Juridisko profesiju veidi

Portugāle

Šajā lapā sniegts pārskats par juridiskajām profesijām Portugālē.

Saturu nodrošina
Portugāle

Vispārējās piekritības tiesu tiesneši un administratīvo un nodokļu tiesu tiesneši

Kā noteikts Portugāles Konstitūcijā, tiesneši pieder pie suverēnas struktūras — tiesas.

Tiesnešiem ir saistoši tikai tiesību akti, un tie spriež tiesu cilvēku interesēs.

Vispārējās piekritības tiesu tiesnešu profesiju reglamentē Konstitūcija un Vispārējās piekritības tiesu tiesnešu statūti (Estatuto dos Magistrados Judiciais). Vispārējās piekritības tiesu sistēmā atbilstīgi attiecīgo tiesu hierarhijai strādā trīs veidu tiesneši:

  • Augstākās tiesas (Supremo Tribunal de Justiça) tiesneši, kurus sauc par Conselheiros;
  • apelācijas tiesu (Tribunais das Relações) tiesneši, kurus sauc par Desembargadores;
  • pirmās instances tiesu tiesneši, kurus sauc par Juízes de Direito.

Administratīvo un nodokļu tiesu tiesnešu profesiju reglamentē Konstitūcija un Administratīvo un nodokļu tiesu tiesnešu statūti (Estatuto dos Tribunais Administrativos e Fiscais), un — saskaņā ar subsidiaritātes principu — Vispārējās piekritības tiesu tiesnešu statūti. Administratīvo un nodokļu tiesu sistēmā atbilstīgi attiecīgo tiesu hierarhijai strādā trīs veidu tiesneši:

  • Augstākās administratīvās tiesas (Supremo Tribunal Administrativo) tiesneši, kurus sauc par Conselheiros;
  • centrālo administratīvo tiesu tiesneši, kurus sauc par Desembargadores;
  • administratīvo apgabaltiesu un nodokļu tiesu tiesneši, kurus sauc par Juízes de Direito.

Lai strādātu tiesneša profesijā, jāveic trīs posmu process — pirmais solis ir atklāts konkurss, tam seko teorētiskas un praktiskas apmācības kurss Tieslietu studiju centrā (Centro de Estudos Judiciários), kā arī māceklība. Pēc veiksmīgas visu trīs posmu pabeigšanas kandidātus ieceļ par Juízes de Direito.

Tiesnešu apmācība turpinās visā karjeras gaitā.

Tiesu iestāžu augstā padome (Conselho Superior da Magistratura) veic pirmās instances tiesu regulāras pārbaudes, un Administratīvo un nodokļu tiesu augstā padome (Conselho Superior dos Tribunais Administrativos e Fiscais) attiecīgi pārbauda šo tiesu tiesnešus. Pēc katras pārbaudes tiesnešus novērtē pēc to nopelniem atbilstīgi kategorijām: “ļoti labi”, “labi ar izcilību”, “labi”, “apmierinoši” un “slikti”. Ja tiesnesim piešķir novērtējumu “slikti”, to atstata no pienākumu izpildes un uzsāk izmeklēšanu, lai novērtētu tiesneša piemērotību amatam.

Vispārējās piekritības tiesu tiesnešus un administratīvo un nodokļu tiesu tiesnešus amatā ieceļ, norīko, pārceļ un paaugstina Tiesu iestāžu augstā padome un Administratīvo un nodokļu tiesu augstā padome; tās arī piemēro minēto tiesnešu disciplināratbildību.

Lai nodrošinātu tiesnešu neatkarību un objektivitāti, Konstitūcijā noteikts, ka praktizējoši tiesneši nedrīkst veikt citus pienākumus — publiskus vai privātus, izņemot mācību pasniegšanu vai zinātnisku izpēti tiesību jomā bez atlīdzības. Tiesnešus var pārcelt, atstatīt, atvaļināt vai atlaist tikai gadījumos, kas norādīti tiesību aktos; viņus nevar saukt pie atbildības par pieņemtajiem lēmumiem, izņemot tad, ja tiesību akti nosaka izņēmumus.

Plašāka informācija pieejama vietnēs https://www.csm.org.pt/ un https://www.cstaf.pt/.

