Lūdzu, ņemiet vērā, ka šai lapai nesen tika atjaunināta oriģinālvalodas vācu versija. Mūsu tulkotāji pašlaik gatavo versiju valodā, kuru esat izvēlējies.
Jau ir pieejami tulkojumi šādās valodās: angļu.
Swipe to change

Aktīvu aizsardzība, kamēr tiek izskatīta prasība ES valstīs

Vācija
Saturu nodrošina
European Judicial Network
Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkls (civillietās un komerclietās)

1 Kādi ir dažādie pasākumu veidi?

Šo pasākumu mērķis ir nodrošināt piespiedu izpildi, piemērojot parādnieka mantas arestu vai pieņemot pagaidu nolēmumu par attiecīgo situāciju. Šādu pasākumu veikšana parasti nav uzskatāma par parāda atmaksāšanu.

Var veikt šādus pasākumus.

1.1. Mantas arests un personas aizturēšana pirms sprieduma pieņemšanas (dinglicher und persönlicher Arrest) (Civilprocesa kodeksa (ZivilprozessordnungZPO) 916. pants un turpmākie panti)

Aresta mērķis ir nodrošināt piespiedu izpildi, parasti pret parādnieka kustamo vai nekustamo īpašumu, saistībā ar naudas prasījumu. Arestu norīko kompetentās tiesa uz pieteikuma pamata. Ar dažiem izņēmumiem piespiedu izpildes noteikumi ir piemērojami turpmākajai aresta izpildei. Arestu var izpildīt, piemēram, ar apķīlāšanu (Pfändung) (kustamais īpašums), ar aresta hipotēku (Arresthypothek) (nekustamais īpašums) vai aizturēšanu (Haft) (personas aizturēšana).

1. 2. Pagaidu aizliegums (einstweilige Verfügung) (Civilprocesa kodeksa 935. pants un turpmākie panti)

Pagaidu aizlieguma mērķis ir provizoriski nodrošināt nemonetāru prasījumu. Pagaidu aizliegumu kā nodrošinājumu par nemonetāra prasījuma izpildi nākotnē (Sicherungsverfügung) (Civilprocesa kodeksa 935. pants) vai kā tiesas noteiktu regulējumu juridiskām attiecībām (Regelungsverfügung) (Civilprocesa kodeksa 940. pants) nosaka kompetentā tiesa, pamatojoties uz attiecīgu pieteikumu. Turklāt sarežģītākos apstākļos izmanto arī aizsargājošu piespiedu aizliegumu (Leistungsverfügung). Attiecībā uz turpmāko izpildi principā piemēro piespiedu izpildes noteikumus (Civilprocesa kodeksa 936. pants saistībā ar 928. pantu).

1.3. Kontu apķīlāšana saskaņā ar ES tiesību aktiem

Ar Civilprocesa kodeksa 946. pantu un turpmākajiem pantiem tiek īstenota Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 15. maija Regula (ES) 655/2014, ar ko izveido Eiropas kontu apķīlāšanas rīkojuma procedūru, lai atvieglotu pārrobežu parādu piedziņu civillietās un komerclietās (OV L 189, 2014. gada 27. jūnijs, 59. lpp.). Kontu apķīlāšanas rīkojums ir pagaidu noregulējuma pasākuma īpaša forma.


1.4. Paziņojums par tūlītēju parāda nodrošināšanu (Vorpfändung) (Civilprocesa kodeksa 845. pants)

Vēl ir arī paziņojums par tūlītēju parāda nodrošināšanu, kas ir īpašs nodrošinājuma veids kreditoram. Tas ir kreditora privāts izpildes pasākums attiecībās starp parādnieku un ar parādu saistītu trešo personu, un tam ir tādas pašas sekas kā arestam (Civilprocesa kodeksa 845. panta 2. punkts).

