What is the EJN (in civil and commercial matters)?

The European Union's wide variety of national legal systems and this diversity, together with new Union legislation, has led to a need to provide support and information through a specific network to authorities dealing with cross-border cases. These cases may cover business, consumer or employment disputes, divorce, child custody or succession issues. The Network brings together national authorities responsible for assisting local courts and was set up to facilitate judicial and legal cooperation between Member States. The EJN (in civil and commercial matters) was established by Council Decision 2001/470/EC of 28 May 2001 and started operating on 1 December 2002. This legal basis was modified once in 2009 (the consolidated version is available here). All Member States except Denmark participate in the EJN (in civil and commercial matters).

Have a look at the EJN's infographic!

The objectives of EJN (in civil and commercial matters)

Since its inception, the EJN (in civil and commercial matters) has been an important tool for providing support for the implementation of EU civil justice instruments in daily legal practice. The EJN (in civil and commercial matters) facilitates and supports relations between national judicial authorities through contact points in each Member State and thereby helps to facilitate cross-border cases. This cooperation between authorities aims to provide help for people involved in cross-border civil and commercial judicial cases.

Who are the EJN (in civil and commercial matters) members?

There are more than 500 members of the Network who fall under the five categories mentioned below. Each Member State has at least one contact point.

The Network is composed of

• contact points designated by Member States;
• bodies and central authorities specified in Union law or in international instruments whereby Member States are party, or in domestic law relating to judicial cooperation in civil and commercial matters;
• liaison magistrates with responsibilities for cooperation in civil and commercial matters;
• other judicial or administrative authorities responsible for judicial cooperation in civil and commercial matters whose membership is deemed to be useful by the Member State;
• professional associations representing legal practitioners directly involved in the application of Union law and international instruments in civil and commercial matters at national level in the Member States

Please select the relevant country's flag to obtain detailed national information.

Kontaktpunkti un tīkla Beļģijas dalībnieki

Beļģija ir norīkojusi divus kontaktpunktus. Viens no tiem ir Kasācijas tiesas (Cour de cassation) tiesnesis, kurš koordinē tīkla attiecības ar dalībniekiem no tiesnešu vidus, bet otrs ir Federālā valsts tieslietu dienesta (Service public fédéral Justice), konkrētāk — Starptautiskās tiesiskās sadarbības dienesta civillietās — ierēdnis.

Pašlaik Beļģijas tīklā ietilpst arī 15 tiesneši, kuri ir tīkla dalībnieki saskaņā ar Padomes Lēmuma 2001/470/EK 2. panta 1. punkta d) apakšpunktu. Katrai Apelācijas tiesas (cour d’appel) jurisdikcijai ir norīkoti trīs vai četri tiesneši, no kuriem katrs ir specializējies ģimenes tiesībās, komerctiesībās vai procesuālajās tiesībās. Šie tiesneši pārstāv dažādu līmeņu tiesas (Apelācijas tiesa, pirmās instances tiesas (tribunaux de première instance), komerctiesas (tribunaux de commerce) un miertiesas (justices de paix)).

Valsts Galveno tiesas sekretāru padomes (Conseil national des greffiers en chef) pārstāvis ir arī Beļģijas tīkla dalībnieks saskaņā ar iepriekš minētā lēmuma 2. panta 1. punkta d) apakšpunktu.

Beļģija saskaņā ar 2. panta 1. punkta e) apakšpunktu par tīkla dalībniekiem ir izraudzījusies arī četrus juridisko profesiju pārstāvjus: notāru pārstāvi, tiesu izpildītāju pārstāvi un divus advokātu asociāciju pārstāvjus (viens no tiem pārstāv franču un vācu valodā runājošās asociācijas, un viens pārstāv flāmu asociācijas).

Tiek nodrošināta arī koordinācija ar dažādām centrālajām iestādēm, kas norīkotas saskaņā ar vairākām regulām (Regulu (EK) Nr. 2201/2003, Regulu (EK) Nr. 4/2009, Regulu (EK) Nr. 1393/2001 u. c.).

Ir nodibināta saziņa arī ar Eiropas Patērētāju centra Beļģijas nodaļu.

Kā tīkls darbojas

Komunikācija pārsvarā notiek, izmantojot e-pastu. Informāciju, kas saņemta no Eiropas Komisijas, precīzāk, no Sekretariāta, tīkla dalībniekiem izplata kāds no kontaktpunktiem. Dalībnieki piedalās tīkla sanāksmēs atkarībā no aplūkojamā temata. Papildus reizi gadā tiek organizēta to Beļģijas tiesnešu tikšanās, kuri ir tīkla dalībnieki.

Dalībnieki tiek regulāri aicināti pēc iespējas plašāk izplatīt informāciju par jauniem tiesību aktiem vai izplatīt saviem kolēģiem aptaujas anketas. Eiropas Komisijas publicētie dokumenti un noderīgas interneta saites parasti tiek plaši izplatītas tiesām. Daži tīkla dalībnieki turklāt piedalās Eiropas tiesību aktiem veltītā informatīvā biļetena (Eur-alert!) publicēšanā.

Ir izveidota sadarbība arī ar Tiesnešu apmācības institūtu, kas tīkla kontaktpunktiem un dalībniekiem dod iespēju uzstāties institūta rīkotajos apmācības kursos, kuri ir veltīti jaunākajiem Eiropas tiesību aktiem un jo īpaši Eiropas un starptautiskās tiesiskās sadarbības mehānismiem civillietās un komerclietās.

Attiecībā uz to, kā būtu izskatāmi, piemēram, ar ārvalstu tiesību aktu saturu vai norisēm pārrobežu tiesvedībā saistīti konkrētie jautājumi, saziņa starp Beļģijas kontaktpunktu un Beļģijas tiesnesi, kas notiekošā tiesvedībā ir izmeklējis attiecīgo jautājumu, no vienas puses, un starp iesaistīto dalībvalstu kontaktpunktiem, no otras puses, pārsvarā notiek, izmantojot e-pastu.

Valsts tiesiskās sadarbības tīkls civillietās un komerclietās

Bulgārijas Republikas Valsts tiesiskās sadarbības tīkla civillietās un komerclietās (“valsts tīkls”) tiesiskais regulējums ir noteikts tā darbības noteikumos (Pravila za deynostta), kurus ar 2018. gada 13. marta lēmumu pieņēma Augstākā tieslietu padome (Vissh sadeben savet, VSS) un ar kuriem tika aizstāti ar 2014. gada 11. decembra lēmumu pieņemtie un ar 2015. gada 19. marta lēmumu grozītie noteikumi.

Valsts tīkla mērķis ir sniegt vajadzīgo palīdzību tiesu iestādēm, lai efektīvi sagatavotu, nosūtītu un izpildītu tiesiskās palīdzības pieprasījumus, vāktu un uzglabātu statistikas datus par starptautisko tiesisko sadarbību, ko īsteno Bulgārijas tiesas, kā arī sadarboties ar Eiropas tiesiskās sadarbības tīkla kontaktpunktiem un citām līdzīgām iestādēm.

Augstākās tieslietu padomes Tiesnešu palāta (Sadiyska kolegiya) ir atbildīga par valsts tīkla darbību, par tā iesaisti valsts un starptautiskajos projektos un par sadarbību ar visām valsts vai starptautiskajām iestādēm, organizācijām un struktūrām, kas darbojas starptautiskās tiesiskās palīdzības jomā. Augstākās tieslietu padomes Starptautisko attiecību un protokolu direkcija (Direktsiya Mezhdunarodna deynost i protokol) palīdz un koordinē informācijas apmaiņu starp tīkla dalībniekiem, valsts kontaktpunktiem un Tiesnešu palātu. Metodiskos norādījumus un valsts tīkla darbības koordināciju sniedz Tiesnešu palāta ar Novērtēšanas un konkurences komitejas starpniecību (Komisiya po atestiraneto i konkursite).

Papildinājums

Valsts tīkla dalībnieku pretendentiem jābūt rajona un apgabala tiesas vai apelācijas tiesas tiesnešiem un jāatbilst īpašiem kritērijiem attiecībā uz profesionālo reputāciju un morālo integritāti, svešvalodu prasmēm utt. Valsts tīkla tiesneši pēc konkursa tiek iecelti uz pieciem gadiem ar Augstākās tieslietu padomes Tiesnešu palātas lēmumu. Valsts tīkls ietver līdz pat septiņiem katras apelācijas tiesas apgabala tiesnešiem un līdz 15 Sofijas apelācijas tiesas apgabala tiesnešiem. Skaidri noteiktos gadījumos dalība tīklā tiek izbeigta ar pamatotu Augstākās tieslietu padomes Tiesnešu palātas lēmumu, ko ierosina Novērtēšanas un konkurences komiteja.

Kontaktpunkti

Augstākās tieslietu padomes Tiesnešu palāta, rīkojoties pēc Novērtēšanas un konkurences komitejas ierosinājuma, no tīkla dalībnieku vidus izraugās kontaktpunktus uz pieciem gadiem — vienu kontaktpunktu civillietās un vienu kontaktpunktu komerclietās.

Funkcijas

— Valsts tīkla dalībnieki palīdz valstu kontaktpunktiem, kas ir daļa no Eiropas tiesiskās sadarbības tīkla civillietās un komerclietās vai citiem starptautiskajiem tiesiskās sadarbības tīkliem, un valstu tiesnešiem īstenot starptautisko tiesisko sadarbību.

— Šīs palīdzības ietvaros valsts tīkla dalībniekiem ir pienākums informēt, konsultēt, ja nepieciešams, koordinēt un veikt citas darbības, lai veicinātu starptautisko tiesisko sadarbību saskaņā ar attiecīgo tiesu iestāžu piekritību Bulgārijā. Valsts tīkla dalībniekiem ir pienākums sniegt palīdzību, ja to pieprasa jebkurš valsts tiesnesis, prokurors, izmeklēšanas tiesnesis vai pilnvarots centrālās valsts iestādes pārstāvis saskaņā ar starptautiskajiem un Eiropas tiesību aktiem.

— Valsts tīkla dalībnieki veicina apmācību organizēšanu starptautiskās tiesiskās sadarbības jomā, kas notiek apgabalā, kurā viņi pilda savus pienākumus.

— Valsts tīkla dalībnieki palīdz tiesnešiem īstenot starptautisko tiesisko sadarbību attiecīgajā apelācijas tiesas apgabalā, par kuru viņi ir atbildīgi.

— Valsts tīkla dalībnieki veic pētījumus par Eiropas un valstu judikatūru un izmaiņām sadarbībā civillietās un komerclietās, kā arī popularizē un izplata šos pētījumus.

— Valsts tīkla dalībnieki sagatavo ceturkšņa darbības pārskatus attiecīgajam apelācijas tiesas apgabalam saistībā ar Kopienas un starptautisko tiesību aktu un starptautiskās tiesiskās sadarbības īstenošanu un nosūta šos paziņojumus atjauninātai un atjaunināšanas datubāzei ar VSS starpniecību, kā arī nodrošina valsts kontaktpunktiem to tiesas instrumentu elektronisko versiju civillietās un komerclietās, kurus attiecīgā apelācijas tiesas apgabala tiesas iesniedz, piemērojot ES tiesību aktus, lai varētu uzturēt vajadzīgo datubāzi.

— Tie veic arī papildu uzdevumus, ko noteikusi VSS Tiesnešu palāta, ja nepieciešams sniegt informāciju, veikt pētījumu, organizēt apmācību vai veikt citas darbības saistībā ar starptautisko tiesisko sadarbību.

— Valsts tīkla dalībnieki uztur atjauninātu datubāzi ar kontaktinformāciju (e-pasta adreses, citas sarakstes adreses, tālruņa numuri) un datubāzi ar Eiropas Cilvēktiesību tiesas un Eiropas Savienības Tiesas judikatūru, kas publicēta VSS tīmekļa vietnē sadaļā Tiesiskās sadarbības tīkls civillietās un komerclietās.

— Katrs valsts tīkla dalībnieks pilda savas funkcijas attiecīgajā apelācijas apgabalā.

— Valsts tīkla dalībnieki piedalās ikgadējā sanāksmē, kas notiek februārī un kurā tiek pieņemts tīkla darbības pārskats par iepriekšējo kalendāro gadu; darbības pārskatu sagatavo valsts kontaktpunkts, pamatojoties uz gada darbības pārskatiem, ko dalībnieki iesniedz līdz 15. janvārim.

— Pēc tam, kad dalībnieki ir apmeklējuši Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla civillietās un komerclietās kontaktpunktu periodiskās sanāksmes, viņi iesniedz ziņojumu Augstākās tieslietu padomes Tiesnešu palātai, ko publicē Augstākās tieslietu padomes tīmekļa vietnē, sadaļā Starptautiskā sadarbība, Eiropas tiesiskās sadarbības tīkls civillietās un komerclietās, lai nodrošinātu to darbības publicitāti.

Čehijas Republikā pašlaik ir seši Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla kontaktpunkti — pieci Čehijas Republikas Tieslietu ministrijā un viens Briselē (Pastāvīgā Čehijas Republikas pārstāvniecība ES).

Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla kontaktpunkti Čehijas Republikā sazinās ar kontaktpunktiem citās ES dalībvalstīs, un tie apstrādā pieprasījumus no tiesām un notāriem, kas meklē informāciju par citu valstu likumiem, kā arī atgādina par pieprasījumu apstrādi, it īpaši atbilstīgi Regulai (EK) Nr. 1206/2001 par pierādījumu iegūšanu un Regulai (EK) Nr. 1393/2007 par dokumenta izsniegšanu un citiem jautājumiem.

Pēc Padomes 2001. gada 28. maija Lēmuma Nr. 2001/470/EK, ar ko izveido Eiropas Tiesiskās sadarbības tīklu civillietās un komerclietās, Čehijas Republika 2004. gadā izveidoja Iekšējo tiesiskās sadarbības tīklu (turpmāk — „Tīkls”) sadarbībai civillietās un komerclietās, kurš ir atbildīgs par to, ka tiek nodrošināts Čehijas Republikas efektīvi iesaiste Eiropas Tiesiskās sadarbības tīklā civillietās un komerclietās.

Tīkla dalībnieki ir tiesneši, Čehijas Advokātu asociācijas pārstāvji, Čehijas Notāru kameras pārstāvji, Čehijas Tiesu izpildītāju kameras pārstāvji, Starptautiskās bērnu tiesiskās aizsardzības biroja pārstāvji, Eiropas Patērētāju centra pārstāvji, Kārļa Universitātes Juridiskās fakultātes pārstāvji un norīkotais Tieslietu ministrijas personāls.

