Uzņēmumu reģistri ES dalībvalstīs

Čehijas Republikas Uzņēmumu reģistra vēsture

Kad tas tika izveidots

Uzņēmumu reģistrs tā pašreizējā formā izriet no pārstrādātā Civillikuma, kas stājās spēkā 2014. gada 1. janvārī, pieņemot jauno Civilkodeksu (Likums Nr. 89/2012) un saistītos tiesību aktus, jo īpaši Likumu Nr. 90/2012 par komercsabiedrībām un Likumu Nr. 304/2013 par juridisko un fizisko personu publiskajiem reģistriem un trasta fondu reģistrāciju (“Likums par reģistriem”). Šobrīd Uzņēmumu reģistrs ir viens no publiskajiem reģistriem, un uz to attiecas vispārējais regulējums saskaņā ar Likumu par reģistriem. Papildus Uzņēmumu reģistram ir šādi publiskie reģistri:

• Biedrību reģistrs, kurā tiek reģistrēta informācija par biedrībām, arodbiedrībām, starptautiskajām arodbiedrībām, darba devēju organizācijām, starptautiskajām darba devēju organizācijām un meitasbiedrībām;
• Nodibinājumu reģistrs, kurā reģistrē informāciju par nodibinājumiem un fondiem;
• Institūtu reģistrs, kurā reģistrē informāciju par institūtiem;
• Mājokļu īpašnieku biedrību reģistrs, kurā reģistrē informāciju par īpašnieku biedrībām;
• Labdarības organizāciju reģistrs, kurā reģistrē informāciju par labdarības organizācijām.

Šajā tekstā termins “publiskais reģistrs” attiecas arī uz Uzņēmumu reģistru.

Kopš 2018. gada 1. janvāra Likums par reģistriem regulē arī trasta fondu reģistrāciju (darbība, kas atšķirībā no pašiem publiskajiem reģistriem ir tikai daļēji publiska).

Papildus Likumam par reģistriem ir arī īpaši atsevišķi tiesību akti, kas regulē publiskos reģistrus noteikta veida tiesiskajām formām, proti, Mednieku biedrību reģistru (kuru uztur par medībām atbildīgās valsts iestādes, t. i., attiecīgās pašvaldības ar papildu kompetenci), Politisko partiju un kustību reģistru (uztur Iekšlietu ministrija), Reģistrēto baznīcu, ticības organizāciju un citu juridisko personu reģistru (uztur Kultūras ministrija) un Izglītības jomā darbojošos juridisko personu reģistru (uztur Izglītības, jaunatnes un sporta ministrija). Šos publiskos reģistrus regulē un pārvalda būtībā tāpat kā tos publiskos reģistrus, uz kuriem attiecas Likums par reģistriem.

Vēsturiski Uzņēmumu reģistra rašanās Čehijas teritorijā ir saistīta ar 1863. gada Cisleitānijas komerctiesību kodifikāciju. Uzņēmumu reģistrs tika izveidots ar Likumu Nr. 1/1863 (Vispārējais komerctiesību kodekss), ko piemēroja arī citās valstīs. Saskaņā ar šo likumu juridiskām personām ir pienākums reģistrēties Uzņēmumu reģistrā. Tiesību sistēmas izmaiņu rezultātā Uzņēmumu reģistrs 1950. gadā tika pārveidots par Komercreģistru. Vēlāko sabiedrisko un politisko notikumu rezultātā 1992. gadā tika atjaunots Uzņēmumu reģistrs, pamatojoties uz koncepciju, kas bija gan sākotnējā Uzņēmumu reģistra, gan Komercreģistra pamatā. 1992. gada Uzņēmumu reģistra koncepcija būtībā ir saglabājusies līdz mūsdienām un ir pārdzīvojusi pat iepriekš minēto privāttiesību noteikumu pārstrādāšanu 2014. gadā.

Kad tas tika digitalizēts

Lai gan līdz 2005. gada 1. jūlijam nepastāvēja juridiskas prasības par Uzņēmumu reģistra uzturēšanu elektroniskā formātā, tas šādā formātā tiek uzturēts kopš 1997. gada 1. janvāra. Uzņēmumu reģistrs ir publiskās pārvaldes informācijas sistēma. Tas ir saistīts ar citiem pamatreģistriem (piemēram, Personu reģistru). Pamatreģistrā ir ietverti atsauces dati, atsauces saites un fizisko personu identifikācijas dati, kā arī attiecīgā gadījumā autentifikācijas dati, darbības dati un citi likumā noteiktie dati. Atsauces dati ir saistīti ar datiem, kas atrodas citos reģistros, kuri nodrošina šo reģistru sadarbspēju. Tas nozīmē, ka, veicot datu izmaiņas vienā reģistrā, tās automātiski stāsies spēkā arī pārējos pamatreģistros, kuri satur tos pašus datus. Izplatīts piemērs ir nosaukuma maiņa, kas tādējādi tiks veikta arī citos pamatreģistros.

Atsevišķos gadījumos dati par personām, kas reģistrēti līdz 1997. gada 1. janvārim, ir pieejami tikai papīra formātā, jo dokumenti vai reģistrētie dati nav digitalizēti un nav pieejami, izmantojot publisko reģistru lietojumprogrammu.

