Uzņēmumu reģistri ES dalībvalstīs

Komercreģistra izveides vēsture

Kad tas izveidots?

Komercreģistrs mūsdienu nozīmē, t. i., reģistrs, kas pieder publiski pieejamai valsts amatpersonai ar vispārēju pārklājumu un atzītām juridiskām sekām un kura mērķis ir nodrošināt publicitāti un uzlabot likumīgas tirdzniecības drošību, sākās ar 1833. gada Komerckodeksu, kas stājās spēkā 1834. gada 14. janvārī.

Kad tas digitalizēts?

Lielais impulss šajā jomā radās 2006. gadā pēc tam, kad tika pieņemts 29. marta Dekrētlikums Nr. 76-A/2006, ar ko apstiprināja plašu pasākumu klāstu, lai vienkāršotu iedzīvotāju un uzņēmumu dzīvi. Pēc tam tika pieņemts 2009. gada 19. decembra Rīkojums Nr. 1416-A/2006 par tiešsaistes reģistrācijas dokumentu reklamēšanu un pastāvīgās apliecības izveidi.

Pašlaik visa komercreģistra darbība tagad tiek veikta IT lietojumprogrammā un vienotā datubāzē ar nosaukumu SIRCOM (Integrētā komercreģistra sistēma).

Kādi ir pašlaik piemērojamie tiesību akti?

Komercreģistru pašlaik reglamentē Komercreģistra kodekss (CRC), kas apstiprināts ar 2006. gada 3. decembra Dekrētlikumu Nr. 403/86 (grozīts vairākas reizes), un Komercreģistra noteikumi, kas apstiprināti ar ministrijas 2009. gada 29. jūnija Īstenošanas rīkojumu Nr. 657-A/2006 (arī vairākkārt grozīti).

Kādu informāciju sniedz komercreģistrs?

Komercreģistra mērķis ir publiskot atsevišķu komersantu, komercsabiedrību, civiltiesību sabiedrību tiesisko stāvokli komerciālā formā, individuālas sabiedrības ar ierobežotu atbildību, kooperatīvus, valsts uzņēmumus, papildu uzņēmumu grupas un Eiropas ekonomisko interešu grupas, kā arī fiziskas un juridiskas personas, uz kurām attiecas reģistrācija saskaņā ar likumu.

Sniegtās informācijas veids atšķiras atkarībā no iepriekš minētajām vienībām, un to nosaka, pamatojoties uz faktiem, uz kuriem attiecas reģistrācija attiecībā uz katru no šīm vienībām. Tādējādi, piemēram, komercsabiedrību un civiltiesību sabiedrību gadījumā komercreģistrā ir sniegta informācija par šeit minētajiem faktiem.

Kam ir tiesības piekļūt reģistram?

Komercreģistrā iekļautā informācija ir publiska, t. i., ikviens var piekļūt reģistra informācijai, pieprasot sertifikātus, neapliecinātas kopijas un informāciju, kas ir mutiska vai rakstiska.

Kādu informāciju sniedz reģistrs?

Skatīt atbildi uz jautājumu “Kādu informāciju sniedz komercreģistrs?”

Kāda veida dati tiek glabāti? (publiskajā reģistrā reģistrētas vienības, informācija par maksātnespēju, finanšu pārskati u. c.)

Saskaņā ar CRC 78.d pantu personas datus par reģistrācijas subjektiem un reģistrācijas pieteikumu iesniegšanu vāc automatizētai apstrādei.

No reģistrētajām personām tiek vākti šādi personas dati:

1. Nosaukumu;
2. Ģimenes stāvoklis un neprecēta statusa gadījumā norāde uz pilngadību vai nepilngadīgo;
3. Laulātā vārds, uzvārds un mantiskās attiecības;
4. Pastāvīgā dzīvesvieta vai darījumdarbības vieta;
5. Identifikācijas dokumenta numurs;
6. Nodokļu maksātāja identifikācijas numurs.
7. E-pasta adrese, ja tāda ir norādīta.

