Aizsardzības pasākumu savstarpēja atzīšana civillietās

Igaunija

Saturu nodrošina
Igaunija

KOMPETENTO TIESU/IESTĀŽU MEKLĒŠANA

Ar zemāk pieejamā rīka palīdzību varat atrast tiesas(u) vai iestādi(es), kuras(u) kompetencē ir kāds konkrēts Eiropas Savienības tiesību akts. Ņemiet vērā, ka, lai arī esam centušies darīt visu iespējamo, lai nodrošinātu rezultātu precizitāti, dažos izņēmuma gadījumos kompetence var būt norādīta neprecīzi.

Igaunija

Eiropas pārrobežu procedūras — Eiropas aizsardzības pasākumi civillietās


*jāaizpilda obligāti

17. pants - Publiski pieejama informācija

Aizsardzības pasākumus civillietās var piemērot saskaņā ar Likuma par saistību tiesībām 1055. panta 1. punktu, kurā noteikts, ka, ja prettiesisks kaitējums tiek nodarīts nepārtraukti vai ja tiek draudēts nodarīt prettiesisku kaitējumu, cietušajai personai vai personai, kurai ir ticis draudēts, ir tiesības pieprasīt, lai tiktu izbeigta tāda rīcība, kas rada kaitējumu, vai tiktu izbeigti šādas rīcības draudi. Gadījumā, ja ir nodarīti miesas bojājumi, kaitējums veselībai, pārkāptas tiesības uz privātumu vai jebkuras citas personas tiesības, cita starpā iespējams pieprasīt, lai pārkāpējam tiktu aizliegts tuvoties citām personām (izdodot ierobežojošu rīkojumu), lai tiktu regulēta dzīvesvietas izmantošana vai saziņa vai piemēroti citi līdzīgi pasākumi. Civilprocesa kodeksa 475. panta 1. punkta 7. apakšpunktā ir noteikta kārtība, kā piemērot aizsardzības pasākumus civillietās. Tajā noteikts, ka pieteikuma lieta var attiekties uz ierobežojošu rīkojumu izdošanu un citiem līdzīgiem pasākumiem personisko tiesību aizsardzībai, kā noteikts 55. sadaļas 544.–549. pantā, kur ierobežojoša rīkojuma piemērošanas kārtība ir izklāstīta precīzāk. Saskaņā ar Civilprocesa kodeksa 378. panta 1. punkta 3. apakšpunktu, 546. pantu un 551. panta 1. punktu aizsardzības pasākumus civillietās var piemērot arī kā pasākumu prasības nodrošināšanai vai kā provizorisku pasākumu pieteikuma izskatīšanai.

Saskaņā ar Likuma par saistību tiesībām 1055. panta 1. punktu var pieprasīt, lai pārkāpējam tiktu aizliegts tuvoties citām personām (t. i., tiktu piemērots ierobežojošs rīkojums), lai tiktu regulēta dzīvesvietas izmantošana vai saziņa vai piemēroti citi līdzīgi pasākumi. Tādējādi pasākumi, ko var piemērot, lai aizsargātu personas tiesības, likumā nav izsmeļoši uzskaitīti, un konkrētos gadījumos var pieprasīt atbilstīga un vajadzīga pasākuma piemērošanu. Savā 2008. gadā veiktajā analīzē par judikatūru attiecībā uz ierobežojošiem rīkojumiem Augstākā tiesa ieņēma nostāju, ka tad, ja persona, kas tiek pakļauta riskam, un persona, kura rada risku, dzīvo (vai strādā) tuvu viena otrai, būtu piemērotāk regulēt viņu kontaktēšanās režīmu, un aizliegumu (aizsardzības pasākumu) saturs varētu sastāvēt galvenokārt no aizliegto darbību saraksta. Lai piemērotu aizsardzības pasākumus civillietās, nav nepieciešams, lai pret riskam pakļauto personu būtu veikta prettiesiska rīcība. Pietiek ar to, ka atbildētāja agrākā rīcība rada pamatu bailēm par to, ka atbildētājs varētu ievainot cietušo personu, nodarīt kaitējumu tās veselībai vai pārkāpt cietušās personas privātumu vai citas personiskās tiesības.

Nav pieejama statistika par pasākumu piemērošanas vidējo ilgumu. Saskaņā ar Likuma par saistību tiesībām 1055. pantu daudzus privātuma un personas tiesību aizsardzības pasākumus Igaunijā ir iespējams piemērot uz laikposmu līdz trijiem gadiem. Augstākās tiesas 2008. gadā sagatavotajā judikatūras analīzē par ierobežojošiem rīkojumiem tika secināts, ka tiesas piemērojušas ierobežojošus rīkojumus galvenokārt uz laikposmu līdz trijiem gadiem.

Regula Nr. 606/2013 attiecas uz civillietās piemērojamajiem aizsardzības pasākumiem. Regula Nr. 606/2013 neattiecas uz tiem aizsardzības pasākumiem, kuri ir Regulas Nr. 2201/2003 piemērošanas jomā.

