Eiropas maksājuma rīkojums

Vācija
Saturu nodrošina
European Judicial Network
Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkls (civillietās un komerclietās)

1 Maksājuma rīkojuma procedūra

1.1 Procedūras darbības joma

Jā. Civilprocesa kodeksa (Zivilprozessordnung) 688. pantā un turpmākajos pantos ir paredzēta maksājuma rīkojuma procedūra (Mahnverfahren), ko izmanto, lai panāktu no atbildētāja puses iespējams neapstrīdētu prasījumu izpildi.

1.1.1 Uz kādām prasībām procedūra attiecas (piemēram, tikai uz naudas prasībām, tikai uz līgumpamatotām prasībām utt.)?

Šo procedūru parasti izmanto, ja tiek pieprasīts maksājums par konkrētu naudas summu eiro valūtā.

Tomēr to nevar izmantot šādos gadījumos:

  • prasījumos, kas izriet no tādu patēriņa kredītu līgumiem, kuru procentu likme ir vairāk nekā par 12 % lielāka nekā bāzes likme,
  • prasījumos, kas ir atkarīgi no tādu saistību izpildes, kuru izpildei vēl nav pienācis termiņš,
  • ja maksājuma rīkojuma izsniegšana ir jāveic ar publiska paziņojuma palīdzību, jo atbildētāja adrese nav zināma.

1.1.2 Vai prasību summai ir maksimālais apmērs?

Nav paredzēts ierobežojums attiecībā uz maksimālo summu, kuru var pieprasīt.

1.1.3 Procedūras izmantošana ir obligāta vai izvēles?

Kreditoram nav obligāti jāizmanto maksājuma rīkojuma procedūra. Kreditors var izvēlēties, vai izmantot šo procedūru, vai parasto procesu.

1.1.4 Vai procedūru var piemērot, ja atbildētājs dzīvo citā dalībvalstī vai trešā valstī?

Principā Vācijas maksājuma rīkojuma procesu var izmantot arī tad, ja atbildētājs ir citas dalībvalsts vai trešās valsts iedzīvotājs. Tomēr jāņem vērā, ka Vācijas Civilprocesa kodeksa 688. panta 3. punktā ir paredzēts, ka tādos gadījumos, kad maksājuma rīkojums ir jānodod ārvalstīs, šo procedūru var izmantot tikai tad, ja tas ir paredzēts Likumā par spriedumu atzīšanu un izpildi (Anerkennungs- und Vollstreckungsausführungsgesetz). Šobrīd tas attiecas uz visām Eiropas Savienības dalībvalstīm, Islandi, Norvēģiju un Šveici, kā arī uz Izraēlu.

1.2 Kompetentā tiesa

Maksājuma rīkojuma procedūra parasti ir vietējo tiesu (Amtsgericht) jurisdikcijā, kuras izvēle ir atkarīga no prasītāja adreses. Piekritība tiesai atkarīga no personas dzīvesvietas vai — juridiskas personas gadījumā — no tās juridiskās adreses. Tomēr daudzās Vācijas federālajās zemēs ir izveidotas centralizētas tiesas, kurās tiek skatītas maksājuma rīkojumu lietas (Mahngerichte), piemēram, Vedingas (Wedding) vietējā tiesa Berlīnē, tas nozīmē, ka jurisdikcija pār maksājumu rīkojuma procedūru ir koncentrēta dažās vietējās tiesās vai pat vienā vietējā tiesā visā federālajā zemē. Šādos gadījumos prasītāja parastā piekritīgā tiesa ir centrālā maksājuma rīkojumu tiesa atkarībā no prasītāja dzīvesvietas.

Ja prasītāja parastā piekritīgā tiesa neatrodas Vācijā, šī lieta ir Berlīnes Vedingas vietējās tiesas ekskluzīvā jurisdikcijā. Ja atbildētāja parastā piekritīgā tiesa neatrodas Vācijā, šī lieta ir piekritīga tai vietējai tiesai, kurai šis strīds būtu jāizskata, neraugoties uz piekritību, atkarībā no prasības priekšmeta (parasti lieta ir piekritīga vietējai tiesai, ja prasības apmērs nepārsniedz 5000 eiro). Arī šādos gadījumos dažās federālajās zemēs var būt izveidotas centrālas tiesas, kas izskata maksājumu rīkojumu lietas.

1.3 Oficiālās prasības

1.3.1 Vai jāizmanto standarta veidlapas?  Ja jā – kur var saņemt šādu veidlapu?

Standarta veidlapas izmantošana ir obligāta, ja attiecīgajam paziņojumam vai pieteikumam ir izveidota standarta veidlapa. Pastāv standarta veidlapas pieteikumiem par maksājuma rīkojuma un piespiedu izpildes paziņojuma izdošanu un atkārtotu izsniegšanu.

Visās federālajās zemēs tiek izmantots automatizēts maksājuma rīkojuma process. Pieteikumus var iesniegt, izmantojot standarta veidlapas drukātā formā, vai elektroniskā formā. Vairāki programmatūras izstrādātāji piedāvā programmas, ar kurām var aizpildīt elektroniskos pieteikumus automatizētajai maksājuma rīkojuma procedūrai. Dažās vietējās tiesās pieteikumus var aizpildīt arī tiešsaistē internetā.

