Informācija par tīklu

Dalībvalstu informācija par ETST (civillietās un komerclietās) kontaktpunktiem un darbību


Kas ir ETST (civillietās un komerclietās)?

Eiropas Savienības valstu tiesību sistēmu lielā dažādība, ko turklāt papildina jauni Savienības tiesību akti, ir radījusi nepieciešamību ar īpaša tīkla palīdzību sniegt atbalstu un informāciju iestādēm, kas izskata pārrobežu lietas. Šādas lietas var attiekties uz uzņēmējdarbības, patērētāju vai darba strīdiem, laulības šķiršanu, bērnu aizbildnību vai mantojuma jautājumiem. Tīklā apvienojušās tās valstu iestādes, kuras ir atbildīgas par atbalstu vietējām tiesām, un tas izveidots, lai atvieglotu tiesisko un juridisko sadarbību starp dalībvalstīm. ETST (civillietās un komerclietās) izveidoja Padome ar 2001. gada 28. maija Saite atveras jaunā logāLēmumu 2001/470/EK, un tas sāka darboties 2002. gada 1. decembrī. Šis juridiskais pamats tika grozīts 2009. gadā (Saite atveras jaunā logākonsolidētā versija ir pieejama šeit). ETST (civillietās un komerclietās) piedalās visas dalībvalstis, izņemot Dāniju.

Saite atveras jaunā logāAplūkojiet ETST infografiku!

ETST (civillietās un komerclietās) mērķi

Kopš tā pirmsākumiem ETST (civillietās un komerclietās) ir būtisks instruments, lai sniegtu atbalstu ES civiltiesību aktu īstenošanai ikdienas juridiskajā praksē. ETST (civillietās un komerclietās) atvieglo un atbalsta attiecības starp valstu tiesu iestādēm, izmantojot kontaktpunktus katrā dalībvalstī, un tādējādi sekmē pārrobežu lietu izskatīšanu. Šādas iestāžu sadarbības mērķis ir palīdzēt personām, kuras ir iesaistītas pārrobežu civillietās un komerclietās.

Kas ir ETST (civillietās un komerclietās) dalībnieki?

ETST ir vairāk nekā 500 dalībnieki, kas ietilpst piecās turpmāk minētajās kategorijās. Katrā dalībvalstī ir vismaz viens kontaktpunkts.

Tīklu veido:

  • dalībvalstu norīkotie kontaktpunkti;
  • struktūras un centrālās iestādes, kuras ir norādītas Savienības tiesību aktos, starptautisko tiesību instrumentos, kuru līgumslēdzējas puses ir dalībvalstis, vai dalībvalstu tiesību aktos, kas attiecas uz tiesu iestāžu sadarbību civillietās un komerclietās;
  • tiesneši koordinatori, kas ir atbildīgi par sadarbību civillietās un komerclietās;
  • citas tiesu vai pārvaldes iestādes, kas ir atbildīgas par tiesu iestāžu sadarbību civillietās un komerclietās un kuru dalība tīklā pēc dalībvalsts uzskata ir lietderīga;
  • to juridisko profesiju pārstāvju profesionālās apvienības, kas dalībvalstīs valsts līmenī tieši piedalās Savienības tiesību aktu un starptautisko tiesību instrumentu piemērošanā civillietu un komerclietu jomā.

Lai iegūtu sīkāku informāciju par konkrētu valsti, noklikšķiniet uz tās karodziņa.


Šo lapu uztur Eiropas Komisija. Informācija šajā tīmekļa vietnē nav uzskatāma par Eiropas Komisijas oficiālo nostāju. Komisija neuzņemas nekādu atbildību vai saistības attiecībā uz informāciju vai datiem, kas ietverti vai izmantoti šajā dokumentā. Autortiesību noteikumus Eiropas tīmekļa vietnēs lūdzu skatīt juridiskajā paziņojumā.

Lapa atjaunināta: 20/11/2019

Informācija par tīklu - Beļģija


Kontaktpunkti un tīkla Beļģijas dalībnieki

Beļģija ir norīkojusi divus kontaktpunktus. Viens no tiem ir Kasācijas tiesas (Cour de cassation) tiesnesis, kurš koordinē tīkla attiecības ar dalībniekiem no tiesnešu vidus, bet otrs ir Federālā valsts tieslietu dienesta (Service public fédéral Justice), konkrētāk — Starptautiskās tiesiskās sadarbības dienesta civillietās — ierēdnis.

Pašlaik Beļģijas tīklā ietilpst arī 15 tiesneši, kuri ir tīkla dalībnieki saskaņā ar Padomes Lēmuma 2001/470/EK 2. panta 1. punkta d) apakšpunktu. Katrai Apelācijas tiesas (cour d’appel) jurisdikcijai ir norīkoti trīs vai četri tiesneši, no kuriem katrs ir specializējies ģimenes tiesībās, komerctiesībās vai procesuālajās tiesībās. Šie tiesneši pārstāv dažādu līmeņu tiesas (Apelācijas tiesa, pirmās instances tiesas (tribunaux de première instance), komerctiesas (tribunaux de commerce) un miertiesas (justices de paix)).

Valsts Galveno tiesas sekretāru padomes (Conseil national des greffiers en chef) pārstāvis ir arī Beļģijas tīkla dalībnieks saskaņā ar iepriekš minētā lēmuma 2. panta 1. punkta d) apakšpunktu.

Beļģija saskaņā ar 2. panta 1. punkta e) apakšpunktu par tīkla dalībniekiem ir izraudzījusies arī četrus juridisko profesiju pārstāvjus: notāru pārstāvi, tiesu izpildītāju pārstāvi un divus advokātu asociāciju pārstāvjus (viens no tiem pārstāv franču un vācu valodā runājošās asociācijas, un viens pārstāv flāmu asociācijas).

Tiek nodrošināta arī koordinācija ar dažādām centrālajām iestādēm, kas norīkotas saskaņā ar vairākām regulām (Regulu (EK) Nr. 2201/2003, Regulu (EK) Nr. 4/2009, Regulu (EK) Nr. 1393/2001 u. c.).

Ir nodibināta saziņa arī ar Eiropas Patērētāju centra Beļģijas nodaļu.

Kā tīkls darbojas

Komunikācija pārsvarā notiek, izmantojot e-pastu. Informāciju, kas saņemta no Eiropas Komisijas, precīzāk, no Sekretariāta, tīkla dalībniekiem izplata kāds no kontaktpunktiem. Dalībnieki piedalās tīkla sanāksmēs atkarībā no aplūkojamā temata. Papildus reizi gadā tiek organizēta to Beļģijas tiesnešu tikšanās, kuri ir tīkla dalībnieki.

Dalībnieki tiek regulāri aicināti pēc iespējas plašāk izplatīt informāciju par jauniem tiesību aktiem vai izplatīt saviem kolēģiem aptaujas anketas. Eiropas Komisijas publicētie dokumenti un noderīgas interneta saites parasti tiek plaši izplatītas tiesām. Daži tīkla dalībnieki turklāt piedalās Eiropas tiesību aktiem veltītā informatīvā biļetena (Eur-alert!) publicēšanā.

Ir izveidota sadarbība arī ar Tiesnešu apmācības institūtu, kas tīkla kontaktpunktiem un dalībniekiem dod iespēju uzstāties institūta rīkotajos apmācības kursos, kuri ir veltīti jaunākajiem Eiropas tiesību aktiem un jo īpaši Eiropas un starptautiskās tiesiskās sadarbības mehānismiem civillietās un komerclietās.