Aizsardzības pasākuma īstenošanu var pieprasīt apdraudētā persona vai cietusī persona vai nu atsevišķā tiesvedībā, vai kopā ar citu prasību. Lai īstenotu aizsardzības pasākumu, apdraudētajai personai saskaņā ar vispārējiem noteikumiem par teritoriālo jurisdikciju ir jāiesniedz pieteikums savas dzīvesvietas rajona tiesā vai tās personas pēdējās zināmās dzīvesvietas rajona tiesā, kura rada apdraudējumu. Pieteikumus tiesas izskata saskaņā ar pieteikumu izskatīšanas procesu. Pirms aizsardzības pasākuma piemērošanas tiesa uzklausa personu, pret kuru tiek pieprasīta pasākuma piemērošana, un personu, kuras interesēs notiek tiesvedība par pasākuma piemērošanu. Vajadzības gadījumā tiesa uzklausa arī ar iepriekš norādītajām personām cieši saistītas personas vai amatpersonas, kas pārstāv personu dzīvesvietu lauku pašvaldību, pilsētu vadību vai policijas iestādes.

Tiesai iesniegtie pieteikumi ir jāsagatavo igauņu valodā, un tiem ir jāatbilst Civilprocesa kodeksa 338. un 363. pantā noteiktajām prasībām. Saskaņā ar Civilprocesa kodeksa 338. pantu procesuālā dokumentā, kuru lietas dalībnieks iesniedz tiesai, ir jābūt ietvertiem šādiem elementiem:

  1. tiesvedības dalībnieku un viņu iespējamo pārstāvju vārdi, adreses un tālruņa numuri;
  2. tiesas nosaukums;
  3. lietas būtība;
  4. ja lieta jau tiek izskatīta - lietas numurs;
  5. tiesvedības dalībnieka iesniegtais pieteikums;
  6. fakti, uz kuriem balstās pieteikums;
  7. procesuālā dokumenta pielikumi;
  8. tiesvedības dalībnieka vai viņa pārstāvja paraksts; dokumentiem, kurus iesniedz elektroniski, pievieno elektronisko parakstu vai citu identifikācijas līdzekli saskaņā ar Civilprocesa kodeksa 336. panta noteikumiem.

Procesuālajā dokumentā ir jānorāda personas identifikācijas kods vai, ja tāda nav, fiziskas personas dzimšanas datums.

Ja lietas dalībniekam nav zināma otra tiesvedības dalībnieka adrese vai citi dati, dokumentā jānorāda, kādus pasākumus tiesvedības dalībnieks ir veicis, lai šo informāciju iegūtu.

Visi pieteikumi tiesai ir jāiesniedz salasāmā mašīnrakstā. Ja iespējams, tiesai būtu jāiesniedz arī rakstveidā iesniegto procesuālo dokumentu elektroniskās kopijas. Līgumiskie pārstāvji, notāri, tiesu izpildītāji, maksātnespējas administratori, valsts un vietējo pašvaldību aģentūras un citas juridiskas personas tiesai dokumentus iesniedz elektroniski, ja vien nav pamatota iemesla iesniegt dokumentu citā formā. Sīkāk izstrādāti noteikumi par elektronisko dokumentu iesniegšanu tiesām, par prasībām saistībā ar dokumentu formātu un to dokumentu sarakstu, kas iesniedzami, izmantojot portālu, ir izklāstīti noteikumos, ko izdevis par attiecīgo jomu atbildīgais ministrs. Tiesvedības dalībniekam, iesniedzot tiesai rakstveida dokumentus un to pielikumus, ir jāiesniedz tik daudz šo dokumentu kopiju, cik nepieciešams, lai tās varētu izdalīt pārējiem tiesvedības dalībniekiem, izņemot, ja dokumentus iesniedz elektroniski.

Iesniedzot pieteikumu vai pārsūdzību lietā, ko izskata saskaņā ar pieteikuma procedūru, ir jāmaksā valsts nodeva 50 EUR apmērā. Iesniedzot pieteikumu par prasības nodrošināšanu, ir jāmaksā valsts nodeva 50 EUR apmērā.

Saskaņā ar Igaunijas tiesībām tiesvedību dalībniekiem var nebūt pārstāvja tiesā tādās tiesvedībās, kas saistītas ar aizsardzības pasākumu piemērošanu civillietās.

Nolēmumu par ierobežojoša rīkojuma vai cita personas tiesību aizsardzības pasākuma piemērošanu vai grozīšanu var pārsūdzēt tās personas, kurām tie ir jāpilda. Rīkojumu, ar kuru tiesa noraida pieteikumu par ierobežojoša rīkojuma vai cita personisko tiesību aizsardzības pasākuma piemērošanu, atceļ vai groza šādu pasākumu, var pārsūdzēt persona, kas pieprasīja pasākuma piemērošanu vai persona, kuras interesēs šāds pasākums tika piemērots. Pārsūdzības apgabala tiesās iesniedz rakstveidā tajā rajona tiesā, kuras nolēmums tiek apstrīdēts. Pārsūdzības jāiesniedz 15 dienu laikā no datuma, kad nolēmums ir izdots. Ja normatīvajā regulējumā nav noteikts citādi, pārsūdzību pret nolēmumu nevar iesniegt pēc tam, kad ir pagājuši pieci mēneši no nolēmuma pieņemšanas lietā vai nolēmuma pieņemšanas tiesvedībā, kurā tiek izskatīts lūgumraksts. Ja apstākļi mainās, tiesa var atcelt vai grozīt ierobežojošu rīkojumu vai citu personas tiesību aizsardzības pasākumu. Pirms pasākuma atcelšanas vai grozīšanas tiesa uzklausa lietas dalībniekus. Nolēmumu par ierobežojoša rīkojuma vai cita personas tiesību aizsardzības pasākuma piemērošanu izsniedz personām, attiecībā pret kurām un kuru interesēs šādi pasākumi tiek piemēroti.