Valsts prokuratūras (Ministério Público) prokurori

Valsts prokuratūras prokurori pārstāv valsti, izvirzot apsūdzības un aizsargājot demokrātisku tiesiskumu un likumā nostiprinātās intereses. Prokuroru darbību reglamentē atsevišķi statūti, un tie ir autonomi.

Lai personu ieceltu prokurora amatā, ir jāiztur atklāts konkurss, kuru veido zināšanu pārbaude, CV izvērtējums un psiholoģiskās atlases pārbaudījums; tos veic Tieslietu studiju centrs.

Sekmīgos prokurora amata kandidātus vispirms ieceļ par stažieriem (auditores de justiça). Pēc tam, kad tie ir sekmīgi pabeiguši teorētisko un praktisko apmācību Tieslietu studiju centrā, tos ieceļ par prokuroru palīgiem-mācekļiem.

Prokurora profesijai ir pieci līmeņi, kas šeit uzskaitīti hierarhijas secībā:

  • ģenerālprokurors (Procurador-Geral da República);
  • ģenerālprokurora vietnieks (Vice-Procurador-Geral da República);
  • ģenerālprokurora palīgs (Procurador-Geral Adjunto);
  • rajona prokurors (Procurador da República);
  • rajona prokurora palīgs (Procurador da República Adjunto).

Ģenerālprokuratūra (Procuradoria-Geral da República) ir prokuratūras dienesta augstākā iestāde, un tās priekšsēdētājs ir ģenerālprokurors. Tajā ietilpst arī Valsts prokuratūras Augstā padome (Conselho Superior do Ministério Público), Konsultatīvā padome, oficiālie juridiskie padomnieki un atbalsta dienesti.

Prokurorus amatā ieceļ, norīko, pārceļ un paaugstina Valsts prokuratūras Augstā padome; tā arī piemēro prokuroru disciplināratbildību.

Plašāka informācija pieejama vietnē http://www.ministeriopublico.pt/.

Advokāti (Advogados)

Advokāti ir juridiskās profesijas pārstāvji, kuri pēc reģistrēšanās Advokātu asociācijā pēc trešās personas lūguma nodrošina juridisko pārstāvību un sniedz juridiskas konsultācijas par tiesiskā regulējuma interpretāciju un piemērošanu.

Lai Portugālē praktizētu kā advokāts, nepieciešams reģistrēties Portugāles Advokātu asociācijā (Ordem dos Advogados).

Lai sāktu darboties advokāta profesijā, personai ir jāizpilda šādas prasības:

  • jāiegūst Portugāles augstskolas akadēmiskais grāds tiesību zinātnē vai universitātes līmeņa tiesību zinātnes kvalifikācija, kas iegūta ārpus Portugāles, ja šo kvalifikāciju uzskata par ekvivalentu grādam vai tā atzīta par tāda paša līmeņa kvalifikāciju;
  • jāveic stažēšanās 18 mēnešu garumā, ko veido apmācība divās daļās: pirmā daļa sešu mēnešu garumā un papildu apmācības daļa 12 mēnešu garumā;
  • jānokārto Advokātu asociācijas rakstiskais un mutvārdu eksāmens.

Ārvalstu valstspiederīgie, kuri akadēmisko grādu ieguvuši Portugālē, var reģistrēties Portugāles Advokātu asociācijā tādā pašā kārtībā kā Portugāles pilsoņi, ja šo personu valstspiederības valsts ir paredzējusi tādas pašas tiesības Portugāles pilsoņiem.

Advokātiem no citām ES dalībvalstīm, kuri vēlas pārcelties uz pastāvīgu dzīvi Portugālē, lai tur praktizētu saskaņā ar savas izcelsmes valsts profesionālo kvalifikāciju, ir jāreģistrējas Advokātu asociācijā. Šādā gadījumā šīs personas var nodrošināt juridisko pārstāvību tiesā tikai Advokātu asociācijā reģistrēta advokāta pārraudzībā. Ja šīs personas vēlas praktizēt advokāta profesijā ar tādām pašām tiesībām un pienākumiem kā Portugāles advokātiem, tām ir jāreģistrējas Advokātu asociācijā un jānokārto rakstveida un mutvārdu eksāmens portugāļu valodā.

