Mantošana

Mantošanas tiesību normas dažādās dalībvalstīs ievērojami atšķiras (piemēram, attiecībā uz to, kas var mantot, kādas ir mantojuma daļas un neatņemamās daļas, kā pārvaldāma mantojuma masa, cik plaša ir mantinieku atbildība par parādiem utt.).

Vispārīga informācija

Nozīmīgs solis, lai atvieglotu pārrobežu mantošanu, bija jaunu Eiropas Savienības (ES) noteikumu pieņemšana 2012. gada 4. jūlijā, kuru mērķis ir atvieglot iedzīvotājiem juridisko jautājumu risināšanu saistībā ar starptautisku mantošanu. Šos jaunos noteikumus piemēros mantošanai, ja mantojuma atstājējs miris 2015. gada 17. augustā vai vēlāk.

Regula nodrošina, ka pārrobežu mantošanas lietas izskatīs saskaņoti viena iestāde, piemērojot vienas valsts tiesības. Parasti mantošanas lietās jurisdikcija būs tās dalībvalsts tiesām, kurā atradās mirušās personas pēdējā pastāvīgā dzīvesvieta, un tiks piemērotas attiecīgās dalībvalsts tiesības. Tomēr persona var izvēlēties, lai tās mantojumam tiktu piemērotas personas pilsonības valsts tiesības. Tas, ka pārrobežu mantošanas lietās viena iestāde piemēros vienas valsts tiesības, ļauj izvairīties no paralēlām tiesvedībām un savstarpēji pretrunīgiem tiesu nolēmumiem. Tas arī nodrošina to, ka vienā dalībvalstī pieņemts nolēmums tiek atzīts visā Savienībā un tam nav nepieciešama īpaša procedūra.

Ar regulu tiek ieviesta arī Eiropas mantošanas apliecība (ECS). Šo dokumentu, ko izsniedz iestāde, kura nodarbojas ar konkrēto mantošanas lietu, var izmantot mantinieki, legatāri, testamenta izpildītāji un mantojuma masas administratori, lai apliecinātu to statusu un viņi varētu īstenot savas tiesības un pilnvaras citās dalībvalstīs. Šādi izsniegtu mantošana apliecību atzīs visās dalībvalstīs un tam nebūs nepieciešama īpaša procedūra.

Komisija 2014. gada 9. decembrī pieņēma Īstenošanas regulu, ar ko izveido veidlapas, kuras izmantojamas saskaņā ar Mantošanas regulu:

Šeit varat tiešsaistē aizpildīt un PDF formātā ģenerēt V veidlapu (Eiropas mantošanas apliecību).

Dānija un Īrija nepiedalās šajā regulā. Tādējādi pārrobežu mantošanas lietām, ko skata iestādes šajās divu dalībvalstīs, arī turpmāk piemēros attiecīgās valsts noteikumus.

Jautājumi par tiesību aktiem saistībā ar mantojuma nodokli ir izslēgti no šīs regulas piemērošanas jomas.

Šajā tīmekļa vietnē atradīsiet informāciju par jaunajiem ES noteikumiem mantošanas jomā.

Noklikšķiniet uz attiecīgās valsts karodziņiem šajā lappusē, lai piekļūtu informatīvajām lapām par valsts mantojuma tiesībām un procedūrām katrā dalībvalstī. Informatīvās lapas sagatavoja Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkls civillietās un komerclietās (EJN-civillietas) sadarbībā ar ES Notāru padomi (CNUE).

ES Notāru padomes piedāvātā tīmekļa vietne Mantošana Eiropā var palīdzēt jums atrasts atbildes uz jautājumiem par mantošanu 22 dalībvalstīs.

Ja jūs vēlaties atrast notāru kādā no dalībvalstīm, jūs varat izmantot meklēšanas rīku Atrast notāru, ko nodrošina Eiropas Komisija sadarbībā ar iesaistīto notāru apvienībām.

Valstu noteikumi par testamentu reģistrēšanu ievērojami atšķiras. Dažās dalībvalstīs personai, kura taisa testamentu, ("testatoram") ir pienākums testamentu reģistrēt. Citās dalībvalstīs reģistrēšana tiek ieteikta vai attiecas vienīgi uz konkrētiem testamentu veidiem. Dažās dalībvalstīs nepastāv nekāds testamentu reģistrs.

Ja jums nepieciešams noskaidrot, kā reģistrēt testamentu kādā dalībvalstī un vai mirusi persona ir atstājusi testamentu, jūs varat apskatīt informācijas lapas ES iedzīvotājiem un praktizējošiem juristiem, ko sagatavojusi Eiropas testamentu reģistru tīkla asociācija (ENRWA) un kas ir pieejamas 3-4 valodās. Šajās informācijas lapās paskaidrots, kā reģistrēt testamentu katrā dalībvalstī, un sniegti ieteikumi par to, kā katrā dalībvalstī atrast informāciju par testamentiem.

Noderīgas saites

Mantošana – dalībvalstu paziņojumi un meklētājrīks, kas palīdz noteikt kompetento tiesu(-as)/iestādi(-es)

Pilsoņa rokasgrāmata: kā ES noteikumi vienkāršo starptautiskos mantojumus

EU-ADAPTEU Adapt ir IT rīks, kas paredzēts, lai palīdzētu tiesnešiem, notāriem un citiem praktizējošiem juristiem, kuri nodarbojas ar pārrobežu mantošanas lietām, atrast vistuvākās līdzvērtīgās in rem tiesības. Lietotājs rīkā var ievadīt i) mantošanai piemērojamos dalībvalsts tiesību aktus (“lex successionis”), ii) pastāvošās in rem tiesības saskaņā ar mantošanai piemērojamajiem dalībvalsts tiesību aktiem (“in rem tiesības”), un iii) tās dalībvalsts tiesību aktus, kurā atsaucas uz in rem tiesībām (“lex rei sitae”). Pēc tam rīks sniedz norādījumus un ieteikumus par atbilstošajām in rem tiesībām saskaņā ar tās dalībvalsts tiesību aktiem, kurā atsaucas uz šīm tiesībām.

Projekta “Attīstības tendences testamentu reģistru starpsavienojumu jomā“ rezultāti; projekts vērsts uz iespējām, kā pārrobežu mantošanas procedūras ar elektronisko līdzekļu palīdzību padarīt efektīvākas, un to vadīja Igaunijas Tieslietu ministrija un, savstarpēji sadarbojoties, īstenoja Eiropas testamentu reģistru tīkla asociācija, Eiropas Savienības Notāru padome, Igaunijas Notāru padome, Igaunijas Reģistru un informācijas sistēmu centrs, kā arī Eiropas Savienības dalībvalstis:

Lapa atjaunināta: 22/04/2024

Šo lapu uztur Eiropas Komisija. Informācija šajā tīmekļa vietnē nav uzskatāma par Eiropas Komisijas oficiālo nostāju. Komisija neuzņemas nekādu atbildību vai saistības attiecībā uz informāciju vai datiem, kas ietverti vai izmantoti šajā dokumentā. Autortiesību noteikumus Eiropas tīmekļa vietnēs lūdzu skatīt juridiskajā paziņojumā.