Kādi tiesību akti šobrīd ir piemērojami

Kopš privāttiesību noteikumu pārstrādāšanas 2014. gadā publisko reģistru (tai skaitā Uzņēmumu reģistra) saturu regulē Likums par reģistriem. Uz dažiem citiem tehniskiem aspektiem attiecas īstenošanas noteikumi, proti, Dekrēts Nr. 323/2013 par to veidlapu specifikācijām, kuras izmanto, lai pieprasītu iekļaušanu publiskā reģistrā vai grozītu vai atsauktu šādus pieprasījumus, kā arī par noteiktu dekrētu atcelšanu, un Valdības noteikumi Nr. 351/2013, ar ko nosaka procentu likmi saistību neizpildes gadījumā, izmaksas, kas saistītas ar debitoru parādu iekasēšanu un likvidatoru, likvidācijas pilnvarnieku un tiesas ieceltu juridiskas personas struktūru locekļu honorārus, kā arī reglamentē noteiktus jautājumus attiecībā uz Komercvēstnesi [Obchodní věstník], juridisko un fizisko personu publiskajiem reģistriem, kā arī trasta fondu un faktisko īpašnieku reģistrēšanu.

Cita starpā juridisko personu faktisko īpašnieku reģistru kopš 2021. gada 1. jūnija regulē atsevišķs likums (Nr. 37/2021 par Faktisko īpašnieku reģistru). Kopš 2018. gada 1. janvāra faktisko īpašnieku reģistrāciju reglamentē Likums par reģistriem.

Kādus datus sniedz reģistrs

Kam ir tiesības ielūkoties reģistrā

Ikvienam ir tiesības ielūkoties Uzņēmumu reģistrā un jebkurā citā publiskā reģistrā, kā arī izgatavot tajos esošo datu kopijas.

Papildus tiešai Uzņēmumu reģistra caurskatīšanai attiecīgo lietu var aplūkot tiesā. Tomēr šādā gadījumā ir jāpierāda leģitīma interese, lai kompetentā tiesa varētu piešķirt piekļuvi lietas materiāliem. Personas, kas pierāda savu leģitīmo interesi, pēc tam var bez ierobežojumiem skatīt lietu (tai skaitā tās pielikumus un visu to daļu sarakstu).

Ņemot vērā augsto pārredzamības līmeni un gandrīz pilnīgu informācijas un dokumentu sniegšanu, ir daudz praktiskāk skatīt Uzņēmumu reģistru tieši, jo to var darīt ikviens un nav jāpierāda leģitīma interese.

Kādus datus satur reģistrs

Kāda veida dati tajā tiek glabāti (kāda veida subjekti tiek reģistrēti publiskajā reģistrā; kā ir ar informāciju par maksātnespēju, finanšu pārskatiem utt.)

Uzņēmumu reģistrā reģistrē visas sabiedrības (pilnsabiedrības, komandītsabiedrības, sabiedrības ar ierobežotu atbildību, akciju sabiedrības) un to filiāles un kooperatīvus, kā arī ārvalstu juridisko personu uzņēmumus un filiāles, kas darbojas Čehijas Republikā. Uzņēmumu reģistrā tiek reģistrētas arī fiziskas personas, kuras veic darījumdarbību Čehijas Republikā un kuras iesniedz reģistrācijas pieteikumu.

Uzņēmumus vai filiāles reģistrē Uzņēmumu reģistrā tikai tad, ja tie ir dibināti. Uzņēmumu reģistrā reģistrē ārvalstu juridisko personu uzņēmumus vai filiāles, kuru juridiskā adrese atrodas ārpus Eiropas Savienības un Eiropas Ekonomikas zonas. Ja ārvalstu juridiska persona, kas ietilpst šajā kategorijā, nav pārcēlusi savu uzņēmējdarbību vai tās daļu uz Čehijas Republiku, pats subjekts tiek reģistrēts reģistrā. Ārvalstu juridisko personu uzņēmumus vai filiāles, kuru juridiskā adrese atrodas ES vai EEZ, ieraksta reģistrā tikai tad, ja subjekti to pieprasa.

Uzņēmumu reģistrā ir ļoti sīka informācija par reģistrētajām personām. Šis augstais pārredzamības līmenis nodrošina augstu sabiedrības kontroles pakāpi, kuras nepieciešamību nodrošina gan pats reģistrs, gan sbírka listin [dokumentu kopums], kas ir svarīgu ar reģistrētām personām saistīto dokumentu krātuve.

Jo īpaši publiskajos reģistros tiek ievadīti šādi dati:

• vārds, uzvārds (vai uzņēmuma nosaukums) un juridiskā adrese, kā arī adrese, kurā reģistrētā persona uzturas vai pastāvīgi dzīvo;
• saimnieciskās darbības vai uzņēmējdarbības joma (vai arī subjekta īstenojamā mērķa apraksts);
• juridiskās personas tiesiskā forma;
• datums, kurā juridiskā persona reģistrēta (un likvidēta);
• fiziskās personas dzimšanas kods vai juridiskās personas identifikācijas numurs;
• valdes nosaukums un sastāvs, kā arī kārtība, kādā tā rīkojas juridiskās personas vārdā;
• uzraudzības struktūras nosaukums un sastāvs;
• ziņas par pilnvaroto pārstāvi un veidu, kādā šis pārstāvis rīkojas juridiskās personas vārdā.

Minētais uzskaitījums nav izsmeļošs. Reģistrā ierakstītās informācijas klāsts atšķiras atkarībā no juridiskās personas izvēlētās formas.

Uzņēmumu reģistrā reģistrētie dati ietver arī šādas ziņas:

• sabiedrības ar ierobežotu atbildību akciju kapitāla lielums;
• akcionāra iemaksas summa un faktiski iemaksātā summa;
• informācija par apķīlājumiem un citām lietu tiesībām, kas saistītas ar komercsabiedrības daļu, kas nav apstiprināta vērtspapīros vai dematerializētos vērtspapīros;
• informācija par filiālēm.

