Pierādījumu iegūšana

---

2. pants – Saņēmēja tiesas

Noklikšķiniet zemāk uz saites, lai iepazītos ar visu kompetento iestāžu (šā panta nozīmē) sarakstu.
Kompetento iestāžu saraksts

3. pants – Centrālā institūcija

Centrālā institūcija, kas atbild par regulas 3. panta 1. un 3. punktā minēto uzdevumu veikšanu, ir Federālā tieslietu pārvalde.

Federālā tieslietu pārvalde

Starptautiskās tiesiskās sadarbības dienests civillietās

Boulevard de Waterloo, 115

B-1000 Bruxelles

Belgique

Tālr.: +32(2)542.65.11

Fakss: +32(2)542.70.06 / +32(2)542.70.38

E-pasts: eu1206ue@just.fgov.be

Darba valodas: franču, nīderlandiešu un angļu.

5. pants – Valodas, kas ir pieņemamas veidlapu aizpildīšanai

Pieprasījuma veidlapu un pieprasījumu pamatojošos dokumentus sagatavo vai tulko tā pirmās instances tiesas apgabala valodā, kurai pieprasījums adresēts.

6. pants – Pieprasījumu un citu paziņojumu nosūtīšanai pieņemamie līdzekļi

Beļģijā pieņemtie nosūtīšanas tehniskie līdzekļi:

-pasts

-fakss

17. pants – Centrālā institūcija vai kompetentā(-ās) iestāde(-es), kas atbild par lēmumu pieņemšanu attiecībā uz pieprasījumiem tiešai pierādījumu iegūšanai

Federālā tieslietu pārvalde
Starptautiskās tiesiskās sadarbības dienests civillietās

Boulevard de Waterloo, 115; 1000 Bruxelles

Tālr.: +32(2)542.65.11
Fakss: +32(2)542.70.06 / +32(2)542.70.38

E-pasts: eu1206ue@just.fgov.be

21. pants – Nolīgumi vai vienošanās, kuros dalībvalstis ir puses un kuri atbilst 21. panta 2. punkta nosacījumiem

Beļģija paziņo, ka attiecībās ar citām dalībvalstīm jautājumos, kas attiecas uz šīs regulas darbības jomu, regulai ir priekšroka salīdzinājumā ar šādiem instrumentiem:

• 1922. gada 21. jūnija konvencija starp Beļģiju un Lielbritāniju par tiesas un ārpustiesas dokumentu nosūtīšanu un pierādījumu iegūšanu;
• Hāgas 1954. gada 1. marta konvencija par civilprocesu;
• 1956. gada 1. marta konvencija starp Beļģiju un Franciju par tiesu abpusēju palīdzību civillietās un komerclietās;
• Ņujorkas 1956. gada 20. jūnija konvencija par alimentu piedziņu ārvalstīs;
• 1959. gada 25. aprīļa nolīgums starp Beļģijas valdību un Vācijas Federatīvās Republikas valdību, lai veicinātu Hāgas 1954. gada 1. marta konvencijas par civilprocesu piemērošanu;
• 1989. gada 23. oktobra konvencija starp Beļģiju un Austriju par tiesu savstarpējo palīdzību un sadarbību tieslietās, kas ir papildus Hāgas 1954. gada 1. marta konvencijai par civilprocesu.