2 Kādi ir nosacījumi rīkojuma izdošanai par šiem pasākumiem?

2.1 Procesuālā kārtība.

Mantas arestu, personas aizturēšanu un pagaidu aizliegumus pirms sprieduma pieņemšanas (1.1. un 1.2. punkts) nosaka ar kompetentās tiesas rīkojumu, pamatojoties uz pieteikumu, ko iesniegusi puse, kura vēršas tiesā. Pieteikumā jābūt ietvertai informācijai par nodrošināmo prasījumu un rīkojuma steidzamību vai izpildes neizdošanās risku. Abi ir jāpierāda tiesai, piemēram, sniedzot ar zvērestu apliecinātu liecību.

Pieteikumu var iesniegt rakstveidā vai ierakstīt mutiski tiesas kancelejā. Kompetentā tiesa ir tiesa, kurai lieta ir piekritīga pēc būtības, vai vietējā tiesa (Amtsgericht) rajonā, kurā atrodas nodrošināmais priekšmets, priekšmets, par kuru notiek tiesāšanās, vai aizturamā persona. Mutiskas tiesas sēdes gadījumā tiesas nolēmumu pieņem kā spriedumu, bet citos gadījumos — kā rīkojumu.

Advokāta pārstāvība pagaidu noregulējuma tiesvedībā ir nepieciešama tikai mutiskā tiesas sēdē, kas notiek apgabaltiesā (Landgericht).

Kontu apķīlāšanas rīkojumu (1.3. punkts) reglamentē Regula (ES) 655/2014. Civilprocesa kodeksa 946. pantā un turpmākajos pantos ir ietverti nepieciešamie noteikumi par pieteikuma iesniegšanu un procedūru, rīkojuma izpildi un tiesiskās aizsardzības līdzekļiem.

Paziņojumu par tūlītēju parāda nodrošināšanu (1.4. punkts) neizdod tiesa (sākotnēji; sk. iepriekš). Šajā gadījumā kreditors pats uzņemas iniciatīvu (parasti — ieceļot tiesu izpildītāju, kurš rīkojas viņa vārdā). Kreditors cenšas izpildīt prasību, uzliekot arestu ienākumiem vai atņemot citas tiesības, pamatojoties uz izpildāmu juridisku dokumentu un izsniedzot rakstisku paziņojumu ar parādu saistītai trešai personai vai parādniekam, kurā norāda, ka tiesību atņemšana vai aresta uzlikšana no attiecībām izrietošajiem ienākumiem ir tūlītēja (Civilprocesa kodeksa 845. panta 1. punkts). Paziņojums ar parādu saistītai trešai personai darbojas kā aresta uzlikšana saskaņā ar Civilprocesa kodeksa 930. pantu, bet tikai tad, ja arests tiek faktiski uzlikts viena mēneša laikā (Civilprocesa kodeksa 845. panta 2. punkts).

Tiesu nodevu likumā (Gerichtskostengesetz, GKG) ir paredzēts, ka, pieprasot mantas arestu, aizturēšanas rīkojumu vai pagaidu aizliegumu, ir jāmaksā tiesas nodeva 150 % apmērā. Nodevas summa ir atkarīga no prasības apmēra. Tiesa aprēķina prasības apmēru katrā gadījumā atsevišķi, ņemot vērā prasības iesniedzēja intereses saistībā ar parādnieka mantas iegūšanu. Turpmāk dotajā tabulā ir norādītas nodevas summas saistībā ar prasībām, kuru apmērs ir līdz 500 000 EUR.

