Tiesu sistēmas iestādes – ievads

Pirmās instances tiesas

Civillietu tiesu iestādes

1. Augstās instances tiesa (Le Tribunal de grande instance)

Augstās instances tiesa iztiesā tādus strīdus starp privātpersonām (civillietas un komerclietas), kuru prasības summa ir lielāka par 10 000 EUR.

Tomēr neatkarīgi no prasības summas, tās kompetencē ietilpst jo īpaši turpmāk minētās jomas.

• Civilstāvoklis: laulība, paternitāte un maternitāte, adopcija, prombūtnes konstatēšana.
• Civilstāvokļa aktu labojumi.
• Mantošana.
• Naudas sodi, ko uzliek civilstāvokļa aktus reģistrējošas amatpersonas (officiers d’état civil).
• Prasības nekustamā īpašuma jomā par īpašumtiesībām un valdījuma tiesībām.
• Atlīdzība rūpniecības nozarēm (récompenses industrielles).
• Biedrību izbeigšana.
• Tiesiskā aizsardzība, sanācija un likvidācija, ja parādnieks nav ne komersants, ne reģistrēts amatnieku reģistrā.
• Lauksaimniecības jomā strādājošu personu, kas nav darbinieki, negadījumu un arodslimību apdrošināšana.
• Reģistrācijas tiesības, maksa par izziņām no nekustamā īpašuma reģistriem, zīmogu nodevas, netiešas iemaksas un ar šīm tiesībām saistīti maksājumi, nodevas.
• Noma, izņemot prasījumi saistībā ar cenas noteikšanu pārskatītā vai pagarinātā nomas līgumā, noma profesionālām vajadzībām un uz noteiktu laiku slēgti nomas līgumi komercdarbības vajadzībām.
• Prasījumi saistībā ar publisku dokumentu viltojumiem (inscription de faux contre les actes authentiques).
• Civilprasības saistībā ar goda un cieņas aizskaršanu publiskā vai privātā veidā, mutiski vai rakstiski.
• Strīdi, kas saistīti ar visu veidu muitas iestāžu piedzītu parādu nomaksu, garantēšanu vai atmaksu, un citi jautājumi saistībā ar muitu, ievērojot Muitas kodeksa noteikumus un nosacījumus.

Augstās instances tiesa sastāv no profesionāliem maģistrātiem: priekšsēdētāja, priekšsēdētāja vietniekiem, tiesnešiem, republikas prokurora, prokuroru vietniekiem, aizstājējiem.

Daži no viņiem ir specializētie tiesneši, kas galvenokārt skata krimināllietas, tai skaitā turpmāk minētās:

• tiesnesis nepilngadīgo lietās (le juge des enfants), kurš ir kompetents lemt par pasākumiem apdraudētu nepilngadīgo personu aizsardzībai un tiesāt nepilngadīgas personas, kuras izdarījušas sodāmus nodarījumus (piektās pakāpes pārkāpumus (contraventions) un mazāk smagus noziedzīgus nodarījumus). Krimināltiesību jomā, ja lieta tiek izskatīta slēgtā sēdē, tiesnesis var piemērot tikai izglītojošus pasākumus; ja viņš vada bērnu lietu tiesas sēdi, viņš lietu izskata kopā ar diviem piesēdētājiem, kas nav profesionāli tiesneši, un šī tiesa var piemērot izglītojošas sankcijas un sodus;
• spriedumu izpildes tiesnesis (le juge de l’application des peines) nosaka kārtību, kādā tiek izciests brīvības atņemšanas sods; izskatot lietas, kuras saistītas ar brīvības atņemšanu vai ierobežošanu. Izskatot lietas, kuras saistītas ar brīvības atņemšanu, tiesnesis var atvieglot piespriesto sodu (piemēram, pārvietošana uz vieglāka režīma ieslodzījumu vietu, daļēja atbrīvošana, nosacīta atbrīvošana, elektroniskās novērošanas piemērošana). Izskatot lietas, kurās piespriestais sods nav saistīts ar brīvības atņemšanu, tiesneša uzdevums ir sekot un uzraudzīt notiesāto soda izciešanas laikā (piemēram, brīvības atņemšana nosacīti un pārbaudes laiks, sabiedriskie darbi, sociālo un tiesu iestāžu probācija u. c.);
• izmeklēšanas tiesnesis (le juge d’instruction) apelācijas tiesas izmeklēšanas palātas uzraudzībā veic visas patiesības noskaidrošanai nepieciešamās darbības; viņš lietā apkopo pierādījumus, kas var būt apsūdzoši vai attaisnojoši. Kad izmeklēšanas tiesnesis uzskata izmeklēšanu par pabeigtu, viņš var izdot rīkojumu atbrīvot aizdomās turēto (ordonnance de non‑lieu) vai nodot personas lietu, par kuru veikta izmeklēšana, tiesai.Izmeklēšanas tiesnesis lietu nevar uzsākt pēc savas iniciatīvas. Viņš lietu uzsāk pēc republikas prokurora iesnieguma vai cietušās personas iesnieguma saistībā ar civilprasību.