Uzņēmumu reģistrā tiek ierakstīta arī papildu informācija par reģistrētas personas darbības izbeigšanu un dzēšanu:

• datumi, kad juridiskā persona tiek anulēta un likvidēta (katrā gadījumā norādot šādas rīcības juridisko iemeslu);
• informācija par likvidācijas procesa uzsākšanu un pabeigšanu (tostarp sīka informācija par likvidatoru);
• informācija par maksātnespējas procesu un tā ierosināšanu, informācija par maksātnespējas procesa administratoru, ierobežojumiem attiecībā uz debitora tiesībām rīkoties ar maksātnespējīgā parādnieka mantu, pamatojoties uz maksātnespējas tiesas nolēmumu, bankrota pasludināšana un anulēšana, atļauja veikt reorganizāciju, reorganizācijas plāna apstiprinājums un šā plāna vai tā galveno daļu izpilde, tiesas izpildraksti, kas skar uzņēmuma akcionāra daļu, vai izpildes rīkojums, kas skar uzņēmuma akcionāra daļu, kā arī tiesas nolēmumi par izpildes procedūru izbeigšanu vai paziņojumi, ka izpildes procedūras ir izbeigtas citā veidā, nevis pārtraucot darbību (jānorāda lēmuma iemesls); tiesas izpildraksti par uzņēmuma vai tā daļas pārdošanu vai izpildes rīkojumi par uzņēmuma vai tā daļas pārdošanu, kā arī tiesas nolēmumi par izpildes procedūru izbeigšanu vai paziņojumi, ka izpildes procedūras ir izbeigtas ar citiem līdzekļiem, nevis pārtraucot darbību (jānorāda lēmuma iemesls), un tiesas nolēmumi par pagaidu pasākumiem, kas ierobežo vai aizliedz atsavināt uzņēmuma akcionāru daļu, uzņēmējdarbību vai būtisku uzņēmuma aktīvu daļu, kā arī par šādu pasākumu atcelšanu vai izbeigšanu (jānorāda nolēmuma iemesls), un
• juridiskais iemesls juridiskas personas izslēgšanai no reģistra.

Ja reģistrētai juridiskai personai ir iecelts pilnvarnieks, tiesa Uzņēmumu reģistrā pievieno informāciju par pilnvarnieku.

Ja kāda iemesla dēļ Uzņēmumu reģistrā tiek reģistrēta fiziska persona, tajā ievada arī šādus datus: dzimšanas datums, dzimšanas kods (ja piešķirts) un uzturēšanās vai dzīvesvietas adrese (ja dzīvesvietas adrese atšķiras no uzturēšanās adreses). Taču dzimšanas kodi netiek publiskoti.

Par ārvalstu juridiskas personas uzņēmumiem vai filiālēm Uzņēmumu reģistrā ir jāieraksta arī jurisdikcija, saskaņā ar kuru šis subjekts ir dibināts.

Par fiziskām personām, kas ir valdes un uzraudzības struktūru locekļi, pilnvarotie pārstāvji, personālsabiedrību biedri un akcionāri sabiedrībās ar ierobežotu atbildību, Uzņēmumu reģistrā jāievada dati par viņu dzīvesvietu vai pastāvīgo uzturēšanās vietu un dzimšanas datumu.

Kādi dokumenti tiek glabāti/turēti (lietas, dokumentu kopums, statūti, kopsapulču protokoli utt.)

Publiskie reģistri ietver dokumentu kopumu. Likums nosaka, kādi dokumenti ir jānodod glabāšanā dokumentu kopumā. Galvenie dokumenti ir šādi:

• dibināšanas dokumenti (dibināšanas līgumi, statūti, apliecība par kooperatīva dibināšanas sapulci vai citi dibināšanas dokumenti atkarībā no juridiskās personas tiesiskās formas) un nodibinājumu, fondu vai institūtu statūti;
• lēmumi par tādu personu iecelšanu, ievēlēšanu, atcelšanu vai citādu amata ieņemšanas izbeigšanu, kuras ir valdes locekļi vai attiecīgā gadījumā citas personas, kuras ir pilnvarotas uzņemties saistības juridiskas personas vārdā (piemēram, filiāles vadītājs);
• gada pārskati;
• standarta, ārkārtas un konsolidētie finanšu pārskati;
• lēmumi par juridiskās personas darbības izbeigšanu, likvidācijas procesa noslēguma ziņojumi un tiesas nolēmumi par juridiskās personas pilnvarnieka iecelšanu;
• lēmumi par juridiskās personas reorganizāciju un reorganizācijas projektu, paziņojumi par reorganizācijas projekta noraidīšanu vai neapstiprināšanu, tiesas nolēmumi par reorganizācijas projekta spēkā neesamību vai kopsapulcē vai biedru sapulcē, kurā reorganizācijas projekts tika apstiprināts, pieņemtā lēmuma spēkā neesamību;
• ekspertu atzinumi par iemaksas natūrā novērtēšanu, dibinot nodibinājumu, fondu, institūtu, sabiedrību ar ierobežotu atbildību vai akciju sabiedrību vai palielinot to akciju kapitālu vai fonda kapitālu, ekspertu atzinumi par iemaksas natūrā novērtēšanu kooperatīvam, ekspertu atzinumi par aktīvu novērtēšanu, reorganizējot uzņēmumus un kooperatīvus, un ekspertu atzinumi par aktīvu novērtēšanu, ja akciju sabiedrības aktīvi tiek iegūti no dibinātājiem pret atlīdzību saskaņā ar Likumu Nr. 90/2012 par komercsabiedrībām;
• jebkādi tiesas nolēmumi, kas pieņemti maksātnespējas procesā;
• tiesas nolēmumi par to, ka nav spēkā lēmums, ko pieņēmusi viena no juridiskās personas struktūrvienībām;
• dokumenti, kas apliecina uzņēmuma iegādi atbilstīgi Civilkodeksa noteikumiem par šādiem pirkumiem;
• kopsapulces lēmumi par darbinieku atbrīvojumu no pilnas parakstīto akciju emisijas cenas apmaksas vai viņu tiesībām iegādāties šādas akcijas ar citiem atvieglotiem noteikumiem.