Tiesas nodevu likuma (GKG) 2. pielikums (attiecas uz 34. panta 1. punkta trešo teikumu)

Prasības apmērs līdz ... EUR

Nodeva
... EUR


Prasības apmērs līdz ... EUR

Nodeva
... EUR

500

35,00


50 000

546,00

1 000

53,00


65 000

666,00

1500

71,00


80 000

786,00

2000

89,00


95 000

906,00

3000

108,00


110 000

1 026,00

4000

127,00


125 000

1 146,00

5000

146,00


140 000

1 266,00

6 000

165,00


155 000

1 386,00

7 000

184,00


170 000

1 506,00

8 000

203,00


185 000

1 626,00

9 000

222,00


200 000

1 746,00

10 000

241,00


230 000

1 925,00

13 000

267,00


260 000

2 104,00

16 000

293,00


290 000

2 283,00

19 000

319,00


320 000

2 462,00

22 000

345,00


350 000

2 641,00

25 000

371,00


380 000

2 820,00

30 000

406,00


410 000

2 999,00

35 000

441,00


440 000

3 178,00

40 000

476,00


470 000

3 357,00

45 000

511,00


500 000

3 536,00

Ja pieteikums tiek izskatīts mutvārdu procesā un ja aizsardzības pieteikums netiek atsaukts līdz mutvārdu procesa beigām, vai ja netiek saņemts apstiprinājums par parāda nomaksu, atteikšanos no tā vai apstiprinājums par izlīgumu (šādos gadījumos nodevu samazina par 50 %), ir jāmaksā augstāka tiesas nodeva — 300 % apmērā. Izmaksas, visupirms sedz tā puse, kurai tas ir jādara saskaņā ar tiesas nolēmumu, turklāt pieteikuma iesniedzējam kā lietas aizsācējam ir jāsedz izmaksas kā vispārējam parādniekam.

Tiesu izpildītājs iekasē samaksu 3 EUR apmērā par katru paziņojumu, kas tiek nosūtīts parādniekam vai ar parādu saistītai trešai personai, kas norādīta paziņojumā. Turklāt ir jāmaksā pasta tarifi un izmaksas par nepieciešamajiem apstiprinājumiem. Maksa par to, ka tiesu izpildītājs dokumentu izsniedz personīgi, ir 10 EUR, un šādā gadījumā ir jāsedz arī tiesu izpildītāja ceļa izdevumi. Atkarībā no attāluma līdz adresāta adresei ceļa izdevumi var būt no 3,25 EUR līdz 16,25 EUR. Maksa tiesu izpildītājam par izpildes paziņojuma sagatavošanu savā vai kreditora vārdā (Civilprocesa kodeksa 845. panta 1. punkta otrais teikums) ir 16 EUR, kas jāmaksā par oficiālas darbības veikšanu.

Tiesas rīkojuma īstenošana parasti ir uzticēta tiesu izpildītājam, un to veic, izmantojot valsts instrumentus (izpilde). Izpilde notiek saskaņā ar attiecīgajā brīdī spēkā esošajiem noteikumiem par tiesas spriedumu izpildi.

Atkāpe: tāda provizoriski izpildāma sprieduma izpilde, ar kuru tiek apstrīdēts aizsardzības pasākums, būtiski neatšķiras no galīgā lēmuma izpildes. Tomēr tiesību normās ir paredzētas atšķirīgas izpildes metodes, kas atkarīgas no prasības būtības.

Ja ir jāatmaksā fiksēta naudas summa, kreditori bieži izmanto tiesu izpildītāja pakalpojumus, lai izpildītu tiesas nolēmumu. Maksa par parāda piedzīšanu attiecībā uz kustamu īpašumu, ja to veic tiesu izpildītājs, ir 26,00 EUR. Ja tiesu izpildītājs strādā ilgāk par trim stundām, par katru papildu stundu vai stundas daļu ir jāmaksā vēl 20,00 EUR. Turklāt ir jāsedz arī visi izdevumi, kas tiesu izpildītājam radušies. Ar maksājuma rīkojumu kreditoram var tikt piešķirtas arī tiesības pieprasīt aresta uzlikšanu parādnieka ienākumiem (piemēram, tiesības uz izmaksāto darba algu) (Civilprocesa kodeksa 829. pants). Par tiesvedību saistībā ar pašu pieteikumu tiek iekasēta nodeva 20,00 EUR apmērā, bet papildu izmaksas (jo īpaši izmaksas par tiesas rīkojuma nodošanu) ir jāsedz atsevišķi.