Attiecībā uz reģistrētām personām tiek vākti šādi personas dati:

1. Nosaukumu;
2. Pastāvīgā dzīvesvieta vai darījumdarbības vieta;
3. Identifikācijas dokumenta numurs;
4. Bankas identifikācijas numurs, ja to darījis pieejamu prezentētājs.

Turklāt tiek vākti visi citi dati, kas attiecas uz reģistrēto personu juridisko situāciju.

Datubāzē ietvertie personas dati palīdz identificēt reģistrētos faktus, kas ir aktīvi un nodokļa maksātāji, un tos vāc no attiecīgo personu iesniegtajiem dokumentiem.

Kādi dokumenti tiek arhivēti/ieglabāti (datnes, dokumentu grāmatas, statūti, kopsapulču protokoli utt.)?

Katram reģistrētājam ir elektroniska mape, kurā glabā visus dokumentus, kas saistīti ar reģistrācijai iesniegtajiem dokumentiem un to pamatojošajiem dokumentiem (piemēram, kopsapulču protokoli, uzņēmumu pakti, statūti).

Kā es varu veikt meklēšanu (un kādi ir pieejamie meklēšanas kritēriji)?

Tiesību akti, kas attiecas uz komercsabiedrībām, uz kurām attiecas obligāta publicēšana, un uz dažām citām struktūrām, tiek publicēti publiski pieejamā tīmekļa vietnē ( https://publicacoes.mj.pt/), kuras aplūkošana bez maksas sniedz piekļuvi informācijai hronoloģiskā secībā vai pēc citiem meklēšanas kritērijiem, piemēram, juridiskās personas vārds un uzvārds, identifikācijas numurs vai juridiskās personas juridiskās adreses atrašanās vietas pašvaldība.

Kā es varu iegūt dokumentus?

Komercreģistrā iekļautā informācija ir publiska, t. i., ikviens var piekļūt reģistra informācijai, pieprasot sertifikātus, neapliecinātas kopijas un informāciju, kas ir mutiska vai rakstiska. Par sertifikātu, kopiju un informācijas izsniegšanu jāmaksā nodevas, kas paredzētas Notariāta reģistrācijas un notāra regulā. Šos dokumentus var pieprasīt personīgi vai pa pastu.

Pastāvīgu izrakstu no komercreģistra, kā arī pastāvīgu izziņu no reģistriem un dokumentiem, kas glabājas komercreģistrā reģistrēto juridisko personu elektroniskajā lietā, un atjaunināto statūtu pastāvīgo izziņu var pieprasīt un saņemt elektroniski.

Reģistrācijas procedūru

Kā es varu uzsākt reģistrācijas procedūru (kā iesniegt reģistram pieteikumus, apliecināt dokumentus, kādu veidu dokumenti jāpievieno)?

Dokumentus reģistrācijai var iesniegt personīgi, pa pastu vai elektroniski, un tos ieraksta žurnālā. Personai, kas iesniedz reģistrācijas pieteikumu vai iesniedz pieteikumu dokumenta saņemšanai, ir jāpiegādā maksājamās summas, tostarp tās, kas attiecas uz reģistrācijas pienākuma novēlotu izpildi. Var reģistrēt tikai tos faktus, kas izklāstīti dokumentos, kuri tos juridiski pamato.

Kā tiek izskatīti iesniegtie pieteikumi?

Reģistrācijas pieteikumi tiek vērtēti, pamatojoties uz likumības principu, t. i., tas, vai reģistrācijas pieteikums ir jāiesniedz ar transkripciju, ir jāizvērtē, ņemot vērā piemērojamās tiesību normas, iesniegtos dokumentus un iepriekšējās reģistrācijas, īpaši atsaucoties uz attiecīgo personu locus standi, dokumentu formālo derīgumu un tajos ietverto aktu spēkā esamību. Īsumā sakot, fakti, uz kuriem attiecas reģistrācija, tiek sagatavoti pēc ieinteresēto personu lūguma un pamatojoties uz pietiekamiem dokumentāriem pierādījumiem, lai tos pierādītu. Līdz ar to reģistratoram ir jākvalificē tas, ko apgalvo attiecīgā persona un kas pierāda, ka tai ir tiesības to lūgt. Pēdējā minētā, pārbaudot šīs personas iemeslu un iesniegto dokumentu pietiekamību, reģistrē šo darbību reģistrācijas sistēmā.