Augstās instances tiesa parasti atrodas departamenta administratīvajā centrā, tomēr tā var būt arī citās pašvaldībās. Francijā 2017. gada 1. janvārī pastāvēja 164 augstās instances tiesas.

2. Instances tiesa (Le Tribunal d’instance)

Pirmās instances tiesa iztiesā tādus strīdus starp privātpersonām (civillietas), kuros prasības summa nepārsniedz EUR 10 000 (tai ir arī atsevišķas ekskluzīvas piekritības jomas neatkarīgi no prasības apmēra, piemēram, prasījumi par nekustamā īpašuma robežu nostiprināšanu vai par izlikšanu no nomāta īpašuma).

Tāpat tai ir jurisdikcija šādās jomās: piem., rīkojumi par apķīlāšanu, ar kuriem apķīlā atalgojumu vai algas (saisies des rémunérations du travail), mūža rentes līgumi (rentes viagères), strīdi saistībā ar vēlēšanām un mājokļa īpašuma finanšu nomu (baux d’habitation), kā arī administratīvā jurisdikcija; proti, pirmās instances tiesas kancelejas direktors (directeur des services de greffe judiciaire) izsniedz, piemēram, valstspiederības apliecības.

Turklāt instances tiesnesis veic aizgādnības tiesneša (juge des tutelles) funkcijas (izņemot jautājumos saistībā ar aizgādnību un aizbildnību pār nepilngadīgajiem, ko kopš 2009. gada 12. maija likuma pieņemšanas izskata ģimenes lietu tiesnesis augstās instances tiesā): viņa pienākums ir aizsargāt neaizsargātas pilngadīgas personas, kontrolējot jo īpaši to mantas pārvaldību.

Pirmās instances tiesas sastāvā ir viens vai vairāki tiesneši, taču lietas iztiesā viens tiesnesis.

Pirmās instances tiesa parasti atrodas apriņķa administratīvajā centrā. Francijā 2017. gada 1. janvārī pastāvēja 307 pirmās instances tiesas.

3. Vietējā tiesa (La juridiction de proximité)

Vietējās tiesas iztiesā tādas civillietas starp privātpersonām, kurās prasības summa nepārsniedz EUR 4000.

Kopš 2017. gada 1. jūlija vietējās tiesas vairs nepastāv (saskaņā ar 2011. gada 13. decembra Likumu Nr. 2011-1862), to pilnvaras ir nodotas pirmās instances tiesām.

4. Komerctiesa (Le Tribunal de commerce)

Komerctiesa iztiesā strīdus, kas radušies komersantu starpā, starp kredītiestādēm vai starp komersantiem un kredītiestādēm, un strīdus saistībā ar komercsabiedrībām vai saistībā ar jebkuras personas komercdarbību. Tāpat tā izskata lietas saistībā grūtībās nonākušiem uzņēmumiem.