Tīkla dalībnieki piedalās Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla pasākumos civillietās un komerclietās un pilda no tiem izrietošos uzdevumus, kā arī piedalās ES Padomes un Komisijas darba grupu un komiteju civillietās un komerclietās darbībā. Tīkla dalībnieki izsaka viedokļus par Eiropas Kopienu tiesību aktu projektiem un izsaka citus ieteikumus saistībā ar tiesu iestāžu sadarbību civillietās un komerclietās.

Šobrīd Tīklam ir aptuveni 130 dalībnieki. Tieslietu ministrija reizi gadā organizē visu Tīkla dalībnieku sanāksmes. Sanāksmes dienas kārtībā ietverti aktuālie temati, it īpaši saistībā ar Eiropas Tiesiskās sadarbības tīklu, Eiropas e-tiesiskuma portāla darbību un ES Tiesas judikatūru. Šādās sanāksmēs Tīkla dalībniekiem ir unikāla iespēja satikties klātienē un dalīties praktiskajā pieredzē par ES instrumentu piemērošanu.

Tīkla dalībniekiem tiek izsniegti apkopojumi un citas Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla ietvaros sagatavotās publikācijas.

Tīkla dalībnieki var neformāli sazināties ar e-pasta starpniecību. Tīklam ir pašam savs e-pasta adresātu (e-pasta adrešu) saraksts, kuru izmantojot, Tīkla dalībnieki var sūtīt jautājumus un dalīties pieredzē. Izmantojot šo saziņas kanālu, Tieslietu ministrija var ātri informēt Tīkla dalībniekus par jaunumiem ES tiesu iestāžu sadarbības jomā.

Tā kā Vācijai ir federatīva struktūra, papildus Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla (ETST) federālajam kontaktcentram arī katrā pavalstī ir savs kontaktcentrs. Federālais kontaktcentrs atrodas pie Federālā tieslietu biroja. Atkarībā no konkrētās pavalsts organizatoriskās struktūras pavalstu kontaktcentri atrodas vai nu tiesā (Bavārijā — Minhenes Augstākajā apgabaltiesā (Oberlandesgericht München), Brēmenē — Brēmenes apgabaltiesā (Landgericht Bremen), Hamburgā — Hamburgas rajona tiesā (Amtsgericht Hamburg), Hesenē — Frankfurtes pie Mainas Augstākajā apgabaltiesā (Oberlandesgericht Frankfurt am Main), Lejassaksijā — Celles Augstākajā apgabaltiesā (Oberlandesgericht Celle), Ziemeļreinā-Vestfālenē — Diseldorfas Augstākajā apgabaltiesā (Oberlandesgericht Düsseldorf) un Saksijā — Drēzdenes Augstākajā apgabaltiesā) (Oberlandesgericht Dresden), vai pavalsts Tieslietu ministrijā (Landesjustizministerium). Vācijā kopumā ir 17 ETST kontaktcentri. Papildus ienākošo un izejošo pieprasījumu apstrādei federālais kontaktcentrs atbild par valsts tīkla koordinēšanu un pasākumu, piemēram, Eiropas Tiesiskuma dienas un Vācijas ETST dalībnieku sanāksmju, organizēšanu.

Uzdevumus pavalstu kontaktcentri un federālais kontaktcentrs iekšēji sadala savā starpā. Federālais kontaktcentrs atbild uz jautājumiem par Vācijas civiltiesībām, komerctiesībām vai vispārīgiem jautājumiem par tiesu organizāciju. Savukārt pieprasījumus par konkrētu lietu apstrādā tās pavalsts kontaktcentrs, kurā lieta tiek izskatīta. Tomēr visiem Vācijas kontaktcentriem ir vienlīdzīgs statuss, kas nozīmē, ka ar jebkuru no 17 centriem var sazināties par visa veida pieprasījumiem, un atsevišķos gadījumos federālais kontaktcentrs var arī sniegt palīdzību saistībā ar konkrētām lietām. Šī iekšējā uzdevumu sadale garantē, ka pieprasījumu izskata piemērotākais kontaktcentrs.

Papildus kontaktcentriem jomās, uz kuru attiecas Regula (ES) 2019/1111 (regula “Brisele IIb”), Vācijas tiesās ir četri tiesneši, kuru kompetences ar iekšēju vienošanos ir sadalītas starp federālajām zemēm. Ārējus pieprasījumus var adresēt jebkuram no četriem tiesnešiem koordinatoriem. Ja nepieciešams, pieprasījumu iesniegusī persona nekavējoties tiek nosūtīta pie piemērotākā tiesneša, pamatojoties uz iekšējo uzdevumu sadali, kā arī valodas prasmēm, konkrētajām kompetencēm un profesionālajām zināšanām saistībā ar konkrēto lietu.

Turklāt Vācijas sadarbības koordinators Francijas Tieslietu ministrijā atbild par Vācijas un Francijas savstarpējo juridisko palīdzību. Ja atsevišķos gadījumos rodas problēmas saistībā ar juridiskās palīdzības pieprasījumiem no Francijas vai ja ir jānosaka Francijas tiesību aktu būtība, papildus parastajam kanālam ar kontaktcentru starpniecību palīdzību var lūgt arī Vācijas sadarbības koordinatoram.

Saskaņā ar 2. panta 1. punkta e) apakšpunktu Padomes 2001. gada 28. maija Lēmumā 2001/470/EK, ar ko izveido Eiropas Tiesiskās sadarbības tīklu civillietās un komerclietās, kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 568/2009/EK (2009. gada 18. jūnijs), ar ko groza Padomes Lēmumu 2001/470/EK (2001. gada 28. maijs), ar ko izveido Eiropas Tiesiskās sadarbības tīklu civillietās un komerclietās, Vācija par ETST dalībniecēm ir nozīmējusi Federālo advokātu asociāciju, Federālo notāru asociāciju, Patentu pilnvaroto asociāciju, Vācijas Advokātu kolēģiju, ka arī Vācijas Tiesu izpildītāju federāciju un Vācijas Tiesu amatpersonu apvienību.

Citas ETST dalībnieces Vācijā ir centrālās struktūras saskaņā ar Regulu (ES) 2020/1784 par tiesas un ārpustiesas civillietu vai komerclietu dokumentu izsniegšanu dalībvalstīs (“dokumentu izsniegšana”) un Regulu (ES) 2020/1783 par sadarbību starp dalībvalstu tiesām pierādījumu iegūšanā civillietās vai komerclietās (“pierādījumu iegūšana”). Šīs centrālās iestādes un valsts tiesu iestādes sniedz tiesām jaunāko informāciju par civiltiesisko juridisko palīdzību, kā arī ievieš papildu pasākumus un palīdz tiesām iesniegt dokumentus un gūt pierādījumus lietās ar ārvalstu elementu. Turklāt arī centrālā iestāde saskaņā ar Padomes Regulu (ES) Nr. 2019/1111 (regulu “Brisele IIb”) un centrālā iestāde saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 4/2009 (2008. gada 18. decembris) par jurisdikciju, piemērojamiem tiesību aktiem, nolēmumu atzīšanu un izpildi un sadarbību uzturēšanas saistību lietās (uzturēšanas saistību regula) ir ETST dalībnieces.

Papildu informācija par ETST Vācijā un kontaktpersonām ir atrodama Federālās Tieslietu ministrijas tīmekļa vietnē (http://www.bundesjustizamt.de/ejnzh).

Please note that the original language version of this page has been amended recently. The language version you are now viewing is currently being prepared by our translators.
Please note that the following languages: have already been translated.

Informācija par tīklu - Igaunija

Valsts tīkla kontaktpunkti ir divi Tieslietu ministrijas Starptautiskās Tiesiskās sadarbības nodaļas padomnieki, viņi pilda arī centrālās iestādes pārstāvju funkcijas. Galvenās kontaktpunktu funkcijas:

• nodrošināt, lai vietējās tiesu iestādes saņemtu vispārīgu informāciju par ES un starptautiskajiem instrumentiem, kas attiecas uz tiesu iestāžu sadarbību civillietās un komerclietās;
• nodrošināt citiem kontaktpunktiem un iestādēm, kā arī vietējām tiesu iestādēm savā dalībvalstī visu informāciju, kas nepieciešama veiksmīgai tiesu iestāžu sadarbībai starp dalībvalstīm, lai palīdzētu tām sagatavot izpildāmus tiesu iestāžu sadarbības pieprasījumus un izveidot piemērotākos tiešos kontaktus;
• nodrošināt jebkādu informāciju, lai atvieglotu to citas dalībvalsts tiesību piemērošanu, kas piemērojamas saskaņā ar ES vai starptautisko instrumentu;
• meklēt risinājumus problēmām, kas var rasties saistībā ar tiesu iestāžu sadarbības pieprasījumu;
• veicināt sadarbību tiesu iestāžu sadarbības pieprasījumu apstrādē attiecīgajā dalībvalstī, īpaši, ja vairāki šīs dalībvalsts tiesu iestāžu pieprasījumi jāizpilda citā dalībvalstī;
• izmantojot tīkla tīmekļa vietni, palīdzēt informēt sabiedrību par tiesu iestāžu sadarbību civillietās un komerclietās Eiropas Savienībā, par attiecīgajiem ES un starptautiskajiem instrumentiem, kā arī dalībvalstu valsts tiesību aktiem ar īpašu norādi uz tiesu iestāžu pieejamību;
• sadarboties tīkla sanāksmju organizēšanā un piedalīties tajās;
• palīdzēt sagatavot un atjaunot sabiedrībai paredzēto informāciju;
• nodrošināt sadarbību tīkla dalībnieku starpā valsts līmenī;
• reizi divos gados sagatavot ziņojumu par dalībnieku darbībām, tostarp attiecīgos gadījumos labāko praksi tīklā, iesniedzot to tīkla dalībnieku sanāksmē, un pievērst īpašu uzmanību iespējamiem tīkla uzlabojumiem.

Tīkla tiesnesis koordinators ir Viru apgabaltiesas tiesnesis, kas arī pārstāv Igauniju Hāgas Starptautisko privāttiesību konferencē izveidotajā tiesnešu tīklā. Tiesneša koordinatora uzdevums ir konsultēt tiesas amatpersonas Eiropas Savienības civiltiesībās un komerctiesībās un dalīties ar tīkla dalībniekiem savā pieredzē attiecībā uz dažādu tiesību aktu piemērošanu

2011. gadā, stājoties spēkā otrajam Lēmumam par Eiropas Tiesiskās sadarbības tīklu civillietās un komerclietās (turpmāk — “ETST-civil”), kas paplašināja tīkla darbību profesionālās asociācijās, tālāk minētās iestādes kļuva par Igaunijas ETST-civil dalībniecēm:

• Igaunijas Bankrota lietu tiesu izpildītāju un pilnvaroto kamera, kas pārstāv bankrota lietu tiesu izpildītājus un pilnvarotos;
• Igaunijas Juristu asociācija, kas pārstāv juristus un notārus.

Sanāksmēs Bankrota lietu tiesu izpildītāju un pilnvaroto kameru pārstāv dažādas arodinstitūcijas un profesionālās institūcijas atkarībā no attiecīgās tēmas, un 2022. gadā tika iecelts īpašs kontaktpunkts.

Igaunijas Juristu asociāciju parasti pārstāv tās direktors.

Profesionālo asociāciju pārstāvji atbild par:

• pieredzes un informācijas apmaiņu attiecībā uz efektīvu un praktisku ES un starptautisko instrumentu piemērošanu;
• sadarbību informācijas lapu sagatavošanā un atjaunošanā;
• Profesionālo asociāciju dalību svarīgās sanāksmēs.

Atkarībā no apspriestās tēmas kontaktpunkts uz tīkla sanāksmēm pieaicina arī citu valstu speciālistus dalīties pieredzē. Piemēram, sanāksmes līdz ar tiesnesi koordinatoru ir apmeklējuši vairāki citi tiesneši, citu ministriju un Notāru asociācijas pārstāvji, Augstākās tiesas padomnieki, Patērētāju aizsardzības padomes pārstāvji, Tartu Universitātes mācībspēki u. c.

Kontaktpunkti

Ir divi Īrijas kontaktpunkti. Viens ir rajona tiesu un apgabaltiesu kontaktpunkts, un viens ir augstāko tiesu, t. i., Augstās tiesas, Apelācijas tiesas un Augstākās tiesas, kontaktpunkts. Kontaktpunkti cieši sadarbojas un kopīgi strādā ar tīklu saistītajos jautājumos. Īrijas kontaktpunktu mītne atrodas Tiesu dienesta (The Courts Service) ēkā Dublinā. Lai gan jurisdikcija katram kontaktpunktam ir atsevišķa, to darbs pārklājas, un katram no tiem ir sava atbildība par tīklu to direktorātos. Jautājumi, kas tiek saņemti ar Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla starpniecību, būtu jāpārsūta attiecīgajam kontaktpunktam, kas atbild par konkrēto jurisdikciju. Kontaktpunkti darbojas atsevišķos birojos, bet tie visi darbojas Īrijas Tiesu dienesta direktorātos Dublinā. Tīkla darbs ir apvienots ar citiem uzdevumiem. Tomēr kontaktpunkts var lūgt citu kolēģu palīdzību, kad runa ir par tīkla darbību. Kontaktpunkti pa e-pastu, telefonu un klātienes sanāksmēs Īrijā regulāri sazinās ar Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla locekļiem, tostarp centrālajām iestādēm, Augstākās un Augstās tiesas darbības direktoru un Tiesu dienesta reformu un attīstības direktoru [2. panta 1. punkta d) apakšpunktā paredzētie locekļi], kā arī Tieslietu un tiesu reformu ministrijas amatpersonām [2. panta 1. punkta d) apakšpunktā paredzētie locekļi]. Kontaktpunkti arī regulāri sazinās ar ieceltu tiesnesi par norisēm Eiropas Tiesiskās sadarbības tīklā.

Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla darbība Īrijā

Īrijā nav oficiāla valsts tīkla. Ir tādu cilvēku tīkls, kuri ir eksperti īpašās politikas jomās un pie kuriem kontaktpunkti var vērsties, lai saņemtu atbildes uz uzdotajiem jautājumiem.

