Judicial auctions

A judicial auction is a proceeding through which a public auction of the debtor's assets is arranged with the purpose of raising the sum of money needed to satisfy a creditor’s claim. The auction may be arranged by a judge, or his or her delegate, or a competent authority, or other public or private entities (authorized according to the legislation of individual countries.

Definition

A judicial auction is normally preceded by a seizure, this is the act through which the creditor or the competent authority identifies and secures the assets suitable to satisfy the claim. Immovable and movable property can be seized, as well as credits which the debtor holds vis-à-vis a third party. In the case of credits, however, the enforcement proceedings do not terminate with the sale but with the allocation of the debtor’s credit to his or her creditor.

There are different types of judicial auctions in the EU countries, whose national law provide for the relevant legal framework. In some EU countries a judicial auction can be held on line, thus avoiding participants appearing personally before the judge or in the Court or in other public or private entities.

A judicial auction – which is usually directed by a judge, who can assign the sales operation to a third party (an independent professional or a company specifically authorised to perform this task) but can also be entirely managed by other subjects (e.g. bailiff, or other enforcement authority) – is normally preceded by appropriate advertisements.

The national pages will start having data added shortly. If the flag on the right of this page for the relevant country is greyed out then the information has not yet been added.

Glossary of terms related to judicial auctions

  1. Award – the asset for sale is awarded to the person who has offered the highest price at the end of the judicial auction.
  2. Basic price – value of the debtor’s seized properties (real estate or personal property) that have been foreclosed by the creditor or the competent authority.
  3. Bid in competition with other people/companies – competitive bidding for an asset at a judicial auction.
  4. Counter bid – a new bid for an item made by a person/company in a judicial auction, at a higher price – to attempt to secure the purchase.
  5. Deposit – to attend a judicial auction, a person must pay a deposit before the auction starts. The person will get the deposit back at the end of the auction, if they do not buy the asset for sale.
  6. Expert who estimates the value of seized assets – expert (in the relevant market) usually used to estimate the value of assets. The expert must give the asset’s fair market value, taking into account the general situation on that market and the condition it is in.
  7. Person or company in charge of the sales operation – person or company responsible for giving information to people interested in buying the asset, advertising the sale of it, carrying out the bidding procedure during the auction, etc.
  8. Possibility of previewing the asset for sale – chance for potential buyers to see the item in question, and the condition it is in (sometimes via photos, other times in person).
  9. Sale advertisement – to sell a seized asset at a judicial auction, the judge or their delegate or the competent authority must advertise the sale (how and when the asset will be sold). Judicial auctions are usually advertised on the internet, but also often in newspapers.
  10. Seized asset – debtor’s property (real estate or personal property) that is foreclosed by a creditor or the competent authority if the debtor does not voluntarily pay their debt. To foreclose an asset, the creditor or the competent authority must send the debtor a seizure order. This is an act in which the creditor or the competent authority identifies the asset that can be used to pay the debt.
  11. Transfer – the act transferring ownership of the sale asset from the debtor to the buyer.

List of the EU countries in which the on-line judicial auction is already in place

  1. Austria (in cooperation with Germany)
  2. Croatia
  3. Estonia
  4. Finland
  5. Germany (in cooperation with Austria)
  6. Hungary
  7. Italy
  8. Latvia (only for enforcement procedures relating to immovable assets)
  9. Portugal
  10. Spain
  11. The Netherlands (only for enforcement procedures relating to immovable assets)
  12. Slovenia (only for enforcement procedures relating to immovable assets).
Last update: 14/04/2022

This page is maintained by the European Commission. The information on this page does not necessarily reflect the official position of the European Commission. The Commission accepts no responsibility or liability whatsoever with regard to any information or data contained or referred to in this document. Please refer to the legal notice with regard to copyright rules for European pages.

Izsoles tiesas ceļā - Bulgārija

1. Konfiscēto aktīvu pārdošanas informācijas publicēšana un cenu noteikšana

Valsts tiesību aktos paredzētas dažādas procedūras, ko piemēro izpildes procesa ietvaros atkarībā no izpildes priekšmeta.

Kustamā īpašuma pārdošana:

Lai apķīlātu kustamo īpašumu, tas ir jāiekļauj tiesu izpildītāja izveidotajā inventarizācijas sarakstā. Debitora kustamo īpašumu var apķīlāt arī pēc tam, kad saņemts inventarizācijas saraksts vai paziņojums par apķīlāšanu, ja minētajā paziņojumā norādīta manta, uz ko attiecas piespiedu izpilde. Kreditora norādīto mantu tiesu izpildītājs inventarizē tikai tad, ja tā ir debitora valdījumā, ja vien no lietas apstākļiem skaidri neizriet, ka manta pieder citai personai.

Apķīlātas mantas pārdošanu veic tiesu izpildītājs, kurš to ir iekļāvis inventarizācijas sarakstā. Kustamā īpašuma, aktīvu kopumu vai aktīvu grupu pārdošanu veic, izmantojot veikalus vai biržas, publiskā izsolē ar mutisku solīšanu vai saskaņā ar noteikumiem, kas reglamentē īpašuma pārdošanu tiesas ceļā.

Debitors var piekrist mantas pārdošanai privātā tiesu izpildītāja veikalā par tiesu izpildītāja noteiktu cenu vai privātā tiesu izpildītāja norādītā veikalā, sniedzot rakstisku piekrišanu mantas nodošanai veikalam pārdošanai.

Ja mantu var pārdot biržā, kreditors vai debitors var norādīt biržu, kurā vēlas to pārdot, iesniedzot īpašu rakstisku piekrišanu pārdošanai. Veikals vai birža attiecīgi par darījumu saņem komisijas maksu 15 % apmērā no pārdošanas cenas, kas tiek ieturēta samaksātās summas saņemšanas brīdī.

Priekšmetus, kuru vērtība pārsniedz 5000 BGN, mehāniskos transportlīdzekļus, kuģus un lidmašīnas pārdod tiesu izpildītājs saskaņā ar kārtību nekustamā īpašuma pārdošanai tiesas ceļā.

Tiesu izpildītājs paziņo par mantas pārdošanu, izliekot paziņojumu atbilstošās vietās rajona tiesā (rayonen sad), savā birojā un vietējās pašvaldības vai rātsnama telpās. Aktu par paziņojuma izvietošanu reģistrē rajona tiesa. Ja mantas nodošana veikalam rada neērtības tā pārdošanai, tiesu izpildītājs veikala telpā labi redzamā vietā izliek arī paziņojumu un nodrošina, lai tie, kas vēlas apskatīt mantu, varētu to darīt vietā, kur tā atrodas.

Tiesu izpildītājs nosaka cenu, par kādu manta tiks pārdota veikalā. Sākuma cena publiskā izsolē ar mutisku solīšanu vai pārdošanu tiesas ceļā ir 85 % no mantas vērtības. Pēc puses lūguma tiek iecelts eksperts, kas nosaka mantas vērtību. Ekspertu ieceļ ex officio, ja vērtības noteikšanai nepieciešamas īpašas zināšanas zinātnes, mākslas, amatniecības u. c. jomā. Atzinumu par mantas vērtību var sniegt mutiski. Aktā tiek ierakstīti arī mutiski atzinumi.

Attiecībā uz mantu, kuras novērtējums pārsniedz 5000 BGN, mehāniskajiem transportlīdzekļiem, kuģiem un lidmašīnām tiesu izpildītājs ieceļ ekspertu vērtības noteikšanai. Kustamā īpašuma pārdošanas cena attiecīgā gadījumā nedrīkst būt zemāka par tā apdrošināšanas vērtību. Šis noteikums neattiecas uz tās pašas mantas turpmāku pārdošanu.

Pirmajā paziņojumā par pārdošanu jebkura puse var apstrīdēt mantas cenu brīdī, kad to nosaka tiesu izpildītājs, un pieprasīt eksperta iecelšanu jauna novērtējuma veikšanai. Tiesu izpildītājs nosaka izmaksu apmaksas termiņu. Kad puse ir apmaksājusi attiecīgās izmaksas noteiktajā termiņā, tiesu izpildītājam ir jāieceļ viens vai vairāki eksperti jaunai mantas ekspertīzei. Šādi noteikto jauno vērtību nevar apstrīdēt.

Ja priekšmetu neizdodas pārdot 3 mēnešu laikā no tā nodošanas veikalam vai no paziņojuma par pārdošanu publicēšanas dienas, prece tiek pārdota publiskā izsolē ar mutisku solīšanu par cenu, kas vienāda ar 50 % no sākotnējās noteiktās cenas. Publiskā izsole notiek tiesu izpildītāja noteiktā laikā pie ēkas, kurā glabājas inventarizācijas sarakstā iekļautā manta, vai citā pušu savstarpēji saskaņotā vietā. Ja vienošanos nav iespējams panākt, pārdošana notiek tiesu izpildītāja noteiktā vietā un ir plānota ne agrāk kā 1 nedēļu un ne vēlāk kā 3 nedēļas pēc inventarizācijas datuma. Ja kreditors neapmaksā pārdošanas izmaksas 1 nedēļas laikā pēc inventarizācijas, pārdošana netiek plānota un inventarizācijas sarakstā iekļautie aktīvi tiek atbrīvoti. Pārdošanas dienā tiesu izpildītājs noformē aktu, kurā norāda dienu un veidu, kādā informācija izpaužama un kādā pusēm par to jāpaziņo. Izsole sākas iepriekš noteiktajā laikā un beidzas pēc tam, kad pārdošanai ir piedāvāta inventarizācijas sarakstā iekļautā pēdējā manta. Lai piedalītos izsolē, depozīta iemaksa nav nepieciešama.

Nekustamā īpašuma pārdošana tiesas ceļā:

ja izpildes priekšmets ir nekustamais īpašums, tiesu izpildītājs nosūta uzaicinājumu veikt brīvprātīgu samaksu, norādot attiecīgo īpašumu, un vienlaikus nosūta vēstuli Reģistru aģentūrai īpašuma piespiedu atsavināšanas reģistrācijai.

Kreditora norādīto īpašumu tiesu izpildītājs iekļauj inventarizācijas sarakstā pēc tam, kad ir pārliecinājies, ka īpašums piespiedu atsavināšanas dienā piederēja debitoram. Īpašumtiesības pārbauda, veicot pārbaudi nodokļu vai aktu reģistros vai citādā veidā, arī iztaujājot kaimiņus. Ja nav ticamu pierādījumu īpašumtiesībām, ņem vērā īpašuma valdījuma tiesības īpašuma piespiedu atsavināšanas dienā.

Inventarizācijas sarakstā norāda arī īpašuma novērtējuma iesniegšanas dienu, kurā vērtēšana tiek veikta pēc inventarizācijas veikšanas. Šajā gadījumā uzskata, ka puses ir informētas par novērtējuma iesniegšanu neatkarīgi no tā, vai tās bijušas klāt inventarizācijas veikšanas brīdī. Inventarizācijas sarakstā norāda arī mantas pārdošanas vietu un laiku, ja to pieprasa kreditors. Šajā gadījumā uzskata, ka debitors ir informēts par pārdošanu neatkarīgi no tā, vai tās bijis klāt inventarizācijas veikšanas brīdī.

Tiesu izpildītājs ieceļ ekspertu īpašuma vērtības noteikšanai. Ekspertam jābūt ierakstītam neatkarīgo vērtētāju reģistrā, kas paredzēts Likumā par neatkarīgajiem vērtētājiem (Zakon za nezavisimite otseniteli) vai saskaņā ar Likumu par tiesu sistēmu (Zakon za sadebnata vlast) apstiprināto ekspertu profesionāļu sarakstā. Puses tiek informētas par eksperta atzinumu, ko tās var apstrīdēt 7 dienu laikā. Ja eksperta atzinums tiek apstrīdēts, puse ieceļ ekspertu, kas atbilst iepriekš minētajām prasībām, lai šis eksperts sagatavotu otru novērtējuma ziņojumu, un sedz ar to saistītās izmaksas. Otrs novērtējums netiek veikts, ja nav apstrīdēts sākotnējais novērtējums. Divu vai vairāku vērtējumu gadījumā īpašuma vērtību nosaka kā vidējo aritmētisko no visos novērtējuma ziņojumos norādītajām vērtībām. Īpašuma sākuma piedāvājuma cena ir 80 % no tā vērtības. Sākuma piedāvājums pirmajā pārdošanā tiesas ceļā nedrīkst būt zemāks par vērtību, kas norādīta nodokļu aprēķinos, ja tāds ir pieejams.

Tiesu izpildītājam 1 nedēļas laikā no inventarizācijas datuma jāsagatavo paziņojums par pārdošanu, iekļaujot īpašuma aprakstu, tā īpašnieku, norādi par to, vai tam ir hipotēka, un jebkādas ierobežotas lietu tiesības, reģistrētas prasības, apķīlāšanas lēmumus un nomas līgumus, kas noslēgti attiecībā uz īpašumu piespiedu atsavināšanas brīdī, kā arī sākuma piedāvājumu un vietu un datumu, kurā notiks pārdošana. Paziņojums tiek izlikts atbilstošās vietās privātā tiesu izpildītāja biroja, rajona tiesas, pašvaldības vai rātsnama telpās pēc īpašuma atrašanās vietas, kā arī uz paša īpašuma. Paziņojums tiek publicēts arī izpildes vietas apgabaltiesas (okrazhen sad) tīmekļvietnē vismaz 1 dienu pirms dienas, kurā tiks uzsākta pārdošana, kā norādīts paziņojumā. Tiesu izpildītājs noformē aktu, kurā norāda paziņojuma publicēšanas datumu. Akts tiek reģistrēts rajona tiesā. Tiesu izpildītājs nosaka laikus, kad potenciālie pircēji var apskatīt nekustamo īpašumu.

Pārdošana notiek rajona tiesas telpās. Tā ilgst 1 mēnesi un beidzas paziņojumā norādītajā dienā. Pārdošanas dokumentācija tiek glabāta rajona tiesas kancelejā, un tā ir pieejama visiem, kas interesējas par īpašumu. Lai piedalītos izsolē, tiesu izpildītāja kontā tiek iemaksāts depozīts 10 % apmērā no sākuma piedāvājuma. Kreditors nemaksā depozītu, ja viņa prasījums pārsniedz depozīta summu. Ja solītāju nav vai nav iesniegti derīgi piedāvājumi, vai arī ja pircējs nesamaksā cenu un īpašums netiek piešķirts solītājam, kurš tika pasludināts par pircēju, kreditoram ir tiesības 1 nedēļas laikā no paziņojuma dienas pieprasīt ieplānot jaunu pārdošanu.

Jaunā pārdošana tiek īstenota saskaņā ar pirmās pārdošanas noteikumiem. Agrākais sākuma datums ir vismaz 1 mēnesis pēc pirmās pārdošanas beigām, un sākuma cena ir 90 % no sākuma cenas pirmajā pārdošanā. Ja īpašumu neizdodas pārdot otrajā pārdošanas reizē un 1 nedēļas laikā pēc paziņojuma par pārdošanu netiek saņemts neviens pieprasījums noteikt jaunu sākuma cenu, īpašums tiek izslēgts no mantas kopuma, uz kuru attiecas piespiedu izpilde, un piespiedu atsavināšana tiek atcelta pēc tiesu izpildītāja lūguma.

2. Trešās personas, kuras var veikt pārdošanu

Izpildes procesa ietvaros konfiscēto un apķīlāto mantu tiesu izpildītāji pārdod 1. un 6. punktā aprakstītajā veidā. Vienīgais izņēmums ir kustamā īpašuma pārdošana veikalā vai biržā.

Debitors var piekrist mantas pārdošanai privātā tiesu izpildītāja veikalā par tiesu izpildītāja noteiktu cenu vai privātā tiesu izpildītāja norādītā veikalā, sniedzot rakstisku piekrišanu mantas nodošanai veikalam pārdošanai.

Ja mantu var pārdot biržā, kreditors vai debitors var norādīt biržu, kurā vēlas to pārdot, iesniedzot īpašu rakstisku piekrišanu pārdošanai.

Mantas nodošanu apliecina tiesu izpildītāja un biržas vai veikala vadītāja parakstīts akts. Veikals vai birža attiecīgi par darījumu saņem komisijas maksu 15 % apmērā no pārdošanas cenas, kas tiek ieturēta samaksātās summas saņemšanas brīdī.

Visas summas, kas saņemtas izpildes procesā no debitora, trešās personas, uz kuru attiecas apķīlāšana, pārdošanas procesā iesaistītajiem solītājiem un pircējiem, kā arī no veikaliem vai biržām, kas veikuši kustamās mantas pārdošanu, tiek iemaksātas tiesu izpildītāja kontā.

3. Izsoļu veidi, kam noteikumi var nebūt pilnībā piemērojami

Saskaņā ar Bulgārijas tiesību aktiem izpildes un bankrota procesos nav neviena veida izsoles tiesas ceļā, kam noteikumi nebūtu piemērojami pilnībā. Tomēr noteiktas atšķirības tiesas ceļā īstenojamu izsoļu norises nosacījumos var rasties konkrētu tiesību aktu dēļ.

4. Informācija par aktīvu valsts reģistriem

Bulgārijā tiek uzturēti vairāki aktīvu reģistri.

Īpašumu reģistrs:

to uztur Reģistru aģentūra (Agentsiya po vpisvaniyata), un šis reģistrs ir Bulgārijas nekustamo īpašumu datubāze, kurā atsevišķi īpašumi ir iekļauti sērijās. Šeit ir ieraksti par īpašumtiesībām un citiem aktiem, ar kuriem īpašumtiesības vai citas lietu tiesības uz nekustamo īpašumu tiek atzītas, nodotas, grozītas vai izbeigtas. Īpašumu reģistrā reģistrē nekustamo īpašumu piespiedu atsavināšanas un hipotēkas. Reģistrā fiksē jaunākos ierakstus saistībā ar iepriekš minētajiem apstākļiem un ļauj hronoloģiski izsekot šo apstākļu un reģistrētajos aktos notikušajām izmaiņām. Īpašumu reģistrā var pārbaudīt nekustamo īpašumu īpašumtiesības un īpašniekus, kā arī lietu tiesības un citus nekustamajiem īpašumiem noteiktos ierobežojumus. Reģistru var apskatīt Reģistru aģentūras biroju telpās Bulgārijā vai tiešsaistē, veicot lietotāja reģistrāciju un samaksu, kas noteikta īpašā cenrādī.

Autotransporta līdzekļu valsts reģistrs:

to uztur Iekšlietu ministrija (Ministerstvo na vatreshnite raboti). Reģistrā ir dati par autotransporta līdzekļu reģistrāciju, izmaiņām reģistrēto autotransporta līdzekļu īpašumtiesībās (tai skaitā dati par noslēgtajiem līgumiem), kā arī dati par apķīlāšanu vai citiem noteiktajiem ierobežojumiem.

Oficiāla piekļuve reģistra informācijai ir nodrošināta notāriem, privātajiem un valsts tiesu izpildītājiem.

Izziņas par transportlīdzekļu reģistrāciju vai reģistrācijas atcelšanu tiek izsniegtas transportlīdzekļu īpašniekiem, samaksājot nodevu, ko iekasē Iekšlietu ministrija atbilstīgi Likumam par valsts nodevām (Zakon za darzhavnite taksi).

Nodevu neiekasē, ja informācija par reģistrētiem transportlīdzekļiem tiek sniegta Iekšlietu ministrijai, tiesu iestādēm, iestādēm, kuras atbildīgas par valsts drošību un sabiedrisko kārtību, kā arī Valsts ieņēmumu aģentūras (Natsionalna agentsiya za prihodite) iestādēm, saņemot ex officio pieprasījumu.

Trešām personām informācija par reģistrētajiem transportlīdzekļiem tiek sniegta pēc tiesu iestāžu rīkojuma, pēc tam, kad samaksāta nodeva, ko iekasē Iekšlietu ministrija atbilstīgi Likumam par valsts nodevām.

Bulgārijas Republikas Civilo gaisa kuģu reģistrs:

reģistru uztur Transporta un sakaru ministrijas (Ministerstvo na transporta i saobshteniyata) Civilās aviācijas administrācijas ģenerāldirektorāts (Glavna Direktsiya “Grazhdanska vasduhoplavatelna administratsiya”).

Jebkādi apstākļi, kas attiecas uz īpašumtiesību uz civilo gaisa kuģi nodibināšanu, un visas izmaiņas saistībā ar īpašumtiesību nodošanu, īpašuma vai obligāciju tiesību nodibināšanu un nodošanu, kā arī apgrūtinājumu nodibināšanu ir reģistrēti Bulgārijas Republikas Civilo gaisa kuģu reģistrā.

Darījumi stājas spēkā attiecībā pret trešām personām pēc to ierakstīšanas reģistrā. Ieraksti reģistrā ir informācijas izpaušanas akts attiecībā pret trešām personām, kas rīkojas labā ticībā.

Civilo gaisa kuģu reģistrs ir publiski pieejams Civilās aviācijas administrācijas ģenerāldirektorāta tīmekļvietnē, izņemot informāciju par reģistrētā civilā gaisa kuģa īpašnieku, valdītāju vai turētāju. Civilās aviācijas administrācijas ģenerāldirektorāts izsniedz civilo gaisa kuģu īpašniekiem, turētājiem vai valdītājiem vai to pārstāvjiem reģistrācijas apliecības pēc tam, kad samaksāta Ministru padomes (Ministerski savet) noteiktā nodeva. Sertifikātus, kas apliecina civilo gaisa kuģu īpašnieku, valdītāju vai turētāju identitāti, izsniedz tikai valsts vai tiesu iestādēm, tiesai vai valsts tiesu izpildītājiem, kas īsteno savas likumā noteiktās pilnvaras, vai civilo gaisa kuģu īpašniekiem un to aģentiem.

Bulgārijas Republikas Kuģu reģistrs:

Dažādu kategoriju reģistrējamo kuģu reģistri veido vienotu to kuģu reģistru, kuri kuģo zem Bulgārijas karoga. Tos uztur Transporta un sakaru ministra pārziņā esošās Jūras administrācijas izpildaģentūras (Izpalnitelna agentsiya “Morska administratsiya”) reģionālās struktūrvienības. Reģistrus uztur attiecībā uz:

  1. maziem kuģiem, kuru garums ir līdz 20 metriem (ieskaitot), attiecībā uz upju kuģiem; un līdz 40 bruto tonnām (ieskaitot) attiecībā uz jūras kuģiem;
  2. lieliem kuģiem, kuru garums pārsniedz 20 metrus, attiecībā uz upju kuģiem; un vairāk nekā 40 bruto tonnas (ieskaitot) attiecībā uz jūras kuģiem;
  3. kuģiem, kas nofraktēti, izmantojot berbouta fraktēšanu;
  4. būvniecības stadijā esošiem kuģiem, kuru garums pārsniedz 12 metrus.

Bulgārijas Republikas Kuģu reģistrs ļauj īstenot jurisdikciju un kontroli pār kuģu, kas kuģo zem Bulgārijas karoga, īpašnieku un berbouta fraktētāju identificēšanu, īpašumtiesībām, īpašumu un finanšu apgrūtinājumiem, atsavināšanas tiesību ierobežojumiem un pienākumiem.

Reģistrus uztur gan papīra, gan elektroniskā formātā.

Lai gan reģistri principā ir publiski, piekļuve tajos ievadītajai informācijai ir faktiski ierobežota un regulēta. Publiskā piekļuve reģistriem ir ierobežota, lai nodrošinātu īpašumtiesību pienācīgu aizsardzību. Ieinteresētās personas par maksu var pieprasīt apliecinātus reģistra izrakstus. Kompetentās direkcijas izsniedz reģistra izrakstus personām, kurām ir leģitīmas intereses iegūt informāciju par kuģiem. Iespējams sniegt arī vispārīgu statistisku informāciju par kuģu skaitu un veidiem utt.

Piekļūt datubāzei var Korupcijas apkarošanas un nelikumīgi iegūtas mantas konfiskācijas komisija (Komisiya za protivodeystvie na koruptsiyata i za otnemane na nezakonno pridobitoto imushtestvo), Valsts ieņēmumu aģentūra, Valsts drošības aģentūra (Darzhavna agentsiya “Natsionalna sigurnost”) un Robežpolicija (Granichna politsiya) saskaņā ar divpusējiem līgumiem, kas noslēgti starp attiecīgajām iestādēm un Jūras administrācijas izpildaģentūru. Ir paredzēta iespēja piešķirt pieeju citām iestādēm, kā arī tiesām un valsts tiesu izpildītājiem. Piekļuve iespējama, izmantojot unikālu paroli. Piekļuve tiek nodrošināta, izmantojot ārēju IP adresi un ugunsmūri. Drošības apsvērumu dēļ ir ieviesta funkcija, kas ļauj izsekot katru pieteikšanos sistēmā. Ārējie lietotāji var veikt meklēšanu datubāzē, izmantojot kuģa īpašnieka unikālo ID numuru (ja kuģa īpašnieks ir Bulgārijas valstspiederīgais) vai unikālo ārvalstnieka numuru (ja īpašnieks ir ārvalstnieks), kā arī iegūt no reģistra rediģētus datus. Praksē attiecīgie dati, proti, vai fiziskai personai pieder kuģis, šī kuģa veids un ostas reģistrācijas numurs, ir dati, kas attiecas uz to iestāžu funkcijām, kurām ir piešķirta piekļuve reģistram.

Apstākļi, kas jāreģistrē reģistrā, stājas spēkā attiecībā uz trešām personām tikai pēc to ierakstīšanas.

5. Informācija par datubāzēm kreditoriem debitoru aktīvu vai prasījumu identificēšanai

Lielākā daļa iepriekš uzskaitīto valsts reģistru informācijas ir pilnībā vai daļēji publiska. Dažkārt noteiktiem meklējumiem var tikt piemērota maksa.

Valdības institūcijām un tiesu iestādēm, kā arī tiesām un valsts tiesu izpildītājiem ir pilnīga piekļuve dažādos reģistros ievadītajiem datiem.

