Pārstrādātā regula "Brisele I"

Austrija

Saturu nodrošina
Austrija

KOMPETENTO TIESU/IESTĀŽU MEKLĒŠANA

Ar zemāk pieejamā rīka palīdzību varat atrast tiesas(u) vai iestādi(es), kuras(u) kompetencē ir kāds konkrēts Eiropas Savienības tiesību akts. Ņemiet vērā, ka, lai arī esam centušies darīt visu iespējamo, lai nodrošinātu rezultātu precizitāti, dažos izņēmuma gadījumos kompetence var būt norādīta neprecīzi.

Austrija

Brussels I recast


*jāaizpilda obligāti

65. panta 3. punkts – informācija par to, kā saskaņā ar dalībvalstu tiesību aktiem var noteikt regulas 65. panta 2. punktā minēto spriedumu sekas

1) Kā vispārīgi varētu raksturot trešās personas paziņojumu (TPP)?

“Trešās personas paziņojums” ir oficiāls paziņojums par nepabeigtu vai notiekošu tiesas prāvu, ko kāds no lietas dalībniekiem sniedz trešajai personai, kura līdz šim nav bijusi tajā iesaistīta. Paziņojumā var iekļaut lūgumu iestāties tiesas prāvā. Paziņotāja puse iesniedz tiesā atbilstošu rakstisku dokumentu, kuru tiesa pēc tam oficiāli nodod trešajai personai. Trešajai personai nav pienākuma trešās personas paziņojuma rezultātā iestāties lietā, un tai ir juridiskas tiesības izlemt, vai pievienoties procesam, un, ja tā, kuras puses vārdā. Trešā persona, kas pievienojas procesam, nekļūst par strīda pusi, bet ir tikai persona, kas iestājusies lietā, kuras paziņojumi un rīcība nedrīkst būt pretrunā galvenās puses paziņojumiem un rīcībai. Personai, kas iestājusies lietā, nedrīkst prasīt segt izmaksas. Tomēr, ja prāvā uzvar galvenā puse, personai, kas iestājusies lietā, ir tiesības prasīt pretējai pusei segt tās izdevumus.

Ikviens, kuram ar trešās personas paziņojuma palīdzību ir sniegta iespēja iestāties lietā un ietekmēt procesa gaitu, pat ja tas nav iestājies lietā, var iesniegt prasījumu par zaudējumu atlīdzību, pamatojoties uz neatbilstošu tiesvedību, tikai tiesvedībā pirms viņa iestāšanās lietā, vai būtiskiem jautājumiem, ko tas nav varējis novērst arī kā iestājpersona, vai, ja viņš nav iestājies lietā, ko tas nav varējis novērst. Atbalstot pusi, kuras vārdā tā iestājas, iestājpersona var sekmēt šīs puses panākumus tiesvedībā, tādējādi izvairoties no regresa prasības pret sevi vai vismaz uzlabojot savu stāvokli šādā tiesas procesā.

2) Kādas ir spriedumu galvenās sekas personām, kas saņēmušas TPP?

Trešās personas paziņojums paredz, ka kādam lietas dalībniekam notiekošā tiesas prāvā ir pamats gaidīt nelabvēlīgu rezultātu, bet tam arī ir pamats gaidīt, ka gadījumā, ja rezultāts būs nelabvēlīgs, tas varēs iesniegt prasību pret trešo personu. Tādējādi lietas dalībnieks, kas sniedz trešās personas paziņojumu, ir ieinteresēts vai nu nezaudēt sākotnējā tiesas prāvā (un šeit persona, kas iestājas lietā, var palīdzēt), vai, ja viņš šajā tiesas prāvā zaudē, atgūt zaudējumus, uzvarot turpmākajā tiesvedībā pret trešo personu.