Kontaktpunkti cieši sadarbojas ar citām personām, kuras ir tīkla ilggadējie locekļi Īrijā, tostarp ar vairākiem tiesnešiem, kuriem ir speciālas prasmes īpašās tiesību jomās vai kuri atbild par starptautisko sadarbību. Ar kontaktpunktiem var sazināties pa e-pastu. Kontaktpunkts nodrošina, ka pirms attiecīgajām tīkla sanāksmēm notiek apspriešanās ar attiecīgiem politikas, administratīviem vai tiesu ekspertiem un ka sanāksmju piezīmes un attiecīgi rīcības punkti tiek pienācīgi izplatīti.

Kontaktpunkts arī regulāri sazinās ar Tieslietu ministriju par politikas jautājumiem un centrālo iestādi par ģimenes uzturēšanas un pārrobežu jautājumiem.

Informācijas sniegšana

Eiropas Tiesiskās sadarbības tīklam Īrijā nav valsts tīmekļa vietnes. Informācija tiek sniegta ar Tiesu dienesta tīmekļa vietnes un citu dažādu Īrijas ministriju vietņu starpniecību. Kontaktpunkts sadarbojas ar citiem kontaktpunktiem un citām ministrijām, nodrošinot dažādus informācijas avotus Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla dalībvalstīm un Eiropas Tiesiskās sadarbības tīklam.

Tīkla struktūra

Kontaktpunktu skaits. Ir izveidoti divdesmit divi kontaktpunkti. Deviņpadsmit no tiem ir tiesneši, kuri ir daļa no valsts tīkla, paralēli veicot savus pienākumus tiesā. Trīs ir amatpersonas no Tieslietu, pārredzamības un cilvēktiesību ministrijas un precīzāk — no Starptautiskās tiesiskās sadarbības civillietās un krimināllietās departamenta — kurš darbojas kā centrālā iestāde saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 2201/2003 par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi laulības lietās un lietās par vecāku atbildību (Brisele IIa) (kas papildina 1980. gada Hāgas Konvenciju par starptautiskās bērnu nolaupīšanas civiltiesiskajiem aspektiem), Padomes Regulu (EK) Nr. 4/2009 (uzturēšanas saistības) un Direktīvu Nr. 2002/8/EK (juridiskā palīdzība) un arī kā centrālā institūcija saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 1206/2001 (pierādījumu iegūšana) un Regulu (EK) Nr. 1393/2007 (tiesas un ārpustiesas civillietu vai komerclietu dokumentu izsniegšanu dalībvalstīs).

Valsts tīkls. Ir izveidots neformāls valsts tīkls ar centralizētu struktūru, kura galvenās sastāvdaļas ir centrālā iestāde, tiesneši no Atēnām un trīs juridisko profesiju pārstāvji (no juristu, tiesu izpildītāju un notāru asociācijām). Starptautiskās tiesiskās sadarbības civillietās un krimināllietās departaments ir atbildīgs par Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla (EJN) darba uzraudzību un valsts līmeņa kontaktpunktu darba koordinēšanu attiecībā uz Grieķijas pienākumiem EJN ietvaros un saturu, kas publicēts ES e-tiesiskuma portālā. Valsts tīkla kontaktpunkti dod ieguldījumu faktu lapu aizpildīšanā, Grieķijas oficiālo paziņojumu par ES tiesību aktu par tiesisko sadarbību civillietās un komerclietās atjaunināšanā, EJN vai citu ES institūciju izdoto aptaujas lapu aizpildīšanā un procesā, un atbilžu sniegšanas procesā uz citu kontaktpunktu vai ES iestāžu iesniegtiem jautājumiem galvenokārt par ES tiesību aktu īstenošanu Grieķijā.

Regulāri — parasti divas līdz četras reizes gadā — notiek sanāksmes, kuras koordinē Starptautiskās tiesiskās sadarbības civillietās un krimināllietās departaments. Sanāksmju mērķis ir viedokļu, pieredzes un informācijas apmaiņa. Darba grafiks galvenokārt ir koncentrēts uz tematiem, kas tiek apspriesti EJN sanāksmēs Eiropas līmenī, jautājumiem, kas var rasties, īstenojot ES tiesību aktus (regulas un direktīvas) valsts līmenī, un iepriekšminētajiem Grieķijas pienākumiem EJN un e-tiesiskuma portāla ietvaros.

Informācijas izplatīšana sabiedrībā

Tieslietu, pārredzamības un cilvēktiesību ministrijas tīmekļa vietnē ir norādīta īpaša atsauce uz EJN. Notiek darbs pie tīmekļa vietnes atjaunināšanas, lai varētu sniegt pilnīgu un skaidru aprakstu par EJN lomu un lietderību saistībā ar ES tiesību aktiem par tiesisko sadarbību civillietās un komerclietās.

Valsts līmenī informācija par ES tiesību aktiem civillietās un komerclietās tiek izplatīta, izdalot EJN drukātos materiālus un Atēnās un citās Grieķijas pilsētās organizējot seminārus un vienas dienas pasākumus par attīstības tendencēm Eiropas tiesību aktu tiesiskās sadarbības civillietās un komerclietās jomā un to ietekmi valsts līmenī (valsts tīkla dalībnieki dažkārt piedalās kā galvenie runātāji). Šie pasākumi notiek Tieslietu ministrijas, kā arī advokātu asociāciju aizgādnībā visā valstī, Valsts Tiesnešu skolā, Valsts Juridiskajā padomē, civiltiesību un komerctiesību asociācijās u. c.

Turklāt Eiropas Taisnīguma dienas vienas dienas pasākuma mērķis ir pievērst Eiropas praktizējošo juristu uzmanību un sākt dialogu par ES likumdošanas iniciatīvu progresu; pēdējos gadus šis pasākums ir noticis gandrīz katru gadu Tieslietu, pārredzamības un cilvēktiesību ministrijas aizgādnībā.

Tīkla darbība Spānijā

Spānijā saskaņā ar 33. pantu 2015. gada 7. jūlija Likumā Nr. 16/2015, ar ko regulē Spānijas pārstāvja statusu Eiropas Savienības Aģentūrā tiesu iestāžu sadarbībai krimināllietās Eurojust, strīdus par jurisdikciju, kā arī jautājumus saistībā ar starptautiskajiem tiesiskās sadarbības tīkliem un Tieslietu ministrijas darbiniekiem, kuri norīkoti darbam ārvalstīs, Spānijas kontaktpunktu norīkošana darbam starptautiskajos tiesiskās sadarbības tīklos un viņu atbrīvošana saskaņā ar noteikumiem par minēto tīklu izveidi ir Tieslietu ministrijas kompetencē.

Kontaktpunktu izraugās no tādu personu vidus, kurām ir apliecināta pieredze starptautiskās tiesiskās sadarbības jomā un attiecīgi labas angļu vai franču valodas zināšanas, un šāda persona pārstāv vismaz kādu no tiesu iestādēm, prokuratūru (Ministerio Fiscal) vai Tieslietu ministriju. Šai sakarā Tiesu ģenerālpadome (Consejo General del Poder Judicial) un ģenerālprokurors (Fiscal General del Estado) tieslietu ministram ierosina norīkot un atbrīvot attiecīgo iestāžu kontaktpunktus. Kontaktpunkta statuss tiek zaudēts, tiklīdz attiecīgā persona pārtrauc darbu iestādē, kas ierosinājusi to iecelt par kontaktpersonu. Par šādiem gadījumiem jāinformē Tieslietu ministrija, kas informē tīkla Sekretariātu.

Spānijas kontaktpunkti starptautiskajos tiesiskās sadarbības tīklos ir aktīvi starpnieki, kuru uzdevums ir veicināt sadarbību dažādu valstu tiesu iestāžu starpā. Kontaktpunkti ir pieejami attiecīgajām Spānijas iestādēm, kā arī ar citiem kontaktpunktiem, un sniedz tiem juridisku un praktisku informāciju, kas nepieciešama tiesu iestāžu sadarbības uzlabošanai. Spānijas kontaktpunktiem ir pienākums katru gadu iestādēm, kurām tas ir piederīgs, iesniegt statistikas datus par savu darbību.

Kontaktpunkti

Spānijā tīkla kontaktpunkti ir Tieslietu ministrijā, Tiesu ģenerālpadomē un Ģenerālprokuratūrā (Fiscalía General del Estado). Patlaban ir norīkoti astoņi kontaktpunkti:

• Tieslietu ministrija ir nozīmējusi 6 kontaktpunktus — 2 personas Starptautiskās tiesiskās sadarbības apakšdirektorātā (Subdirección General de Cooperación Jurídica Internacional) un 4 tiesas sekretārus (Letrados de la Administración de la Justicia);
• Tiesu ģenerālpadome ir iecēlusi 1 kontaktpersonu;
• Ģenerālprokuratūra ir iecēlusi 1 kontaktpersonu.

Centrālā iestāde

Spānijā centrālā iestāde starptautiskai tiesiskajai sadarbībai civillietās un komerclietās ir Tieslietu ministrijas Starptautiskās tiesiskās sadarbības un cilvēktiesību ģenerāldirektorāts (Dirección General de Cooperación Jurídica Internacional y Derechos Humanos).

Tiesneši koordinatori

Spānijā jau ir spēkā tiesību normas, kas paredz, ka Eiropas Savienības dalībvalstīs norīkoti izcili tiesneši koordinatori kļūst par Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla kontaktpunktiem un veic kontaktpunkta funkcijas saskaņā ar 2015. gada 7. jūlija Likuma Nr. 16/2015 34. pantu. Kontaktpersonas statuss tiek zaudēts, ja tiek zaudēts tiesneša koordinatora statuss. Spānija ir iecēlusi tiesnešus koordinatorus šādās valstīs: Apvienotajā Karalistē un Īrijā, Amerikas Savienotajās valstīs un Kanādā, Marokā un Beļģijā, Nīderlandē un Luksemburgā.

Citas tiesu vai administratīvās iestādes, kas ir atbildīgas par tiesiskās sadarbības īstenošanu

Spānijā ir izveidoti turpmāk minētie valsts mehānismi, kuri atbildīgi par starptautisko tiesisko sadarbību.

• Spānijas tiesu iestāžu tīkls starptautiskās tiesiskās sadarbības īstenošanai (Red Española de Cooperación Judicial Internacional, REJUE) darbojas Tiesu ģenerālpadomes pakļautībā, un tā mērķis ir sniegt atbalstu Spānijas tiesu iestādēm, kuras to lūdz, saistībā ar tiesiskās sadarbības pieprasījumiem, ko tās izdevušas vai saņēmušas, veicot tiesiskās darbības, kā arī sniegt atbalstu citiem tiesiskās sadarbības tīklu locekļiem. Spānijas tiesu iestāžu tīkla starptautiskās tiesiskās sadarbības īstenošanai dalībnieki var būt arī Eiropas tiesiskās sadarbības tīklu dalībnieki. Tādējādi Spānijas tiesneši, kas ir iesaistījušies Spānijas tiesu iestāžu tīklā starptautiskās tiesiskās sadarbības īstenošanai (Civillietu daļa), ir arī Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla civillietās un komerclietās dalībnieki un, pildot savus pienākumus, sekmē saziņu ar saviem kolēģiem citās valstīs tīkla ietvaros.
• Starptautiskais Prokuroru tiesiskās sadarbības tīkls (Red de Fiscales de Cooperación Jurídica Internacional) tika izveidots 2002. gadā, lai katrā ģenerālprokuratūrā nodrošinātu atbalstu starptautiskās tiesiskās sadarbības jomā.
• Prokurori, kas iesaistījušies šajā tīklā, ir eksperti starptautiskās sadarbības jomā un palīdz ātri un efektīvi sniegt, virzīt un nodrošināt starptautisko tiesisko palīdzību.
• Tiesu sekretāru tīkls (Red de Letrados de la Administración de Justicia, RECILAJ) ir valsts līmeņa koordinēšanas struktūra, ko 2010. gadā izveidoja Tieslietu ministrija. Tīklu veido tiesu sekretāri, kuri specializējas starptautiskās tiesiskās sadarbības jomā, un tie palīdz dažādu tiesu iestāžu (Oficinas Judiciales) darbiniekiem risināt problēmas un jautājumus saistībā ar starptautisko tiesisko sadarbību.

Profesionālās apvienības

Spānijā darbojas šādas profesionālās apvienības, kas pārstāv tieslietu speciālistus, kuri tieši veicina Savienības un starptautisko tiesību aktu piemērošanu saistībā ar tiesisko sadarbību civillietās un komerclietās:

• Notāru ģenerālpadome (Consejo General del Notariado);
• Spānijas Advokātu ģenerālpadome (Consejo General de la Abogacía Española);
• Spānijas Īpašumu un komercreģistra reģistratoru apvienība (Colegio de Registradores de la Propiedad y Mercantiles de España);
• Spānijas Juridisko pārstāvju ģenerālpadome (Consejo General de Procuradores de España).

Informācija par tīklu

Spānijas Tieslietu ministrija, kas sniedz informāciju par starptautisko tiesisko sadarbību un starptautisko tiesisko palīdzību, savā tīmekļa vietnē ir norādījusi saiti uz Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla civillietās un komerclietās tīmekļa vietni, pieejama šeit: Cooperación Jurídica Internacional (mjusticia.gob.es)

Spānijas Tiesu ģenerālpadome savā tīmekļa vietnē sniedz informāciju par Eiropas Tiesiskās sadarbības tīklu civillietās un komerclietās: https://www.poderjudicial.es/cgpj/es/Temas/Redes-Judiciales/Otras-redes-judiciales/Red-Judicial-Europea-Civil-y-Mercantil/, tajā ir norādītas arī saites uz Eiropas Tiesu atlantu (civillietas un komerclietas), kā arī uz Eiropas e-tiesiskuma portālu.

Ģenerālprokuratūra savā tīmekļa vietnē sniedz informāciju par Eiropas Tiesiskās sadarbības tīklu civillietās un komerclietās savā tīmekļa vietnē.

Please note that the original language version of this page has been amended recently. The language version you are now viewing is currently being prepared by our translators.

Informācija par tīklu - Francija

Francijā Eiropas Tiesiskās sadarbības tīklā civillietās un komerclietās piedalās tiesneši, advokāti (avocats), notāri un tiesu komisāri (commissaires de justice). Tomēr tīkls ir atvērts arī visu juridisko profesiju pārstāvjiem, kam par to ir interese, it īpaši, ja tie piedalās Eiropas Savienības tiesību īstenošanā civillietās un komerclietās (tiesas ierēdņi (greffiers), tiesas kancelejas vadītāji (directeurs des services des greffes), tiesneši un ierēdņi komerclietu tiesās).