6. Informācija par tiešsaistes pārdošanu tiesas ceļā

Kustamo un nekustamo īpašumu, vērtspapīrus papīra formā, atsevišķas uzņēmumu daļas, kā arī rūpnieciskā īpašuma tiesības, uz kurām attiecas piespiedu izpilde, var pārdot atbilstīgi noteikumiem, kas paredzēti elektroniskajai izsolei tiesas ceļā. Pēc izpildes procesā iesaistītās puses rakstveida pieprasījuma tiesu izpildītājs rīko elektronisku izsoli tiesas ceļā.

Elektroniskā izsole tiesas ceļā notiek, izmantojot īpašu Tieslietu ministrijas (Ministerstvo na pravosadieto) tiešsaistes platformu.

Lai piedalītos izsolē, katrs solītājs iemaksā depozītu 10 % apmērā no sākuma piedāvājuma. Solītāji tiek reģistrēti elektroniskajā vidē ar elektronisko parakstu vai tiesu izpildītāju birojā. Solītāju reģistrācija elektroniskajai izsolei ilgst 1 mēnesi un beidzas paziņojumā norādītajā dienā plkst. 17.00.

Elektroniskā izsole tiesas ceļā 7 dienas ir atvērta solīšanai. Izsole beidzas plkst. 17.00 šī perioda pēdējā dienā, ja pēdējās 10 izsoles minūtēs netiek izteikts neviens jauns piedāvājums. Ja izsoles pēdējo 10 minūšu laikā tiek izteikts jauns piedāvājums, izsole tiek automātiski pagarināta vēl par 10 minūtēm, bet ne vairāk kā uz 48 stundām. Izsole beidzas, kad pēdējo 10 minūšu laikā nav ticis izteikts neviens piedāvājums.

Piedāvājumus veic par vienu soli. Pēdējais solītāja izteiktais piedāvājums tiek publicēts tiesas ceļā īstenojamo elektronisko izsoļu tiešsaistes platformā.

Pēc tiesas ceļā īstenojamas elektroniskās izsoles noslēguma platforma automātiski nosūta ziņojumu visiem autorizētajiem solītājiem par pēdējo piedāvājumu attiecībā uz īpašumu.

Pirmajā darba dienā pēc piedāvājumu iesniegšanas beigām tiesu izpildītājs pārbauda visus ar izsoli saistītos apstākļus un sagatavo protokolu, kurā sīki izklāsta visus saņemtos dalības pieteikumus, tai skaitā autorizētos un neautorizētos solītājus, norādot iemeslu, saņemtos piedāvājumus un jebkādu izsoles laikā konstatēto tehnisko problēmu aprakstu, un par pircēju pasludina augstākās cenas solītāju. Elektronisko izsoli uzskata par noslēgtu, kad tiesu izpildītājs ir parakstījis aktu. Akts tiek nekavējoties publicēts vienotajā tiešsaistes platformā, lai nodrošinātu visiem solītājiem piekļuvi tam.

Tieslietu ministrija izveido un uztur vienotu tiešsaistes platformu elektroniskajām izsolēm tiesas ceļā, kurā ir iekļauts tiesas ceļā īstenojamo izsoļu reģistrs un tiesas ceļā īstenojamo izsoļu norises sistēma, kā arī izdod noteikumus par tiesas ceļā īstenojamo elektronisko izsoļu tiešsaistes platformas organizāciju, noteikumiem un darbību.

Tiesas ceļā īstenojamo elektronisko izsoļu tiešsaistes platforma un vienotais mantas apķīlāšanas lēmumu ievades punkts darbosies, pamatojoties uz kopēju informācijas sistēmu. Šī pieeja nodrošina automatizētu datu plūsmu no vienota ievades punkta mantas apķīlāšanas lēmumiem uz pārdošanas moduli un otrādi.

Informācijas sistēma, kas darbojas kā vienots mantas apķīlāšanas lēmumu ievades punkts, ir centralizēta datubāze, kurā apkopoti visi apķīlāšanas lēmumi, kuri pieņemti attiecībā uz kustamo īpašumu un kuri saskaņā ar likumu ir jāreģistrē.

Tieslietu ministrija, Iekšlietu ministrija, Transporta un sakaru ministrija un Zemkopības ministrija (Ministerstvo na zemedelieto) elektroniski apmainās ar datiem par kustamo īpašumu, kas ir jāreģistrē katras iestādes uzturētajos reģistros, izmantojot informācijas sistēmu, kura darbojas kā vienots ievades punkts mantas apķīlāšanas lēmumiem.

Informācijas sistēma, kas Bulgārijā darbojas kā vienots ievades punkts mantas apķīlāšanas lēmumiem, nodrošinās, ka dati par kustamo īpašumu, uz kuru attiecas reģistrācijas prasība un kurš ir apķīlāts izpildes procesā, glabājas vienā centrālajā datubāzē. Piekļuve sistēmai ir pieejama visām kompetentajām iestādēm un personām gan Bulgārijā, gan ārpus tās.

Pamatojoties uz datiem informācijas sistēmā, kas darbojas kā vienots mantas apķīlāšanas lēmumu ievades punkts, Tieslietu ministrija elektroniska administratīvā pakalpojuma veidā nosūta paziņojumus par pieņemtajiem apķīlāšanas lēmumiem. Sistēma arī ļauj veikt pieprasījumus par jebkurai personai veikto apķīlāšanu, ievērojot Likumā par elektronisko pārvaldi (Zakon za elektronnoto upravlenie) noteiktās prasības. Pakalpojumus pieprasa, izmantojot Tieslietu ministrijas elektronisko portālu.

Tieslietu ministrija iekasē maksu par sniegtajiem pakalpojumiem Ministru padomes pieņemtā tarifa noteiktajā apmērā.

Valsts un pašvaldību iestādēm, vietējās pārvaldes iestādēm un amatpersonām, kas pilda valsts funkcijas, oficiāla piekļuve informācijas sistēmai ir bez maksas.

Piezīme.

Informācijas sistēma, tai skaitā informācijas sistēma, kas Bulgārijas Republikā darbojas kā vienots mantas apķīlāšanas lēmumu ievades punkts, un tiesas ceļā īstenojamo elektronisko izsoļu tiešsaistes platforma, tiks atvērta 2023. gada 1. jūlijā.

Lapa atjaunināta: 05/10/2023

Šīs lapas dažādās valodu versijas uztur attiecīgās dalībvalstis. Tulkojumu veic Eiropas Komisijas dienestā. Varbūtējās izmaiņas, ko oriģinālā ieviesušas kompetentās valsts iestādes, iespējams, nav atspoguļotas tulkojumos. Eiropas Komisija neuzņemas nekādas saistības un atbildību par datiem, ko satur šis dokuments, vai informāciju un datiem, uz kuriem šajā dokumentā ir atsauces. Lūdzam skatīt juridisko paziņojumu, lai iepazītos ar autortiesību noteikumiem, ko piemēro dalībvalstī, kas ir atbildīga par šo lapu.

Izsoles tiesas ceļā - Čehija

1. Izsoles rīkojuma publicēšana un cenu noteikšana saistībā ar konfiscēto aktīvu pārdošanu

Paziņojumus par izsoli izvieto uz tiesu izpildītāja oficiālā ziņojumu dēļa vai attiecīgā gadījumā publisko ar pašvaldības iestādes starpniecību. Tos publicē arī Izsoļu portālā (Portál dražeb) (Saite atveras jaunā logāhttp://www.portaldrazeb.cz) un Centrālajā izpildes reģistrā (Centrální evidence exekucí) (Saite atveras jaunā logāhttp://www.ceecr.cz).

Nekustamā īpašuma izsolēs tiesu izpildītājs ieceļ ekspertu, lai noskaidrotu īpašuma normālo vērtību, kas ietver visu, kas pieder pie šā īpašuma un ar šo īpašumu saistītās individuālās tiesības un defektus. Pamatojoties uz eksperta ziņojumu, tiesu izpildītājs nosaka īpašuma vērtību. Pamatojoties uz šo aplēsi, tiek aprēķināta rezerves cena, kas atbilst divām trešdaļām no pirmajā izsolē iegūtās cenas.

Kustamam īpašumam vērtību nosaka saskaņā ar Cenu likumu Nr. 526/1990 vai pamatojoties uz tiesu izpildītāja aplēsēm. Ja minētās personas zināšanas un pieredze nav pietiekama, tiek iecelts eksperts novērtējuma sagatavošanai. Rezerves cena tad atbilst vienai trešdaļai no iegūtās cenas.

2. Trešās personas, kuras var vadīt izsoli

Čehijas Republikā ir divi izpildes panākšanas veidi.

  • Izpilde

3. Izsoļu veidi, uz kuriem atsevišķi noteikumi var neattiekties pilnībā

Visas tiesas izsoles reglamentē attiecīgie noteikumi Likumā Nr. 99/1963 (Civilprocesa kodekss), Likumā Nr. 120/2001 (Izpildes kodekss) un Īstenošanas dekrētā Nr. 418/2001 par izpildes un citu darbību veikšanas procedūrām.

4. Informācija par īpašuma valsts reģistriem

Aktīvus reģistrē šādos publiskajos reģistros:

  • nekustamu īpašumu: Zemesgrāmatā (katastr nemovitostí);
  • kustamu īpašumu: Transportlīdzekļu reģistrā (registr vozidel), Kuģu reģistrā (plavební rejstřík) un Gaisa kuģu reģistrā (letecký rejstřík);
  • vērtspapīrus: Centrālajā vērtspapīru depozitārijā (Centrální depozitář cenných papírů).

5. Informācija par datubāzēm, ko izmanto kreditori, lai identificētu parādnieku aktīvus vai prasījumus

Parādnieku saraksts tiek glabāts Čehijas Republikas Centrālajā parādnieku reģistrā (Centrální registr dlužníků České republiky) (Saite atveras jaunā logāhttp://www.centralniregistrdluzniku.cz), ar kuru var iepazīties kreditori un parādnieki. Lai iegūtu šo informāciju, ir jāreģistrējas. Reģistrācija ir bezmaksas.

6. Cita informācija par pārdošanu tiešsaistē tiesas ceļā

Izsoles vieta, kas var būt arī portāls, vienmēr jānorāda izsoles paziņojumā. Tomēr valstij nav oficiāla domēna izsoļu rīkošanai. Neoficiāli izsoļu rīkošanas portāli ir Saite atveras jaunā logāhttps://www.exdrazby.czSaite atveras jaunā logāhttp://www.okdrazby.cz un Saite atveras jaunā logāhttp://www.drazby-exekutori.cz. Lai piedalītos izsolē, dalībniekiem jāveic identitātes pārbaude un jāiemaksā drošības nauda.

Lapa atjaunināta: 05/10/2023

Šīs lapas dažādās valodu versijas uztur attiecīgās dalībvalstis. Tulkojumu veic Eiropas Komisijas dienestā. Varbūtējās izmaiņas, ko oriģinālā ieviesušas kompetentās valsts iestādes, iespējams, nav atspoguļotas tulkojumos. Eiropas Komisija neuzņemas nekādas saistības un atbildību par datiem, ko satur šis dokuments, vai informāciju un datiem, uz kuriem šajā dokumentā ir atsauces. Lūdzam skatīt juridisko paziņojumu, lai iepazītos ar autortiesību noteikumiem, ko piemēro dalībvalstī, kas ir atbildīga par šo lapu.

Izsoles tiesas ceļā - Igaunija

1. Publiskošana un cenu noteikšana izņemtu aktīvu pārdošanas gadījumā

Izņemtus aktīvus pārdod Saite atveras jaunā logātiesu izpildītājs. Izņemti aktīvi nav jāpārdod izsolē, ja debitors un prasītājs vienojas par prasības apmierināšanu, t. i., ja tiek panākta vienošanās, ka prasību, kuras izpilde tiek panākta izpildes procesā, var apmierināt citādi. Šāda vienošanās jāpanāk ar visiem prasītājiem. Vienošanās jāpaziņo tiesu izpildītājam; pretējā gadījumā tiesu izpildītājs turpinās parastās procesuālās darbības.

Ja parāda izpildes pieteikumus iesnieguši dažādi kreditori dažādiem tiesu izpildītājiem un debitora nekustamo īpašumu jau ir izņēmis viens no tiesu izpildītājiem, cits tiesu izpildītājs, kurš sācis izpildes procesu, nevar izņemt reģistrēto debitora nekustamo īpašumu, kamēr pirmais tiesu izpildītājs nav atcēlis tā izņemšanu.

Izsolē pārdoto aktīvu vērtību un sākumcenu nosaka eksperts.

Tiešsaistes izsoles rīko īpašā tiešsaistes Saite atveras jaunā logāizsoļu vidē. Paziņojumu par izsoli publicē vismaz desmit dienas pirms izsoles oficiālajā laikrakstā Saite atveras jaunā logāAmetlikud Teadaanded un internetā. Tiesu izpildītājs var arī publicēt paziņojumu laikrakstā, kas tiek pārdots izsoles reģionā. Pēc prasītāja vai debitora lūguma tiesu izpildītājs publicē paziņojumu citās publikācijās par prasītāja vai debitora līdzekļiem.

Interesentiem ir tiesības pārbaudīt izsolītos aktīvus, sākot no paziņojuma publicēšanas brīža līdz izsoles sākumam. Interesentiem ir arī tiesības pārbaudīt pieteikumus, kas iesniegti attiecībā uz izsolītajiem aktīviem, un ar aktīviem saistītos sertifikātus, tostarp vērtējuma ziņojumus. Ja aktīvus pārdod izpildes procesā, ne tiesu izpildītājs, ne debitors nav atbildīgs par pārdoto aktīvu defektiem. Tas neizslēdz iespējamu tiesu izpildītāja vai debitora atbildību par nelikumīgi izraisītiem bojājumiem. Tiesu izpildītājs nosaka laiku, kad aktīvus var pārbaudīt. Ja aktīvi ir debitora īpašumā, debitoram ir tiesības pieprasīt, lai pārbaude notiek termiņā, kas noteikts attiecībā uz izpildes darbībām. Tiesu izpildītājam ir jāņem vērā īpašnieka intereses.

Ja vairākas personas izrāda interesi par izsolītajiem aktīviem, tās visas var piedalīties solīšanā ar nosacījumu, ka tās ir pienācīgi reģistrējušās izsolei. Solīšana sākas ar sākumcenu, un dalībnieki var izteikt piedāvājumus, ievērojot solīšanas soli un izsolei noteikto termiņu. Ja tiek izteikts jauns piedāvājums pagarinājuma laikposmā pirms izsoles beigām, izsoles beigas tiek atliktas uz pagarinājuma laikposmu, un izsole turpinās tik ilgi, kamēr tiek izteikti piedāvājumi. Pagarinājuma laikposms ir no 1 līdz 60 minūtēm. Tiešsaistes izsolē visaugstāko piedāvājumu, kas izteikts izsoles vidē līdz izsoles beigām, atzīst par vislabāko piedāvājumu. Vislabākais piedāvājums tiek paziņots izsoles vidē nākamajā darbdienā pēc izsoles dienas.

Tiesu izpildītājs var noteikt izsoles dalībniekiem drošības naudu par summu līdz desmit (10) procentiem no sākumcenas. Ja ir noteikta drošības nauda, personai, kura vēlas piedalīties izsolē, tā ir jāsamaksā. Drošības naudu var samaksāt elektroniski, t. i., ar internetbankas starpniecību, to pārskaitot uz tiesu izpildītāja norādīto kontu, vai izsoles vidē ar maksājumu pakalpojumu sniedzēja starpniecību. Mutiskās izsolēs drošības naudu, kuras summa nepārsniedz EUR 640, var samaksāt skaidrā naudā.

2. Trešās personas, kuras var īstenot pārdošanas darbību

Kustamus un nekustamus aktīvus, kas izņemti izpildes vai bankrota procesā, pārdod tiesu izpildītāji. Vienkāršotas izsoles rīko personas, kuras pilnvarojusi Saite atveras jaunā logāBankrota lietu tiesu izpildītāju un pilnvaroto kamera. Maksātnespējīgā parādnieka mantu pārdod izsolē saskaņā ar procedūru, kas noteikta Izpildes procesa kodeksā, un šo pārdošanu veic tiesu izpildītāji.

3. Izsoļu veidi, kam noteikumi var nebūt piemērojami pilnā apjomā

Igaunijas izpildes un bankrota procesos nav izsoļu veidu, kam iepriekš izklāstītie noteikumi ir piemērojami tikai daļēji. Tomēr var būt dažas izsoļu rīkošanas nosacījumu atšķirības, kas izriet no īpašiem tiesību aktiem.

4. Informācija par aktīvu valsts reģistriem

Igaunijā ir turpmāk minētie reģistri.

  • Saite atveras jaunā logāZemes e-reģistrs ir elektronisks pakalpojums, kas ļauj ātri un ērti pārbaudīt vispārējus datus par reģistrētu nekustamo īpašumu, to platību un īpašniekiem, īpašumam piemērojamiem ierobežojumiem un nostiprinātām hipotēkām. Lai izmantotu šo pakalpojumu, lietotājam jābūt identificētam. Sīkākiem datiem, kas ierakstīti dažādos Zemes reģistra nodalījumos, var piekļūt, samaksājot cenrādī norādīto maksu.
  • Saite atveras jaunā logāĒku reģistrs ir publisks elektronisks reģistrs, kura mērķis ir apkopot, glabāt un publicēt informāciju par ēkām, kas tiek būvētas vai tiek izmantotas.
  • Saite atveras jaunā logāTransporta reģistrs sniedz informāciju par transportlīdzekļiem un piekabēm. Transporta reģistrs ir publiska elektroniska datubāze, tomēr piekļuve dažiem tajā ietvertajiem datiem (piemēram, informācijai par transportlīdzekļu īpašniekiem) ir ierobežota.
  • Saite atveras jaunā logāVērtspapīru reģistrs ir Igaunijas Centrālā vērtspapīru reģistra elektroniskā pakalpojumu vide, kura ir paredzēta gan uzņēmumiem, gan privātpersonām un kurā var veikt meklējumus un ātri iegūt informāciju par vērtspapīriem un vērtspapīru kontiem, kas ierakstīti reģistrā, atbilstoši konkrētiem saskaņotiem ierobežojumiem. Lai izmantotu šo pakalpojumu, lietotājam jābūt identificētam.
  • Darījumdarbības e-reģistrs ietver datus par visām Igaunijā reģistrētajām juridiskajām personām. Papildus uzņēmumiem, bezpeļņas asociācijām un fondiem ir iespējams arī piekļūt datiem par valsts un pašvaldību iestādēm, publisko tiesību juridiskām personām un konstitucionālām institūcijām. Ikviens, kurš piesakās, izmantojot savu personas apliecību, var bez maksas aplūkot datus par sevi.
  • Saite atveras jaunā logāLaulāto mantisko attiecību reģistrs ietver datus par izvēlēto mantisko attiecību veidu un laulāto parakstītajiem mantisko attiecību līgumiem. Laulāto mantisko attiecību reģistrā ierakstītā informācija ir publiska un pieejama ikvienam bez maksas, izmantojot e-pakalpojumu.
  • Saite atveras jaunā logāKuģu reģistrs ir elektronisks reģistrs, kas ietver informāciju par reģistrētajiem kuģiem un būvniecības procesā esošiem kuģiem, kā arī ar tiem saistītām lietu tiesībām. Kuģu reģistrā ierakstītie dati ir publiski, un tiem ir juridisks spēks. Dati ir pieejami ikvienam bez maksas.
  • Saite atveras jaunā logāGaisa kuģu reģistrs ir paredzēts to datu apkopošanai un apstrādei, kas vajadzīgi, lai varētu reģistrēt un identificēt gaisa kuģus.
  • Saite atveras jaunā logāKredītu reģistrs ir Creditinfo oficiālais reģistrs un vienīgais reģistrs Igaunijā, kas ietver konsekventu augstas kvalitātes informāciju par maksājumiem, kuriem iestājies saistību neizpildes termiņš. Reģistru 2001. gadā izveidoja Igaunijas bankas. Meklējumus reģistrā var veikt par maksu.
  • Meklējumus var veikt bez maksas Saite atveras jaunā logāpatentu un preču zīmju publiskajos reģistros.

5. Informācija par datubāzēm, kas ļauj kreditoriem identificēt debitoru aktīvus vai prasījumus

Lielākā daļa informācijas iepriekš uzskaitītajos valsts reģistros ir pilnīgi vai daļēji publiska. Lai veiktu meklējumu, personai var būt nepieciešams identificēties, izmantojot personas apliecību, mobilo identifikāciju vai ar bankas starpniecību. Par dažiem meklējumiem var tikt iekasēta maksa.

Tiesu izpildītājiem un pilnvarotajiem bankrota procesos jāiesniedz autorizācijas pieteikums, lai iegūtu elektronisku piekļuvi tiem vajadzīgajiem datiem dažādos reģistros.

6. Informācija par tiesu iestāžu pārdošanas darbībām tiešsaistē

Izsolēs, kas notiek izpildes procesos, izņemtos nekustamos un kustamos aktīvus pārdod saskaņā ar tiesību aktiem. Tiešsaistes izsoles ir aplūkojamas un pieejamas īpašajā Saite atveras jaunā logāizsoļu vidē. Publisko izsoļu vidi pārvalda Saite atveras jaunā logāBankrota lietu tiesu izpildītāju un pilnvaroto kamera.

Paziņojumu par izsoli publicē vismaz desmit (10) dienas (nekustama īpašuma gadījumā – vismaz divdesmit (20) dienas) pirms izsoles oficiālajā laikrakstā Ametlikud Teadaanded un internetā. Tiesu izpildītājs var arī publicēt paziņojumu laikrakstā, kas tiek pārdots izsoles reģionā. Pēc prasītāja vai debitora lūguma tiesu izpildītājs publicē paziņojumu citās publikācijās par prasītāja vai debitora līdzekļiem.

Personai, kura vēlas piedalīties konkrētā izsolē, jāreģistrējas izsolei saskaņā ar noteikumiem un līdz beigu termiņam, kas norādīts izsoles paziņojumā, un jāsamaksā drošības nauda, ja tas ir nosacījums dalībai izsolē un ja persona nav ar likumu atbrīvota no drošības naudas. Piedāvājumus var izteikt izsolei reģistrētie dalībnieki, kuriem ir vajadzīgā tiesībspēja un rīcībspēja un kuru tiesības piedalīties izsolē nav juridiski vai citādi ierobežotas. Pieteikums par dalību publiskā izsolē ir jāparaksta digitāli vai pašrocīgi. Dalības pieteikumu var iesniegt, to nosūtot pa e-pastu tiesu izpildītājam uz izsoles paziņojumā norādīto adresi vai augšupielādējot izsoles vidē. Dalības pieteikumam nav jābūt šifrētam, bet precīzu reģistrācijas procedūru nosaka tiesu izpildītājs. Mutiskas izsoles gadījumā aploksnei jābūt aizzīmogotai. Lai izteiktu piedāvājumu tiešsaistes izsoļu vidē, dalībniekam jāpiesakās, izmantojot personas apliecību vai mobilo identifikāciju vai ierakstot lietotājvārdu un paroli.

Vajadzīgos maksājumus (drošības naudu, izmaksas, pirkuma cenu u. c.) var samaksāt elektroniski ar internetbankas starpniecību, tos pārskaitot uz tiesu izpildītāja norādīto bankas kontu, vai izsoles vidē ar maksājumu pakalpojumu sniedzēja starpniecību.

Solītājam jāreģistrējas izsolei līdz tās sākumam. Visi solītāji tiek informēti par izsoles sākumu. Solītājiem pa e-pastu nosūta paziņojumu par izsoles sākumu. Interesenti var sekot līdzi izsoles norisei publiskajā izsoļu vidē. Piedāvājumus var izteikt noteiktā termiņā (eBay modelis). Izsoles dalībniekiem ir pieejams lietotāja atbalsts (igauņu, krievu un angļu valodā). To solītāju anonimitāte, kuri piedalās izsolē, tiek nodrošināta līdz izsoles beigām.

Publiskas izsoles, kas tiek organizētas starp dalībvalstīm, veicina ES dalībvalstu sabiedrības un uzņēmumu savstarpējās attiecības, palielina izsoļu pārredzamību un piesaista lielāku dalībnieku skaitu. Šādas izsoles var arī saīsināt aktīvu pārdošanai vajadzīgo laiku.

Lapa atjaunināta: 05/01/2022

Šīs lapas dažādās valodu versijas uztur attiecīgās dalībvalstis. Tulkojumu veic Eiropas Komisijas dienestā. Varbūtējās izmaiņas, ko oriģinālā ieviesušas kompetentās valsts iestādes, iespējams, nav atspoguļotas tulkojumos. Eiropas Komisija neuzņemas nekādas saistības un atbildību par datiem, ko satur šis dokuments, vai informāciju un datiem, uz kuriem šajā dokumentā ir atsauces. Lūdzam skatīt juridisko paziņojumu, lai iepazītos ar autortiesību noteikumiem, ko piemēro dalībvalstī, kas ir atbildīga par šo lapu.

Izsoles tiesas ceļā - Grieķija

1. Publicēšana un cenas noteikšana apķīlātu aktīvu pārdošanai‏

Apķīlāšana notiek, kad tiesu izpildītājs izņem kustamo īpašumu (Civilprocesa kodeksa 954. pants) vai apķīlā nekustamo īpašumu, kas ir debitora īpašumā, vai debitora lietu tiesības uz nekustamo īpašumu (Civilprocesa kodeksa 992. pants), sagatavojot ziņojumu pieauguša liecinieka klātbūtnē. Apķīlātā īpašuma vērtību nosaka tiesu izpildītājs vai eksperts, ko tiesu izpildītājs nolīdzis šim nolūkam pēc saviem ieskatiem. Nekustamā īpašuma tirgus vērtība jānosaka neatkarīgam ekspertam.

Apķīlāšanas ziņojumā:

  1. jāiekļauj apķīlātā kustamā īpašuma precīzs apraksts, lai nerastos šaubas par tā identitāti;
  2. jāmin tiesu izpildītāja vai eksperta veiktais apķīlātā īpašuma novērtējums;
  3. jānorāda sākotnējā piedāvājuma cena, kurai attiecībā uz nekustamo īpašumu ir jābūt vienādai ar apķīlātā īpašuma tirgus vērtību;
  4. jāmin izpildu dokuments, kas ir izpildes pamatā, debitoram iesniegtais rīkojums un summa, par kādu īpašums apķīlāts;
  5. jāmin izsoles datums, kam jābūt septiņus (7) mēnešus pēc apķīlāšanas pabeigšanas, bet ne vēlākam par astoņiem (8) mēnešiem pēc minētā datuma, kā arī izsoles vieta un izsolītāja vārds vai nosaukums.

