Mediācija ES dalībvalstīs

Italija

Tā vietā, lai vērstos tiesā, kāpēc nemēģināt atrisināt strīdu, izmantojot mediāciju? Tas ir alternatīvs strīdu izšķiršanas (ADR) pasākums, ar kuru mediators palīdz strīdā iesaistītajām personām panākt vienošanos. Itālijas valdība un tieslietu speciālisti uzskata, ka mediācija ir īpaši efektīvs instruments.

Turinį pateikė
Italija

1. Ar ko sazināties?

Itālijā ar Likumdošanas rīkojumu (decreto legislativo) Nr. 28/2010 tika ieviesta civillietu un komerclietu starpniecības sistēma, kuras mērķis ir izšķirt strīdus par jebkurām tiesībām, ko puses var brīvi atteikties vai nodot.

Mediācijas pakalpojumus sniedz valsts vai privātas mediācijas organizācijas, kas ir reģistrētas Tieslietu ministrijas uzturētajā mediācijas organizāciju reģistrā (registro degli organismi di mediazione).

Visa informācija par mediāciju ir atrodama Tieslietu ministrijas tīmekļa vietnē.

Šeit jo īpaši ir publicēts akreditēto starpniecības iestāžu saraksts.

Reģistram jābūt tādam, lai jūs varētu sazināties ar jūsu izvēlētu mediācijas organizāciju un vērsties pie mediatoriem, kas ir šīs organizācijas locekļi. Papildu informāciju var saņemt tieši no attiecīgās organizācijas.

2. Kurā jomā mediācija ir pieļaujama un/vai tiek visbiežāk izmantota?

Mediācijas organizācijas var palīdzēt panākt ārpustiesas izlīgumu jebkurā strīdā, kas attiecas uz tiesībām, kuras puses var brīvi atteikties vai nodot (diritti disponibili). Mediācija Itālijā ir priekšnosacījums tiesvedības uzsākšanai strīdos par kopīpašumu, lietu tiesībām, sadalīšanu, mantojumu, ģimenes līgumiem, bezmaksas izīrēšanu, uzņēmumu nomu, kompensāciju par kaitējumu, kas radies saistībā ar medicīnisko un veselības atbildību un neslavas celšanu presē vai citiem reklāmas, apdrošināšanas, banku un finanšu līgumu veidiem. Šādos gadījumos pusei ir jāsaņem advokāta palīdzība. Tas var būt fakultatīvs arī pēc tiesas uzaicinājuma vai pamatojoties uz pušu līgumā noteiktām saistībām.

3. Vai pastāv īpaši noteikumi?

Pašlaik vispārējos noteikumus par starpniecību civillietās un komerclietās reglamentē Likumdošanas dekrēts Nr. 28/2010 (ar grozījumiem, kas izdarīti ar 2013. gada 21. jūnija Dekrētlikumu Nr. 69, kas pārveidots par 2013. gada 9. augusta Likumu Nr. 98, un pēc tam ar 2014. gada 12. septembra Dekrētlikumu Nr. 132, kas ar grozījumiem pārveidots par 2014. gada 10. novembra Likumu Nr. 162 un 2015. gada 6. augusta Likumdošanas dekrētu Nr. 130, kā arī arMinistrijas dekrētu Nr. 180/2010.

4. Apmācības

Personai, kas vēlas kļūt par mediatoru, ir jāatbilst ministrijas rīkojuma Nr. 180/2010 4. panta 3. punkta b) apakšpunktā noteiktajām prasībām: jābūt diplomam, kas ir vismaz trīsgadīgs akadēmiskais grāds, vai arī jābūt kādas profesionālas organizācijas vai koledžas biedram; jābūt vismaz divus gadus ilgai speciālai apmācībai un zināšanu atsvaidzināšanas apmācībai, ko apguvušas Tieslietu ministrijas akreditētas mācību iestādes; un divu gadu pārkvalificēšanās laikā viņiem kā atbalstītajiem praktikantiem jāpiedalās vismaz divdesmit starpniecības gadījumos.

Mācību pakalpojumu sniedzēji, kas izsniedz sertifikātus, kuri apliecina, ka mediatori ir pabeiguši nepieciešamos mācību kursus, ir publiskas vai privātas struktūras, ko akreditējusi Tieslietu ministrija, ar nosacījumu, ka tās atbilst noteiktajiem standartiem.

5. Kādas ir mediācijas izmaksas?

Ministra dekrēta Nr. 180/2010 16. pantā ir noteikti mediācijas pabalsta noteikšanas kritēriji, kas ietver tiesvedības uzsākšanas un mediācijas izmaksas.

Summas ir norādītas rīkojumam pievienotajā A tabulā. Tas pats attiecas uz prasības vērtības pieaugumu.

6. Vai ir iespējams padarīt mediācijas izlīgumu par izpildāmu?

Saskaņā ar Likumdošanas dekrēta Nr. 28/2010 12. pantu, ja visiem mediācijas dalībniekiem palīdz advokāts, pušu un pašu advokātu parakstīta vienošanās ir izpildāma piespiedu atsavināšanas, nodošanas un atbrīvošanas izpildes, pienākumu rīkoties un nedarīt, kā arī tiesas hipotēkas reģistrācijas gadījumā. Advokāti apliecina un apliecina, ka nolīgums atbilst obligātajiem noteikumiem un sabiedriskajai kārtībai. Visos pārējos gadījumos protokolam pievienoto vienošanos pēc lietas dalībnieka lūguma apstiprina ar tiesas priekšsēdētāja rīkojumu pēc tam, kad ir pārbaudīts, vai ir ievēroti obligātie noteikumi un sabiedriskā kārtība. Pārrobežu strīdos, kas minēti Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2008/52/EK (2008. gada 21. maijs) 2. pantā, protokolu apstiprina tās tiesas priekšsēdētājs, kuras jurisdikcijā ir jāizpilda vienošanās.

7. Vai piekļuve mediatoru datubāzei ir bez maksas?

Šobrīd ministrija savā tīmekļa vietnē regulāri publicē katrā mediācijas struktūrā reģistrēto mediācijas struktūru un mediatoru sarakstu.

Tā ir saite, kā norādīts 1. iedaļā, ar brīvu un bezmaksas piekļuvi.

Lapa atjaunināta: 27/11/2020

Šis ir satura mašīntulkojums. Šīs lapas īpašnieks neuzņemas pilnīgi nekādu atbildību par šī mašīntulkojuma kvalitāti.