Kopš tīkla izveides Francijas kontaktpunkts arvien bijis tiesnesis, kas strādā Tieslietu ministrijas Civillietu nodaļā (direction des affaires civiles et du Sceau du Ministère de la justice). Konkrētāk, šis tiesnesis strādā Departamentā jautājumos par savstarpējo palīdzību, starptautiskajām privāttiesībām un Eiropas tiesībām (Département de l’entraide, du droit international privé et européen (DEDIPE)), kas izraudzīts par centrālo iestādi daudzu starptautisku sadarbības līgumu civillietās un komerclietās piemērošanas jautājumos. Kontaktpunkts var nodrošināt tīkla dalībniekiem no Francijas un citām Eiropas valstīm praktiskas zināšanas par tiesu iestāžu sadarbību civillietās un komerclietās un palīdzību šķēršļu novēršanā pārrobežu lietās.

Francijas tīkls darbojas valsts līmenī un vietējā līmenī. Tādējādi katrā apelācijas tiesā Francijā un Kasācijas tiesā ir izraudzīts “ziņojošais tiesnesis”. Šā tiesneša loma ir atvieglot sadarbību vietējā mērogā un nodrošināt tiesu iestādēm informāciju par civiltiesiskās sadarbības instrumentu darbību un jo īpaši par ES tiesībām. Ziņojošie tiesneši apelācijas tiesās un Kasācijas tiesā var arī informēt valsts kontaktpunktu par grūtībām Eiropas tiesību aktu piemērošanā. Valsts kontaktpunkts nodrošina, ka informācija par minētajām grūtībām tiek nosūtīta tīkla sekretariātam Eiropas Komisijā.

Pārējo profesiju pārstāvji ir tīkla dalībnieki un tīkla darbībās piedalās ar savas valsts pārstāvniecības struktūras starpniecību.

- Tiesu komisārus (iepriekš — “tiesu izpildītāji” (huissiers de justice)) pārstāv Valsts tiesu varas amatpersonu kamera (Chambre nationale des commissaires de justice (CNCJ)).

- Advokātus pārstāv Valsts advokātu asociācijas padome (Conseil national des barreaux (CNB) un Francijas advokātu asociācijas delegācija (Délégation des barreaux de France (DBF), CNB delegācija Briselē. Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla civillietās un komerclietās (RJECC) cilnē DBF tīmekļa vietnē atrodama plaša informācija par advokātu tīkla darbību Francijā.

- Notārus pārstāv Notāru augstākā padome (Conseil supérieur du notariat (CSN).

Francijas koordinācijas tiesneši, kas strādā Eiropas Savienības valstīs, arī ir daļa no tīkla, tāpat kā centrālās iestādes, kas ir norīkotas līgumu piemērošanai attiecībā uz sadarbību civillietās un komerclietās (piemēram, Uzturlīdzekļu atgūšanas lietu birojs Eiropas lietu ministrijā un Ārlietu ministrijā).

Projektā “Iepazīsim Eiropas Savienības tiesību aktus” (“Connaître la législation de l’Union européenne” (CLUE)), kas īstenots ar dotāciju no Eiropas Komisijas programmas “Tiesiskums”, bija iespēja veikt vairākus informētības palielināšanas pasākumus par RJECC darbību Francijā.

Pēdējos gados projekts CLUE I ir devis iespēju, no vienas puses, uzlabot tiesu iestāžu sadarbības instrumentu un Kopienas tiesību aktu pamanāmību (izplatot ikmēneša informatīvo izdevumu, videomateriālu par tīkla darbību un veidojot tam veltītu tīmekļa vietni ministrijas iekštīklā), un, no otras puses, veicināt paraugprakses apmaiņu speciālistu starpā (rīkojot mācību seminārus par starptautiskajām privāttiesībām ģimenes tiesību jomā un nodrošinot praktiskus norādījumus ziņojošajiem tiesnešiem apelācijas tiesā). 2021. gada februārī sāktā jaunā projekta CLUE II mērķis ir turpināt iesākto, un strādāt pie papildu iecerēm (vairāk semināru, vairāk tematu, vairāk instrumentu Kopienas tiesību izplatīšanai) un plāniem apmainīties ar paraugpraksi ar citiem valstu tīkliem.

Visbeidzot, reizi gadā visi Francijas tīkla dalībnieki sapulcējas Parīzē, lai pārskatītu tīkla darbību un apspriestu notikumus ES tiesībās civillietās un komerclietās.

Plašāku informāciju par Francijas tīklu sk. tīmekļa vietnē justice.gouv.fr.

Horvātijas Republikā Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla civillietās un komerclietās ietvaros darbojas divi kontaktpunkti.

Šie kontaktpunkti darbojas Horvātijas Republikas Tieslietu un valsts pārvaldes ministrijas Eiropas lietu, tiesu iestāžu un starptautiskās sadarbības un korupcijas apkarošanas direktorāta Starptautiskās tiesiskās palīdzības un tiesu iestāžu sadarbības civillietās departamenta paspārnē.

Šā dienesta kontaktpunktos darbojas vairāki ierēdņi, kas palīdz to darbā, un tādējādi Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla civillietās un komerclietās ietvaros darītais faktiski ir komandas darbs, ko Starptautiskās tiesiskās palīdzības un tiesu iestāžu sadarbības civillietās departamenta darbinieki dara papildus citiem uzdevumiem, kas ietilpst šā dienesta kompetencē.

Lai gan Horvātijas Republikā nav oficiāla valsts tīkla, kontaktpersonas sadarbojas ar tiesnešiem un citiem ekspertiem Tieslietu ministrijā un citās attiecīgās struktūrās, tiesību zinātņu profesoriem, notāriem un citiem ekspertiem un juristiem, kas strādā dažādās tiesību jomās. Tīkla darbībā ir iesaistīta arī Darba lietu, pensiju sistēmas, ģimenes lietu un sociālās politikas ministrija, kura kā centrālā struktūra saistībā ar konkrētām regulām aktīvi piedalās arī Eiropas Komisijas organizētajās tīkla sanāksmēs. Tīklā var iesaistīties ikviens jurists, kas vēlas piedalīties Eiropas tiesību aktu piemērošanā Horvātijas Republikā.

Saziņa Horvātijas Republikā notiek pa e-pastu un tālruni, un vajadzības gadījumā tiek rīkotas sanāksmes.

Saziņa ar citu dalībvalstu kontaktpunktiem notiek pa e-pastu, un kontaktpunkti un citi tīkla dalībnieki regulāri piedalās Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla sanāksmēs, ko organizē Eiropas Komisija.

Tā kā Tieslietu un valsts pārvaldes ministrija ir centrālā struktūra saistībā ar konkrētām regulām, kontaktpunkti pilda centrālās struktūras uzdevumus, pārsūta jautājumus citu dalībvalstu kontaktpunktiem un atbild uz citu dalībvalstu kontaktpunktu atsūtītajiem jautājumiem (attiecīgā gadījumā sadarbībā ar tiesnešiem un citiem juristiem), iesniedz Komisijai informāciju, ko tā prasa, un veic darbības, kas vajadzīgas, lai publicētu informāciju attiecīgajos Eiropas Komisijas portālos. Kontaktpunkti izplata Eiropas Komisijas publikācijas tiesām, iedzīvotājiem un citām mērķgrupām un strādā pie tīkla atpazīstamības palielināšanas.

E-pasta adrese: EJNcontact@mpu.hr

Please note that the original language version of this page has been amended recently. The language version you are now viewing is currently being prepared by our translators.

Informācija par tīklu - Itālija

Itālijas Tiesiskās sadarbības tīkls ir izveidots Itālijas Tieslietu ministrijas Starptautisko lietu un tiesu iestāžu sadarbības ģenerāldirektorāta Tiesu jautājumu departamenta Starptautiskās tiesu iestāžu sadarbības nodaļā.

Pašlaik darbojas pieci kontaktpunkti.

Kontaktpunkti nepārtraukti sazinās ar citiem tīkla kontaktpunktiem, ar kuriem tie sadarbojas, apstrādājot sadarbības lūgumus vai sagatavojot praktiskas informācijas lapas, ko publicē e-tiesiskuma portālā.

Itālijas Tiesiskās sadarbības tīkla pārējie dalībnieki ir:

- Juvenālās justīcijas un kopienas tiesvedības departaments (Dipartimento per la giustizia minorile e di comunità),

- Automatizēto informācijas sistēmu ģenerāldirektorāts (Direzione generale per i sistemi informativi automatizzati, e-tiesiskuma portāla kontaktpunkts),

- centrālā iestāde tiesas dokumentu izsniegšanai,

- Valsts advokātu kolēģija (Consiglio Nationale Forense) un

- Itālijas Notāru padome (Consiglio Italiano del Notariato).

Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla kontaktpunkti ir saistīti arī ar šādām struktūrām:

- Tieslietu koledža (Scuola Superiore della Magistratura),

- Eiropas Patērētāju centru tīkla (ECC-Net) Itālijas filiāle,

- Iekšējā tirgus informācijas sistēmas struktūra Itālijā un

- Pietro Franzina, starptautisko privāttiesību profesors Ferrāras Universitātē, kontaktpunktus konsultējošais eksperts.

Parasti tīkla Itālijas pārstāvji tiekas reizi gadā.

Kontaktpunkti palīdz tiesu iestādēm un tiesnešiem, kuri risina pārrobežu jautājumus.

Visas Komisijas nosūtītās publikācijas (brošūras, informācijas kopsavilkumi u.c.) tiek izplatītas tiesu iestādēm, tiesnešiem un saistītajām personām.

Dažkārt kontaktpunkti uzņem citu dalībvalstu delegācijas, kuras apmeklē Itāliju tiesiskās apmācības ietvaros.

Atsauce uz tīklu ir atrodama Tieslietu ministrijas tīmekļa vietnē: https://www.giustizia.it/giustizia/it/mg_2_1_2_1.wp?previsiousPage=mg_14_7

To iestāžu saraksts, kuras ir atbildīgas par noteikumiem, kas ir visbūtiskākie tiesu iestāžu sadarbībai civillietās un komerclietās:

- Padomes 2001. gada 28. maija Regula (EK) Nr. 1206/2001;

Direktīva 8/2003 par juridisko palīdzību.

Abos gadījumos centrālā iestāde Itālijā ir:

Tieslietu ministrija

Tiesu jautājumu departaments (Dipartimento Affari di Giustizia)

Starptautisko lietu un tiesu iestāžu sadarbības ģenerāldirektorāts, I nodaļa - Starptautiskā tiesu iestāžu sadarbība (Direzione Generale degli Affari internazionali e della Cooperazione Giudiziaria).

Via Arenula 70,

00186 ROME

Tālrunis: +39 06 68852633, +39 06 68852180

E-pasts: cooperation.dginternazionale@giustizia.it

Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 13. novembra Regula (EK) Nr. 1393/2007 par dokumentu izsniegšanu

Centrālā iestāde Itālijā ir:

Tiesu izpildītāju birojs Romas Apelācijas tiesā (Ufficio Unico degli Ufficiali Giudiziari presso la Corte d’Appello di Roma)

Viale Giulio Cesare, 52

00192 ROME

Tālrunis: +39 06 328361

Fakss: +39 06 328367933

- Padomes 2003. gada 27. novembra Regula (EK) Nr. 2201/2003 (regula “Brisele IIa”)

- Padomes 2008. gada 18. decembra Regula (EK) Nr. 4/2009 (uzturēšanas saistību regula)

Centrālā iestāde Itālijā ir:

Tieslietu ministrija

Juvenālās justīcijas un kopienas tiesvedības departaments (Dipartimento per la giustizia minorile e di comunità),

Via Damiano Chiesa, 24

00136 ROME

Tālrunis: +39 06 68188 535/331/326

Fakss: +39 06 68808085

E-pasts: autoritacentrali.dgmc@giustizia.it

Kiprā tīkla darbība tiek organizēta, norīkojot valsts kontaktpunktus (VKP). Pašlaik ir seši (6) VKP — viens tiesnesis, divi Kipras Republikas Juristu biroja juristi, divi Tieslietu un sabiedriskās kārtības ministrijas ierēdņi (viens jurists un viens administratīvais darbinieks) un viens Kipras Advokātu asociācijas loceklis.

Tieslietu un sabiedriskās kārtības ministrijas VKP atbild par visu sešu VKP koordinēšanu. Kad tiek saņemts jautājums vai informācijas pieprasījums no tīkla vai pieprasījums no citas dalībvalsts valsts kontaktpunktiem, Tieslietu un sabiedriskās kārtības ministrijas VKP nodrošina, ka pieprasījums tiek pārsūtīts pārējiem VKP un apspriests ar tiem, lai izlemtu, kuru Kipras iestādi vai aģentūru iecelt prasības izskatīšanai vai prasītās informācijas sniegšanai.

Valsts tīkla kontaktpunktu un centrālās institūcijas pārstāvja funkcijas pilda Tieslietu ministrijas Starptautiskās Starptautiskās sadarbības departaments.

Galvenās kontaktpunktu funkcijas:

- nodrošināt, lai vietējās tiesu iestādes saņemtu vispārīgu informāciju par Kopienas un starptautiskajiem instrumentiem, kas attiecas uz tiesu iestāžu sadarbību civillietās un komerclietās, kā arī nodrošināt informāciju, kas nepieciešama veiksmīgai tiesu iestāžu sadarbībai starp dalībvalstīm, lai palīdzētu tām sagatavot izpildāmus tiesu iestāžu tiesiskās palīdzības lūgumus;

- meklēt risinājumus problēmām, kas var rasties saistībā ar tiesu iestāžu sadarbības pieprasījumu;

- izmantojot tīkla tīmekļa vietni, palīdzēt informēt sabiedrību par tiesu iestāžu sadarbību civillietās un komerclietās Eiropas Savienībā, par attiecīgajiem Kopienas un starptautiskajiem instrumentiem;

- sadarboties tīkla sanāksmju organizēšanā un piedalīties tajās;

- palīdzēt sagatavot un atjaunot sabiedrībai paredzēto informāciju;

- nodrošināt sadarbību tīkla dalībnieku starpā valsts līmenī.