Desmit (10) dienas pēc apķīlāšanas Valsts pašnodarbināto personu fonda Tiesas publikāciju biļetena Juristu apdrošināšanas sadaļas izsoļu publicēšanas tīmekļa vietnē jābūt publicētam izrakstam no apķīlāšanas ziņojuma, norādot personas, kura pieprasa izpildi, un personas, pret kuru tiek vērsta izpilde, pilnu vārdu un uzvārdu, apķīlāto aktīvu īsu aprakstu, solīšanas sākumcenu, izsolītāja vārdu un uzvārdu vai nosaukumu un precīzu adresi, kā arī izsoles vietu, datumu un laiku.

Izsole nedrīkst notikt, kamēr nav izpildītas iepriekš minētās formalitātes; pretējā gadījumā tā nebūs spēkā.

2. Trešās personas, kam ir tiesības veikt pārdošanu

Apķīlāto kustamo īpašumu publiski izsola elektroniskā platformā, klātesot apķīlāšanas vietas apgabala notāram, kurš iecelts izsolei (Civilprocesa kodeksa 959. pants). Apķīlāto nekustamo īpašumu izsola arī elektroniskā platformā, klātesot nekustamā īpašuma atrašanās vietas apgabala notāram, kurš iecelts izsolei (Civilprocesa kodeksa 998. pants).

Izsole notiek, iesniedzot elektroniskus solījumus, tiklīdz solītāji ir iesnieguši solījuma nodrošinājumu un ir sertificēti elektroniskajās sistēmās saskaņā ar Civilprocesa kodeksa 959. pantu. Izsoles notiek darba dienās un jo īpaši trešdienās, ceturtdienās un piektdienās, tā rajona civillietu tiesā, kurā notikusi apķīlāšana.

3. Izsoļu veidi, kam noteikumi var nebūt piemērojami pilnā apjomā

Īpašu aktīvu apķīlāšana (Civilprocesa kodeksa 1022.–1033. pants):

ir iespējams apķīlāt arī personas, pret kuru tiek vērsta piedziņa, īpašumtiesības, ko nevar apķīlāt atbilstoši Civilprocesa kodeksa 953. panta 1. un 2. punktā un 982. un 992. pantā noteiktajai procedūrai, jo īpaši intelektuālā īpašuma tiesības, patentu tiesības, filmu autoratlīdzības un prasījumus pret trešām personām, kas ir atkarīgi no pretizpildījuma, ar nosacījumu, ka materiālās tiesību normas atļauj šādu tiesību nodošanu (Civilprocesa kodeksa 1022. pants).

Ja ir izdots rīkojums apķīlātās tiesības pārdot izsolē, rajona civillietu tiesa ieceļ izsolītāju (Civilprocesa kodeksa 1026. pants), un ir piemērojami spēkā esošie noteikumi par kustamā īpašuma izsolīšanu.

4. Informācija par valsts aktīvu reģistriem

Valsts aktīvu reģistri nepastāv.

5. Informācija par datubāzēm, kas ļauj kreditoriem identificēt debitoru materiālos aktīvus vai prasījumus.

Nav datubāžu, ko varētu izmantot, lai identificētu parādnieku materiālos aktīvus vai prasījumus. Valsts ieņēmumu neatkarīgā iestāde (Anexártiti Archí Dimosíon Esódon — Saite atveras jaunā logāAADE) uztur tikai centrālo sistēmu. Šai sistēmai var piekļūt tikai dažas iestādes (valsts prokuratūra, nodokļu dienests, Nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas iestāde u.c.), un tā uzrāda banku kontus Grieķijas bankās.

6. Informācija par tiesu iestāžu rīkotām tiešsaistes izsolēm

Kopš 2018. gada sākuma visas izsoles notiek elektroniski platformā Saite atveras jaunā logāeauction.gr.

Lapa atjaunināta: 04/07/2023

Šīs lapas dažādās valodu versijas uztur attiecīgās dalībvalstis. Tulkojumu veic Eiropas Komisijas dienestā. Varbūtējās izmaiņas, ko oriģinālā ieviesušas kompetentās valsts iestādes, iespējams, nav atspoguļotas tulkojumos. Eiropas Komisija neuzņemas nekādas saistības un atbildību par datiem, ko satur šis dokuments, vai informāciju un datiem, uz kuriem šajā dokumentā ir atsauces. Lūdzam skatīt juridisko paziņojumu, lai iepazītos ar autortiesību noteikumiem, ko piemēro dalībvalstī, kas ir atbildīga par šo lapu.

Izsoles tiesas ceļā - Spānija

1.  Izņemtu aktīvu pārdošanas reklamēšana un vērtības noteikšana

Izsoles reklamē, publicējot paziņojumus Saite atveras jaunā logāB.O.E. (Boletín Oficial del Estado, Valsts Oficiālā Vēstneša) portāla Administración de Justicia (Tiesu administrācijas) sadaļā un tieši Saite atveras jaunā logāizsoļu portālā.

Novērtēšanu veic šim nolūkam ieviestā tiesas procesā (Civilprocesa likuma (Ley de Enjuiciamiento Civil, LEC) 637. pants), ieceļot ekspertus. Dažreiz novērtēšana nav vajadzīga, jo vērtība izsoles mērķiem jau ir noteikta, piemēram, piespiedu atsavināšanas laikā. Novērtēšana nav vajadzīga arī brīvprātīgās izsolēs, kurās aktīvus var izlikt pārdošanā, nenosakot minimālo cenu vai bez aplēstās vērtības, vai par vērtību, ko piedāvājušas puses.

2.  Trešās personas, kuras var veikt pārdošanas darbības

Saskaņā ar Spānijas tiesību aktiem pārdošanu var arī veikt speciālas personas vai struktūras, gan publiskas, gan privātas, un, ja tam piekrīt tiesas iestāde, pārdošanai vai izsolei jānotiek atbilstoši konkrētās struktūras noteikumiem, ja vien tie nav pretrunā izpildes mērķim vai mērķim aizsargāt gan personas, kas pieprasa izpildi, gan personas, pret kuru izpilde tiek vērsta, intereses atbilstoši LEC 641. pantam.

Iepriekš minētā panta pirmā daļa paredz, ka šīs funkcijas var uzņemties juristu asociācijas (Colegios de Procuradores), kas ir arī izveidojušas savu Saite atveras jaunā logāelektronisko izsoļu portālu šim nolūkam.

Ir arī gadījumi, kad tiešu pārdošanu veic maksātnespējas administratori maksātnespējas procedūras likvidācijas posmā.

3.  Izsoļu veidi, kam noteikumi var nebūt piemērojami pilnā apjomā

Pašlaik izsoļu portālā tiek reklamētas visas izsoles — gan tiesu iestāžu rīkotās, gan notāru pārvaldītās —, kas notiek Spānijā, bet tas neattiecas uz administratīvām izsolēm (piemēram, Valsts kases vai sociālā nodrošinājuma iestāžu izsolēm), lai gan ir plānots nākotnē tās iekļaut minētajā portālā.

Portālā nereklamē arī pārdošanu, par kuru jau paziņojušas speciālas struktūras, pārdošanu maksātnespējas procesā, kurā tiesa ir apstiprinājusi cita veida atsavināšanu, un pārdošanu izpildes procesā, kurā puses savstarpēji vienojas par cita veida atsavināšanu, parakstot pārdošanas līgumu (LEC 640. pants).

4.  Informācija par valsts aktīvu reģistriem

  • Zeme un īpašums. Īpašuma reģistru pienākums ir sniegt informāciju par zemi un īpašumu, kas izlikts pārdošanai izsolē, piemēram, par īpašuma īpašnieku, fizisko stāvokli, atrašanās vietu un tiesībām uz zemi vai īpašumu vai tā apgrūtinājumiem, piemēram, lietojuma tiesībām attiecībā uz zemi vai īpašumu.
  • Kustamais īpašums. Ir arī kustamā īpašuma reģistrs, kurā ietverti dati par gaisa kuģiem, kuģiem, automobiļiem un citiem transportlīdzekļiem ar dzinējiem, rūpnieciskām mašīnām, darījumdarbības telpām un ražošanas līdzekļiem, utt.
  • Citi aktīvu reģistri. Informācija par konkrētiem aktīviem tiek publiskota īpašā veidā, ņemot vērā to specifiku; kā piemēru var minēt nemateriālos aktīvus, par kuriem informāciju glabā Spānijas Patentu un preču zīmju birojs.

5.  Informācija par datubāzēm, kurās kreditori var identificēt debitoru aktīvus vai tiesības

Šim mērķim ir paredzēts īpašumu reģistrs un kustamo īpašumu reģistrs, jo abi sniedz informāciju par aktīvu īpašniekiem un visiem aktīvu kreditoriem.

Datus ir iespējams aplūkot arī Saite atveras jaunā logāZemes reģistra tīmekļa vietnē. Ja ir publicēta Zemes reģistra atsauce uz izsolē pārdodamo aktīvu, izsoļu portāls ģenerē saiti, kas ļauj parādīt aktīvu ar satelīta starpniecību, izmantojot tādas platformas kā, piemēram, Google Earth.

6.  Informācija par tiesu iestāžu pārdošanas darbībām tiešsaistē

Saite atveras jaunā logāIzsoļu portāls

Lapa atjaunināta: 17/01/2024

Šīs lapas dažādās valodu versijas uztur attiecīgās dalībvalstis. Tulkojumu veic Eiropas Komisijas dienestā. Varbūtējās izmaiņas, ko oriģinālā ieviesušas kompetentās valsts iestādes, iespējams, nav atspoguļotas tulkojumos. Eiropas Komisija neuzņemas nekādas saistības un atbildību par datiem, ko satur šis dokuments, vai informāciju un datiem, uz kuriem šajā dokumentā ir atsauces. Lūdzam skatīt juridisko paziņojumu, lai iepazītos ar autortiesību noteikumiem, ko piemēro dalībvalstī, kas ir atbildīga par šo lapu.

Izsoles tiesas ceļā - Francija

1. Sludinājumi par konfiscētajiem aktīviem un to cenas noteikšana

A. Sagatavošanās darbības pirms piespiedu izsoles

Kreditoram ir jāizsludina nekustamā īpašuma piespiedu izsole:

  • izmantojot paziņojumus, kas izvietoti vietā, kura ir viegli pieejama sabiedrībai tiesas telpās; paziņojumā jānorāda konfiscētais nekustamais īpašums, jāsniedz kopsavilkums (veids, apdzīvotība, visa informācija par tā platību) un jānorāda sākuma cena;
  • ar vienkāršotu paziņojumu, ko izvieto pie pārdodamā īpašuma ieejas;
  • ievietojot paziņojumu vietēja mēroga laikrakstā, kurā tiek publicēti juridiski paziņojumi.

Kreditors uz savu atbildību vai ar tiesas atļauju var ievietot papildu sludinājumus.

Attiecībā uz kustamā īpašuma piespiedu izsoli sludinājumam ir jābūt paziņojumu veidā, kas izvietoti parādnieka dzīvesvietas pašvaldības mītnē, kā arī izsoles vietā.

Profesionālis, kurš veiks izsoli, var ievietot papildu sludinājumus savā tīmekļa vietnē vai – tiesas noteiktu izsolītāju (commissaires-priseurs judiciaires) gadījumā – attiecīgās šīs profesijas tīmekļa vietnēs: Saite atveras jaunā logāhttps://www.interencheres.com/ vai Saite atveras jaunā logāhttps://www.interencheres.com/, vai izvietojot sludinājumu presē, prospektā vai katalogā. Sludinājumā var ietvert aktīvu aprakstu un to aplēsto vērtību.

Īpašumu, kas tiek pārdots publiskā izsolē, pārdošanas laikā piedāvā tiesas noteikts izsolītājs vai pilnvarotais par pārdošanu atbildīgais profesionālis Var organizēt iepriekšēju īpašuma apskati.

Konfiscēto nekustamo īpašumu var apmeklēt tiesneša noteiktajos datumos un laikā (Civilprocesa izpildes kodeksa [CPCE] R. 322.-26. pants), un apmeklētājus pavada tiesu izpildītājs. Pārdošanas nosacījumus, kas jo īpaši ietver oficiālu ziņojumu par pārdoto aktīvu aprakstu, kā to noteicis tiesu izpildītājs, kā arī galvenos pārdošanas noteikumus var brīvi skatīt par pārdošanu atbildīgās apgabaltiesas kancelejā (greffe du tribunal judiciaire) vai – saskaņā ar nosacījumiem – advokātu birojā.

B. Sākuma cena un izsoles norise

Gadījumos, kas saistīti ar īpašuma konfiskāciju, attiecīgais kreditors ir atbildīgs par pārdošanas nosacījumu sagatavošanu. Kreditors nosaka sākuma cenu, kuru parādnieks tomēr var apstrīdēt; pēc tam tiesnesim pēc iepriekšējas uzklausīšanas (audience d’orientation) ir jāpieņem nolēmums.

Gadījumos, kas saistīti ar kustamā īpašuma konfiskāciju, par izsoli atbildīgais profesionālis brīvi nosaka izsoles sākuma cenu. Par izsoli atbildīgais profesionālis var pieprasīt eksperta pakalpojumus, lai, ja nepieciešams, aplēstu īpašuma vērtību.

Attiecībā uz kustamā īpašuma izsolēm īpašums tiek piešķirts solītājam, kurš pēdējais solījis visaugstāko cenu. Jāatzīmē, ka izsoles nav ierobežotas laikā, un īpašums tiek piešķirts tikai pēc izsoles noslēgšanas ar trim izsaukumiem. Lai piedalītos izsolē, nav jāiesniedz nekāda garantija vai nodrošinājums.

Gadījumos, kas saistīti ar konfiscētiem nekustamiem aktīviem, tiek izmantota pieaugošu solījumu sistēma, kurā katrs nākamais cenas solījums ir lielāks par iepriekšējo; izsole tiek pārtraukta pēc 90 sekundēm pēc pēdējā cenas solījuma (šo laiku skaita, izmantojot redzamu un dzirdamu metodi, kas informē sabiedrību par katru pagājušo sekundi).

Ikvienam, kurš vēlas piedalīties izsolē, ir pienākums iesniegt savam advokātam neatmaksājamu drošības naudu, kas iemaksāta bankas kontā, vai bankas čeku, kas izmaksājams saņēmējam (séquestre) vai Noguldījumu un sūtījumu fondam (Caisse des Dépôts et Consignations), kas veido 10% no sākuma cenas summas (šī summa nedrīkst būt mazāka par 3 000 EUR). Izsoles beigās šī summa tiek atgriezta solītājam, ja tas netiek atzīts par solītāju, kurš uzvarējis izsolē.

2. Trešās personas, kurām ir atļauts veikt pārdošanu

Tiesas noteikti izsolītāji, notāri, zvērināti preču mākleri un tiesu izpildītāji ir vienīgie profesionāļi, kuri ir tiesīgi organizēt kustamā īpašuma (jo īpaši konfiscēta kustamā īpašuma) publiskās tiesu izsoles.

Nekustamā īpašuma izsoles tiek veiktas tikai civillietu tiesas izpildes tiesā (tribunal judiciaire) .

3. Tiesu izsoles veidi, uz kuriem noteikumi attiecas tikai daļēji

Gadījumos, kas saistīti ar kustamo īpašumu, var notikt brīvprātīga pārdošana publiskajās izsolēs, un uz tām attiecas daudz elastīgāki noteikumi nekā uz tiesu izsolēm. Tiek piemērots Komerckodeksa L. 321-1. un turpmākie panti, kā arī R. 321-1. un turpmākie panti. Brīvprātīga pārdošana neattiecas uz piespiedu izpildes procedūrām, ko nosaka tiesu iestādes.

Attiecībā uz nekustamo īpašumu pārdošanu var noteikt kā kopīpašuma pārdošanu izsolē vai to var norīkot maksātnespējas tiesnesis pret īpašnieku vērstas kolektīvas procedūras ietvaros. Abos gadījumos pārdošanas noteikumi ir noteikti tiesas nolēmumā, ar kuru tiek uzdots veikt pārdošanu.

4. Informācija par valsts īpašumu reģistriem

Gadījumos, kas saistīti ar nekustamo īpašumu, zemes reģistrs, kas ir administratīvs un fiskāls dokuments, var sniegt kreditoram informāciju par parādniekam piederošo nekustamo īpašumu pašvaldības teritorijā, un ko tas ietver (nekustamais īpašums, kas ir jau uzbūvēts vai tiek būvēts, zemes gabalu platība un katra gabala raksturs). Turklāt zemes reģistrācijas dienesti (Valsts finanšu ģenerāldirektorāta [Direction Générale des Finances Publiques] administratīvie dienesti) uztur katras pašvaldības īpašuma kartotēku, kurā ietverti izraksti no dokumentiem, kas publicēti ar katra īpašnieka nosaukumu un par katru īpašumu, un kurā norādīts katra īpašuma juridiskais statuss.

Attiecībā uz kustamo īpašumu SIV (Système d'Immatriculation des Véhicules [transportlīdzekļu reģistrācijas sistēma]) sniedz informāciju par mehānisko transportlīdzekļu un divriteņu transportlīdzekļu reģistrācijas apliecību turētāju civiltiesisko statusu un transportlīdzekļa reģistrācijas numuru un pazīmēm. Pastāv valsts kartotēkas, kurās ir obligāti jāreģistrē kuģi (pašlaik tiek izstrādāti dekrēti), laivas (digitalizētā reģistrā, kuru uztur Transporta ministrija) un lidaparāti (reģistrā, kuru uztur ministrija, kuras pārziņā ir civilā aviācija). Intelektuālā īpašuma tiesības ir uzskaitītas valsts kartotēkā, kura kreditoriem ir brīvi pieejama un kuru uztur Valsts intelektuālā īpašuma institūts (Institut national de la propriété intellectuelle, INPI). Filmu nosaukumi, kas paredzētas publiskai demonstrēšanai Francijā, ir uzskaitīti publiskajā kinoteātru un audiovizuālajā reģistrā, ko pārvalda nodokļu administrēšanas amatpersona, un literāro darbu nosaukumi ar iespēju iegādāties adaptācijas tiesības ir apkopotas opciju reģistrā.

Attiecībā uz nekustamo īpašumu zemes reģistru uztur katra pašvaldība, un tas ietver vairākus dokumentus (kadastra karti, apakšiedaļu uzskaitījumu, zemes nodokļu reģistru), no kuriem tiešsaistē ir pieejama tikai kadastra karte. Zemes reģistru uztur vietējie zemes reģistrācijas dienesti, par ko atbild attiecīgā apgabaltiesa (Tribunal de grand instance). Valsts kartotēkas nav.

Attiecībā uz mehāniskajiem transportlīdzekļiem katrai prefektūrai ir viens reģistrs, bet SIV uztur valsts datu bāzi.

Attiecībā uz laivām datorizēto reģistru uztur Transporta ministrija; attiecībā uz kuģiem pastāv seši dažādi reģistri, kurus arī uztur Transporta ministrija.

Attiecībā uz lidaparātiem reģistru uztur ministrija, kuras pārziņā ir civilā aviācija, un tas ir pieejams tiešsaistē informācijas nolūkā.

Informāciju par dažādām intelektuālā īpašuma tiesībām centrāli uztur viena iestāde - Nacionālais rūpnieciskā īpašuma institūts (INPI), kas savā tīmekļa vietnē nodrošina piekļuvi dažādiem dokumentālajiem ierakstiem

Daži, bet ne visi, zemes reģistra pakalpojumi ir pieejami tiešsaistē. Var apskatīt tikai kadastra karti, bet ne zemes nodokļu reģistru, kas sniedz informāciju par īpašuma īpašniekiem, līdzīgi kā tas ir ar SIV, Francijā reģistrēto kuģu Francijas starptautisko reģistru un INPI reģistriem.

Parasti uz lielāko daļu publiski pieejamo reģistru attiecas Sabiedrības un iestāžu attiecību kodeksa noteikumi, kas nosaka, ka piekļuvei administratīvajiem dokumentiem ir jābūt bez maksas, ja tos aplūko to atrašanās vietā, vai par samaksu, kas atbilst to kopēšanas izmaksām, ka tiek nodrošināta kopija, vai bez maksas, nosūtot pa e-pastu, ja dokuments ir pieejams digitālā formātā.

5. Informācija par datubāzēm, kas ļauj kreditoriem identificēt aktīvus un parādnieka parādsaistības

CPCE L.152-1. pants ļauj tiesu izpildītājiem iegūt informāciju par parādnieka adresi, tā darba devēja vai jebkura trešās puses parādnieka vai likvīdo vai maksājamo summu depozitārija identitāti un adresi, un par nekustamo īpašumu sastāvu no Valsts, reģionālajām, departamentu un pašvaldības iestādēm un no administratīvās iestādes kontrolētām valsts iestādēm vai struktūrām.

Tiesu izpildītāji var pieprasīt informāciju tieši no FICOBA (valsts bankas kontu datubāze, ko pārvalda nodokļu iestādes, un kas satur banku iesniegtos ierakstus), lai iegūtu informāciju par iespējamiem parādnieka bankas kontiem un kur šie konti tiek turēti.

Viņi var pieprasīt informāciju arī no veselības un bezdarba apdrošināšanas fondiem.

Saskaņā ar CPCE L. 152-2. pantu bankām ir pienākums informēt kreditora pilnvarotu tiesu izpildītāju, ja parādnieka vārdā ir atvērts viens vai vairāki konti un par šo kontu atrašanās vietu, bet nav jāsniedz nekāda cita informācija.

SIV, kuram var piekļūt kreditora pilnvarots tiesu izpildītājs, sniedz informāciju par mehānisko transportlīdzekļu un divriteņu transportlīdzekļu reģistrācijas apliecību turētāja civiltiesisko statusu, transportlīdzekļa reģistrācijas numuru un pazīmēm.

Pats kreditors nevar piekļūt šīm datubāzēm, bet to var izdarīt tiesu izpildītājs, kas ir pilnvarots veikt piespiedu izpildi.

6. Informācija par tiešsaistes tiesu izsolēm

Francijā pastāv divu veidu tiešsaistes izsoles attiecībā uz kustamo īpašumu:

  • Tiešraides izsoles, kas ir daļēji datorizētas: pārdošana fiziski notiek konkrētajā vietā un tiek pārraidīta tiešsaistē profesionālās personas vai iestādes, kas veic pārdošanu, tīmekļa vietnē, vai vienā no attiecīgajām tīmekļa vietnēm, kas pieejamas profesionāliem izsolītājiem (Saite atveras jaunā logāhttps://www.interencheres.com/ vai Saite atveras jaunā logāhttps://www.drouotonline.com/en). Šīs tiesu izsoles ir atļautas, jo nekas tās neaizliedz. Tās kļūst arvien populārākas.
  • Tiešsaistes izsoles, kas ir pilnībā datorizētas: izsole notiek tikai tiešsaistē bez fiziskas klātbūtnes konkrētajā vietā. Šis pārdošanas veids nav atļauts tiesu lietās saskaņā ar spēkā esošajiem tiesību aktiem (lai gan tas ir atļauts brīvprātīgas pārdošanas gadījumos) sakarā ar tehniskiem tiesu šķēršļiem.

(Daļēji) datorizētās izsoles ir iespējamas tikai attiecībā uz kustamo īpašumu.

Profesionāļi, kas veic izsoles, var ievietot sludinājumus ārpus Francijas, un cenu piedāvājumus var iesniegt jebkurš solītājs, neatkarīgi no tā atrašanās vietas vai valstspiederības, kā arī no tā, vai pārdošana noris tiešraidē vai nē (pastāv arī attālinātas izsoles procedūras, kur cenu piedāvājumi tiek iesniegti rakstiski vai pa tālruni).

Lai piedalītos datorizētā izsolē, personai (potenciālajam solītājam) nav jāuzrāda tā paraksts, bet par izsoli atbildīgais profesionālis var pieprasīt informāciju par kredītkartēm. Par izsoli atbildīgais profesionālis veic reģistrāciju, ko principā var iesniegt, izmantojot jebkurus līdzekļus, visbiežāk izmantojot tīmekļa vietni, kurā tiks pārraidīta izsole. Rakstiskus cenas pieteikumus ir iespējams iesniegt jebkurā vidē.

Profesionālis, kas atbild par izsoli, nosaka pieņemamos maksāšanas līdzekļus.

Attālinātajiem solītājiem nav pienākuma ierasties personīgi (bet viņi var to darīt, ja vēlas). Viņi var sekot līdzi izsolei tiešsaistē un izteikt cenu piedāvājumus reālā laikā. Viņi var arī reģistrēt vienu vai vairākus cenu piedāvājumus pirms pārdošanas. Šādos gadījumos piesolītā cena pakāpeniski palielināsies, ņemot vērā sākumā izteiktos cenas piedāvājumus. Izsoles laikā parasti ir pieejams arī tālrunis.

Tulkošanas iespējas ir atkarīgas no par pārdošanu atbildīgā profesionāļa un tā palīgiem, jo šajā sakarā nav īpašu noteikumu.

Ņemot vērā izsoļu tīmekļa vietņu konfigurācijas, tikai tās personas, kas reģistrējušās tiešsaistes izsolei, var piekļūt izsolei, izmantojot attiecīgo tīmekļa vietni. Tomēr izsole ir publiski pieejama tās fiziskās atrašanās vietā.

Lapa atjaunināta: 05/01/2022

Šīs lapas dažādās valodu versijas uztur attiecīgās dalībvalstis. Tulkojumu veic Eiropas Komisijas dienestā. Varbūtējās izmaiņas, ko oriģinālā ieviesušas kompetentās valsts iestādes, iespējams, nav atspoguļotas tulkojumos. Eiropas Komisija neuzņemas nekādas saistības un atbildību par datiem, ko satur šis dokuments, vai informāciju un datiem, uz kuriem šajā dokumentā ir atsauces. Lūdzam skatīt juridisko paziņojumu, lai iepazītos ar autortiesību noteikumiem, ko piemēro dalībvalstī, kas ir atbildīga par šo lapu.

