Kuras valsts tiesai ir piekritība?

Itālija
Saturu nodrošina
European Judicial Network
Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkls (civillietās un komerclietās)

1 Vai man prasība ir jāceļ vispārējā tiesā vai specializētajā tiesā (piemēram, darba strīdu tiesā)?

Kopumā Itālijas juridiskajā sistēmā jurisdikcija ir parastajām tiesām, jo šīm tiesām ir īpašā jurisdikcija attiecībā uz strīdiem, kas saistīti ar personīgajām un maksājumtiesībām. Miertiesa (Giudice di Pace), vispārējās piekritības tiesa (Tribunale) un apelācijas tiesa (Corte di Appello) ir parastās tiesu iestādes. Pēdējās instances tiesa ir Augstākā kasācijas tiesa (Suprema Corte di Cassazione), savukārt Konstitucionālā tiesa (Corte Costituzionale) skata konstitucionālos jautājumus. Papildus parasto tiesu sistēmai ir arī paredzēta administratīvo tiesu sistēma. Administratīvās tiesas ir tiesīgas skatīt strīdus, kas attiecas uz leģitīmu interešu jautājumiem, kā arī noteiktās tiesību aktos paredzētās jomās strīdus, kuri saistīti ar individuālām tiesībām un publisko iestāžu administratīvu pilnvaru izmantošanu vai neizmantošanu pasākumiem, aktiem, līgumiem vai rīcību šādu pilnvaru ietvaros. Valdības akti vai pasākumi, kas pieņemti, īstenojot politisko varu, nav apstrīdami tiesās. Atbilstīgi Administratīvā procesa kodeksam administratīvo jurisdikciju īsteno reģionālās administratīvās tiesas (Tribunali Amministrativi Regionali — TAR) un Valsts padome (Consiglio di Stato). Pēdējās instances tiesa ir Augstākā kasācijas tiesa (bet tikai attiecībā uz jurisdikcijas jautājumiem). Ir vēl viena specializētā tiesa — nodokļu tiesa (tributario). Fiskālā jurisdikcija ir provinču nodokļu tiesām (Commissioni Tributarie Provinciali — CTP) un reģionālām nodokļu tiesām (Commissioni Tributarie Regionali — CTR). Nodokļu tiesas ir tiesīgas izskatīt visus strīdus, kas saistīti ar jebkāda veida un nosaukuma nodokļiem, tostarp reģionāliem, provinces un pašvaldību nodokļiem un iemaksām Itālijas Valsts veselības dienestam, papildnodokļiem un papildu nodokļiem, saistītajām sankcijām un procentu maksām, kā arī jebkādām citām speciālām maksām. Itālijas juridiskās sistēmās parasto tiesu struktūrā ir vairākas “specializētās” palātas. Dažas no visnozīmīgākajām specializētajām palātām ir: a) palātas, kuras specializējas imigrācijas, starptautiskās aizsardzības un ES pilsoņu brīvas pārvietošanās jautājumos, b) palātas, kuras specializējas korporatīvajos jautājumos, un c) palātas, kuras specializējas lauksaimniecības jautājumos. Ir arī tādas specializētās tiesas kā Juvenālā tiesa (Tribunale per i Minorenni) vai Tribunale di Sorveglianza (tiesa, kura uzrauga noteiktā soda mēra izpildi). Ar nodarbinātību saistītus strīdus skata parastajās tiesās. Dažās no šīm tiesām ir īpašas palātas (nodarbinātības palātas). Tomēr tehniski tās nav specializētas palātas, bet gan tiesas darba organizatoriski modeļi.

Kopumā vispārējās piekritības tiesai ir jurisdikcija attiecībā uz visām lietām, kas nav citu tiesu jurisdikcijā. Vispārējās piekritības tiesai ir arī ekskluzīva jurisdikcija attiecībā uz visām lietām, kas saistītas ar nodokļiem un nodevām (un kas nav nodotas izskatīšanai nodokļu tiesās), visām lietām, kas saistītas ar personu statusu un rīcībspēju, kā arī goda tiesībām, lietām saistībā ar krāpšanu, izpildes panākšanu un visām lietām, kur nav nosakāma vērtība.

