Valsts tiesību akti

Tiesību avoti

Apvienotās Karalistes Skotijas jurisdikcijā esošie galvenie tiesību avoti ir:

• Primārie tiesību akti Apvienotās Karalistes parlamentalikumu un Skotijas parlamenta likumu veidā
• Eiropas Savienības tiesības
• Sekundārie (vai pakārtoti tiesību akti), kas izpaužas kā normatīvie instrumenti un Skotijas normatīvie instrumenti. Dažus citus pakārtotus tiesību aktus var pieņemt kā administratīvus rīkojumus.
• Kopīgie tiesību akti, kas izstrādāti ar tiesas nolēmumu palīdzību.

Juridisko instrumentu veidi — apraksts

Primāros normatīvos aktus jeb Parlamenta aktus izstrādā AK Parlaments Londonā, un tie var attiekties uz visu Apvienoto Karalisti vai kādu tās daļu. Apvienotās Karalistes parlaments arī ir apstiprinājis pilnvaru nodošanas pilnvaru nodošanu decentralizētajiem parlamentiem un asamblejām, saskaņā ar kuriem tie var pieņemt primāros tiesību aktus, kas attiecas uz ierobežotu tematu loku, kurus piemēros to jurisdikcijā. Suverēns var pieņemt arī citus tiesību aktus, izmantojot dažādus tiesību aktus, piemēram, Padomes rīkojumus, prasības, karaliskās orderus, karaliskās instrukcijas, noteikumus un burtus.

Sekundāros tiesību aktus piešķir saskaņā ar pilnvarām, ko saskaņā ar statūtiem piešķir Viņas Majestāte Padomē, ministriem, ministrijām (ministrijām), Skotijas ministriem vai citai iestādei vai personai. Tos dēvē arī par deleģētajiem jeb sekundārajiem normatīvajiem aktiem, un likumu, ar ko piešķirtas šādas pilnvaras, dēvē par pilnvarojošo vai tiesības piešķirošo, jeb pamataktu (“parent” Act). Sekundārajos tiesību aktos var būt dažādi nosaukumi (piemēram, Padomes rīkojumi, noteikumi vai noteikumi), kurus visus kopā var saukt par „normatīvajiem instrumentiem” vai „Skotijas tiesību aktiem”.

1998. gada Likums par Skotiju izveidoja un decentralizēts spēks Skotijas parlamentam Edinburgā. Pēc referenduma tiek atjaunots uz Skotiju (pēc referenduma) Eiropas Parlaments, kas 1707. gadā tika zaudēts Savienības laikā Anglijā un Velsā. Tomēr, tā kā Skotija joprojām ir daļa no Apvienotās Karalistes, Apvienotās Karalistes parlaments joprojām spēj pieņemt tiesību aktus noteiktās jomās. Skotijas parlaments primāro tiesību aktu jomā var iekļaut jomas (t. i., galvenokārt saskaņā ar Skotijas 1997., 2012. un 2016. gada likumiem). Tajā ietilpst: veselība; izglītība; pašvaldība; sociālais darbs; mājokļi; plānošana; tūrisms un ekonomikas attīstība; daži transporta aspekti; tieslietas, tostarp lielākā daļa privāto un krimināltiesību aspektu; policijas un ugunsdzēsības dienesti; daudzi vides aspekti; lauksaimniecība un zivsaimniecība; sports un māksla, kā arī starptautisko saistību īstenošana decentralizētajās jomās. Skotijas likumos, kas pieņemti 2012. un 2016. gadā, tika paplašinātas šīs deleģētās pilnvaras tādās jomās kā: dažiem nodokļu aspektiem; nodarbinātības atbalsta pakalpojumi; sociālā nodrošinājuma aspekti (tostarp ieguvumi invalīdiem un aprūpētājiem); tiesību akti par abortiem; valsts nekustamā īpašuma pārvaldība; patērētāju un konkurence; enerģija (tostarp sauszemes naftas un gāzes ieguves un degvielas nabadzības shēmu licencēšana); vienlīdzība (tostarp kvotas, kas paredzētas dzimumu līdztiesībai valsts sektora valdēs); citus transporta aspektus (tostarp dzelzceļa kontroli); un licencēšanas un spēļu automātiem. Skotijas normatīvos instrumentus (SSI) Skotijas ministri var pieņemt arī saskaņā ar Apvienotās Karalistes parlamenta likumiem vai Skotijas parlamenta likumiem.

Pilnvaras Apvienotās Karalistes vārdā pieņemt starptautiskus nolīgumus ir piešķirtas Crown, t. i., suverēnam saskaņā ar karalisko Prerogatīvu un rīkojoties pēc Apvienotās Karalistes valdības ieteikuma. AK Parlamentam pašlaik nav oficiālas lomas starptautisku līgumu slēgšanā, taču gadījumā, ja kāds līgums paredz izdarīt izmaiņas AK normatīvajos aktos vai valsts finansējuma piešķiršanu, Parlaments par to balso parastajā kārtībā. Visiem ES līgumiem ir nepieciešami tiesību akti to īstenošanai Apvienotajā Karalistē, un tādēļ tos Parlamentā rūpīgi izskata.Kad stāsies spēkā 2010. gada Konstitucionālās reformas un pārvaldības akts, starptautiskus līgumus drīkstēs ratificēt tikai, ja: a) Kroņa ministrs Parlamentam iepriekš iesniedzis līguma kopiju; b) līgums ir publicēts, un c) ir pagājusi 21 darba diena, kuru laikā neviena no Parlamenta palātām nav lēmusi, ka līgumu nedrīkstētu ratificēt.