Izsoles tiesas ceļā - Horvātija

1. Konfiscēto aktīvu pārdošanas izziņošana un cenu noteikšana

Kustamā un nekustamā īpašuma pārdošanai izmanto izsoles tiesas ceļā, ievērojot noteikumus, kas ir paredzēti Piespiedu izpildes likumā (Ovršni zakon) (Narodne Novine (NN; Horvātijas Republikas oficiālais vēstnesis) Nr. 112/12, 25/13, 93/14, 55/16 un 73/17; turpmāk — “OZ”). Sistēma kustamā un nekustamā īpašuma pārdošanai tiešsaistes izsolēs tiesas ceļā stājās spēkā Horvātijā 2015. gada 1. janvārī, un to piemēro pēc minētā datuma ierosinātajām procedūrām.

Nekustamais īpašums

Piespiedu izpildes vēršana pret nekustamo īpašumu notiek, veicot ierakstu Zemes reģistrā par piespiedu izpildi, nosakot nekustamā īpašuma vērtību, pārdodot attiecīgo īpašumu un pārdošanas ieņēmumus izmantojot, lai apmierinātu kreditora vai kreditoru prasījumus.

Nekustamā īpašuma vērtību nosaka tiesa pēc saviem ieskatiem, taču tās slēdziena pamatā ir argumentēti konstatējumi un atzinums, kas saņemts no pilnvarota eksperta liecinieka statusā vai vērtētāja; nosakot nekustamā īpašuma vērtību, ņem vērā arī konkrētās īpašumam piesaistītās tiesības un apgrūtinājumus, kuri paliek spēkā pat pēc pārdošanas un samazina tā vērtību.

Kad īpašuma vērtēšanas procedūra ir pabeigta, tiesa izdod slēdzienu par tā pārdošanu, kurā nosaka īpašuma vērtību un pārdošanas veidu un nosacījumus.

OZ 92. panta 2. un 3. punkts paredz, ka puses var noteikt īpašuma vērtību, noslēdzot tiesas vai ārpustiesas vienošanos, kas veido pamatu aizturējuma tiesībām vai citām mantiskām tiesībām, ko izveido, lai nodrošinātu prasījumu, ko tiek prasīts apmierināt.

Nekustamā īpašuma pārdošanu tiešsaistes izsolē tiesas ceļā organizē Finanšu aģentūra (Financijska agencija; turpmāk — “FINA”) pēc kompetentās iestādes pieprasījuma. Pieprasījumu veikt pārdošanu un citus dokumentus nekustamā īpašuma pārdošanas procedūrā iesniedz FINA reģionālajiem centriem, kuriem ir teritoriāla jurisdikcija atbilstoši piespiedu izpildi pasludinājušās tiesas atrašanās vietai un jurisdikcijai.

Tiešsaistes izsole tiesas ceļā sākas ar uzaicinājumu piedalīties izsolē.

Pirmajā tiešsaistes izsolē nekustamo īpašumu nedrīkst pārdot par cenu, kas ir mazāka par četrām piektdaļām no noteiktās īpašuma vērtības. Otrajā tiešsaistes izsolē nekustamo īpašumu nedrīkst pārdot par cenu, kas ir mazāka par trīs piektdaļām no noteiktās īpašuma vērtības (OZ 102. panta 1. un 2. punkts).

Piedāvājumus pieņem 10 darbdienu laikā. Ja pirmajā tiešsaistes izsolē netiek saņemti derīgi piedāvājumi, rīko otro tiešsaistes izsoli, nākamajā dienā pēc pirmās tiešsaistes izsoles beigām publicējot uzaicinājumu piedalīties otrajā izsolē.

Ja arī otrajā tiešsaistes izsolē netiek saņemti derīgi piedāvājumi, FINA to paziņo tiesai. Šādā gadījumā tiesa aptur piespiedu izpildi.

Tiešsaistes izsoli tiesas ceļā slēdz dalības uzaicinājumā norādītajā brīdī (OZ 103. panta 1. punkts).

Kad nekustamā īpašuma pārdošana tiešsaistes izsolē ir veiksmīgi noslēgusies un ir saņemts paziņojums no FINA, tiesa izdod lēmumu par nekustamā īpašuma attiesāšanu. Šādā lēmumā nosaka, ka pēc tam, kad lēmums būs kļuvis galīgs un pircējs būs samaksājis pirkuma cenu, Zemes reģistrā ir jāreģistrē īpašumtiesības uz attiesāto īpašumu par labu pircējam un jādzēš visas ar attiecīgo īpašumu saistītās tiesības un apgrūtinājumi, kuri ir zaudējuši spēku līdz ar īpašuma pārdošanu.

Kad lēmums par nekustamā īpašuma attiesāšanu par labu pircējam ir kļuvis galīgs, tiesa nosaka datumu, kurā notiks tiesas sēde par pirkuma cenas sadalīšanu.

Kustamais īpašums

Piespiedu izpildes vēršana pret kustamo īpašumu notiek, atsavinot, novērtējot, konfiscējot un nosūtot īpašumu, nododot to tiesas, kreditora vai trešās personas glabāšanā, to pārdodot un pārdošanas ieņēmumus izmantojot kreditora prasījuma apmierināšanai.

Kustamo īpašumu pārdod mutiskā izsolē tiesas ceļā vai slēdzot tiešu darījumu. Pārdošanas veidu nosaka tiesas slēdzienā, paredzot, ka jānodrošina kustamā īpašuma pārdošana solītājam, kura piedāvājums ir visizdevīgākais.

Par kustamā īpašuma pārdošanu paziņo savlaicīgi, izvietojot attiecīgu paziņojumu uz tiesas ziņojumu dēļa, bet to var arī izziņot tādā pašā veidā, kāds ir paredzēts nekustamā īpašuma pārdošanai.

Par pārdošanas vietu, datumu un laiku informē kreditoru un parādnieku.

Pēc kreditora ierosinājuma kustamo īpašumu var arī pārdot tiešsaistes izsolē tiesas ceļā, mutatis mutandis piemērojot OZ noteikumus par nekustamā īpašuma pārdošanu tiešsaistes izsolē tiesas ceļā (OZ 149. panta 7. punkts).

Izsolē kustamo īpašumu nedrīkst pārdot par cenu, kas ir zemāka par pusi no tā aplēstās vērtības. To nedrīkst pārdot par šādu cenu pat termiņā, ko tiesa noteikusi pārdošanai tiešā darījumā.

Ja kustamo īpašumu nevar pārdot izsolē vai tiešā darījumā, piespiedu izpildi aptur.

Kad kustamais īpašums ir sekmīgi pārdots, pircējam ir jāsamaksā pirkuma cena un jāpārņem kustamais īpašums, tiklīdz izsole vai pārdošana tiešā darījumā ir noslēgusies. Ja pircējs nesamaksā pirkuma cenu, izsoli uzskata par nesekmīgu.

Piespiedu izpildes procedūrā konfiscēta kustamā īpašuma pārdošanu var uzticēt sertificētam komisionāram. Sertificēta komisionāra darbības organizē un īsteno Horvātijas Tautsaimniecības kamera (Hrvatska gospodarska komora).

Kustamā īpašuma izsoles komisionāra telpās vada valsts notārs.

Pēc kustamā īpašuma pārdošanas komisionārs nodod to pircējam apmaiņā pret pirkuma cenas samaksu.

2. Trešās personas, kuras drīkst veikt pārdošanu

Nekustamais īpašums

Horvātijā nekustamā īpašuma pārdošanu veic FINA. Kopā ar iepriekš noteiktā formātā noformētu pieprasījumu veikt pārdošanu tiesa iesniedz FINA arī lēmumu par piespiedu izpildi, izrakstu no Zemes reģistra un slēdzienu par pārdošanu.

Ja nekustamo īpašumu pārdod tiešā darījumā, to dara, piesaistot starpnieku — personu, kas ir pilnvarota pārdot nekustamo īpašumu, tiesu izpildītāju, valsts notāru, vai citādi.

Kustamais īpašums

Kustamā īpašuma mutiskas izsoles tiesas ceļā vada izpildes administrators. Savā rīkojumā tiesa var uzticēt izsoles vadīšanu valsts notāram (OZ 149. panta 2. punkts). Piespiedu izpildes procesā konfiscēta kustamā īpašuma pārdošanu var uzticēt sertificētam komisionāram (OZ 152. panta 1. punkts).

Pēc kreditora ierosinājuma kustamā īpašuma pārdošanu veic FINA rīkotā tiešsaistes izsolē tiesas ceļā.

3. Izsoļu veidi, kam var pieļaut atkāpes no noteikumiem

Nekustamais īpašums

Nekustamo īpašumu pārdod tiešsaistes izsolē tiesas ceļā. Tiešsaistes izsole tiesas ceļā sākas ar uzaicinājumu piedalīties izsolē (OZ 97. panta 1. punkts).

Lietas dalībnieki, kreditori ar aizturējuma tiesībām un personas ar personīgajiem servitūtiem un īpašuma apgrūtinājumiem, kuri zaudēs spēku līdz ar nekustamā īpašuma pārdošanu, ne vēlāk kā līdz brīdim, kad nekustamo īpašumu pārdod tiešsaistes izsolē tiesas ceļā, var vienoties, ka attiecīgais nekustamais īpašums noteiktā termiņā jāpārdod tiešā darījumā, piesaistot starpnieku — personu, kura ir pilnvarota veikt nekustamā īpašuma pārdošanas darījumus, izpildes administratoru, valsts notāru, vai kādā citā veidā (OZ 97. panta 6. punkts).

Ja tiek noslēgts tiešais darījums, tiesa izdod lēmumu par tiešā darījumā pārdotā nekustamā īpašuma attiesāšanu, pirms tam pārliecinoties, ka ir izpildīti nosacījumi, lai pārdošana būtu likumīga (OZ 104. panta 1. punkts).

Attiesāšanas lēmumu izvieto uz tiesas ziņojumu dēļa un izsūta visām personām, kuras saņēma slēdzienu par nekustamā īpašuma pārdošanu pircējam (OZ 104. panta 2. punkts).

Kustamais īpašums

Kustamo īpašumu pārdod mutiskā izsolē tiesas ceļā vai slēdzot tiešu darījumu. Pārdošanas veidu nosaka tiesas slēdzienā, paredzot, ka jānodrošina kustamā īpašuma pārdošana solītājam, kura piedāvājums ir visizdevīgākais (OZ 149. panta 1. punkts).

Tiešo pārdošanas darījumu slēdz starp pircēju, no vienas puses, un izpildes administratoru vai komisionāru, no otras puses. Izpildes administrators pārdod kustamo īpašumu parādnieka vārdā un tā labā, bet komisionārs pārdod to savā vārdā un parādnieka labā (OZ 149. panta 3. punkts).

Pēc kreditora ierosinājuma kustamo īpašumu var arī pārdot tiešsaistes izsolē tiesas ceļā, mutatis mutandis piemērojot likuma noteikumus par kustamā īpašuma pārdošanu tiešsaistes izsolē tiesas ceļā (OZ 149. panta 7. punkts).

Īpašumtiesības un citas tiesības uz kustamo un nekustamo īpašumu, kam tiesa vai notārs ir piemērojis nodrošinājuma līdzekli ar īpašumtiesību un tiesību nodošanu, var pārdot, ievērojot attiecīgos noteikumus par nekustamā un kustamā īpašuma pārdošanu piespiedu izpildes nolūkā.

4. Informācija par īpašuma valsts reģistriem

Horvātijā tiek uzturēti šādi īpašumu reģistri:

  • Zemes reģistra uzskaites žurnāli par Horvātijas teritorijā esošu nekustamo īpašumu juridisko statusu;
  • Mehānisko transportlīdzekļu reģistrs;
  • Kuģu reģistrs;
  • Gaisa kuģu reģistrs;
  • Akciju un dematerializēto vērtspapīru reģistrs;
  • Tiesas un notāra piemērotu nodrošinājuma līdzekļu reģistrs (Aizturējuma tiesību reģistrs);
  • Vienotais kontu reģistrs;
  • citi uzskaites žurnāli un reģistri.

Reģistrus uztur elektroniski dažādas valsts iestādes, un tiem var piekļūt elektroniski (piemēram, piekļūstot komerclietu tiesu uzturētajam juridisko personu reģistram).

Lai saņemtu datus no valsts iestādēm, parasti ir jāsamaksā atbilstoša nodeva, kuras summa katrai valsts iestādei atšķiras un kuru nosaka saskaņā ar Administratīvo nodevu likumu (Zakon o upravnim pristojbama) (NN Nr. 115/16) un Dekrētu par administratīvo nodevu tarifu (Uredba o tarifi upravnih pristojbi) (NN Nr. 8/17). Administratīvās nodevas par summu līdz 100,00 HRK apmaksā ar zīmogmarkām, savukārt nodevas, kas pārsniedz 100,00 HRK, var samaksāt internetbankā.

Piespiedu izpildes procedūrā pārdotā nekustamā un kustamā īpašuma saraksta veidošanu reglamentē Noteikumi par piespiedu izpildes procedūrā pārdotā nekustamā un kustamā īpašuma reģistra saturu un uzturēšanas veidu (Pravilnik o sadržaju i načinu vođenja očevidnika nekretnina i pokretnina koje se prodaju u ovršnom postupku) (NN Nr. 115/12 un 156/14).

5. Informācija par datubāzēm, kas ļauj kreditoriem noskaidrot parādnieku aktīvus un parādus

OZ 18. pants paredz valsts iestādēm pienākumu astoņu dienu laikā pēc pieprasījuma saņemšanas sniegt informāciju par parādnieku, ja to pieprasa persona, kura apgalvo, ka tā plāno ierosināt piespiedu izpildes vai nodrošinājuma līdzekļa piemērošanas procedūru.

  • Iekšlietu ministrijas pienākums ir sniegt informāciju par to, vai persona ir iekļauta reģistrēto un marķēto transportlīdzekļu reģistros kā transportlīdzekļa īpašnieks, un par transportlīdzekļa veidu, zīmolu, tipu, modeli, ražošanas gadu un reģistrācijas numuru, kā arī par visiem konkrētajam transportlīdzeklim noteiktajiem apgrūtinājumiem. Iekšlietu ministrijai ir arī pienākums papildus personas vārdam, uzvārdam un dzimšanas datumam norādīt tās personas apliecības numuru.
  • Centrālā vērtspapīru depozitārija un tīrvērtes uzņēmumam (Središnje klirinško depozitarno društvo) vai citām pilnvarotām personām, kas veic reģistrētu vērtspapīru vai dematerializētu vērtspapīru, akciju, obligāciju, valsts parādzīmju, centrālās bankas parādzīmju, komerciālu vērtspapīru, depozitāro sertifikātu un citu sērijveidā emitētu vērtspapīru uzskaiti, ir pienākums sniegt datus par to, vai to uzturētajā uzskaites žurnālā iekļautās personas kontos ir reģistrēti kādi vērtspapīri.
  • Ostas kapteiņdienesta pienākums ir sniegt datus par to, vai tā uzturētajā uzskaites žurnālā vai reģistrā ir ieraksti par personai piederošu kuģi, jahtu, peldlīdzekli, stacionāru atkrastes objektu, laivu vai kādu no minētajiem objektiem būvniecības stadijā.
  • Iestādei, kas atbild par kadastra ierakstiem, ir pienākums sniegt izdruku par uzskaitē esošajiem fizisku vai juridisku personu īpašumiem.
  • Darba devējam vai pastāvīgu naudas ienākumu izmaksātājam ir pienākums sniegt datus par metodi, ko izmanto algas vai citu pastāvīgu naudas ienākumu izmaksāšanai personai, pret kuru prasītājs plāno ierosināt procedūru.
  • Citai iestādei vai personai, kas uztur uzskaites žurnālu vai reģistru par tiesībām, ko uzskata par īpašumu, ir pienākums sniegt datus par to, vai persona ir ierakstīta šādā uzskaites žurnālā vai reģistrā kā konkrētu tiesību turētājs.

Pēc tiesas pieprasījuma personai, ko kreditors ir norādījis kā tādu, kura ir parādā kreditora parādniekam vai kuras valdījumā ir kāds kreditora parādniekam piederošs īpašums, astoņu dienu laikā ir jāsniedz paziņojums par to, vai tā ir parādā kreditora parādniekam un vai tās valdījumā ir kāds kreditora parādnieka īpašums.

Finanšu ministrijas Nodokļu pārvaldei ir pienākums astoņu dienā laikā sniegt OZ 217. pantā paredzētos datus, ja tos ir pieprasījusi persona, kura apgalvo, ka plāno ierosināt piespiedu izpildes procedūru, lai atgūtu summu (jānorāda bruto summa) atbilstoši naudas prasījumam, kas izriet no darba tiesiskajām attiecībām.

Iepriekš minētajām iestādēm un personām nav pienākuma izpildīt pieprasījumu, ko tās saņēma no personas, kura pieprasa datus, kamēr tās nav saņēmušas samaksu par šāda pieprasījuma izpildi.

Personai, kura pieprasa datus, savā pieprasījumā ir jānorāda prasījums, attiecībā uz kuru tā plāno ierosināt piespiedu izpildes vai nodrošinājuma līdzekļa piemērošanas procedūru, un jāpievieno dokuments, kas ir prasījuma pamatā.

Iepriekš minētā datu pieprasījuma iesniegšanai nav nepieciešams nolīgt juristu, un izmaksas ir atkarīgas no valsts iestādes, kurai iesniedz pieprasījumu.

6. Informācija par tiešsaistes izsolēm tiesas ceļā

Kārtību, kādā nekustamo un kustamo īpašumu pārdod tiešsaistes izsolē tiesas ceļā, reglamentē OZ noteikumi, kā arī tā īstenošanas noteikumi, konkrēti šādi:

  • Noteikumi par to, kādā veidā un kārtībā pārdod nekustamo un kustamo īpašumu piespiedu izpildes procedūrā (Pravilnik o načinu i postupku provedbe prodaje nekretnina i pokretnina u ovršnom postupku) (NN Nr. 156/14, 1/19 un 28/21; turpmāk — Pārdošanas noteikumi);
  • Noteikumi par maksas veidiem un apmēru par nekustamā un kustamā īpašuma pārdošanas veikšanu piespiedu izpildes procedūrā (Pravilnik o vrstama i visini naknada za obavljanje poslova provedbe prodaje nekretnina i pokretnina u ovršnom postupku) (NN Nr. 156/14);
  • Noteikumi par piespiedu izpildes procedūrā pārdotā nekustamā un kustamā īpašuma reģistra saturu un uzturēšanas veidu (Pravilnik o sadržaju i načinu vođenja očevidnika nekretnina i pokretnina koje se prodaju u ovršnom postupku) (NN Nr. 115/12 un 156/14).

Tiešsaistes izsole tiesas ceļā sākas ar uzaicinājumu piedalīties izsolē.

Uzaicinājumā piedalīties tiešsaistes izsolē tiesas ceļā jānorāda pārdošanas veids un nosacījumi, tiešsaistes izsoles sākuma un beigu datums un laiks, laikposms, kurā attiecīgā nekustamā īpašuma iegādē ieinteresētas personas var to apskatīt, kā arī citi nepieciešami dati.

Uzaicinājumu piedalīties tiešsaistes izsolē tiesas ceļā FINA publicē publiskos medijos, ja lietas dalībnieks ir to pieprasījis FINA rakstveidā un avansā apmaksājis ar to saistītās izmaksas.

Nosakot solīšanas procesa sākumu, to nedrīkst ieplānot ātrāk kā 60 dienas pēc datuma, kurā uzaicinājums piedalīties tiešsaistes izsolē tiesas ceļā tika publicēts FINA tīmekļa vietnē.

Vienīgi personas, kuras ir iemaksājušas drošības naudu, var piedalīties tiešsaistes izsolē tiesas ceļā kā pircēji (OZ 99. panta 1. punkts).

Lai piekļūtu sistēmai, kurā notiek tiešsaistes izsoles tiesas ceļā, ir nepieciešams derīgs digitālais sertifikāts, kas apliecina solītāja identitāti, un sertifikāts, kas ļauj attiecīgās personas piedāvājumu apstiprināt ar uzlabotu elektronisko parakstu (Pārdošanas noteikumu 14. punkta 2. apakšpunkts).

Pirmo reizi piesakoties sistēmā konkrētai tiešsaistes izsolei tiesas ceļā, solītājam ir jāaizpilda reģistrācijas veidlapa dalībai izsolē.

Solītājs paraksta minēto veidlapu ar uzlabotu elektronisko parakstu.

Pēc Pārdošanas noteikumu 15. punktā minētās elektroniskās veidlapas aizpildīšanas sistēma, kurā notiek tiešsaistes izsoles tiesas ceļā, piešķir solītājam unikālu identifikatoru dalībai konkrētajā tiešsaistes izsolē.

Veidlapas ir Pārdošanas noteikumu neatņemama sastāvdaļa.

Tiešsaistes izsolē tiesas ceļā piedāvājumus pieņem 10 darbdienas, un tos var iesniegt elektroniski visu diennakti kā darbdienās, tā brīvdienās.

Piedāvājumu iesniegšanas beigu termiņu nosaka darbdienā posmā no plkst. 9.00 līdz plkst. 15.00. Ja visizdevīgākais derīgais piedāvājums ir iesniegts pēdējās 10 minūtēs līdz brīdim, kurš uzaicinājumā piedalīties tiešsaistes izsolē tiesas ceļā ir norādīts kā izsoles laika beigas, izņēmuma kārtā solīšanu pagarina par 10 minūtēm, skaitot no katra nākamā izdevīgākā derīgā piedāvājuma, kamēr šādā 10 minūšu laikposmā vairs nesaņem nevienu jaunu piedāvājumu.

Pārdodamā īpašuma sākumcenu, kas ir cena, no kuras sākas solīšana, nosaka tiesa. Kad tiešsaistes izsole tiesas ceļā ir noslēgusies, FINA iesniedz tiesai ziņojumu, kurā ir sniegta Pārdošanas noteikumu 25. punktā noteiktā informācija.

Tiešsaistes izsole tiesas ceļā notiek FINA uzraudzībā, un maksājumus veic ar bankas pārskaitījumu. Solītāja personīga klātbūtne izsolē nav nepieciešama, jo tajā var piedalīties attālināti.

Tiesa izdod rakstisku lēmumu (attiesāšanas lēmums), ko izvieto uz tiesas ziņojumu dēļa un publicē FINA tīmekļa vietnē.

Pēc kreditora ierosinājuma kustamo īpašumu var arī pārdot tiešsaistes izsolē tiesas ceļā, mutatis mutandis piemērojot OZ noteikumus par nekustamā īpašuma pārdošanu tiešsaistes izsolē tiesas ceļā (OZ 149. panta 7. punkts).

Lapa atjaunināta: 15/05/2023

Šīs lapas dažādās valodu versijas uztur attiecīgās dalībvalstis. Tulkojumu veic Eiropas Komisijas dienestā. Varbūtējās izmaiņas, ko oriģinālā ieviesušas kompetentās valsts iestādes, iespējams, nav atspoguļotas tulkojumos. Eiropas Komisija neuzņemas nekādas saistības un atbildību par datiem, ko satur šis dokuments, vai informāciju un datiem, uz kuriem šajā dokumentā ir atsauces. Lūdzam skatīt juridisko paziņojumu, lai iepazītos ar autortiesību noteikumiem, ko piemēro dalībvalstī, kas ir atbildīga par šo lapu.

Izsoles tiesas ceļā - Kipra

1.  Publicitāte un cenas noteikšana izņemtu aktīvu pārdošanai‏

Izņemto aktīvu cenu nosaka, pamatojoties uz konkrētā brīža cenām Kipras tirgū. Izņemta nekustamā īpašuma gadījumā pēc īpašuma vērtības izpētes izsolītājs nosaka pārdošanas rezerves cenu. Ja rezerves cena nav sasniegta, īpašums netiek pārdots.

Attiecībā uz kustamiem aktīviem pēc tam, kad tiesu izpildītāji ir tos izņēmuši, izpildot rīkojumu izņemt kustamo īpašumu par labu kreditoram, viņi nosaka minimālo cenu, pamatojoties uz konkrētā brīža tirgus cenām, un tad pārdod kustamos aktīvus. Ja minimālā cena netiek sasniegta, tiesu izpildītāji var atkārtot izsoli.

Paziņojumus par izsolēm publicē dienas laikrakstos. Ja izsole attiecas uz nekustamo īpašumu, paziņojumus izliek pašvaldībā vai pagastā, kurā atrodas īpašums, kā arī publicē Iekšlietu ministrijas tīmekļa vietnē.

2.  Trešās personas, kuras var veikt pārdošanu

Aktīvu pārdošanu izsolēs var veikt kvalificēti privāti izsolītāji. Izsolītājs ir attiecīga persona, kuru iecēlis Kipras Republikas Iekšlietu ministrijas Zemes un apsekojumu departaments un kurai ir kvalifikācijas, lai varētu veikt īpašuma piespiedu pārdošanu publiskā izsolē.

Attiecībā uz kustamiem aktīviem jebkāda kustama īpašuma pārdošana, lai izpildītu spriedumu, notiek publiskā izsolē, ko rīko tiesu izpildītāji, kuri ir Valsts Tiesu dienesta darbinieki un kuriem ir piešķirtas pilnvaras pārdot izņemtas kustamas preces, izpildot rīkojumu par kustama īpašuma izņemšanu par labu kreditoriem.

3.  Izsoļu veidi, kam noteikumi var nebūt piemērojami pilnā apjomā

Ir gadījumi, kad kustamu aktīvu izsoli rīko paši kreditori — uzņēmumi, piemēram, bankas, vai fiziskas personas —, ja viņi ir tie, kuru īpašumā pāriet debitora kustamais īpašums pēc tiesas rīkojuma izpildes. Uz šādiem gadījumiem neattiecina tos pašus noteikumus, kas piemērojami publiskām izsolēm un ir paredzēti spēkā esošajos tiesību aktos.

4.  Informācija par valsts aktīvu reģistriem

Kiprā tiek uzturēti turpmāk minētie aktīvu reģistri.