Likums nosaka, kādi dokumenti ir jānodod glabāšanā dokumentu kopumā. Vispārīgi runājot, šādi dokumenti ir tie, kuriem ir būtiska ietekme uz juridiskās personas dibināšanu, likvidāciju un darbību; tajos norādīts, kas ir tiesīgs pārstāvēt juridisko personu un kas ir pilnvarots tās vārdā uzņemties saistības.

Kā iespējams veikt meklēšanu reģistrā (un kādi meklēšanas kritēriji ir pieejami)

Klātienē

Publiskie reģistri ir pieejami, tikai izmantojot publisko reģistru tīmekļa lietojumprogrammu. Dati par personām, kas reģistrētas līdz 1997. gada 1. janvārim, ir pieejami papīra formātā, ja tie nav digitalizēti, un var nebūt pieejami, izmantojot publisko reģistru tīmekļa lietojumprogrammu.

Reģistra tīmekļvietnē

Meklēšanu var veikt bez maksas, izmantojot publisko reģistru tīmekļa lietojumprogrammu. Ierakstus var meklēt pēc reģistrētās personas nosaukuma vai uzņēmuma nosaukuma, pēc personas identifikācijas numura vai lietas numura, ar kuru persona reģistrēta attiecīgajā reģistrācijas tiesā. Meklēšanu var precizēt, izmantojot papildu informāciju par juridisko adresi, ielas nosaukumu, tiesu, kurā uzņēmums reģistrēts, tā tiesisko formu utt. Tāpat var meklēt pēc līdzdalības veida reģistrētajā personā: var veikt meklēšanu par reģistrētām fiziskām un juridiskām personām, kuras jebkādā veidā ir saistītas ar reģistrētu juridisku personu.

Turklāt atvērtie dati pieejami vietnē https://dataor.justice.cz/. Par kārtējo gadu datu kopa vietējam atvērto datu katalogam saistībā ar publisko reģistru lietojumprogrammu tiek atjaunināta katru dienu. Ja datu kopa ir saistīta ar agrāku gadu, tā tiek atjaunināta reizi gadā (vienmēr kārtējā gada janvārī). Datu kopas aprakstu var atrast datu kopas informācijā. Datu kopas saturs un vietējā atvērto datu kataloga apraksts saistībā ar publisko reģistru lietojumprogrammu ir atrodams lietotāja rokasgrāmatā, kas pieejama, izmantojot šo saiti: https://dataor.justice.cz/files/ISVR_OpenData_Uzivatelska_prirucka.pdf.

Kādi ir pieejamie meklēšanas kritēriji

Var meklēt pēc reģistrētās personas vārda, uzvārda, uzņēmuma nosaukuma vai identifikācijas numura vai pēc iesaistītās juridiskās vai fiziskās personas datiem.

Kā es varu saņemt dokumentus

Vai dokumentu saņemšana ir bez maksas

Ir iespējams saņemt daļēju vai pilnu izrakstu no publiskā reģistra vai dokumentu kopuma. Daļējā izrakstā ir tikai jaunākie Uzņēmumu reģistrā ievadītie spēkā esošie dati. Pilns izraksts ietver visus par attiecīgo personu ievadītos datus.

Vai par to ir jāmaksā

Maksa par šo pakalpojumu tiek iekasēta tikai tad, ja pieteikuma iesniedzējs lūdz papīra kopiju. Taču arī par izrakstu nosūtīšanu elektroniskā veidā uz datu kastīti vai pa e-pastu ir jāmaksā. Ja pieteikuma iesniedzējs nodrošina datu nesēju, maksu nepiemēro. Tomēr, ja tiesa nosūta elektronisku izrakstu datu nesējā, kuru nav iesniedzis pieteikuma iesniedzējs (proti, arī gadījumos, kad tiesa elektronisko izrakstu nosūta uz datu kastīti vai e-pastu), tiek iekasēta maksa, pamatojoties uz to, ka apliecināta izraksta izsniegšana nav tikai datu pārsūtīšana.

Kā es varu saņemt no reģistra izrakstu, apliecinātu kopiju vai dokumenta norakstu

Apliecinātu kopiju bez maksas var iegūt publisko reģistru pieteikumu iesniegšanas tīmekļvietnē. Šādi var iegūt gan pilnas, gan daļējas kopijas. Maksa tiek iekasēta tikai tad, ja pieteikuma iesniedzējs lūdz papīra kopiju. Par papīra kopijām ir jāmaksā nodeva 70 CZK par katru kopijas lapu (vai tās daļu), un tās var pieprasīt reģistrācijas tiesā, kurā attiecīgā persona ir reģistrēta.

Procedūras ar Uzņēmumu reģistru saistītos jautājumos

Kā es varu uzsākt procedūras ar Uzņēmumu reģistru saistītos jautājumos (kā iesniegt pieteikumu reģistrā, kā apliecināmi dokumenti, kāda veida dokumenti jāpievieno)

Pieteikumi sākotnējai reģistrācijai, grozījumiem un izslēgšanai no reģistra jāiesniedz, izmantojot noteikto veidlapu, kas pieejama publisko reģistru pieteikumu tīmekļvietnē. Veidlapu var iesniegt tikai elektroniski. Pēc aizpildīšanas ir jāizveido un jāiesniedz veidlapa ar reģistrācijas pieteikumu papīra formā vai elektroniski.