Miertiesa ir tiesīga skatīt lietas, kas saistītas ar kustamo īpašumu līdz EUR 50 000 vērtībā, ja vien atbilstoši tiesību aktiem nav noteikta lietas piekritība citai tiesai. No 2021. gada 31. oktobra minētā summa būs EUR 30 000. Miertiesa ir arī tiesīga skatīt visas lietas, kas saistītas ar Civilprocesa kodeksa 7. pantā norādītajiem strīdiem.

2 Ja lieta ir piekritīga vispārējai tiesai (t.i. par lietu izskatīšanu atbild šādas tiesas), kā lai noskaidroju, konkrēti kurā tiesā man ir jāiesniedz prasības pieteikums?

Kritēriju tās tiesas noteikšanai, kurā sniedzama prasība strīda gadījumā, sauc par jurisdikciju. Itālijas tiesību sistēmā jurisdikcija parasti apzīmē pilnvaru un funkciju kopumu, ko var īstenot tiesību subjekts. Ir dažādu veidu jurisdikcija — atbilstoši pamatam, teritorijai, tiesu instancei un vērtībai. Civilprocesā jurisdikcija apzīmē katrai tiesu iestādei noteikto pilnvaru līmeni un tādējādi arī darbības jomu, kurā šīs iestādēs lēmumu pieņemšanas pilnvaras ir pamatotas. Attiecīgā jurisdikcija tiek noteikta tehniski, un tās juridiskā kārtība ir izklāstīta Civilprocesa kodeksa 7. pantā un turpmākos pantos. Pamatojoties uz šiem noteikumiem, jurisdikcijas procesuālā daba veido prejudiciālu jautājumu un tāpēc strīdus ietvarā var kalpot par lēmuma priekšmetu. Ja tiek pārkāpti jebkādi jurisdikcijas noteikumi, pārskatīšanas iestāde jo īpaši var pamatoti pieņemt spriedumu par jurisdikcija neesamību (skat. Civilprocesa kodeksa 38. pantu). Tehniskā nozīmē jurisdikcija atšķiras no tā sauktās iekšējās jurisdikcijas, proti, lietu sadales kompetentajā tiesu iestādē. Šī otrā jurisdikcijas forma, ko sauc arī par tabulāru, ir atkarīga no vispārējās piekritības tiesas struktūras, piemēram, iekšējām palātām (1. civillietu palāta) vai struktūrām, kas pievēršas konkrētiem jautājumiem (nodarbinātības palāta), vai atsevišķiem veidojumiem. Neievērojot nosacījumus par lietu sadali, nerodas ar jurisdikciju saistīts procesuāls pārkāpums — tā ir tikai organizatoriska problēma, kas saistīta ar lietu sadali tiesu iestādē.

Attiecībā uz strīda izskatīšanas vietu kompetentā tiesa ir atbildētāja dzīvesvietas vai domicila tiesa, izņemot gadījumus, kad tiesību aktos ir noteikts citādi. Ja nav zināma atbildētāja dzīvesvieta vai domicils, izmanto atbildētāja mītnes vietu. Ja atbildētājam nav dzīvesvietas, domicila vai mītnes Itālijā vai ja šī mītne nav zināma, prasītāja dzīvesvietas tiesa ir kompetentā tiesa. Teritoriālās jurisdikcijas noteikumi ir izklāstīti Civilprocesa kodeksa 18. pantā un turpmākajos pantos.

2.1 Vai pastāv atšķirība starp zemākām un augstākām vispārējām tiesām (piemēram, rajona tiesas kā zemākās tiesas un apgabala tiesas kā augstākās tiesas), un, ja, jā, tad kura ir kompetenta manā gadījumā?