Komerctiesas sastāvā ir neprofesionāli tiesneši, to veido brīvprātīgie – tirgotāji vai uzņēmumu vadītāji. Vēlēšanu kolēģija, kas sastāv no bijušajiem komerctiesu tiesnešiem un tirgotāju deleģētiem pārstāvjiem, pirmajā reizē šos brīvprātīgos ievēlē uz 2 gadiem, un pēc pirmā termiņa beigām pārvēlē uz 4 gadiem. Tirgotāju deleģētie pārstāvji ir tirgotāji vai uzņēmumu vadītāji, kurus ik pēc 5 gadiem ievēlē tiesas jurisdikcijas teritorijā. Viņu uzdevums ir katru gadu piedalīties komerctiesu tiesnešu vēlēšanās.

2017. gada 1. janvārī Francijas Eiropas daļā bija 134 komerctiesas, 7 komercpalātas Elzasas un Mozeles departamentā un 9 jauktās komerctiesas aizjūras teritorijās.

Komerctiesas sastāvā, ja vien nav paredzēts citādi, ir vismaz trīs tiesneši.

Sabiedrības intereses pārstāv prokuratūra. Tai jāpiedalās visās lietās, kas saistītas ar grūtībās nonākušiem uzņēmumiem.

Komerctiesas kancelejas amatpersonas pienākumus pilda ierēdnis, kas ir prokuratūrai piesaistīta tiesībaizsardzības amatpersona.

5. Darba strīdu tiesa (Le Conseil de prud’hommes)

Darba strīdu tiesas skata lietas par strīdu izšķiršanu starp darba devējiem un darba ņēmējiem saistībā ar darba līgumu (atalgojums, darba stundas, uzmākšanās, sodi utt.). Tā ir paritāra struktūra, kuras sastāva darbojas neprofesionāli tiesneši, kas pārstāv darba devējus un darba ņēmējus.

Tā sastāv no piecām nodaļām, kuras specializējas dažādas jomās: pārvaldība, ražošana, tirdzniecība un komercpakalpojumi, lauksaimniecība, dažādas darbības). Ja četru padomnieku, kuri skata lietu, balsis sadalās līdzīgi, augstās instances tiesas priekšsēdētājs ieceļ darba strīdu tiesas priekšsēdētāju, kura balss būs izšķirošā.

Katrā valsts departamentā ir viena vai vairākas darba strīdu tiesas, un vismaz viena darba strīdu tiesa atrodas katras augstās instances tiesas jurisdikcijas teritorijā.

Pavisam ir 210 darba strīdu tiesas.

Pēc darba strīdu tiesu pārskatīšanas 2017. gadā padomniekus turpmāk vairs neievēlēs, bet iecels no arodbiedrību un profesionālo organizāciju ar plašāku pārstāvību izvirzītajiem kandidātiem. Viņus iecels uz 4 gadiem.

6. Sociālās apdrošināšanas lietu tiesa (Tribunal des affaires de la sécurité sociale (TASS))

Sociālās apdrošināšanas lietu tiesa iztiesā konfliktus, kas radušies starp sociālās apdrošināšanas iestādēm un to klientiem (piemēram, problēmas saistībā ar apdrošināšanas līguma noslēgšanu, pakalpojumu sniegšanu vai apdrošināšanas summas izmaksu).

Tiesa sastāv no priekšsēdētāja (augstās instances tiesas priekšsēdētājs vai goda maģistrāts), piesēdētāja, kas pārstāv darba ņēmējus, un piesēdētāja, kurš pārstāv darba devējus vai pašnodarbinātos (abus piesēdētājus uz trim gadiem ieceļ tās apelācijas tiesas pirmais priekšsēdētājs, kuras apgabalā atrodas attiecīgā tiesa; piesēdētājus izvēlas no saraksta, ko sagatavo par jaunatnes lietām, sportu un sociālo kohēziju atbildīgais reģionālais direktors pēc arodbiedrību un profesionālo organizāciju ar plašāku pārstāvību priekšlikuma).

Pašlaik pastāv 114 sociālās apdrošināšanas lietu tiesas.

7. Darba nespējas strīdu tiesa (Le Tribunal du contentieux de l’incapacité (TCI))

Darba nespējas strīdu tiesas kompetencē ietilpst izskatīt strīdus, kas saistīti ar sociāli apdrošinātās personas invaliditāti vai darba nespēju, tas ir, saistībā ar darba nespējas stāvokli vai pakāpi slimības vai darba traumas gadījumā vai invaliditātes stāvokli vai pakāpi slimības vai ar darbu nesaistīta negadījuma rezultātā.