Reģistrāciju veic reģistrācijas tiesa vai notārs. Parasti procedūru uzsāk, pamatojoties uz pieteikumu. Dažos gadījumos procedūru var ierosināt tiesa pēc pašas iniciatīvas; tas galvenokārt iespējams situācijās, kad tiesas rīcībā nonāk informācija par neatbilstību starp lietu reģistrēto un faktisko stāvokli vai ieraksts neatbilst obligātajām tiesību normām. Pēc pieteikuma iesniegšanas tiesa pārliecinās, vai lieta ir tai piekritīga, vai pieteikuma iesniedzējam ir tiesībspēja iesniegt pieteikumu, vai pieteikumā ir norādīti visi nepieciešamie dati un vai ir pievienoti attiecīgie dokumenti. Ja pieteikumā ir nepilnības, kuras var novērst, tiesa aicina pieteikuma iesniedzēju tās novērst (piemēram, iesniegt trūkstošos dokumentus vai novērst pieteikumā konstatētos trūkumus). Pēc tam tiesa pārbauda, vai uz pieteikuma pamata reģistrējamos datus apstiprina pievienotie dokumenti un vai reģistrējamo nosaukumu (uzņēmuma nosaukumu) nevar sajaukt ar citu nosaukumu, kā arī to, vai tas nav maldinošs. Pēc tam tiesa pieņem lēmumu par reģistrāciju un to apstrādā.

Notārs reģistrāciju var apstrādāt tikai tad, ja ir izpildītas juridiskās prasības (kas ne vienmēr tā ir). Notāra veikto reģistrāciju galvenā priekšrocība ir tā, ka tās tiek apstrādātas ātri, jo notārs reģistrāciju var veikt tajā pašā dienā, kad tiek noformēts to apliecinošais notariālais akts. Vēl viena priekšrocība ir tā, ka pieteikuma iesniedzējam nav jāsagatavo pieteikums, izmantojot noteikto veidlapu.

Notārs var veikt reģistrāciju šādos gadījumos:

• reģistrējamie fakti ir apliecināti ar notariālu aktu;
• notariālais akts ietver apliecinājumu, ka apliecinošā notariālā akta saturs ir likumīgs; kā arī
• pieteikuma iesniedzējs ir nokārtojis turpmākās formalitātes, iesniedzot attiecīgos dokumentus.

Apliecinošs notariālais akts ir notariāls akts (parasti dibināšanas dokuments), kas kalpo par pamatu reģistrācijai publiskajā reģistrā, vai arī ieraksts par juridiskas personas struktūras pieņemto lēmumu (piemēram, kopsapulces lēmums par valdes atlaišanu). Ne visiem juridiskajiem instrumentiem ir jābūt publiskiem dokumentiem (notariālam aktam). Tomēr tas neizslēdz iespēju izdot notariālo aktu kā juridisku instrumentu, pat ja likumā nav šādas prasības. Notariālais akts var būt arī apliecinošs notariāls akts, un to var izmantot tiešai notāra veiktai reģistrācijai.

Katrā gadījumā pieteikumam jāpievieno:

1. dokumenti, kas apliecina reģistrējamos faktus, un
2. dokumenti, kas saskaņā ar likumu ir jānodod glabāšanā dokumentu kopumā.

Likumā nav sniegts visu nepieciešamo dokumentu izsmeļošs saraksts. Iesniedzamie dokumenti atšķiras atkarībā no juridiskās personas tiesiskās formas. Parasti dokumentāri pierādījumi ir nepieciešami, lai reģistrētu jebkuru faktu, ko nav iespējams noskaidrot publiskās pārvaldes informācijas sistēmā vai tās daļā, kas veido publisku ierakstu, reģistru vai sarakstu.

Cita starpā ir jāuzrāda tirdzniecības vai citas uzņēmējdarbības licences attiecībā uz uzņēmējdarbības vai saimnieciskās darbības jomām, kuras jāreģistrē Uzņēmumu reģistrā.

Piemēram, sabiedrības ar ierobežotu atbildību dalībnieku piekrišana reģistrācijai nav jādokumentē, jo šādu piekrišanu apliecina dibināšanas līguma noslēgšana notariālā akta formā. Ja šāda piekrišana netiek sniegta, pamatojoties uz deklarāciju, ko apliecina ar publisku aktu, ir jāapliecina dalībnieku paraksts piekrišanas dokumentā.

Tāpat ir jādokumentē juridiskais iemesls to telpu izmantošanai, kurās ir norādīta sabiedrības juridiskā adrese. Tas nozīmē, ka gadījumā, ja sabiedrības juridiskā adrese ir telpās, par kurām ir noslēgts nomas līgums, kā juridiskais iemesls ir jānorāda vai nu nomas līgums, vai īpašnieka deklarācija, ka viņš dod piekrišanu telpas izmantot kā juridisko adresi.

Noteiktus reģistrējamos faktus var dokumentēt tikai ar apstiprinātu apliecinājumu. Tie var būt, piemēram, atbilstības nosacījumi, kas attiecas uz juridiskas personas struktūrvienībām.

Parasti dokumentiem, kas tiek izmantoti reģistrēto datu pamatošanai, jāiesniedz oriģināli vai to oficiāli apstiprināta kopija. Dokumentiem, kas saskaņā ar likumu ir jānodod glabāšanā dokumentu kopumā, autentiskums nav jāapliecina. Šādi dokumenti jāiesniedz tikai elektroniskā formātā kā Portable Document Format (pdf) ar teksta slāni vai Extensible Hypertext Markup Language (XHTML).

Par katru ierakstu reģistrā iekasē šādas tiesu nodevas:

• 12 000 CZK par akciju sabiedrības sākotnējo reģistrāciju publiskā reģistrā;
• 6000 CZK par personas, izņemot akciju sabiedrību, sākotnējo reģistrāciju publiskā reģistrā;
• 2000 CZK par izmaiņām vai papildinājumiem reģistrācijā.

Maksa par reģistrāciju pie notāra:

• 8000 CZK par akciju sabiedrības sākotnējo reģistrāciju publiskā reģistrā;
• 2700 CZK par personas, izņemot akciju sabiedrību, sākotnējo reģistrāciju publiskā reģistrā;
• 1000 CZK par izmaiņām vai papildinājumiem.