Maksājuma rīkojumu papīra veidlapas var iegādāties kancelejas preču veikalos.

1.3.2 Vai mani jāpārstāv advokātam?

Nē, juridiskā pārstāvība nav obligāta.

1.3.3 Cik sīki izklāstītam jābūt prasības pamatojumam?

Prasības pamatojums nav jāapraksta detalizēti. Prasītājam īsi jāapraksta sava prasība un jānorāda konkrēta prasības summa. To dara, izmantojot standarta veidlapu, kas paredzēta maksājumu rīkojuma procedūrai. Galvenā prasība un pakārtotās prasības jānorāda atsevišķi.

1.3.4 Vai jāiesniedz rakstiski prasības pierādījumi? Ja jā – kādus dokumentus atzīst par pierādījumu?

Prasījumu dokumentāri pierādījumi nav jāiesniedz.

1.4 Pieteikuma noraidīšana

Pieteikums par maksājuma rīkojuma izdošanu tiks noraidīts, ja maksājuma rīkojuma procedūra nav pieļaujama vai ja tiesai, kurā iesniegts pieteikums, nav jurisdikcijas šajā jautājumā vai ja maksājuma rīkojuma izdošanas pieteikums neatbilst formālajām prasībām. Pieteikums tiks noraidīts arī tad, ja maksājuma rīkojumu var izdot tikai par daļu no prasījuma. Pirms noraidīšanas prasības iesniedzējs tiek uzklausīts.

Pirms maksājuma rīkojuma izdošanas tiesa nepārbauda, vai prasība ir pamatota.

1.5 Apelācijas sūdzības

Maksājuma rīkojuma noraidīšanu parasti nevar apstrīdēt. Tūlītēja apstrīdēšana (sofortige Beschwerde) ir iespējama tikai tad, ja pieteikums nosūtīts datorlasāmā formā un ja tas tika noraidīts tāpēc, ka tiesa to atzina par nepiemērotu tās elektroniskās apstrādes sistēmai. Tomēr praksē šis noteikums ir maznozīmīgs.

1.6 Paziņojums par iebildumu

Ja maksājuma rīkojums ir izdots un nodots atbildētājam, viņš to var apstrīdēt divās nedēļās. Tomēr apstrīdēšana aizvien vēl ir iespējama arī pēc šā termiņa, ja vien nav izdots rīkojums par minētā maksājuma rīkojuma izpildi.

Maksājuma rīkojuma nodošanas brīdī atbildētājs saņem standarta veidlapu rīkojuma apstrīdēšanai. Tomēr šīs standarta veidlapas izmantošana nav obligāta. Tas nozīmē, ka šo rīkojumu var apstrīdēt arī citādi, bet vienīgā formālā prasība ir, ka tas jāveic rakstiski.

1.7 Paziņojuma par iebildumu sekas

Ja atbildētājs prasījumu apstrīd noteiktajā termiņā, rīkojums par izpildi netiek izdots un prasījumu, par ko izdots maksājuma rīkojums, nevar izpildīt piespiedu kārtā. Tomēr lieta automātiski netiks risināta parastajā tiesāšanās kārtībā. Šādam nolūkam ir vajadzīgs īpašs pieteikums, lai ierosinātu parasto tiesvedību, ko var iesniegt vai nu prasītājs maksājuma rīkojuma procedūrā, vai atbildētājs. Pieteikuma iesniedzējs šādu pieteikumu var iesniegt, tiklīdz viņš tiek informēts par maksājuma rīkojuma apstrīdēšanu, vai arī to var pat pievienot jau sākotnējam pieteikumam par maksājuma rīkojuma izdošanu.

1.8 Paziņojuma par iebildumu neesamības sekas

1.8.1 Kas jādara, lai panāktu izpildāmu tiesas lēmumu?

Tiesa pēc pieteikuma saņemšanas izdos izpildes rīkojumu. Šādu pieteikumu nevar iesniegt, kamēr nav pagājis maksājuma rīkojuma apstrīdēšanai paredzētais laiks, un pieteikumā jābūt norādītam, kādi maksājumi (ja tādi ir) saistībā ar maksājuma rīkojumu jau ir veikti. Ja daļa no maksājumiem jau ir veikti, pieteikuma iesniedzējam prasības summa ir attiecīgi jāsamazina.

1.8.2 Vai šis lēmums ir galīgs, vai arī atbildētājam ir dota iespēja lēmumu pārsūdzēt?

Izpildes rīkojums ir līdzvērtīgs par izpildāmu pasludinātam aizmuguriskam spriedumam. To var apstrīdēt divās nedēļās pēc dokumenta izsniegšanas atbildētājam.

Lapa atjaunināta: 28/06/2023

Šīs lapas versiju savā valodā uztur attiecīgais Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla kontaktpunkts. Tulkojumu veic Eiropas Komisijas dienestā. Varbūtējās izmaiņas, ko oriģinālā ieviesušas kompetentās valsts iestādes, iespējams, nav atspoguļotas tulkojumos. Ne Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkls, ne Eiropas Komisija neuzņemas nekādu atbildību par šajā dokumentā ietverto vai minēto informāciju vai datiem. Lūdzam skatīt juridisko paziņojumu, lai iepazītos ar autortiesību noteikumiem, ko piemēro dalībvalstī, kas ir atbildīga par šo lapu.