Specializētās valstu tiesas

Hispaania

Sisu koostaja:
Hispaania

Spānijas 1978. gada Konstitūcijas 117. pantā noteikts jurisdikcijas vienotības princips, kas ir valsts tiesu organizācijas un darbības pamatā.

Saskaņā ar Spānijas tiesību sistēmu vispārējā jurisdikcija ir iedalīta četrās tiesību jomās, proti, civiltiesību, krimināltiesību, administratīvo tiesību un sociālo jeb nodarbinātības tiesību jomā.

Papildus šīm četrām vispārējās jurisdikcijas tiesību jomām Spānijas tiesību sistēma atzīst militāro jurisdikciju, kas ir valsts tiesu sistēmas (Poder Judicial del Estado) neatņemama daļa un kas piešķirta vienīgi kara tiesām, kuras izveidotas ar likumu.

Jurisdikcijas konfliktus starp jebkuras vispārējās jurisdikcijas tiesību jomas tiesām un militārajām tiesām risina īpaša Augstākās tiesas (Tribunal Supremo) palāta — Jurisdikcijas konfliktu palāta (Sala de Conflictos de Jurisdicción) —, kurā darbojas Augstākās tiesas priekšsēdētājs, divi tās tiesību jomas Augstākās tiesas palātas miertiesneši, kurā pastāv konflikts, un divi Militāro lietu palātas (Sala de lo Militar) miertiesneši, kuri visi ir iecelti Tiesu ģenerālpadomes plenārsēdē (Consejo General del Poder Judicial).

Vispārējās jurisdikcijas tiesību jomu ietvaros atsevišķas tiesas var specializēties atkarībā no konkrētā strīda priekšmeta. Kā piemērus var minēt tiesas, kuras izskata lietas par vardarbību pret sievietēm, komerctiesas, tiesas, kuras specializējas kriminālsodu jomā, un nepilngadīgo lietu tiesas.

Konstitutīvajā likumā par tiesu sistēmu (Ley Orgánica del Poder Judicial — LOPJ) paredzētas turpmāk minētās specializētās tiesas.

KOMERCTIESAS

Komerctiesas (Juzgados de lo Mercantil), kas darbojas kopš 2004. gada 1. septembra, ir specializētās tiesas. Tās ietilpst civiltiesiskās jurisdikcijas sistēmā.

TERITORIĀLĀ JURISDIKCIJA

Vispārīgi runājot, katrā provincē ir vismaz viena komerctiesa, kura atrodas provinces administratīvajā centrā un kuras jurisdikcijā ir visa provinces teritorija.

Komerctiesas var atrasties ne tikai provinces administratīvajā centrā, bet arī citās pilsētās vai lielpilsētās, ja to pamato iedzīvotāju skaits, rūpniecības vai komerciālu centru atrašanās vieta vai saimnieciskā darbība. Šo tiesu jurisdikcijas robežas nosaka atbilstīgi katras konkrētās lietas prasībām.

Komerctiesu jurisdikcijā var būt divas vai vairākas viena autonomā apgabala provinces.

JURISDIKCIJAS JOMAS

Komerctiesas izskata ar maksātnespēju saistītas lietas atbilstīgi regulējošos tiesību aktos paredzētajiem noteikumiem.

Komerctiesas izskata arī jautājumus, kas ietilpst civiltiesiskās jurisdikcijas sistēmas jomā, tostarp prasības, kas celtas attiecībā uz negodīgu konkurenci, rūpniecisko īpašumu, intelektuālo īpašumu un reklāmu, kā arī visas tās prasības, kuras šajā jurisdikcijas sistēmā izskata saskaņā ar noteikumiem, kas regulē komercsabiedrības un kooperatīvus.

Komerctiesu jurisdikcijā ir atzīt ārvalstu tiesu un šķīrējtiesu pasludinātus spriedumus un citus nolēmumus un panākt to izpildi, ja tie attiecas uz to jurisdikcijā esošiem jautājumiem un ja vien tie saskaņā ar starptautiskiem līgumiem un citiem noteikumiem nav jāizskata kādā citā tiesā.

