Parastās valstu tiesas

Βέλγιο

Šajā iedaļā ir sniegta informācija par vispārējās piekritības tiesu struktūru Beļģijā.

Περιεχόμενο που παρέχεται από
Βέλγιο

Vispārējās piekritības tiesas — ievads

Augstākā tiesa

Kasācijas tiesa (Cour de cassation / Hof van Cassatie) — šī ir augstākā tiesa jeb “tiesu tiesa”, kas atrodas Briselē.

Zvērināto tiesa

Katrā no 10 provincēm un Briseles administratīvajā rajonā ir pa vienai zvērināto tiesai (cour d’assises / hof van assisen). Tā nav pastāvīga tiesa, bet to sasauc katru reizi, kad uz to nosūta apsūdzētos.

Apelācijas tiesas

  • Apelācijas tiesa (cour d’appel / hof van beroep) — Beļģijā ir 5 apelācijas tiesas:
    • Briselē (Valoņu Brabantes, Lēvenas un Briseles tiesu rajoniem);
    • Ljēžā (Ljēžas, Eipenes, Namīras un Luksemburgas tiesu rajoniem);
    • Monsā (Eno tiesu rajonam);
    • Ģentē (Rietumflandrijas un Austrumflandrijas tiesu rajoniem);
    • Antverpenē (Antverpenes un Limburgas tiesu rajoniem).
  • Darba apelācijas tiesa (cour du travail / arbeidshof) — Beļģijā ir piecas darba apelācijas tiesas. Tās ir apelācijas tiesas, kas specializējas darba tiesībās. Tām ir tāda pati teritoriālā jurisdikcija kā iepriekš minētajām apelācijas tiesām.

Pirmās instances tiesas

  • Pirmās instances tiesas (tribunal de première instance / rechtbank van eerste aanleg) — Beļģijā ir 13 pirmās instances tiesas (viena katrā tiesu rajonā un divas Briseles rajonā — viena tiesvedībai nīderlandiešu valodā un viena tiesvedībai franču valodā).
  • Darba tiesa (tribunal du travail / arbeidsrechtbank) — Beļģijā ir 9 darba tiesas (principā viena katras apelācijas tiesas teritoriālajā jurisdikcijā, izņemot Briseles apelācijas tiesas teritoriālo jurisdikciju, kur darba tiesas atrodas Lēvenē, Nivelē un vēl divas Briselē — viena tiesvedībai nīderlandiešu valodā un viena tiesvedībai franču valodā, kā arī izņemot Eipenes tiesu rajonu).
  • Komerctiesa (tribunal de l’entreprise / ondernemingsrechtbank) — Beļģijā ir 9 komerctiesas (principā viena katras apelācijas tiesas teritoriālajā jurisdikcijā, izņemot Briseles apelācijas tiesas teritoriālo jurisdikciju, kur darba tiesas atrodas Lēvenē, Nivelē un vēl divas Briselē — viena tiesvedībai nīderlandiešu valodā un viena tiesvedībai franču valodā, kā arī izņemot Eipenes tiesu rajonu).

Zemāka līmeņa vai vietējās tiesas

  • Miertiesa (justice de paix / vredegerecht) — Beļģijā ir 187 miertiesas (pa vienai katrā tiesu kantonā).
  • Policijas tiesa (tribunal de police / politierechtbank) — Beļģijā ir 15 policijas tiesas, t. i., pa vienai katrā tiesu rajonā, izņemot Briseli, kur ir 4 šādas tiesas.

Tiesu jurisdikcija

Miertiesa

Miertiesa izskata visas prasības par summu līdz 5000 EUR, kuras nav citas tiesas ekskluzīvā kompetencē. Miertiesas (juge de paix / vrederechter) jurisdikcijā ir arī strīdi saistībā ar nomu, traucēšanu, servitūtiem un piespiedu atsavināšanu neatkarīgi no prasības summas, un tā var arī noteikt pagaidu pasākumus strīdos starp laulātajiem. Miertiesas spriedumus var pārsūdzēt pirmās instances tiesā, izņemot gadījumus, kad prasības summa nepārsniedz 2000 EUR.

