Pamattiesības

Hrvaška

Vsebino zagotavlja
Hrvaška

Valstu tiesas

Ombuds

Īpašie ombudi

Personas datu aizsardzība

Bezmaksas juridiskā palīdzība

Valstu tiesas

Īpašā loma cilvēktiesību aizsardzībā ir tiesām, kas izveidotas ar likumu un kas Konstitūcijā garantē autonomiju un neatkarību. Lai garantētu konstitucionālo brīvību un tiesību izmantošanu, īpašs mehānisms – konstitucionāla prasība, ko cēlis pilsonis, ja viņš uzskata, ka ar atsevišķu valsts iestādes, vietējās un reģionālās pašpārvaldes struktūras vai juridiskas personas, kurai ir publiskas pilnvaras un kura ir lēmusi par viņa tiesībām un pienākumiem, vai aizdomām vai apsūdzību par pārkāpumu – tiek pārkāptas Konstitūcijā garantētās cilvēktiesības vai pamatbrīvības. Prasību var celt tikai pēc tam, kad ir izsmelti visi pieejamie tiesiskās aizsardzības līdzekļi.

Horvātijas Republikas Konstitucionālā tiesa
Trg St Marka 4
10000 Zagreb
tālr.: + 385 1 6400 251
Fakss: + 385 1 4551 055
https://www.usud.hr/

Horvātijas Republikas Augstākā tiesa
Trg Nikola Šubića Zrinsko 3
10 000 Zagreb
tālr.: + 385 1 486 22 22, + 385 1 481 00 36 Fakss:
+ 385 1 481 00 35
E-pasts:  vsrh@vsrh.hr http
://

Apgabaltiesas
Općinski sud

Horvātijas Republikas Augstākā komerctiesaBerislavićeva 11,
10 000 Zagreb tālr.:
+ 385,
fakss + 385 1 487 23 29 http://www.vtsrh.hr/Horvātijas Republikas
komerctiesas
 PDF (192 Kb) LV

Komerctiesas

 

Horvātijas Republikas Augstā administratīvā tiesa Frankopanska16,
10 000, Zagreb tālr.:
+ 385,
fakss + 385 1 480 79 28
http://www.upravnisudrh.hr/

Administratīvās tiesas

Horvātijas Republikas Augstās Misdemokrātijas tiesa
Ulica Augusta Šenoe 30, 10 000 Zagreb tālr.:
+ 385,
fakss + 385 1 461 12 91
E-pasts:  predsjednik@vpsrh.pravosudje.hr http ://Judiciary.lv/VPSRH/
http://sudovi.pravosudje.hr/VPSRH/

Ombuds (ombuds)

Horvātijas kvadrāts, 6 10
000 Zagrebas Republika,
tālr.:
+ 385 1 4851 855, + 385 1 4851 853 e-pasts:
Info@ombudsman.hr
Fakss: + 385 1 6431 628

Ombuds saskaņā ar 93. pantu. Horvātijas Republikas Konstitūcija ir Horvātijas parlamenta pilnvarotā persona, lai veicinātu un aizsargātu cilvēktiesības un brīvības, kas noteiktas konstitūcijā, tiesību aktos un starptautiskajos tiesību aktos par cilvēktiesībām un brīvībām, ko pieņēmusi Horvātijas Republika.

Ombudu un viņa vietniekus uz astoņiem gadiem ievēl Parlaments. Tās mērķis ir aizsargāt pilsoņus no cilvēktiesību pārkāpumiem, ko izraisa valsts pārvaldes struktūru un publisko tiesību juridisko personu rīcība, tā ir centrāla diskriminācijas novēršanas struktūra un veic uzdevumus, kas noteikti valsts preventīvajā mehānismā spīdzināšanas un citas nežēlīgas, necilvēcīgas vai pazemojošas rīcības vai sodīšanas novēršanai. Tā savā darbā ir neatkarīga un neatkarīga.

Kompetences.

Cilvēktiesību aizsardzība

Pilsoņiem ir tiesības iesniegt sūdzības ombudam, ja viņi uzskata, ka valsts iestāde ir pārkāpusi viņu tiesības. Pamatojoties uz sūdzību un iesniegtajiem dokumentiem, ombuds veic izmeklēšanu. Pieprasītā informācija ir jāsniedz visām publiskajām iestādēm, publisko tiesību subjektiem un vietējām un reģionālajām (reģionālajām) iestādēm, t. i., visiem publisko tiesību subjektiem.