Atkarībā no apspriestās tēmas kontaktpunkts uz tīkla sanāksmēm pieaicina arī citu iestāžu speciālistus dalīties pieredzē. Piemēram, sanāksmes līdz ar kontaktpunktu ir apmeklējuši vairāki tiesneši, Tieslietu ministrijas dažādu nozaru pārstāvji, notāri, sertificēti mediatori, Uzturlīdzekļu garantijas fonda administrācijas pārstāvji, Tiesu izpildītāju padomes pārstāvji, kā arī mācībspēki.

2023. gada 11. janvārī Tieslietu ministrija un Eiropas Komisija noslēdza līgumu par projekta "Stiprināt Latvijas Nacionālā tiesiskās sadarbības tīkla kapacitātes Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla ietvaros" (Strengthening the capacity of the Latvian national judicial cooperation network within the EJN) (LVJUCO projekts) īstenošanu. Projekta ietvaros tiks sekmēta tiesiskā sadarbība starp kompetentajām iestādēm un veicināta sabiedrības informētība par nacionālo tiesiskās sadarbības tīklu.

Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla civillietās un komerclietās kontaktpersona ir Tieslietu ministrijas Starptautiskās tieslietu grupas jurists, turklāt Tieslietu ministrija veic arī centrālās vai kompetentās iestādes funkcijas, kas paredzēta ES tiesību aktos tiesu iestāžu sadarbības civillietās jomā. Kontaktpersona veic ne tikai minētās funkcijas, bet arī funkcijas, kas saistītas ar tiesu iestāžu sadarbību krimināllietās un kas noteiktas ES tiesību aktos un starptautiskajos daudzpusējos un divpusējos līgumos, kā arī piedalās Eiropas Savienības Padomes aktivitātēs un Eiropas Komisijas darba grupās, kuras risina civiltiesību jautājumus.

Lietuvā nav izveidota formāla valsts tiesu iestāžu struktūra, kas apvieno valsts tīkla dalībniekus. Sadarbība un komunikācija ar tīklu saistītos jautājumos parasti tiek īstenota pēc ad hoc principa, izmantojot e-pastu.

Eiropas Komisijas sniegto informāciju par tīkla sanāksmēm un citiem jautājumiem, kas saistīti ar tīkla darbībām, saņem Tieslietu ministrijas ieceltā tīkla kontaktpersona, kura pēc tam šo informāciju nosūta valsts kompetentajām iestādēm vai tiesām (ar Valsts tiesu administrācijas starpniecību) atkarībā no risināmā jautājuma vai sanāksmes temata. Tādējādi tiek nodrošināts, ka informācija un jautājumi, kas attiecas uz tīklu, sasniedz attiecīgo struktūru.

Ja nepieciešams, kontaktpersona un valsts kompetento iestāžu pārstāvji, un tiesas turpina savstarpējo saziņu un risina problēmas ne tikai ar e-pasta palīdzību, bet arī pa tālruni. Kontaktpersona vai nu personīgi atbild uz citu valstu kontaktpersonu iesniegtajiem jautājumiem, vai arī nekavējoties tos nosūtu kompetentajai iestādei, lai tā varētu sagatavot atbildes; kontaktpersona koordinē arī atbilžu nosūtīšanu kolēģiem, kuri iesnieguši jautājumus. Kontaktpersona arī palīdz tiesām sniegt atbildes uz praktiskiem jautājumiem, kas saistīti ar sadarbību ar citām dalībvalstīm un kas rodas to darbības laikā, un iesaka tiesu pārstāvjiem vai pieteikumu iesniedzējiem skatīt attiecīgo e-tiesiskuma portāla sadaļu, kur meklēt attiecīgo informāciju.

Lietuvā tīkla dalībnieki un/vai centrālās iestādes, kas atbildīgas par regulā noteikto funkciju veikšanu, ir Tieslietu ministrija (kā arī tās attiecīgās struktūrvienības), tiesneši koordinatori, Valsts tiesu administrācija, Valsts garantētās juridiskās palīdzības dienests, Valsts bērnu tiesību aizsardzības un adopcijas dienests, Lietuvas Tiesu izpildītāju palāta, Lietuvas Notāru palāta un Valsts Sociālās apdrošināšanas fonda padomes Mažeiķu filiāle.

Luksemburgā ir šādi Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla civillietās un komerclietās (turpmāk “tīkls”) kontaktpunkti un dalībnieki.

Kontaktpunkti

- Kontaktpunkts, kas izraudzīts Ģenerālprokuratūrā saskaņā ar 2. panta 1. punkta a) apakšpunktu un veic “tiesu iestāžu sadarbību” saskaņā ar 3. panta 1. punkta a) apakšpunktu un 5. panta 2. punkta a)–c) apakšpunktu un 3. un 4. punktu Padomes Lēmumā 2001/470/EK, ar ko izveido Eiropas Tiesiskās sadarbības tīklu civillietās un komerclietās, kurā grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 568/2009/EK (2009. gada 18. jūnijs).

Ģenerālprokuratūras maģistrāts izskata informācijas un tiesu iestāžu sadarbības pieprasījumus tīkla ietvaros.

Prokuratūras kontaktpunkts darbojas arī kā centrālā iestāde, jo īpaši saistībā ar Regulu (EK) Nr. 4/2009 un Hāgas 2007. gada Konvenciju par uzturlīdzekļu bērniem un cita veida ģimenes uzturēšanas līdzekļu pārrobežu piedziņu.

- Kontaktpunkts, kas izraudzīts Tieslietu ministrijā un pilda administratīvus uzdevumus saskaņā ar 3. panta 1. punkta b) apakšpunktu, 5. panta 2. punkta d) un e) apakšpunktu un 3. un 4. punktu un 14., 15. un 18. pantu Padomes Lēmumā 2001/470/EK, ar ko izveido Eiropas Tiesiskās sadarbības tīklu civillietās un komerclietās, kurā grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 568/2009/EK (2009. gada 18. jūnijs).

Tas nodrošina turpmākus administratīvus pasākumus, koordināciju un saziņu ar Eiropas Komisiju, jo īpaši ar tīkla sekretariātu, kā arī ar tīkla dalībniekiem valsts mērogā.

Tīkla dalībnieki

- Eksperti, kuri izraudzīti saskaņā ar 2. panta 1. punkta d) apakšpunktu Padomes Lēmumā 2001/470/EK, ar ko izveido Eiropas Tiesiskās sadarbības tīklu civillietās un komerclietās.

- Profesionālās apvienības, kas izraudzītas saskaņā ar 2. pantu un 5.a pantu Padomes Lēmumā 2001/470/EK, ar ko izveido Eiropas Tiesiskās sadarbības tīklu civillietās un komerclietās, kurā grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 568/2009 (2009. gada 18. jūnijs):

• tiesu izpildītāji, kurus pārstāv Luksemburgas Lielhercogistes Tiesu izpildītāju palāta;
• advokāti, kurus pārstāv Luksemburgas Advokātu kolēģija un Dīkiršas Advokātu kolēģija;
• notāri, kurus pārstāv Luksemburgas Lielhercogistes Notāru palāta.

Kontaktpunktu un tīkla dalībnieku sadarbība

Luksemburgā nav oficiāla valsts mēroga tīkla.

Tīkla dalībniekus uzaicina uz tīkla sanāksmēm saskaņā ar tīkla darba kārtību.

Tīkla dalībnieku un kontaktpunktu savstarpējā informācijas apmaiņa un koordinācija notiek ar elektronisko saziņas līdzekļu vai tālruņa starpniecību.

Tieslietu ministrijas (Igazságügyi Minisztérium) Starptautisko privāttiesību departaments (Nemzetközi Magánjogi Főosztály) darbojas kā valsts kontaktpunkts Ungārijā. Veicamie uzdevumi ir uzticēti vairākiem departamenta darbiniekiem kā papildu pienākumi.

Tieslietu ministrija (Starptautisko privāttiesību departaments) un Iekšlietu ministrija kā centrālās iestādes ir tīkla dalībnieces. Valsts tiesu iestāžu birojs (Országos Bírósági Hivatal) kā vēl viena tiesu sistēmas iestāde, Ungārijas civiltiesību notāru kamera (Magyar Országos Közjegyzői Kamara), Ungārijas Advokātu kolēģija (Magyar Ügyvédi Kamara) un Ungārijas Tiesu izpildītāju asociācija (Magyar Bírósági Végrehajtói Kar) kā profesionālas organizācijas arī ir tīkla dalībnieces. Dalībnieku pārstāvji regulāri piedalās tīkla sanāksmēs – atkarībā no sanāksmju dienaskārtības.

Tīkla dalībniekiem no Ungārijas nav sava oficiāla iekšēja tīkla Ungārijā. Sadarbība starp dalībniekiem notiek konkrētos gadījumos pēc nepieciešamības.

Šeit var piekļūt dokumentiem, ko sagatavojis Tieslietu ministrijas Starptautisko privāttiesību departaments, un tajos sniegta praktiska informācija par tiesu iestāžu sadarbību civillietās ES un ar trešām valstīm.

Pašlaik Maltā ir 3 (trīs) ETST kontaktpunkti. Šo kontaktpunktu koordinācija tiek nodrošināta, pateicoties faktam, ka minētie kontaktpunkti darbojas vienā birojā un pastāvīgi sadarbojas visos jautājumos saistībā ar tīkla darbību Maltā. Šie kontaktpunkti izveidojuši savstarpējas sadarbības sistēmu, kas, savukārt, veicina efektīvāku tīkla darbību, it īpaši nodrošinot informāciju tiem privātuzņēmējiem, kam tā nepieciešama.

Par valsts tīklu

• Juridiskā palīdzība

Pārsūtītāja un saņēmēja iestāde juridiskās palīdzības sfērā ir padomdevēja juridiskās palīdzības jautājumos, kas veic darbību Civiltiesu kancelejā, kas atrodas Tiesu namā Republikas ielā, Valletā, Maltā.

• Dokumentu izsniegšana

Ģenerālprokurora birojs, kas atrodas Pils / Sv. Džordža laukumā, Valletā, darbojas kā centrālā iestāde un ir gan pārsūtītāja aģentūra, gan saņēmēja aģentūra dokumentu izsniegšanas sfērā. Tā sūta pieprasījuma veidlapas un saņem dokumentus izsniegšanai no ārvalstu pārsūtītāja struktūrām, un šie dokumenti pēc tam tiek nodoti izsniegšanai amatpersonām tiesās saskaņā ar Maltas procesuālajiem tiesību aktiem, kas piemērojami dokumentu izsniegšanai.

Dokumentu izsniegšanas darbību ietvaros Ģenerālprokurora birojs kā pārsūtītāja un/vai saņēmēja aģentūra sadarbojas arī ar prasītājiem un/vai to juridiskajiem pārstāvjiem, kuriem izsniedzami dokumenti.

• Maza apmēra prasības

Kompetentais forums šajā sadaļā ir Maza apmēra prasību tiesa, kas darbojas Tiesu namā Valletā. Šīs tiesas lēmumu pārsūdzības izskata apelācijas tiesa tās zemākajā jurisdikcijā, kas arī darbojas Tiesu namā Valletā.

Kompetentā iestāde katrā gadījumā ir atkarīga no tās personas uzturēšanās vietas, attiecībā uz kuru prasa izpildi. Maģistrātu tiesai Maltā un maģistrātu tiesai Gozo ir kompetence attiecībā uz izpildes jautājumiem un arī 23. panta nolūkos saskaņā ar Maza apmēra prasību tiesas akta 10. panta 4. punktu (Maltas likumu 380. nodaļa).

• Pierādījumu iegūšana

Galvenā iestāde ir Ģenerālprokurora birojs Valletā.

Atbildētājas tiesas:

1. civiltiesas, pirmais departaments;
2. civiltiesa (Ģimenes lietu nodaļa);
3. maģistrātu tiesa (Maltā);
4. maģistrātu tiesa (Gozo) (augstākā jurisdikcija) vai (zemākā jurisdikcija)

Tiesām ir jurisdikcija pieprasījuma vēstuļu izpildei atbilstīgi Padomes Regulai (EK) Nr. 1206/2001 par sadarbību starp dalībvalstu tiesām pierādījumu iegūšanā civillietās un komerclietās.

Kontaktpunkti un tīkla dalībnieki Nīderlandē

Nīderlandē centrālo kontaktpunktu norīko Drošības un tieslietu ministrija. Kontaktpunkts ir norīkots arī ar jurisdikciju saistītos jautājumos.

Tīkla dalībnieki ir ne tikai kontaktpunkti, bet arī brīvo juridisko profesiju (juristu, notāru un tiesu izpildītāju) profesionālās apvienības.

Pamatojoties uz dažādām regulām (tostarp Regulu (EK) Nr. 2201/2003, Regulu (EK) Nr. 4/2009 un Regulu (EK) Nr. 1393/2001), tīkla dalībnieki ir arī centrālās iestādes.

Saziņa ar Eiropas Komisiju (šajā gadījumā Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla civillietās un komerclietās sekretariātu) parasti notiek, izmantojot centrālo kontaktpunktu. Tas nodrošina, ka vajadzības gadījumā attiecīgā informācija un jautājumi sasniedz pareizo iestādi.

Kontaktpunkti un dalībnieki, īpaši centrālās iestādes, bieži sazinās tieši gan savā starpā, gan ar citu dalībvalstu kontaktpunktiem un dalībniekiem.

Atkarībā no darba kārtības jautājumiem dalībnieki tiek aicināti piedalīties tīkla sanāksmēs.

Nīderlandē kontaktpunktiem un dalībniekiem notiek gada sanāksme. Tā ir iespēja apspriest tīkla darbības un pētīt jomas, kurās uzlabot savstarpējo saziņu.

Austrija Federālās Tieslietu ministrijas I 9 departamentā ir izveidojusi centrālo kontaktpunktu, kura uzdevums ir atbildēt uz ārvalstu kontaktpunktu juridiskiem jautājumiem, izmantojot tīklu, veikt daudzus koordinēšanas un organizatoriskus uzdevumus, kā arī sagatavot un rediģēt Austrijas ieguldījumu tīkla faktu lapās, kas publicētas Eiropas e-tiesiskuma portālā.