Policijas tiesa

Policijas tiesa ir krimināltiesa un civiltiesa, kas izskata kriminālpārkāpumus (contraventions/overtredingen), noziedzīgus nodarījumus (délits/wanbedrijven), kuri ir pārkvalificēti par kriminālpārkāpumiem, īpašu likumu (piem., Lauku kodeksa (Code rural / Veldwetboek) vai Mežsaimniecības kodeksa (Code forestier / Boswetboek)) pārkāpumus, prasības par ceļu satiksmes negadījuma rezultātā nodarītā kaitējuma atlīdzināšanu un ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumus. Policijas tiesas spriedumus var pārsūdzēt pirmās instances tiesā, izņemot Tiesu kodeksā (Code judiciaire / Gerechtelijk Wetboek) uzskaitīto veidu lietās, ja prasības summa nepārsniedz 1240 EUR.

Pirmās instances tiesa

Pirmās instances tiesas jurisdikcijā ir visi strīdi, kas nav ar likumu noteikti citu tiesu jurisdikcijā. Tādējādi šai tiesai ir atlikusī jurisdikcija.

Pirmās instances tiesa ir iedalīta četrās nodaļās — civiltiesakrimināltiesa, ģimenes lietu tiesa un jauniešu lietu tiesa. Kopš 2007. gada pie Antverpenes, Briseles, Austrumflandrijas, Ljēžas un Eno pirmās instances tiesām ir izveidota nodaļa, ko dēvē par sodu izpildes tiesu.

Civiltiesa

Civiltiesa (tribunal civil / burgerlijke rechtbank) izskata lietas par personas statusu. Tās jurisdikcijā ir arī strīdi par naudas summām, kas pārsniedz 1860 EUR, strīdi par mantojuma tiesībām vai autortiesībām, kā arī apelācijas sūdzības par miertiesas pasludinātiem spriedumiem.

Krimināltiesa

Krimināltiesa (tribunal correctionnel / correctionele rechtbank) iztiesā visas lietas, kas saistītas ar noziedzīgiem nodarījumiem un smagiem noziedzīgiem nodarījumiem (crimes/misdaden), piemēram, izkrāpšanu, krāpšanu, nonāvēšanu aiz neuzmanības, zādzību ar ielaušanos un laupīšanu, kuri pārklasificēti par noziedzīgiem nodarījumiem. Tā arī izskata apelācijas sūdzības, kas iesniegtas par policijas tiesas spriedumiem.

Lietu krimināltiesā var ierosināt vienā no diviem veidiem — vai nu ar prokuratūras (ministère public / openbaar ministerie) vai zaudējumu atlīdzību prasošās puses izdotu tiešu uzaicinājumu ierasties tiesā, vai ar rīkojumu, ko izdevusi pirmās instances tiesas pirmstiesas palāta, kura pirmstiesas izmeklēšanas (instruction / gerechtelijk onderzoek) beigās nosaka, vai apsūdzētajam ir jāstājas krimināltiesas priekšā.

Pirmstiesas palāta (chambre du conseil / raadkamer) veic pirmstiesas izmeklēšanu. Tās sastāvā ir viens pirmās instances tiesas tiesnesis, kurš izvērtē, vai ir pamatojums lietas nosūtīšanai uz krimināltiesu, vai arī nolemj apsūdzēto attaisnot (non lieu / buitenvervolginstelling). Pirmstiesas palāta arī izlemj, vai apsūdzēto paturēt pirmstiesas apcietinājumā, vai arī atbrīvot, ja nepieciešams, ar konkrētiem nosacījumiem, — vai nu ik mēnesi, vai (tādu smagu noziedzīgu nodarījumu gadījumā, kurus nevar pārkvalificēt par noziedzīgu nodarījumu) reizi trijos mēnešos.