  1. Kipras Zemes un apsekojumu departaments uztur reģistru, kurā tiek reģistrēti visi dokumenti, kas apliecina pilsoņu īpašumtiesības uz nekustamo īpašumu.
  2. Autotransporta departaments uztur visu Kipras Republikā reģistrēto transportlīdzekļu reģistru.
  3. Kipras Jūras tirdzniecības flotes departaments uztur Kipras kuģu reģistru, kurā ir reģistrēti visi kuģi un/vai liellaivas.
  4. Uzņēmumu reģistra un oficiālā maksātnespējas administratora departamenta Uzņēmumu nodaļa uztur Kiprā reģistrēto uzņēmumu, kooperatīvu un tirdzniecības nosaukumu reģistru.
  5. Civilās aviācijas departaments uztur Kipras Gaisa kuģu reģistru un ir atbildīgs par gaisa kuģu reģistrāciju, nodošanu un svītrošanu no reģistra.
  6. Uzņēmumu nodaļā Intelektuālā un rūpnieciskā īpašuma nodaļa uztur preču zīmju reģistru.

5.  Informācija par datubāzēm, ko kreditors var izmantot, lai noteiktu debitora materiālo aktīvu vai parādu atrašanās vietu

Kipras Uzņēmumu reģistra un oficiālā maksātnespējas administratora tīmekļa vietnē var viegli piekļūt bankrotējošo personu vai likvidēto uzņēmumu reģistram, kas ļauj kreditoriem uzzināt informāciju par debitoru finansiālajām spējām. Tomēr nav elektronisku datubāžu, kam kreditori var piekļūt, lai iegūtu informāciju tieši par debitoru aktīviem. Parāda piedzinējs tiesā pats vai ar jurista starpniecību var veikt meklējumu zemes reģistrā, izmantojot apliecinātu sava sprieduma vai tiesas pavēstes norakstu, lai iegūtu informāciju par nekustamo īpašumu, kas reģistrēts uz debitora vārda.

6.  Informācija par tiesu iestāžu rīkotām tiešsaistes izsolēm

Kiprā tiesu iestāžu izsoles tiešsaistē netiek rīkotas.

Lapa atjaunināta: 11/03/2024

Šīs lapas dažādās valodu versijas uztur attiecīgās dalībvalstis. Tulkojumu veic Eiropas Komisijas dienestā. Varbūtējās izmaiņas, ko oriģinālā ieviesušas kompetentās valsts iestādes, iespējams, nav atspoguļotas tulkojumos. Eiropas Komisija neuzņemas nekādas saistības un atbildību par datiem, ko satur šis dokuments, vai informāciju un datiem, uz kuriem šajā dokumentā ir atsauces. Lūdzam skatīt juridisko paziņojumu, lai iepazītos ar autortiesību noteikumiem, ko piemēro dalībvalstī, kas ir atbildīga par šo lapu.

Izsoles tiesas ceļā - Latvija

1. Publiskošana un cenu noteikšana attiecībā uz konfiscēto aktīvu pārdošanu

Ķermeniskās un bezķermeniskās lietas, uz kurām vērsta piedziņa, pārdod tiesu izpildītājs. Kā ķermeniskās, tā arī bezķermeniskās lietas novērtē tiesu izpildītājs, nosakot lietu piespiedu pārdošanas vērtību. Piedzinējs vai parādnieks var lūgt tiesu izpildītāju pieaicināt ekspertu atkārtotai lietu novērtēšanai.

Civilprocesa likuma noteikumi regulē nekustamā īpašuma izsoles izziņošanu, kas paredz kārtību, ka izsoli izziņo vismaz vienu mēnesi pirms izsoles. Pēc piedzinēja lūguma izsoli var izziņot vismaz divus mēnešus pirms izsoles, bet ne vēlāk kā vienu mēnesi pirms izsoles. Sludinājumā par nekustamā īpašuma izsoli norādāmās ziņas ir uzskaitīts Civilprocesa likuma 606.pantā trešajā daļā. Sludinājumu par izsoli tiesu izpildītājs publicē oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" un ievieto elektronisko izsoļu vietnē.

Izsole sākas no nekustamā īpašuma novērtējumā norādītās piespiedu pārdošanas vērtības. Ja ir bijušas divas novērtēšanas, izsole sākas no augstākās nekustamā īpašuma novērtējuma summas. Tiesu izpildītājs nosaka izsoles soli, ne mazāku par vienu procentu un ne lielāku par 10 procentiem no mantas izsoles sākumcenas.

2. Trešās puses, kas var veikt pārdošanu

Kustamus un nekustamus aktīvus, uz kuriem vērsta piedziņa izpildes procesā, pārdod tiesu izpildītāji. Maksātnespējīgā parādnieka mantu pārdod izsolē saskaņā ar Maksātnespējas likuma XX nodaļu, un šo pārdošanu veic maksātnespējas administrators.

3. Izsoļu veidi, attiecībā uz kuriem noteikumus varētu pilnībā nepiemērot

Latvijas izpildes procesos nav izsoļu veidu, kam iepriekš izklāstītie noteikumi ir piemērojami tikai daļēji. Tomēr var būt dažas izsoļu rīkošanas nosacījumu atšķirības, kas izriet no īpašiem tiesību aktiem.

4. Informācija par aktīvu valsts reģistriem

Saite atveras jaunā logāZemesgrāmata - Valsts vienotajā datorizētajā Zemesgrāmatā tiek ierakstīti nekustamie īpašumi un nostiprinātas ar tiem saistītās tiesības. Datorizētajā Zemesgrāmatā iespējams meklēt pēc īpašuma kadastra numura, zemesgrāmatas numura, nosaukuma vai adreses.

Saite atveras jaunā logāKadastrs - Valsts zemes dienesta Kadastrs ir vienota uzskaites sistēma, kas nodrošina pieeju aktuālākajai informācijai par Latvijas Republikā esošajiem nekustamajiem īpašumiem, to sastāvā ietilpstošām zemes vienībām, būvēm, telpu grupām, zemes vienības daļām un kadastrālo vērtību. Kadastrā iespējams arī iegūt informāciju par nekustamā īpašuma piederību - ja īpašnieks, tiesiskais valdītājs vai lietotājs ir juridiska persona (nosaukumu, reģistrācijas numuru, adresi).

Saite atveras jaunā logāKomercreģistrā ieraksta likumā noteiktās ziņas un par komersantu un komercdarbību. Komersants ir komercreģistrā ierakstīta fiziskā persona (individuālais komersants) vai komercsabiedrība (personālsabiedrība un kapitālsabiedrība). Komercdarbība ir atklāta saimnieciskā darbība, kuru savā vārdā peļņas gūšanas nolūkā veic komersants.

Saite atveras jaunā logāKomercķīlu reģistrā reģistrē komercķīlu līgumus. Saskaņā ar Komercķīlas likumu komercķīla ir ķīlas tiesība, kas šajā likumā noteiktajā kārtībā reģistrēta Komercķīlu reģistrā. Par komercķīlas priekšmetu var būt kustama ķermeniska vai bezķermeniska lieta, kas pieder komersantam, kā arī tās lietu kopība, visa komersanta manta.

Saite atveras jaunā logāLaulāto mantisko attiecību reģistrs - Laulāto mantisko attiecību reģistrā reģistrē starp vīru un sievu noslēgtos laulību līgumus. Laulības līgums ir tiesisks darījums jeb īpaša veida līgums, ar kuru puses - laulātie - nodibina, groza vai izbeidz savas laulāto mantiskās attiecības, izmantojot savas tiesības un iespējas, ko viņiem piešķir likums - pašiem noteikt savu mantisko attiecību režīmu.

Saite atveras jaunā logāCeļu satiksmes drošības direkcijas datu bāze: informāciju par Latvijā reģistrētiem transportlīdzekļiem, vispārēju informāciju par ārvalstīs (Dānijā, Francijā, Igaunijā, Lietuvā, Nīderlandē, Polijā, Zviedrijā, Beļģijā, Slovēnijā un Norvēģijā) reģistrētiem transportlīdzekļiem, kā arī transportlīdzekļa informācija par transportlīdzekļa nobraukumu Nīderlandē, Igaunijā vai Slovākijā, ja transportlīdzeklis iepriekš ir reģistrēts kādā no šīm valstīm.

5. Informācija par datubāzēm, lai kreditori varētu identificēt debitora aktīvus vai prasījumus

Lielākā daļa informācijas iepriekš uzskaitītajos valsts reģistros ir pilnīgi vai daļēji publiska. Lai veiktu meklējumu, personai var būt nepieciešams identificēties, izmantojot eID identifikāciju vai ar bankas starpniecību. Par dažiem meklējumiem var tikt iekasēta maksa.

6. Informācija par tiesu izsolēm tiešsaistē

Elektronisko izsoļu vietne ir Izpildu lietu reģistra modulis, kas nodrošina izsoles sludinājumu izvietošanu, izsoles dalībnieku reģistrāciju, informācijas uzkrāšanu par reģistrētajiem izsoles dalībniekiem, reģistrēto izsoles dalībnieku autorizāciju dalībai izsludinātajā izsolē, kā arī tehnoloģisko rīku kopu solījumu izdarīšanai un reģistrēšanai.

Elektronisko izsoļu vietnes noteikumi nosaka kārtību, kādā veic darbības Saite atveras jaunā logāelektronisko izsoļu vietnē, kā arī kārtību, kādā Izsoļu dalībnieku reģistrā iekļauj ziņas par personu, iekļaujamo ziņu apjomu, kā arī šo ziņu aktualizēšanas un dzēšanas kārtību.

Zvērināts tiesu izpildītājs vai maksātnespējas procesa administrators elektronisko izsoļu vietnē ievieto sludinājumu par izsoli atbilstoši Civilprocesa likumā izsoles sludinājuma saturam noteiktajām prasībām. Pēc sludinājuma nosūtīšanas publicēšanai līdz brīdim, kad izziņotā izsole noslēgusies, sludinājumu par tā paša nekustamā īpašuma vai kustamas mantas izsoli citā izpildu lietā vai maksātnespējas procesa lietā nedrīkst publicēt.

Lapa atjaunināta: 14/08/2023

Šīs lapas dažādās valodu versijas uztur attiecīgās dalībvalstis. Tulkojumu veic Eiropas Komisijas dienestā. Varbūtējās izmaiņas, ko oriģinālā ieviesušas kompetentās valsts iestādes, iespējams, nav atspoguļotas tulkojumos. Eiropas Komisija neuzņemas nekādas saistības un atbildību par datiem, ko satur šis dokuments, vai informāciju un datiem, uz kuriem šajā dokumentā ir atsauces. Lūdzam skatīt juridisko paziņojumu, lai iepazītos ar autortiesību noteikumiem, ko piemēro dalībvalstī, kas ir atbildīga par šo lapu.

Izsoles tiesas ceļā - Malta

1.  Izņemtu preču pārdošanas reklamēšana un cenu noteikšana

Izpildes procedūra attiecībā uz izņemtām precēm ne vienmēr ietver izņemto preču pārdošanu. Tā vietā kreditors un debitors var panākt vienošanos. Ja ir vairāki kreditori, vienošanās jāpanāk ar viņiem visiem, lai varētu izvairīties no pārdošanas. Ja vienošanās netiek panākta, tiesa izdod pārdošanas rīkojumu.

Izņemto preču pamatvērtību nosaka eksperts, kurš novērtē vērtību (nekustamiem aktīviem). Kustamiem aktīviem vērtību nosaka persona, kura izsaka vislielāko piedāvājumu pārdošanas laikā, jo solīšana sākas no 0. Ja tiek pieprasīta kustamo aktīvu novērtēšana, solīšana sākas nevis no 0, bet no 60 % no aprēķinātās vērtības.

Izņemtās preces reklamē valdības tīmekļa vietnē, kas sniedz tiesas pakalpojumus, izsolītāja, kurš veic pārdošanu, tīmekļa vietnē, dienas laikrakstos (parasti paziņojumu par pārdošanu publicē reizi mēnesī divos dienas laikrakstos), kā arī izliekot paziņojumus tiesas ēkā, kurā notiks pārdošana.

Pārdošanā piedāvātā izņemtā objekta raksturojums, kā arī ar objektu saistītie dokumenti ir pieejami valdības tīmekļa vietnē, kas sniedz tiesas pakalpojumus, un izsolītāja, kurš veic pārdošanu, tīmekļa vietnē. Visi interesenti var pieprasīt piekļuvi šādai informācijai.

Persona, kura ir ieinteresēta apskatīt pārdošanā piedāvāto izņemto objektu, var iesniegt tiesā pieteikumu, prasot apskatīt objektu, ja attiecīgais objekts ir nekustams. Pirms jebkuras nekustama objekta pārdošanas tiesas eksperts sagatavo ziņojumu par nekustamā objekta stāvokli, un šāds ziņojums ir publisks. Kustamus objektus interesenti var apskatīt divas stundas pirms pārdošanas sākuma.

Pārdošanas dienā piedāvājumus izsaka viva voce izsolītājam, kuru tiesa iecēlusi preču pārdošanas veikšanai.

Personai, kura iegādājas preces, pēc izsoles jāsamaksā pilna cena, nevis tikai daļa no cenas. Attiecībā uz nekustamiem objektiem pilna summa ir jāsamaksā tiesā septiņu dienu laikā no pārdošanas datuma, savukārt kustamu objektu gadījumā pilnu cenu samaksā 24 stundu laikā no pārdošanas. Maksājumu nevar veikt elektroniski, bet tas ir jāveic tiesas kancelejā.

2.  Trešās personas, kuras var īstenot pārdošanas procedūru

Pārdošanu tiesas pārziņā veic tiesas iecelts izsolītājs, un trešās personas pārdošanas procedūru nevar īstenot.

3.  Izsoļu veidi, kam daži noteikumi var nebūt piemērojami pilnā apjomā

Nav izsoļu veidu, kam šie noteikumi nav piemērojami pilnā apjomā.

4.  Informācija par valsts īpašumu reģistriem

Ir šādi valsts īpašumu reģistri:

nekustamais īpašums — Publiskais reģistrs un Zemes reģistrs;

kustamais īpašums — attiecībā uz transportlīdzekļiem, jūras kuģiem un gaisa kuģiem — Transport Malta;

uzņēmumu akcijas un kapitāla daļas — Maltas Finanšu pakalpojumu iestāde un Maltas Birža;

citi finanšu instrumenti — Maltas Birža;

preču zīmes un patenti — Tirdzniecības departaments.

Šos reģistrus elektroniski uztur attiecīgās valsts iestādes. Daži no šiem reģistriem ir elektroniski pieejami sabiedrībai. Publiskais reģistrs un Maltas Finanšu pakalpojumu iestāde ir pieejami sabiedrībai par maksu. Transport Malta reģistri nav pieejami sabiedrībai. Lai piekļūtu Maltas Finanšu pakalpojumu iestādei, maksājumu var veikt tiešsaistē. Attiecībā uz Publisko reģistru maksājumi jāveic Publiskā reģistra birojā.

5.  Informācija par datubāzēm, kas ļauj kreditoriem identificēt preces un debitoru prasījumus

Kreditori var piekļūt datubāzēm, kas saistītas ar nekustamo īpašumu un uzņēmumiem. Maltas Finanšu pakalpojumu iestāde nodrošina tiešu tiešsaistes piekļuvi attiecībā uz uzņēmumiem. Informācijai par nekustamo īpašumu kreditors var piekļūt ar Publiskā reģistra un Zemes reģistra starpniecību. Turpmāka autorizēšanās nav nepieciešama — ne lai tieši piekļūtu Maltas Finanšu pakalpojumu iestādes datubāzēm, ne lai piekļūtu ar Publiskā reģistra un Zemes reģistra starpniecību.

6.  Cita informācija par tiesu iestāžu pārdošanas darbībām tiešsaistē

Nav mehānisma piedāvājumu iesniegšanai tiešsaistē izsoles laikā.

Lapa atjaunināta: 04/05/2021

Šīs lapas dažādās valodu versijas uztur attiecīgās dalībvalstis. Tulkojumu veic Eiropas Komisijas dienestā. Varbūtējās izmaiņas, ko oriģinālā ieviesušas kompetentās valsts iestādes, iespējams, nav atspoguļotas tulkojumos. Eiropas Komisija neuzņemas nekādas saistības un atbildību par datiem, ko satur šis dokuments, vai informāciju un datiem, uz kuriem šajā dokumentā ir atsauces. Lūdzam skatīt juridisko paziņojumu, lai iepazītos ar autortiesību noteikumiem, ko piemēro dalībvalstī, kas ir atbildīga par šo lapu.

Izsoles tiesas ceļā - Polija

1.  Paziņojumi un novērtēšana attiecībā uz izņemtu aktīvu pārdošanu

Īpašuma novērtēšanu veic (tiesu izpildītāja iecelts) vērtētājs, kurš ir pilnvarots novērtēt īpašumu atbilstoši atsevišķiem noteikumiem. Tomēr, ja īpašums ir novērtēts, lai to pārdotu tirgū, ne vairāk kā sešus mēnešus pirms tā izņemšanas un ja veiktais novērtējums atbilst prasībām attiecībā uz īpašuma novērtēšanu, ko veic izpildes mērķiem, jaunu novērtējumu neveic. Turpretī, ja ir notikušas būtiskas īpašuma stāvokļa izmaiņas laikposmā no apraksta sagatavošanas un vērtējuma veikšanas līdz izsoles dienai, pēc kreditora vai debitora pieprasījuma var sagatavot papildu aprakstu un veikt papildu novērtējumu.

Izņemtu īpašumu pārdod publiskā izsolē. Izsole nevar notikt agrāk kā divas nedēļas pēc tam, kad apraksts un novērtējums kļuvuši galīgi, vai pirms spriedums, pamatojoties uz kuru uzsākta izpilde, ir kļuvis galīgs.

Tiesu izpildītājs paziņo izsoles datumu un priekšmetu, izdodot publisku paziņojumu, ko iesniedz tiesvedības pusēm, pašvaldības iestādei, nodokļu birojam, kura jurisdikcijā atrodas īpašums, un sociālā nodrošinājuma iestādēm.

Vismaz divas nedēļas pirms izsoles dienas paziņojumu par izsoli izliek arī tiesas ēkā un pašvaldības iestādes telpās un publicē dienas laikrakstā, ko lasa liels iedzīvotāju skaits attiecīgajā pilsētā/pagastā, un Valsts Tiesu izpildītāju padomes (Krajowa Rada Komornicza) tīmekļa vietnē. Turklāt pēc puses pieprasījuma un uz tās rēķina tiesu izpildītājs var izdot rīkojumu par paziņojuma publicēšanu citā veidā, kā to norādījusi attiecīgā puse.

2.  Trešās personas, kuras var veikt pārdošanu

Izsoles rīko publiski tiesu izpildītājs tiesneša vai tiesas ierēdņa (referendarz sądowy) klātbūtnē un pārraudzībā. Izpildi, kas vērsta pret īpašumu, īsteno tiesu izpildītājs no tiesas, kuras jurisdikcijā atrodas īpašums.

3.  Izsoļu veidi, kam iepriekš izklāstītie noteikumi var nebūt piemērojami pilnā apjomā

  • Izpilde, kas vērsta pret īpašuma daļu;
  • izpilde, kas vērsta pret pastāvīgas lietošanas tiesībām;
  • izpilde, kas vērsta pret neapbūvētu zemi un īpašumu, kurš apbūvēts ar dzīvojamu vai komerciālu ēku, ja uz brīdi, kad iesniegts pieteikums par izpildes procesu, nav sniegts paziņojums par būvdarbu pabeigšanu vai iesniegts pieteikums par izmantošanas atļauju Būvniecības likuma (prawo budowlane) nozīmē;
  • izpilde kas vērsta pret jūras kuģiem, kuri iekļauti kuģu reģistrā;
  • izpilde, pārdodot uzņēmumu vai saimniecību;
  • izpilde, ko īsteno, lai izbeigtu līdzīpašuma tiesības, rīkojot izsoli.

4.  Valsts aktīvu reģistri

Zemes un hipotēku reģistrus (księga wieczysta) uztur rajona tiesas (sąd rejonowy), lai noteiktu īpašuma juridisko statusu. Tie tiek izveidoti un uzturēti IKT sistēmā. Zemes un hipotēku reģistri ir publiski un ietver četras nodaļas:

1)        pirmā nodaļa ietver īpašuma apzīmējumu un ierakstus par tiesībām, kas saistītas ar īpašumu;

2)        otrā nodaļa ietver ierakstus par īpašumu un pastāvīgas lietošanas tiesībām;

3)        trešā nodaļa ietver ierakstus par ierobežotām īpašumtiesībām, izņemot hipotēkas, kā arī īpašuma izmantošanas vai pastāvīgas lietošanas tiesību ierobežojumiem, un ierakstus par citām tiesībām un prasījumiem, izņemot ar hipotēkām saistītus prasījumus;

4)        ceturtā nodaļa ietver ierakstus par hipotēkām.

Papildus zemes un hipotēku reģistriem otrais īpašuma reģistrs ir zemes un ēku reģistrs (ewidencja gruntów i budynków), ko reglamentē 1989. gada 17. maija Mērniecības un kartogrāfijas likums (Prawo geodezyjne i kartograficzne) (konsolidēts teksts: Likumu Vēstnesis 2010/193, 1287. punkts, grozītā redakcija). Par zemes un ēku reģistra uzturēšanu atbild rajona gubernators (starosta).

5.  Datubāzes, ko var izmantot kreditori, lai identificētu debitoru aktīvus vai tiem pienākošos parādus

Datubāzes, kas aprakstītas 4. punktā, t. i., zemes un hipotēku reģistri un zemes un ēku reģistrs, ir pieejamas kreditoriem un ir izmantojamas, lai identificētu debitoru aktīvus. Turklāt zemes un hipotēku reģistri ļauj identificēt kreditoru parādus, kas nodrošināti ar hipotēkām.

6.  Tiesu iestāžu izsoles tiešsaistē

Tiesu iestādes nerīko izsoles tiešsaistē. Paziņojumus par izsolēm publicē tikai Valsts Tiesu izpildītāju padomes tīmekļa vietnē (obligāts pienākums) un parasti tā tiesu izpildītāja tīmekļa vietnē, kurš rīko attiecīgo izsoli.

Lapa atjaunināta: 10/01/2024

Šīs lapas dažādās valodu versijas uztur attiecīgās dalībvalstis. Tulkojumu veic Eiropas Komisijas dienestā. Varbūtējās izmaiņas, ko oriģinālā ieviesušas kompetentās valsts iestādes, iespējams, nav atspoguļotas tulkojumos. Eiropas Komisija neuzņemas nekādas saistības un atbildību par datiem, ko satur šis dokuments, vai informāciju un datiem, uz kuriem šajā dokumentā ir atsauces. Lūdzam skatīt juridisko paziņojumu, lai iepazītos ar autortiesību noteikumiem, ko piemēro dalībvalstī, kas ir atbildīga par šo lapu.

Izsoles tiesas ceļā - Portugāle

1. Informēšana par izsoli un konfiscēto preču cenas noteikšana

Pašreizējā situācija ir tāda, ka īpašumu būtu vēlams pārdot, izmantojot platformu Saite atveras jaunā logāhttps://www.e-leiloes.pt/, ka tas noteikts Portugāles Civilprocesa kodeksa (CPK) 837. pantā un 2013. gada 29. augusta Ministra īstenošanas rīkojuma (Portaria) Nr. 282/2013 20. pantā un turpmākajos pantos.

Noteikumus, kuri reglamentē platformu Saite atveras jaunā logāhttps://www.e-leiloes.pt/, pieņēma ar Tieslietu ministra rīkojumu Nr. 12624/2015, kas publicēts Portugāles Oficiālajā laikrakstā (Diário da República), otrā sērija, Nr. 219, 2015. gada 9. novembris.

Paziņojums: Ņemot vērā daudzus nesen notikušos kiberuzbrukumus dažādām starptautiskām institūcijām, personām, kuras apmeklē platformas Saite atveras jaunā logāe-leilões vietni no ārvalstīm, ir ierobežota piekļuve.

Šādām personām ir jāsniedz viņu IP (interneta protokols), nosūtot uz šādu adresi: Saite atveras jaunā logāsuporte@solicitador.net. Viens veids jūsu IP noskaidrošanai ir sekot šai saitei: Saite atveras jaunā logāhttps://www.whatismyip.com/.

Izsoles sludinājumus reglamentē Rīkojuma 12624/2015 6. pants:

6. pants

Informēšana par izsolēm

  1. Par izsolēm informē platformā Saite atveras jaunā logāhttps://www.e-leiloes.pt/. Turklāt ar Juridisko pārstāvju kameras (Câmara dos Solicitadores) lēmumu informāciju pilnībā vai daļēji var izplatīt ar citu tīmekļa vietņu starpniecību, presē vai pa e-pastu. Tas neietekmē tā tiesu izpildītāja tiesības, kurš pēc likuma ir atbildīgs par izsoles popularizēšanas procedūru, to darot jebkādiem citiem līdzekļiem, ko viņš uzskata par piemērotiem.
  2. Informācijā, ko publicē www.e-leiloes.pt, norāda vismaz šādus datus:
    1. tiesvedības atsauces numurs, tiesa un attiecīgā organizatoriskā struktūrvienība;
    2. izsoles sākšanas datums;
    3. izsoles pabeigšanas datums un laiks;
    4. pārdodamā īpašuma (vai īpašumu kopuma) pamatcena;
    5. pēdējā piedāvājuma apmērs;
    6. ja pārdodamā vienība ir kustamais īpašums – vienības vai vienību kopuma, kas ietilpst izsolāmā partijā, fotogrāfija;
    7. īss vienības apraksts;
    8. vienības pamatīpašības;
    9. ja vienība ir nekustamais īpašums – tās atrašanās vieta un sastāvs, īpašumu reģistrācijas numurs un ieraksta Zemesgrāmatā numurs, rajons, pašvaldība, pagasts un aptuvenais ģeogrāfiskais novietojums, nekustamā īpašuma ārskata fotogrāfija un, ja iespējams, tā iekšskats, ja tā ir urbāna ēka vai ēkas vienība;
    10. norāde par turētāju vai glabāšanas vietu;
    11. vieta un laiks īpašuma apskatei un turētāja kontaktinformācija;
    12. ziņas par tiesu izpildītāju, kurš pēc likuma ir atbildīgs par procedūru, norādot viņa vārdu, profesionālo reģistrācijas numuru, fiksētā tālruņa un mobilā tālruņa numuru, faksa numuru un e-pasta adresi, kā arī laikus, kad ar viņu var sazināties;
    13. jebkāda informācija, par kuru saskaņā ar likumu jābūt informētām visām ieinteresētajām personām, it īpaši par to, vai ir apstrīdēta izpilde vai konfiskācija, vai tiek skatīta pārsūdzība un vai ir spēkā kādas aizturējuma tiesības, kuras nedrīkst izbeigties ar pārdošanu, un vai pastāv priekšrocību tiesību turētāji, kas ir pieteikuši sevi tiesvedības gaitā;
    14. tā parādnieka vai parādnieku vārds, kam pieder pārdodamais īpašums.