Turklāt divi tiesneši ir iecelti par kontaktpunktiem katrai no četrām augstāko reģionālo tiesu (Oberlandesgericht) jurisdikcijām (trīs attiecīgi Vīnes un Lincas jurisdikcijai), un viņi sniedz palīdzību un atbalstu ārvalstu kontaktpunktiem un Austrijas tiesām individuālās lietās, kas ietver tiesu iestāžu pārrobežu sadarbību (piemēram, kad ir problēmas ar pierādījumu iegūšanu vai dokumentu izsniegšanu pārrobežu kontekstā). Šādos atsevišķos gadījumos ārvalstu kontaktpunktiem jāsazinās ar attiecīgo vietējo tiesu iestāžu kontaktpunktu, nevis ar galveno kontaktpunktu Federālajā tieslietu ministrijā. Vīnes Augstākās reģionālās tiesas jurisdikcijā ir Vīnes, Lejasaustrijas un Burgenlandes provinces, Lincas Augstākās reģionālās tiesas jurisdikcijā ir Augšaustrijas un Zalcburgas provinces, Insbrukas Augstākās reģionālās tiesas jurisdikcijā ir Tiroles un Forarlbergas provinces, un Grācas Augstākā reģionālā tiesa atbild par Štīrijas un Karintijas provincēm.

Kontaktinformācija par Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla Austrijas (kā arī ārvalstu) kontaktpunktiem un to nosaukumi ir atrodami, sekojot šai saitei:https://e-justice.europa.eu/contactPoint.do.

Privātpersonas/tiesvedības puses vai to likumīgie pārstāvji nevar tieši sazināties ar tīkla kontaktpunktiem, taču tās var prasīt, lai tiesnesis, kurš vada tiesas procesu, ļauj tām sazināties ar kontaktpunktu.

Austrijas Advokātu asociācija (Österreichische Rechtsanwaltskammertag) un Austrijas Notāru palāta (Österreichische Notariatskammer) ir Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla locekles kopš 2011. gada 1. janvāra, tomēr saskaņā ar 2001. gada 28. maija Lēmumu par Eiropas Tiesiskās sadarbības tīklu (2001/470/EK), kas grozīts ar 2009. gada 18. jūnija Lēmumu 568/2009/EK, tās nav kompetentas izskatīt individuālus gadījumus.

Austrijas Advokātu asociācija
1010 Wien, Wollzeile 1-3
Tālr.: +43/1/535-1275, Fakss: +43/1/535-1275-13
E-pasts: rechtsanwaelte@oerak.at
Valodas: vācu un angļu valoda.

Austrijas Notāru kamera
1010 Wien, Landesgerichtsstraße 20
Tālr.: +43/1/402 45 09 0, Fakss: +43/1/406 34 75
E-pasts: kammer@notar.or.at
Valodas: vācu, franču un angļu valoda.

Polijā darbojas 12 Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla civillietās un komerclietās kontaktpunkti (turpmāk — “tiesu kontaktpunkti”). Viens no šiem kontaktpunktiem atrodas Tieslietu ministrijā, bet pārējie — vienpadsmit reģionālajās tiesās (sądy okręgowe) un ietver par tām augstāka līmeņa apelācijas tiesu jurisdikciju.

Tieslietu ministrijas kontaktpunkts atbild uz pieprasījumiem, kas saistīti ar Polijas civiltiesībām un komerctiesībām, un pārsūta kompetentajam tiesu kontaktpunktam jautājumus par savstarpējas tiesiskās palīdzības pieprasījuma izpildi, ja jautājums nav tieši nosūtīts šim kontaktpunktam.

Tieslietu ministrijas kontaktpunkts saņem informāciju no Eiropas Komisijas par tīkla sanāksmēm un citiem jautājumiem un pēc tam nosūta to kompetentajām valsts iestādēm vai tiesām atkarībā no sanāksmes jautājuma vai temata.

Kontaktpunktu darbības koordināciju Polijā nodrošina Tieslietu ministrija.

Eiropas Tiesiskās sadarbības tīklā civillietās un komerclietās darbojas arī koordinējošie tiesneši starptautiskās sadarbības un cilvēktiesību jomā, kuri palīdz tiesu kontaktpunktiem. Koordinējošais tiesnesis pilda savus pienākumus visās tiesās, kas ir attiecīgās apgabaltiesas jurisdikcijā, t. i., apgabaltiesā un rajona tiesās, kas atrodas attiecīgajā rajonā. Ja apelācijas tiesa atrodas minētās apgabaltiesas jurisdikcijas tvērumā, viņš pilda pienākumus arī šajā tiesā.

Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkls civillietās un komerclietās ietver arī saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 2020/1784 (2020. gada 25. novembris) par tiesas un ārpustiesas civillietu vai komerclietu dokumentu izsniegšanu dalībvalstīs (“dokumentu izsniegšana”) (pārstrādāta redakcija) un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2020/1783 (2020. gada 25. novembris) par sadarbību starp dalībvalstu tiesām pierādījumu iegūšanā civillietās vai komerclietās (“pierādījumu iegūšana”) (pārstrādāta redakcija) izraudzītās centrālās struktūras, saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 2019/1111 (2019. gada 25. jūnijs) par jurisdikciju, lēmumu atzīšanu un izpildi laulības lietās un lietās par vecāku atbildību un par bērnu starptautisko nolaupīšanu (pārstrādāta redakcija) izraudzīto centrālo iestādi un saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 4/2009 (2008. gada 18. decembris) par jurisdikciju, piemērojamiem tiesību aktiem, nolēmumu atzīšanu un izpildi un sadarbību uzturēšanas saistību lietās izraudzīto centrālo iestādi.

Please note that the original language version of this page has been amended recently. The language version you are now viewing is currently being prepared by our translators.

Informācija par tīklu - Portugāle

Kontaktpunkts

Portugāle ir izveidojusi Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla civillietās un komerclietās kontaktpunktu. Šo kontaktpunktu pārstāv tiesnesis, ko konkursa atlases procedūrā (concurso) ir iecēlusi Tiesu iestāžu augstākā padome (Conselho Superior da Magistratura).

Valsts tīkls

Valsts tīklā ietilpst: centrālās iestādes saskaņā ar ES juridiskajiem instrumentiem, citi starptautiskie juridiskie instrumenti, kuriem Portugāle ir viena no pusēm vai kuri ir paredzēti valsts tiesību normās, kas regulē tiesu iestāžu sadarbību civillietās un komerclietās; administratīvās iestādes ar pienākumiem tiesu iestāžu sadarbības civillietās un komerclietās jomā; un profesionālās asociācijas, kas pārstāv juridisko profesiju speciālistus, kas ir tieši iesaistīti, piemērojot starptautiskos un ES instrumentus attiecībā uz tiesu iestāžu sadarbību civillietās un komerclietās.

Valsts tīkls neietver koordinējošos tiesnešus un ekspertus.

Tīkla valsts locekļi

Papildus kontaktpunktam valsts tīkla sastāvā ir trīspadsmit locekļi:

• Tieslietu politikas ģenerāldirektorāts (Direcção-Geral da Política de Justiça)
• Tieslietu administrācijas ģenerāldirektorāts (Direcção-Geral da Administração da Justiça)
• Ieslodzījuma vietu pakalpojumu un reintegrācijas ģenerāldirektorāts (Direcção-Geral de Reinserção e Serviços Prisionais)
• Reģistrācijas un notariālo lietu institūts (Instituto dos Registos e do Notariado, I.P.)
• Finanšu pārvaldības un tieslietu infrastruktūras institūts (Instituto de Gestão Financeira e Equipamentos da Justiça, I.P.)
• Miertiesnešu padome (Conselho dos Julgados de Paz)
• Sociālā nodrošinājuma institūts (Instituto de Segurança Social, I.P.)
• Noziedzīgos nodarījumos cietušo aizsardzības komiteja (Comissão de Protecção às Vítimas de Crimes)
• Tiesnesis no Hāgas Starptautiskā tiesnešu tīkla
• Advokātu asociācija (Ordem dos Advogados)
• Juriskonsultu un tiesu izpildītāju asociācija (Ordem dos Solicitadores e dos Agentes de Execução)
• Notāru asociācija (Ordem dos Notários)
• Ģenerālprokuratūra (Procuradoria-Geral da República)

Centrālās iestādes

No iepriekš minētajiem locekļiem centrālās iestādes vai iestādes, kas ir kompetentas veikt atsevišķus ES tiesību aktos paredzētus uzdevumus ir:

Tieslietu administrācijas ģenerāldirektorāts - Tieslietu ministrija

• 2008. gada 18. decembra Regula (EK) Nr. 4/2009
• 2020. gada 25. novembra Regula (ES) Nr. 2020/1784
• 2020. gada 25. novembra Regula (ES) Nr. 2020/1783
• Hāgas 1965. gada Konvencija par tiesas un ārpustiesas dokumentu izsniegšanu civillietās vai komerclietās
• Hāgas 1970. gada Konvencija par pierādījumu iegūšanu ārvalstīs civillietās vai komerclietās
• Hāgas 2007. gada Konvencija par starptautisku bērna pabalstu prasību izpildi un citiem ģimenes uzturēšanas veidiem
• Ņujorkas 1956. gada Konvencija par uzturlīdzekļu starptautisko piedziņu

Rehabilitācijas un cietuma dienestu ģenerāldirektorāts – Tieslietu ministrija

• 2019. gada 25. jūnija Regula (ES) Nr. 2019/1111
• Hāgas 1980. gada konvencija par starptautiskās bērnu nolaupīšanas civiltiesiskajiem aspektiem
• Hāgas 1996. gada Konvencija par jurisdikciju, piemērojamiem tiesību aktiem, atzīšanu, izpildi un sadarbību attiecībā uz vecāku atbildību un bērnu aizsardzības pasākumiem

Reģistru un notariālo lietu institūts – Tieslietu ministrija

• 2012. gada 4. jūlija Regula (ES) Nr. 650/2012

Sociālā nodrošinājuma institūts – Solidaritātes un sociālā nodrošinājuma ministrija (Ministério da Solidariedade e da Segurança Social)

• 2003. gada 27. janvāra Direktīva 2003/8/EK

Noziedzīgos nodarījumos cietušo aizsardzības komiteja - Tieslietu ministrija

• 2004. gada 29. aprīļa Direktīva 2004/80/EK

Ģenerālprokuratūra

• Hāgas 2000. Gada Konvencija par pieaugušo starptautisko aizsardzību

Valsts tīkla koordinācija nehierarhiskā struktūrā

Portugālē valsts tīklam nav hierarhiskas struktūras. Koordinācija, par ko atbildīgs ir kontaktpunkts, pamatojas uz brīvprātīgu sadarbību starp valsts locekļiem, kuri regulāri piedalās kontaktpunkta organizētajās ceturkšņa sanāksmēs. Ja Es tiesību aktu piemērošana rezultātā ir nepieciešamas izmaiņas valsts sistēmā, tiek noturētas sanāksmes, kurās piedalās tikai attiecīgie valsts tīkla locekļi.

Tīkls neietver ekspertus. Ja problēmas risināšanai nepieciešams eksperta viedoklis, kontaktpunkts pieprasa atbilstīgākās valsts iestādes sadarbību uz brīvprātīga un neformāla pamata. Kontaktpunkts regulāri mudina visus valsts locekļus sadarboties konkrētajās to kompetences un atbildības jomās saistība ar tiesu iestāžu sadarbību civillietās un komerclietās.

Starptautiskās tiesiskās palīdzības vietējo korespondentu tīkls (Rețeaua de corespondenți locali în domeniul asistenţei judiciare internaţionale) tika izveidots 2001. gadā saskaņā ar Tieslietu ministra rīkojumu, pamatojoties uz Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla modeli. 2004. gada martā, izpildot divus Tieslietu ministra rīkojumus, tīkls tika reorganizēts divos specializētos tīklos: Rumānijas Tiesiskās sadarbības tīklā krimināllietās (Reţeaua Judiciară Română în materie penală), kas atbilst Eiropas Tiesiskās sadarbības tīklam, un Rumānijas Tiesiskās sadarbības tīklā civillietās un komerclietās (Reţeaua Judiciară Română în materie civilă şi comercială), kas atbilst Eiropas Tiesiskās sadarbības tīklam civillietās un komerclietās. Abi tīkli ir vairākkārt reorganizēti (attiecīgi, 2005., 2007., 2010., 2014., 2016., 2019. un 2022. gadā), ņemot vērā atbilstīgo ES tiesību aktu grozījumus un valsts tiesu sistēmas personāla izmaiņas.

Pēdējais atjauninājums tika veikts ar Tieslietu ministra 2022. gada 25. jūlija Rīkojumu Nr. 3501/C saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 18. jūnija Lēmumu Nr. 568/2009/EK, ar ko groza Padomes 2001. gada 28. maija Lēmumu 2001/470/EK. Rīkojums tika sagatavots saskaņā ar Valdības rīkojumu Nr. 123/2007 par konkrētiem pasākumiem tiesiskās sadarbības stiprināšanai ar Eiropas Savienības dalībvalstīm, ko apstiprināja ar Likuma Nr. 85/2008 grozījumiem.

Rumānijas Tiesiskās sadarbības tīkls civillietās un komerclietās atbilst Eiropas Tiesiskās sadarbības tīklam civillietās un komerclietās.

Rumānija ir izveidojusi divus Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla civillietās un komerclietās kontaktpunktus. Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla civillietās un komerclietās kontaktpunkti ir Tieslietu ministrijas jurisdikcijā. Tas nodrošina to, ka tiek izpildīti Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla civillietās un komerclietās pienākumi.

Saskaņā ar [Padomes Lēmuma 2001/470/EK] 6. pantu Rumānijas Tiesiskās sadarbības tīkla civillietās un komerclietās sastāvā ir viens tiesnesis no Augstākās kasācijas tiesas (Înalta Curte de Casaţie şi Justiţie) I civillietu nodaļas un viens tiesnesis no II civillietu nodaļas (iepriekš komerclietu nodaļa); viens tiesnesis no apelācijas tiesu I civillietu nodaļas un viens tiesnesis no II civillietu nodaļas (iepriekš komerclietu nodaļa); viens tiesnesis no katras specializētās tiesas/nodaļas nepilngadīgo un ģimenes lietās, kurš specializējas civillietās, kas saistītas ar bērnu starptautisko nolaupīšanu un kompensāciju noziedzīgos nodarījumos cietušajiem; amatpersonas no Starptautisko tiesību un tiesiskās sadarbības direktorāta, kas izpilda arī Tieslietu ministrijas kā centrālās iestādes pienākumus starptautiskajā tiesiskajā sadarbībā civillietās un komerclietās; kā arī pa vienam ieceltam pārstāvim no Rumānijas notāru (notari publici), tiesu izpildītāju (executori judecătoreşti) un advokātu (avocaţi) profesionālajām asociācijām. Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla civillietās un komerclietās valstu kontaktpunkti ir pilntiesīgi Rumānijas Tiesiskās sadarbības tīkla civillietās un komerclietās dalībnieki.