Pamatojoties uz konstatētiem faktiem, ombuds var sniegt atzinumus, ieteikumus un brīdinājumus attiecīgajām augstāko struktūru struktūrām un vajadzības gadījumā par to informēt Horvātijas parlamentu.

Turklāt ombuds uzrauga atbilstību Horvātijas Konstitūcijai un starptautiskajām konvencijām par cilvēktiesību aizsardzību un var vērst Horvātijas valdības uzmanību uz vajadzību grozīt vai pieņemt noteikumus cilvēktiesību jomā. Tā var arī vērst Horvātijas parlamenta uzmanību uz nepieciešamību saskaņot noteikumus ar Konstitūciju un tiesību aktiem, kā arī tiesībām ierosināt tiesvedību Horvātijas Republikas Konstitucionālajā tiesā, lai pārbaudītu tiesību aktu un citu noteikumu atbilstību Horvātijas Republikas Konstitūcijai.

Cilvēktiesību veicināšana

Cilvēktiesību veicināšana ietver pētniecības un analīzes darbības, datubāzu un dokumentācijas izstrādi un uzturēšanu, savlaicīgu un regulāru sabiedrības un ieinteresēto personu informēšanu, sadarbības ar pilsoniskās sabiedrības organizācijām, starptautiskām organizācijām un zinātniskās pētniecības iestādēm aktīvu veicināšanu un uzturēšanu un tiesību aktu tuvināšanas un īstenošanas veicināšanu starptautiskajiem un Eiropas standartiem.

Centrālā diskriminācijas novēršanas iestāde

Ombuds saņem ziņojumus no visām fiziskajām un juridiskajām personām, sniedz nepieciešamo informāciju par tiesībām un pienākumiem un iespējām attiecībā uz tiesisko un cita veida aizsardzību, izskata individuālas sūdzības un veic nepieciešamos pasākumus savā jurisdikcijā, lai novērstu diskrimināciju un aizsargātu diskriminētās personas tiesības, ja nenotiek tiesas process, veic mediācijas procedūras ar iespēju panākt ārpustiesas izlīgumu ar pušu piekrišanu un kompetentajai prokuratūrai iesniedz krimināllietas par diskriminācijas gadījumiem.

Valsts preventīvais mehānisms

Ombuds veic valsts preventīvā mehānisma spīdzināšanas un citas nežēlīgas, necilvēcīgas vai pazemojošas rīcības vai sodīšanas novēršanai uzdevumus vietās, kur atrodas personas, kurām atņemta brīvība, kā arī personas, kurām ir dots rīkojums tikt aizturētām, ieslodzītām vai izvietotām vietā, kas ir valsts kontrolē, un kurām nav atļauts atstāt savu testamentu vietu.

Tas nozīmē, ka ombuda biroja pārstāvji apmeklē cietumus, brīvības atņemšanas iestādes, ieslodzījuma vietas, kā arī daudzas telpas, kur atrodas personas ar garīgiem traucējumiem, lai veiktu preventīvus pasākumus to personu aizsardzībai, kurām ir atņemta brīvība vai kuru brīvība ir ierobežota.

Valsts cilvēktiesību iestāde (NHRI)

Kopš 2009. gada ombuds ir vienīgā valsts iestāde cilvēktiesību aizsardzībai un veicināšanai (NHRI) Horvātijas Republikā ar “A” statusu saskaņā ar ANO Parīzes principiem, kas nosaka valsts cilvēktiesību iestāžu neatkarības parametrus.

Šo augstāko studiju neatkarības statusu ombuda birojam vēlreiz apstiprināja 2013. gada jūlijā pēc tam, kad ANO pa to laiku uzraudzīja, kā tiek īstenoti tās ieteikumi attiecībā uz neatkarīgā statusa saglabāšanu un stiprināšanu.