Konfiscētā īpašuma cena/vērtība

Pamatvērtība: tā ir īpašuma vai īpašumu kopuma, kas ietilpst vienā partijā, vērtība, kura noteikta tās tiesvedības ietvaros, ar ko saistīta izsole; konkrēti, izpilde, ko reglamentē Civilprocesa kodekss (CPK) vai maksātnespējas gadījumā – Maksātnespējas un uzņēmumu atveseļošanas kodekss (Código da Insolvência e da Recuperação de Empresas).

Minimālā vērtība: “minimālā vērtība” ir vērtība, sākot no kuras īpašumu var pārdot un kura atbilst 85 % no pamatvērtības, kā noteikts CPK 816. pantā. Dažos gadījumos minimālā vērtība var sakrist ar pamatvērtību.

2. Trešās personas, kurām ir atļauts veikt pārdošanu

Noteikumus, kuri reglamentē platformu Saite atveras jaunā logāhttps://www.e-leiloes.pt/, pieņēma ar Tieslietu ministra rīkojumu Nr. 12624/2015, kas publicēts Portugāles Oficiālajā laikrakstā (Diário da República), otrā sērija, Nr. 219, 2015. gada 9. novembris, un saskaņā ar tiem platformu izstrādātu un uzturētu Juridisko pārstāvju kamera (Câmara dos Solicitadores), tagad Juridisko pārstāvju un tiesu izpildītāju asociācija (Ordem dos Solicitadores e Agentes de Execução).

Civilprocesa izpildes procedūrās, kuras īsteno tiesu izpildītāji, pārdošanas procedūra ir vienīgi tiesu izpildītāju prerogatīva.

Paziņojums: Ņemot vērā daudzus nesen notikušos kiberuzbrukumus dažādām starptautiskām institūcijām, personām, kuras apmeklē platformas  Saite atveras jaunā logāe-leilões vietni no ārvalstīm, ir ierobežota piekļuve.

Šādām personām ir jāsniedz viņu IP (interneta protokols), nosūtot uz šādu adresi: Saite atveras jaunā logāsuporte@solicitador.net. Viens veids jūsu IP noskaidrošanai ir sekot šai saitei: Saite atveras jaunā logāhttps://www.whatismyip.com/.

3. Izsoļu veidi, kuriem noteikumi var nebūt pilnībā piemērojami

Īpašums, kas jāpārdod regulētos tirgos vai jāpārdod tieši, ir viens veids.

Portugāles Civilprocesa kodeksa (CPK) 837. pants – pārdošana tiešsaistes izsolē

  1. Izņemot gadījumus, kas noteikti 830. un 831. pantā, konfiscētu nekustamo īpašumu būtu vēlams pārdot tiešsaistes izsolē saskaņā ar noteikumiem, kurus noteiktu ministra īstenošanas rīkojumā, ko izdevis par tieslietām atbildīgais valdības loceklis.

Portugāles Civilprocesa kodeksa 830. pants – regulētos tirgos pārdots īpašums

Finanšu instrumentus un tirgojamas preces pārdod regulētos tirgos.

Portugāles Civilprocesa kodeksa 831. pants – tiešā pārdošana

Gadījumos, kad tiesību aktos ir noteikta prasība īpašumu nodot konkrētai struktūrai, vai tāda solījuma līguma par pārdošanu gadījumā, kam ir erga omnes ietekme un kas noslēgts ar pusi, kura vēlas īstenot izpildes panākšanas tiesības, pārdošanu veic tieši.

Lai arī tiešsaistes izsoles ir galvenais līdzeklis piespiedu pārdošanai Portugālē, Civilprocesa kodeksā ir paredzēti arī citi pārdošanas veidi:

  1. pārdošana ar slēgtā izsolē;
  2. pārdošana regulētos tirgos;
  3. tieša pārdošana personām vai struktūrām, kuras ir tiesīgas iegādāties īpašumu;
  4. pārdošana savstarpēju sarunu ceļā;
  5. pārdošana ar izsoļu nama starpniecību;
  6. pārdošana ar valsts noliktavas vai līdzvērtīgas iestādes starpniecību;
  7. pārdošana tiešsaistes izsolē.

4. Informācija no īpašumu valsts reģistriem

Regulējuma iestādes un reģistri ietver:

  • Reģistru un notāru institūts (Instituto dos Registos e do Notariado, I.P. (IRN)): valsts institūts, kura uzdevums – papildus tam, ka tas nodrošina notāru darbību attiecībā uz nekustamo īpašumu, kuģiem, gaisa kuģiem utml., regulējumu, kontroli un pārbaudi –, ir īstenot un pārraudzīt politiku reģistrācijas pakalpojumu jomā ar mērķi garantēt pakalpojumu sniegšanu sabiedrības locekļiem un uzņēmumiem civilās identifikācijas un valstspiederības, zemes, uzņēmumu, kustama īpašuma un juridisku personu reģistrācijas jomā;
  • Portugāles Vērtspapīru tirgus komisija (Comissão do Mercado de Valores Mobiliários (CMVM)): tās uzdevums ir nodrošināt, uzraudzīt un regulēt finanšu instrumentu tirgus un aģentus, kuri darbojas šajos tirgos, palīdzēt aizsargāt investorus attiecībā uz akcijām un finanšu instrumentiem utt.;
  • Valsts Intelektuālā īpašuma institūts (Instituto Nacional de Propriedade Industrial (INPI)): tā galvenās darbības ir piešķirt un aizsargāt intelektuālā īpašuma tiesības Portugāles teritorijā un ārpus tās, sadarbojoties ar starptautiskajām organizācijām, kuru dalībniece ir Portugāle.

5. Informācija par datubāzēm, kas ļauj kreditoriem identificēt parādnieka aktīvus vai parādsaistības

Pirmkārt un galvenokārt lūdzam ņemt vērā, ka no datubāzes izgūt informāciju var tiesu izpildītājs, ievērojot konfidencialitāti. Kreditoram nav tiešas piekļuves datubāzei.

Piekļuvi publiskām datubāzēm reglamentē 2009. gada 30. marta Ministra īstenošanas rīkojums Nr. 331-A/2009, kas grozīts ar 2013. gada 3. decembra Ministra īstenošanas rīkojumu Nr. 350/2013 un 2015. gada 17. septembra Ministra īstenošanas rīkojumu Nr. 288/2015.

Piekļuvi Portugāles Bankas datubāzei reglamentē 2013. gada 29. augusta Ministra īstenošanas rīkojums Nr. 282/2013.

Tiesu izpildītājam pašlaik ir tieša piekļuve tiešsaistē šādu iestāžu datubāzēm:

  1. Portugāles Nodokļu un muitas administrācija;
  2. Sociālā nodrošinājuma datubāze (Segurança Social);
  3. Vispārējais pensiju fonds (Caixa Geral de Aposentações);
  4. Zemesgrāmata (Registo Predial);
  5. Uzņēmumu reģistrs (Registo Comercial);
  6. Valsts juridisko personu reģistrs (Registo Nacional de Pessoas Coletivas);
  7. Transportlīdzekļu reģistrs (Registo Automóvel);
  8. Portugāles Banka;
  9. Publisko kredītu pārvaldības institūts (Instituto de Gestão de Crédito Público);
  10. CITIUS (IT platforma tiesu darbību atbalstam).

6. Informācija par tiesu iestāžu rīkotām tiešsaistes izsolēm

Noteikumus, kas reglamentē platformu Saite atveras jaunā logāhttps://www.e-leiloes.pt/, pieņēma ar Tieslietu ministra rīkojumu Nr. 12624/2015, kas publicēts Portugāles Oficiālajā laikrakstā (Diário da República), otrā sērija, Nr. 219, 2015. gada 9. novembris.

Informāciju var pārbaudīt šajās tīmekļa vietnēs:

Paziņojums: Ņemot vērā daudzus nesen notikušos kiberuzbrukumus dažādām starptautiskām institūcijām, personām, kuras apmeklē platformas  Saite atveras jaunā logāe-leilões vietni no ārvalstīm, ir ierobežota piekļuve.

Šādām personām ir jāsniedz viņu IP (interneta protokols), nosūtot uz šādu adresi: Saite atveras jaunā logāsuporte@solicitador.net. Viens veids jūsu IP noskaidrošanai ir sekot šai saitei: Saite atveras jaunā logāhttps://www.whatismyip.com/.

Lapa atjaunināta: 18/12/2023

Šīs lapas dažādās valodu versijas uztur attiecīgās dalībvalstis. Tulkojumu veic Eiropas Komisijas dienestā. Varbūtējās izmaiņas, ko oriģinālā ieviesušas kompetentās valsts iestādes, iespējams, nav atspoguļotas tulkojumos. Eiropas Komisija neuzņemas nekādas saistības un atbildību par datiem, ko satur šis dokuments, vai informāciju un datiem, uz kuriem šajā dokumentā ir atsauces. Lūdzam skatīt juridisko paziņojumu, lai iepazītos ar autortiesību noteikumiem, ko piemēro dalībvalstī, kas ir atbildīga par šo lapu.

Izsoles tiesas ceļā - Rumānija

1. Publiskošana un cenu noteikšana attiecībā uz konfiscēto aktīvu pārdošanu

Izpildes procedūru reglamentē Rumānijas Civilprocesa kodekss, kas ietver vispārējus noteikumus par to pienākumu izpildes panākšanu, kuri noteikti ar izpildrakstiem. Papildus civilprocesa noteikumiem, kas reglamentē izpildi, ir divas citas atsevišķas noteikumu kategorijas, kas ir piemērojamas īpašajām saistību nepildītāju situācijām, proti, noteikumi par fiskālo parādu izpildi un no noziedzīgiem nodarījumiem izrietošu parādu izpildi.

To vispārējās kategorijas parādu izpildi, kuri izriet no izpildrakstiem, izņemot fiskālos parādus vai no noziedzīgiem nodarījumiem izrietošus parādus, Rumānijā īsteno tiesu izpildītāji un izpildes iestādes, kas ar tieslietu ministra rīkojumu ir pilnvarotas izpildīt izpildrakstus.

Kad izpilde ir apstiprināta attiecībā uz izpildāmo parādu kategoriju saskaņā ar iepriekš izklāstīto, debitora aktīvus pārdod publiskā izsolē saskaņā ar civilprocesa noteikumiem atbilstoši to kategorijai, t. i., kustamu un/vai nekustamu aktīvu pārdošana publiskā izsolē.

Izņemtus kustamos aktīvus var novērtēt tiesu izpildītājs (pamatojoties uz kritēriju “apgrozības vērtība salīdzinājumā ar vidējām tirgus cenām attiecīgajā apvidū”), vai arī, ja novērtējums nav iespējams vai ja to par maksu pieprasa puses, novērtējuma veikšanai ieceļ ekspertu.

Izpildei pakļautā aktīva vērtību nosaka tiesu izpildītājs saskaņā ar līdzīgiem noteikumiem (apgrozības vērtība, vidējā tirgus cena utt.), vai arī pēc pušu pieprasījuma par maksu vai ja novērtējums nav iespējams, novērtējuma veikšanai ieceļ ekspertu.

Attiecībā uz kustamu aktīvu pārdošanas reklamēšanu paziņojumu vai reklāmu par pārdošanu sagatavo tiesu izpildītājs, kurš noorganizē tā izlikšanu izsoles vietā, savā birojā, rātsnamā, kura aptveramības teritorijā aktīvs tiek pārdots, izpildes iestādē un citās publiskās vietās. Rumānijas Civilprocesa kodekss arī paredz pienākumu publicēt sludinājumus vietējos un valsts laikrakstos vai interneta lapās, kas paredzētas attiecīgo aktīvu pārdošanai.

Papildus iepriekš minētajām reklamēšanas metodēm attiecībā uz nekustamu aktīvu pārdošanas reklamēšanu pastāv procesuālas nianses — no vienas puses, reklamēšanas metodi nosaka aktīva vērtība (sludinājums valsts laikrakstā, ja aktīva vērtība pārsniedz RON 250 000), un, no otras puses, ir pienākums izvietot sludinājumu Izpildei pakļauto aktīvu pārdošanas sludinājumu elektroniskajā reģistrā.

Paziņojumā/sludinājumā par pārdošanu iekļauj izpildei pakļauto aktīvu raksturojumu.

Aktīvu apskatīšanas procedūra nav reglamentēta.

Izsoļu garantijas, ko reģistrē ar tiesu izpildītāja rīkojumu un kas jāsamaksā ne vēlāk kā līdz izsoles sākumam, ir reglamentētas. Izsoļu garantijas var samaksāt elektroniski, un tiesu izpildītājam ir jāpievieno maksājumu apliecinošs dokuments pirkšanas piedāvājumam.

Aktīvus piešķir personai, kura piedāvā visaugstāko cenu, bet, ja ir tikai viens solītājs, aktīvus piešķir šim solītājam, ar nosacījumu, ka viņš ir piedāvājis sākumcenu izsolei.

2. Trešās puses, kas var veikt pārdošanu

Aktīvus publiskā izsolē var pārdot tikai tiesu izpildītājs izpildes procedūrā, ko reglamentē Rumānijas Civilprocesa kodekss. Attiecībā uz konkrētām parādu kategorijām, t. i, fiskāliem parādiem un parādiem, kas izriet no noziedzīgiem nodarījumiem, pārdošanas procedūru īsteno vai nu ar fiskālās iestādes mehānisma starpniecību (fiskāliem parādiem), piemērojot īpašus procedūras noteikumus par izsoli vai dalībniekiem, vai arī ar tādas valsts iestādes starpniecību, kura atbild par noziedzīgi iegūtu līdzekļu piedziņu (Izņemtu aktīvu pārvaldības valsts aģentūra — ANABI). Pēdējā minētajā gadījumā ANABI, noslēdzot sadarbības līgumus, var uzticēt piedziņas pienākumu tiesu izpildītājam.

3. Izsoļu veidi, attiecībā uz kuriem noteikumus varētu pilnībā nepiemērot

Kopīgie noteikumi, kas piemērojami preču pārdošanai publiskā izsolē, paredz izņēmumus attiecībā uz izpildrakstiem, kas saistīti ar ieņēmumiem, kuri nav samaksāti konsolidētajā vispārējā budžetā, ES budžetā vai Eiropas Atomenerģijas kopienas budžetā. Pastāv arī izņēmumi attiecībā uz noziedzīgi iegūtu līdzekļu atgūšanu.

4. Informācija par aktīvu valsts reģistriem

Rumānijā nav īstenota datorizēta sistēma, kas ietver informāciju par aktīviem (valsts aktīvu reģistri).

5. Informācija par datubāzēm, lai kreditori varētu identificēt debitora aktīvus vai prasījumus

Kreditori var piekļūt datiem par debitora aktīviem vai parādiem tikai apstiprinātā izpildes procedūrā un tikai ar tiesu izpildītāja starpniecību.

Kreditoru piekļuve datubāzēm, kurās viņi var identificēt debitora aktīvus, ir ierobežota. Piemēram, tā kā izpildes pasākumi attiecībā uz nekustamiem aktīviem nav ierakstīti Zemes reģistrā, pamatojoties uz vienkāršu pieprasījumu un par maksu ikviens var iegūt informāciju par situāciju saistībā ar konkrētu aktīvu. Tomēr šāds informācijas sniegšanas veids nav noderīgs attiecībā uz jebkuru debitora turējumā esošu aktīvu, jo meklējumu pamatā ir tikai aktīvs, nevis persona. Personas datus aizsargā ar īpašiem noteikumiem, tāpēc šāda veida meklējums, kā minēts iepriekš, ir iespējams tikai ar attiecīgas iestādes starpniecību, kam dažreiz ir vajadzīgs tiesas apstiprinājums.

6. Informācija par tiesu izsolēm tiešsaistē

Izpildei pakļauto aktīvu pārdošanas sludinājumu elektroniskais reģistrs ir datorsistēma, ar kuras starpniecību visi tiesu izpildītāji valsts līmenī reklamē tādu kustamu aktīvu pārdošanu, kuru vērtība pārsniedz RON 2000, un tādu nekustamu aktīvu pārdošanu, kuriem piemēro izpildes procedūru. Izpildei pakļauto aktīvu pārdošanas sludinājumu elektroniskais reģistrs tika izveidots, pamatojoties uz Likuma Nr. 188/2000 par tiesu izpildītājiem 35. panta 2. punktu, un darbojas kopš 2012. gada. Sludinājumu ievietošana Izpildei pakļauto aktīvu pārdošanas sludinājumu elektroniskajā reģistrā ir tiesu izpildītāju juridiskais pienākums, kura neizpilde ir disciplinārpārkāpums atbilstoši Likuma Nr. 188/2000 par tiesu izpildītājiem 47. pantam.

Jaunā platforma Saite atveras jaunā logāIzpildei pakļauto aktīvu pārdošanas sludinājumu elektroniskajam reģistram tika apstiprināta ar Valsts Tiesu izpildītāju apvienības padomes Lēmumu Nr. 67/05.12.2014.

Lapa atjaunināta: 10/10/2017

Šīs lapas dažādās valodu versijas uztur attiecīgās dalībvalstis. Tulkojumu veic Eiropas Komisijas dienestā. Varbūtējās izmaiņas, ko oriģinālā ieviesušas kompetentās valsts iestādes, iespējams, nav atspoguļotas tulkojumos. Eiropas Komisija neuzņemas nekādas saistības un atbildību par datiem, ko satur šis dokuments, vai informāciju un datiem, uz kuriem šajā dokumentā ir atsauces. Lūdzam skatīt juridisko paziņojumu, lai iepazītos ar autortiesību noteikumiem, ko piemēro dalībvalstī, kas ir atbildīga par šo lapu.

Izsoles tiesas ceļā - Slovēnija

1. Konfiscētas mantas pārdošanas paziņojuma publicēšana un cenas noteikšana

Kustamo un nekustamo īpašumu, kā arī tiesības pārdod publiskās izsolēs piespiedu izpildes un citu tiesas procedūru ietvaros, mantas pārdošanā ievērojot piespiedu izpildes procedūras noteikumus. Slovēnijā izsoles tiesas ceļā notiek gan tradicionālā formātā, gan tiešsaistē.

Bankrota procedūrā pārdodamu mantu Slovēnijā pagaidām nav iespējams pārdot vienotajā tiešsaistes portālā, kā tas notiek, izziņojot mantas (izņemot kustamo īpašumu) pārdošanu un pārdodot to piespiedu izpildes procedūrā, taču bankrota procedūrā parādnieka mantu var pārdot publiskā tiešsaistes izsolē, ko rīko ārēji pakalpojumu sniedzēji, kuri darbojas tirgū. Šo pārdošanas metodi (tiešsaistes izsoli) jau izmanto maksātnespējas procedūrās, un tādā gadījumā izsoli rīko maksātnespējas administrators.

Kustamais īpašums

Piespiedu izpildes vēršana pret kustamo īpašumu notiek, konfiscējot un novērtējot īpašuma vērtību, to pārdodot un pārdošanas ieņēmumus samaksājot kreditoram (81. panta 1. punkts Prasījumu piespiedu izpildes un nodrošinājumu likumā (Zakon o izvršbi in zavarovanju), turpmāk “ZIZ”).

Konfiscējams īpašums ir īpašums, kas pieder parādniekam, kā arī parādnieka īpašums, kas ir kreditora rīcībā. Parādnieka īpašumu, kas ir trešo personu rīcībā, var konfiscēt ar attiecīgās trešās personas piekrišanu (ZIZ 83. pants).

Konfiskācijas gadījumā kreditors iegūst aizturējuma tiesības uz konfiscēto īpašumu (ZIZ 87. pants). Ja konfiscē Komercķīlu un konfiscētas kustamās mantas reģistrā ierakstītu kustamu īpašumu, aizturējuma tiesības iegūst līdz ar konfiskācijas ierakstīšanu reģistrā (ZIZ 87. pants).

Eksperta veikta konfiscētās mantas vērtēšana

Konfiscētā īpašuma vērtību vērtē konfiskācijas brīdī, izņemot gadījumus, kad to nav iespējams izdarīt uzreiz, jo īpašumam piemīt sevišķa vērtība vai konfiscētais kustamais īpašums ir ierakstīts Komercķīlu un konfiscētas kustamās mantas reģistrā. Vērtēšanu veic tiesu izpildītājs, kurš konfiscējis īpašumu. Ja kāds no lietas dalībniekiem to pieprasa un piekrīt segt šādas izmaksas, vērtēšanu var veikt attiecīgā lietas dalībnieka izvēlēts tiesas eksperts (ZIZ 89. pants). Konfiscēto īpašumu var pārdot tikai pēc tam, kad lēmums par piespiedu izpildi ir kļuvis galīgs, izņemot, ja parādnieks piekrīt īpašuma agrākai pārdošanai vai ja īpašums ir ātrbojīgs, vai arī pastāv risks, ka konfiscētā īpašuma vērtība būtiski samazināsies (ZIZ 92. pants).

Konfiscēto īpašumu pārdod publiskā izsolē vai noslēdzot tiešu līgumu starp pircēju un tiesu izpildītāju vai personu, kas veic darījumus par komisijas atlīdzību (komisionārs). Publiskas izsoles var rīkot arī tiešsaistē (publiskas tiešsaistes izsoles). Tiesu izpildītājs nosaka īpašuma pārdošanas veidu un datumu un ieraksta to konfiskācijas lietā uzreiz pēc konfiskācijas, ņemot vērā principu, ka jāiegūst iespējami izdevīgākā cena (ZIZ 93. pants). Ja tiesu izpildītājs izlemj rīkot publisku izsoli, lietā ieraksta publiskās izsoles datumu un vietu. Tiesu izpildītājs informē lietas dalībniekus par īpašuma pārdošanas veidu un datumu, izsniedzot kreditoram un parādniekam īpašu paziņojumu (Noteikumi par tiesu izpildītāju pakalpojumu sniegšanu (Pravilnik o opravljanju službe izvršitelj), 82. pants).

Pārdošanas paziņojuma publicēšana. Ja tiesu izpildītājs nolemj pārdot īpašumu publiskā izsolē, tas nosūta tiesai paziņojumu par publisko izsoli vismaz astoņas dienas pirms publiskās izsoles sākuma, un tiesa šo paziņojumu izvieto uz sava ziņojumu dēļa. Tiesu izpildītājam jāpublicē paziņojums un īpašuma fotogrāfija pārdodama kustamā īpašuma meklētājprogrammā un jāieraksta tajā ziņas par kustamo īpašumu (ZIZ 93. pants). Tiesu izpildītājs izziņo publisko izsoli, izvietojot paziņojumu uz tiesas ziņojumu dēļa, kā arī publicējot to tās kompetentās iestādes tīmekļa vietnē, kura izdevusi lēmumu par konfiskāciju. Tiesu izpildītājam jāpieprasa, lai paziņojums par publisko izsoli tiktu publicēts arī oficiālajā reģistrā, ja tāds ir. Pēc kreditora vai parādnieka ierosinājuma tiesu izpildītājs var arī izziņot publisko izsoli medijos, un šīs izmaksas sedz tas lietas dalībnieks, kurš pieprasījis rīkot publisku izsoli (Noteikumi par tiesu izpildītāju pakalpojumu sniegšanu, 89. pants).

Iespēja apskatīt pārdodamo mantu. Paziņojumā par publisko izsoli jānorāda izsoles vieta, datums un laiks, jānorāda un jāapraksta pārdodamais īpašums un jānorāda, kur īpašumu var apskatīt pirms izsoles (Noteikumi par tiesu izpildītāju pakalpojumu sniegšanu, 89. pants). Ieinteresētie pircēji var arī meklēt piespiedu izpildes procedūrā pārdodamo mantu un apskatīt tās fotogrāfijas, izmantojot e-dražbe (tiešsaistes izsoļu) portāla Saite atveras jaunā logāSodneDrazbe.si pārdodamās mantas meklētājprogrammu. Pārdodamo mantu var meklēt un apskatīt, izmantojot šādus kritērijus: tiesas nosaukums, lietas numurs, pārdošanas paņēmiens, pārdošanas metode, pārdošanas veids, pārdošanas sākuma datums, publikācijas statuss, pārdodamā manta, mantas veids, pilsēta, reģions un sākumcena. Meklēšanu var arī veikt, ierakstot tekstu attiecīgajā teksta meklēšanas lodziņā.

Drošības nauda. Pirms publiskās izsoles sākuma tiesu izpildītājam jānosaka, vai, ņemot vērā īpašuma veidu un vērtību, izsoles dalībniekiem ir jāiemaksā drošības nauda, kuras apmērs nedrīkst pārsniegt 10 % no īpašuma sākumcenas.

Persona vai uzņēmums, kas organizē pārdošanu. Publisku izsoli rīko tiesu izpildītājs, kurš var izsoles rīkošanai pilnvarot izsolītāju, ja uzskata, ka tas ir nepieciešams, ņemot vērā īpašuma vērtību un kvalitāti, un šāda pakalpojuma izmaksas sedz tiesu izpildītājs. Izsole notiek publiski (Noteikumi par tiesu izpildītāju pakalpojumu sniegšanu, 92. pants).