Attiecībā uz to, kā būtu izskatāmi, piemēram, ar ārvalstu tiesību aktu saturu vai norisēm pārrobežu tiesvedībā saistīti konkrētie jautājumi, saziņa starp Beļģijas kontaktpunktu un Beļģijas tiesnesi, kas notiekošā tiesvedībā ir izmeklējis attiecīgo jautājumu, no vienas puses, un starp iesaistīto dalībvalstu kontaktpunktiem, no otras puses, pārsvarā notiek, izmantojot e-pastu.


Šīs lapas versiju savā valodā uztur attiecīgais Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla kontaktpunkts. Tulkojumu veic Eiropas Komisijas dienestā. Varbūtējās izmaiņas, ko oriģinālā ieviesušas kompetentās valsts iestādes, iespējams, nav atspoguļotas tulkojumos. Ne Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkls, ne Eiropas Komisija neuzņemas nekādu atbildību par šajā dokumentā ietverto vai minēto informāciju vai datiem. Lūdzam skatīt juridisko paziņojumu, lai iepazītos ar autortiesību noteikumiem, ko piemēro dalībvalstī, kas ir atbildīga par šo lapu.

Lapa atjaunināta: 18/02/2021

Informācija par tīklu - Bulgārija


Valsts tiesiskās sadarbības tīkls civillietās un komerclietās

Bulgārijas Republikas Valsts tiesiskās sadarbības tīkla civillietās un komerclietās (“valsts tīkls”) tiesiskais regulējums ir noteikts tā darbības noteikumos (Pravila za deynostta), kurus ar 2018. gada 13. marta lēmumu pieņēma Augstākā tieslietu padome (Vissh sadeben savet, VSS) un ar kuriem tika aizstāti ar 2014. gada 11. decembra lēmumu pieņemtie un ar 2015. gada 19. marta lēmumu grozītie noteikumi.

Valsts tīkla mērķis ir sniegt vajadzīgo palīdzību tiesu iestādēm, lai efektīvi sagatavotu, nosūtītu un izpildītu tiesiskās palīdzības pieprasījumus, vāktu un uzglabātu statistikas datus par starptautisko tiesisko sadarbību, ko īsteno Bulgārijas tiesas, kā arī sadarboties ar Eiropas tiesiskās sadarbības tīkla kontaktpunktiem un citām līdzīgām iestādēm.

Augstākās tieslietu padomes Tiesnešu palāta (Sadiyska kolegiya) ir atbildīga par valsts tīkla darbību, par tā iesaisti valsts un starptautiskajos projektos un par sadarbību ar visām valsts vai starptautiskajām iestādēm, organizācijām un struktūrām, kas darbojas starptautiskās tiesiskās palīdzības jomā. Augstākās tieslietu padomes Starptautisko attiecību un protokolu direkcija (Direktsiya Mezhdunarodna deynost i protokol) palīdz un koordinē informācijas apmaiņu starp tīkla dalībniekiem, valsts kontaktpunktiem un Tiesnešu palātu. Metodiskos norādījumus un valsts tīkla darbības koordināciju sniedz Tiesnešu palāta ar Novērtēšanas un konkurences komitejas starpniecību (Komisiya po atestiraneto i konkursite).

Papildinājums

Valsts tīkla dalībnieku pretendentiem jābūt rajona un apgabala tiesas vai apelācijas tiesas tiesnešiem un jāatbilst īpašiem kritērijiem attiecībā uz profesionālo reputāciju un morālo integritāti, svešvalodu prasmēm utt. Valsts tīkla tiesneši pēc konkursa tiek iecelti uz pieciem gadiem ar Augstākās tieslietu padomes Tiesnešu palātas lēmumu. Valsts tīkls ietver līdz pat septiņiem katras apelācijas tiesas apgabala tiesnešiem un līdz 15 Sofijas apelācijas tiesas apgabala tiesnešiem. Skaidri noteiktos gadījumos dalība tīklā tiek izbeigta ar pamatotu Augstākās tieslietu padomes Tiesnešu palātas lēmumu, ko ierosina Novērtēšanas un konkurences komiteja.

Kontaktpunkti

Augstākās tieslietu padomes Tiesnešu palāta, rīkojoties pēc Novērtēšanas un konkurences komitejas ierosinājuma, no tīkla dalībnieku vidus izraugās kontaktpunktus uz pieciem gadiem — vienu kontaktpunktu civillietās un vienu kontaktpunktu komerclietās.

Funkcijas

— Valsts tīkla dalībnieki palīdz valstu kontaktpunktiem, kas ir daļa no Eiropas tiesiskās sadarbības tīkla civillietās un komerclietās vai citiem starptautiskajiem tiesiskās sadarbības tīkliem, un valstu tiesnešiem īstenot starptautisko tiesisko sadarbību.

— Šīs palīdzības ietvaros valsts tīkla dalībniekiem ir pienākums informēt, konsultēt, ja nepieciešams, koordinēt un veikt citas darbības, lai veicinātu starptautisko tiesisko sadarbību saskaņā ar attiecīgo tiesu iestāžu piekritību Bulgārijā. Valsts tīkla dalībniekiem ir pienākums sniegt palīdzību, ja to pieprasa jebkurš valsts tiesnesis, prokurors, izmeklēšanas tiesnesis vai pilnvarots centrālās valsts iestādes pārstāvis saskaņā ar starptautiskajiem un Eiropas tiesību aktiem.

— Valsts tīkla dalībnieki veicina apmācību organizēšanu starptautiskās tiesiskās sadarbības jomā, kas notiek apgabalā, kurā viņi pilda savus pienākumus.

— Valsts tīkla dalībnieki palīdz tiesnešiem īstenot starptautisko tiesisko sadarbību attiecīgajā apelācijas tiesas apgabalā, par kuru viņi ir atbildīgi.

— Valsts tīkla dalībnieki veic pētījumus par Eiropas un valstu judikatūru un izmaiņām sadarbībā civillietās un komerclietās, kā arī popularizē un izplata šos pētījumus.

— Valsts tīkla dalībnieki sagatavo ceturkšņa darbības pārskatus attiecīgajam apelācijas tiesas apgabalam saistībā ar Kopienas un starptautisko tiesību aktu un starptautiskās tiesiskās sadarbības īstenošanu un nosūta šos paziņojumus atjauninātai un atjaunināšanas datubāzei ar VSS starpniecību, kā arī nodrošina valsts kontaktpunktiem to tiesas instrumentu elektronisko versiju civillietās un komerclietās, kurus attiecīgā apelācijas tiesas apgabala tiesas iesniedz, piemērojot ES tiesību aktus, lai varētu uzturēt vajadzīgo datubāzi.

— Tie veic arī papildu uzdevumus, ko noteikusi VSS Tiesnešu palāta, ja nepieciešams sniegt informāciju, veikt pētījumu, organizēt apmācību vai veikt citas darbības saistībā ar starptautisko tiesisko sadarbību.

— Valsts tīkla dalībnieki uztur atjauninātu datubāzi ar kontaktinformāciju (e-pasta adreses, citas sarakstes adreses, tālruņa numuri) un datubāzi ar Eiropas Cilvēktiesību tiesas un Eiropas Savienības Tiesas judikatūru, kas publicēta VSS tīmekļa vietnē sadaļā Tiesiskās sadarbības tīkls civillietās un komerclietās.

— Katrs valsts tīkla dalībnieks pilda savas funkcijas attiecīgajā apelācijas apgabalā.

— Valsts tīkla dalībnieki piedalās ikgadējā sanāksmē, kas notiek februārī un kurā tiek pieņemts tīkla darbības pārskats par iepriekšējo kalendāro gadu; darbības pārskatu sagatavo valsts kontaktpunkts, pamatojoties uz gada darbības pārskatiem, ko dalībnieki iesniedz līdz 15. janvārim.