Īpašie ombudi

Bērnu tiesībsargs;

Teslina 10
10 000 Zagreb
Croatia pa
e-pastu:  info@dijete.hr
Tālr .: 01/4929 669
fakss: Dok. 01/4921 277 http://www.dijete.hr
http://www.dijete.hr

Darbības joma

Pārraudzīt Horvātijas Republikas normatīvo aktu par bērnu tiesību un interešu aizsardzību atbilstību Horvātijas Republikas Konstitūcijai, Konvencijai par bērna tiesībām un citiem starptautiskiem dokumentiem, kas saistīti ar bērnu tiesību un interešu aizsardzību; uzraudzīt bērnu individuālo tiesību pārkāpumus un pētīt bērnu tiesību un interešu pārkāpumu vispārējās parādības un līdzekļus; atbalsta bērnu ar īpašām vajadzībām tiesību un interešu aizsardzību un veicināšanu; ierosina veikt pasākumus, lai izveidotu visaptverošu bērnu tiesību aizsardzības un veicināšanas sistēmu un novērstu kaitējumu viņu interesēm; informē un konsultē bērnus par to, kā īstenot un aizsargāt savas tiesības un intereses, sadarbojas ar bērniem, mudina viņus darīt zināmu savu viedokli, ierosina un piedalās sabiedriskās darbībās, kuru mērķis ir uzlabot bērnu stāvokli, un ierosina pasākumus, lai palielinātu bērnu ietekmi uz sabiedrību; tai ir piekļuve un piekļuve visiem datiem, informācijai un tiesību aktiem, kas saistīti ar bērnu tiesībām un aizsardzību, neatkarīgi no to klasifikācijas līmeņa, un tai ir tiesības piekļūt un pārbaudīt visas iestādes, valsts pārvaldes iestādes, juridiskās un fiziskās personas, kas ar īpašiem noteikumiem izraudzītas par bērnu un reliģisko kopienu aprūpi, ja bērni uzturas vai tiek uz laiku vai pastāvīgi izmitināti.

Ja viņš uzzina, ka bērns ir bijis pakļauts fiziskai vai garīgai vardarbībai, seksuālai vardarbībai, vardarbībai vai izmantošanai, nolaidībai vai amatpārkāpumam, viņš nekavējoties ziņo kompetentajai prokuratūrai un brīdina kompetento sociālās labklājības centru un ierosina pasākumus bērna tiesību un interešu aizsardzībai; tā var lūgt ekspertu palīdzību no zinātniskām un profesionālām personām un iestādēm, kuru kompetencē ir bērnu aizsardzība, aprūpe, attīstība un tiesības, un tai ir pienākums sniegt šādu palīdzību atbilstīgā laikposmā.

Dzimumu līdztiesības ombuds

Preobraženska 4/1
10 000 Zagreb
tālr.: + 385,
fakss + 385 1 48 44 600
E-pasts:  ravnopravnost@prs.hr http
://

Darbības joma

Izskatīt sūdzības par diskrimināciju dzimuma, civilstāvokļa vai ģimenes stāvokļa un seksuālās orientācijas dēļ; tā izskata gadījumus, kad tiek pārkāpts dzimumu līdztiesības princips, diskriminēti indivīdi vai indivīdu grupas vai indivīdi, ko izdarījušas valsts iestādes, vietējās un reģionālās pašpārvaldes vienības un citas valsts iestādes, kuras nodarbina šādas struktūras un citas juridiskas un fiziskas personas.

Pildot savus pienākumus, ombuds ir pilnvarots brīdināt, ierosināt un sniegt ieteikumus.

Ja viņa uzskata, ka ir pārkāpts dzimumu līdztiesības princips, ombudam ir tiesības iesniegt priekšlikumu, lai pārskatītu tiesību aktu atbilstību konstitūcijai, t. i., citu noteikumu atbilstību konstitūcijai un likumību.

Tiesībsargs personu ar invaliditāti jautājumos

Savska cesta 41/3
10 000 Zagreb
tālr.: + 385 1 6102 170
Fakss: + 385 1 6177 901
e-pasts: ured@posi.hr

Darbības joma

Tiesībsarga invalīdu jautājumos birojs ir neatkarīga valsts iestāde, kuras galvenais uzdevums ir uzraudzīt un veicināt personu ar invaliditāti tiesības saskaņā ar Horvātijas Konstitūciju, starptautiskajiem līgumiem un tiesību aktiem. Ja tiek pārkāptas personu ar invaliditāti tiesības, ombudam ir pilnvaras brīdināt, ierosināt pasākumus, sniegt ieteikumus, sniegt informāciju un pieprasīt ziņojumus par veiktajiem pasākumiem.

Ja ombuds atzīst, ka juridisks risinājums nelabvēlīgi ietekmē personas ar invaliditāti vai bērnus ar invaliditāti, ka viņai ir liegta piekļuve vai tā ir nelabvēlīgāka attiecībā pret personām bez invaliditātes, ombuds nāks klajā ar priekšlikumu grozīt šo juridisko risinājumu.