Sākumcena. Konfiscēto īpašumu pirmajā izsolē nedrīkst pārdot par summu, kas ir mazāka par tā novērtēto vērtību. Ja novērtētā vērtība pirmajā izsolē netiek sasniegta, tiesu izpildītājs rīko otro izsoli, ja to ierosina kāds no lietas dalībniekiem, un otrajā izsolē īpašumu drīkst pārdot par summu, kas ir mazāka par tā novērtēto vērtību, bet nav mazāka par trešdaļu no novērtētās vērtības (ZIZ 94. pants).

Piedāvājumu izteikšana un iegādes tiesību piešķiršana. Vismaz 15 minūtes pēc izsoles sākuma tiesu izpildītājs aicina izsoles dalībniekus iesniegt piedāvājumus (solīt). Izsole turpinās, līdz visi ieinteresētie dalībnieki ir iesnieguši savus piedāvājumus. Tiesu izpildītājs piešķir īpašuma iegādes tiesības augstākās cenas solītājam, ja pēc diviem aicinājumiem dalībniekiem piedāvāt augstāku cenu šādi piedāvājumi tomēr netiek saņemti. Ja pircējs nesamaksā pirkuma cenu līdz izsoles beigām, tiesu izpildītājs var pārdot īpašumu nākamās augstākās cenas solītājam, ja kreditors tam piekrīt, parakstot izsoles protokolu. Ja kreditors nav ieradies uz izsoli, tiesu izpildītājs var tūlīt pārdot īpašumu nākamās augstākās cenas solītājam, ja tā solītā cena atbilst vismaz 50 % no augstākās piedāvātās cenas un ir lielāka par sākumcenu; pretējā gadījumā tiesu izpildītājs vēlreiz piedāvā īpašumu solīšanai tajā pašā izsolē. Persona, kas iepriekš solījusi augstāko cenu, atkārtotajā solīšanā vairs nedrīkst piedalīties (Noteikumi par tiesu izpildītāju pakalpojumu sniegšanu, 94. pants).

Pirkuma cenas samaksa un īpašuma pārņemšana. Pircējam ir jāsamaksā pirkuma cena un jāpārņem īpašums uzreiz pēc izsoles beigām. Tiesu izpildītājam ir jāiesniedz pircējam dokuments ar informāciju par pārdošanu un reģistrā iekļauto informāciju, ja ir izveidots pārdotā īpašuma reģistrs. Pamatojoties uz šo dokumentu, tiesu izpildītājs dzēš visus apgrūtinājumus un/vai aizliegumus attiecībā uz īpašuma pārdošanu un reģistrē jauno īpašnieku, ja reģistrā tiek ierakstītas īpašumtiesības. Tiesu izpildītājs var nodot īpašumu pircējam pat pirms pirkuma cenas samaksāšanas, ja kreditors to atļauj, pats uzņemoties risku apmērā, kāds atbilst tai pirkuma cenas daļai, kura pienākas kreditoram. Ja pircējs nesamaksā pirkuma cenu un kreditors nepiekrīt īpašuma nodošanai, tiesu izpildītājs var pārdot īpašumu nākamās augstākās cenas solītājam. Pircējs iegūst īpašumu bez jebkādiem apgrūtinājumiem un kļūst par īpašuma īpašnieku pat tad, ja parādnieks nav bijis attiecīgā īpašuma īpašnieks. Pircējs nevar pretendēt uz garantiju iespējamu īpašuma defektu gadījumā (ZIZ 96. pants).

Īpašumtiesības un citas mantiskās tiesības

Tiesu izpildītājs pārdod īpašumtiesības un citas mantiskās tiesības, ievērojot noteikumus, kuri ir iekļauti Noteikumos par tiesu izpildītāju pakalpojumu sniegšanu un reglamentē kustamā īpašuma vērtēšanu un pārdošanu. Tiesu izpildītājs sagatavo konfiscēto tiesību inventarizācijas aktu, ievērojot iepriekš minētajos noteikumos iekļautos noteikumus, kuri reglamentē kustamā īpašuma konfiskāciju. Inventarizācijas sarakstā precīzi apraksta tiesību būtību un apmēru, pienācīgi ņemot vērā pastāvošos dokumentus, kas ir saistīti ar attiecīgajām tiesībām, un norāda atlīdzību vai pakalpojumu, kas parādniekam jāsamaksā vai jānodrošina, lai tas varētu izmantot šīs tiesības (Noteikumi par tiesu izpildītāju pakalpojumu sniegšanu, 108. pants).

Nekustamais īpašums

Piespiedu izpildes vēršana pret nekustamo īpašumu notiek, reģistrējot piespiedu izpildes lēmumu Zemes reģistrā, nosakot nekustamā īpašuma vērtību, pārdodot īpašumu un samaksājot kreditoram no pārdošanas ieņēmumiem (ZIZ 167. pants).

Eksperta veikta konfiscētās mantas vērtēšana. Tiesa var noteikt nekustamā īpašuma vērtību pat tad, ja piespiedu izpildes lēmums vēl nav galīgs. Tiesa nosaka nekustamā īpašuma vērtību, pamatojoties uz tiesas eksperta vērtējumu par tirgus vērtību vērtēšanas brīdī. Nosakot vērtību, ņem vērā iespējamo vērtības samazinājumu, ko var izraisīt konkrētu tiesību, piemēram, servitūta (ZIZ 178. pants), rašanās pēc pārdošanas. Nekustamā īpašuma vērtību nosaka ar tiesas lēmumu, ko var pārsūdzēt (ZIZ 179. pants).

Pārdošanas paziņojuma publicēšana. Pēc tam, kad lēmums, ar ko nosaka nekustamā īpašuma vērtību, ir kļuvis galīgs, tiesa izdod rīkojumu par nekustamā īpašuma pārdošanu. Šādā rīkojumā tā nosaka pārdošanas veidu un nosacījumus, kā arī pārdošanas vietu un laiku, ja nekustamo īpašumu ir plānots pārdot izsolē. Nekustamā īpašuma pārdošana notiek pēc tam, kad piespiedu izpildes lēmums un lēmums par nekustamā īpašuma vērtības noteikšanu ir kļuvuši galīgi. Rīkojumu par pārdošanu tiesa izziņo, izvietojot to uz sava ziņojumu dēļa un publicējot savā tīmekļa vietnē, kā arī izmantojot citus ierastus vietējas izziņošanas paņēmienus. Rīkojumu par lauksaimniecības zemes pārdošanu tiesa izziņo, izvietojot to uz paziņojumu dēļa tajā administratīvā iedalījuma vienībā, kuras teritorijā atrodas nekustamais īpašums, un to var arī publicēt attiecīgās administratīvā iedalījuma vienības tīmekļa vietnē. Kreditors var publicēt rīkojumu par nekustamā īpašuma pārdošanu medijos. Publicēšanas izmaksas sedz kreditors. Nosakot pārdošanas dienu, to nedrīkst ieplānot ātrāk kā 30 dienas pēc pārdošanas rīkojuma izvietošanas uz ziņojumu dēļa. Tiesa izsniedz pārdošanas rīkojumu lietas dalībniekiem, aizturējuma tiesību kreditoram, citiem tiesvedības dalībniekiem, kam ir reģistrētas pirmpirkuma vai izpirkuma tiesības, un kompetentajai administratīvajai iestādei (ZIZ 181. pants).

Nekustamo īpašumu parasti pārdod publiskā izsolē. Publisko izsoli rīko kā tiešsaistes publisko izsoli, ja vien tiesnesis neuzskata, ka nekustamā īpašuma pārdošanai būtu piemērotāka publiskā izsole. Tiesnesis var arī nolemt, ka publiska izsole nekustamā īpašuma pārdošanai jārīko pat tad, ja pirmajai publiskajai tiešsaistes izsolei nav reģistrējies neviens solītājs. Ja tiesa nav nolēmusi citādi, publiskā izsole nekustamā īpašuma pārdošanai notiek tiesas telpās. Kreditori, aizturējuma tiesību kreditori un zemes parāda kreditori visā piespiedu izpildes procesā līdz pārdošanas rīkojuma izdošanai var vienoties, ka nekustamais īpašums tiks pārdots, apkopojot saistošus piedāvājumus vai saņemot tiešu piedāvājumu (ZIZ 183. pants).

Rīkojumā par nekustamā īpašuma pārdošanu norāda:

  1. sīku nekustamā īpašuma aprakstu, raksturojot arī aprīkojumu un iekārtas;
  2. ēkas servitūta tiesības un liettiesiskus apgrūtinājumus, kuri jāpārņem pircējam;
  3. nekustamā īpašuma vērtību, ko noteikusi tiesa savā lēmumā;
  4. cenu, par kādu nekustamo īpašumu drīkst pārdot;
  5. termiņu, līdz kuram pārdevējam jāsamaksā pirkuma cena;
  6. pārdošanas veidu un
  7. solītāja iemaksājamās drošības naudas apmēru (ZIZ 184. pants).

Iespēja apskatīt pārdodamo mantu. Tiesa var atļaut personai, kura ir ieinteresēta nopirkt nekustamo īpašumu, to apskatīt pēc šādas personas pieprasījuma un uz tās rēķina. Apskatīšanas metodi un veidu, kā arī iespējamo tiesu izpildītāja klātbūtni šajā procesā nosaka tiesa nekustamā īpašuma pārdošanas rīkojumā (ZIZ 176. pants). Ieinteresētie pircēji var arī meklēt piespiedu izpildes procedūrā pārdodamo īpašumu un apskatīt tā fotogrāfijas, izmantojot e-dražbe (tiešsaistes izsoļu) portāla Saite atveras jaunā logāSodneDrazbe.si pārdodamās mantas meklētājprogrammu. Pārdodamo mantu var meklēt un apskatīt, izmantojot šādus kritērijus: tiesas nosaukums, lietas numurs, pārdošanas paņēmiens, pārdošanas metode, pārdošanas veids, pārdošanas sākuma datums, publikācijas statuss, pārdodamais īpašums, īpašuma veids, pilsēta, reģions, stāvs, platība, istabu skaits, būvniecības gads, uzņēmuma nosaukums (līdzdalības tiesību gadījumā) un sākumcena. Meklēšanu var arī veikt, ierakstot tekstu attiecīgajā teksta meklēšanas lodziņā.

Drošības nauda. Publiskās izsolēs var piedalīties dalībnieki, kuri vismaz trīs darbdienas pirms izsoles ir samaksājuši drošības naudu apmērā, kas atbilst vienai desmitajai daļai no noteiktās nekustamā īpašuma vērtības. Kreditors, pēc kura ierosinājuma tiesa atļāvusi rīkot izsoli, ir atbrīvots no drošības naudas; no tās ir atbrīvots arī aizturējuma tiesību kreditors un zemes parāda kreditors, ja viņu prasījumi pārsniedz drošības naudas apmēru un ja drošības naudu varētu segt no pirkuma cenas, ņemot vērā kreditoru prasījumu apmierināšanas secību un noteikto nekustamā īpašuma vērtību. Ja publisko izsoli rīko tiešsaistē, atbrīvojumam no drošības naudas jāpiesakās trīs darbdienas pirms tiešsaistes publiskās izsoles sākuma. Drošības naudu, ko samaksājuši solītāji, kuru piedāvājums nav uzvarējis, atmaksā uz to bankas kontiem 15 dienu laikā pēc publiskās izsoles vai piedāvājumu atvēršanas procesa noslēguma, ja vien tiesību akti neparedz citādi (ZIZ 185. pants).

Sākumcena. Pirmajā izsolē nekustamo īpašumu nedrīkst pārdot par cenu, kas ir mazāka nekā 70 % no tā noteiktās vērtības. Ja nekustamais īpašums netiek pārdots pirmajā izsolē, tiesa pēc kreditora ierosinājuma izziņo otro izsoli, kurā nekustamo īpašumu nedrīkst pārdot par summu, kas ir mazāka par pusi no tā noteiktās vērtības. Starp pirmo un otro izsoli jābūt vismaz 30 dienu intervālam. Iesniedzot attiecīgu oficiālu paziņojumu tiesā, kurā notiek piespiedu izpildes process, vai jebkurā citā tiesā, lietas dalībnieki, aizturējuma tiesību kreditors vai zemes parāda kreditori var vienoties, ka pirmajā izsolē nekustamo īpašumu var pārdot par summu, kas ir mazāka nekā 70 % no tā noteiktās vērtības, vai otrajā izsolē — par summu, kas ir mazāka par pusi no tā noteiktās vērtības (ZIZ 188. pants).

Pārdošana izsolē un iegādes tiesību piešķiršana. Ja tiesa secina, ka pārdošanas nosacījumi ir izpildīti, tā paziņo par izsoles sākumu. Izsole ilgst, kamēr solītāji izsaka piedāvājumus. Solītājam tā piedāvājums ir saistošs, līdz tiek izteikts augstākas cenas piedāvājums (pārsolīšana). Pēc viena vai vairāku kreditoru pieprasījuma tiesa var pasludināt īsu pārtraukumu, lai dalībnieki varētu apdomāties. Izsole beidzas, kad pēc tiesneša divkārša aicinājuma piedāvāt augstāku cenu solītāji to nav piedāvājuši. Kad izsole ir beigusies, tiesa norāda, kurš solītājs piedāvājis augstāko cenu, un paziņo, ka nekustamā īpašuma iegādes tiesības tiek piešķirtas attiecīgajam solītājam. Tiesa sagatavo lēmumu par nekustamā īpašuma iegādes tiesību piešķiršanu, kuru izsniedz lietas dalībniekiem, kam iepriekš izsniedza rīkojumu par pārdošanu, kā arī visiem izsoles dalībniekiem. Lēmums par iegādes tiesību piešķiršanu nav pārsūdzams. Uz pārkāpumiem izsoles norisē var norādīt, iesniedzot pārsūdzību pret lēmumu par nekustamā īpašuma nodošanu pircējam (ZIZ 189. pants).

Pirkuma cenas samaksa. Pēc iegādes tiesību piešķiršanas pircējam ir jāsamaksā pirkuma cena pārdošanas rīkojumā noteiktajā termiņā (ZIZ 191. pants). Šis termiņš nedrīkst būt ilgāks par sešiem mēnešiem pēc izsoles dienas neatkarīgi no tā, vai visu pirkuma cenu samaksā vienā maksājumā vai maksā to pa daļām (ZIZ 184. pants).

Nodošana. Kad ir pieņemts lēmums par iegādes tiesību piešķiršanu un samaksāta pirkuma cena, tiesa izdod lēmumu par nekustamā īpašuma nodošanu pircējam. Kad šis lēmums kļuvis galīgs, pircēja īpašumtiesības ieraksta Zemes reģistrā, un tiesības un apgrūtinājumus dzēš saskaņā ar lēmumu par iegādes tiesību piešķiršanu. Lēmumā tiesa arī nosaka termiņu, līdz kuram parādniekam ir jāizvācas no mājas vai dzīvokļa vai jāatbrīvo komerctelpas. Lēmums par īpašuma nodošanu vienlaikus ir arī izpildu dokuments par nekustamā īpašuma atbrīvošanu un nodošanu, un tas kļūst izpildāms pēc tam, kad ir kļuvis galīgs (ZIZ 192. pants).

Nekustamā īpašuma publiska tiešsaistes izsole. Ar tiesību akta grozīto versiju ZIZ-L (UL RS, Nr. 11/18) ieviesa vairākas izmaiņas publisku tiešsaistes izsoļu norisē. Šo jomu detalizēti reglamentē Noteikumi par pārdošanas paziņojumu publicēšanu tiešsaistes meklētājprogrammā un publiskām tiešsaistes izsolēm piespiedu izpildes procedūrā (Pravilnik o objavah prodaj v spletnem iskalniku in spletnih javnih dražbah v izvršilnih postopkihUL RS, Nr. 195/20). Tiešsaistes izsolēm, kas tiek rīkotas tiesas ceļā, var piekļūt šeit: Saite atveras jaunā logāSodneDrazbe.si.

Reģistrēšanās dalībai publiskā tiešsaistes izsolē un reģistrācijas apstiprināšana. Ieinteresētais pircējs reģistrējas dalībai publiskā tiešsaistes izsolē e-dražbe portālā, izmantojot SI-PASS kontu, atlasa statusu, kādā tas piedalīsies izsolē (piemēram, solītājs, solītājs, kurš vienlaikus ir arī kreditors, aizturējuma tiesību kreditors vai zemes parāda kreditors, vai arī persona ar pirmpirkuma vai izpirkuma tiesībām), sniedz datus par kontu, uz kuru jāatmaksā iemaksātā drošības nauda (ja tas atšķiras no konta, ko viņš izmantojis drošības naudas iemaksāšanai), kā arī norāda, vai lūdz atbrīvojumu no drošības naudas iemaksas (ja jā, jāpievieno pieteikums atbrīvojuma saņemšanai). Ja īpašuma iegādei ir izvirzīti īpaši nosacījumi, jāiesniedz arī dokumenti, kas apliecina atbilstību šiem īpašajiem nosacījumiem. Ja par dalību publiskā tiešsaistes izsolē ir jāiemaksā drošības nauda, tās apmēru, maksājumā norādāmo atsauces numuru un kontu, kurā jāiemaksā drošības nauda, nosūta ieinteresētajam pircējam pēc reģistrēšanās publiskajai tiešsaistes izsolei e-dražbe portāla sistēmā. Ja īpašumu, ko paredzēts pārdot publiskā tiešsaistes izsolē, vēlas kopīgi iegādāties vairāki ieinteresēti pircēji, tikai viens no tiem reģistrējas dalībai publiskajā tiešsaistes izsolē, bet pievieno dokumentus, kuros norādīts, kādu daļu katrs no ieinteresētajiem pircējiem iegūs pārdodamajā īpašumā, un pilnvaru, kas dod tam tiesības piedalīties publiskajā tiešsaistes izsolē pārējo ieinteresēto pircēju vārdā. Kad paziņojuma autors ir pārbaudījis reģistrāciju dalībai publiskajā tiešsaistes izsolē un pārliecinājies, ka ieinteresētais pircējs ir iemaksājis drošības naudu, tas apstiprina vai atsaka reģistrāciju un informē par savu lēmumu ieinteresēto pircēju, izmantojot e-dražbe portāla sistēmu. Ja reģistrāciju atsaka, ir jānorāda atteikuma pamatojums.

Ja reģistrāciju apstiprina, solītājam piešķir unikālu kodu, kas ļauj tam anonīmi piedalīties publiskajā tiešsaistes izsolē e-dražbe portāla sistēmā.

Publiskās tiešsaistes izsoles norise. Publiskā tiešsaistes izsole automātiski sākas laikā, kurš pārdošanas rīkojumā vai paziņojumā par publisko tiešsaistes izsoli ir norādīts kā izsoles sākuma brīdis, un ilgst tik ilgi, kā ir norādīts pārdošanas rīkojumā vai paziņojumā par publisko tiešsaistes izsoli. Solītājs pārsola sākumcenu vai pagaidām augstāko cenas piedāvājumu vismaz par izsoles soli, kāds ir norādīts pārdošanas rīkojumā vai paziņojumā par publisko tiešsaistes izsoli. Ja izsoles solis nav norādīts, solītājs var paaugstināt cenas piedāvājumu pēc saviem ieskatiem. Publiskās tiešsaistes izsoles laikā solītājs saņem e-dražbe portāla sistēmā informāciju par pagaidām augstāko piedāvājumu un redz, vai viņa piedāvājums tajā brīdī ir visaugstākais. Ja piedāvājums tiek izteikts divas minūtes pirms publiskās tiešsaistes izsoles beigām, izsoles ilgumu (katrreiz) pagarina par vēl divām minūtēm.

Ziņojums par publiskās tiešsaistes izsoles gaitu. Beidzoties publiskajai tiešsaistes izsolei, tiek automātiski sagatavots ziņojums par izsoles gaitu. Tas ir pieejams e-dražbe portāla sistēmā — solītāji var aplūkot anonimizētus datus, bet dati, ko var apskatīt izsoles paziņojuma autori, nav anonimizēti.

Līdzdalības tiesību / kapitāldaļu pārdošana

Piespiedu izpildes vēršana pret kapitāldaļām notiek, reģistrējot piespiedu izpildes lēmumu, pārdodot kapitāldaļas un samaksājot kreditoram no pārdošanas ieņēmumiem. Tiesa ar piespiedu izpildes lēmumu aizliedz uzņēmuma dalībniekam atsavināt savas kapitāldaļas. Tiesa izsniedz piespiedu izpildes lēmumu attiecīgajam uzņēmumam un reģistrē to tiesas uzņēmumu reģistrā. Līdz ar šādu reģistrāciju kreditors iegūst aizturējuma tiesības uz uzņēmuma dalībnieka kapitāldaļām. Aizturējuma tiesības attiecas arī uz personām, kuras vēlāk iegādājas šīs kapitāldaļas. Minētā tiesību akta noteikumus par piespiedu izpildes vēršanu pret nekustamo īpašumu (ZIZ 164. pants) mutatis mutandis piemēro arī piespiedu izpildei, ko vērš pret uzņēmuma dalībnieka kapitāldaļām. Tāpat kā nekustamo īpašumu, arī uzņēmuma dalībnieka kapitāldaļas var pārdot publiskā tiešsaistes izsolē.

2. Trešo personu organizēta pārdošana

Kustamais īpašums

Kustamo īpašumu pārdod publiskā izsolē tiesu izpildītājs, kurš var izsoles rīkošanai pilnvarot izsolītāju, ja uzskata, ka tas ir nepieciešams, ņemot vērā īpašuma vērtību un kvalitāti, un šāda pakalpojuma izmaksas sedz tiesu izpildītājs. Pārdošana izsolē ir publiska (ZIZ 93. pants un Noteikumi par tiesu izpildītāju pakalpojumu sniegšanu, 92. pants).

Kustamo īpašumu var arī pārdot, pircējam un tiesu izpildītājam vienojoties tieši vai arī ar komisionāra starpniecību. Tiesu izpildītājs nosaka īpašuma pārdošanas veidu un datumu un ieraksta to konfiskācijas lietā uzreiz pēc konfiskācijas, ņemot vērā principu, ka jāiegūst iespējami izdevīgākā cena (ZIZ 93. pants).

Nekustamais īpašums

Nekustamā īpašuma publiskas izsoles rīko tiesneši. Nekustamā īpašuma publiskas tiešsaistes izsoles automatizētā veidā notiek Saite atveras jaunā logāSodneDrazbe.si tiešsaistes portālā.

3. Izsoļu veidi, kam var pieļaut atkāpes no noteikumiem

Slovēnijas tiesību akti neatzīst citu veidu izsoļu izmantošanu piespiedu izpildes procedūrā. Bankrota procedūrā Slovēnijas tiesību akti papildus publiskai tiešsaistes izsolei pieļauj arī publisku izsoli ar augšupejošu soli un publisku izsoli ar lejupejošu soli. Ir arī citi veidi, kā pārdot kustamo un nekustamo īpašumu. Kustamo īpašumu var pārdot ne vien publiskā izsolē, bet arī noslēdzot tiešu līgumu starp pircēju un tiesu izpildītāju, maksātnespējas administratoru vai komisionāru (ZIZ 93. panta 1. punkts). Nekustamo īpašumu pārdod publiskā izsolē, ja kreditori, aizturējuma tiesību kreditori un zemes parāda kreditori līdz pārdošanas rīkojuma izdošanas brīdim nevienojas par to, ka:

  • nekustamais īpašums jāpārdod, apkopojot saistošus piedāvājumus; vai
  • noteiktu termiņu nekustamais īpašums jāpiedāvā pārdošanai saskaņā ar tiešu līgumu (ZIZ 183. pants).

4. Informācija par īpašuma valsts reģistriem

Slovēnijā ir šādi īpašuma reģistri:

  • Zemes reģistrs, kurā reģistrē īpašumtiesības un citas lietu tiesības uz nekustamo īpašumu;
  • Mehānisko transportlīdzekļu reģistrs;
  • Slovēnijas Kuģu reģistrs;
  • Gaisa kuģu reģistrs;
  • Dematerializēto vērtspapīru reģistrs;
  • Komercķīlu un konfiscētas kustamās mantas reģistrs; Bankas kontu reģistrs;
  • Algu un citu personīgo ienākumu (piemēram, pensiju) saņēmēju reģistrs.

Minētie reģistri tiek uzturēti elektroniski. Par katru no tiem atbild konkrēta iestāde.

Šiem reģistriem var piekļūt ikviena persona, kura pierāda, ka tās interesei par šiem datiem ir juridisks pamats (ZIZ 4. panta 6. punkts). Kreditors var pierādīt juridiski pamatotas intereses, iesniedzot izpildu dokumentu (piemēram, piespiedu izpildei nodotu spriedumu), ar kuru parādniekam ir uzdots samaksāt kreditora prasījumu. Šādā gadījumā kreditors var pieprasīt no reģistra pārvaldnieka informāciju par parādnieka īpašumu. Tiesām ir elektroniska piekļuve daudziem no minētajiem reģistriem.

Lai iegūtu informāciju no šiem reģistriem, nav jāmaksā tiesas nodevas, tomēr daži minēto datubāzu (reģistru) uzturētāji var pieprasīt no kreditoriem nelielu maksu (piemēram, Slovēnijas Veselības apdrošināšanas institūts (Zavod za zdravstveno zavarovanje), kurš uztur Algu un citu personīgo ienākumu (piemēram, pensiju) maksātāju reģistru, iekasē maksu 4,00 EUR par ziņu sniegšanu par parādnieka nodarbinātību). Maksājumu var veikt arī elektroniski.

