Zaudējumu atlīdzības pieprasīšana no likumpārkāpēja

Kā es varu tiesvedības (kriminālprocesa) ietvaros pieprasīt zaudējumu atlīdzību vai cita veida kompensāciju/atlīdzību no likumpārkāpēja? Kam jāadresē šāds pieprasījums?

Prasījumu par tādu zaudējumu atlīdzību, kas radušies noziedzīga nodarījuma rezultātā, pēc cietušās puses ierosinājuma izskata kriminālprocesa ietvaros, ja tas būtiski nekavē lietas izskatīšanu. (Kriminālprocesa likuma (Zakon o kaznenom postupku) 153. panta 1. punkts)

Cietusī puse var iesniegt prasījumu par zaudējumu atlīdzību kriminālprocesa ietvaros. (Kriminālprocesa likuma 154. panta 1. punkts)

Prasījumu par zaudējumu atlīdzību kriminālprocesa ietvaros var iesniegt vai nu iestādē, kas izskatīja iesniegumu par noziedzīgu nodarījumu vai tiesai, kas izskata lietu. (Kriminālprocesa likuma 155. panta 1. punkts)

Kurā kriminālprocesa brīdī man jāiesniedz pieprasījums?

Prasījumu par zaudējumu atlīdzību var iesniegt jebkurā laikā līdz pierādījumu iesniegšanas procedūras beigām pirmās instances tiesā. (Kriminālprocesa likuma 155. panta 2. punkts)

Kādu summu es varu prasīt un kā man tas jānorāda (jānorāda kopējais apmērs un/vai jānorāda atsevišķie zaudējumi, zaudētie ienākumi un procenti)?

Pieteikumā par civilprasības pievienošanu krimināllietai var norādīt, ka pieprasījums ir iesniegts attiecīgajā tiesas lietā. (Kriminālprocesa likuma 153. panta 2. punkts)

Vai šādiem pieprasījumiem ir īpaša veidlapa?

Šādiem pieprasījumiem īpašas veidlapas nav.

Kādi pierādījumi man jāiesniedz, lai pamatotu savu pieprasījumu?

Personai, kas tiesīga iesniegt pieprasījumu, jānorāda prasītā summa un jāiesniedz pierādījumi (Kriminālprocesa likuma 155. panta 3. punkts). Pierādījumu veids un daudzums likumā nav noteikts.

Vai saistībā ar manu pieprasījumu būs jāmaksā tiesas nodevas vai citas maksas?

Par zaudējumu atlīdzības prasījumu tiesas nodevas neiekasē, un ar to nav saistītas nekādas citas maksas.

Vai pirms tiesvedības un/vai tās laikā varu saņemt juridisku atbalstu? Vai tas man ir pieejams, ja nedzīvoju valstī, kurā notiek tiesvedība?

Cietušajiem noziedzīgā nodarījumā, par kuru var sodīt ar brīvības atņemšanu vairāk nekā uz pieciem gadiem, kuru cieš no šāda noziedzīga nodarījuma smagām sekām, ir tiesības uz bezmaksas konsultācijām par zaudējumu atlīdzības prasījuma iesniegšanu. (Kriminālprocesa likuma 43. panta 2. punkts). Cietušā pastāvīgā dzīvesvieta neietekmē šīs tiesības.

Kādos gadījumos krimināltiesa noraidītu vai atteiktos izskatīt manu prasību pret likumpārkāpēju?

Tiesa, kas atzīst apsūdzēto par vainīgu, var piešķirt cietušajai pusei pilnu vai daļēju zaudējumu atlīdzību un ieteikt pusei celt civilprasību. Ja kriminālprocesa laikā pieejamā informācija nav pietiekama, lai tiesa varētu lemt par pilnīgu vai daļēju zaudējumu atlīdzību, tiesa iesaka cietušajai pusei celt atsevišķu prasību.

Ja tiesa attaisno apsūdzēto, noraida apsūdzības vai izbeidz tiesvedību, tā iesaka cietušajai pusei celt atsevišķu prasību par zaudējumu atlīdzību. Ja tiesa lemj, ka tā nav kompetenta šajā lietā, tā iesaka cietušajai pusei ierosināt vai turpināt kriminālprocesu kompetentā tiesā un iesniegt prasību par zaudējumu atlīdzību tur. (Kriminālprocesa likuma 158. panta 2. un 3. punkts)

Vai es varu pārsūdzēt šādu lēmumu vai prasīt kompensāciju/atlīdzību kā citādi?

Cietušais var pārsūdzēt spriedumu attiecībā uz sprieduma daļu par tiesas izmaksām un attiecībā uz lēmumu par zaudējumu atlīdzību. Ja valsts prokurors ir pārņēmis lietu no cietušā, kas darbojās privātas apsūdzības ietvaros, valsts prokurors var pārsūdzēt spriedumu uz jebkura tiesību aktos paredzēta pārsūdzības pamata. (Kriminālprocesa likuma 464. panta 4. punkts)

Ja tiesa man piespriedusi zaudējumu atlīdzību, kā varu panākt, lai likumpārkāpējs spriedumu izpilda, un kāda palīdzība man ir šajā saistībā pieejama?

Ja pilnvarotā persona to pieprasa, kriminālprocesa laikā var noteikt pagaidu pasākumus (pamatojoties uz attiecīgajiem izpildes noteikumiem), lai nodrošinātu prasību par nozieguma rezultātā radušos zaudējumu atlīdzināšanu.

Šādu lēmumu pieņem izmeklēšanas tiesnesis. Pēc apsūdzības izvirzīšanas lēmumu pieņem apsūdzības nodaļa vai tiesas sēdes laikā – tiesa, kas izskata lietu. Pagaidu pasākuma pārsūdzēšana neaptur tā izpildi. (Kriminālprocesa likuma 160. pants)