Normu hierarhija

Ja starp dažādiem likumu avotiem rodas pretrunas, augstākā instance to izšķiršanai ir tiesa. Tiesa arī var izšķirt strīdus par normatīvo aktu interpretēšanu. Tomēr, tā kā AK nepastāv „rakstiska konstitūcija”, Parlamenta aktu nav iespējams apstrīdēt tiesā, pamatojoties uz to, ka tas ir „nekonstitucionāls”. “parlamentārās suverenitātes” konstitucionālā doktrīna paredz, ka Apvienotās Karalistes parlaments ir augstākā likumdevēja iestāde tādā nozīmē, ka tā var veikt un atcelt visus tiesību aktus un ka neviena cita struktūra nevar atcelt vai apšaubīt Parlamenta akta likumīgumu.Lai gan Apvienotās Karalistes parlaments saglabā pilnvaras pieņemt tiesību aktus par jebkuru jautājumu, neatkarīgi no tā, vai tas ir decentralizēts vai nē, Apvienotās Karalistes valdība tomēr ir apņēmusies rīkoties saskaņā ar (“Sewel”) konvenciju, ka Apvienotās Karalistes parlaments parasti netiesātu pieņemt tiesību aktus attiecībā uz decentralizētiem jautājumiem, izņemot ar deleģēta likumdevēja piekrišanu.

Tomēr parlamentārās augstākās varas doktrīnu ietekmē AK dalība Eiropas Savienībā. Saskaņā ar 1972. gada Eiropas Kopienu likumu Eiropas Savienības likums ir daļa no Anglijas un Velsas (un Skotijas un Ziemeļīrijas) tiesībām. Valsts tiesību akti ir jāinterpretē tā, lai tie pēc iespējas atbilstu ES tiesībām.

1998. gada Cilvēktiesību akts, kas iekļāva Eiropas Konvenciju par cilvēktiesībām AK likumos, piešķir tiesai vēl kādas tiesības apšaubīt Parlamenta aktus. Ciktāl tas iespējams, valsts tiesību akti ir jāinterpretē atbilstīgi Konvencijas tiesībām.

Tiesu nolēmumiem, jo īpaši apelācijas tiesu nolēmumiem, ir nozīmīga loma tiesību attīstībā. Tie ne tikai kalpo kā autoritatīvi tiesas lēmumi par normatīvo aktu interpretāciju, bet veido arī pamatu vispārējām tiesībām, kas ir atvasinātas no tiesas nolēmumiem iepriekšējās lietās (judikatūras). Vispārīgais princips par to, kuru tiesu lēmumi ir saistoši citām tiesām, ir tāds, ka tiesām saistoši ir augstāku tiesu agrāk pieņemti lēmumi. Attiecībā uz Eiropas Savienības tiesību jautājumiem Eiropas Savienības Tiesa ir augstākā iestāde. High Court of Justiciary ir augstākā Skotijas krimināltiesa, savukārt Lordu palātas Likums Lordu palātā ir darbojies kā Skotijas Augstākā tiesa civillietās. Tomēr tos aizstāja Augstākā tiesa, kas stājās spēkā 2009. gada 1. oktobris. Ar Likumu Lords ir kļuvis par Augstākās tiesas pirmajiem tiesnešiem, un augstākā līmeņa vecākais likums ir kļuvis par priekšsēdētāju.

Iestāžu sistēma

Institūcijas, kas ir atbildīgas par normatīvo aktu pieņemšanu, un lēmumu pieņemšanas process

Primāros normatīvos aktus izstrādā AK Parlaments Londonā. Pirms tiesību akta priekšlikuma (kas pazīstams kā likums) var kļūt par Parlamenta aktu, tas jāapstiprina abām Parlamenta palātām: pārstāvju palāta un Lordu palāta. Tālāk minētie posmi notiek abās palātās:

• Pirmais lasījums (formāla iepazīšanās ar likumprojektu bez debatēm);
• Otrais lasījums (vispārīgas debates);
• Komitejas posms (sīka izskatīšana, debates un grozījumi). Pārstāvju palātā šis posms parasti notiek Publisko tiesību aktu komitejā.)
• Ziņojuma posms (iespēja veikt tālākus grozījumus);
• Trešais lasījums (pēdējā iespēja rīkot debates; Lordu palātā ir iespējami grozījumi.)

Kad likumprojekts ir nodots caur abām palātām, tas tiek nodots pirmajā namā (kur tas tika uzsākts), lai ņemtu vērā otrā nama grozījumus.