Tiesībsarga personu ar invaliditāti jautājumos birojs (Personu ar invaliditāti ombuds) saņem individuālas sūdzības no personām ar invaliditāti un personām, kas strādā viņu labā, izskata personu ar invaliditāti tiesību pārkāpumus un sazinās ar iestādēm, kas ir atbildīgas par šo jautājumu risināšanu, cenšas rast vislabvēlīgāko risinājumu. Ombuds personu ar invaliditāti jautājumos sniedz padomus personām ar invaliditāti par to, kā īstenot un aizsargāt viņu tiesības un intereses.

Personas datu aizsardzība

Personas datu aizsardzības aģentūra

Martićeva 14
10 000 Zagreba

tālr.: + 385 460 90 00
Fakss: + 385 4609-099 e-pasts:
 azop@azop.hr http
://

Personas datu aizsardzības aģentūra ir juridiska persona, kurai ir publiskas pilnvaras un kura veic neatkarīgus un neatkarīgus uzdevumus savas kompetences un kompetences ietvaros. Aģentūras uzdevums ir veikt administratīvus un profesionālus uzdevumus saistībā ar personas datu aizsardzību. Aģentūra, īstenojot savas publiskās pilnvaras, uzrauga personas datu aizsardzības izpildi, norāda uz personas datu vākšanas iespējamu ļaunprātīgu izmantošanu, sagatavo to valstu un starptautisko organizāciju sarakstu, kurām ir atbilstošs personas datu aizsardzības regulējums, izskata pieteikumus, lai konstatētu personas datu aizsardzības likumā garantēto tiesību pārkāpumu, un uztur personas datu vākšanas centrālo reģistru.

Bezmaksas juridiskā palīdzība

Pieņemot Likumu par bezmaksas juridisko palīdzību, Tieslietu ministrija sāka pildīt plašo un sarežģīto uzdevumu izveidot bezmaksas juridiskās palīdzības sistēmu.

Juridiskās palīdzības sistēma ļauj nelabvēlīgā situācijā esošiem pilsoņiem piesaistīt advokātu un saņemt juridisko palīdzību atsevišķām juridiskām darbībām, kā arī nodrošināt vienlīdzīgu piekļuvi tiesvedībai un administratīvajai tiesvedībai.

 

Bezmaksas juridiskās palīdzības saņēmēji

Juridiskās palīdzības saņēmēji Likuma par bezmaksas juridisko palīdzību nozīmē ir:

  • Horvātijas pilsoņi
  • bērns, kurš nav Horvātijas pilsonis un kuru Horvātijas Republikā nepavada pieaugušais, kas ir atbildīgs saskaņā ar tiesību aktiem
  • ārvalstnieki, kas uz laiku uzturas saskaņā ar savstarpīguma principu, un ārvalstnieki, kam ir pastāvīgā dzīvesvieta
  • ārvalstnieki, kuriem piemēro pagaidu aizsardzību
  • ārvalstnieki, kas uzturas nelikumīgi, un ārvalstnieki, kas īslaicīgi uzturas izraidīšanas rīkojuma vai atgriešanas rīkojuma pieņemšanas procesā
  • patvēruma meklētājiem, patvēruma meklētājiem un ārvalstniekiem, kuriem piemēro alternatīvo aizsardzību, un viņu ģimenes locekļiem, kuri likumīgi uzturas Horvātijas Republikā, tiesvedībā, kurā saskaņā ar īpašiem tiesību aktiem viņiem nav piešķirta juridiskā palīdzība.

Bezmaksas juridiskās palīdzības sniedzēji

Likums par bezmaksas juridisko palīdzību kā bezmaksas juridiskās palīdzības sniedzējs paredz:

  • advokāti,
  • pilnvarotās apvienības
  • juridiskās klīnikas
  • Valsts pārvaldes biroji filkēs

Bezmaksas juridiskās palīdzības veidi

Bezmaksas juridiskā palīdzība ir primārā juridiskā palīdzība un sekundārā juridiskā palīdzība.

 

Primārā juridiskā palīdzība

Primārās juridiskās palīdzības veidi ir šādi:

  • vispārīga juridiska informācija
  • juridiskās konsultācijas
  • iesniegt iesniegumus publisko tiesību subjektiem, Eiropas Cilvēktiesību tiesai un starptautiskām organizācijām saskaņā ar starptautiskiem līgumiem un šādu struktūru darbības noteikumiem;
  • pārstāvība tiesvedībā publisko tiesību subjektiem
  • juridiskā palīdzība ārpustiesas mierizlīguma ceļā.