Ja piedziņa notiek saistībā ar parādnieka nekustamo īpašumu, parāda nodrošināšanai īpašumam var uzlikt ķīlu, īpašumu piespiedu kārtā var pārdot izsolē vai nodot piespiedu pārvaldīšanā. Likums par nodevām tiesām un notāriem bezstrīdus tiesvedībā ((Tiesu un notāru nodevu likums, GNotKG) (Gesetz über Kosten der freiwilligen Gerichtsbarkeit für Gerichte und Notare (Gerichts- und Notarkostengesetz, GNotKG)) paredz, ka par hipotēkas reģistrēšanu parāda nodrošināšanai zemesgrāmatā ir jāmaksā pilna nodeva, kas ir samērīga ar nodrošināmā parāda vērtību. Turpmāk dotajā tabulā ir norādītas nodevas par summām līdz 3 miljoniem EUR.

Likums par nodevām tiesām un notāriem bezstrīdus tiesvedībā (Tiesu un notāru nodevu likums, GNotKG)

2. pielikums (attiecas uz 34. panta 3. punktu)


Darījuma vērtība līdz ... EUR

Nodeva
A tabula
... EUR

Nodeva
B tabula
... EUR


Darījuma vērtība līdz ... EUR

Nodeva
A tabula
... EUR

Nodeva
B tabula
... EUR


Darījuma vērtība līdz ... EUR

Nodeva
A tabula
... EUR

Nodeva
B tabula
... EUR

500

35,00

15,00


200 000

1 746,00

435,00


1 550 000

7 316,00

2 615,00

1 000

53,00

19,00


230 000

1 925,00

485,00


1 600 000

7 496,00

2 695,00

1500

71,00

23,00


260 000

2 104,00

535,00


1 650 000

7 676,00

2 775,00

2000

89,00

27,00


290 000

2 283,00

585,00


1 700 000

7 856,00

2 855,00

3000

108,00

33,00


320 000

2 462,00

635,00


1 750 000

8 036,00

2 935,00

4000

127,00

39,00


350 000

2 641,00

685,00


1 800 000

8 216,00

3 015,00

5000

146,00

45,00


380 000

2 820,00

735,00


1 850 000

8 396,00

3 095,00

6 000

165,00

51,00


410 000

2 999,00

785,00


1 900 000

8 576,00

3 175,00

7 000

184,00

57,00


440 000

3 178,00

835,00


1 950 000

8 756,00

3 255,00

8 000

203,00

63,00


470 000

3 357,00

885,00


2 000 000

8 936,00

3 335,00

9 000

222,00

69,00


500 000

3 536,00

935,00


2 050 000

9 116,00

3 415,00

10 000

241,00

75,00


550 000

3 716,00

1 015,00


2 100 000

9 296,00

3 495,00

13 000

267,00

83,00


600 000

3 896,00

1 095,00


2 150 000

9 476,00

3 575,00

16 000

293,00

91,00


650 000

4 076,00

1 175,00


2 200 000

9 656,00

3 655,00

19 000

319,00

99,00


700 000

4 256,00

1 255,00


2 250 000

9 836,00

3 735,00

22 000

345,00

107,00


750 000

4 436,00

1 335,00


2 300 000

10 016,00

3 815,00

25 000

371,00

115,00


800 000

4 616,00

1 415,00


2 350 000

10 196,00

3 895,00

30 000

406,00

125,00


850 000

4 796,00

1 495,00


2 400 000

10 376,00

3 975,00

35 000

441,00

135,00


900 000

4 976,00

1 575,00


2 450 000

10 556,00

4 055,00

40 000

476,00