Tajā pašā laikā paziņotāja puse, sniedzot TPP, liedz trešajai personai, kurai sniegts paziņojums, turpmākajā procesā ierosināt pret to noteiktas zaudējumu atlīdzības prasības, pamatojoties uz neatbilstošu tiesvedību. Trešā persona, kas saņēmusi TPP un kurai tādējādi ir sniegta iespēja ietekmēt tiesas prāvas iznākumu, var celt prasījumus par zaudējumu atlīdzību, pamatojoties uz neatbilstošu tiesvedību tikai par tiesas procesu pirms šīs personas iestāšanās lietā vai par būtiskiem jautājumiem, kurus šī persona nevarēja novērst, pat iestājoties lietā. Persona, kas iestājusies lietā, var izvirzīt prasības pamatus un iesniegt procesuālos dokumentus, ja vien tā nedara neko tādu, kas ir pretrunā galvenajai pusei. Gadījumā, ja starp galveno personu un personu, kas iestājusies lietā, notiek turpmāka tiesvedība, sākotnējā procesa galīgā sprieduma sekas attiecas arī uz personu, kas iestājusies lietā, vai tiem, kuri, neskatoties uz uzaicinājumu, nav iestājušies lietā, ciktāl šīm personām kā turpmākās tiesas prāvas dalībniekiem nav tiesību izvirzīt prasības pamatus, kas ir pretrunā galvenajiem nolēmuma elementiem sākotnējā tiesas prāvā.

3) TPP nav saistošs attiecībā uz lēmumu par juridisko pamatojumu pamata prāvā.

4) Sākotnējās tiesas prāvas iznākums nav saistošs, ja persona, kas iestājusies lietā, nevarēja izvirzīt tiesību pamatus vai nu tiesas prāvas stāvokļa dēļ, kas pastāvēja tās iestāšanās laikā, vai galvenās puses paziņojumu un darbību dēļ (piemēram, tāpēc, ka šī puse neapstrīdēja noteiktus faktus vai prasības).

5) Kā jau minēts, trešās puses paziņojuma sekas ir spēkā neatkarīgi no tā, vai trešā persona iesaistās (pamata) tiesas prāvā kā persona, kas iestājusies lietā, vai nē.

6) Trešās personas paziņojums neietekmē attiecības starp trešo personu un tās puses pretinieku, kura izsniedz trešās personas paziņojumu, ja vien trešā persona neiestājas lietā pretinieka atbalstam.

74. pants — Valstu noteikumu un procedūru apraksts par spriedumu izpildi

Šajā sakarā jāatsaucas uz attiecīgo informāciju, ko Austrija sniegusi Eiropas e-tiesiskuma portālā, sadaļā “Tiesvedība”, “Tiesas spriedumu izpilde”, “Tiesas sprieduma izpildes procedūras”, izmantojot šo URL.

75. panta a) punkts – Tiesu, kam jāiesniedz sprieduma izpildes atteikuma pieteikums saskaņā ar 36. panta 2. punktu, 45. panta 4. punktu un 47. panta 1. punktu, nosaukumi un kontaktinformācija

- Austrijā: rajona tiesa “Bezirksgericht”, kurā tiek īstenots izpildes process. Attiecībā uz pieteikumiem lēmumam, ka nav pamata neatzīšanai (36. panta 2. punkts), un attiecībā uz pieteikumiem par atzīšanas atteikumu (45. pants) kompetentā tiesa ir tā rajona tiesa, kurā puse, kurai spriedums ir saistošs, ir reģistrēta.

75. panta b) punkts – Tiesu, kurās iesniedz pārsūdzību par sprieduma izpildes atteikuma lēmuma piemērošanu saskaņā ar 49. panta 2. punktu, nosaukumi un kontaktinformācija

- Austrijā: augstākās instances apgabaltiesa (Landesgericht), vēršoties rajona tiesā (Bezirksgericht), kurā tiek īstenots izpildes process.

75. panta c) punkts – Tiesu, kurās iesniedz jebkādu tālāku pārsūdzību saskaņā ar 50. pantu, nosaukumi un kontaktinformācija

- Austrijā: Augstākā tiesa (Oberste Gerichtshof), vēršoties rajona tiesā (Bezirksgericht), kurā tiek īstenots izpildes process.

75. panta d) punkts – Valodas, kas ir pieņemamas veidlapu tulkojumiem par spriedumiem, publiskiem aktiem un tiesas izlīgumiem

Vācu valoda ir vienīgā atļautā valoda.

