Valsts tiesību akti

Tiesību avoti

Apvienotās Karalistes Ziemeļīrijas jurisdikcijā galvenie tiesību avoti ir:

• Primārie tiesību akti Apvienotās Karalistes parlamenta un Ziemeļīrijas Asamblejas likumu veidā. Dažus primāros tiesību aktus, kas attiecas uz Ziemeļīriju, Padome patur arī kā Padomes rīkojumus (ar likumu noteikti tiesību akti).
• Eiropas Savienības tiesības
• Sekundārie (vai pakārtotie) tiesību akti, kas izpaužas kā tiesību akti un noteikumi attiecībā uz Ziemeļīrijas tiesību aktiem. Dažus citus pakārtotus tiesību aktus var pieņemt kā administratīvus uzdevumus.
• Kopīgie tiesību akti, kas izstrādāti ar tiesas nolēmumu palīdzību.

Juridisko instrumentu veidi — apraksts

Parlamenta aktus veic Apvienotās Karalistes parlaments Londonā, un tie var attiekties uz visu Apvienoto Karalisti vai kādu tās daļu. Apvienotās Karalistes parlaments arī ir apstiprinājis pilnvaru nodošanas pilnvaru nodošanu decentralizētajiem parlamentiem un asamblejām, kas var pieņemt primāros tiesību aktus, kuri attiecas uz ierobežotu tematu loku un kurus piemēro to jurisdikcijā. Suverēna iestāde var pieņemt citus primāros tiesību aktus, izmantojot dažādas formas, piemēram, rīkojumus Padomē, prasības, karalisko orderu, karalisko rīkojumu, karaļa norādījumu, noteikumu un vēstuļu patentu.

Sekundāros tiesību aktus īsteno saskaņā ar pilnvarām, ko piešķir saskaņā ar Viņas Majestātes padomes vai ministra, departamenta (ministrija), Ziemeļīrijas amatpersonas vai citas struktūras vai personas tiesību aktiem. To dēvē arī par deleģētajiem vai pakārtotiem tiesību aktiem, un statūti, kas piešķir pilnvaras, tiek saukti par pilnvarojuma vai pilnvarojuma aktu vai “mātesuzņēmuma” likumu. Sekundārajos tiesību aktos var būt dažādi nosaukumi, piemēram, Padomes rīkojumi, noteikumi vai noteikumi, kurus visus kopā var saukt par “tiesību aktos paredzētiem instrumentiem” vai “tiesību aktos paredzētiem noteikumiem”.

Ziemeļīrijā tiesību aktos ir iekļauti likumi vai statūti, kas var būt Apvienotās Karalistes parlamenta, Ziemeļīrijas Parlamenta (1921–1972) vai Ziemeļīrijas Asamblejas likumi Belfāstā. Decentralizētās pārvaldes iestādes Ziemeļīrijā dažādos laikos tika apturētas, un daudzi tiesību akti tika iekļauti “rīkojumā, ko veic Padome”, kas tehniski ir sekundārie tiesību akti, bet tiek izmantoti kā primārie tiesību akti. Ziemeļīrijas tiesību akti ietver arī tiesību aktus — sekundāros vai pakārtotos tiesību aktus —, kas pieņemti saskaņā ar Apvienotās Karalistes parlamenta Aktu, Padomes vai Ziemeļīrijas Asamblejas Aktu.