— Pēc tam, kad dalībnieki ir apmeklējuši Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla civillietās un komerclietās kontaktpunktu periodiskās sanāksmes, viņi iesniedz ziņojumu Augstākās tieslietu padomes Tiesnešu palātai, ko publicē Augstākās tieslietu padomes tīmekļa vietnē, sadaļā Starptautiskā sadarbība, Eiropas tiesiskās sadarbības tīkls civillietās un komerclietās, lai nodrošinātu to darbības publicitāti.


Šīs lapas versiju savā valodā uztur attiecīgais Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla kontaktpunkts. Tulkojumu veic Eiropas Komisijas dienestā. Varbūtējās izmaiņas, ko oriģinālā ieviesušas kompetentās valsts iestādes, iespējams, nav atspoguļotas tulkojumos. Ne Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkls, ne Eiropas Komisija neuzņemas nekādu atbildību par šajā dokumentā ietverto vai minēto informāciju vai datiem. Lūdzam skatīt juridisko paziņojumu, lai iepazītos ar autortiesību noteikumiem, ko piemēro dalībvalstī, kas ir atbildīga par šo lapu.

Lapa atjaunināta: 10/02/2021

Informācija par tīklu - Čehija


Čehijas Republikā pašlaik ir seši Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla kontaktpunkti — pieci Čehijas Republikas Tieslietu ministrijā un viens Briselē (Pastāvīgā Čehijas Republikas pārstāvniecība ES).

Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla kontaktpunkti Čehijas Republikā sazinās ar kontaktpunktiem citās ES dalībvalstīs, un tie apstrādā pieprasījumus no tiesām un notāriem, kas meklē informāciju par citu valstu likumiem, kā arī atgādina par pieprasījumu apstrādi, it īpaši atbilstīgi Regulai (EK) Nr. 1206/2001 par pierādījumu iegūšanu un Regulai (EK) Nr. 1393/2007 par dokumenta izsniegšanu un citiem jautājumiem.

Pēc Padomes 2001. gada 28. maija Lēmuma Nr. 2001/470/EK, ar ko izveido Eiropas Tiesiskās sadarbības tīklu civillietās un komerclietās, Čehijas Republika 2004. gadā izveidoja Iekšējo tiesiskās sadarbības tīklu (turpmāk — „Tīkls”) sadarbībai civillietās un komerclietās, kurš ir atbildīgs par to, ka tiek nodrošināts Čehijas Republikas efektīvi iesaiste Eiropas Tiesiskās sadarbības tīklā civillietās un komerclietās.

Tīkla dalībnieki ir tiesneši, Čehijas Advokātu asociācijas pārstāvji, Čehijas Notāru kameras pārstāvji, Čehijas Tiesu izpildītāju kameras pārstāvji, Starptautiskās bērnu tiesiskās aizsardzības biroja pārstāvji, Eiropas Patērētāju centra pārstāvji, Kārļa Universitātes Juridiskās fakultātes pārstāvji un norīkotais Tieslietu ministrijas personāls.

Tīkla dalībnieki piedalās Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla pasākumos civillietās un komerclietās un pilda no tiem izrietošos uzdevumus, kā arī piedalās ES Padomes un Komisijas darba grupu un komiteju civillietās un komerclietās darbībā. Tīkla dalībnieki izsaka viedokļus par Eiropas Kopienu tiesību aktu projektiem un izsaka citus ieteikumus saistībā ar tiesu iestāžu sadarbību civillietās un komerclietās.

Šobrīd Tīklam ir aptuveni 130 dalībnieki. Tieslietu ministrija reizi gadā organizē visu Tīkla dalībnieku sanāksmes. Sanāksmes dienas kārtībā ietverti aktuālie temati, it īpaši saistībā ar Eiropas Tiesiskās sadarbības tīklu, Eiropas e-tiesiskuma portāla darbību un ES Tiesas judikatūru. Šādās sanāksmēs Tīkla dalībniekiem ir unikāla iespēja satikties klātienē un dalīties praktiskajā pieredzē par ES instrumentu piemērošanu.

Tīkla dalībniekiem tiek izsniegti apkopojumi un citas Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla ietvaros sagatavotās publikācijas.

Tīkla dalībnieki var neformāli sazināties ar e-pasta starpniecību. Tīklam ir pašam savs e-pasta adresātu (e-pasta adrešu) saraksts, kuru izmantojot, Tīkla dalībnieki var sūtīt jautājumus un dalīties pieredzē. Izmantojot šo saziņas kanālu, Tieslietu ministrija var ātri informēt Tīkla dalībniekus par jaunumiem ES tiesu iestāžu sadarbības jomā.


Šīs lapas versiju savā valodā uztur attiecīgais Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla kontaktpunkts. Tulkojumu veic Eiropas Komisijas dienestā. Varbūtējās izmaiņas, ko oriģinālā ieviesušas kompetentās valsts iestādes, iespējams, nav atspoguļotas tulkojumos. Ne Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkls, ne Eiropas Komisija neuzņemas nekādu atbildību par šajā dokumentā ietverto vai minēto informāciju vai datiem. Lūdzam skatīt juridisko paziņojumu, lai iepazītos ar autortiesību noteikumiem, ko piemēro dalībvalstī, kas ir atbildīga par šo lapu.

Lapa atjaunināta: 20/01/2020

Informācija par tīklu - Vācija


Tā kā Vācijai ir federatīva struktūra, papildus Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla (ETST) federālajam kontaktcentram arī katrā pavalstī ir savs kontaktcentrs. Federālais kontaktcentrs atrodas pie Federālā tieslietu biroja (Bundesamt für Justiz). Atkarībā no konkrētās pavalsts organizatoriskās struktūras pavalstu kontaktcentri atrodas vai nu tiesā (Bavārijā — Minhenes Augstākajā apgabaltiesā (Oberlandesgericht München), Brēmenē — Brēmenes apgabaltiesā (Landgericht Bremen), Hamburgā — Hamburgas Apgabaltiesā (Amtsgericht Hamburg), Hesenē — Frankfurtes pie Mainas Augstākajā apgabaltiesā (Oberlandesgericht Frankfurt am Main), Lejassaksijā — Celles Augstākajā apgabaltiesā (Oberlandesgericht Celle), Ziemeļreinā-Vestfālenē — Diseldorfas Augstākajā apgabaltiesā (Oberlandesgericht Düsseldorf) un Saksijā — Drēzdenes Augstākajā apgabaltiesā) (Oberlandesgericht Dresden), vai pavalsts Tieslietu ministrijā (Landesjustizministerium). Vācijā kopumā ir 17 ETST kontaktcentri. Papildus ienākošo un izejošo pieprasījumu apstrādei federālais kontaktcentrs atbild par valsts tīkla koordinēšanu un pasākumu, piemēram, Eiropas Tiesiskuma dienas un Vācijas ETST sanāksmju, organizēšanu.

Uzdevumus pavalstu kontaktcentri un federālais kontaktcentrs iekšēji sadala savā starpā. Federālais kontaktcentrs atbild uz jautājumiem par Vācijas civiltiesībām, komerctiesībām vai vispārīgiem jautājumiem par tiesu organizāciju. Savukārt pieprasījumus par konkrētu lietu apstrādā tās pavalsts kontaktcentrs, kurā lieta tiek izskatīta. Tomēr visiem Vācijas kontaktcentriem ir vienlīdzīgs statuss, kas nozīmē, ka ar jebkuru no 17 centriem var sazināties par visa veida pieprasījumiem, un atsevišķos gadījumos federālais kontaktcentrs var arī sniegt palīdzību saistībā ar konkrētām lietām. Šī iekšējā uzdevumu sadale garantē, ka pieprasījumu izskata piemērotākais kontaktcentrs.