Pirmstiesas aizturēšana (détention préventive / voorlopige hechtenis) ir drošības līdzeklis, kuru piemērojot, personu, kuru tur aizdomās par noziedzīga nodarījuma vai smaga noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, patur apcietinājumā līdz tiesai. Šo līdzekli var noteikt, lai novērstu to, ka aizdomās turētais neierodas tiesā, līdz tiesai izdara citus noziedzīgus nodarījumus, mēģina iznīcināt pierādījumus vai sazinās ar citām personām (piem., lai ietekmētu lieciniekus vai citus aizdomās turētos). Aizdomās turētie, kuri ir galīgi attaisnoti vai kuru kriminālvajāšana tiek izbeigta, var pieprasīt tieslietu ministram kompensāciju par ieslodzījuma vietā nepamatoti pavadīto laiku. Lai saņemtu šādu kompensāciju par nepamatotu aizturēšanu (indemnité en cas de détention inopérante / vergoeding wegens onwerkzame hechtenis), ir jābūt izpildītiem diviem nosacījumiem, proti, aizdomās turētajam ir jābūt aizturētam ilgāk par 8 dienām un apcietinājuma vai turpmāka apcietinājuma cēlonis nedrīkst būt bijis paša aizdomās turētā rīcība. Ministrs ļoti stingri izvērtē pēdējā minētā nosacījuma ievērošanu.

Pirmstiesas palātas nolēmumus var pārsūdzēt apelācijas tiesas apsūdzības izvirzīšanas nodaļā (chambre des mises en accusation / kamer van inbeschuldigingstelling). Minētā tiesas nodaļa veic pirmstiesas izmeklēšanu apelācijas tiesas līmenī.

Jauniešu lietu tiesa

Jauniešu lietu nodaļām, kas veido jauniešu lietu tiesu (tribunal de la jeunesse / jeugdrechtbank), ir jurisdikcija lietās, kurās iesaistīti riskam pakļauti jaunieši un jaunieši, kuri izdarījuši noziedzīgus nodarījumus.

Tikai prokuratūra var izlemt, vai lieta ir jānodod jauniešu lietu tiesai. Atšķirībā no civillietām privātpersonas nevar ierosināt lietas šajās tiesās. Jauniešiem var likt stāties jauniešu lietu tiesas priekšā divos gadījumos.

  • Pirmkārt, ja viņi ir izdarījuši noziedzīgu nodarījumu, policija viņu vārdus darīs zināmus prokuratūrai. Tad prokuratūra izlemj, vai attiecīgie nodarījumi ir pietiekami nopietni, lai jauniešus nosūtītu uz jauniešu lietu tiesu.
  • Otrkārt, ja jauniešiem ir sarežģīta situācija mājās, viņiem, iespējams, jau būs bijusi saskarsme ar jauniešu atbalsta biroju (service d’aide à la jeunesse). Ja situācijai nevar rast risinājumu, jauniešu atbalsta birojs lietu nosūta mediācijas komitejai (commission de médiation), kas sniedz īpašu atbalstu jauniešiem. Ja nepieciešams, mediācijas komiteja var prasīt, lai prokuratūra lietu nodod jauniešu lietu tiesai, lai varētu veikt atbilstošus pasākumus.

Ģimenes lietu tiesa

Ģimenes lietu tiesas (tribunal de la famille / familierechtbank) jurisdikcijā ir izskatīt visus ar ģimenes lietām saistītus strīdus saskaņā ar Tiesu kodeksa 572.bis pantu un 577. panta 3. punktu.