Advokātu asociācija ir sabiedriska asociācija, kas pārstāv saskaņā ar asociācijas statūtiem advokāta profesijā praktizējošos juristus. Tās kompetencē ietilpst tiesību pieejamības nodrošināšana, profesijas prakses reglamentēšana un disciplināratbildības piemērošana advokātiem un advokātiem-stažieriem (vienīgā struktūra, kas to drīkst veikt), advokātu profesijas sabiedriskās nozīmes, cieņas un reputācijas aizsargāšana, zināšanu par tiesisko regulējumu un tā piemērošanas veicināšana.

Plašāka informācija pieejama vietnē https://portal.oa.pt/.

Juridiskie padomnieki (Consultores jurídicos)

Portugāles tiesību sistēmā nenošķir advokātus un juridiskos padomniekus.

Juridiskie pārstāvji (Solicitadores)

Juridiskie pārstāvji darbojas brīvajā profesijā, sniedzot klientiem juridiskas konsultācijas un nodrošinot juridisko pārstāvību tiesā atbilstīgi to darbību reglamentējošajos statūtos un procesuālo tiesību aktos noteiktajām pilnvarām. Viņi drīkst pārstāvēt puses tiesā, ja advokāta (advogado) juridiska pārstāvība nav obligāta.

Juridiskie pārstāvji var arī nodrošināt iedzīvotāju un uzņēmumu juridisko pārstāvību ārpus tiesas, piemēram, nodokļu iestādēs, notāru birojos, reģistros un publiskās pārvaldes iestādēs.

Lai sāktu darboties juridiskā pārstāvja profesijā, personai ir jāizpilda šādas prasības:

  • jāiegūst oficiāli atzīts akadēmiskais grāds tiesību zinātnē bez reģistrēšanās Advokātu asociācijā vai oficiāli atzīts akadēmiskais grāds pēc juridiskās pārstāvības studijām. Ārvalstu pilsoņiem no citām ES dalībvalstīm jābūt akadēmiskajai un profesionālajai kvalifikācijai, kas saskaņā ar tiesību aktiem ir nepieciešama, lai darbotos šajā profesijā viņu izcelsmes valstī;
  • jāveic stažēšanās 12 līdz 18 mēnešu garumā;
  • stažēšanās laikā jāiegūst apmācības vadītāja un apmācības struktūru attiecīgas rekomendācijas un jānokārto valsts eksāmens saskaņā ar atbilstošajiem noteikumiem.

Profesijā strādājošie no citas ES vai Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalsts reģistrējas Juridisko pārstāvju kolēģijā (Colégio dos Solicitadores) saskaņā ar 2009. gada 4. marta Likumu Nr. 9/2009 (ar grozījumiem).

Juridisko pārstāvju un tiesu izpildītāju asociācija (Ordem dos Solicitadores e dos Agentes de Execução — OSAE) ir sabiedriska asociācija, kas pārstāv šo juridisko profesiju darbiniekus. Cita starpā tā atbild par disciplināratbildības piemērošanu saviem locekļiem, kā arī atzinumu sniegšanu par tiesību aktu projektiem savas kompetences ietvaros.

Plašāka informācija pieejama vietnē http://www.osae.pt/.

Tiesu izpildītāji (Agentes de execução)

Tiesu izpildītāji ir speciālisti, kuriem ir piešķirtas valsts līmeņa pilnvaras, lai veiktu izpildes pasākumus civilprocesā. Viņi ir neatkarīgi un objektīvi un nepārstāv nevienu pusi, bet ir atbildīgi par visu formalitāšu veikšanu nolēmumu izpildes nolūkā, tostarp par konfiscēšanu, dokumentu izsniegšanu, izziņošanu un konfiscētās mantas pārdošanu. Atsevišķos gadījumos viņu pienākumus var veikt tiesu amatpersona.

Tiesu izpildītājus norīko tā persona, kura vēlas panākt sprieduma izpildi, vai tiesa.