Parastā tiesu sistēma ir sadalīta divās daļās — krimināllietu daļā, kur lemj par to, vai ir pamatota tiesvedība krimināllietās, ko pret kādu fizisku vai juridisku personu uzsācis prokurors, un civillietu daļā, kuras mērķis ir juridiski aizsargāt tiesības, kas to savstarpējās attiecībās ir fiziskām personām vai fiziskām personām un publiskām iestādēm, ja, veicot savus pienākumus, šīs iestādes pārkāpj citu personu personīgās un maksājumtiesības. Krimināltiesību jomā tiesu darbinieki veic iztiesāšanas un kriminālvajāšanas pienākumus. Pirmajā gadījumā tiek pieņemti spriedumi, bet otrajā — veikta izmeklēšana (prokuratūras paspārnē). Pēc izmeklēšanas pabeigšanas kriminālvajāšanas iestādes darbinieki nosūta lietu izskatīšanai tiesā vai iesniedz lūgumu lietu slēgt, uztur apsūdzību tiesā vai veic kriminālvajāšanas pienākumus turpmākās tiesu instancēs. Atbilstīgi Itālijas Konstitūcijas 107. panta pēdējai daļai krimināllietas izskatīšanu tiesā rosina prokuratūras pārstāvji (pat tad, ja viņi ir daļa no parastajām tiesām). Krimināllietas izskatīšanas laikā cietušais var iesniegt civiltiesisku prasību, lai saņemtu kompensāciju par nodarīto kaitējumu. Cietušie var arī iesniegt atsevišķu prasību civillietu tiesā. Uz civillietu un krimināllietu izskatīšanu tiesā attiecas divi atsevišķi procesuālo noteikumu kopumi: Civilprocesa kodekss un Kriminālprocesa kodekss. Parasto jurisdikciju īsteno gan profesionāli tiesneši, gan tā saucamie goda tiesneši, kas ir daļa no tiesu varas.

Pirmajā instancē gan civillietās, gan krimināllietās jurisdikciju īsteno šādas iestādes:

  • miertiesa — goda tiesnesis spriež lietu viens pats;
  • parastā vispārējās piekritības tiesa (Tribunale Ordinario), kas atkarībā no lietas rakstura sastāv no viena tiesneša vai to paneļa;
  • juvenālā tiesa, kas sastāv no tiesnešu paneļa, kam palīdz eksperti;
  • Tribunale di Sorveglianza, kas sastāv no viena tiesneša vai to paneļa (kam palīdz eksperti).

Pirmajā instancē kriminālvajāšanas pienākumus veic šādas personas:

  • parastās vispārējās piekritības tiesas prokurors (tostarp tādu noziedzīgu nodarījumu gadījumā, kas ir miertiesas jurisdikcijā);
  • juvenālās tiesas prokurors;
  • apelācijas tiesas prokurors gadījumos, kad tiesvedība uzsākta Tribunale di Sorveglianza.

Otrajā tiesu instancē jurisdikciju īsteno šādas iestādes:

  • apelācijas tiesa attiecībā uz tādu spriedumu pārsūdzību, ko pieņēmusi parastā vispārējās piekritības tiesa un juvenālā tiesa;
  • parastā vispārējās piekritības tiesa attiecībā uz miertiesas pieņemtu spriedumu pārsūdzību (arī attiecībā uz tādu rīkojumu pārsūdzību, kas saistīti ar personīgo brīvību);
  • Tribunale di Sorveglianza attiecībā uz soda mēra uzraudzības tiesneša spriedumu pārsūdzību.

Otrajā instancē kriminālvajāšanas pienākumus pilda apelācijas tiesas prokurors. Jurisdikciju saistībā ar spriedumu leģitimitāti īsteno Augstākā kasācijas tiesa. Lietās, ko skata šī tiesa, kriminālvajāšanas pienākumus izpilda Augstākās kasācijas tiesas prokurors. Visbeidzot, ir jānorāda, ka Itālijā kriminālvajāšanas iestāde ir arī Mafijas un terorisma apkarošanas valsts direktorāts (Direzione Nazionale Antimafia e Antiterrorismo), kas atbilstoši Leģislatīvajam dekrētam Nr. 160/06 veic valsts līmenī koordinētus kriminālvajāšanas pienākumus.