Papildus kontaktcentriem Vācijā ir arī četri tiesneši koordinatori (Verbindungsrichter), kas darbojas jomās, uz kurām attiecas Regula (EK) Nr. 2201/2003 (Brisele IIa Regula). Tiesnešu pienākumi arī tiek iekšēji sadalīti pavalstu starpā. Ārējus pieprasījumus var adresēt jebkuram no četriem tiesnešiem koordinatoriem. Ja nepieciešams, pieprasījumu iesniegusī persona nekavējoties tiek nosūtīta pie piemērotākā tiesneša, pamatojoties uz iekšējo uzdevumu sadali, kā arī valodas prasmēm, konkrētajām kompetencēm un profesionālajām zināšanām saistībā ar konkrēto lietu.

Turklāt Vācijas sadarbības koordinators Francijas Tieslietu ministrijā atbild par Vācijas un Francijas savstarpējo juridisko palīdzību. Ja atsevišķos gadījumos rodas problēmas saistībā ar juridiskās palīdzības pieprasījumiem no Francijas vai ja ir jānosaka Francijas tiesību aktu būtība, papildus parastajam kanālam ar kontaktcentru starpniecību palīdzību var lūgt arī Vācijas sadarbības koordinatoram.

Saskaņā ar 2. panta 1. punkta e) apakšpunktu Padomes 2001. gada 28. maija Lēmumā 2001/470/EK, ar ko izveido Eiropas Tiesiskās sadarbības tīklu civillietās un komerclietās, kurš pēdējo reizi grozīts ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 18. jūnija Lēmumu Nr. 568/2009/EK, ar kuru groza Padomes 2001. gada 28. maija Lēmumu Nr. 2001/470/EK, ar ko izveido Eiropas Tiesiskās sadarbības tīklu civillietās un komerclietās, Vācija par ETST dalībniekiem iecēla Federālo advokātu asociāciju (Bundesrechtsanwaltskammer), Federālo notāru asociāciju (Bundesnotarkammer), Patentu pilnvaroto asociāciju (Patentanwaltskammer), Vācijas Juristu asociāciju (Deutscher Anwaltverein), Vācijas Tiesu izpildītāju federāciju (Deutscher Gerichtsvollzieher Bund e.V.) un 2014. gadā — Vācijas Tiesu varas amatpersonu federāciju (Bund Deutscher Rechtspfleger).

Citi ETST dalībnieki Vācijā ir centrālās struktūras, kas noteiktas Regulā (EK) Nr. 1393/2007 par tiesas un ārpustiesas dokumentu izsniegšanu dalībvalstīs civillietās vai komerclietās (Regula par dokumentu izsniegšanu) un Regulā (EK) Nr. 1206/2001 par sadarbību starp dalībvalstu tiesām pierādījumu iegūšanā civillietās un komerclietās (Regula par pierādījumu iegūšanu). Šīs centrālās struktūras un valsts tiesu administrācija nodrošina tiesām aktuālo informāciju par civiltiesisko juridisko palīdzību. Tās ievieš arī papildu pasākumus un palīdz tiesām iesniegt dokumentus un gūt pierādījumus lietās ar ārvalstu elementu. Turklāt arī centrālā iestāde saskaņā ar Padomes 2003. gada 27. novembra Regulu (EK) Nr. 2201/2003 par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi laulības lietās un lietās par vecāku atbildību (Brisele IIa regula) un centrālā iestāde saskaņā ar Padomes 2008. gada 18. decembra Regulu (EK) Nr. 4/2009 par jurisdikciju, piemērojamiem tiesību aktiem, nolēmumu atzīšanu un izpildi un sadarbību uzturēšanas saistību lietās (Uzturēšanas saistību regula) ir ETST dalībnieces.

Papildinformācija par ETST Vācijā un kontaktpersonu saraksts atrodams Federālās Tieslietu ministrijas (Bundesamt für Justiz) tīmekļa vietnē (Saite atveras jaunā logāhttp://www.bundesjustizamt.de/ejnzh).


Šīs lapas versiju savā valodā uztur attiecīgais Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla kontaktpunkts. Tulkojumu veic Eiropas Komisijas dienestā. Varbūtējās izmaiņas, ko oriģinālā ieviesušas kompetentās valsts iestādes, iespējams, nav atspoguļotas tulkojumos. Ne Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkls, ne Eiropas Komisija neuzņemas nekādu atbildību par šajā dokumentā ietverto vai minēto informāciju vai datiem. Lūdzam skatīt juridisko paziņojumu, lai iepazītos ar autortiesību noteikumiem, ko piemēro dalībvalstī, kas ir atbildīga par šo lapu.

Lapa atjaunināta: 11/01/2021

Informācija par tīklu - Igaunija


Valsts tīkla kontaktpunkti ir divi Tieslietu ministrijas Starptautiskās Tiesiskās sadarbības nodaļas padomnieki, viņi pilda arī centrālās institūcijas pārstāvju funkcijas. Galvenās kontaktpunktu funkcijas:

  • nodrošināt, lai vietējās tiesu iestādes saņemtu vispārīgu informāciju par Kopienas un starptautiskajiem instrumentiem, kas attiecas uz tiesu iestāžu sadarbību civillietās un komerclietās;
  • nodrošināt citiem kontaktpunktiem un iestādēm, kā arī vietējām tiesu iestādēm savā dalībvalstī visu informāciju, kas nepieciešama veiksmīgai tiesu iestāžu sadarbībai starp dalībvalstīm, lai palīdzētu tām sagatavot izpildāmus tiesu iestāžu sadarbības pieprasījumus un izveidot piemērotākos tiešos kontaktus;
  • nodrošināt jebkādu informāciju, lai atvieglotu to citas dalībvalsts tiesību piemērošanu, kas piemērojamas saskaņā ar Kopienas vai starptautisko instrumentu;
  • meklēt risinājumus problēmām, kas var rasties saistībā ar tiesu iestāžu sadarbības pieprasījumu;
  • veicināt sadarbību tiesu iestāžu sadarbības pieprasījumu apstrādē attiecīgajā dalībvalstī, īpaši, ja vairāki šīs dalībvalsts tiesu iestāžu pieprasījumi jāizpilda citā dalībvalstī;
  • izmantojot tīkla tīmekļa vietni, palīdzēt informēt sabiedrību par tiesu iestāžu sadarbību civillietās un komerclietās Eiropas Savienībā, par attiecīgajiem Kopienas un starptautiskajiem instrumentiem, kā arī dalībvalstu valsts tiesību aktiem ar īpašu norādi uz tiesu iestāžu pieejamību;
  • sadarboties tīkla sanāksmju organizēšanā un piedalīties tajās;
  • palīdzēt sagatavot un atjaunot sabiedrībai paredzēto informāciju;
  • nodrošināt sadarbību tīkla dalībnieku starpā valsts līmenī;
  • reizi divos gados sagatavot ziņojumu par dalībnieku darbībām, tostarp attiecīgos gadījumos labāko praksi tīklā, iesniedzot to tīkla dalībnieku sanāksmē, un pievērst īpašu uzmanību iespējamiem tīkla uzlabojumiem.

