Aktīvu aizsardzība, kamēr tiek izskatīta prasība ES valstīs

Grieķija
Saturu nodrošina
European Judicial Network
Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkls (civillietās un komerclietās)

1 Kādi ir dažādie pasākumu veidi?

Pagaidu un piesardzības pasākumi, ko vispārīgāk sauc par „pagaidu tiesiskās aizsardzības līdzekļiem” (asfalistiká métra), ir tiesas noteikti pasākumi, ja vēl nav vai tūlīt tiks uzsākta pilna tiesvedība par lietas būtību un pastāv prasība, kurai šajā laikā ir vajadzīga tiesību aizsardzība. Šāda veida pagaidu tiesību aizsardzības mērķis ir nodrošināt, ka faktiski būs iespējams apmierināt prasību, kuras būtība tiks vērtēta. Var noteikt šādus pasākumus: drošības naudas iemaksāšanu (engyodosía); hipotēkas paziņojuma reģistrēšanu parādnieka īpašumam (engrafí prosimeíosis ypothíkis); pagaidu arestu (syntiritikí katáschesi); tiesisko sekvestrāciju (dikastikí mesengýisi); prasību pagaidu apmierināšanu (prosoriní epidíkasi apaitíseon); priekšrakstu, kas uz pagaidu laiku noregulē jautājumus (prosoriní rýthmisi katástasis); īpašuma aizzīmogošanu (sfrágisi), zīmogu noņemšanu (aposfrágisi), inventarizāciju (apografí) un publisku iemaksu (dimósia katáthesi); kā arī pasākumus valdījuma aizsardzībai (asfalistiká métra nomís).

2 Kādi ir nosacījumi rīkojuma izdošanai par šiem pasākumiem?

2.1 Procesuālā kārtība.

Šāda veida pasākumi vienmēr ir jānosaka tiesai.

Šādu pasākumu noteikšana ir vispārīgi piekritīga pirmās instances tiesai, kas darbojas vienas personas sastāvā (monomelés protodikeío). Tomēr pirmās instances tiesai, kas darbojas vienas personas sastāvā, var nākties nodot šo vispārīgo jurisdikciju apgabala civiltiesai (eirinodikeío) valdījuma vai lietošanas tiesību pagaidu noregulējuma gadījumos un gadījumos, kad saskaņā ar Civilprocesa kodeksa vispārīgajiem noteikumiem pamata prasība ir piekritīga apgabala civiltiesai. Apgabala civiltiesai ir izņēmuma jurisdikcija gadījumos, kad ar pušu vienošanos ir jāreģistrē vai jāatsauc hipotēkas paziņojums. Pagaidu tiesiskās aizsardzības līdzekļus var arī noteikt pirmās instances tiesa, kas darbojas vairāku personu sastāvā (polymelés protodikeío), ja tā izskata pamata lietu; šādos gadījumos tās jurisdikcija pastāv līdztekus pirmās instances tiesas, kas darbojas vienas personas sastāvā, jurisdikcijai. Tiesa ar teritoriālo jurisdikciju parasti ir tiesa, kurai teritoriāli piekritīga ir pamata lietas izskatīšana, taču pagaidu tiesiskās aizsardzības līdzekļus var arī noteikt tiesa, kas atrodas vistuvāk to īstenošanas vietai. Tiesas lēmumu, ar ko nosaka minētos pasākumus, adresē pusei, kurai ir tie jāīsteno, un tos piemēro tiesu izpildītājs (dikastikós epimelitís). Ja piemērošana tiek kavēta, tiesu izpildītājs var pieprasīt policijas palīdzību. Ir grūti noteikt izmaksas, jo advokātu un tiesu izpildītāju maksas ir dažādas. Orientējoši izmaksas būtu aptuveni EUR 250.

2.2 Galvenie noteikumi.

Tiesa nosaka pagaidu tiesiskās aizsardzības līdzekļus, ja:

a) ir steidzama nepieciešamība vai tūlītējs risks un tādēļ ir jāaizsargā vai jāsaglabā likumīgas intereses vai jānoregulē situācija;

b) ir pamatots iemesls uzskatīt, ka patiešām pastāv tiesības, attiecībā uz kurām tiek pieprasīts pagaidu tiesiskās aizsardzības līdzeklis.

Ir jāuzrāda sākotnēji pierādījumi, kas apliecina, ka ir pamatots iemesls īstenot pasākumu: pilnīgi pierādījumi nav vajadzīgi, un pietiek ar nepilnīgiem pierādījumiem, kas nodrošina mazāku pārliecību par noskaidrojamajiem faktiem; tiesa var piešķirt aizsardzību, tiklīdz tā uzskata, ka norādītie fakti ir iespējami. Tiesa piešķirs aizsardzību tikai tad, ja ir steidzama nepieciešamība vai tūlītējs risks, jo parādnieks varētu nodot sev piederošo arestējamo īpašumu tā, ka vēlāk būtu neiespējami izpildīt prasību, ja kreditoram tiktu izdots izpildāms spriedums pēc pamata tiesvedības pabeigšanas.

3 Šādu pasākumu priekšmets un būtība?

3.1 Pret kāda veida īpašumu šādus pasākumus var vērst?

Šādus pasākumus var piemērot jebkuriem parādnieka pamatlīdzekļiem neatkarīgi no tā, vai tie ir parādnieka paša vai trešās puses valdījumā, ciktāl tie ir nododami saskaņā ar privāttiesību noteikumiem un nav likumīgi atbrīvoti no izpildes. It sevišķi šādus pasākumus var piemērot nekustamam īpašumam un kustamam īpašumam, ko neuzskata par nearestējamu, tostarp kuģiem, gaisa kuģiem, sauszemes transportlīdzekļiem, noguldījumiem bankās un dematerializētām akcijām.