Tiesa sastāv no priekšsēdētāja (goda tiesnesis vai kvalificēta persona), ko ieceļ ar tieslietu ministra dekrētu, piesēdētāja, kurš pārstāv darba ņēmējus, un piesēdētāja, kas pārstāv darba devējus vai pašnodarbinātos (abus piesēdētājus uz trim gadiem ieceļ tās apelācijas tiesas pirmais priekšsēdētājs, kuras apgabalā atrodas attiecīgā tiesa; piesēdētājus izvēlas no saraksta, ko sagatavo par jaunatnes lietām, sportu un sociālo kohēziju atbildīgais reģionālais direktors pēc profesionālo organizāciju ar plašāku pārstāvību priekšlikuma).

Pašlaik pastāv 26 darba nespējas strīdu tiesas.

No 2019. gada 1. janvāra strīdi, kas tiek skatīti Sociālās apdrošināšanas lietu tiesā un Darba nespējas strīdu tiesā, kā arī daži strīdi, ko skata sociālās palīdzības komitejas (CDAS), tiks nodoti augstās instances tiesu sociālo lietu nodaļām. Attiecīgi šo abu veidu specializētās tiesas tiks likvidētas.

8. Lauku īpašumu nomas līgumu paritārā tiesa (Tribunal paritaire des baux ruraux)

Lauku īpašumu nomas līgumu paritārā tiesa ir kompetenta izskatīt tādus strīdus starp lauku īpašumu nomniekiem un iznomātājiem, kas saistīti ar vairākiem Francijas tiesībās pastāvošiem tiesisko darījumu veidiem: fermage, métayage, baux à cheptel, baux à domaine congéable, baux à complants, baux emphytéotiques vai contrats d’exploitation de terres à vocation pastorale.

Lauku īpašumu nomas līgumu paritāro tiesu vada pirmās instances tiesas tiesnesis. Viņam palīdz četri vēlēti neprofesionāli piesēdētāji: 2 iznomātāji un 2 nomnieki, kurus uz 6 gadiem ievēlē attiecīgi iznomātāji un nomnieki no sarakstiem, ko pēc sagatavošanas komisijas priekšlikuma sagatavo prefekts.

Pēc Lauku īpašumu nomas līgumu paritāro tiesu pārskatīšanas 2018. gadā piesēdētājus turpmāk vairs neievēlēs, bet iecels no profesionālo organizāciju ar plašāku pārstāvību (pamatojoties uz to pārstāvētajām grupām) izvirzītajiem kandidātiem. Viņus iecels uz 6 gadiem.

Tiesu iestādes, kas izskata krimināllietas

1. Asīzu tiesa (La cour d’Assises)

Asīzu tiesas kompetencē ietilpst iztiesāt smagus noziedzīgus nodarījumus (crimes) jeb vissmagākos noziegumus, par kuriem var piespriest brīvības atņemšanas sodu, kas ilgāks par 10 gadiem, vai mūža ieslodzījumu.

Šīs ir departamentu līmeņa tiesu iestādes, kuras nedarbojas pastāvīgi. To sēžu datumi tiek noteikti katru reizi, kad tas ir nepieciešams. Tomēr lielākajos departamentos tās darbojas gandrīz nepārtraukti.

Tiesas sastāvā ir 3 profesionāli tiesneši: priekšsēdētājs (palātas priekšsēdētājs vai apelācijas tiesas padomnieks), 2 profesionāli piesēdētāji (apelācijas tiesas padomnieki vai departamentu, kurā sasaukta asīzu tiesa, augstās instances tiesas maģistrāti), zvērinātie (izlozes kārtībā izvēlēti 6 pilsoņi). Pieaicinot zvērinātos, to sasauc arī kā asīzu tiesu nepilngadīgo lietās, ja jāiztiesā lietas par smagiem noziedzīgiem nodarījumiem, ko izdarījušas nepilngadīgas personas. Šajā gadījumā profesionālie piesēdētāji ir tiesneši nepilngadīgo lietās.