Neskaitot izņēmumus, šīs tiesas jurisdikcijā ir šādas lietas neatkarīgi no strīdus summas:

  • jebkāds pieteikums, kas saistīts ar personas statusu un tā sekām, — strīdi saistībā ar laulību vai tās pienākumiem, laulības šķiršanu un tās sekām attiecībā uz mantu, vecāku un bērnu attiecību noteikšanu vai apstrīdēšanu, reģistratoru pieņemtu konkrētu lēmumu apstrīdēšanu utt.;
  • jebkāds pieteikums, kas saistīts ar likumīgu kopdzīvi un tās sekām, — pasākumi saistībā ar kopdzīves partneru mantu, likumīgās kopdzīves izbeigšana utt.;
  • jebkāds pieteikums, kas saistīts ar bērniem, — vecāku atbildības īstenošanas un/vai dzīves apstākļu noteikšana, saskarsmes tiesību noteikšana utt.;
  • jebkāds pieteikums, kas saistīts ar uzturēšanas pienākumiem, — uzturlīdzekļu noteikšana vai mainīšana bijušajam laulātajam vai vecākam, uzturlīdzekļu iemaksas noteikšana vai pielāgošana utt.;
  • konkrēti pieteikumi, kas saistīti ar ģimenes pabalstiem, — ģimenes pabalstu prasītāja noteikšana vai prasītājam maksāto ģimenes pabalstu apstrīdēšana;
  • jebkāds pieteikums, kas saistīts ar laulāto mantu, — mantas dāvinājumi no laulāto mantas, laulātajiem piederošās mantas sadale, strīdi saistībā ar mantojumu (piem., atteikšanās no mantojuma) utt.;
  • jebkāds pieteikums, kas saistīts ar pagaidu aizliegumu uzturēties dzīvesvietā ģimenē notiekošas vardarbības gadījumā.

Šīs tiesas jurisdikcijā ir arī izdot rīkojumus par pagaidu un steidzamiem pasākumiem.

Visbeidzot, tās jurisdikcijā ir arī izskatīt jebkādas apelācijas sūdzības par miertiesnešu pieņemtiem spriedumiem attiecībā uz rīcībnespējīgām personām.

Soda izpildes tiesas

Soda izpildes tiesa (tribunal de l’application des peines / strafuitvoeringsrechtbank) pasludina spriedumus par personu, kuras notiesātas ar brīvības atņemšanu, ārējo juridisko statusu. Šī tiesa var atļaut piemērot šādus pasākumus: ieslodzījums atklāta tipa ieslodzījuma vietā (détention limitée / beperkte detentie), elektroniskā uzraudzībanosacīta atbrīvošana (libération conditionnelle / voorwaardelijke invrijheidstelling) un pagaidu atbrīvošana (mise en liberté provisoire / voorlopige invrijheidstelling), ņemot vērā izraidīšanu vai atgriešanu uz izcelsmes valsti. Prokuratūra vai notiesātā persona soda izpildes tiesu nolēmumus var pārsūdzēt Kasācijas tiesā.

Pirmās instances tiesas nolēmumu pārsūdzēšana

Izņemot soda izpildes tiesas pasludinātos spriedumus, ja viena no pusēm vai prokuratūra nav apmierināta ar pirmās instances tiesas pasludināto spriedumu, tā var spriedumu pārsūdzēt, ar nosacījumu, ka tas ir pasludināts pirmajā instancē, proti, nevis pēc apelācijas sūdzības par nolēmumu, kuru jau bija pieņēmusi policijas tiesa vai miertiesa. Šādā gadījumā apelācijas sūdzību izskata apelācijas tiesa neatkarīgi no tā, vai apstrīdēto spriedumu pasludinājusi civiltiesa, krimināltiesa vai jauniešu lietu tiesa.

Darba tiesa

Darba tiesas jurisdikcijā ir sociālie jautājumi — sociālais nodrošinājums (pensijas, bezdarba nosacījumi u. c.), darba strīdi (darba līgumi, darba regulējums u. c.) un nelaimes gadījumi darbā. Tā spriež arī par fizisku personu iesniegtiem prasības pieteikumiem saistībā ar parādsaistību kolektīvo kārtošanu (règlement collectif de dettes / collectieve schuldenregeling).