Tīkla tiesnesis koordinators ir Harju apgabaltiesas tiesnesis, kas arī pārstāv Igauniju Hāgas Starptautisko privāttiesību konferencē izveidotajā tiesnešu tīklā. Tiesneša koordinatora uzdevums ir konsultēt tiesas amatpersonas Eiropas Savienības civiltiesībās un komerctiesībās un dalīties ar tīkla dalībniekiem savā pieredzē attiecībā uz dažādu tiesību aktu piemērošanu.

2011. gadā, stājoties spēkā otrajam Lēmumam par Eiropas Tiesiskās sadarbības tīklu civillietās un komerclietās (turpmāk — “ETST-civil”), kas paplašināja tīkla darbību profesionālās asociācijās, tālāk minētās iestādes kļuva par Igaunijas ETST-civil dalībniecēm:

  • Igaunijas Bankrota lietu tiesu izpildītāju un pilnvaroto kamera, kas pārstāv bankrota lietu tiesu izpildītājus un pilnvarotos;
  • Igaunijas Juristu asociācija, kas pārstāv juristus un notārus.

Sanāksmēs Bankrota lietu tiesu izpildītāju un pilnvaroto kameru pārstāv dažādas arodinstitūcijas un profesionālās institūcijas, savukārt Igaunijas Juristu asociāciju parasti pārstāv tās direktors. Profesionālās asociācijas atbild par:

  • pieredzes un informācijas apmaiņu attiecībā uz efektīvu un praktisku Kopienas un starptautisko instrumentu piemērošanu;
  • sadarbību informācijas lapu sagatavošanā un atjaunošanā;
  • to dalību svarīgās sanāksmēs.

Atkarībā no apspriestās tēmas kontaktpunkts uz tīkla sanāksmēm pieaicina arī citu valstu speciālistus dalīties pieredzē. Piemēram, sanāksmes līdz ar tiesnesi koordinatoru ir apmeklējuši vairāki citi tiesneši, citu ministriju un Notāru asociācijas pārstāvji, Augstākās tiesas padomnieki, Patērētāju aizsardzības padomes pārstāvji, Tartu Universitātes mācībspēki u. c.


Šīs lapas versiju savā valodā uztur attiecīgais Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla kontaktpunkts. Tulkojumu veic Eiropas Komisijas dienestā. Varbūtējās izmaiņas, ko oriģinālā ieviesušas kompetentās valsts iestādes, iespējams, nav atspoguļotas tulkojumos. Ne Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkls, ne Eiropas Komisija neuzņemas nekādu atbildību par šajā dokumentā ietverto vai minēto informāciju vai datiem. Lūdzam skatīt juridisko paziņojumu, lai iepazītos ar autortiesību noteikumiem, ko piemēro dalībvalstī, kas ir atbildīga par šo lapu.

Lapa atjaunināta: 04/03/2020

Informācija par tīklu - Īrija


Kontaktpunkti

Ir divi Īrijas kontaktpunkti. Viens ir rajona tiesu un apgabaltiesu kontaktpunkts, un viens ir augstāko tiesu, t. i., Augstās tiesas, Apelācijas tiesas un Augstākās tiesas, kontaktpunkts. Kontaktpunkti cieši sadarbojas un kopīgi strādā ar tīklu saistītajos jautājumos. Īrijas kontaktpunktu mītne atrodas Tiesu dienesta (The Courts Service) ēkā Dublinā. Lai gan jurisdikcija katram kontaktpunktam ir atsevišķa, to darbs pārklājas, un katram no tiem ir sava atbildība par tīklu to direktorātos. Jautājumi, kas tiek saņemti ar Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla starpniecību, būtu jāpārsūta attiecīgajam kontaktpunktam, kas atbild par konkrēto jurisdikciju. Kontaktpunkti darbojas atsevišķos birojos, bet tie visi darbojas Īrijas Tiesu dienesta direktorātos Dublinā. Tīkla darbs ir apvienots ar citiem uzdevumiem. Tomēr kontaktpunkts var lūgt citu kolēģu palīdzību, kad runa ir par tīkla darbību. Kontaktpunkti pa e-pastu, telefonu un klātienes sanāksmēs Īrijā regulāri sazinās ar Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla locekļiem, tostarp centrālajām iestādēm, Augstākās un Augstās tiesas darbības direktoru un Tiesu dienesta reformu un attīstības direktoru [2. panta 1. punkta d) apakšpunktā paredzētie locekļi], kā arī Tieslietu un tiesu reformu ministrijas amatpersonām [2. panta 1. punkta d) apakšpunktā paredzētie locekļi]. Kontaktpunkti arī regulāri sazinās ar ieceltu tiesnesi par norisēm Eiropas Tiesiskās sadarbības tīklā.

Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla darbība Īrijā

Īrijā nav oficiāla valsts tīkla. Ir tādu cilvēku tīkls, kuri ir eksperti īpašās politikas jomās un pie kuriem kontaktpunkti var vērsties, lai saņemtu atbildes uz uzdotajiem jautājumiem.

Kontaktpunkti cieši sadarbojas ar citām personām, kuras ir tīkla ilggadējie locekļi Īrijā, tostarp ar vairākiem tiesnešiem, kuriem ir speciālas prasmes īpašās tiesību jomās vai kuri atbild par starptautisko sadarbību. Ar kontaktpunktiem var sazināties pa e-pastu. Kontaktpunkts nodrošina, ka pirms attiecīgajām tīkla sanāksmēm notiek apspriešanās ar attiecīgiem politikas, administratīviem vai tiesu ekspertiem un ka sanāksmju piezīmes un attiecīgi rīcības punkti tiek pienācīgi izplatīti.

Kontaktpunkts arī regulāri sazinās ar Tieslietu ministriju par politikas jautājumiem un centrālo iestādi par ģimenes uzturēšanas un pārrobežu jautājumiem.

Informācijas sniegšana

Eiropas Tiesiskās sadarbības tīklam Īrijā nav valsts tīmekļa vietnes. Informācija tiek sniegta ar Tiesu dienesta tīmekļa vietnes un citu dažādu Īrijas ministriju vietņu starpniecību. Kontaktpunkts sadarbojas ar citiem kontaktpunktiem un citām ministrijām, nodrošinot dažādus informācijas avotus Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla dalībvalstīm un Eiropas Tiesiskās sadarbības tīklam.


Šīs lapas versiju savā valodā uztur attiecīgais Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla kontaktpunkts. Tulkojumu veic Eiropas Komisijas dienestā. Varbūtējās izmaiņas, ko oriģinālā ieviesušas kompetentās valsts iestādes, iespējams, nav atspoguļotas tulkojumos. Ne Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkls, ne Eiropas Komisija neuzņemas nekādu atbildību par šajā dokumentā ietverto vai minēto informāciju vai datiem. Lūdzam skatīt juridisko paziņojumu, lai iepazītos ar autortiesību noteikumiem, ko piemēro dalībvalstī, kas ir atbildīga par šo lapu.

Lapa atjaunināta: 17/12/2020

Informācija par tīklu - Grieķija


Tīkla struktūra

Kontaktpunktu skaits. Ir izveidoti divdesmit divi kontaktpunkti. Deviņpadsmit no tiem ir tiesneši, kuri ir daļa no valsts tīkla, paralēli veicot savus pienākumus tiesā. Trīs ir amatpersonas no Tieslietu, pārredzamības un cilvēktiesību ministrijas un precīzāk — no Starptautiskās tiesiskās sadarbības civillietās un krimināllietās departamenta — kurš darbojas kā centrālā iestāde saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 2201/2003 par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi laulības lietās un lietās par vecāku atbildību (Brisele IIa) (kas papildina 1980. gada Hāgas Konvenciju par starptautiskās bērnu nolaupīšanas civiltiesiskajiem aspektiem), Padomes Regulu (EK) Nr. 4/2009 (uzturēšanas saistības) un Direktīvu Nr. 2002/8/EK (juridiskā palīdzība) un arī kā centrālā institūcija saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 1206/2001 (pierādījumu iegūšana) un Regulu (EK) Nr. 1393/2007 (tiesas un ārpustiesas civillietu vai komerclietu dokumentu izsniegšanu dalībvalstīs).

