Aktīvu iesaldēšana un pierādījumi

Eiropas Savienībā var būt nepieciešams iesaldēt īpašumu vai pierādījumus, lai tos varētu izmantot krimināltiesvedībā vai konfiscēt. To var darīt, pamatojoties uz Padomes Pamatlēmumu, ar ko paredz noteikumus, saskaņā ar kuriem dalībvalstis savā teritorijā atzīst un izpilda iesaldēšanas rīkojumu, ko saistībā ar kriminālprocesu izdevusi citas dalībvalsts tiesu iestāde.

Ko nozīmē "iesaldēšanas rīkojums"?

Pārrobežu procedūrā "iesaldēšanas rīkojums" nozīmē jebkādu pasākumu, ko dalībvalstī veic tiesu iestāde, lai novērstu īpašuma iznīcināšanu, pārveidošanu, pārvietošanu u.c. Pierādījumi ir priekšmeti, dokumenti vai dati, ko var izmantot kā pierādījumus kriminālprocesā. Dalībvalstis, kas piedalās šajā procesā, ir "izdošanas valsts" (valsts, kas sagatavojusi, juridiski apliecinājusi vai jebkādā veidā apliecinājusi iesaldēšanas rīkojumu) un "izpildes valsts" (valsts, kuras teritorijā atrodas attiecīgais īpašums vai pierādījumi).

Lēmumi, ko izpilda bez abpusējas sodāmības pārbaudes

Izņēmuma kārtā saskaņā ar Pamatlēmumu par konkrētiem nodarījumiem var neveikt abpusējas sodāmības pārbaudi (proti, vai personas darbība ir sodāma abās attiecīgajās dalībvalstīs). Šādu procedūru piemēro tikai attiecībā uz vissmagākajiem nodarījumiem, kas minēti Pamatlēmuma 3. pantā, ja šādi nodarījumi izdošanas valstī ir sodāmi ar brīvības atņemšanas sodu, kura maksimālais termiņš ir vismaz trīs gadi (proti, dalība kriminālā organizācijā, terorisms, korupcija, krāpšana, cilvēku tirdzniecība, izvarošana).

Iesaldēšanas rīkojuma izpildes procedūra

Iesaldēšanas rīkojuma izpildei tiesu iestāde, kas izdevusi apliecinošo dokumentu, to nosūta tieši kompetentajai izpildes tiesu iestādei otrā dalībvalstī. Izpildes dalībvalsts kompetentajām tiesu iestādēm iesaldēšanas rīkojums ir jāatzīst, nepieprasot nekādas papildu formalitātes, un nekavējoties jāveic tā izpildei vajadzīgie pasākumi.  Izpildes valstij iesaldēšanas rīkojuma izpildē turklāt jāievēro formalitātes un procedūras, ko skaidri norādījusi iesaldēšanas rīkojuma izdošanas valsts kompetentā tiesu iestāde.

Neatzīšanas vai nepildīšanas pamatojums

Izpildes valsts kompetentās tiesu iestādes konkrētos gadījumos var atteikties atzīt vai izpildīt iesaldēšanas rīkojumu, piemēram, gadījumos, ja trūkst apliecinošā dokumenta, attiecīgajai personai ir neaizskaramība vai privilēģijas vai ja par tiem pašiem faktiem jau ir pieņemts galīgais spriedums.

Procedūras atlikšana

Izpildes valsts kompetentās tiesu iestādes konkrētos gadījumos nosūtītā iesaldēšanas rīkojuma izpildi var atlikt, piemēram, ja tā izpilde var kaitēt notiekošai kriminālizmeklēšanai vai ja uz attiecīgo īpašumu vai pierādījumiem jau attiecas iesaldēšanas rīkojums saistībā ar kriminālprocesu.

Procesuālās tiesības

Dalībvalstīm jānodrošina, ka jebkurai ieinteresētai pusei, tostarp trešām pusēm, ir tiesiskās aizsardzības līdzekļi, kas nav kavējoši attiecībā uz iesaldēšanas rīkojumu.

Lapa atjaunināta: 22/01/2019

Šo lapu uztur Eiropas Komisija. Informācija šajā tīmekļa vietnē nav uzskatāma par Eiropas Komisijas oficiālo nostāju. Komisija neuzņemas nekādu atbildību vai saistības attiecībā uz informāciju vai datiem, kas ietverti vai izmantoti šajā dokumentā. Autortiesību noteikumus Eiropas tīmekļa vietnēs lūdzu skatīt juridiskajā paziņojumā.