Tiesu izpildītājiem jābūt akadēmiskajam grādam juridiskās pārstāvības jomā vai tiesību zinātnē, kā arī:

  • jābūt Portugāles pilsoņiem;
  • uz tiem nevar attiekties Juridisko pārstāvju un tiesu izpildītāju asociācijas un Advokātu asociācijas statūtos noteiktie ierobežojumi;
  • pēdējo desmit gadu laikā tie nevar būt bijuši iekļauti oficiālajā publiskajā parādnieku sarakstā;
  • tiem ir jābūt sekmīgi pabeigušiem tiesu izpildītāju stažēšanos;
  • pēc vairāk nekā trīs gadu darbības tiesu izpildītāja amatā tiem ir jānokārto jurista palīga eksāmens un jāsaņem labvēlīgs atzinums no Juristu palīgu komisijas (Comissão para o Acompanhamento dos Auxiliares de Justiça — CAAJ);
  • tiem ir jāreģistrējas attiecīgā profesionālā asociācijā trīs gadu laikā pēc stažēšanās veiksmīgas pabeigšanas;
  • to rīcībā ir jābūt obligāti nepieciešamajām IT struktūrām un resursiem, kā noteikts kopsapulces apstiprinātos noteikumos.

Par profesijas reglamentēšanu atbildīgās struktūras ir Juridisko pārstāvju un tiesu izpildītāju asociācija un Specializētā tiesu izpildītāju kolēģija (Colégio de Especialidade dos Agentes de Execução).

CAAJ, kas ir neatkarīga no Juridisko pārstāvju un tiesu izpildītāju asociācijas, ir struktūra, kas atbild par tiesu izpildītāju uzraudzību un disciplināratbildības piemērošanu.

Plašāka informācija pieejama vietnēs http://www.osae.pt/ un https://caaj.justica.gov.pt/.

Notāri (Notários)

Notāri ir specializētas profesijas pārstāvji, kuriem ir pilnvaras veikt uzdevumus konkrētā juridiskā kontekstā. Tiem ir svarīga loma komercdarbībā — gan valsts līmenī, gan starptautiski.

Notāriem ir šādas pilnvaras:

  • sagatavot privātus līgumus un sniegt ieteikumus pusēm, pret abām pusēm izturoties taisnīgi; sagatavot oficiālus dokumentus, uzņemoties atbildību par dokumentu likumību un par sniegtajiem ieteikumiem; informēt puses par ietekmi un sekām, kuras var radīt plānotās saistības (notāru pienākums ir par to informēt);
  • īstenot tiesiskus darījumus, par ko puses vienojas to klātbūtnē; darījumu var tieši ievadīt oficiālā reģistrā vai, ja viena no pusēm neizpilda savus pienākumus, tos var likt izpildīt bez tiesneša iejaukšanās;
  • rīkoties kā mediatoriem — objektīvi un pilnīgi atbilstīgi tiesību aktiem palīdzēt pusēm nonākt pie savstarpēji pieņemamas vienošanās;
  • sagatavot dokumentus inventāra procedūrai un tās noteikumus, izņemot tādās lietās, par kurām nelemj inventāra procedūrā lietas rakstura vai tiesiskās vai faktiskās sarežģītības dēļ; par šādām lietām lemj tiesnesis rajona tiesā (tribunal de comarca), kuras jurisdikcijā ir notāra birojs, kurā procedūra ierosināta (2013. gada 5. marta Likumā Nr. 2/2013, ar ko apstiprināja inventāra procedūras tiesisko regulējumu, piešķīra notāriem šīs pilnvaras, tādējādi izveidojot dalītu pilnvaru sistēmu).

Notāru profesijas reforma un tai sekojusī nozares privatizācija nozīmē, ka notāriem ir dubulta loma: viņi ir gan valsts amatpersonas, gan brīvās profesijas pārstāvji, taču vairāk nav ierēdņi.

Kā valsts amatpersonas notāri ir Tieslietu ministrijas aizgādībā, un tai ir regulatīvās pilnvaras, kā arī pilnvaras piemērot disciplināratbildību pret notāriem. Ņemot vērā profesijas jauno brīvo statusu, kopš 2006. gada Notāru asociācija kopā ar Tieslietu ministriju reglamentē notāru darbību, nodrošinot, lai notāri ievēro ētikas kodeksu, kas uz tiem attiecas, un garantējot, lai notāri darbojas sabiedrības interesēs, kā tiem ir paredzēts; tas neietekmē ministrijas pilnvaras iejaukties, kuras ir piešķirtas ar likumu, ņemot vērā profesijas raksturu.

