējumi (EEIG), pārrobežu apvienotie uzņēmumi un Eiropas uzņēmējsabiedrības (Societas Europaea). Plašāku informāciju par reģistrēšanas prasībām varat meklēt Companies House tīmekļa vietnē. Reģistrā netiek uzturēta informācija par individuāliem komersantiem, pilnsabiedrībām un sabiedrību nosaukumiem.

Vai piekļuve komercreģistram ir bez maksas?

Jā, piekļuve reģistram ir bez maksas tāpat, kā pamatinformācijas par uzņēmumu izguve.

Kā veikt meklējumus Apvienotās Karalistes komercreģistrā?

AK komercreģistrā pieejamo informāciju par uzņēmumiem var meklēt Companies House tīmekļa vietnē, izmantojot meklēšanas tīmeklī pakalpojumu ‘WebCHeck’.

Cik lielā mērā var paļauties uz reģistra dokumentiem?

Uzņēmumu reģistrs

Šajā iedaļā aprakstīta nostāja attiecībā uz uzņēmumu informāciju, jo tā atspoguļo lielāko materiālu daļu reģistrā.

Galvenais tiesību akts, kas reglamentē Apvienotās Karalistes reģistra darbību, ir 2006. gada Komercsabiedrību likums (Companies Act 2006). Saskaņā ar šo likumu informāciju reģistrēšanai uzņēmumu reģistram ("reģistrs") iesniedz uzņēmums vai pārstāvji, kas rīkojas tā vārdā. Tiklīdz informācija ir iesniegta, informācijas veidlapu pārbauda, lai pārliecinātos, ka tā ir pilnīga. Reģistrs informāciju pieņem labticīgi. Informācijas pareizība netiek vērtēta vai pārbaudīta. Ja informācija ir pieņemama, to reģistrē tā, lai varētu saglabāt ierakstu un darīt to pieejamu publiskai izpētei. Reģistra informācijas meklētāji var paļauties uz to, izņemot noteiktu informācijas kategoriju, bet tikai tādā mērā, ciktāl reģistram iesniegtā informācija ir pareiza.

Noteiktai informācijas kategorijai reģistrā informācijas reģistrēšana rada juridiskas sekas. Meklētāji var paļauties uz šo informāciju, kāda tā ir apskatāma reģistrā. Šajā kategorijā ietilpst:

• sabiedrības dibināšana (2006. gada Komercsabiedrību likuma 16. iedaļa)
• juridiskā adrese un tās maiņa saskaņā ar 87. iedaļu
• uzņēmuma nosaukums un tā maiņa saskaņā ar 81. iedaļu
• uzņēmuma pārreģistrācija, lai mainītu tā statusu, piemēram, no privātas akciju sabiedrības uz atklātu akciju sabiedrību utt. (96., 101., 104., 107. un 111. iedaļa)
• uzņēmuma kapitāla samazināšana (651. un 665. iedaļa)

Par nopietnām neprecizitātēm reģistram iesniegtajā informācijā var piemērot kriminālsankcijas. 2006. gada Komercsabiedrību likuma 1112. iedaļa paredz, ka apzināta vai neapdomīga nepatiesas vai maldinošas informācijas sniegšana reģistram ir noziedzīgs nodarījums.

Uzņēmums nevar paļauties uz kādu trešo personu, ka notiks konkrēti notikumu, ja vien tam par to nav oficiāli paziņots, vai ir iespējams pierādīt, ka trešā persona zināja par notikumu (2006. gada Komercsabiedrību likuma 1079. iedaļa).

Konkrētie notikumi ir šādi:

• grozījums uzņēmuma statūtos
• uzņēmuma direktoru sastāva izmaiņas
• uzņēmuma juridiskās adreses maiņa
• rīkojuma izdošana par uzņēmuma darbības izbeigšanu
• likvidatora iecelšana uzņēmuma darbības brīvprātīgai izbeigšanai

Saites

Uzņēmumu reģistrs