3.2 Kādas ir šādu pasākumu sekas?

Kad attiecībā uz pamatlīdzekļiem ir pieņemts tiesas pagaidu nolēmums, piemēram, nolēmums par pagaidu arestu vai nolēmums par hipotēkas paziņojuma reģistrēšanu nekustamam īpašumam, parādnieks nevar pamatlīdzekļus nodot trešām pusēm. Saskaņā ar Kriminālkodeksa 232.A iedaļu par nolēmuma neievērošanu piemēro brīvības atņemšanu uz vismaz sešiem mēnešiem.

Ar Likumdošanas dekrētu (nomothetikó diátagma) Nr. 1059/1971 tika ieviests konfidencialitātes ievērošanas pienākums attiecībā uz noguldījumiem bankās un tika noteikta brīvības atņemšana uz vismaz sešiem mēnešiem banku direktoriem, vadītājiem vai darbiniekiem, kas pārkāpj šo pienākumu. Tas netraucē piemērot pagaidu arestu, jo tiesas nolēmumā, ar ko nosaka arestu, nav jānorāda, kuri noguldījumi vai dematerializētās akcijas ir jāarestē. Nolēmums neļauj bankām nodot pamatlīdzekļus, taču nepārkāpj konfidencialitātes ievērošanas pienākumu, jo bankām nav jāatklāj noguldījumu esamība. Visām pārējām trešām pusēm, kuru valdījumā ir arestēts īpašums, ir jāsniedz informācija, vai norādītās prasības vai tiesības faktiski pastāv un vai viņu valdījumā esošajam īpašumam ir piemērots kāds cits arests un, ja ir, līdz kādai vērtībai.

3.3 Cik ilgi šādi pasākumi ir spēkā?

Saskaņā ar tiesību aktiem šie pasākumi ir spēkā:

a) līdz galīgā sprieduma pieņemšanai pamata tiesvedībā pret pusi, kura pieprasīja nolēmumu, un kad spriedumu vairs nevar pārsūdzēt;

b) līdz galīgā sprieduma pieņemšanai par labu pusei, kura pieprasīja nolēmumu, un kad spriedumu vairs nevar pārsūdzēt;

c) līdz izlīguma panākšanai starp pamata tiesvedības pusēm;

d) 30 dienas pēc dienas, kad tiesa pārtrauc vai citā veidā atsauc tiesvedību;

e) līdz nolēmuma, ar ko piemēro pasākumu, atcelšanai vai pārskatīšanai vai nu tiesā, kura to sākotnēji pieņēma, pamatojoties uz jauniem pierādījumiem, vai tiesā, kas izskata pamata prasību, kurai nav jābalstās uz jauniem pierādījumiem;

f) ja nolēmumā ir noteikts termiņš, kurā prasītājam ir tiesā jāiesniedz pamata prasība, un prasītājs to termiņā neizdara.

Ja kāda no pusēm neierodas uz prasības izskatīšanu, lai gan ir laikus un pienācīgi izsaukta, izskatīšana notiek bez šīs puses klātbūtnes. Taču tiesa izskatīs lietu tā, it kā visas puses būtu klātesošas, jo neierašanos pagaidu tiesiskās aizsardzības līdzekļu tiesvedības ietvaros neuzskata par prasībā norādīto faktu atzīšanu. Tiesa var veikt atkārtotu izskatīšanu tikai tad, ja neieradusies puse prasa atcelt vai pārskatīt tiesas lēmumu un atsaucas uz jauniem pierādījumiem, kuru rezultātā tiesa būtu izdarījusi atšķirīgu secinājumu, ja tie būtu bijuši tiesas rīcībā.

4 Vai pasākumu var pārsūdzēt?

Pagaidu tiesiskās aizsardzības līdzekļu nolēmumus parasti nevar pārsūdzēt; vienīgais izņēmums ir nolēmumi, ar ko piemēro valdījuma un lietošanas tiesību pagaidu noregulējumu un ko, kā skaidri noteikts tiesību aktos, var pārsūdzēt kompetentajā pirmās instances tiesā, kura darbojas vairāku personu sastāvā, 10 dienu laikā pēc saņemšanas. Prokurors var sabiedrības interesēs iesniegt Augstākajā tiesā (Áreios Págos) pārsūdzību par tiesību jautājumiem pret jebkuru tiesas nolēmumu. Pēc tam Augstākā tiesa izskata lietu un vai nu apstiprina, vai atceļ apstrīdēto nolēmumu. Šim lēmumam ir tikai pagaidu spēks. Kā jau minēts, jebkura no tiesvedības pusēm var prasīt tiesai, kas pieņēma nolēmumu, atcelt vai pārskatīt tās lēmumu. Ikviena trešā puse, kas netika uzsaukta un tiesvedībā nepiedalījās, arī var šajā saistībā iesniegt pieprasījumu, ciktāl tai ir likumīgas intereses.

Lapa atjaunināta: 04/01/2018

Šīs lapas versiju savā valodā uztur attiecīgais Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla kontaktpunkts. Tulkojumu veic Eiropas Komisijas dienestā. Varbūtējās izmaiņas, ko oriģinālā ieviesušas kompetentās valsts iestādes, iespējams, nav atspoguļotas tulkojumos. Ne Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkls, ne Eiropas Komisija neuzņemas nekādu atbildību par šajā dokumentā ietverto vai minēto informāciju vai datiem. Lūdzam skatīt juridisko paziņojumu, lai iepazītos ar autortiesību noteikumiem, ko piemēro dalībvalstī, kas ir atbildīga par šo lapu.