Reģistrācijas juridiskās sekas

Reģistrēta publiska ticība nozīmē, ka reģistrācija ar galīgu transkripciju ir pieņēmums, ka pastāv tiesiskā situācija tādā precīzā nozīmē, kādā tā ir definēta reģistrā. Tā ir atspēkojama juridiskā prezumpcija. Publiska reģistra ticība var tikt atspēkota ar pierādījumiem par pretējo (pierādīšanas pienākums ir pieteikuma iesniedzējam), un reģistrācija, kas ir pretrunā reālajai realitātei, tiek iznīcināta. Tomēr, kamēr nav pierādīta un atzīta reģistra (reģistra vai materiālās) spēkā neesamība tiesā, tiek piemērota (patiesības) prezumpcija.

Reģistrācijas ietekme uz trešām personām saskaņā ar Direktīvas (ES) 2017/1132 17. pantu

Fakti, kas jāreģistrē, attiecībā uz trešām personām stājas spēkā tikai pēc reģistrēšanas datuma. Fakti, uz kuriem attiecas obligāta reģistrācija un publicēšana saskaņā ar CRC, stājas spēkā attiecībā uz trešām personām tikai pēc publicēšanas dienas. Faktus, uz kuriem attiecas reģistrācija, pat ja tie nav reģistrēti, var izmantot pašas puses vai to mantinieki. Iepriekšējā punkta noteikumi neattiecas uz sabiedrību dibināšanas dokumentiem un to grozījumiem, uz kuriem attiecas Komercsabiedrību kodeksa noteikumi un Eiropas akciju sabiedrībām piemērojamie tiesību akti.

Neatbilstības starp reģistra ierakstu un tā publikāciju

Juridiskās publikācijas veic automātiski, tūlīt pēc reģistrācijas apstiprināšanas, un tajās iekļauj obligātos ierakstus reģistrā.

Kurš ir atbildīgs par ierakstu pareizību?

Komercreģistra datubāzes pārzinis ir I.P. institūta ( IRN) valdes priekšsēdētājs, neskarot reģistratoriem ar likumu noteikto atbildību. Tā nodrošina datu subjekta tiesības uz informāciju un piekļuvi datiem, neprecizitāšu labošanu, izlaidumu novēršanu un nepareizi reģistrētu datu dzēšanu un nodrošina, ka aplūkošana vai informācijas paziņošana ir likumīga.

Datu aizsardzības procedūras

Saskaņā ar CRC ikvienam ir tiesības saņemt informāciju par saviem personas datiem un to nolūku, kā arī par datubāzes pārziņa identitāti un adresi. Visas neprecizitātes atjaunina un labo saskaņā ar CRC un tajā noteiktajā kārtībā, neskarot datu aizsardzības tiesību aktu noteikumus.

Datubāzes nodrošina drošības garantijas, kas vajadzīgas, lai novērstu jebkādu neatļautu datu aplūkošanu, grozīšanu, dzēšanu, papildināšanu vai paziņošanu.

Procedūras saistītas ar datu subjekta tiesībām attiecībā uz viņa personas datu publicēšanu un glabāšanu

Ar šo jautājumu saistītās procedūras ir noteiktas Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 27. aprīļa Regulā (ES) 2016/679, ar ko tika apstiprināta Vispārīgā datu aizsardzības regula, kā arī valsts vispārējā datu aizsardzības režīmā, kas izveidots ar 8. augusta Likumu Nr. 58/2019.

Kontaktinformācija

Ar IRN DAI var sazināties, rakstot uz šādu e-pasta adresi: epd@irn.mj.pt

Noderīgas saites

Plašāka informācija un praktiska informācija par uzņēmumu reģistru Portugālē ir pieejama šeit.