Primāro juridisko palīdzību sniedz valsts pārvaldes iestādes grāfistēs,pilnvarotajās apvienībās un juridiskajās klīnikās. Sniedzot primāro juridisko palīdzību, biroji
ir pilnvaroti sniegt vispārīgu juridisku informāciju, juridiskas konsultācijas un iesniegumus.

Pieteikuma iesniedzējiem, kas vēlas saņemt primāro juridisko palīdzību, būtu tieši jāsazinās ar primārās juridiskās palīdzības sniedzēju.

 

Sekundārā juridiskā palīdzība

Sekundārās juridiskās palīdzības veidi ir šādi:

  • juridiskās konsultācijas
  • iesniegumi darba ņēmēju tiesību aizsardzības procesā pie darba devēja
  • apsvērumu iesniegšana tiesvedībā
  • pārstāvība tiesvedībā
  • juridiskā palīdzība izlīguma panākšanai
  • atbrīvojums no tiesāšanās izdevumu samaksas
  • atbrīvojums no tiesas nodevu maksāšanas.

Sekundāro juridisko palīdzību sniedz juristi.

Ņemot vērā procedūras veidu, sekundāro juridisko palīdzību var piešķirt šādās procedūrās:

  • par lietu tiesībām, izņemot zemesgrāmatu procedūras
  • no darba attiecībām
  • no ģimenes attiecībām, izņemot laulības šķiršanas procesā pēc abpusējas vienošanās, ja laulātajiem nav ne nepilngadīgu, ne kopdzīvi, ne adoptētu bērnu vai bērnu, par kuriem viņi īsteno vecāku atbildību pēc pilngadības;
  • izpildes un drošības procedūras saistībā ar tāda prasījuma izpildi vai nodrošināšanu, kas izriet no tiesvedības, par kuru var piešķirt juridisko palīdzību saskaņā ar šā likuma noteikumiem;
  • strīda izšķiršana mierīgā ceļā
  • izņēmuma kārtā visos pārējos administratīvos un civilprocesos, ja šāda vajadzība izriet no pieteikuma iesniedzēja un mājsaimniecības locekļu īpašajiem dzīves apstākļiem, saskaņā ar Likuma par juridisko palīdzību pamatmērķi.

Sekundārās juridiskās palīdzības piešķiršanas procedūra tiek uzsākta, iesniedzot pieteikumu Zagrebas pilsētas kompetentajā valsts pārvaldē vai kompetentajā valsts iestādē.

Saskaņā ar Likuma par bezmaksas juridisko palīdzību noteikumiem persona, kas vēlas saņemt juridisko palīdzību, iesniedz aizpildītu pieteikuma veidlapu juridiskās palīdzības piešķiršanai valsts pārvaldes iestādē žudecā atbilstoši pieteikuma iesniedzēja dzīvesvietai. Pieteikumam pievieno arī pieteikuma iesniedzēja un viņa mājsaimniecības pilngadīgo locekļu rakstisku skaidru piekrišanu atļaujai iepazīties ar jebkādu informāciju par īpašumu un atzīt pieteikuma iesniedzēja materiālo atbildību un kriminālatbildību par izvirzīto prasību patiesumu.

Pieteikuma veidlapu var lejupielādēt no Tieslietu ministrijas tīmekļa vietnes, novadu valsts pārvaldes iestādēs, pašvaldību tiesās vai sociālās labklājības centru telpās to parastajā darba laikā.

Pieteikumu iesniedz personīgi vai ierakstītā vēstulē, un par tā iesniegšanu nav jāmaksā nekādas administratīvas nodevas.
Juridiskās palīdzības
piešķiršana attiecas uz pilnīgu vai daļēju juridiskās palīdzības izmaksu segšanu atkarībā no pieteikuma iesniedzēja finansiālā stāvokļa. Ir paredzēts, ka juridiskās palīdzības saņēmējs atkarībā no tā materiālās situācijas var segt noteiktu procentuālu daļu no tiesvedības izmaksām.

Ja juridisko palīdzību piešķir samazinātā apmērā, starpību, kas nepārsniedz laimesta pilnu summu, un advokātam radušos izdevumus atlīdzina lietotājs līdz atlikušajai daļai atbilstoši veiktās darbības vērtībai, kā noteikts Tarifā par advokātu honorāriem un honorāru atlīdzināšanu.