APELĀCIJAS SŪDZĪBAS

Provinču tiesas izskata apelācijas sūdzības, kas tiesību aktos paredzētas pret nolēmumiem, kurus pirmajā instancē pieņēmušas komerctiesas — izņemot tos, kas izdoti attiecībā uz maksātnespējas lietām, kurās risina ar nodarbinātību saistītos jautājumus —, kurās saskaņā ar noteikumiem vienai vai vairākām nodaļām jābūt specializētām.

Citas apelācijas sūdzības var iesniegt, kā paredzēts izklāstītajos gadījumos.

KOPIENAS PREČU ZĪMJU TIESAS

Kopienas preču zīmju tiesas (Juzgados de Marca Comunitaria) ir komerctiesas, kas atrodas Alikantē un īsteno savu jurisdikciju, lai ekskluzīvi un pirmajā instancē izskatītu visas tās lietas, kas ierosinātas saskaņā ar noteikumiem, kuri paredzēti Padomes 1993. gada 20. decembra Regulā (EK) Nr. 40/94 par Kopienas preču zīmi un Padomes 2001. gada 12. decembra Regulā (EK) Nr. 6/2002 par Kopienas dizainparaugiem.

Īstenojot šo jurisdikciju, minēto tiesu jurisdikcija aptver visu Spānijas valsts teritoriju, un tikai tāpēc tās dēvē par Kopienas preču zīmju tiesām.

Tās ietilpst civiltiesiskās jurisdikcijas sistēmā.

Turklāt Alikantes provinces tiesas specializētā nodaļa vai nodaļas ekskluzīvi un otrajā instancē izskata arī visas tās apelācijas sūdzības, kas minētas 101. pantā Padomes 1993. gada 20. decembra Regulā (EK) Nr. 40/94 par Kopienas preču zīmi un Padomes 2001. gada 12. decembra Regulā (EK) Nr. 6/2002 par Kopienas dizainparaugiem. Īstenojot šo jurisdikciju, minēto tiesu jurisdikcija aptver visu Spānijas valsts teritoriju, un tikai tāpēc tās dēvē par Kopienas preču zīmju tiesām.

TIESAS, KURAS SPECIALIZĒJAS KRIMINĀLSODU JOMĀ

Tiesas, kuras specializējas kriminālsodu jomā (Juzgados de Vigilancia Penitenciaria), veic Kriminālsodu vispārējā likumā (Ley General Penitenciaria) noteiktās jurisdikcijas funkcijas tajās jomās, kas saistītas ar brīvības atņemšanas sodu un drošības pasākumu izpildi, jurisdikcijas kontroles īstenošanu pār kriminālsodu piespriešanas iestāžu disciplinārajām pilnvarām, cietumos ieslodzīto personu tiesību un priekšrocību aizsardzību, kā arī citās tiesību aktos noteiktajās jomās. Tās ietilpst krimināltiesiskās jurisdikcijas sistēmā.

TERITORIĀLĀ JURISDIKCIJA

Krimināltiesiskās jurisdikcijas sistēmas ietvaros katrā provincē ir viena vai vairākas tiesas, kuras specializējas kriminālsodu jomā.

Madridē ir viena vai vairākas centrālās tiesas, kuras specializējas kriminālsodu jomā un kuru jurisdikcijā ir visa Spānijas teritorija.

JURISDIKCIJAS JOMAS

Tiesas, kuras specializējas kriminālsodu jomā, veic Kriminālsodu vispārējā likumā noteiktās jurisdikcijas funkcijas tajās jomās, kas saistītas ar brīvības atņemšanas sodu un drošības pasākumu izpildi, jurisdikcijas kontroles īstenošanu pār kriminālsodu piespriešanas iestāžu disciplinārajām pilnvarām, cietumos ieslodzīto personu tiesību un priekšrocību aizsardzību, kā arī citās tiesību aktos noteiktajās jomās.