5. Informācija par datubāzēm, kas palīdz kreditoriem noskaidrot informāciju par parādnieku mantu un prasījumiem pret tiem

Saskaņā ar ZIZ 4. panta 6. punktu datubāzes uzturētājam pēc kreditoru pieprasījuma ir jāsniedz tiem informācija par parādnieku mantu, ja kreditors pierāda juridiski pamatotu interesi (piemēram, izpildu dokumentu). Minētie datubāzes uzturētāji ir šādas iestādes:

  • Slovēnijas Veselības apdrošināšanas institūts sniedz informāciju par algu un citu personīgo ienākumu (piemēram, pensiju) maksātājiem;
  • Slovēnijas Republikas Publisko juridisko dokumentu un ar tiem saistīto pakalpojumu aģentūra (Agencija Republike Slovenije za javnopravne evidence in storitve) (AJPES) sniedz informāciju no Bankas kontu reģistra;
  • Centrālā vērtspapīru tīrvērtes akciju sabiedrība (Centralna klirinško depotna družba d.d.) (KDD) sniedz informāciju no Dematerializēto vērtspapīru reģistra;
  • tiesa, kas uztur Tiesu reģistru, sniedz informāciju par uzņēmumu kapitāldaļām un citu līdzdalību tiesību subjektos. Piekļūt Tiesu reģistram var arī elektroniski tā tīmekļa vietnē;
  • tiesa, kas uztur Zemes reģistru, sniedz informāciju par nekustamo īpašumu, uz kuru vai saistībā ar kuru parādniekam pieder īpašumtiesības;
  • Iekšlietu ministrija sniedz informāciju no mehānisko transportlīdzekļu un vilcēju reģistriem;
  • Slovēnijas Jūras administrācija sniedz informāciju no Laivu reģistra (par laivām, kas ir īsākas par 24 m);
  • Civilās aviācijas aģentūra sniedz informāciju no Gaisa kuģu reģistra.

Lielākajā daļā gadījumu kreditors var piekļūt reģistram, pieprasot informāciju par parādnieka mantu no reģistra uzturētāja. Dažiem reģistriem (piemēram, Tiesu reģistram) kreditors var piekļūt elektroniski (izmantojot tīmekļa vietni).

Lai iegūtu informāciju par parādnieka mantu, jurista pārstāvība nav vajadzīga un valsts nodeva nav jāmaksā. Daži datubāzes uzturētāji pieprasa nelielu maksu (piemēram, Slovēnijas Veselības apdrošināšanas institūts) 4,00 EUR apmērā par ziņu sniegšanu par parādnieka nodarbinātību. Maksu var samaksāt elektroniski.

6. Informācija par tiešsaistes izsolēm, kas tiek rīkotas tiesas ceļā

Kopš 2021. gada 1. februāra nekustamā īpašuma un tiesību izsoles tiesas ceļā piespiedu izpildes procedūrā parasti un atbilstīgi Rīkojumam par tehnisko nosacījumu nodrošināšanu pārdodamās mantas tiešsaistes meklētājprogrammas izmantošanai un nekustamā īpašuma publisko tiešsaistes izsoļu rīkošanai piespiedu izpildes procedūrā (Odredba o izpolnitvi tehničnih pogojev za uporabo spletnega iskalnika prodaj in izvajanje spletnih javnih dražb nepremičnin v izvršilnih postopkihUL RS, Nr. 3/2021) notiek tiešsaistē, ievērojot Noteikumus par pārdošanas paziņojumiem tiešsaistes meklētājprogrammā un publiskām tiešsaistes izsolēm piespiedu izpildes procedūrā (Saite atveras jaunā logāUL RS, Nr. 195/2020).

Informācija par pārdodamo mantu ir pieejama bez maksas. Tā kā reģistrācijai ir jāizmanto Saite atveras jaunā logāSI-PASS sistēma, dalībnieki izsolēs var piedalīties neatkarīgi no atrašanās vietas konkrētajā brīdī. Sistēma arī garantē dalībnieka anonimitāti.

Tīmekļa vietnei var piekļūt šeit: Saite atveras jaunā logāhttps://sodnedrazbe.si/.

Lapa atjaunināta: 15/05/2023

Šīs lapas dažādās valodu versijas uztur attiecīgās dalībvalstis. Tulkojumu veic Eiropas Komisijas dienestā. Varbūtējās izmaiņas, ko oriģinālā ieviesušas kompetentās valsts iestādes, iespējams, nav atspoguļotas tulkojumos. Eiropas Komisija neuzņemas nekādas saistības un atbildību par datiem, ko satur šis dokuments, vai informāciju un datiem, uz kuriem šajā dokumentā ir atsauces. Lūdzam skatīt juridisko paziņojumu, lai iepazītos ar autortiesību noteikumiem, ko piemēro dalībvalstī, kas ir atbildīga par šo lapu.

Izsoles tiesas ceļā - Zviedrija

1. Publicēšana un cenu noteikšana izņemtu aktīvu pārdošanai‏

Izņemtu īpašumu pārdod ar Zviedrijas Izpildes iestādes (Kronofogdemyndigheten) starpniecību. Īpašumu pārdod publiskā izsolē vai noslēdzot privātu līgumu. Kustamo īpašumu pārdošanu var uzticēt ārējiem izsolītājiem. Nekustamo īpašumu var nodot nekustamo īpašumu aģentiem pārdošanai.

Izpildes iestāde var atļaut debitoram pašam pārdot īpašumu. Šādā gadījumā atļauj piespiedu pārdošanas atlikšanu. Debitors var arī vienoties ar kreditoru par situācijas atrisināšanu citiem līdzekļiem. Tādā gadījumā kreditors var apturēt izņemšanu (utmätning).

Izņemtais īpašums vienmēr jānovērtē tiesu izpildītājam. Dažreiz Izpildes iestāde piesaista ekspertu īpašuma novērtēšanai un visaptveroša apraksta sagatavošanai. Novērtētāju–ekspertu regulāri piesaista, novērtējot nekustamo īpašumu un nomniekiem piederošus mājokļus. Tomēr novērtētāju–ekspertu bieži pieaicina arī tad, ja runa ir par vērtīgāku īpašumu.

Izpildes iestāde publicē paziņojumu par piespiedu pārdošanu savā Saite atveras jaunā logātīmekļa vietnē. Pārdošanu bieži reklamē arī citās tīmekļa vietnēs, lai piesaistītu potenciālos pircējus. Pārdošanas paziņojumu publicē arī Saite atveras jaunā logāPost- och Inrikes Tidningar, kas ir tīmeklī balstīta ziņu lapa, kurā tiek publicēti daudzu iestāžu un pašvaldību paziņojumi. Mērķis paziņojumu publicēšanai minētajā lapā ir apzināt nezināmus kreditorus un citas personas, kuras skar pārdošana.

Informāciju par pārdošanu sniedz Izpildes iestādes tīmekļa vietnē. Tajā norāda aplēsto vērtību, pievienojot īpašuma aprakstu, attēlus un citus dokumentus. Norāda pārdošanas nosacījumus, kā arī punktus, kas pircējam jāzina attiecībā uz pārdošanu. Ja Izpildes iestāde piesaista citu personu pārdošanas veikšanai, svarīgā informācija ir atrodama attiecīgās personas tīmekļa vietnē. Bieži informācija ir atrodama arī Izpildes iestādes tīmekļa vietnē.

Izpildes iestāde vienmēr noorganizē pārdodamā īpašuma apskatīšanu. Tas nepieciešams, lai pircējs varētu izpildīt savu pienākumu iegūt tam vajadzīgo informāciju.

Piespiedu pārdošanā cenšas panākt pēc iespējas augstāku solīto cenu. Ja ir vairāki solītāji, uzvarētāju nosaka piedāvājumu un pretpiedāvājumu iesniegšanas procesā. Ja iestāde nolemj veikt pārdošanu privāta līguma noslēgšanas procedūrā, kurā iesniedz piedāvājumus, jautājumu par to, kurš iesniedzis visaugstākās cenas piedāvājumu, nosaka, kad piedāvājumi tiek atvērti.

Jā pārdošana notiek elektroniskā izsolē, tās uzvarētājam jāveic maksājums 48 stundu laikā. Šādā gadījumā maksājumu parasti veic ar maksājumu karti vai bankas karti. Ja pārdošana notiek tradicionālā izsolē uz vietas, maksājums jāveic tieši izsolē, izmantojot maksājumu karti vai bankas karti, pasta pārvedumu vai čeku, vai skaidrā naudā.

Ja īpašumu pārdod par vairāk nekā SEK 10 000, Izpildes iestāde piešķir pagarinājumu maksājuma veikšanai līdz vienam mēnesim. Vienmēr ir uzreiz jāsamaksā 10 % drošības nauda.

2. Trešās personas, kuras ir tiesīgas īstenot pārdošanu

Izņemto īpašumu parasti pārdod publiskā izsolē, ko rīko Izpildes iestāde. Iestāde var nodot pārdošanu ārējiem interesentiem. Kustamā īpašuma gadījumā iestāde var nolīgt citu personu izsoles rīkošanai. Attiecībā uz nekustamo īpašumu iestāde var piesaistīt nekustamo īpašumu aģentu pārdošanas īstenošanai.

3. Izsoļu veidi, kam noteikumi var nebūt piemērojami pilnā apjomā

Pārdošanu iedala četrās dažādās kategorijās — kustamais īpašums, kuģi, gaisa kuģi un nekustamais īpašums. Šīm dažādajām kategorijām ir piemērojami zināmā mērā atšķirīgi noteikumi. Vienlaikus ar pārdošanas paziņojumu publicē informāciju par to, kuri noteikumi ir piemērojami. Ja notiek izmantošanas tiesību atsavināšana, t. i., piespiedu pārdošana, pēc dzīvokļu kooperatīva pieprasījuma piemēro konkrētus īpašus noteikumus.

4. Informācija par valsts aktīvu reģistriem.

Veicot izmeklēšanu par aktīviem, Izpildes iestādei ir tiesības veikt meklējumus dažādos reģistros vai uzdot tiem jautājumus, piemēram:

  • Zemes reģistrs (Fastighetsregistret) — ietver informāciju par visiem nekustamajiem īpašumiem Zviedrijā;
  • Ceļu satiksmes reģistrs (Vägtrafikregistret) — visi reģistrētie civilie transportlīdzekļi Zviedrijā;
  • Nodokļu reģistrs (Skatteregistret) — informācija par norēķiniem;
  • Sociālās apdrošināšanas aģentūra (Försäkringskassan) — informācija par norēķiniem;
  • Pensiju aģentūra (Pensionsmyndigheten) — informācija par norēķiniem;
  • Darījumdarbības reģistrs (Näringslivsregistret) — dati par visām Zviedrijas sabiedrībām ar ierobežotu atbildību, partnerībām, kooperatīvajām sabiedrībām, tostarp dzīvokļu kooperatīviem, kā arī privātiem uzņēmumiem;
  • Vērtspapīru reģistrs (Värdepappersregistret) — to pārvalda Euroclear, un ietver datus par visu biržas sarakstos iekļauto akciju turējumiem;
  • Kuģu reģistrs (Fartygsregistret) — informācija par visiem Zviedrijas kuģiem;
  • Gaisa kuģu reģistrs (Luftfartygsregistret) — informācija par visiem Zviedrijas gaisa kuģiem;
  • Ieroču reģistrs (Vapenregistret) — turējumā esošie šaujamieroči.

Reģistri tiek uzturēti elektroniski, un Izpildes iestāde var iesniegt prasījumus lielākajai to daļai elektroniski. Ja reģistrā iekļautie dati ir konfidenciāli, Izpildes iestāde tik un tā var pieprasīt to sniegšanu, lai tā varētu izvērtēt, vai debitoram ir jebkādi piedēvējami parādi. Parasti, kad iestāde veic šādus prasījumus, maksa nav jāmaksā.

Daži reģistri arī reģistrē, kad Izpildes iestāde iesniedz prasījumu par īpašumu, piemēram, Zemes reģistrs, Kuģu reģistrs un Gaisa kuģu reģistrs.

5. Informācija par datubāzēm, kurās kreditori var identificēt debitoru aktīvus vai parādus

Pašlaik Izpildes iestāde nevar piedāvāt meklētājiem e-pakalpojumu, kas ļautu identificēt debitoru aktīvus vai parādus.

6. Informācija par publiskām izsolēm tiešsaistē

Izpildes iestādei kopš 2014. gada ir iespēja rīkot elektroniskas izsoles, kas zināmas kā tiešsaistes izsoles. Šādas izsoles var rīkot tikai kustamā īpašuma pārdošanai. Noteikums, kas ļauj rīkot elektroniskas izsoles, ir ietverts Saite atveras jaunā logāParādu izpildes rīkojuma 9. nodaļā, kas nosaka, kā ir iesniedzami piedāvājumi.

Ziņojumā, kas iesniegts valdībai 2016. gada novembrī, ir ierosināts, ka jābūt iespējai arī nekustamo īpašumu pārdot elektroniskā izsolē. Nekustamā īpašuma pārdošanas procedūra ir sarežģītāka, un, lai būtu iespējamas elektroniskas izsoles, ir jāveic vairāk tiesību aktu grozījumu nekā kustamā īpašuma gadījumā.

Pašlaik nekas neliedz piedalīties tiešsaistes izsolē no ārvalstīm.

Paziņojumu par visām tiešsaistes izsolēm publicē Izpildes iestādes Saite atveras jaunā logātīmekļa vietnē.

Ja pārdošana notiek ar ārēja izsolītāja starpniecību, paziņojumu par tiešsaistes izsoli publicē tā tīmekļa vietnē. Īsā izklāstā jāsniedz ārējam izsolītājam norādījumi ievērot Saite atveras jaunā logāParādu izpildes kodeksa 9. nodaļas un Saite atveras jaunā logāParādu izpildes rīkojuma 9. nodaļas noteikumus par pārdošanu. Līgumus ar ārējiem izsolītājiem parasti noslēdz publiskā iepirkuma procedūrā. Tajos iekļauj prasības attiecībā uz pakalpojumu sniedzēja finanšu stāvokli un profesionālajām kvalifikācijām.

Ikvienam, kurš vēlas piedalīties tiešsaistes izsolē, jāreģistrējas tīmekļa vietnē, lai varētu iesniegt piedāvājumu. Tomēr visa piedāvājumu iesniegšana ir publiska, un tai var sekot līdzi bez iepriekšējas reģistrēšanās. Informācija, kas jāsniedz reģistrējoties, ir personas kods, e-pasta adrese, pasta adrese, tālruņa numurs un aizstājvārds, ko izmanto, kad tiek publicēti piedāvājumi. Solītājiem nav jāpierāda sava identitāte. Solītāji, kuriem nav Zviedrijas personas koda vai kuri kāda cita iemesla dēļ nevēlas vai nevar reģistrēties tiešsaistē, var reģistrēties manuāli.

Pirkuma cenu tiešsaistes izsolē samaksā ar maksājumu karti vai bankas karti.

Nav iespējams piedalīties tiešsaistes izsolē, atrodoties uz vietas iestādes telpās.

Solīšana notiek, iesniedzot piedāvājumus un pretpiedāvājumus līdz noteiktam laikam. Ja tiek iesniegts piedāvājums, kad atlicis mazāk nekā divas minūtes laika, laiku pagarina vēl par divām minūtēm.

Izpildes iestāde atbild uz jautājumiem telefoniski vai pa e-pastu, bet var būt sarežģīti saņemt atbildi, kad ir atlicis maz laika līdz izsoles beigām. Iestāde atbild zviedru valodā, tomēr tai jāspēj sniegt pamatinformāciju arī valsts minoritāšu valodās un sniegt informāciju un norādījumus konkrētām minoritāšu grupām īpašās pārvaldības teritorijās. Palīdzību bieži var saņemt, ja jautājumi ir uzdoti citās valodās.

Izpildes iestāde ar pārdošanu saistītus dokumentus tulko tikai izņēmuma apstākļos, piemēram, ja ir acīmredzams, ka ir plašs klientu loks ārvalstīs.

Saskaņā ar publiskas piekļuves principu liela daļa informācijas, ko glabā Zviedrijas iestādes, ir publiska. Tomēr informācija par to, kurš ir solītājs notiekošā izsolē, netiek izpausta. Konfidencialitātes prasības var būt piemērojamas arī attiecībā uz konkrētām sensitīvām informācijas vienībām, tomēr, ja kāds pieprasa informāciju, šāds pieprasījums katrā gadījumā tiek izskatīts individuāli.

Lapa atjaunināta: 05/12/2023

Šīs lapas dažādās valodu versijas uztur attiecīgās dalībvalstis. Tulkojumu veic Eiropas Komisijas dienestā. Varbūtējās izmaiņas, ko oriģinālā ieviesušas kompetentās valsts iestādes, iespējams, nav atspoguļotas tulkojumos. Eiropas Komisija neuzņemas nekādas saistības un atbildību par datiem, ko satur šis dokuments, vai informāciju un datiem, uz kuriem šajā dokumentā ir atsauces. Lūdzam skatīt juridisko paziņojumu, lai iepazītos ar autortiesību noteikumiem, ko piemēro dalībvalstī, kas ir atbildīga par šo lapu.

Izsoles tiesas ceļā - Anglija un Velsa

Turpmākajā sadaļā ir izklāstīta informācija par noteikumiem Anglijā un Velsā attiecībā uz īpašuma izņemšanu kā parāda piedziņas līdzekli.

Anglijā un Velsā vairs nav spēkā prasība, ka rajona tiesas tiesnesim ir jāpilnvaro un jāieceļ īpašuma izņemšanas uzņēmumi un izsolītāji. Saite atveras jaunā logāTribunālu, tiesu un izpildes likuma 12. pielikuma 41. iedaļa paredz, ka preces jāpārdod publiskā izsolē, ja vien tiesa nav norīkojusi citādi.

Izņemšanas un izsolīšanas uzņēmumi var pieteikties katrā atsevišķā tiesā, iesniedzot ziņas par to maksām un pašreizējo apdrošināšanu, lai vietējā līmenī varētu pieņemt lēmumu par to, kuru uzņēmumu iecelt. Lēmums par to, kura uzņēmuma pakalpojumus izmantot, oficiāli jāpieņem vadītāju komisijai, pamatojoties uz iesniegtajām ziņām un norādītajām maksām.

Pēc iecelšanas tiesas iestādē tiek izlikts saraksts, kurā norādīti iecelto uzņēmumu nosaukumi un adreses. Sarakstu pārskata katru gadu un katrā ziņā pirms apdrošināšanas polišu derīguma termiņa beigām. Ja iespējams, nodrošina izvēlēto pakalpojumu sniedzēju regulāru rotāciju. Ja ir iespējams regulāri izmantot tikai vienu uzņēmumu, piemēro pamatnoteikumus.

Vismaz septiņas dienas pirms pārdošanas tiesu izpildītājam ir jānosūta debitoram un visiem līdzīpašniekiem pārdošanas paziņojums.

Kad notiek pārdošana un ir saņemti ieņēmumi no izsolītājiem, tiesu izpildītāja/piegādes vadītāja pienākums ir apstiprināt, ka visas preces, kas ir pārņemtas kontrolē un ir izņemtas, ir uzskaitītas. Garantijai jābūt pienācīgi apstiprinātai.

Sīkāku informāciju par kontrolētu preču izņemšanu, uzglabāšanu un pārdošanu sk. Saite atveras jaunā logāNoteikumu par preču pārņemšanu kontrolē 34.–43. noteikumā.

Lapa atjaunināta: 10/10/2017

Šīs lapas dažādās valodu versijas uztur attiecīgās dalībvalstis. Tulkojumu veic Eiropas Komisijas dienestā. Varbūtējās izmaiņas, ko oriģinālā ieviesušas kompetentās valsts iestādes, iespējams, nav atspoguļotas tulkojumos. Eiropas Komisija neuzņemas nekādas saistības un atbildību par datiem, ko satur šis dokuments, vai informāciju un datiem, uz kuriem šajā dokumentā ir atsauces. Lūdzam skatīt juridisko paziņojumu, lai iepazītos ar autortiesību noteikumiem, ko piemēro dalībvalstī, kas ir atbildīga par šo lapu.

Lūdzu, ņemiet vērā, ka šai lapai nesen tika atjaunināta oriģinālvalodas angļu versija. Mūsu tulkotāji pašlaik gatavo versiju valodā, kuru esat izvēlējies.

Izsoles tiesas ceļā - Ziemeļīrija

Spriedumu izpildes birojs (EJO) ir Ziemeļīrijas Tiesu un tribunālu dienesta (Tieslietu ministrijas aģentūras) filiāle, kas atbild par civiltiesu rīkojumu izpildi Ziemeļīrijā saistībā ar naudu, precēm un īpašumu. 1981. gada Spriedumu izpildes (Ziemeļīrija) rīkojums ļauj konfiscēt un pārdot preces, lai piedzītu atgūstamās naudas summas, pamatojoties uz spriedumu.

EJO ir piešķirtas vairākas pilnvaras panākt parāda izpildi atbilstoši naudas spriedumam, kas pieņemts ar tiesas rīkojumu. Minētās pilnvaras ietver konfiskācijas rīkojumu, ko izdod atbilstoši 1981. gada Spriedumu izpildes (Ziemeļīrija) rīkojuma 31. pantam.

Saskaņā ar 1981. gada rīkojumu EJO ir tiesības konfiscēt īpašumu un to pārdot izsolē, tīros pārdošanas ieņēmumus (pēc visu konfiskācijas izmaksu un izdevumu samaksas) izmantojot neatmaksāto parādu segšanai (sk. 1981. gada rīkojuma 31., 34. un 40. pantu). Izpildot konfiskācijas rīkojumu, saskaņā ar 1981. gada rīkojuma 38. pantu EJO ir tiesības piekļūt jebkurai zemei, ko aizņem vai izmanto debitors, tā laulātais(-ā) vai kāds no viņa aizstāvjiem, vai — dažos apstākļos — zemei, kuru aizņem vai izmanto jebkura cita persona.

EJO var izdot šāda veida rīkojumu (pirms tam iesniedzot pieteikumu tiesas rīkotājam atbilstoši 1981. gada Spriedumu izpildes noteikumu (Ziemeļīrija) 30. noteikuma 1. punktam), ja ir skaidrs, ka ir pietiekams konfiscējamo preču apjoms, lai segtu parādu. Praksē, pirms EJO pieņem lēmumu iesniegt pieteikumu tiesas rīkotājam par konfiskācijas rīkojuma izdošanu, tas vienmēr cenšas izmantot citus atbilstošus izpildes līdzekļus, piemēram, ieņēmumu apķīlāšanas rīkojumu (kas paredz naudas summas atskaitīšanu no debitora algas).

Konfiscējamo preču veidiem piemēro ierobežojumus (piemēram, debitora apģērbus un svarīgas sadzīves mēbeles nedrīkst konfiscēt (sk. 1981. gada rīkojuma 33. pantu).

Procedūra, kas EJO jāievēro attiecībā uz konfiskācijas rīkojuma izdošanu, ir izklāstīta 1981. gada Spriedumu izpildes noteikumu (Ziemeļīrija) 30.–33. noteikumā.

Lapa atjaunināta: 18/10/2017

Šīs lapas dažādās valodu versijas uztur attiecīgās dalībvalstis. Tulkojumu veic Eiropas Komisijas dienestā. Varbūtējās izmaiņas, ko oriģinālā ieviesušas kompetentās valsts iestādes, iespējams, nav atspoguļotas tulkojumos. Eiropas Komisija neuzņemas nekādas saistības un atbildību par datiem, ko satur šis dokuments, vai informāciju un datiem, uz kuriem šajā dokumentā ir atsauces. Lūdzam skatīt juridisko paziņojumu, lai iepazītos ar autortiesību noteikumiem, ko piemēro dalībvalstī, kas ir atbildīga par šo lapu.

Izsoles tiesas ceļā - Skotija

Turpmākajā sadaļā ir izklāstīta informācija par noteikumiem Skotijā attiecībā uz īpašuma izņemšanu kā parāda piedziņas līdzekli.

Skotijā īpašuma izņemšanu var izmantot kā parāda piedziņas līdzekli, ja parādu ir atzinušas tiesas un dažos citos apstākļos, tostarp ja tas ir atļauts konkrētos oficiālos “parāda dokumentos”. Procesi, ko izmanto īpašuma izņemšanai, ir arests (izmanto, lai iesaldētu īpašumu, kas pieder debitoram, bet ir trešās personas turējumā), apķīlāšana (izmanto, lai izņemtu īpašumu, kas pieder debitoram un ir debitora turējumā) un ārkārtas apķīlāšana (izmanto, lai izņemtu nebūtisku īpašumu, kas tiek turēts dzīvojamā mājā). Dažos gadījumos attiecīgās procedūras ļauj izsolīt debitora īpašumu tiesas pārraudzībā.

Process, kas jāievēro, apķīlājot preces, ir izklāstīts 2002. gada Parādu restrukturizācijas un apķīlāšanas (Skotija) likuma (“2002. gada likums”) 2. daļā. Pēc apķīlāšanas 14 dienu laikā šerifa palīgam ir jāiesniedz ziņojums Šerifu tiesai. Kad ziņojums ir saņemts, šerifa palīgs var organizēt apķīlāto vienību izņemšanu un pārdošanu publiskā izsolē, kas šerifa palīgam ir jāapmeklē, lai reģistrētu vienības, kas tiek pārdotas (ja tādas ir), un to pārdošanas cenu. Izsolē iegūto naudu var izmantot šerifa palīga nodevu un izdevumu segšanai un tad samaksai kreditoram. Atlikumu atdod atpakaļ debitoram. Ja vienības netiek pārdotas, preču īpašumtiesības pāriet kreditoram. Lai gan jebkuru apķīlāto preču izsole parasti notiek izsoļu telpā, ja tas nav iespējams, 2002. gada likumā ir noteikums, kas paredz, ka izsoli var rīkot citā vietā, kas nav debitora dzīvojamā māja.

Ja precēm ir piemērots arests un debitors nav parakstījis pilnvarojumu, kas ļauj preces nodot kreditoram, tad kreditoram, lai tas iegūtu īpašumu, ir jāiesniedz tiesā izpildes prasība. Izpildes prasība ir pieteikums tiesai atļaut preču nodošanu kreditoram, lai viņš varētu tās pārdot un tādējādi atgūt visu tam parādā esošo summu vai tās daļu.

Lapa atjaunināta: 30/04/2019

Šīs lapas dažādās valodu versijas uztur attiecīgās dalībvalstis. Tulkojumu veic Eiropas Komisijas dienestā. Varbūtējās izmaiņas, ko oriģinālā ieviesušas kompetentās valsts iestādes, iespējams, nav atspoguļotas tulkojumos. Eiropas Komisija neuzņemas nekādas saistības un atbildību par datiem, ko satur šis dokuments, vai informāciju un datiem, uz kuriem šajā dokumentā ir atsauces. Lūdzam skatīt juridisko paziņojumu, lai iepazītos ar autortiesību noteikumiem, ko piemēro dalībvalstī, kas ir atbildīga par šo lapu.