Tieslietu ministrija izskata otrās instances juridiskās palīdzības pieprasītāju apelācijas, pirmajā instancē izskata biedrību un juridisko klīniku reģistrāciju primāro juridiskās palīdzības sniedzēju reģistrā, pārvalda reģistru un veic primāro juridiskās palīdzības sniedzēju darba administratīvo uzraudzību un ekspertīzi.

Informāciju par bezmaksas juridisko palīdzību var atrast Horvātijas Republikas Tieslietu ministrijas tīmekļa vietnē vai pa e-pastu: mailto:besplatna.pravna.pomoc@pravosudje.hr Besplatna.pravna.pomoc@pravosudje.hr un sagaidiet atbildi, tiklīdz tā būs iespējama.

Jūs varat arī uzdot jebkādus jautājumus tieši valsts pārvaldes iestādēm filkēs.

Pārrobežu strīds

Pārrobežu strīds ir strīds, kurā pieteikuma par juridisko palīdzību iesniedzēja domicils vai dzīvesvieta ir kādā Eiropas Savienības dalībvalstī, kas nav dalībvalsts, kurā notiek tiesas sēdes vai kurā jāizpilda spriedums.

Juridisko palīdzību pārrobežu strīdos piešķir civillietās un komerclietās, mediācijas procedūrās, ārpustiesas izlīgšanā, publisku aktu izpildē un juridisko konsultāciju sniegšanā šajās procedūrās, savukārt noteikumus par pārrobežu strīdiem nepiemēro nodokļu un citās administratīvās procedūrās.

Pieteikuma iesniedzējs, kura domicils vai pastāvīgais iedzīvotājs ir Horvātijas Republikā un kurš lūdz juridisko palīdzību pārrobežu strīdā citas Eiropas Savienības dalībvalsts tiesā, iesniedz pieteikumu savas dzīvesvietas vai dzīvesvietas birojā. Kompetentā iestāde nosūta lūgumu Tieslietu ministrijai astoņās dienās pēc lūguma saņemšanas. Tieslietu ministrija 15 dienu laikā pēc pieprasījuma saņemšanas iztulko pieteikumu un tam pievienotos dokumentus Eiropas Savienības dalībvalsts un kompetentās saņēmējas iestādes oficiālajā valodā vai vienā no oficiālajām valodām un nosūta tos Eiropas Savienības dalībvalsts kompetentajai iestādei, kurā notiek tiesas sēdes vai kurā tiek prasīta sprieduma izpilde (saņēmēja iestāde). Ja juridiskā palīdzība netiek piešķirta, pieteikuma iesniedzējam ir jāatlīdzina tulkošanas izmaksas.

Pieteikuma iesniedzējs var arī tieši vērsties iestādē, kas ir kompetenta pieņemt pieteikumu tajā Eiropas Savienības dalībvalstī, kurā notiek tiesas sēdes vai kurā ir jāizpilda spriedums.

Pieteikuma iesniedzējam, kura domicils vai pastāvīgais iedzīvotājs ir ES dalībvalstī un kurš lūdz juridisko palīdzību pārrobežu strīdā Horvātijas Republikas tiesā, ir tiesības uz juridisko palīdzību saskaņā ar Likuma par bezmaksas juridisko palīdzību noteikumiem. Pieteikuma iesniedzējs vai tās dalībvalsts kompetentā iestāde, kurā viņš dzīvo vai dzīvo (pārvades iestāde), lūdz juridisko palīdzību Horvātijas Republikā Tieslietu ministrijai (saņēmējai iestādei). Veidlapas un apliecinošie dokumenti jāiesniedz horvātu valodā, pretējā gadījumā pieprasījums tiks noraidīts.

Pieteikumu iesniedz, izmantojot veidlapu, kas paredzēta Komisijas 2004. gada 9. novembra Lēmumā 2004/844/EK par juridiskās palīdzības pieprasījumu formu saskaņā ar Direktīvu 2003/8/EK par to, kā uzlabot tiesu pieejamību pārrobežu strīdos, nosakot kopīgus obligātus noteikumus attiecībā uz juridisko palīdzību šādos strīdos.
Lapa atjaunināta: 16/11/2020

Šis ir satura mašīntulkojums. Šīs lapas īpašnieks neuzņemas pilnīgi nekādu atbildību par šī mašīntulkojuma kvalitāti.