2.2 Teritoriālā piekritība (vai par manu lietu ir atbildīga A pilsētas vai B pilsētas tiesa?)

Atbildētāja dzīvesvietas vai domicila tiesa ir kompetentā tiesa, izņemot gadījumus, kad tiesību aktos ir noteikts citādi. Ja nav zināma atbildētāja dzīvesvieta vai domicils, izmanto atbildētāja mītnes vietu. Ja atbildētājam nav dzīvesvietas, domicila vai mītnes Itālijā vai ja šī mītne nav zināma, prasītāja dzīvesvietas tiesa ir kompetentā tiesa. Tomēr ir spēkā īpaši noteikumi tās vietas noteikšanai, kur izskatāms strīds — vispārīgie un īpašie noteikumi ir izklāstīti Civilprocesa kodeksa 18. pantā un turpmākajos pantos. Tomēr īpašajos tiesību aktos, kas, piemēram, reglamentē ar ģimeni vai bērniem saistītus jautājumus, spriedumu izpildi vai patērētāju tiesību aizsardzību, ir arī paredzēti atšķirīgi noteikumi.

2.2.1 Teritoriālās piekritības pamatnoteikums.

Fizisku personu gadījumā atbildētāja dzīvesvietas vai domicila tiesa ir kompetentā tiesa, izņemot gadījumus, kad tiesību aktos ir noteikts citādi. Ja nav zināma atbildētāja dzīvesvieta vai domicils, izmanto atbildētāja mītnes vietu. Ja atbildētājam nav dzīvesvietas, domicila vai mītnes Itālijā vai ja šī mītne nav zināma, prasītāja dzīvesvietas tiesa ir kompetentā tiesa.

Ja atbildētājs ir juridiska persona, kompetentā tiesa ir tās vietas tiesa, kur atrodas šīs juridiskās personas mītnes vieta, ja vien tiesību aktos nav noteikt citādi. Ja juridiskai personai ir citas telpas vai pārstāvis, kas pilnvarots to pārstāvēt tiesā saistībā ar pieteikumu, kompetenta ir arī tās vietas tiesa, kur atrodas minētais pārstāvis vai šīs telpas. Ar jurisdikciju saistītos nolūkos uzņēmumiem, kam nav juridiskas personas statusa, nereģistrētām biedrībām un komitejām galvenā mītne atrodas vietā, kur minētie veidojumu parasti veic savu darbību.

Lietās, kas saistītas ar tiesībām pret noteiktām personām (diritti di obbligazione), jurisdikcija ir arī tās vietas tiesai, kur saistības radušās vai jāizpilda.

2.2.2 Šī pamatnoteikuma izņēmumi.

Tiesas piekritība ar bērniem saistītās lietās (Foro per le cause relative a bambini)

Attiecībā uz iejaukšanās rīkojumiem saistībā ar vecāku atbildību galvenais kritērijs ir bērna pastāvīgā dzīvesvieta pieteikuma iesniegšanas brīdī. Šo dzīvesvietu nosaka, pamatojoties uz objektīviem kritērijiem. Ja bērns tiek aizvests uz citu vietu, jaunās dzīvesvietas tiesa neiegūst piekritību, ja nav pagājis minimālais paredzētais laika periods, ņemot vērā bērna vecumu.

Tiesas piekritība ar laulību saistītās lietās (Foro per le cause relative al matrimonio)

Laulāto atšķiršana. Laulāto atšķiršanas gadījumā pieteikumu iesniedz tās vietas tiesā, kurā pārim bija pēdējā kopīgā dzīvesvieta vai, ja pārim nekad nav bijusi kopīga dzīvesvieta – atbildētāja dzīvesvieta vai domicils. Ja atbildētājs dzīvo citā valstī vai ar atbildētāju nevar sazināties, pieteikumu iesniedz tās vietas tiesai, kur atrodas pieteicēja dzīvesvieta vai domicils. Ja arī šis laulātais dzīvo citā valstī, pieteikumu var iesniegt jebkurā Itālijas tiesā.

Laulības šķiršana. Neatkarīgi no citiem tajā pašā juridiskajā normā paredzētajiem alternatīvajiem kritērijiem jurisdikcijas noteikšanai, tiesa, kas ir kompetenta skatīt pieteikumu par civiltiesiski noslēgtas laulības šķiršanu vai konkordāta [katoļu rituālā noslēgtas] laulības civiltiesisko seku pārtraukšanu, ir tās vietas tiesa, kur atrodas atbildētāja dzīvesvieta vai domicils. Tomēr kopējus pieteikumus var iesniegt jebkura laulātā dzīvesvietas vai domicila tiesā.