145,00


950 000

5 156,00

1 655,00


2 500 000

10 736,00

4 135,00

45 000

511,00

155,00


1 000 000

5 336,00

1 735,00


2 550 000

10 916,00

4 215,00

50 000

546,00

165,00


1 050 000

5 516,00

1 815,00


2 600 000

11 096,00

4 295,00

65 000

666,00

192,00


1 100 000

5 696,00

1 895,00


2 650 000

11 276,00

4 375,00

80 000

786,00

219,00


1 150 000

5 876,00

1 975,00


2 700 000

11 456,00

4 455,00

95 000

906,00

246,00


1 200 000

6 056,00

2 055,00


2 750 000

11 636,00

4 535,00

110 000

1 026,00

273,00


1 250 000

6 236,00

2 135,00


2 800 000

11 816,00

4 615,00

125 000

1 146,00

300,00


1 300 000

6 416,00

2 215,00


2 850 000

11 996,00

4 695,00

140 000

1 266,00

327,00


1 350 000

6 596,00

2 295,00


2 900 000

12 176,00

4 775,00

155 000

1 386,00

354,00


1 400 000

6 776,00

2 375,00


2 950 000

12 356,00

4 855,00

170 000

1 506,00

381,00


1 450 000

6 956,00

2 455,00


3 000 000

12 536,00

4 935,00

185 000

1 626,00

408,00


1 500 000

7 136,00

2 535,00





Par tāda pieteikuma iesniegšanu, kurā ir prasīts izdot rīkojumu, ar ko nosaka nekustamā īpašuma piespiedu pārdošanu izsolē vai piespiedu pārvaldīšanu, tiek iekasēta nodeva 100,00 EUR apmērā.

Ja spriedumā noteikts, ka parādniekam ir jānodod kustamais īpašums, tiesu izpildītājs tiesas nolēmumu izpildīs pēc kreditora pieteikuma saņemšanas. Par attiecīgo oficiālo darbību ir jāmaksā nodeva 26,00 EUR apmērā. Ja spriedumā noteikts, ka parādniekam ir jānodod nekustamais īpašums vai mājoklis, par darbu, kas saistīts ar izlikšanu no īpašuma, jāmaksā nodeva 98,00 EUR apmērā. Turklāt ir jāsedz arī papildu izmaksas, kas radušās tiesu izpildītājam, jo īpaši izmaksas par trešo personu darbu (piemēram, izlikšanas izmaksas, samaksa atslēdzniekam utt.). Arī šajā gadījumā, ja tiesu izpildītājs strādā ilgāk par trim stundām, par katru papildu stundu vai stundas daļu ir jāmaksā 20,00 EUR.

2.2 Galvenie noteikumi.

Tas, ka tiek izdots rīkojums par mantas arestu vai personas aizturēšanu, nozīmē, ka ir parāds un ka arestam vai aizturēšanai ir pamats. Ja tiek arestēta visa parādnieka manta, ko var arestēt, arestēšanai ir pamats, ja pastāv risks, ka parādnieks ar ļaunprātīgām darbībām vai nu traucēs, vai būtiski ierobežos tiesas lēmuma izpildi nākotnē, piemēram, iznīcinot vai slēpjot kādu mantu. Personas (t. i., paša parādnieka) aizturēšanas mērķis arī ir jo īpaši novērst to, ka parādnieks iznīcina daļu pieejamās mantas, kas var tikt arestēta izpildes ietvaros. Tomēr personas aizturēšanu var uzdot tikai tad, ja nepieciešamo drošības līmeni nevar nodrošināt ar mantas arestu.