Darba tiesa sastāv no dažādām nodaļām. Izņemot gadījumus, kad Tiesu kodeksā ir paredzēts citādi, šīs tiesas sastāvā ir profesionāls tiesnesis, kurš ir priekšsēdētājs, un divi piesēdētāji. Atkarībā no tiesā izskatāmās lietas būtības piesēdētāji pārstāv darba ņēmējus, darba devējus vai pašnodarbinātas personas. Piesēdētājus ieceļ pēc tam, kad viņus ir izvirzījušas darba nozares organizācijas (darba devēji, augstāk kvalificēti darba ņēmēji, zemāk kvalificēti darba ņēmēji vai pašnodarbinātas personas). Pildot šo funkciju, prokurors tiek dēvēts par darba lietu prokuroru (auditeur du travail / arbeidsauditeur), bet prokuratūra — par auditorat du travail / arbeidsauditoraat.

Ja puse nepiekrīt darba tiesas spriedumam, tā var to pārsūdzēt darba apelācijas tiesā.

Komerctiesa

Komerctiesas jurisdikcijā ir strīdi starp uzņēmumiem neatkarīgi no iesaistītās summas.

Arī fiziskas personas var ierosināt lietu komerctiesā pret uzņēmumiem.

Komerctiesa iztiesā strīdus starp uzņēmumiem, proti, fiziskām personām, kuras strādā kā pašnodarbinātas personas (tirgotāji, brīvo profesiju pārstāvji un direktori), juridiskām personām (uzņēmumiem, apvienībām un fondiem) un organizācijām bez juridiskas personas statusa. Strīdi nedrīkst būt citu tiesu īpašajā jurisdikcijā, un attiecībā uz fiziskām personām tie nevar būt saistīti ar darbību, kurai acīmredzami nav nekādas saistības ar komercdarbību.

Komerctiesai ir viena vai vairākas nodaļas. Katras nodaļas sastāvā ir profesionāls tiesnesis un divi piesēdētāji. Minētie piesēdētāji nav profesionāli tiesneši, bet ir uzņēmēji, uzņēmumu direktori, grāmatveži, revidenti u. tml. Viņi palīdz profesionālajam tiesnesim ar savu pieredzi komercjomā.

Konkrētos gadījumos prokuratūra ceļ prasības komerctiesā, kurā to pārstāv prokurors, viens vai vairāki vecākie vietnieki un viens vai vairāki citi vietnieki.

Ja puse vēlas apstrīdēt komerctiesas lēmumu, tai ir jāiesniedz apelācijas sūdzība apelācijas tiesā. Tomēr apstrīdētajam spriedumam ir jābūt pasludinātam pirmajā instancē.

Apelācijas tiesas un darba apelācijas tiesas

Apelācijas tiesa sastāv no vairākām nodaļām.

  • Civillietu nodaļas (chambres civiles / burgerlijke kamers) izskata apelācijas sūdzības par spriedumiem, ko pirmajā instancē pasludinājušas pirmās instances tiesu civillietu palātas un komerctiesas.
  • Krimināllietu nodaļas (chambres correctionnelles / correctionele kamers) izskata apelācijas sūdzības par spriedumiem, ko pirmajā instancē pasludinājušas krimināltiesas.
  • Jauniešu lietu nodaļas (chambres de la jeunesse / kamers in jeugdzaken) izskata apelācijas sūdzības par spriedumiem, kurus pirmajā instancē pasludinājušas jauniešu lietu tiesas.
  • Apsūdzības izvirzīšanas nodaļa (chambre des mises en accusation / kamer van inbeschuldigingstelling) veic pirmstiesas izmeklēšanu un izskata apelācijas sūdzības par pirmās instances tiesas pirmstiesas palātas nolēmumiem. Apsūdzības izvirzīšanas nodaļa arī nosūta aizdomās turētos uz zvērināto tiesu, ja viņi, iespējams, ir izdarījuši smagus noziedzīgus nodarījumus, preses pārkāpumus vai politiskus pārkāpumus.

Tāpat kā darba tiesas gadījumā, arī darba apelācijas tiesas nodaļu sastāvā ir profesionāls tiesnesis un divi vai četri tiesas piesēdētāji. Darba apelācijas tiesa izskata apelācijas sūdzības par darba tiesu nolēmumiem.