Pilnvaras Apvienotās Karalistes vārdā pieņemt starptautiskus nolīgumus ir piešķirtas Crown, t. i., suverēnam saskaņā ar karalisko Prerogatīvu un rīkojoties pēc Apvienotās Karalistes valdības ieteikuma. Apvienotās Karalistes parlamentam nav oficiālas lomas līgumu slēgšanā, bet, ja līgums paredz Apvienotās Karalistes tiesību aktu maiņu vai publiskas naudas piešķiršanu, Parlaments par to balsos parastajā kārtībā. Visiem ES līgumiem ir nepieciešami tiesību akti to īstenošanai Apvienotajā Karalistē, un tādēļ tos Parlamentā rūpīgi izskata.Konstitūcijas 20. gada Konstitūcijas un 25. gada Pārvaldības likuma 2010. — 21. punkts stājās spēkā 2010. gada 11. novembris, un tam ir nepieciešams līgums, ja a) valsts ministrs pirmajā instancē nav iesniedzis Parlamentam līguma kopiju; b) līgums ir publicēts, un c) ir beidzies darba dienu termiņš, un neviena no Parlamenta palātām nav atrisinājusi jautājumu par to, ka līgums nav jāratificē.

Normu hierarhija

Ja starp dažādiem likumu avotiem rodas pretrunas, augstākā instance to izšķiršanai ir tiesa. Tādējādi tiesas var izšķirt strīdus par tiesību aktu interpretāciju. Tomēr, tā kā AK nepastāv „rakstiska konstitūcija”, Parlamenta aktu nav iespējams apstrīdēt tiesā, pamatojoties uz to, ka tas ir „nekonstitucionāls”. “parlamentārās suverenitātes” konstitucionālā doktrīna paredz, ka Apvienotās Karalistes parlaments ir augstākā likumdevēja iestāde tādā nozīmē, ka tā var veikt un atcelt visus tiesību aktus un ka neviena cita struktūra nevar atcelt vai apšaubīt Parlamenta akta likumīgumu.

Tomēr parlamentārās augstākās varas doktrīnu ietekmē AK dalība Eiropas Savienībā. Saskaņā ar 1972. gada Eiropas Kopienu likumu Eiropas Savienības tiesību akti ir daļa no Ziemeļīrijas tiesību aktiem. Valsts tiesību akti ir jāinterpretē tā, lai tie pēc iespējas atbilstu ES tiesībām.

1998. gada Cilvēktiesību akts, kas iekļāva Eiropas Konvenciju par cilvēktiesībām AK likumos, piešķir tiesai vēl kādas tiesības apšaubīt Parlamenta aktus. Ciktāl tas iespējams, valsts tiesību akti ir jāinterpretē tā, lai tie būtu saderīgi ar konvencijas tiesībām.

Tiesu nolēmumiem, jo īpaši apelācijas tiesu nolēmumiem, ir nozīmīga loma tiesību attīstībā. Tie ne tikai kalpo kā autoritatīvi tiesas lēmumi par normatīvo aktu interpretāciju, bet veido arī pamatu vispārējām tiesībām, kas ir atvasinātas no tiesas nolēmumiem iepriekšējās lietās (judikatūras). Principā tiesām ir saistoši augstākās tiesas iepriekšējie lēmumi. Attiecībā uz Eiropas Savienības tiesību jautājumiem Eiropas Savienības Tiesa ir augstākā iestāde. Augstākā tiesa ir pēdējā apelācijas tiesa, kas izskata visas civillietas un krimināllietas no Ziemeļīrijas.

Iestāžu sistēma

Institūcijas, kas ir atbildīgas par normatīvo aktu pieņemšanu, un lēmumu pieņemšanas process

Pirms priekšlikumu par primāro tiesību aktu ( ko pazīst kā tiesību aktu) var atzīt par Apvienotās Karalistes parlamenta (AK) aktu, tas jāapstiprina abām Parlamenta palātām Londonā: pārstāvju palāta un Lordu palāta. Tālāk minētie posmi notiek abās palātās:

• Pirmais lasījums (formāla iepazīšanās ar likumprojektu bez debatēm);
• Otrais lasījums (vispārīgas debates);
• Komitejas posms (sīka izskatīšana, debates un grozījumi). Pārstāvju palātā šis posms parasti notiek Publisko tiesību aktu komitejā.)
• Ziņojuma posms (iespēja veikt tālākus grozījumus);
• Trešais lasījums (pēdējā iespēja rīkot debates; grozījumus var izdarīt Lordu palātā).