Pagaidu aizlieguma (jebkādā formā) mērķis ir novērst attiecīgā brīža stāvokļa maiņu, traucējot vai būtiski ierobežojot kādas puses tiesību izmantošanu vai tiesisku attiecību īstenošanu. Aizlieguma priekšmets var būt prasības (provizoriski) nodot priekšmetus vai (provizoriski) piekrist konkrētai darbībai vai veikt konkrētu darbību (Civilprocesa kodeksa 935., 938. un 940. pants). Noteikumi, ko piemēro saistībā ar pagaidu aizliegumu, būtībā ir tādi paši kā noteikumi par arestu vai aizturēšanu (936. pants). Ļoti retos izņēmuma gadījumos tiesa var arī uzdot veikt pagaidu maksājumu. Prasība un izdodamā konfiskācijas rīkojuma pamatojums ir jāpierāda tiesai, piemēram, sniedzot ar zvērestu apliecinātu liecību vai iesniedzot dokumentus (Civilprocesa kodeksa 920. panta 2. punkts). Šajā saistībā ir svarīgi, lai tiesa, pamatojoties uz iesniegtajiem dokumentiem, spētu novērtēt prasību un steidzamību kā “ļoti iespējamu”. Tas pats attiecas uz aizlieguma rīkojumu (ZPO 936. pants).

Tiesvedībā par arestu vai aizturēšanu pušu iepriekšēja uzklausīšana ir iespējama, bet nav obligāta (Civilprocesa kodeksa 922. pants). Ja parādnieks, kuram aresta vai aizturēšanas rīkojums jāizsniedz ne vēlāk kā nedēļu pēc izpildes, iebilst pret aresta vai aizturēšanas rīkojumu (924. pants), jārīko vēl viena uzklausīšana. Uzklausīšana parasti ir vajadzīga pagaidu aizlieguma tiesvedībā; to var nerīkot tikai steidzamos gadījumos vai ja pieteikums tiek noraidīts (937. panta 2. punkts). Saistībā ar pušu uzklausīšanu nav noteikti nekādi termiņi.

3 Šādu pasākumu priekšmets un būtība?

3.1 Pret kāda veida īpašumu šādus pasākumus var vērst?

Drošības pasākumus var attiecināt uz visu izpildei pakļauto mantu.

3.2 Kādas ir šādu pasākumu sekas?

Arests nozīmē to, ka ir aizliegts ar mantu rīkoties. Gan parādnieks, gan ar parādu saistītās trešās personas zaudē tiesības veikt darbības ar arestēto mantu.

Uz mantas arestu attiecas Kriminālkodeksa (Strafgesetzbuch, StGB) 136. pants, kurā ir runa par arestētas mantas iznīcināšanu. Turklāt arī pārkāpumi var būt par pamatu prasībām par zaudējumu piedziņu civiltiesā.

Uz pagaidu aizliegumu attiecas turpmāk izklāstītie nosacījumi. Tiesu izpildītājs īsteno rīkojumu par īpašuma atsavināšanu saskaņā ar Civilprocesa kodeksa 883. pantu. Tiesa var noteikt prasību vai aizliegumu veikt konkrētas darbības saskaņā ar 887. pantu (tiesas atļauja kreditoram veikt atbilstīgu darbību) vai saskaņā ar 888. un 890. pantu (soda naudas / aizturēšanas vai soda naudas / apcietinājuma noteikšana, lai novērstu nepamatotas darbības, bezdarbību vai tiesību zaudēšanu).

Īpaši noteikumi attiecas uz bankas kontu arestu saskaņā ar Civilprocesa kodeksa 835. panta 3. punktu. Naudu, kas ir parādnieka kontā, ja tas pieder fiziskai personai, nevar izmaksāt kreditoram, kamēr nav pagājušas četras nedēļas no brīža, kad pārskaitījuma rīkojums tika nodots ar parādu saistītai trešai personai. Šis process nodrošina to, ka parādniekam ir iespēja iesniegt pieteikumu par aizsardzību no aresta piemērošanas, pirms konta saturs tiek izmaksāts kreditoram.

3.3 Cik ilgi šādi pasākumi ir spēkā?

Rīkojums par arestu vai aizturēšanu vai pagaidu aizliegums ir jāizpilda viena mēneša laikā no dienas, kad nolēmums paziņots vai nodots otrai pusei.