Tiesas piekritība ar nodarbinātību saistītās lietās (Foro per le cause di lavoro)

Pirmajā instancē vispārējās piekritības tiesa, kas rīkojas kā darba tiesa, ir tiesīga lemt par strīdiem, kuri saistīti ar nodarbinātību. Teritoriālā piekritība ir tās vietas tiesai, kur ir nodibinātas darba attiecības vai kur atrodas uzņēmums vai filiāle, uz kuru darbinieks tika norīkots, vai kur darbinieks sniedza savus pakalpojumus darba attiecību izbeigšanas laikā. Šī piekritība nemainās pēc uzņēmuma pārcelšanas vai uzņēmuma vai tā filiāles slēgšanas, ja pieteikums tiek iesniegts sešu mēnešu laikā pēc minētās pārcelšanas vai slēgšanas. Teritoriālā piekritība strīdos par darba attiecībām ar publisku administratīvu iestāžu filiālēm ir tās vietas tiesai, kurā atrodas struktūrvienība, uz kuru darbinieks ir norīkots vai bija norīkots, kad tika izbeigtas darba attiecības. Strīdos, kur viena no pusēm ir valsts pārvaldes struktūra, tiesa nevar rīkoties kā foro erariale (tiesa, kura lemj par jautājumiem, kas saistīti ar publiskajām finansēm).

Tiesas piekritība lietās, kas saistītas ar tiesībām uz nekustamo īpašumu, izlikšanu vai īpašuma atpakaļpārņemšanu (Foro per le cause relative a diritti reali e ad azioni possessorie)

Lietās, kas saistītas ar tiesībām uz nekustamo īpašumu, attiecas uz ēku izīrēšanu vai bezmaksas nodošanu lietošanā (commodatum) un uzņēmuma nomu, kā arī lietās, kas saistītas ar tiesību aktos, noteikumos vai paražās noteikto termiņu un attālumu ievērošanu attiecībā uz koku un dzīvžogu stādīšanu, jurisdikcija ir tās vietas tiesai, kur atrodas ēka vai uzņēmuma īpašums. Ja ēka atrodas vairākos juridiskajos apgabalos, jurisdikcija ir tā apgabala tiesai, kurā attiecīgā puse maksā lielāko daļu nodokļa valstij. Ja attiecīgā puse nemaksā nodokli, jurisdikcija ir jebkurai tā apgabala tiesai, kurā atrodas daļa no ēkas. Izlikšanas vai atpakaļpārņemšanas gadījumā, kā arī saistībā ar ziņojumiem par jaunu darbu veikšanu vai iespējamu kaitējumu, jurisdikcija ir tās vietas tiesai, kurā notikusi apstrīdētā darbība.

Tiesas piekritība ar mantojumu saistītās lietās (Foro per le cause ereditarie)

Tās vietas tiesai, kur mantošanas process tika uzsākts, ir jurisdikcija šādās lietās:

1) saistībā ar mantojuma prasībām vai mantojuma sadali, vai jebkādās citās lietās par mantojuma sadali starp mantiniekiem;

2) saistībā ar mantojuma sadales anulēšanu un daļu aizsargāšanu, ja šādas lietas ir uzsāktas divu gadu laikā pēc mantojuma sadales;

3) saistībā ar mirušajam piešķirtajiem aizdevumiem vai mantinieka parādsaistībām attiecībā uz mantojumu, ja šādas lietas ir uzsāktas pirms mantojuma sadales, bet ne vēlāk kā divus gadus pēc mantošanas procesa sākšanas;

4) pret testamenta izpildītāju, ja šādas lietas ir uzsāktas termiņos, kā noteikts iepriekšējā punktā.

Tiesas piekritība lietās, kur puses ir darījumu partneri vai daudzdzīvokļu mājas iedzīvotāji (Foro per le cause tra soci e tra condomini)

Lietās, kur puses ir darījumu partneri, jurisdikcija ir tās vietas tiesai, kur atrodas uzņēmuma galvenā mītne. Lietās, kur puses ir daudzdzīvokļu mājas iedzīvotāji vai kur viena puse ir daudzdzīvokļu mājas iedzīvotāji un otra puse ir daudzdzīvokļu māja, jurisdikcija ir tā apgabala tiesai, kur atrodas (lielākā daļa) koplietošanas telpu.