Plašāka informācija pieejama vietnē http://www.notarios.pt/OrdemNotarios/pt.

Tiesas sekretāri (Conservadores)

Tiesas sekretāri ir amatpersonas, kuru pienākums ir reģistrēt un publicēt juridiskus aktus un faktus attiecībā uz nekustamo un kustamo īpašumu, kuru nepieciešams reģistrēt, saimniecisko darbību un notikumiem cilvēku dzīvē. Viņu pamata uzdevums ir juridiski pārbaudīt iepriekš minētos aktus un faktus, kā arī saistītos dokumentus un nodrošināt, lai dokumentos ietvertās tiesības atbilstīgi reģistrējamajiem faktiem būtu pareizi definētas un atbilstošas tiesību aktos noteiktajai reģistrācijas kārtībai; viņi arī ir atbildīgi par šīs informācijas publicēšanu un var nolemt, vai juridisko aktu vai faktu ievadīt reģistrā.

Atkarībā no jomas, kurā viņi pilda savus pienākumus, tiesas sekretāri var būt:

  • civilstāvokļa aktu reģistra sekretāri (conservadores do registo civil), kuru pienākumi saistīti ar tādu juridisku faktu un aktu noteikšanu un publicēšanu, kas saistīti ar fizisku personu dzīvi. Viņu pienākumos ietilpst tādu aktu reģistrēšana kā dzimšana, laulība, nāve, adopcija un maternitātes/paternitātes noteikšana un paziņošana, ar laulības šķiršanu un laulāto atšķiršanu pēc abpusējas piekrišanas saistīto lietu organizēšana, kā arī apliecību un reģistrēto dokumentu kopiju izsniegšana;
  • zemesgrāmatas sekretāri (conservadores do registo predial), kuri publicē zemes un nekustamā īpašuma juridisko statusu nolūkā nodrošināt juridisko noteiktību darījumos ar nekustamajiem īpašumiem;
  • transportlīdzekļu reģistra sekretāri (conservadores do registo de veículos), kuru pienākumi ir saistīti ar reģistrējamā kustamā īpašuma (mehāniskie transportlīdzekļi, kuģi un gaisa kuģi) tiesību publiskošanu un kuri publicē mehānisko transportlīdzekļu un piekabju juridisko statusu nolūkā nodrošināt darījumu juridisko noteiktību;
  • komercreģistra sekretāri (conservadores do registo commercial), kuri publicē juridisko statusu individuālajiem komersantiem, komercuzņēmumiem, saskaņā ar civiltiesībām izveidotām sabiedrībām ar komercsabiedrību statusu, individuāliem uzņēmumiem ar ierobežotu atbildību un citām juridiskām personām, kuras jāreģistrē komercreģistrā, lai nodrošinātu darījumu juridisko noteiktību.

Lai strādātu šajā profesijā, ir jābūt Portugāles universitātē iegūtam akadēmiskajam grādam tiesību zinātnē vai līdzvērtīgai akadēmiskai kvalifikācijai. Kandidātiem arī jānokārto zināšanu pārbaudījumi un jāpiedalās sešus mēnešus ilgos kvalifikācijas celšanas kursos par tematiem, kuri attiecas uz jurisprudenci un reģistrēšanu un kuri jāpārzina tiesas sekretāriem. Pēc tam ir jāiziet gadu ilga stažēšanās un jāpiedalās atklātā konkursā. Kandidātus vērtē katrā šā procesa posmā, un tos var atskaitīt, ja viņiem neizdodas nokārtot kādu no posmiem. Pēdējais posms ir atklāts konkurss, ko rīko Reģistru un notāru institūts (Instituto dos Registos e do Notariado).

Reģistru un notāru institūts atbild par reģistru nodaļu darbības vadīšanu, koordinēšanu, atbalstīšanu, izvērtēšanu un uzraudzību.

Plašāka informācija pieejama vietnē https://irn.justica.gov.pt/.