Atsevišķus smagus noziedzīgus nodarījumus, kas saistīti ar terorismu, militāro jomu vai narkotiku nelegālu apriti iztiesā asīzu tiesa, kuras sastāvā ir vienīgi profesionāli maģistrāti.

Prokuratūru pārstāv ģenerāladvokāts.

2. Krimināltiesa (Le Tribunal correctionnel)

Tiesas kompetencē ietilpst iztiesāt kriminālpārkāpumus (délits), t. i., sodāmus nodarījumus, par kuriem var piemērot brīvības atņemšanas sodu uz laiku līdz 10 gadiem vai naudas sodu, kas lielāks vai vienāds ar EUR 3750. Tā ir piesaistīta augstās instances tiesai. Principā tās sastāvā ietilpst 3 profesionāli tiesneši, izņemot gadījumu, ja tiesību akti pieļauj noziedzīgo nodarījumu iztiesāt vienam tiesnesim.

Prokuratūru pārstāv republikas prokurors vai viens no viņa aizstājējiem.

3. Policijas tiesa (Le tribunal de police)

Līdz 2017. gada 1. jūlijam tiesas kompetencē bija lietas par piektās pakāpes pārkāpumiem, un tā darbojās pie attiecīgās pirmās instances tiesas un bija tiesa viena tiesneša sastāvā, kurš bija attiecīgās pirmās instances tiesas tiesnesis. Pēc minētā datuma tiesas kompetencē ir lietas par visiem pārkāpumiem, tā darbojas pie augstās instances tiesas kā tiesa viena tiesneša sastāvā, kurš ir attiecīgās augstās instances tiesas tiesnesis.

Prokuratūru pārstāv republikas prokurors vai viens no viņa aizstājējiem.

4. Vietējā tiesa (La juridiction de proximité)

No 2017. gada 1. jūlija vietējā tiesa ir kompetenta iztiesāt pirmās līdz ceturtās pakāpes pārkāpumus. Tā darbojas pie attiecīgās pirmās instances tiesas. To vada vietējais tiesnesis un lietas tiek izskatītas viena tiesneša sastāvā.

Prokuratūras funkcijas parasti pilda policijas komisārs. Kopš 2017. gada 1. jūlija tā ir likvidēta, un tās kompetence ir nodota policijas tiesai, kura savukārt no minētā datuma ir piesaistīta augstās instances tiesai.

5. Speciālās piekritības tiesas (Les juridictions spécialisées)

Noteiktus sodāmus nodarījumus izskata specializētas tiesu iestādes, piemēram, jūrniecības lietu komerctiesas (tribunaux maritimes commerciaux); pašlaik pastāv 6 šādas tiesas, un tās ir kompetentas iztiesāt noteiktus nodarījumus jūrniecības jomā.

Otrās instances tiesas

Apelācijas tiesa kā otrās instances tiesa izskata pirmā līmeņa tiesu iztiesātas lietas, kurās iesniegta pārsūdzība saistībā ar faktiskiem vai tiesiskiem jautājumiem.

Tās sastāvā ietilpst vienīgi profesionāli maģistrāti: pirmais priekšsēdētājs, palātu priekšsēdētāji un padomnieki (izņēmums attiecas vienīgi uz apelācijas asīzu tiesu, sk. turpmāk).

Katrā tiesā ir vairākas tiesu palātas (to skaits var atšķirties), turklāt dažas no tām ir specializētas palātas (civillietās, sociālās lietās, komerclietās un krimināllietās).

Asīzu tiesas nolēmumus apelācijas kārtībā iztiesā cita Asīzu tiesa, kuru nozīmē Kasācijas tiesas Krimināllietu palāta. Apelācijas asīzu tiesas sastāvā ir 9 zvērinātie.

Darba nespējas un darba negadījumu apdrošināšanas tarifikācijas tiesa ir darba nespējas strīdu tiesu pārsūdzības instance. Tā gan pirmajā, gan pēdējā instancē skata lietas par strīdiem attiecībā uz apdrošināšanas pret nelaimes gadījumu darbā likmēm. Prokuratūru pārstāv ģenerālprokurors vai viens no viņa ģenerāladvokātiem vai ģenerālaizstājējiem.