Zvērināto tiesa

Smagi noziedzīgi nodarījumi

Ja persona ir apsūdzēta smagā noziedzīgā nodarījumā (crime/misdaad), ko nevar pārkvalificēt par noziedzīgu nodarījumu vai kas nav pārkvalificēts par noziedzīgu nodarījumu (délit/wanbedrijf), viņu aicina ierasties zvērināto tiesā, kur viņu tiesā zvērināto sastāvs.

Zvērināto tiesas priekšsēdētājs ir profesionāls tiesnesis, kuram palīdz vēl divi tiesneši, kuri arī ir profesionāli tiesneši. Tiesneši nelemj par apsūdzētā vainu vai nevainīgumu. To, vai apsūdzētais ir izdarījis nodarījumu, izlemj zvērināto sastāvs jeb zvērinātie. Zvērinātos izraugās no sabiedrības vidus lozējot. Ikviens Beļģijas pilsonis vecumā no 28 līdz 65 gadiem, kurš var brīvi īstenot savas pilsoniskās un politiskās tiesības, kurš prot lasīt un rakstīt un kuram nav bijis piespriests cietumsods uz laiku, kas ilgāks par četriem mēnešiem, vai piespiedu darbs vairāk par 60 stundām, var tikt uzaicināts par zvērināto.

Zvērināto tiesas process sākas ar apsūdzības nolasīšanu, apkopojot izmeklēšanā konstatēto informāciju un izklāstot galvenos pirmstiesas izmeklēšanā iegūtos pierādījumus. Pēc tam tiek uzklausīti liecinieki un pirmstiesas izmeklēšanā iesaistītās personas. Šīs uzklausīšanas mērķis ir ļaut zvērinātajiem, kuri nav varējuši iepazīties ar lietas materiāliem, izveidot viedokli. Pēc tam prokurors uzrāda apsūdzību, izsakās puses, kuras pieprasa zaudējumu atlīdzināšanu, un advokāti izsaka savus apsvērumus. Uzklausa arī apsūdzēto. Viņš(-a) atbild uz tiesas priekšsēdētāja jautājumiem, sniedz paskaidrojumus par faktiem un var pastāvēt uz savu nevainīgumu. Procesa beigās 12 zvērinātie pulcējas aiz slēgtām durvīm. Viņiem ir jālemj par apsūdzētā vainu vai nevainīgumu. Viņi pieņem lēmumu balsojot, un viņu lēmums var būt ar atrunām. Piemēram, viņi var atzīt apsūdzēto par vainīgu, vienlaikus atzīstot atbildību mīkstinošu apstākļu esību. Ja apsūdzēto atzīst par vainīgu, profesionālie tiesneši un zvērinātie kopīgi apspriežas par piemērojamo sodu. Šo lēmumu pieņem ar absolūtu balsu vairākumu. Spriedums par apsūdzētā vainu ir jāpamato.

Zvērināto tiesas spriedums principā nav pārsūdzams (appel / hoger beroep). Tomēr apsūdzētais, persona, kas pieprasa zaudējumu atlīdzināšanu, vai prokuratūra var iesniegt apelācijas sūdzību Kasācijas tiesā (pourvoi en cassation / cassatieberoep). Ja Kasācijas tiesa atceļ notiesājošo spriedumu, lietu nodod citai zvērināto tiesai, kurai ir jāpieņem jauns nolēmums.

Preses pārkāpumi un politiski pārkāpumi

Par preses pārkāpumu (délit de presse / drukpersmisdrijf) var runāt gadījumā, ja ir konstatēti krimināli izteikumi tekstos, kas izplatīti vairākos eksemplāros ar tehniska procesa starpniecību. Politisks pārkāpums (délit politique / politiek misdrijf) ir pārkāpums, kas izdarīts politiska iemesla dēļ un ar politisku mērķi. Zvērināto tiesa izskata lietas par politiskiem pārkāpumiem un preses pārkāpumiem, izņemot rasisma un ksenofobijas motivētus preses pārkāpumus.

