Valsts tiesību akti

Nederlandene

Šajā lapā sniegta informācija par tiesu sistēmu Nīderlandē. Nīderlandes valdību veido ministri un karalis. Šajā ziņā Nīderlande ir izņēmums Rietumeiropas monarhijās, no kurām lielākajā daļā monarhija nav valdības daļa. Kopš Konstitūcijas visaptverošas pārskatīšanas 1848. gadā Nīderlande ir bijusi konstitucionāla monarhija ar parlamentāru sistēmu.

Indholdet er leveret af
Nederlandene

Tiesību avoti

Tiesību aktu veidi — apraksts

Konstitūcijā ir noteikts Nīderlandes valsts iekārtas pamats un tiesību aktu veidi. Līgumi starp Nīderlandi un citām valstīm ir būtisks tiesību avots. Konstitūcijas 93. pantā ir paredzēts, ka starptautisko organizāciju līgumu un lēmumu noteikumiem var būt tieša iedarbība Nīderlandes tiesību sistēmā. Tādā gadījumā šie noteikumi ir plašāki nekā Nīderlandes tiesību akti. Nīderlandes Karalistē spēkā esošie tiesību akti nav piemērojami, ja tie nav saderīgi ar šīm tiesību normām. Eiropas Savienības noteikumi, kas paredzēti līgumos, regulās un direktīvās, ir būtisks Nīderlandes tiesību avots.

Nīderlandes Karalistes Harta regulē konstitucionālās attiecības starp Nīderlandi, Arubu, Kirasao un Sentmartēnu.

Likumi tiek pieņemti valsts līmenī. Ja likumā paredzēts deleģējums, centrālā valdība var pieņemt (papildu) regulējumu ar valdības noteikumiem un ministriju noteikumiem. Ir iespējami arī neatkarīgi rīkojumi padomē (kas neizriet no likuma). Ar konstitūciju zemākā līmeņa publisko tiesību iestādēm (provincēm, pašvaldībām un ūdenssaimniecības iestādēm) ir piešķirtas tiesības pieņemt normatīvos aktus.

Judikatūra ir tiesību avots, jo tiesas nolēmumiem ir plašāka nozīme nekā konkrētajai lietai, kurā nolēmums tika pasludināts. Augstāko tiesu nolēmumi kalpo kā vadlīnijas. Augstākās tiesas nolēmumi ir īpaši autoritatīvi, jo šīs tiesas uzdevums ir veicināt tiesību aktu vienveidību. Tāpēc zemāku instanču tiesas, taisot spriedumu, ņem vērā Augstākās tiesas nolēmumus.

Vispārējie tiesību principi ir būtiski attiecībā uz izpildvaru un tiesu varu. Dažkārt likums atsaucas uz vispārējiem tiesību principiem, kā tas ir Civilkodeksā (saprātīgums un taisnīgums). Tiesa, taisot spriedumu, var atsaukties uz vispārējiem tiesību principiem.

Paražu tiesības, kas pazīstamas arī kā nerakstītās tiesības, ir vēl viens tiesību avots. Principā paražas nozīme ir tikai tad, ja uz to ir atsauce tiesību aktos, tomēr tiesa savā spriedumā var ņemt vērā paražas konflikta gadījumā. Paražu tiesības nevar būt tiesību avots, konstatējot noziedzīgu nodarījumu (Konstitūcijas 16. pants).

Tiesību normu hierarhija

Konstitūcijas 94. pantā ir noteikts, ka dažām starptautisko tiesību normām ir hierarhiska prioritāte: netiek piemērotas tiesību normas, kas nav saderīgas ar šīm starptautisko tiesību normām. Eiropas tiesību aktiem ir prioritāte pār valsts tiesību aktiem. Tālāk tiesību avotu hierarhijā seko Harta, Konstitūcija un parlamenta likumi. Minētajiem tiesību aktiem ir prioritāte pār citiem normatīvajiem aktiem. Parlamenta likumus pieņem valdība un parlaments (Staten-Generaal) — ievēlētie pilsoņu pārstāvji.

Likumu var pilnībā vai daļēji atcelt tikai ar citu likumu. Turklāt pastāv vispārējs interpretācijas noteikums, ka konkrēti tiesību akti ir augstāki par vispārējiem tiesību aktiem. Turklāt kontinentālajā tradīcijā rakstītās tiesības tiek uzskatītas par augstāku tiesību avotu nekā judikatūra.

Institucionālā struktūra

Par tiesību normu pieņemšanu atbildīgās iestādes

Likumdošanas process

Parlamenta aktus kopīgi pieņem valdība un ģenerālvalstis. Normatīvo aktu priekšlikumus var iesniegt valdība vai parlamenta apakšpalāta. Valsts padome sniedz atzinumus par likumprojektiem, kā arī par noteikumu priekšlikumiem. Sagatavojot likumprojektu, parasti notiek apspriešanās ar ieinteresētajām personām.

Parasti Ministru padome pieņem tiesību aktu priekšlikumus un nosūta tos Valsts padomes Konsultatīvajai nodaļai ieteikuma sniegšanai. Pēc atzinuma saņemšanas valdība sagatavo turpmāku ziņojumu. Pēc tam valdība nosūta tiesību akta priekšlikumu (ar visiem nepieciešamajiem grozījumiem) apakšpalātai ar Karalisko ziņojumu. Priekšlikumu var grozīt apakšpalātā notiekošo debašu gaitā. Grozīšanas tiesības ir apakšpalātai. Pēc priekšlikuma pieņemšanas apakšpalātā par to notiek debates augšpalātā. Augšpalāta var tikai pieņemt vai noraidīt tiesību akta priekšlikumu. Šajā posmā nevar veikt nekādus turpmākus grozījumus. Kad parlamenta augšpalāta to ir pieņēmusi, to paraksta karalis un ministrs, un pēc tam tas kļūst par likumu.

Juridiskās datubāzes

Overheid.nl ir centrālais piekļuves punkts visai oficiālajai informācijai no Nīderlandes publiskā sektora organizācijām. Šajā lapā ir pieejami vietējie un valsts tiesību akti. Šajā portālā ir iekļautas šādas datubāzes.

Ar Officielebekendmakingen.nl var iepazīties ar likumu un dekrētu biļetenu, Valdības vēstnesi, Tractatenblad un četriem reģionālo pašvaldību vēstnešiem. Šeit var atrast arī Nīderlandes parlamenta sanāksmju dokumentus (tostarp tiesību aktu priekšlikumu izskatīšanu parlamentā).

Wetten.overheid.nl ietver valsts tiesību aktu un konvenciju konsolidētos tekstus.

Lokalregelelgeving.overheid.nl ietver visu reģionālo iestāžu (provinces, pašvaldību, ūdensvadu un sadarbības organizāciju) konsolidētos noteikumus.

Ir arī datubāze ar informāciju par to, kā Nīderlandē ir īstenotas Eiropas direktīvas.

Vai tām var piekļūt bez maksas?

Visās šajās datubāzēs var piekļūt bez maksas.

Kādās valodās tā ir pieejama?

Visas datubāzes ir pieejamas tikai holandiešu valodā.

Lapa atjaunināta: 15/02/2024

Šis ir satura mašīntulkojums. Šīs lapas īpašnieks neuzņemas pilnīgi nekādu atbildību par šī mašīntulkojuma kvalitāti.