No 2019. gada 1. janvāra arī šī tiesa tiks likvidēta.

Kasācijas tiesa (Cour de cassation)

Kasācijas tiesa ir augstākā tiesu iestāde tiesu sistēmā. Tā atrodas Parīzē. Tās uzdevumos ietilpst tiesu nolēmumu atbilstības tiesību aktiem pārbaude, neveicot atkārtotu faktu izvērtēšanu. Tā nav trešās instances tiesu iestāde, bet, uzraugot tiesību aktu ievērošanu un taisnīgu tiesu, tā nodrošina vienveidīgu judikatūru.

Šai tiesai citas tiesas var iesniegt lūgumu “sniegt atzinumu” par kāda jauna tiesību akta elementu, kas rada būtiskas grūtības un ir aktuāls vairākos strīdos.

Lietu tā saņem ar kasācijas pārsūdzību no personas, attiecībā uz kuru pieņemts nolēmums, vai no prokuratūras.

Lietu tā saņem ar kasācijas pārsūdzību no personas, attiecībā uz kuru pieņemts nolēmums, vai no prokuratūras.

Ja tiesa uzskata, ka pārsūdzētais nolēmums ir pieņemts pretrunā ar tiesību aktiem, tā nolēmumu atceļ. Pēc tam lietu nosūta tiesu iestādei atkārtotai iztiesāšanai.

Pretējā gadījumā tā pārsūdzību noraida, līdz ar to tas nozīmē, ka apstrīdētais nolēmums ir galīgs.

Izņēmuma gadījumā tā nolēmumu var atcelt, lietu nepārsūtot tiesu iestādei, ja sprieduma atcelšanai nav nepieciešams no jauna lemt par lietu pēc būtības. Tā var arī pārskatīt civillietu pēc būtības, ja to pamato pareizas tiesvedības intereses, savukārt krimināllietās tā var atcelt spriedumu, lietu nepārsūtot tiesu iestādei atkārtotai iztiesāšanai, un pati pieņemt lēmumu lietā, ja tā spēj nodrošināt atbilstīgu tiesiskumu, ņemot vērā tās tiesas konstatējumus, kura izskatīja lietu pēc būtības.

Kasācijas tiesa sastāv no vairākām palātām: trīs civillietu palātas, viena komerclietu palāta, viena sociālo lietu palāta un viena krimināllietu palāta; katrā palātā darbojas profesionāli maģistrāti, priekšsēdētājs un padomnieki. Atkarībā no lietas būtības tiesas sēde var notikt jauktā sastāvā (chambre mixte, piedaloties vismaz trīs palātu maģistrātiem), vai pilnā sastāvā (assemblée plénière, piedaloties pirmajam priekšsēdētājam, priekšsēdētājam, katras palātas vecākajiem un pa tiesnesim no katras palātas).

Prokuratūru pārstāv ģenerālprokurors vai ģenerāladvokāti.

Juridiskās datubāzes

Juridiskās datubāzes Francijā ir publiski pieejamas tīmekļa vietnē. Tīmekļa vietnē Légifrance tiek apkopoti arī Kasācijas tiesas un apelācijas tiesu spriedumi:

• datubāzē “CASS” – publicētie Kasācijas tiesas spriedumi,
• datubāzē “INCA” – nepublicētie spriedumi un
• datubāzē “CAPP” – apelācijas tiesu spriedumi.

Vai piekļuve datubāzei ir bezmaksas?

Jā, piekļuve datubāzei ir bez maksas.

Īss satura apraksts

Spriedumi pieejami franču valodā, bet atsevišķi spriedumi ir arī tulkoti angļu, arābu un tradicionālajā ķīniešu (mandarīnu) valodā.

• Datubāzē “CASS” ir 120 000 nolēmumi, un ik gadu tiek pievienoti 2100 nolēmumi.
• Datubāzē “INCA” ir 246 000 nolēmumi, un ik gadu tiek pievienoti 10 000 nolēmumi.
• Datubāzē “CAPP” ir 19 000 nolēmumi, un ik gadu tiek pievienoti 20 000 nolēmumi.

Noderīgas saites

Tiesu kompetence — Francija