Tiesu nodevas līdz 5000 CZK var samaksāt ar zīmognodevu vai pārskaitījumu uz attiecīgās tiesas bankas kontu. Tiesu nodevas, kas pārsniedz 5000 CZK, var samaksāt tikai ar pārskaitījumu uz attiecīgās tiesas bankas kontu. Pie notāra veiktas reģistrācijas maksu var samaksāt tieši notāram.

Procedūrām lietās, kas attiecas uz publisku reģistru, nepiemēro nodevu šādos gadījumos:

1. reģistrācija skar fizisku vai juridisku personu, uz ko attiecas maksātnespējas process, kurā tiek izskatīta tās maksātnespēja vai gaidāmā maksātnespēja un jau ir pieņemts lēmums par maksātnespējas pasludināšanu, vai
2. reģistrācija skar biedrību, meitasbiedrību, arodbiedrību, starptautisku arodbiedrību, darba devēju organizāciju vai starptautisku darba devēju organizāciju, nodibinājumu, fondu, institūtu vai labdarības organizāciju, kas ierakstīta publiskā reģistrā, vai izmaiņas šajā reģistrā.

Procedūrām, kurās pieteikuma iesniedzējs ir arodbiedrība, starptautiska arodbiedrība, darba devēju organizācija vai starptautiska darba devēju organizācija (vai tās filiāle), nepiemēro nodevas, ja šādas struktūras ir reģistrētas publiskajā reģistrā kā dibinātas, kaut kādā veidā pārveidotas vai likvidētas.

Tādi paši nosacījumi atbrīvojumam no nodevas attiecas uz reģistrāciju pie notāra. Reģistrācijai pie notāra, pamatojoties uz notariālu aktu par sabiedrības ar ierobežotu atbildību dibināšanu, kurā ir tikai Civilkodeksā un Likumā par komercsabiedrībām noteiktie rekvizīti un kas nosaka pienākumu veikt iemaksu naudā, arī nepiemēro nodevas.

Klātienē

Pieteikumus reģistrācijai publiskajā reģistrā var iesniegt personīgi kompetentajā reģistrācijas tiesas iesniegumu nodaļā vai pie notāra.

Tiešsaistē

Reģistrācijas pieteikumus var iesniegt elektroniski. Elektroniskos pieteikumus galvenokārt var iesniegt, izmantojot datu kastīti, nosūtot uz tiesas iesniegumu nodaļas e-pasta adresi vai izmantojot ePodatelna interneta lietojumprogrammu. Publisko reģistru tīmekļa lietojumprogrammu var izmantot dokumentu kopumā nododamo dokumentu iesniegšanai. Dokumentus var iesniegt arī portatīvajos CD un DVD diskos. Reģistrācijas pieteikumi elektroniskā formā jāparaksta ar atzītu elektronisko parakstu, izņemot gadījumus, kad tie tiek nosūtīti ar pieteikuma iesniedzēja datu kastītes starpniecību.

Kā tiek izskatīti iesniegtie pieteikumi

Reģistrācijas tiesa vispirms pārbauda, vai pieteikuma iesniedzējs ir tiesīgs iesniegt to; vai pieteikums ir iesniegts noteiktajā kārtībā, vai tajā ir visa nepieciešamā informācija, vai tas ir saprotams un konkrēts, vai tam ir pievienoti reģistrējamo faktu apliecinoši dokumenti un vai juridiskās personas mērķis ir likumīgs.

Pēc tam tiesa pārbauda, vai uz pieteikuma pamata reģistrējamos datus tiešām pamato pievienotie dokumenti. Svarīgi atzīmēt, ka visi reģistrējamie fakti ir jāapliecina ar pieteikumam pievienotajiem dokumentiem.

Tiesa arī pārbauda, vai reģistrējamās juridiskās personas nosaukums (uzņēmuma nosaukums) nevar tikt sajaukts ar citas jau reģistrētas personas nosaukumu (uzņēmuma nosaukumu), kā arī to, vai reģistrējamais nosaukums (uzņēmuma nosaukums) nav maldinošs.

Reģistrācijas juridiskās sekas

Reģistrācijas sekas attiecībā uz trešām personām saskaņā ar Direktīvas (ES) 2017/1132 17. pantu

Reģistrācija publiskajā reģistrā ir juridiski spēkā esošs statuss visām personām, kuras nezina, ka noteiktas reģistrētas personas reģistrācijas statuss neatbilst faktiskajam juridiskajam stāvoklim. Tas nozīmē, ka reģistrētajām personām būs saistoši tiesību akti, kas īstenoti, pamatojoties uz publiskā reģistrā reģistrētiem faktiem, pat ja tie neatbilst lietu faktiskajam stāvoklim. Piemēram, sabiedrības valdes esamība var uzlikt sabiedrībai pienākumu īstenot tiesību aktus arī pēc tam, kad tā pārstājusi būt par valdi, ja šis fakts nav ierakstīts publiskajā reģistrā un par to nav bijis zināms trešai personai. Mērķis ir aizsargāt trešās personas, kuras rīkojas labā ticībā.

Ja fakts nav ierakstīts publiskajā reģistrā (lai gan tam vajadzēja būt ierakstītam), reģistrētā persona nevar atsaukties uz lietu faktisko stāvokli kā iebildumu pret trešo personu, kas rīkojusies labā ticībā attiecībā uz lietu reģistrēto stāvokli. Taču tas neattiecas uz gadījumiem, kad reģistrētā persona var pierādīt, ka trešai personai bija zināms faktiskais lietu stāvoklis.