Tiesneši, kas ir Rumānijas Tiesiskās sadarbības tīkla locekļi, ir norīkoti ar Tiesnešu augstākās padomes (Consiliul Superior al Magistraturii) lēmumu.

Rumānijas Tiesiskās sadarbības tīkla civillietās un komerclietās dalībnieki ir uzskaitīti Tieslietu ministra 2022. gada 25. jūlija Rīkojuma Nr. 3501/C pielikumā. Pielikums ir Rīkojuma neatņemama sastāvdaļa.

Rumānijas Tiesiskās sadarbības tīkla civillietās un komerclietās dalībnieki – tiesneši no Augstākās kasācijas tiesas, apelācijas tiesām, specializētām tiesām / nodaļām nepilngadīgo un ģimenes lietās, Bukarestes tribunāla (sadarbības koordinācijas tiesneši Hāgas 1980. gada konvencijas par starptautiskās bērnu nolaupīšanas civiltiesiskajiem aspektiem Starptautiskajā Hāgas tīklā un tiesnesis, ko norīkojusi Kompensāciju noziegumos cietušajiem komisija):

Augstākā kasācijas tiesa (Înalta Curte de Casaţie şi Justiţie)

Denisa-Livia BĂLDEAN, I civillietu nodaļas tiesnese

Adina-Georgeta PONEA, I civillietu nodaļas tiesnese

Andreia-Liana CONSTANDA, I civillietu nodaļas tiesnese

Roxana POPA, II civillietu nodaļas tiesnese

Alba Iulia, Apelācijas tiesa (Curtea de Apel)

Cristina-Gheorghina NICOARĂ, I civillietu nodaļas tiesnese

Adina-Camelia IFTIMUȘ, II civillietu nodaļas tiesnese

Bakau Apelācijas tiesa

Sorina CIOBANU, tiesnese, I civillietu nodaļas priekšsēdētāja

Loredana ALBESCU, tiesnese, Bakau Apelācijas tiesas priekšsēdētāja

Brašovas Apelācijas tiesa

Elena-Clara CIAPĂ, civillietu nodaļas tiesnese

Simona-Petrina GAVRILĂ, civillietu nodaļas tiesnese

Brašovas Nepilngadīgo un ģimenes lietu tribunāls (Tribunalul pentru Minori şi Familie)

Andrei IACUBA, Brašovas Nepilngadīgo un ģimenes lietu tribunāla tiesnesis

Bukarestes Apelācijas tiesa

Andreea-Florina MATEESCU, III civillietu nodaļas tiesnese

Dorina ZECA Judge, IV civillietu nodaļas tiesnese

Maria-Cristina FINTOC, IV civillietu nodaļas tiesnese

Ștefan-Ciprian CMECIU, V civillietu nodaļas tiesnesis

Felix-Lucian ȘALAR, VI civillietu nodaļas tiesnesis

Romeo GLODEANU, V civillietu nodaļas tiesnesis

Bogdan CRISTEA, VIII civillietu nodaļas – Administratīvā un fiskālā tiesvedība tiesnesis

Bukarestes tribunāls

Anca Magda VOICULESCU, IV civillietu nodaļas tiesnese (sadarbības koordinācijas tiesnese Hāgas 1980. gada konvencijas par starptautiskās bērnu nolaupīšanas civiltiesiskajiem aspektiem Starptautiskajā Hāgas tīklā)

Sorin-Vasile IVANCIUC, tiesnesis, Bukarestes tribunāla I krimināllietu nodaļas priekšsēdētājs, Kompensāciju noziegumos cietušajiem komisija

Klužas Apelācijas tiesa

Axente-Irinel ANDREI, II civillietu nodaļas tiesnese

Konstancas Apelācijas tiesa

Luminița-Marinela DAN, II civillietu nodaļas tiesnese

Ecaterina GRIGORE, Administratīvās un fiskālā tiesvedības nodaļas tiesnese

Krajovas Apelācijas tiesa

Lotus-Manuela GHERGHINĂ, II civillietu nodaļas tiesnese

Gabriela IONESCU, tiesnese, I civillietu nodaļas priekšsēdētāja

Galacas Apelācijas tiesa

Aneta-Luminița CRISTEA, I civillietu nodaļas tiesnese

Cosmin-Răzvan MIHĂILĂ, tiesnesis, Galacas Apelācijas tiesas priekšsēdētājs

Andreea ARHIP, tiesnese, II civillietu nodaļas priekšsēdētāja

Alexandru BLEOANCĂ, II civillietu nodaļas tiesnesis, Galacas Apelācijas tiesas priekšsēdētāja vietnieks

Jasi Apelācijas tiesa

Maria-Cristina POPA, tiesnese, civillietu nodaļas priekšsēdētāja

Elena-Crizantema PANAINTE, Darba un sociālā nodrošinājuma strīdu nodaļas tiesnese

Alina-Gianina PRELIPCEAN, Administratīvās un fiskālā tiesvedības nodaļas tiesnese, Jasi Apelācijas tiesas priekšsēdētāja vietniece

Oradjas Apelācijas tiesa

Dorina-Mihaela BEREȘ, I civillietu nodaļas tiesnese

Marcela FILIMON, tiesnese, II civillietu nodaļas – Administratīvā un fiskālā tiesvedība priekšsēdētāja

Pitešti Apelācijas tiesa

Emilia-Raluca TRANDAFIR, Pitešti Apelācijas tiesas priekšsēdētāja

Corina PINCU IFRIM, I civillietu nodaļas tiesnese

Maria-Ruxandra DANCIU, II civillietu nodaļas – Administratīvā un fiskālā tiesvedība tiesnese

Alina PAVELESCU, Ardžešas tribunāla Civillietu nodaļas tiesnese

Beatrix-Yvone Vesna PIESS-MALIMARCOV, Vilčas tribunāla Civillietu nodaļas tiesnese

Ploješti Apelācijas tiesa

Adriana-Maria RADU, tiesnese, I civillietu nodaļas priekšsēdētāja

Aida-Liliana STAN, II civillietu nodaļas – Administratīvā un fiskālā tiesvedība tiesnese

Ionel STĂNESCU, II civillietu nodaļas – Administratīvā un fiskālā tiesvedība tiesnesis, Ploješti Apelācijas tiesas priekšsēdētāja vietnieks

Sučavas Apelācijas tiesa

Ștefania-Fulga ANTON, I civillietu nodaļas tiesnese

Ana-Maria TURCULET, tiesnese, II civillietu nodaļas priekšsēdētāja

Marius-Ionel GALAN, tiesnesis, Administratīvās un fiskālās tiesvedības nodaļas priekšsēdētājs

Tirgumurešas Apelācijas tiesa

Andreea CIUCĂ, tiesnese, Tirgumurešas Apelācijas tiesas priekšsēdētāja

Adriana-Loredana BERINDEAN, II civillietu nodaļas – Administratīvā un fiskālā tiesvedība tiesnese

Timišoaras Apelācijas tiesa

Mădălina JEBELEAN, I civillietu nodaļas tiesnese

Ramona-Ioana RISTEA, II civillietu nodaļas tiesnese

Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla civillietās un komerclietās valsts kontaktpunkti – praktizējoši juristi, kuru statuss ir līdzvērtīgs tiesnešu un prokuroru statusam

Flavius-George PĂNCESCU, Starptautiskās tiesu iestāžu sadarbības civillietās un komerclietās dienesta vadītājs, Tieslietu ministrijas Starptautisko tiesību un tiesu iestāžu sadarbības direktorāts

Ioana BURDUF (praktizējoša juriste, kuras statuss ir līdzvērtīgs tiesnešu un prokuroru statusam), Tieslietu ministrijas Starptautisko tiesību un tiesu iestāžu sadarbības direktorāts

Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla civillietās un komerclietās valsts kontaktpunkti – praktizējoši juristi, kuru statuss ir līdzvērtīgs tiesnešu un prokuroru statusam, Starptautisko tiesību un tiesu iestāžu sadarbības direktorātā, kuri pilda Tieslietu ministrijas kā centrālās iestādes pienākumus starptautiskās tiesu iestāžu sadarbības jomā un darbojas kā tīkla sekretariāts

Camelia TOBĂ (praktizējoša juriste, kuras statuss ir līdzvērtīgs tiesnešu un prokuroru statusam), Tieslietu ministrijas Starptautisko tiesību un tiesu iestāžu sadarbības direktorāts

Rumānijas Tiesiskās sadarbības tīkla civillietās un komerclietās locekļi — viens pārstāvis, ko ieceļ katras Rumānijas notāru, tiesu izpildītāju un advokātu asociācijas priekšsēdētājs

Octavian ROGOJANU, valsts notārs (notar public), Rumānijas Notāru savienības padomes sekretārs

Constantin Adrian STOICA, tiesu izpildītājs, Rumānijas Nacionālā tiesu izpildītāju apvienība (Uniunea Executorilor Judecătorești din România)

Costea-Corin C. DĂNESCU, advokāts, Rumānijas Advokātu asociāciju apvienība (Uniunea Națională a Barourilor din România)

Please note that the original language version of this page has been amended recently. The language version you are now viewing is currently being prepared by our translators.
Please note that the following languages: have already been translated.

Informācija par tīklu - Slovēnija

Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkls civillietās un komerclietās (ETST) Slovēnijā darbojas ar 3 kontaktpunktu un 16 tīkla locekļu starpniecību.

Kontaktpunkti ir Slovēnijas Republikas Tieslietu ministrijas darbinieki. Tādējādi ir iespējams ikdienā saskaņot un koordinēt kontaktpunktu darbu.

Starptautisku tiesisko palīdzību civillietās un komerclietās ir pilnvarotas sniegt apgabaltiesas, kuru Slovēnijas Republikā ir 11. Tādējādi Slovēnija saskaņā ar 2. panta 1. punkta d) apakšpunktu Padomes 2001. gada 28. maija Lēmumā, ar ko izveido Eiropas tiesiskās sadarbības tīklu civillietās un komerclietās, par ETST locekļiem iecēla vienu pārstāvi no katras apgabaltiesas. Papildus Slovēnija iecēla divus specializētus tīkla locekļus (tiesnešus), kas ir kompetenti tiesiskajā sadarbībā ģimenes lietās, no kuriem viens tiesnesis ir nodarbināts apgabaltiesā, bet otrs — Tieslietu ministrijā.

Pateicoties 2009. gadā veiktajiem grozījumiem Padomes Lēmumā par ETST izveidi grozījumam, kļuva iespējama ETST sadarbība ar citu juridisko profesiju pārstāvjiem. Kopš 2011. gada tīkla locekles ir arī Slovēnijas Notāru kamera (Notarska zbornica Republike Slovenije), Slovēnijas Advokātu asociācija (Odvetniška zbornica Republike Slovenije) un Slovēnijas Izpildorgānu amatpersonu kamera (Zbornica izvršiteljev Slovenije).

Tiesnešu un citu juridisko profesiju pārstāvju iesaistīšana ETST ir svarīga ETST mērķu sasniegšanai, jo tā nodrošina tiešu sadarbību starp tiesnešiem un citu juridisko profesiju pārstāvjiem, kas ir būtiski konkrētu lietu raitākai izskatīšanai tiesās.

Kontaktpunkti un ETST locekļi savā starpā sazinās bieži, tiklīdz rodas vajadzība, tostarp ar e-pasta starpniecību, pa tālruni, tiekoties personīgi un tiekoties gada sanāksmēs valsts līmenī.

Slovākijas Republikā tīklā pašlaik piedalās:

• četri Slovākijas Republikas Tieslietu ministrijas kontaktpunkti (Starptautisko tiesību nodaļas (Sekcia medzinárodného práva) Starptautisko privāttiesību departaments (Odbor medzinárodného práva súkromného));
• miertiesnesis ģimenes tiesību jautājumos;
• citu centrālo iestāžu pārstāvji, kas norīkoti saskaņā ar ES instrumentiem:

- Bērnu un jauniešu starptautiskās tiesiskās aizsardzības centrs (Centrum pre medzinárodnoprávnu ochranu detí a mládeže),
- Juridiskās palīdzības centrs (Centrum právnej pomoci);

• - profesionālo apvienību pārstāvji:

- Slovākijas Advokātu kolēģija (Slovenská advokátska komora),
- Slovākijas Republikas Notāru palāta (Notárska komora Slovenskej republiky),
- Slovākijas Tiesu izpildītāju palāta (Slovenská komora exekútorov).

Saskaņā ar Padomes Lēmumu 2001/470/EK, ar ko izveido Eiropas Tiesiskās sadarbības tīklu civillietās un komerclietās, Slovākijas Republikas Tiesiskās sadarbības tīkls civillietās tika izveidots, lai nodrošinātu Slovākijas Republikas efektīvu dalību Eiropas Tiesiskās sadarbības tīklā civillietās un komerclietās. Slovākijas Republikas Tiesiskās sadarbības tīklu civillietās veido visu rajona tiesu un apgabaltiesu kontaktpunkti (tiesneši vai tiesas augstākā amatpersona), kā arī Slovākijas Republikas Augstākās tiesa.

Kontaktpunkti Somijā

Somijas kontaktpunktu pārstāv norīkota amatpersona, kas strādā Tieslietu ministrijas Starptautiskās tiesu administrācijas nodaļā. Kontaktpunkts darbojas nodaļā, kas darbojas kā centrālā iestāde vairākām ES regulām un starptautiskiem līgumiem civiltiesību un krimināltiesību jomā. Papildus tīkla darbam kontaktpunkta pienākumos ietilpst centrālās iestādes uzdevumu veikšana un cita veida sadarbība civiltiesību jomā.

Kontaktpunktam ir atsevišķa e-pasta adrese tiesām un citām juridiskajām un pārvaldes iestādēm, kas iesaistītas tiesiskajā sadarbībā civillietās un komerclietās un kurām ir vajadzīga praktiska palīdzība, risinot problēmas, kas saistītas ar pārrobežu lietām.

Kontaktpunkts aktīvi sadarbojas ar valsts tiesu iestādēm, advokātiem un citu juridisko profesiju pārstāvjiem. Kontaktpunkta pienākumos ietilpst informācijas izplatīšana par tiesību normām attiecībā uz ES civiltiesībām un komerctiesībām un to praktisko piemērošanu, kā arī apmācības nodrošināšana saistītajos jautājumos. Kontaktpunkts turklāt palīdz valsts tiesu iestādēm risināt problēmas attiecībā uz pārrobežu palīdzības pieprasījumiem un ir aktīvi iesaistīts attiecīgajos tīklos un darba grupās.