Valsts tīkls. Ir izveidots neformāls valsts tīkls ar centralizētu struktūru, kura galvenās sastāvdaļas ir centrālā iestāde, tiesneši no Atēnām un trīs juridisko profesiju pārstāvji (no juristu, tiesu izpildītāju un notāru asociācijām). Starptautiskās tiesiskās sadarbības civillietās un krimināllietās departaments ir atbildīgs par Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla (EJN) darba uzraudzību un valsts līmeņa kontaktpunktu darba koordinēšanu attiecībā uz Grieķijas pienākumiem EJN ietvaros un saturu, kas publicēts ES e-tiesiskuma portālā. Valsts tīkla kontaktpunkti dod ieguldījumu faktu lapu aizpildīšanā, Grieķijas oficiālo paziņojumu par ES tiesību aktu par tiesisko sadarbību civillietās un komerclietās atjaunināšanā, EJN vai citu ES institūciju izdoto aptaujas lapu aizpildīšanā un procesā, un atbilžu sniegšanas procesā uz citu kontaktpunktu vai ES iestāžu iesniegtiem jautājumiem galvenokārt par ES tiesību aktu īstenošanu Grieķijā.

Regulāri — parasti divas līdz četras reizes gadā — notiek sanāksmes, kuras koordinē Starptautiskās tiesiskās sadarbības civillietās un krimināllietās departaments. Sanāksmju mērķis ir viedokļu, pieredzes un informācijas apmaiņa. Darba grafiks galvenokārt ir koncentrēts uz tematiem, kas tiek apspriesti EJN sanāksmēs Eiropas līmenī, jautājumiem, kas var rasties, īstenojot ES tiesību aktus (regulas un direktīvas) valsts līmenī, un iepriekšminētajiem Grieķijas pienākumiem EJN un e-tiesiskuma portāla ietvaros.

Informācijas izplatīšana sabiedrībā

Tieslietu, pārredzamības un cilvēktiesību ministrijas tīmekļa vietnē ir norādīta īpaša atsauce uz EJN. Notiek darbs pie tīmekļa vietnes atjaunināšanas, lai varētu sniegt pilnīgu un skaidru aprakstu par EJN lomu un lietderību saistībā ar ES tiesību aktiem par tiesisko sadarbību civillietās un komerclietās.

Valsts līmenī informācija par ES tiesību aktiem civillietās un komerclietās tiek izplatīta, izdalot EJN drukātos materiālus un Atēnās un citās Grieķijas pilsētās organizējot seminārus un vienas dienas pasākumus par attīstības tendencēm Eiropas tiesību aktu tiesiskās sadarbības civillietās un komerclietās jomā un to ietekmi valsts līmenī (valsts tīkla dalībnieki dažkārt piedalās kā galvenie runātāji). Šie pasākumi notiek Tieslietu ministrijas, kā arī advokātu asociāciju aizgādnībā visā valstī, Valsts Tiesnešu skolā, Valsts Juridiskajā padomē, civiltiesību un komerctiesību asociācijās u. c.

Turklāt Eiropas Taisnīguma dienas vienas dienas pasākuma mērķis ir pievērst Eiropas praktizējošo juristu uzmanību un sākt dialogu par ES likumdošanas iniciatīvu progresu; pēdējos gadus šis pasākums ir noticis gandrīz katru gadu Tieslietu, pārredzamības un cilvēktiesību ministrijas aizgādnībā.


Šīs lapas versiju savā valodā uztur attiecīgais Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla kontaktpunkts. Tulkojumu veic Eiropas Komisijas dienestā. Varbūtējās izmaiņas, ko oriģinālā ieviesušas kompetentās valsts iestādes, iespējams, nav atspoguļotas tulkojumos. Ne Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkls, ne Eiropas Komisija neuzņemas nekādu atbildību par šajā dokumentā ietverto vai minēto informāciju vai datiem. Lūdzam skatīt juridisko paziņojumu, lai iepazītos ar autortiesību noteikumiem, ko piemēro dalībvalstī, kas ir atbildīga par šo lapu.

Lapa atjaunināta: 11/12/2017

Informācija par tīklu - Spānija

Lūdzu, ņemiet vērā, ka šai lapai nesen tika atjaunināta oriģinālvalodas spāņu versija. Mūsu tulkotāji pašlaik gatavo versiju valodā, kuru esat izvēlējies.
Jau ir pieejami tulkojumi šādās valodās: angļu.


Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla (ETST) darbība Spānijā

Spānijā saskaņā ar 33. pantu 2015. gada 7. jūlija Likumā Nr. 16/2015, ar ko regulē Spānijas pārstāvja statusu Eiropas Savienības Aģentūrā tiesu iestāžu sadarbībai krimināllietās (Eurojust), strīdus par jurisdikciju, kā arī jautājumus saistībā ar starptautiskajiem tiesiskās sadarbības tīkliem un Tieslietu ministrijas darbiniekiem, kuri norīkoti darbā ārvalstīs, Spānijas kontaktpersonu iecelšana darbā starptautiskajos tiesiskās sadarbības tīklos un to atbrīvošana saskaņā ar noteikumiem par minēto tīklu izveidi ir Tieslietu ministrijas kompetencē.

Kontaktpersonu izraugās no tādu personu vidus, kurām ir apliecināta pieredze starptautiskās tiesiskās sadarbības jomā un attiecīgi labas angļu vai franču valodas zināšanas, un šāda persona pārstāv vismaz kādu no tiesu iestādēm, prokuratūru (Ministerio Fiscal) vai Tieslietu ministriju. Šai sakarā Tiesu ģenerālpadome (Consejo General del Poder Judicial) un ģenerālprokurors (Fiscal General del Estado) tieslietu ministram ierosina iecelt un atbrīvot attiecīgo iestāžu kontaktpersonas. Kontaktpersonas statuss tiek zaudēts, tiklīdz attiecīgā persona pārtrauc darbu iestādē, kas ierosinājusi to iecelt par kontaktpersonu. Par šādiem gadījumiem jāinformē Tieslietu ministrija, kas informē tīkla Sekretariātu.

Spānijas kontaktpersonas starptautiskajos tiesiskās sadarbības tīklos ir aktīvi starpnieki, kuru uzdevums ir veicināt sadarbību dažādu valstu tiesu iestāžu starpā. Kontaktpersonas ir atvērtas saziņai ar attiecīgajām Spānijas iestādēm, kā arī ar citām kontaktpersonām un sniedz tām juridisku un praktisku informāciju, kas nepieciešama, lai uzlabotu tiesu iestāžu sadarbību. Spānijas kontaktpersonām ir pienākums katru gadu iestādēm, kurām tās ir piederīgas, iesniegt statistikas datus par savu darbību.

Kontaktpersonas

Spānijā tīkla kontaktpersonas ir Tieslietu ministrijā, Tiesu ģenerālpadomē un Ģenerālprokuratūrā (Fiscalía General del Estado). Patlaban ir ieceltas astoņas kontaktpersonas:

  • 6 kontaktpersonas ir iecēlusi Tieslietu ministrija — 2 personas Starptautiskās tiesiskās sadarbības direktorātā (Subdirección General de Cooperación Jurídica Internacional) un 4 tiesas sekretārus (Letrados de la Administración de la Justicia);
  • 1 kontaktpersonu ir iecēlusi Tiesu ģenerālpadome;
  • 1 kontaktpersonu ir iecēlusi Ģenerālprokuratūra.