APELĀCIJAS SŪDZĪBAS

Provinču tiesas izskata apelācijas sūdzības, kas tiesību aktos paredzētas pret nolēmumiem, kurus pieņēmušas provinču tiesas, kuras specializējas kriminālsodu jomā.

Citas apelācijas sūdzības var iesniegt, kā paredzēts izklāstītajos gadījumos.

NEPILNGADĪGO LIETU TIESAS

TERITORIĀLĀ JURISDIKCIJA

Katrā provincē ir vismaz viena nepilngadīgo lietu tiesa (Juzgado de Menores), kura atrodas provinces administratīvajā centrā un kuras jurisdikcijā ir visa provinces teritorija.

Madridē atrodas Centrālā nepilngadīgo lietu tiesa, kuras jurisdikcijā ir visa Spānijas teritorija un kurā izskata lietas, kas tai iedalītas saskaņā ar tiesību aktiem, ar kuriem regulē nepilngadīgo kriminālatbildību.

JURISDIKCIJAS JOMAS

Nepilngadīgo lietu tiesas jurisdikcijā ir tādu lietu izskatīšana, kas saistītas ar iespējamiem noziegumiem, kurus izdarījušas personas vecumā no 14 līdz 18 gadiem.

Nepilngadīgo lietu tiesas tiesneši pilda funkcijas, kas noteiktas tiesību aktos attiecībā uz nepilngadīgām personām, kuras ir veikušas par noziegumiem klasificētas darbības, kā arī tās funkcijas, kas saistībā ar nepilngadīgajiem tiem paredzētas tiesību aktos.

APELĀCIJAS SŪDZĪBAS

Provinču tiesas izskata apelācijas sūdzības, kas tiesību aktos paredzētas pret nolēmumiem, kurus pieņēmušas provinču nepilngadīgo lietu tiesas.

Citas apelācijas sūdzības var iesniegt, kā paredzēts izklāstītajos gadījumos.

TIESAS, KAS IZSKATA LIETAS PAR VARDARBĪBU PRET SIEVIETĒM

TERITORIĀLĀ JURISDIKCIJA

Katrā reģionā ir vismaz viena tiesa, kura izskata lietas par vardarbību pret sievietēm (Juzgado de Violencia sobre la Mujer), kura atrodas reģiona administratīvajā centrā un kuras jurisdikcijā ir visa provinces teritorija. Šo tiesu nosaukumā minēta tā pašvaldība, kurā tās atrodas.

Valdība — pēc Tiesu ģenerālpadomes ierosinājuma un attiecīgā gadījumā ievērojot autonomā apgabala valdības ziņojumu lietās, kur tiesvedība nodota minētajam autonomajam apgabalam — var ar Karaļa dekrētu paplašināt to specializēto tiesu jurisdikciju, kas izskata lietas par vardarbību pret sievietēm, iekļaujot tajā divus vai vairākus vienas provinces reģionus.

Tiesu ģenerālpadome, ievērojot galveno palātu (Salas de Gobierno) ziņojumu, var vienoties, ka tajās jurisdikcijās, kurās saskaņā ar lietu veidoto darba slodzi tas vajadzīgs, šo tiesu izskatāmās lietas attiecīgā gadījumā var iztiesāt Pirmās instances un pirmstiesas izmeklēšanas tiesa (Juzgado de Primera Instancia e Instrucción) vai vietējā krimināltiesa (Juzgado de Instrucción).

Reģionos, kuros ir tikai Pirmās instances un pirmstiesas izmeklēšanas tiesa, tieši šī tiesa izskatīs jautājumus, kas ir to tiesu jurisdikcijā, kuras iztiesā lietas par vardarbību pret sievietēm.

Tās ietilpst krimināltiesiskās jurisdikcijas sistēmā.