Forums lietām, kurās iesaistītas publiskas administratīvas iestādes (Foro della pubblica amministrazione)

Atbilstīgi speciālajiem tiesību aktiem, kas nosaka valsts pārstāvību un aizstāvību tiesās, kā arī šajos aktos minētajos gadījumos lietās, kurās viena no pusēm ir valsts pārvaldes struktūra, jurisdikcija ir tās vietas tiesai, kurā atrodas prokuratūra (Ufficio dell’Avvocatura dello Stato), kuras apgabalā atrodas atbilstīgi parastajiem noteikumiem piekritīgā tiesa. Ja administratīvā iestāde ir atbildētājs, šo apgabalu nosaka attiecībā uz tās vietas tiesu, kur saistības radās vai jāizpilda vai kur atrodas pieteikuma pamatā esošais kustamais vai nekustamais īpašums.

Izpildes panākšanas tiesa (Foro dell’Esecuzione Forzata)

Par izpildes pasākumiem attiecībā uz kustamo vai nekustamo īpašumu ir kompetenta lemt tās vietas tiesa, kurā atrodas minētais īpašums. Par izpildes pasākumiem attiecībā uz mehāniskajiem transportlīdzekļiem un piekabēm ir kompetenta lemt tās vietas tiesa, kurā atrodas parādnieka dzīvesvieta, domicils, mītne vai galvenā mītne. Par izpildes pasākumiem attiecībā uz pienākumu veikt vai neveikt konkrētas darbības ir kompetenta lemt tās vietas tiesa, kurā saistības ir jāizpilda.

Patērētāju tiesību aizsardzības tiesa (Foro del Consumatore)

Tās vietas tiesa, kurā patērētājs dzīvo vai kurā ir viņa/viņas faktiskais domicils, ir tiesīga lemt lietās saistībā ar patērētājiem. Šīs tiesas jurisdikcija ir ekskluzīva un obligāta, ja vien puses nav tikušās, lai vienotos par citas tiesas iesaisti. Patērētāja procesuāla rīcība, kas nepārprotami veikta pēc tiesvedības sākšanas, nav uzskatāma par līdzvērtīgu sarunām un nevar kalpot par pamatu, lai atkāptos no Patērētāju tiesību aizsardzības tiesas iesaistes.

2.2.2.1 Kādos gadījumos varu izvēlēties starp tiesu pēc atbildētāja dzīvesvietas (atbilstoši pamatnoteikumiem) un citu tiesu?

Dažos gadījumos prasību var iesniegt vairākās tiesās, kuras uzskata par alternatīvām tiesām. Šāda prakse jo īpaši tiek izmantota lietās par prasījumiem pret konkrētām personām. Šajā gadījumā papildus tiesai, kas atrodas atbildētāja domicila vietā, jurisdikcija ir arī tiesai, kur saistības radušās vai ir jāizpilda.

2.2.2.2 Kādos gadījumos man prasība ir jāceļ citā tiesā nevis pēc atbildētāja dzīves vietas ( atbilstoši pamatnoteikumiem)?

Atbildētāja dzīvesvietas tiesai nav jurisdikcijas, ja Itālijas tiesību aktos ir paredzēta cita tiesa ar ekskluzīvu jurisdikciju. Attiecīgo informāciju skat. 2.2.2. nodaļā (“Pamatnoteikuma izņēmumi”).

2.2.2.3 Vai tiesas procesa dalībnieki var vienoties par kompetento tiesu, kas citādi nebūtu kompetenta šajā procesā?

Izņemot gadījumus, kad ir obligātā jurisdikcija (proti, nav pieļauta atkāpe par vienošanos), puses var vienoties par citu tiesu (Civilprocesa kodeksa 20. pants).

3 Ja kompetenta ir kāda speciāla tiesa, kā var noteikt, tieši pie kuras tiesas būtu jāvēršas?

Ja specializētai tiesai ir jurisdikcija, piemēro kompetences kritērijus, kas noteikti attiecīgajos speciālajos tiesību aktos.