Neatbilstības starp reģistra ierakstu un tā publikāciju

Publiskā reģistrā reģistrētais stāvoklis ir spēkā attiecībā pret trešām personām no tā publiskošanas dienas. Tomēr reģistrētā persona var iebilst, ka trešā persona jau zināja reģistrētos faktus. Reģistrētā persona var atsaukties uz dokumentu kopumā nodoto dokumentu datiem un saturu kā pamatu iebildumam pret trešām personām līdz 16. dienai pēc to publiskošanas, bet tikai tad, ja trešā persona pierāda, ka tā nevarēja šajā laika posmā uzzināt reģistrētos faktus. Tas nozīmē, ka pierādīšanas pienākums attiecībā uz to, ka trešā persona nevarēja zināt par reģistrētajiem faktiem, ir šai trešai personai.

Kurš ir atbildīgs par ierakstu pareizību

Reģistrētajām personām ir pienākums nodrošināt Uzņēmumu reģistrā ievadīto datu aktuālitāti. Turklāt reģistrētajām personām ir interese nodrošināt, lai Uzņēmumu reģistrā iekļautie dati būtu aktuāli un pareizi, jo reģistrācija publiskajā reģistrā ir juridiski spēkā esošs statuss visām personām, kuras nezina, ka noteiktas reģistrētas personas reģistrācijas statuss neatbilst faktiskajam juridiskajam stāvoklim. Tas nozīmē, ka reģistrētajām personām būs saistoši tiesību akti, kas īstenoti, pamatojoties uz publiskā reģistrā reģistrētiem faktiem, pat ja tie neatbilst lietu faktiskajam stāvoklim. Piemēram, sabiedrības valdes esamība var uzlikt sabiedrībai pienākumu īstenot tiesību aktus arī pēc tam, kad tā pārstājusi būt par valdi, ja šis fakts nav ierakstīts publiskajā reģistrā un par to nav bijis zināms trešai personai. Mērķis ir aizsargāt trešās personas, kuras rīkojas labā ticībā.

Reģistrētajai personai, ja tā nereaģē uz reģistrācijas tiesas aicinājumu izpaust faktus vai neiesniedz dokumentus, kuri nepieciešami lēmuma pieņemšanai lietā, kas uzsākta pēc tiesas iniciatīvas, vai neiesniedz dokumentus, kas saskaņā ar minētajiem vai citiem tiesību aktiem ir jānodod glabāšanā dokumentu kopumā, var arī piemērot administratīvo naudas sodu; administratīvie sodi var sasniegt 100 000 CZK. Ja reģistrētā persona atkārtoti nepilda šīs prasības vai ja to nepildīšana var radīt nopietnas sekas trešām personām un ja pastāv atbilstoša leģitīma interese, reģistrācijas tiesa var (arī pēc pašas iniciatīvas) ierosināt lietu par juridiskas personas likvidāciju. Reģistrācijas tiesa informē reģistrēto personu par šo faktu un nosaka tai saprātīgu termiņu trūkumu novēršanai.

Reģistrācijas tiesas aktīvi apkaro arī neaktīvu uzņēmumu, proti, sabiedrību, kas neveic saimniecisko darbību un pastāv tikai formāli, pastāvēšanu. Galvenais neaktīvo sabiedrību sodīšanas un likvidēšanas iemesls ir risks, ka tās var kalpot par “naudas mūļiem” finanšu (īpaši nodokļu) krāpšanas nolūkiem; nelegālām darbībām vieglāk izmantot jau esošas sabiedrības. Tiesa var izbeigt sabiedrības pastāvēšanu, ja 1) tā vismaz divus fiskālos gadus nav iesniegusi savus finanšu pārskatus dokumentu kopumā, neskatoties uz to, ka to pieprasa likums; 2) ar to nav iespējams sazināties. Uzskata, ka ar sabiedrību nav iespējams sazināties, ja tai nav iespējams nosūtīt uzaicinājumu iesniegt dokumentu kopumā trūkstošos finanšu pārskatus. Ja sabiedrība vienkārši nav iesniegusi savus finanšu pārskatus (neskatoties uz to, ka to pieprasa likums), bet tai var tikt nosūtīts uzaicinājums, tiesa uzliek administratīvo sodu, mudinot reģistrēto personu iesniegt nepieciešamos dokumentus.

Ja fakts nav ierakstīts publiskajā reģistrā (lai gan tam vajadzēja būt ierakstītam), reģistrētā persona nevar atsaukties uz lietu faktisko stāvokli kā iebildumu pret trešo personu, kas rīkojusies labā ticībā attiecībā uz lietu reģistrēto stāvokli. Taču tas neattiecas uz gadījumiem, kad reģistrējamā persona var pierādīt, ka trešai personai bija zināms lietu faktiskais stāvoklis.

Turklāt par administratīvo pārkāpumu atbilstoši Likuma Nr. 563/1991 par grāmatvedību § 37.a panta 1. punkta h) apakšpunktam var piemērot naudas sodu līdz 3 % apmērā no aktīvu vērtības; kompetentā nodokļu iestāde atbild par administratīvo pārkāpumu izskatīšanu. Ja netiek ievērotas ar publisku reģistru saistītas prasības, var sodīt arī kā administratīva pārkāpuma gadījumā saskaņā ar § 9. panta 2. punktu Likumā Nr. 251/2016 par noteiktiem administratīvajiem pārkāpumiem; kompetentā iestāde šādos gadījumos ir pašvaldība ar papildu kompetenci. Noteiktos apstākļos šādi nodarījumi var tikt uzskatīti par noziedzīgiem nodarījumiem (Likuma Nr. 40/2009 § 254. pants, Kriminālkodekss).