JURISDIKCIJAS JOMAS

Atbilstīgi krimināltiesiskajai sistēmai un katrā gadījumā saskaņā ar Kriminālprocesa kodeksā (Ley de Enjuiciamiento Criminal) paredzētajām procedūrām un apelācijas iespējām tiesas, kas izskata lietas par vardarbību pret sievietēm, inter alia izskata arī šādus jautājumus:

  • izmeklē kriminālatbildības prasības, kas celtas par nodarījumiem, kuri uzskaitīti Kriminālkodeksa (Código Penal) sadaļās saistībā ar slepkavību, abortu, miesas bojājumu, traumu embrijam, brīvības atņemšanu, nodarījumiem pret morālo neaizskaramību, seksuālo brīvību un tiesībām uz privātumu, kā arī personīgā tēla un reputācijas aizsardzību vai jebkuru citu nodarījumu, kas izdarīts ar vardarbības vai iebiedēšanas palīdzību, ja šie nodarījumi ir izdarīti pret pašreizējo vai bijušo sievu vai sievieti, kurai ar likumpārkāpēju ir vai ir bijušas līdzvērtīga veida attiecības neatkarīgi no kopdzīves esības, kā arī par tiem nodarījumiem, kas izdarīti pret likumpārkāpēja vai sievas, vai kopdzīves partnera pēcnācējiem vai pret nepilngadīgajiem, vai pret juridiski atzītām personām ar invaliditāti, kuri dzīvo ar likumpārkāpēju vai de facto atrodas sievas vai kopdzīves partnera atbildībā, aizsardzībā, aizbildnībā, aprūpē vai uzraudzībā, tostarp, ja ir notikusi ar dzimumu saistīta vardarbība,
  • izmeklē kriminālatbildības prasības, kas celtas par jebkuru nodarījumu pret ģimenes tiesībām un pienākumiem, ja cietušais ir kāda no iepriekšējā punktā minētajām personām,
  • izdod atbilstīgus aizsardzības rīkojumus cietušajiem, neskarot pastāvīgā tiesneša (Juez de Guardia) pilnvaras,
  • izskata un pieņem nolēmumus par sīkiem pārkāpumiem, kas saskaņā ar tiesību aktiem atrodas to jurisdikcijā, ja cietušais ir viena no iepriekšējā punktā minētajām personām,
  • izdod un izpilda savstarpējās atzīšanas instrumentus, kas attiecas uz to jurisdikcijā esošo krimināllietu nolēmumiem Eiropas Savienībā,
  • izmeklē kriminālatbildības prasības, kuras celtas par pārkāpumu, kas paredzēts Kriminālkodeksa 468. pantā, atbilstīgi kuram tiek piespriests sods, ja nodarījumā cietusī persona, kuras spriedums, aizsardzības pasākums vai drošības pasākums ir pārkāpts, ir pašreizējā vai bijusī sieva vai sieviete, kurai ar likumpārkāpēju ir vai ir bijušas līdzvērtīga veida attiecības neatkarīgi no kopdzīves esības, kā arī par tiem pārkāpumiem, kas izdarīti pret likumpārkāpēja vai sievas, vai kopdzīves partnera pēcnācējiem vai pret nepilngadīgajiem, vai pret juridiski atzītām personām ar invaliditāti, kuri dzīvo ar likumpārkāpēju vai atrodas sievas vai kopdzīves partnera atbildībā, aizsardzībā, aizbildnībā vai aprūpē.

Atbilstīgi civiltiesiskajai sistēmai un katrā gadījumā saskaņā ar Civilprocesa kodeksā (Ley de Enjuiciamiento Civil) paredzētajām procedūrām un apelācijas iespējām tiesas, kas iztiesā lietas par vardarbību pret sievietēm, inter alia var izskatīt arī šādus jautājumus:

  • ar izcelšanos, maternitāti un paternitāti saistītos jautājumus,
  • ar laulības atzīšanu par spēkā neesošu, laulāto atšķiršanu vai laulības šķiršanu saistītos jautājumus,
  • ar tēva/bērna attiecībām saistītos jautājumus,
  • jautājumus, kas paredzēti, lai pieņemtu vai grozītu ar ģimenes lietām saistītos pasākumus,
  • jautājumus, kas attiecas vienīgi uz bērnu aizgādību vai uzturlīdzekļu maksājumiem, ko bērnu labā viens no vecākiem ir pieprasījis no otra,
  • ar adopcijas apstiprināšanas vajadzību saistītos jautājumus,
  • jautājumus, kas paredzēti, lai apstrīdētu administratīvos lēmumus par nepilngadīgo aizsardzību.