Administratīvās tiesas. Reģionālā administratīvā tiesa, kuras apgabalā atrodas publiskas administratīvas iestādes galvenā mītne, vienmēr ir kompetenta lemt par strīdiem, kas saistīti ar šīs iestādes pasākumiem, aktiem, līgumiem vai rīcību. Jebkurā gadījumā reģionālā administratīvā tiesa vienmēr ir kompetenta lemt par strīdiem, kas saistīti ar tādiem publiskas administratīvas iestādes pasākumiem, aktiem, līgumiem vai rīcību, kuras tiešās sekas ietekmē tikai tā reģiona teritoriju, kurā tiesa atrodas. Tiesa, kuras apgabalā atrodas ierēdņu darba vieta, vienmēr ir kompetenta lemt par strīdiem, kas saistīti ar attiecīgiem ierēdņiem. Citos gadījumos jurisdikcija vienmēr tiek noteikta šādi — Lazio Reģionālā administratīvā tiesa (kuras galvenā mītne ir Romā) ir kompetenta lemt attiecībā uz valsts rīcību, bet par pārreģionālu publisku personu rīcību ir kompetenta lemt tā reģiona reģionālā administratīvā tiesa, kura teritorijā atrodas attiecīgo personu galvenā mītne.

Nodokļu tiesas. Provinču nodokļu tiesām ir jurisdikcija saistībā ar visām sūdzībām, kas iesniegtas par nodokļu iestādēm un nodokļu iekasētājiem, kuri atrodas to attiecīgajā apgabalā. Ja sūdzība tiek iesniegta par Nodokļu dienesta (Agenzia delle Entrate) nodaļu, kam ir jurisdikcija attiecībā uz visu valsti vai tās daļu, tiesīga lemt ir provinces nodokļu tiesa, kuras apgabalā atrodas struktūra, kam uzticēti apstrīdētajā ziņojumā izklāstītie pienākumi.

Saistītās saites

Itālijas Konstitūcija (EN)

https://www.senato.it/sites/default/files/media-documents/COST_INGLESE.pdf

Itālijas tiesību akti un kodeksi (IT)

https://www.normattiva.it/?language=en

Itālijas Civilprocesa kodekss (IT)

http://www.altalex.com/documents/codici-altalex/2015/01/02/codice-di-procedura-civile

Administratīvās tiesvedības kodekss (EN)

https://www.giustizia-amministrativa.it/cdsintra/wcm/idc/groups/public/documents/document/mday/mzk3/~edisp/nsiga_4276977.pdf

Code de justice administrative (FR)

https://www.giustizia-amministrativa.it/cdsintra/wcm/idc/groups/public/documents/document/mday/njiz/~edisp/nsiga_4506451.pdf

Italienische Verwaltungsprozessordnung (DE)

https://www.giustizia-amministrativa.it/cdsintra/wcm/idc/groups/public/documents/document/mday/nda5/~edisp/nsiga_4289867.pdf

Itālijas tiesu sistēma (EN)

https://www.csm.it/web/csm-international-corner/consiglio-superiore-della-magistratura/sistema-giudiziario-italiano?show=true&title=&show_bcrumb=

Nodokļu procesuālais kodekss (IT)

http://def.finanze.it/DocTribFrontend/getAttoNormativoDetail.do?id=%7bECD81E71-D37B-4722-AA36-116B5BCB2232%7d

Tieslietu ministrija (IT)

https://www.giustizia.it/giustizia

Lapa atjaunināta: 06/12/2023

Šīs lapas versiju savā valodā uztur attiecīgais Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla kontaktpunkts. Tulkojumu veic Eiropas Komisijas dienestā. Varbūtējās izmaiņas, ko oriģinālā ieviesušas kompetentās valsts iestādes, iespējams, nav atspoguļotas tulkojumos. Ne Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkls, ne Eiropas Komisija neuzņemas nekādu atbildību par šajā dokumentā ietverto vai minēto informāciju vai datiem. Lūdzam skatīt juridisko paziņojumu, lai iepazītos ar autortiesību noteikumiem, ko piemēro dalībvalstī, kas ir atbildīga par šo lapu.