Centrālā iestāde

Spānijā centrālā iestāde starptautiskai tiesiskajai sadarbībai civillietās un komerclietās ir Tieslietu ministrijas Starptautiskās tiesiskās sadarbības, attiecību ar reliģiskām grupām un cilvēktiesību ģenerāldirektorāts (Dirección General de Cooperación Jurídica Internacional, Relaciones con las Confesiones y Derechos Humanos).

Tiesneši koordinatori

Spānijā jau ir spēkā tiesību normas, kas paredz, ka Eiropas Savienības dalībvalstīs norīkoti prominenti tiesneši koordinatori kļūst par Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla kontaktpersonām un veic kontaktpersonas funkcijas saskaņā ar 2015. gada 7. jūlija Likuma Nr. 16/2015 34. pantu. Kontaktpersonas statuss tiek zaudēts, ja tiek zaudēts tiesneša koordinatora statuss. Spānija ir iecēlusi tiesnešus koordinatorus šādās valstīs: Francijā, Itālijā un Apvienotajā Karalistē.

Citas tiesu vai administratīvās iestādes, kas ir atbildīgas par tiesiskās sadarbības īstenošanu

Spānijā ir izveidoti turpmāk minētie valsts mehānismi, ar ko tiek īstenota atbildība par starptautisko tiesisko sadarbību.

  • Spānijas tiesu iestāžu tīkls starptautiskās tiesiskās sadarbības īstenošanai (Red Española de Cooperación Judicial Internacional, REJUE) veic darbību Tiesu ģenerālpadomes pakļautībā, un tā mērķis ir sniegt atbalstu Spānijas tiesu iestādēm, kuras to lūdz, saistībā ar tiesiskās sadarbības pieprasījumiem, ko tās izdevušas vai saņēmušas, veicot tiesiskās darbības, kā arī sniegt atbalstu citiem tiesiskās sadarbības tīklu locekļiem. Spānijas tiesu iestāžu tīkla starptautiskās tiesiskās sadarbības īstenošanai dalībnieki var būt arī Eiropas tiesiskās sadarbības tīklu dalībnieki. Tādējādi Spānijas tiesneši, kas ir iesaistījušies Spānijas tiesu iestāžu tīklā starptautiskās tiesiskās sadarbības īstenošanai (Civillietu daļa), ir arī Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla civillietās un komerclietās dalībnieki un, veicot savus pienākumus, sekmē saziņu ar saviem kolēģiem citās valstīs tīkla ietvaros.
  • Starptautiskais Prokuroru tiesiskās sadarbības tīkls (Red de Fiscales de Cooperación Jurídica Internacional) tika izveidots 2002. gadā, lai katrai ģenerālprokuratūrai sniegtu atbalstu starptautiskās tiesiskās sadarbības jomā.
  • Prokurori, kas iesaistījušies šajā tīklā, ir eksperti starptautiskās sadarbības jomā un palīdz ātri un efektīvi sniegt, virzīt un nodrošināt starptautisko tiesisko palīdzību.
  • Tiesu sekretāru tīkls (Red de Letrados de la Administración de Justicia, RECILAJ) ir valsts līmeņa koordinēšanas struktūra, ko 2010. gadā izveidoja Tieslietu ministrija. Tīklu veido tiesu sekretāri, kuri specializējas starptautiskās tiesiskās sadarbības jomā, un tie palīdz dažādu tiesu iestāžu (Oficinas Judiciales) darbiniekiem risināt pieprasījumus un jautājumus, kas saistīti ar starptautisko tiesisko sadarbību.

Profesionālās apvienības

Spānijā darbojas šādas profesionālās apvienības, kas pārstāv tieslietu speciālistus, kuri tieši veicina Savienības un starptautisko tiesību aktu piemērošanu saistībā ar tiesisko sadarbību civillietās un komerclietās:

  • Notāru ģenerālpadome (Consejo General del Notariado);
  • Spānijas Advokātu ģenerālpadome (Consejo General de la Abogacía Española);
  • Spānijas Īpašumu un komercreģistra reģistratoru apvienība (Colegio de Registradores de la Propiedad y Mercantiles de España);
  • Spānijas Juridisko pārstāvju ģenerālpadome (Consejo General de Procuradores de España).

Informācija par tīklu

Spānijas Tieslietu ministrija, kas sniedz informāciju par starptautisko tiesisko sadarbību un starptautisko tiesisko palīdzību, savā tīmekļa vietnē ir norādījusi saiti uz Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla civillietās un komerclietās tīmekļa vietni — sk. šeit: Saite atveras jaunā logāhttp://www.mjusticia.gob.es/cs/Satellite/Portal/es/area-internacional/cooperacion-juridica/auxilio-judicial-internacional.

Spānijas Tiesu ģenerālpadome savā tīmekļa vietnē sniedz informāciju par Eiropas Tiesiskās sadarbības tīklu civillietās un komerclietās — sk. šeit: Saite atveras jaunā logāhttp://www.poderjudicial.es/cgpj/es/Temas/Redes-Judiciales/Otras-redes-judiciales/Red-Judicial-Europea-Civil-y-Mercantil/; ir norādītas arī saites uz Eiropas Tiesu atlantu (civillietas un komerclietas), kā arī uz Eiropas e-tiesiskuma portālu.

Ģenerālprokuratūra savā tīmekļa vietnē sniedz informāciju par Eiropas Tiesiskās sadarbības tīklu civillietās un komerclietās — sk. šeit: Saite atveras jaunā logāhttps://www.fiscal.es/fiscal/publico/ciudadano/fiscal_especialista/cooperacion_internacional/enlaces/!ut/p/a1/04_Sj9CPykssy0xPLMnMz0vMAfGjzOI9HT0cDT2DDbzcfSzcDBzdPYOdTD08jE28jYAKIoEKDHAARwN8-oNdYfpxKLAIMiHOfjwWENAfrh-FTwnYBWAF-LyIzwR_PzP9gtzQ0AiDTE8AQ426Eg!!/dl5/d5/L2dJQSEvUUt3QS80SmlFL1o2X0lBSEExSVMwSkdMOEYwQUdJU0I1SEgzSzky/.


Šīs lapas versiju savā valodā uztur attiecīgais Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla kontaktpunkts. Tulkojumu veic Eiropas Komisijas dienestā. Varbūtējās izmaiņas, ko oriģinālā ieviesušas kompetentās valsts iestādes, iespējams, nav atspoguļotas tulkojumos. Ne Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkls, ne Eiropas Komisija neuzņemas nekādu atbildību par šajā dokumentā ietverto vai minēto informāciju vai datiem. Lūdzam skatīt juridisko paziņojumu, lai iepazītos ar autortiesību noteikumiem, ko piemēro dalībvalstī, kas ir atbildīga par šo lapu.

Lapa atjaunināta: 19/12/2019

Informācija par tīklu - Francija


Francijā tiesneši, juristi (avocats), notāri un tiesu izpildītāji (huissiers de justice) ir daļa no Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla civillietās un komerclietās. Tomēr tīkls ir atvērts visu juridisko profesiju pārstāvjiem, kam par to ir interese, it īpaši, ja tie piedalās Eiropas Savienības tiesību īstenošanā civillietās un komerclietās (tiesas ierēdņi (greffiers), galvenie ierēdņi, tiesneši un ierēdņi komerctiesās).