Atbilstīgi civiltiesiskajai sistēmai tiesām, kas izskata lietas par vardarbību pret sievietēm, ir ekskluzīva un izslēdzoša jurisdikcija, ja sakrīt šādi nosacījumi:

  • ja civilprocess ir saistīts ar kādu no iepriekšējā punktā minētajiem jautājumiem,
  • ja viena no civilprocesa pusēm ir no dzimumu vardarbības cietušais,
  • ja kāda no civilprocesa pusēm tiek apsūdzēta kā vainīgais, pamudinātājs vai līdzzinātājs ar dzimumu saistītas vardarbības veikšanā,
  • ja tiesās, kas izskata lietas par vardarbību pret sievietēm, ir celtas kriminālprasības par noziegumiem vai sīkiem pārkāpumiem, kuru pamatā ir vardarbība pret sievietēm, vai ir izsniegts aizsardzības rīkojums attiecībā uz personu, kas cietusi no dzimumu vardarbības.

Ja tiesnesis nospriež, ka darbības, kas darītas zināmas tiesai, neapšaubāmi nav ar dzimumu saistītas vardarbības izpausme, viņš var noraidīt konkrēto prasību, nododot to attiecīgajai tiesai.

Visos šajos gadījumos mediācija ir aizliegta.

APELĀCIJAS SŪDZĪBAS

Provinču tiesas izskata apelācijas sūdzības, kas tiesību aktos paredzētas pret nolēmumiem, kurus pieņēmušas provinču tiesas, kas izskata lietas par vardarbību pret sievietēm.

Citas apelācijas sūdzības var iesniegt, kā paredzēts izklāstītajos gadījumos.

SPECIALIZĒTĀS TIESAS, KAS IZVEIDOTAS AR TIESU ĢENERĀLPADOMES REZOLŪCIJU

Spānijā, neietekmējot jurisdikcijas vienotības principu tiktāl, ciktāl tās veido daļu no piecām jurisdikcijas sistēmām, specializētās tiesas var izveidot ne tikai ar Konstitutīvo likumu par tiesu sistēmu, kā tas ir gadījumā ar komerctiesām, nepilngadīgo lietu tiesām vai tiesām, kas izskata lietas par vardarbību pret sievietēm, bet arī ar Tiesu ģenerālpadomes palīdzību atbilstīgi iepriekš minētā likuma 98. pantam, kā tas ir gadījumā ar ģimenes lietu tiesām (Juzgados de Familia), hipotekārās piedziņas tiesām (Juzgados de Ejecución Hipotecaria) un izpildtiesām (Juzgados de Ejecutorias).

Citas specializētās tiesas

Spānijas 1978. gada Konstitūcijas VI sadaļas 117. pantā par tiesu sistēmu noteikts jurisdikcijas vienotības princips, kas ir valsts tiesu organizācijas un darbības pamatā.

Šis princips tiek atspoguļots vienotā jurisdikcijā, ko veido vienota vispārējās jurisdikcijas tiesnešu un miertiesnešu struktūra.

Spānijas Konstitūcijā noteikts, ka taisnīgums izriet no cilvēkiem un ka to karaļa vārdā pārvalda tiesu sistēmas tiesneši un miertiesneši, kas ir neatkarīgi, neatceļami, atbildīgi par savu rīcību un pakļauti tikai tiesiskuma principam.

Tiesnešus un miertiesnešus drīkst atbrīvot no amata, atstādināt, pārcelt vai pensionēt, pamatojoties uz likumā paredzētajiem aizsardzības pasākumiem.

Tiesiski pilnvarotas īstenot dažādas darbības gan nolēmumu pieņemšanā, gan spriedumu izpildes panākšanā ir tikai likumā paredzētās tiesas saskaņā ar jurisdikcijas noteikumiem un procedūru, kas šajā sakarā var būt izstrādāta.