Abām palātām ir jāvienojas par galīgo tekstu. Var būt vairākas apmaiņas starp abām palātām līdz brīdim, kad tiks panākta vienošanās par katru likumprojekta vārdu. kad tas notiks, likumprojektu var iesniegt par karalisko apstiprinājumu.

Skotijas parlamentā notiek līdzīgs projekts, kas ietver likumprojekta ieviešanu, apspriešanu, debates un balsošanu, lai gan decentralizētajā Parlamentā ir tikai viena palāta. Izvērtēšanu veic trīs posmos:

• 1 posms: Attiecīgā (-ās) parlamentārā (-ās) komiteja (-as) sniedz pierādījumus par likumprojektu un sagatavo ziņojumu par likumprojekta vispārējiem principiem. Pēc tam Parlamenta sanāksme par to uzskata ziņojumu un debates par to, vai piekrist likumprojekta vispārējiem principiem. Ja Parlaments piekrīt, Bill iet uz 2. posmu
• 2 posms: Rēķinu detalizēti izskata komiteja vai — dažkārt — visas Parlamenta komiteja. Šajā posmā var veikt izmaiņas, kas zināmas kā likumprojekta grozījumi.
• 3 posms: Tiesību akta projekts tiek vēlreiz izskatīts Parlamenta sanāksmē. Var izdarīt arī turpmākus grozījumus, un Parlaments tad apspriež un pieņem lēmumu par to, vai šo tiesību aktu pieņemt galīgajā redakcijā.

Kad likumprojekts ir izgājis visus parlamentāros posmus Apvienotajā Karalistē vai Skotijas parlamentos, tas ir nosūtīts uz valsts karalisko piekrišanu, pēc kura tas kļūst par likumu. Skotijā ir četras nedēļas, kuras laikā, ja viņi uzskata, ka uz to attiecas Skotijas Parlamenta likumdošanas pilnvaras, tās var apstrīdēt tiesību amatpersonas.

Primāros tiesību aktus parasti var grozīt vai atcelt tikai ar jauniem primārajiem tiesību aktiem. tomēr ir izņēmumi, saskaņā ar kuriem dažus grozījumus un atcelšanu var izdarīt ar tiesību aktu, ja tie īsteno ES saistības, vai tiesību aktu reformas, kas samazina vai likvidē regulatīvo slogu vai neievēro Eiropas Cilvēktiesību konvenciju. Tomēr šādi rīkojumi ir jāapstiprina ar abu Parlamenta palātu apstiprinošu rezolūciju, pirms tos var pieņemt.

Primārie tiesību akti stājas spēkā saskaņā ar tiesību aktu noteikumiem, kas ir iekļauti tiesību aktā. Likumā var precizēt, ka tas stājas spēkā. Tas varētu būt nekavējoties uz karaliskā apstiprinājuma datuma (parasti vismaz divus mēnešus pēc karaliskās piekrišanas) vai datumu, ko nosaka ministrs vai departaments, izdodot Komencementa rīkojumu (Likumīgais instruments). Dažādiem tiesību akta noteikumiem var norādīt dažādus datumus.

Spēkā stāšanās datums attiecībā uz jebkuru sekundāro tiesību aktu kopumā ir jānorāda pašā instrumentā. Izņēmuma kārtā sākuma datumu var noteikt, publicējot paziņojumu oficiālajos vēstnešos (London vai Edinburgas Gazette).

Juridiskās datubāzes

Ir pieejamas vairākas juridiskās datubāzes.

• Publiskā sektora informācijas biroja (OPSI) tīmekļa vietnē ir iekļauts visu primāro tiesību aktu pilns teksts, ko ieviesa Apvienotās Karalistes parlaments, Skotijas parlaments, Ziemeļīrijas Asambleja un Velsas Nacionālā asambleja, kā arī visi sekundārie tiesību akti, ko piemēro Apvienotajai Karalistei kopumā vai Apvienotās Karalistes daļām. Piekļuve informācijai ir bez maksas.
• Pārskatītie primārie tiesību akti, sākot no 1235. gada līdz šodienai, kas aptver visas Apvienotās Karalistes daļas, ir atrodami Apvienotās Karalistes tiesību aktu datubāzē. Piekļuve datubāzei ir bez maksas.

Lai gan visi Skotijas tiesību akti ir pieejami OPSI tīmekļa vietnē, visi Skotijas primārie un sekundārie tiesību akti ir stājušies spēkā un kopš decentralizācijas kopš dekoncentrācijas 1999. gadā ir pieejami arī Karalienes Skotijas tīmekļa vietnes birojā. Piekļuve tiesību aktiem ir bez maksas.

Tiesību legislation.gov.uk, kas ietver OPSI un Statūtu datubāzes tīmekļa vietnes, kā arī aizstāj tiesību aktus, kas publicēti Karalienes printera tīmekļa vietnes birojā Skotijas tīmekļa vietnē, ir oficiāla visu Apvienotās Karalistes tiesību aktu mītne.

Saistītas saites

Valsts sektora informācijas birojs (OPSI), Deputātu nolikuma datubāzehttp://www.legislation.gov.uk, legislation.gov. uk, Karalienes Prainter Skotijas birojs