Kasācijas tiesa

Kasācijas tiesa nodrošina, lai tiesas ievērotu likumu. Tai ir jurisdikcija visā Beļģijas teritorijā. Kasācijas tiesa nelemj par faktiem, bet lemj tikai par tiesību jautājumiem. Apelācijas sūdzību Kasācijas tiesā var iesniegt, pamatojoties tikai uz tiesību jautājumiem, proti, ja ir pārkāpts likums vai vispārējs tiesību princips. Apelācijas sūdzību Kasācijas tiesā var iesniegt tikai par pēdējā instancē pasludinātiem spriedumiem, proti, spriedumiem, kas vairs nav pārsūdzami.

Kasācijas tiesas sastāvā ir viens pirmais priekšsēdētājs, viens priekšsēdētājs, nodaļu priekšsēdētāji un tiesneši. Prokuratūru pārstāv Kasācijas tiesas galvenais prokurors vai ģenerāladvokāts. Tiesa sastāv no trim palātām; pirmā izskata civillietas, komerclietas, nodokļu lietas un disciplinārlietas, otrā — krimināllietas, bet trešā — lietas saistībā ar darba un sociālā nodrošinājuma tiesībām. Katrā no šīm palātām ir franču valodas nodaļa un nīderlandiešu valodas nodaļa. Katrā valodas nodaļā parasti ir pieci tiesneši.

Pirms sprieduma pasludināšanas tiesneši uzklausa Kasācijas tiesas prokurora atzinumu. Tiesa var nolemt noraidīt apelācijas sūdzību. Ja tā nepiekrīt izvirzītajiem argumentiem, tā noraida apelācijas sūdzību un apstrīdētais spriedums kļūst galīgs. Ja tiesa uzskata, ka apstrīdētais spriedums pasludināts, nepareizi interpretējot likumu, tā spriedumu pilnībā vai daļēji atceļ, nosūtot vai nenosūtot lietu atkārtotai izskatīšanai. Ja tā secina, ka lieta atkārtoti ir jāizskata pēc būtības, lietu nodod tiesai, kas ir tāda paša līmeņa tiesa kā tiesa, kura pasludinājusi apstrīdēto spriedumu. Lietu nekad atkārtoti nenosūta sākotnējai tiesai.

Piezīme

Jāņem vērā, ka papildus civiltiesām pieteikumus civillietās (galvenokārt par zaudējumu atlīdzināšanu), ko iesniegušas personas, kuras pieprasa zaudējumu atlīdzināšanu krimināllietās, t. i., noziedzīgos nodarījumos cietušie šā jēdziena visplašākajā nozīmē, izskata arī apelācijas tiesu krimināllietu nodaļas, zvērināto tiesas, pirmās instances tiesu (krimināltiesu) krimināllietu nodaļas un policijas tiesas (kad tās iztiesā krimināllietas).

Juridiskās datubāzes

Papildu informācija par Beļģijas tiesām ir pieejama Beļģijas tiesu portālā.

Vai datubāzei var piekļūt bez maksas?

Jā, datubāzei var piekļūt bez maksas.

Saistītās saites

Federālā valsts tieslietu dienesta tīmekļa vietne

Lapa atjaunināta: 28/07/2022

Šīs lapas dažādās valodu versijas uztur attiecīgās dalībvalstis. Tulkojumu veic Eiropas Komisijas dienestā. Varbūtējās izmaiņas, ko oriģinālā ieviesušas kompetentās valsts iestādes, iespējams, nav atspoguļotas tulkojumos. Eiropas Komisija neuzņemas nekādas saistības un atbildību par datiem, ko satur šis dokuments, vai informāciju un datiem, uz kuriem šajā dokumentā ir atsauces. Lūdzam skatīt juridisko paziņojumu, lai iepazītos ar autortiesību noteikumiem, ko piemēro dalībvalstī, kas ir atbildīga par šo lapu.