Tiesas neīsteno nekādas citas pilnvaras, izņemot tās, kas norādītas iepriekš minētajā apakšiedaļā, un tās, kas tām kā visu tiesību garantija skaidri piešķirtas ar likumu.

Ārpus tiesu sistēmas pašas Konstitūcijas dažādās sadaļās ir paredzēta divu konstitucionālo tiesu darbība. Šīs tiesas ir pilnībā neatkarīgas un objektīvas, kā arī pakļautas tikai tiesiskuma principam.

Minētās tiesas ir Konstitucionālā tiesa (Tribunal Constitucional) un Revīzijas palāta (Tribunal de Cuentas).

KONSTITUCIONĀLĀ TIESA

Spānijas Konstitucionālā tiesa atrodas ārpus tiesu sistēmas.

Tā ir augstākā Konstitūcijas interpretēšanas instance, kas ir neatkarīga no citām konstitucionālajām iestādēm un ievēro tikai Konstitūciju un attiecīgo konstitutīvo likumu.

Tā ir unikāla savā jurisdikcijā, kas aptver visu Spānijas teritoriju.

SASTĀVS

Tiesas sastāvā ir divpadsmit karaļa iecelti miertiesneši. Četrus no minētajiem miertiesnešiem ierosina deputātu kongress (Congreso de los Diputados), kam vajadzīgas trīs piektdaļas dalībnieku balsu vairākuma, četrus miertiesnešus ierosina Senāts (Senado), kam arī vajadzīgas trīs piektdaļas balsu vairākuma, divus miertiesnešus ierosina valdība, un vēl divus ierosina Tiesu ģenerālpadome. Ieceltie miertiesneši no savām rindām ievēl tiesas priekšsēdētāju un tiesas priekšsēdētāja vietnieku.

JURISDIKCIJAS JOMAS

Konstitucionālā tiesa izskata lietas tiesību aktos noteiktajos gadījumos un kārtībā, tostarp:

  • apelācijas sūdzības par jautājumiem, kas skar nekonstitucionalitāti pret tiesību aktiem, normatīvajiem noteikumiem vai aktiem, kam ir likuma spēks,
  • apelācijas sūdzības saistībā ar to cilvēktiesību un pilsonisko brīvību pārkāpumiem, kas minētas Konstitūcijas 53. panta 2. punktā,
  • konstitucionālos jurisdikcijas konfliktus starp valsti un autonomajiem apgabaliem vai starp autonomajiem apgabaliem,
  • konfliktus starp valsts konstitucionālajām iestādēm,
  • deklarācijas par starptautisko līgumu konstitucionalitāti.

Sīkāku informāciju skatīt vietnē Konstitucionālā tiesa.

REVĪZIJAS PALĀTA

Revīzijas palāta ir augstākā revīzijas iestāde, kas atbildīga par valsts un sabiedriskā sektora grāmatvedības un ekonomikas pārvaldību.

Neskarot savu jurisdikciju, Revīzijas palāta veido daļu no likumdevēja varas un ziņo tieši Spānijas parlamentam (Cortes Generales).

SASTĀVS

Tiesas sastāvā ir divpadsmit dalībnieki, kas zināmi kā revidenti (Consejeros de Cuentas), sešus no kuriem ieceļ deputātu kongress un vēl sešus — Senāts. Viņi, tāpat kā tiesneši, ir neatkarīgi, neatceļami un pakļauti tiem pašiem amatu nesavienojamības noteikumiem.

FUNKCIJAS

Revīzijas palātai ir uzticētas divas funkcijas:

  • revīzijas funkcija, kas ir ārēja, pastāvīga un dārga un kas ietver pārbaudi, vai sabiedriskā sektora ekonomiskā un finanšu darbība atbilst likumības, efektivitātes un ekonomijas principiem,
  • jurisdikcijas funkcija, kas ir fiskālās atbildības lietu izskatīšana pret personām, kuras ir atbildīgas par sabiedrisko īpašumu, ieņēmumiem vai mantām, un kas ir paredzēta, lai kompensētu publiskos līdzekļus, kas zaudēti piesavināšanās, pilnīga vai pareiza pamatojuma nesniegšanas vai citu iemeslu vai darbību dēļ.