Pieņemtos nolēmumus par aizsardzības pasākumiem ir jāpilda no brīža, kad tie tiek izsniegti personai, kurai tiek uzliktas saistības (personai, kura rada risku).

Par tāda nolēmuma izpildi, saskaņā ar kuru tiek uzdots veikt aizsardzības pasākumu, rūpējas tiesu izpildītājs. Tiesu izpildītāji par aizsardzības pasākuma pārkāpumu parasti uzzina no personas, kurai tiek radīts risks. Ja aizsardzības pasākumu ir uzdots veikt, pirms ir tikušas noteiktas piekļuves tiesības, tiesa var izdot nolēmumu par piekļuves tiesībām, ņemot vērā piemērotos aizsardzības pasākumus.

18. pants a)(i)punkts - iestādes, kuru kompetencē ir noteikt aizsardzības pasākumus un izdot apliecības saskaņā ar 5. pantu

Igaunijā piemērot aizsardzības pasākumus ir tiesu kompetencē. Saskaņā ar 5. pantu rajona tiesa, kas ir piemērojusi aizsardzības pasākumu, ir kompetenta izsniegt apliecību par aizsardzības pasākumu. Lai tiktu izsniegta apliecība, rajona tiesā ir jāiesniedz lūgumraksts. Igaunijas tiesu kontaktinformācija ir pieejama tiesu tīmekļa vietnē.

18. pants a)(ii) punkts - iestādes, kurās var atsaukties uz citā dalībvalstī noteiktu aizsardzības pasākumu un/vai kuru kompetencē ir izpildīt šādu pasākumu

Lai atsauktos uz citā dalībvalstī noteiktu aizsardzības pasākumu, personai ir jāsazinās ar to tiesu izpildītāju, kam ir jurisdikcija debitora dzīvesvietā vai atrašanās vietā, vai kura jurisdikcijā atrodas debitora aktīvi. Tiesu izpildītāji uzsāk izpildes procedūru, pamatojoties uz riskam pakļautās personas lūgumrakstu un izpildes dokumentu. Tiesu izpildītāju kontaktinformācija atrodama Tiesu izpildītāju un maksātnespējas administratoru palātas tīmekļa vietnē.

18. pants a)(iii) punkts - iestādes, kuru kompetencē ir koriģēt aizsardzības pasākumus saskaņā ar 11. panta 1. punktu

Citā dalībvalstī noteiktu aizsardzības pasākumu vajadzības gadījumā piemēro tiesu izpildītājs, kura kompetencē ir aizsardzības pasākumu izpilde. Izpildīt citā dalībvalstī noteiktu aizsardzības pasākumu ir tā tiesu izpildītāja kompetencē, kam ir jurisdikcija debitora dzīvesvietā vai atrašanās vietā, vai kura jurisdikcijā atrodas debitora aktīvi. Tiesu izpildītāju kontaktinformācija atrodama Tiesu izpildītāju un maksātnespējas administratoru palātas tīmekļa vietnē.

18. pants a)(iv) punkts - tiesas, kurās saskaņā ar 13. pantu iesniedz pieteikumu par atzīšanas un vajadzības gadījumā izpildes atteikšanu

Lai atteiktu citā dalībvalstī noteiktu aizsardzības pasākumu atzīšanu vai izpildi, ir jāiesniedz pieteikums debitora dzīvesvietā vai tajā rajona tiesā, kuras jurisdikcijā ir paredzētā izpildes procedūra. Igaunijas tiesu kontaktinformācija ir pieejama tiesu tīmekļa vietnē.

18. pants b) punkts - valodu vai valodas, kurās veikti tulkojumi ir pieņemami, kā minēts 16. panta 1. punktā

Igauņu un angļu valoda.

Lapa atjaunināta: 17/02/2021

Šīs lapas dažādās valodu versijas uztur attiecīgās dalībvalstis. Tulkojumu veic Eiropas Komisijas dienestā. Varbūtējās izmaiņas, ko oriģinālā ieviesušas kompetentās valsts iestādes, iespējams, nav atspoguļotas tulkojumos. Eiropas Komisija neuzņemas nekādas saistības un atbildību par datiem, ko satur šis dokuments, vai informāciju un datiem, uz kuriem šajā dokumentā ir atsauces. Lūdzam skatīt juridisko paziņojumu, lai iepazītos ar autortiesību noteikumiem, ko piemēro dalībvalstī, kas ir atbildīga par šo lapu.