Somijas Advokātu asociācija tika iecelta par tīkla dalībnieku saskaņā ar dibināšanas lēmuma 2. panta 1. punkta e) apakšpunktu.

Tāpat kā kontaktpunkts un Somijas Advokātu asociācija, Somijas valsts tīkla pārrobežu civillietās dalībnieki piedalās tīkla darbībā (sīkāku informāciju skatīt turpmāk).

Somijas nacionālais tīkls pārrobežu civillietās

Somijā 2016. gadā izveidoja nacionālo tīklu pārrobežu civillietās.

Nacionālā tīkla darbības jomā ir nodrošināt zinātības apmaiņu un informācijas plūsmu par ES civiltiesību normām un saistītiem informācijas avotiem starp Eiropas Civiltiesību tīklu un Somijas tiesu iestādēm un citiem praktizējošiem juristiem.

Nacionālā tīkla darbībā ir iesaistīti pārstāvji no vietējām tiesām, apelācijas tiesām, tiesu izpildītāju iestādēm, Juridiskās palīdzības iestādes, Somijas Advokātu asociācijas un Tieslietu ministrijas. Tīkla kontaktpunkts Somijā koordinē tīkla darbību.

Nacionālā tīkla dalībnieki tiekas divas reizes gadā. Nacionālā tīkla pārstāvji piedalās arī Eiropas Civiltiesību tīkla sanāksmēs un darbā.

Zviedrijā ir norīkota persona Tieslietu ministrijas procesuālo tiesību aktu un tieslietu nodaļā, kas darbojas kā kontaktpersona Eiropas Tiesiskās sadarbības tīklā civillietās un komerclietās, un persona Tieslietu ministrijas noziedzīgo nodarījumu politikas nodaļā, kas darbojas kā kontaktpersona saistībā ar Eiropas e-tiesiskuma portālu.

Zviedrijā tīkla dalībnieki ir Zviedrijas Nacionālo tiesu administrācija, Zviedrijas Advokātu asociācija, Zviedrijas Tiesībaizsardzības iestāde, Zviedrijas Sociālā nodrošinājuma aģentūra, Ģimenes tiesību aktu un vecāku atbalsta iestāde, kā arī Zviedrijas Noziegumā cietušo kompensācijas un atbalsta iestāde un divas centrālās iestādes (Tieslietu ministrijas Krimināllietu un starptautiskās tiesu iestāžu sadarbības nodaļa un Ārlietu ministrijas Konsulāro jautājumu un Civillikuma departaments).

Kontaktpunkti

Katrai no četrām Apvienotās Karalistes tiesiskajām jurisdikcijām ir viens kontaktpunkts. Tā kā katra jurisdikcija ir atsevišķa, šo kontaktpunktu darbs, kuri katrs ir pilnībā atbildīgs par Tīkla darbību savā jurisdikcijā, nepārklājas. Vaicājumi caur Eiropas Tiesiskās sadarbības tīklu ir jānovirza attiecīgās jurisdikcijas atbilstošajam kontaktpunktam.

Anglijas un Velsas kontaktpunkts strādā Tieslietu ministrijas ietvaros Londonā. Tajā darbojas viens darbinieks, un jautājumos par tīkla darbību tas var pieaicināt vairākus citus kolēģus. Tīkla darbs ir apvienots ar citiem uzdevumiem.

Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla darbība Anglijā un Velsā

Anglijā un Velsā nav oficiāla valsts tīkla. Tomēr Tieslietu ministrijas ietvaros ir izveidots to personu tīkls, kuras ir eksperti konkrētās politikas jomās un ar kuru palīdzību kontaktpunkts meklē atbildes uz uzdotajiem jautājumiem.

Arī citās attiecīgajās ministrijās ir izveidotas kontaktpersonas, pie kurām kontaktpunkts var vērsties pēc padoma vai atbildēm uz jautājumiem, kas ietilpst šīs ministrijas darbības jomā. Kontaktpunkts cieši sadarbojas arī ar citām personām, kas ir Anglijas un Velsas tīkla "paplašinātie" dalībnieki, tostarp ar vairākiem tiesnešiem, kuriem ir specializētas prasmes konkrētās tiesību jomās vai kuri ir atbildīgi par starptautisko sakaru darbu, – jo īpaši ar starptautisko ģimenes tiesību nodaļas juridisko direktoru un vecāko vadītāju, kas ir tiesnesis, kurš atbild par regulējumu dokumentu izsniegšanas un pierādījumu iegūšanas jomā.

Ar visiem paplašinātā tīkla dalībniekiem un ministriju iekšējo neoficiālo tīklu var sazināties, izmantojot e-pastu. Tieslietu ministrijas un Viņas Majestātes Tiesu un tribunālu dienesta darbiniekiem ir piekļuve iekšējam tīklam, ko var izmantot, lai izplatītu tīkla informāciju, un ar tiesnešiem var sazināties arī pa e-pastu. Informācija par tīklu ir sniegta arī Anglijas un Velsas juridisko lietu intranetā.

Kontaktpunkts nodrošina, ka pirms attiecīgajām tīkla sanāksmēm notiek apspriešanās ar attiecīgajiem politikas, administratīvajiem vai juridiskajiem ekspertiem un attiecīgā gadījumā tiek attiecīgi izplatītas sanāksmju piezīmes un informācija par attiecīgajiem rīcības punktiem.

Kontaktpunkts piedalās Starptautisko ģimenes tiesību komitejas sanāksmēs, kuras sastāvā ir ģimenes lietu tiesneši, juristi, akadēmiķi un attiecīgās Anglijas un Velsas centrālās iestādes. Komitejas sanāksmes notiek reizi ceturksnī, un cita starpā tajās sniedz informāciju par jaunākajiem ES tiesību aktiem un tīkla darbībām. Kontaktpunkts ir piedalījies arī vairākās Lorda kanclera konsultatīvās komitejas sanāksmēs par starptautiskajām privāttiesībām. Šajā komitejā darbojas augsta līmeņa tiesneši un akadēmiķi, un tā konsultē Tieslietu ministriju par ES priekšlikumiem civiltiesiskās sadarbības jomā.

Kontaktpunktam ir arī regulāri kontakti ar Anglijas un Velsas Advokātu kolēģijas padomi un Juridisko biedrību, iestādēm, kas pārstāv attiecīgi juriskonsultus un advokātus, kā arī ar Apvienotās Karalistes pārstāvji no Eiropas Patērētāju centru tīkla (ECC-Net), kas atbild par visām Apvienotās Karalistes jurisdikcijām. Iepriekš ir notikušas arī tikšanās ar Apvienotās Karalistes SOLVIT kontaktpersonām.

Informācijas sniegšana

Anglijā un Velsā nav Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla valsts tīmekļa vietnes. Informācija tiek sniegta, izmantojot citas esošās vietnes, tostarp, kā minēts iepriekš, Tiesiskās sadarbības iekšējo tīklu. Tomēr kontaktpunkts ir sadarbojies ar citiem, sniedzot dažādus informācijas avotus, tostarp Viņas Majestātes Tiesu un tribunālu dienesta tīmekļa vietnē norādes iedzīvotājiem par to, kā ierosināt pārrobežu prasības vai atbildēt uz tām, jo īpaši saistībā ar regulām par Eiropas izpildu rīkojumu, Eiropas maksājuma rīkojumu un Eiropas procedūru maza apmēra prasībām. Tas ir sadarbojies arī ar ECC-Net Apvienotajā Karalistē, kas ir izstrādājis rokasgrāmatu par regulu par Eiropas procedūru maza apmēra prasībām. Tiek izmantotas iespējas palielināt informētību par Eiropas Tiesiskās sadarbības tīklu un e-tiesiskuma portāla tīmekļa vietni attiecīgajās sanāksmēs un konferencēs, kā arī attiecīgajās publikācijās.

Kontaktpunkti

Katrai no četrām AK jurisdikcijām ir viens kontaktpunkts. Tā kā katra jurisdikcija ir atdalīta, šo kontaktpunktu darbs nedublējas — katram ir individuāla atbildība par tīklu attiecīgajā jurisdikcijā. Eiropas Tiesiskās sadarbības tīklā iesniegtie vaicājumi jāsūta attiecīgās jurisdikcijas kontaktpunktam.

Īrijā kontaktpunkts darbojas Ziemeļīrijas Tieslietu departamentā. Kontaktpunkts nenodarbojas ar tīkla jautājumiem pilnu darba laiku, bet var aicināt vairākus operatīvajā un politikas jomā strādājošus kolēģus sniegt palīdzību ar tīklu saistītos jautājumos. Darbs ar tīklu tiek apvienots ar vairākiem citiem uzdevumiem.

Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla darbība Ziemeļīrijā

Ziemeļīrijā nav oficiāla vietēja tīkla. Tomēr Tieslietu departamentā ir izveidots tādu personu tīkls, kas ir eksperti attiecīgajās politikas jomās. Kontaktpunktam ir arī izveidoti kontakti ar attiecīgajiem departamentiem, kuriem var nosūtīt informācijas pieprasījumus, kas nav kontaktpunkta departamenta kompetencē. Tā kā Ziemeļīrija ir maza jurisdikcija, kontaktpunktam ir plašs iekšēju kontaktu tīkls, kas var sniegt palīdzību saistībā ar lielāko daļu saņemto informācijas pieprasījumu un vaicājumu.

Visefektīvākais veids pieprasījumu un informācijas sūtīšanai ir e-pasts. Tas ļauj ātri un pilnībā pārsūtīt ziņojumus, jo īpaši ārējām kontaktpersonām, tādējādi panākot, ka attiecīgajam personālam ir vajadzīgā informācija, lai palīdzētu atbildēt uz vaicājumiem.

Kontaktpunkts nodrošina, ka notiek konsultēšanās ar attiecīgajiem politikas, administratīvajiem vai juridiskajiem ekspertiem, kad tiek saņemti vaicājumi un pirms tīkla attiecīgajām sanāksmēm. Piezīmes par sanāksmēm un informācija par nepieciešamajām darbībām tiek izplatīta pēc vajadzības.

Informēšana

Ziemeļīrijā nav vietējas tīmekļa vietnes Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla vajadzībām. Informācija tiek sniegta, izmantojot esošās vietnes. Aizvien biežāk tiek iekļautas atsauces uz e-Justice portālu. Kontaktpunkts ir sadarbojies ar citām iestādēm, kas nodrošina informācijas avotus, tostarp Ziemeļīrijas Tiesu dienestu (https://www.justice-ni.gov.uk/topics/courts-and-tribunals), jo šīs iestādes publiskajā tīmekļa vietnē ir iekļauta informācija, kas saistīta ar tīkla darbību, piemēram, informācija par ārvalstu spriedumu piespiedu izpildi, Eiropas maza apjoma prasību un Eiropas maksājuma rīkojuma procedūrām, utt. Ziemeļīrijas valdības tīmekļa vietnē (http://www.nidirect.gov.uk) arī ir informācija par Eiropas maza apjoma prasību procedūru.

Attiecīgās sanāksmēs, konferencēs un publikācijās tiek izmantota iespēja, lai uzlabotu informētību par Eiropas Tiesiskās sadarbības tīklu un e-Justice portāla lapām.

Kontaktpunkti

Katrai no četrām Apvienotās Karalistes jurisdikcijām ir viens kontaktpunkts. Tā kā katra jurisdikcija ir atsevišķa, šo kontaktpunktu darbs, kuri katrs ir pilnībā atbildīgs par Tīkla darbību savā jurisdikcijā, nepārklājas. Vaicājumi caur Eiropas Tiesiskās sadarbības tīklu ir jānovirza attiecīgās jurisdikcijas atbilstošajam kontaktpunktam.

Skotijas kontaktpunkts darbojas Skotijas valdības ES birojā Briselē. Kontaktpunkts, risinot Tīkla jautājumus, var pieaicināt vairākus kolēģus. Tīkla darbs ir apvienots ar citiem uzdevumiem.

Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla darbība Skotijā

Skotijā nav oficiāla valsts tīkla. Tomēr Tieslietu direktorātā ir izveidots to cilvēku tīkls, kas ir eksperti konkrētās politikas jomās. Kontaktpunkts var vērsties pie šiem kolēģiem, lai iegūtu atbildes uz konkrētiem jautājumiem.

Ir pieejamas arī citas Skotijas valdības kontaktpersonas. Kontaktpunkts vēršas pie šīm personām pēc padoma vai atbildes uz jautājumiem, kas saistīti ar šo personu darbu. Kontaktpunkts vajadzības gadījumā sadarbojas arī ar citām personām ārpus valdības. Piemēram, ar Skotijas Juristu biedrību un Advokātu fakultāti, kas ir profesionālās organizācijas, kuras pārstāv attiecīgi juristus un advokātus. Kontaktpunkts ir nodibinājis sakarus arī ar izpildes amatpersonu pārstāvības struktūru, Tiesas kurjeru un šerifa virsnieku biedrību (SMASO).

Visizplatītākais veids, kā piekļūt informācijai un apmainīties ar to, ir e-pasts. Kontaktpunkts apmeklē sanāksmes arī personīgi.

Kontaktpunkts nodrošina, ka pirms attiecīgajām Tīkla sanāksmēm notiek apspriešanās ar attiecīgajiem politikas, administratīvajiem vai citiem ekspertiem. Vajadzības gadījumā tiek izplatītas piezīmes par sanāksmēm un attiecīgajiem rīcības punktiem.

Informēšana

Skotijā nav Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla valsts tīmekļa vietnes. Informācija tiek sniegta, izmantojot citas esošās vietnes. Aizvien biežāk tiek veiktas atsauces uz e-tiesiskuma portālu. Kontaktpunkts ir strādājis ar citiem dienestiem, kas nodrošina informācijas avotus, tostarp Skotijas Tiesu un tribunālu dienests (STTD). STTD tīmekļa vietnē ir sniegtas norādes pilsoņiem par pārrobežu prasībām, jo īpaši attiecībā uz regulām par Eiropas izpildes rīkojumu, Eiropas maksājuma rīkojumu un Eiropas procedūru maza apmēra prasībām. Tiek izmantotas iespējas palielināt informētību par Eiropas Tiesiskās sadarbības tīklu un e-tiesiskuma portāla tīmekļa vietni attiecīgajās sanāksmēs un konferencēs, kā arī attiecīgajās publikācijās.