Sīkāku informāciju skatīt vietnē Revīzijas palāta.

PARAŽU TIESĪBU TIESAS

Konstitūcijas 125. pantā šīs tiesas ir atzītas kā viens no veidiem, kādā sabiedrība var piedalīties tiesas spriešanā.

Konstitutīvā tiesu sistēmu likuma 19. pantā atzīts, ka paražu tiesību tiesas (tribunales consuetudinarios) ir Valensijas līdzenuma Ūdens tribunāls (Tribunal de las Aguas de la Vega Valencia) un Mursijas Viedo vīru padome (Consejo de Hombres Buenos de Murcia). Tās abas ir paražu tiesību institūcijas, kas izskata ar ūdens resursu apsaimniekošanu saistītus jautājumus.

Kopš 2009. gada abas šīs Spānijas paražu tiesību tiesas ir iekļautas Cilvēces nemateriālā kultūras mantojuma reprezentatīvajā sarakstā un ir reāls pierādījums tam, ka cilvēku grupas spēj pašas no saviem dalībniekiem demokrātiski izveidot sarežģītas institūcijas.

VALENSIJAS LĪDZENUMA ŪDENS TRIBUNĀLS

Valensijas līdzenuma Ūdens tribunāls ir vecākā tiesu iestāde Eiropā.

Tas darbojas Valensijas teritorijā.

Tā sastāvā ir astoņi dalībnieki, ko demokrātiski ievēl (Valensijas auglīgā reģiona) lauksaimnieki. Tā jurisdikcijā ir ūdens taisnīga sadale starp vairākiem zemes īpašniekiem, lauksaimnieku starpā radušos domstarpību risināšana un sodu uzlikšana par Irigācijas noteikumu pārkāpumiem.

MURSIJAS VIEDO VĪRU PADOME

Mursijas Viedo vīru padomes pirmsākumi meklējami viduslaikos. Kopš 1849. gada tā ir institucionalizēta un reglamentēta kā (Mursijas auglīgā reģiona) augstākā tiesa. Padomes sastāvā ir priekšsēdētājs, sekretārs un pieci dalībnieki.

Mursijas Viedo vīru padome katru ceturtdienu vietējās pašpārvaldes telpās rīko publisku uzklausīšanu un izskata katru lietu tās dienas sanāksmē vai ne vēlāk kā nākamajā uzklausīšanas reizē. Nolēmumus pieņem atklāti un ar balsu vairākumu, lai gan vienāda balsu skaita gadījumā priekšsēdētājam ir izšķirošā balss. Sodi, kas noteikti, pamatojoties uz Mursijas Viedo vīru padomes nolēmumiem, pēc būtības ir tikai monetāri. Šīs tiesas pieņemtie lēmumi ir galīgi, negrozāmi un izpildāmi.

Sīkāku informāciju skatīt vietnē Mursijas Viedo vīru padome.

Saites

SPĀNIJAS TIESU ĢENERĀLPADOME

SPĀNIJAS KONSTITUCIONĀLĀ TIESA

SPĀNIJAS REVĪZIJAS PALĀTA

SPĀNIJAS PARAŽU TIESĪBU TIESAS

Lapa atjaunināta: 17/01/2024

Šīs lapas dažādās valodu versijas uztur attiecīgās dalībvalstis. Tulkojumu veic Eiropas Komisijas dienestā. Varbūtējās izmaiņas, ko oriģinālā ieviesušas kompetentās valsts iestādes, iespējams, nav atspoguļotas tulkojumos. Eiropas Komisija neuzņemas nekādas saistības un atbildību par datiem, ko satur šis dokuments, vai informāciju un datiem, uz kuriem šajā dokumentā ir atsauces. Lūdzam skatīt juridisko paziņojumu, lai iepazītos ar autortiesību noteikumiem, ko piemēro dalībvalstī, kas ir atbildīga par šo lapu.