Tiesu amatpersonas (Oficiais de Justiça)

Tiesu amatpersonas ir tieslietu jomas amatpersonas (funcionário de justiça), kuras sniedz procesuālu palīdzību tiesām vai prokuratūrām. Taču tiesu amatpersonas ir arī IT speciālisti, administrācijas, tehniskais un atbalsta personāls un apkopes darbinieki.

Lai strādātu kā tiesu amatpersona, profesionālā darbība jāsāk vienā no zemākās pakāpes amatiem, t. i., kā sekretāra palīgam (escrivão auxiliar) tiesā vai juridiskā asistenta palīgam (técnico de justiça auxiliar) prokuratūrā. Uz šiem amatiem var pretendēt personas, kuras ir pabeigušas profesionālo apmācību un ir apstiprinātas atlases procedūrā.

Tiesu amatpersonu darbību reglamentē īpaši statūti (Estatuto dos Funcionários de Justiça), kā noteikts 1999. gada 26. augusta Dekrētlikumā Nr. 343/1999 (ar grozījumiem). Tām ir svarīga loma starptautiskajā tiesu iestāžu sadarbībā, jo sevišķi saistībā ar Eiropas direktīvu un regulu īstenošanu.

Tieslietu administrācijas ģenerāldirekcija (Direcção-Geral da Administração da Justiça) ir Tieslietu ministrijas struktūra, kas atbild par tiesu amatpersonu pieņemšanu darbā, vadību un administrēšanu.

Tiesu amatpersonu padome (Conselho de Oficiais de Justiça) ir struktūra, kas atbild par tiesu amatpersonu profesionālo nopelnu novērtēšanu, kā arī viņu disciplināratbildības piemērošanu.

Plašāka informācija pieejama vietnē https://dgaj.justica.gov.pt/.

Mediatori (Mediadores)

2013. gada 19. aprīļa Likuma Nr. 29/2013 2. panta b) punktā mediators ir definēts kā “objektīva un neatkarīga trešā persona, kurai nav pilnvaru noteikt mediācijā iesaistīto pušu turpmāko rīcību un kura pusēm palīdz nonākt pie galīgās vienošanās strīdīgajā jautājumā”. Minētais likums arī paredz Portugālē strādājošo mediatoru statusu un noteikumus par to iekļaušanu katra valsts mediācijas dienesta sarakstā; tas notiek ar atlases procedūru, kuru regulē 2010. gada 25. maija Īstenošanas rīkojums (Portaria) Nr. 282/2010.

Mediatoru darbs ir ļoti svarīgs, jo viņi pusēm palīdz nonākt pie vienošanās, un tas savukārt palīdz saglabāt un dažos gadījumos atjaunot sociālo saskaņu. Portugālē ir specializēti mediatori, kuri nodarbojas ar ģimenes un darba lietām un krimināllietām. Mediācijas jomā nedarbojas NVO, taču ir privātas apvienības, kuras sniedz mediācijas pakalpojumus un nodrošina mediatoru apmācību.

Mediatoriem nav sava valsts līmeņa ētikas kodeksa, taču iepriekš minētais Mediācijas likums ietver nodaļu par mediatoru tiesībām un pienākumiem un nosaka, ka mediatoriem arī jārīkojas saskaņā ar principiem, kurus nosaka Eiropas Mediatoru rīcības kodekss un kuri ir iekļauti viņu apmācībā.

Mediatoru rīcību pārrauga valsts mediācijas dienests, kurš ir sadalīts trīs daļās, kas strādā ar civillietām, darba tiesībām un krimināllietām. Katru valsts mediācijas dienesta daļu pārvalda publiskā sektora iestāde, un tas ir norādīts iestādes dibināšanas statūtos.

Portugālē mediatori neiegūst apmācību publiskā sektora struktūrā; viņus apmāca Tiesiskuma ģenerāldirekcijas (Direção Geral da Política de Justiça — DGPJ) sertificētas privātas struktūras saskaņā ar 2013. gada 27. novembra Īstenošanas rīkojumu Nr. 345/2013, īpašu uzmanību pievēršot kvalitātes sistēmas ievērošanai.