Datu aizsardzības procedūras

Procedūras saistībā ar datu subjektu tiesībām attiecībā uz personas datu publicēšanu un glabāšanu

No datu aizsardzības tiesību aktu viedokļa (Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK [Vispārīgā datu aizsardzības regula — VDAR]) šādas apstrādes juridiskais pamats ir VDAR 6. panta 1. punkta c) apakšpunkts (proti, apstrāde ir vajadzīga, lai izpildītu uz pārzini attiecināmu juridisku pienākumu) un e) apakšpunkts (apstrāde ir vajadzīga, lai izpildītu uzdevumu, ko veic sabiedrības interesēs vai īstenojot pārzinim likumīgi piešķirtās oficiālās pilnvaras) kopā ar VDAR 6. panta 3. punktu, proti, tas ir tiesību aktos tieši noteikts apstrādes veids.

Iemesli, kāpēc fizisko personu personas dati, tai skaitā dati par dzīvesvietu (uzturēšanās vietu), tiek publicēti publiskajos reģistros, izriet gan no formāla (Likuma par publiskajiem reģistriem §3.–6. pants), gan materiāla (Likuma par publiskajiem reģistriem §8. un 9. pants) izpaušanas principa, kas nozīmē, ka valsts ļauj visām personām vispārēji piekļūt reģistrā ievadītajiem individuālo subjektu datiem un vienlaikus ievēro labas ticības (sabiedrības uzticības) principu attiecībā uz reģistrētajiem faktiem, lai uzņēmumu reģistra personas datus varētu izmantot, piemēram, identifikācijas datu pareizības pārbaudei darījumu attiecībās, oficiālu dokumentu izsniegšanai valdes locekļiem utt.).

Turklāt valdes locekļu identitātes izpaušana jau sen tiek pieprasīta Eiropas tiesību aktos (sk. jo īpaši 14. panta d) apakšpunktu un 30. panta 1. punkta e) apakšpunktu Direktīvā (ES) 2017/1132 attiecībā uz sabiedrību tiesību dažiem aspektiem, kurā ietilpst arī grozījums agrākajā Padomes Pirmajā direktīvā 68/151/EEK); saistībā ar Čehijas Republikas tiesību aktiem direktīvā noteiktās prasības attiecas arī uz subjektiem, kas reģistrēti publiskajos reģistros.

Attiecībā uz publiskajos reģistros reģistrētajiem datiem personas datu subjektiem ir visas tiesības, kas paredzētas VDAR 12.–22. pantā, ar tajos uzskaitītajiem izņēmumiem. Piemēram, saskaņā ar VDAR 17. panta 3. punkta b) apakšpunktu pieprasījumu dzēst datus nevar apmierināt, jo “apstrāde ir nepieciešama, lai izpildītu juridisku pienākumu, kas prasa veikt apstrādi, kā paredzēts Savienības vai dalībvalsts tiesību aktos, kuri piemērojami pārzinim, vai lai izpildītu uzdevumu, ko veic sabiedrības interesēs vai saistībā ar pārzinim likumīgi piešķirto oficiālo pilnvaru īstenošanu”; šis juridiskais pienākums izriet tieši no Likuma Nr. 304/2013 par juridisko un fizisko personu publiskajiem reģistriem un par trasta fondu reģistrāciju.

Skartie datu subjekti var īstenot savas tiesības tieši kompetentajās reģistrācijas tiesās vai pie datu aizsardzības speciālista.

Kontaktinformācija

Registrācijas tiesu kontaktinformācija

Prāgas pilsētas tiesa	Slezská 2000/9, 120 00 Praha	podatelna@msoud.pha.justice.cz Alans Dž. Tālrunis: 224 172 111 Datu kastīte: snkabbm
Českes Budejovices apgabaltiesa	Zátkovo nábř. 10/2, 370 84 České Budějovice	podatelna@ksoud.cbu.justice.cz Alans Dž. Tālrunis: 389 018 111 Datu kastīte: 832abay
Plzeņas apgabaltiesa	Veleslavínova 21/40, 306 17 Plzeň	podatelna@ksoud.plz.justice.cz Alans Dž. sbirkalistin@ksoud.plz.justice.cz Alans Dž. Tālrunis: 377 869 611 Datu kastīte: yaraba4
Ūsti pie Labas apgabaltiesa	Národního odboje 1274/26, 400 92 Ústí nad Labem	podatelna@ksoud.unl.justice.cz Alans Dž. Tālrunis: 475 247 111 (centrāle) Datu kastīte: phgaba8
Hradeckrāloves apgabaltiesa	Československé armády 218/57, 502 08 Hradec Králové	podatelna@ksoud.hrk.justice.cz Alans Dž. Tālrunis: 498 016 111 Datu kastīte: ep7abae
Brno apgabaltiesa	Husova 353/15, 601 95 Brno	podatelna@ksoud.brn.justice.cz Alans Dž. Tālrunis: 546 511 111 (centrāle) Datu kastīte: 5wwaa9j
Ostravas apgabaltiesa	Havlíčkovo nábřeží 1835/34, 728 81 Ostrava	podatelna@ksoud.ova.justice.cz Alans Dž. Tālrunis: 596 153 111 Datu kastīte: jhyaeqv

Noderīgas atsauces

Publisko reģistru tīmekļa lietojumprogramma: https://or.justice.cz/ias/ui/rejstrik

Iesniegumi publiskajos reģistros: https://or.justice.cz/ias/ui/podani

Informācija par iesniegumiem publiskajos reģistros Publiskās pārvaldes portālā: https://portal.gov.cz/sluzby-verejne-spravy/rejstriky-katastry-evidence-vypisy-overeni-a-statistika-KAT-419/rejstriky-pravnickych-a-fyzickych-osob-KAT-642

Informācija par reģistrāciju publiskajos reģistros Čehijas Republikas Notāru palātas tīmekļvietnē: https://www.nkcr.cz/casopis-ad-notam/detail/39_254-zapis-do-verejneho-rejstriku-notarem

Informācija par publiskajiem reģistriem portālā Businessinfo.cz: https://www.businessinfo.cz/navody/verejne-rejstriky-ppbi/2/