Kad likumprojekts ir nodots caur abām palātām, tas tiek nodots pirmajā namā (kur tas tika uzsākts), lai ņemtu vērā otrā nama grozījumus.

Abām palātām ir jāvienojas par galīgo tekstu. Ir iespējams veikt vairākas apmaiņas starp abām palātām līdz brīdim, kad tiks panākta vienošanās par katru likumprojekta tekstu. kad tas notiks, likumprojektu varēs iesniegt par karalisko piekrišanu.

Ziemeļīrijas Asamblejā notiek līdzīgs process (kas saistīts ar likumprojekta ieviešanu, izskatīšanu, debatēm un balsošanu), lai gan decentralizētajā asamblejā ir tikai viena palāta. Ministri, komitejas un atsevišķi locekļi var ierosināt likumprojektu un iesniegt to Asamblejas priekšsēdētājam izskatīšanai Asamblejā. Ja runātājs ir tāds, ka priekšlikumi ietilpst Asamblejas kompetencē, tad likumprojekts tiek iesniegts un apspriests plenārsēžu zālē. Pēc tam to nodod izskatīšanai attiecīgajai juridiskajai komitejai, kas ir atbildīga par pārbaudi. Komiteja ziņo pilnsapulcei, dodot locekļiem iespēju izskatīt likumprojekta saturu un ierosināt grozījumus. Pēc tam Asambleja to izskata un pieņem galīgo balsojumu.

Kad likumprojekts ir izgājis visus Parlamenta posmus Apvienotajā Karalistē vai Ziemeļīrijas Asamblejā, tas ir nosūtīts uz valsts karalisko piekrišanu, pēc kura tas kļūst par likumu.

Primāros normatīvos aktus parasti var grozīt vai atcelt tikai ar jauniem normatīvajiem tiesību aktiem. Tomēr pastāv izņēmumi, saskaņā ar kuriem noteiktus grozījumus un atcelšanu var veikt ar tiesību aktu, ja tie ietver ES saistību īstenošanu vai tiesību aktu reformu, ar ko samazina vai likvidē regulatīvo slogu.

Primārie tiesību akti stājas spēkā saskaņā ar tiesību aktā paredzētajiem sākuma noteikumiem. Likumā var noteikt konkrētu spēkā stāšanās datumu. Tas varētu būt uzreiz uz karaliskā apstiprinājuma datuma noteiktā datumā (parasti vismaz divus mēnešus pēc karaliskās piekrišanas saņemšanas) vai dienā, ko nosaka ministrs vai departaments ar likumu (tiesību akts). Dažādiem noteikumiem vienā aktā var norādīt dažādus datumus.

Spēkā stāšanās datums attiecībā uz jebkuru sekundāro tiesību aktu kopumā ir jānorāda pašā instrumentā. Izņēmuma kārtā sākuma datumu var noteikt, publicējot paziņojumu oficiālajos vēstnešos (London vai Belfast Gazette).

Juridiskās datubāzes

Ir pieejamas vairākas juridiskās datubāzes.

• Apvienotās Karalistes tiesību aktu tīmekļa vietnē ir pieejams visu primāro tiesību aktu pilns teksts, ko ieviesa Apvienotās Karalistes parlaments, Skotijas parlaments, Ziemeļīrijas Asambleja un Velsas Nacionālā asambleja, kā arī visi sekundārie tiesību akti, ko piemēro Apvienotajai Karalistei kopumā vai Apvienotās Karalistes daļām. Piekļuve informācijai ir bez maksas.
• Pārskatītie primārie tiesību akti, kas attiecas uz visām Apvienotās Karalistes daļām no 1235. gada līdz šim brīdim, ir atrodami arī Apvienotās Karalistes tiesību aktu tīmekļa vietnē.

Saistītas saites