Šie pasākumi paliek spēkā, kamēr ir pamats drošības pasākumu veikšanai vai kamēr ir nepieciešami drošības pasākumi, vai līdz tiek pieņemts lēmums pamatprocesā.

4 Vai pasākumu var pārsūdzēt?

Kā jau minēts, arestu vai aizturēšanu un pagaidu aizliegumu tiesa var piemērot ar galīgu spriedumu (Urteil) (pēc pušu uzklausīšanas) vai ar rīkojumu (Beschluss) (Civilprocesa kodeksa 922. un 936. pants).

Puses var pārsūdzēt spriedumu, ja pārsūdzības priekšmeta vērtība pārsniedz 600 EUR.

Ja tiek izdots rīkojums, ir spēkā turpmāk izklāstītie noteikumi.

Parādnieks rīkojumu par arestu vai aizturēšanu vai pagaidu aizlieguma izpildes rīkojumu var pārsūdzēt (Kodeksa 924. pants). Šādā gadījumā tiek sasaukta tiesas sēde, kuras mērķis ir pieņemt galīgu spriedumu par attiecīgā pasākuma likumību. Šādu spriedumu, savukārt, var pārsūdzēt iepriekš izklāstītajos apstākļos.

Ja pieteikums tiek noraidīts ar rīkojumu, kreditors var iesniegt tūlītēju sūdzību (sofortige Beschwerde) divās nedēļās no izsniegšanas dienas. Tādi paši noteikumi ir spēkā, ja ir izdots rīkojums par arestu vai aizturēšanu, vai pagaidu aizliegumu, bet šādā gadījumā kreditoram ir jānorāda drošības līdzeklis.

Turklāt parādnieks var pieprasīt aresta vai aizturēšanas, vai pagaidu aizlieguma atlikšanu, ja kreditors nav apstiprinājis prasību paredzētajā laikā (Civilprocesa kodeksa 926. pants) vai ja ir mainījušies apstākļi (927. pants).

Attiecībā uz Regulu (ES) 655/2014 Civilprocesa kodeksa 953. pantā ir noteikti tiesiskās aizsardzības līdzekļi pret spriedumiem saistībā ar kontu apķīlāšanas rīkojumu.

Visbeidzot, Civilprocesa kodeksa 945. pantā ir paredzēts, ka pusei, kam par labu pieņemts pagaidu rīkojums, ir pienākums atlīdzināt zaudējumus, ja rīkojums par konfiskāciju vai pagaidu aizliegumu jau sākotnēji ir nepamatots vai ja vērstais pasākums tiek atcelts atbilstoši Kodeksa 926. panta 2. punktam vai 942. panta 3. punktam.

Kreditors viena mēneša laikā var pieprasīt, lai rīkojums par arestu, aizturēšanu vai pagaidu aizliegumu tiktu izpildīts. Būtībā šādā gadījumā ir spēkā vispārējie noteikumi par tiesas nolēmuma piespiedu izpildi (Civilprocesa kodeksa 928. un 936. pants). Rīkojumu par mantas arestu īsteno ar aresta uzlikšanu (930. pants); parādnieka aizturēšanu parasti īsteno ar aizturēšanas priekšraksta izdošanu (933. pants).

Lapa atjaunināta: 02/11/2023

Šīs lapas versiju savā valodā uztur attiecīgais Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla kontaktpunkts. Tulkojumu veic Eiropas Komisijas dienestā. Varbūtējās izmaiņas, ko oriģinālā ieviesušas kompetentās valsts iestādes, iespējams, nav atspoguļotas tulkojumos. Ne Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkls, ne Eiropas Komisija neuzņemas nekādu atbildību par šajā dokumentā ietverto vai minēto informāciju vai datiem. Lūdzam skatīt juridisko paziņojumu, lai iepazītos ar autortiesību noteikumiem, ko piemēro dalībvalstī, kas ir atbildīga par šo lapu.