Valsts mediācijas pakalpojumus pārvalda DGPJ ar Alternatīvas strīdu izšķiršanas biroja (GRAL) palīdzību. Lai arī DGPJ nesniedz informāciju, kā atrast mediatoru, tā piedāvā mediatoru sarakstus, un mediatorus iekļauj šajos sarakstos pēc atlases procedūras, kura ir noteikta ar 2010. gada 25. maija Īstenošanas rīkojumu Nr. 282/2010 apstiprinātajos noteikumos.

Plašāka informācija pieejama vietnē http://www.dgpj.mj.pt/.

Tiesu administratori (Administradores Judiciais)

Tiesu administratori ir atbildīgi par tādu aktu uzraudzību un koordinēšanu, kuri ir daļa no īpašās palīdzības procedūras (processo especial de revitalização); viņi arī pārvalda vai likvidē maksātnespējīgā parādnieka mantu maksātnespējas procesā un veic visus pienākumus, kurus nosaka statūti vai tiesību akti. Atkarībā no procesa laikā veicamajiem uzdevumiem tiek iecelts pagaidu tiesu administrators, maksātnespējas administrators vai aizgādnis.

Tiesu administratora uzdevumi ir noteikti 2013. gada 26. februāra Likumā Nr. 22/2013.

Prasības tiesu administratoriem:

  1. atbilstošs augstskolas grāds un piemērota profesionālā pieredze;
  2. pabeigta tiesu administratoru sešu mēnešu stažēšanās;
  3. sekmīgi nokārtota uzņemšanas pārbaude, kas īpaši paredzēta stažēšanās laikā iegūto zināšanu novērtēšanai;
  4. neatrašanās situācijā, kas nav saderīga ar profesionālajiem pienākumiem;
  5. piemērotība profesijai.

Par tiesu administratoru uzņemšanas procedūru un to darba pārraudzību ir atbildīga Juristu palīgu komisija.

Plašāka informācija pieejama vietnē https://caaj.justica.gov.pt/.

Rūpnieciskā īpašuma aģenti (Agente Oficial da Propriedade Industrial)

Rūpnieciskā īpašuma aģenti ir rūpnieciskā īpašuma jomas speciālisti, pie kuriem fiziskas un juridiskas personas vēršas savu tiesību un interešu aizsardzībai šajā jomā.

Rūpnieciskā īpašuma aģenti saskaņā ar Valsts rūpnieciskā īpašuma institūta (Instituto Nacional da Propriedade Industrial) piešķirto kompetenci bez atsevišķa pilnvarojuma savu klientu vārdā var veikt darījumus rūpnieciskā īpašuma jomā.

Piekļuvi rūpnieciskā īpašuma aģenta profesijai reglamentē 1995. gada 24. janvāra Dekrētlikums Nr. 15/95 (ar grozījumiem) un 2013. gada 25. jūlija Īstenošanas rīkojums Nr. 239/2013.

Plašāka informācija pieejama vietnē https://inpi.justica.gov.pt/.

Organizācijas, kas sniedz juridiskos pakalpojumus pro bono (bez maksas)

Tieslietu ministrija sadarbībā ar Advokātu asociāciju un vietējām iestādēm nodrošina, ka visā Portugāles teritorijā darbojas Juridisko konsultāciju biroji (Gabinetes de Consulta Jurídica), kuros iedzīvotāji var bez maksas saņemt juridiskas konsultācijas, ko sniedz juridiskie speciālisti. Šo biroju saraksts un kontaktinformācija ir pieejami tiešsaistē, piemēram, Tiesiskuma ģenerāldirekcijas tīmekļa vietnē.

Lapa atjaunināta: 29/01/2024

Šīs lapas dažādās valodu versijas uztur attiecīgās dalībvalstis. Tulkojumu veic Eiropas Komisijas dienestā. Varbūtējās izmaiņas, ko oriģinālā ieviesušas kompetentās valsts iestādes, iespējams, nav atspoguļotas tulkojumos. Eiropas Komisija neuzņemas nekādas saistības un atbildību par datiem, ko satur šis dokuments, vai informāciju un datiem, uz kuriem šajā dokumentā ir atsauces. Lūdzam skatīt juridisko paziņojumu, lai iepazītos ar autortiesību noteikumiem, ko piemēro dalībvalstī, kas ir atbildīga par šo lapu.