76. panta 1. punkta a) apakšpunkts – Noteikumi par valsts jurisdikciju, kas minēti 5. panta 2. punktā un 6. panta 2. punktā

- Austrijā: Tiesu jurisdikcijas likuma (Jurisdiktionsnorm) 99. pants.

76. panta 1. punkta b) apakšpunkts – Noteikumi par trešo personu piedalīšanos, kas minēti 65. pantā

- Austrijā: Civilprocesa kodeksa (Zivilprozessordnung) 21. pants.

76. panta 1. punkta c) apakšpunkts – Konvencijas, kas minētas 69. pantā

  • Konvencija starp Vāciju un Austriju par spriedumu, izlīgumu un publisku aktu savstarpēju atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās, kas parakstīta Vīnē 1959. gada 6. jūnijā;
  • 1967. gada 20. oktobrī Sofijā parakstītais Bulgārijas Tautas Republikas un Austrijas Republikas Nolīgums par tiesisko palīdzību civillietās un dokumentos;
  • Konvencija starp Beļģiju un Austriju par spriedumu, šķīrējtiesas lēmumu un publisku aktu savstarpēju atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās, kas parakstīta Vīnē 1959. gada 16. jūnijā;
  • Konvencija starp Apvienoto Karalisti un Austriju par savstarpēju spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās, kas parakstīta Vīnē 1961. gada 14. jūlijā, un Protokols par grozījumiem, kas parakstīts Londonā 1970. gada 6. martā;
  • Konvencija starp Nīderlandi un Austriju par spriedumu un publisku aktu savstarpēju atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās, kas parakstīta Hāgā 1963. gada 6. februārī;
  • Konvencija starp Franciju un Austriju par spriedumu un publisku aktu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās, kas parakstīta Vīnē 1966. gada 15. jūlijā;
  • Konvencija starp Luksemburgu un Austriju par spriedumu un publisku aktu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās, kas parakstīta Luksemburgā 1971. gada 29. jūlijā;
  • Konvencija starp Itāliju un Austriju par spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās, kas parakstīta Romā 1971. gada 16. novembrī;
  • Konvencija starp Austriju un Zviedriju par spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās, kas parakstīta Stokholmā 1982. gada 16. septembrī;
  • Konvencija starp Austriju un Spāniju par spriedumu, izlīgumu un izpildāmu publisku aktu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās, kas parakstīta Vīnē 1984. gada 17. februārī;
  • Konvencija starp Somiju un Austriju par spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās, kas parakstīta Vīnē 1986. gada 17. novembrī;
  • 1954. gada 16. decembrī Vīnē parakstītais Dienvidslāvijas Federatīvās Tautas Republikas un Austrijas Republikas Līgums par tiesisko sadarbību;
  • 1963. gada 11. decembrī Vīnē parakstītā Polijas Tautas Republikas un Austrijas Republikas Konvencija par savstarpējām attiecībām civillietās un dokumentiem;
  • 1965. gada 17. novembrī Vīnē parakstītā Rumānijas Sociālistiskās Republikas un Austrijas Republikas Konvencija par tiesisko palīdzību civiltiesību un ģimenes tiesību jomā un juridisko dokumentu derīgumu un apmaiņu un tai pievienotais Protokols.
Lapa atjaunināta: 20/06/2023

Šīs lapas dažādās valodu versijas uztur attiecīgās dalībvalstis. Tulkojumu veic Eiropas Komisijas dienestā. Varbūtējās izmaiņas, ko oriģinālā ieviesušas kompetentās valsts iestādes, iespējams, nav atspoguļotas tulkojumos. Eiropas Komisija neuzņemas nekādas saistības un atbildību par datiem, ko satur šis dokuments, vai informāciju un datiem, uz kuriem šajā dokumentā ir atsauces. Lūdzam skatīt juridisko paziņojumu, lai iepazītos ar autortiesību noteikumiem, ko piemēro dalībvalstī, kas ir atbildīga par šo lapu.