Valsts kontaktpunkts ir tiesnesis, kam ir pieredze tiesā un darbā Tieslietu ministrijas Civillietu nodaļā. Viņš/viņa ir daļa no Eiropas tieslietu, starptautisko privāttiesību un civiltiesību biroja — tā ir arī centrālā iestāde daudzu starptautisku sadarbības līgumu civillietās un komerclietās piemērošanas jautājumos.

Katrā apelācijas tiesā un kasācijas tiesā tiek izraudzīts ziņojošais tiesnesis (jeb vietējais kontaktpunkts). Viņa/viņas loma ir atvieglot tīkla norādīto sadarbības grūtību risināšanu vietējā mērogā un nodrošināt tiesu iestādēm informāciju par civiltiesiskās sadarbības instrumentu darbību un par ES tieslietām kopumā. Ziņojošie tiesneši apelācijas tiesās un kasācijas tiesā var arī informēt valsts kontaktpunktu par grūtībām, piemērojot Eiropas tiesību aktus. Pēc tam valsts kontaktpunkts šo informāciju nodod tālāk.

Tiesu izpildītājus (huissiers de justice) pārstāv Valsts tiesu varas amatpersonu kamera.

Juristus (avocats) pārstāv Francijas Advokātu asociācijas delegācija (Valsts advokātu asociācijas padomes delegācija Briselē).

Notārus (notaires) pārstāv Valsts Notāru kamera.

Francijas koordinācijas tiesneši, kas strādā Eiropas Savienības valstīs, arī ir daļa no tīkla, tāpat kā centrālās iestādes, kas ir norīkotas līgumu piemērošanai attiecībā uz sadarbību civillietās un komerclietās.

Reizi gadā, datumā tuvu Eiropas Tiesiskuma dienai, visi Francijas tīkla dalībnieki sapulcējas Parīzē, lai pārskatītu tīkla darbību un apspriestu notikumus ES tiesībās un to īstenošanu civillietās un komerclietās.


Šīs lapas versiju savā valodā uztur attiecīgais Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla kontaktpunkts. Tulkojumu veic Eiropas Komisijas dienestā. Varbūtējās izmaiņas, ko oriģinālā ieviesušas kompetentās valsts iestādes, iespējams, nav atspoguļotas tulkojumos. Ne Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkls, ne Eiropas Komisija neuzņemas nekādu atbildību par šajā dokumentā ietverto vai minēto informāciju vai datiem. Lūdzam skatīt juridisko paziņojumu, lai iepazītos ar autortiesību noteikumiem, ko piemēro dalībvalstī, kas ir atbildīga par šo lapu.

Lapa atjaunināta: 08/08/2017

Informācija par tīklu - Horvātija


Horvātijas Republikā atrodas divi kontaktpunkti, kas darbojas saskaņā ar Eiropas Tiesiskās sadarbības tīklu civillietās un komerclietās.

Kontaktpunkti ir izveidoti Starptautiskās tiesiskās sadarbības un Eiropas lietu direktorātā un Horvātijas Republikas Tieslietu ministrijas Starptautiskās tiesiskās palīdzības un tiesiskās sadarbības civillietās departamentā.

Minētajā departamentā kontaktpunktu darbībā palīdz vairāki ierēdņi, tādējādi darbu saskaņā ar Eiropas Tiesiskās sadarbības tīklu civillietās un komerclietās (EJN) faktiski veic Starptautiskās tiesiskās palīdzības un tiesiskās sadarbības civillietās departamenta ierēdņu darba grupa, līdztekus pildot citus darba pienākumus departamentā.

Lai arī Horvātijas Republikā nav oficiāla valsts mēroga sadarbības tīkla, kontaktpunkti sadarbojas ar tiesnešiem un citiem Tieslietu ministrijas ekspertiem, un citām kompetentām iestādēm, jurisprudences profesoriem, notāriem un citiem ekspertiem un praktizējošiem juristiem dažādās jurisprudences jomās. Sociālās politikas un jauniešu lietu ministrija arī ir iesaistīta tīkla darbībā un aktīvi piedalās Eiropas Komisijas organizētajās tīkla sanāksmēs kā centrālā iestāde dažās regulējuma jomās. Tīkls ir atvērts visiem praktizējošajiem juristiem, kuri vēlas un ir ieinteresēti piedalīties Eiropas tiesību aktu ieviešanā Horvātijas Republikā.

Saziņa Horvātijas Republikā notiek pa e-pastu un tālruni, un sanāksmes notiek pēc nepieciešamības.

Saziņa ar kontaktpunktiem citās dalībvalstīs notiek pa e-pastu, un kontaktpunkti un citi tīkla dalībnieki regulāri piedalās EJN sanāksmēs, kuras organizē Eiropas Komisija.

Tā kā Tieslietu ministrija atsevišķās regulējuma jomās ir centrālā iestāde, kontaktpunkti veic centrālās iestādes darbības, ievāc ziņas un atbild uz citu dalībvalstu kontaktpunktu pieprasījumiem (sadarbojoties ar tiesnešiem, citiem praktizējošiem juristiem un ekspertiem pēc nepieciešamības), nosūta pieprasītos datus Komisijai un veic darbības, kas ir nepieciešamas, lai publicētu informāciju Eiropas Komisijas attiecīgajos portālos. Kontaktpunkti izplata Eiropas Komisijas publikācijas tiesām, pilsoņiem un citām mērķgrupām un darbojas tā, lai palielinātu tīkla redzamību.

Kontakti: EJNcontact@pravosudje.hr


Šīs lapas versiju savā valodā uztur attiecīgais Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla kontaktpunkts. Tulkojumu veic Eiropas Komisijas dienestā. Varbūtējās izmaiņas, ko oriģinālā ieviesušas kompetentās valsts iestādes, iespējams, nav atspoguļotas tulkojumos. Ne Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkls, ne Eiropas Komisija neuzņemas nekādu atbildību par šajā dokumentā ietverto vai minēto informāciju vai datiem. Lūdzam skatīt juridisko paziņojumu, lai iepazītos ar autortiesību noteikumiem, ko piemēro dalībvalstī, kas ir atbildīga par šo lapu.

Lapa atjaunināta: 05/11/2018

Informācija par tīklu - Itālija


Itālijas Tiesiskās sadarbības tīkls ir izveidots Itālijas Tieslietu ministrijā – Starptautiskās tiesiskās sadarbības birojā – Starptautisko attiecību un tiesiskās sadarbības ģenerāldirektorāta Tiesu jautājumu departamentā

Ir seši kontaktpunkti.

Koordinējošais kontaktpunkts ir kvalificēts tiesnesis.

Kontaktpunkti pastāvīgi uztur kontaktus ar citiem tīkla dalībniekiem, ar kuriem tie sastrādājas sadarbības pieprasījumu apstrādē vai e-tiesiskuma portālā publicējamu praktisko informācijas lapu sagatavošanā.

Citi dalībnieki Itālijas tīklā ir:

- Juvenālās justīcijas un kopienas tiesvedības departaments (Dipartimento per la giustizia minorile e di comunità)

- Automatizēto informācijas sistēmu ģenerāldirektorāts (Direzione generale per i sistemi informativi automatizzati, e-tiesiskuma portāla kontaktpunkts)

- tiesas dokumentu izsniegšanas centrālā iestāde

- Nacionālā Advokātu padome (Consiglio Nationale Forense) un

- Itālijas Notāru padome (Consiglio Italiano del Notariato).

Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla kontaktpunkti ir saistīti arī ar šādām struktūrām:

- Tieslietu koledža (Scuola Superiore della Magistratura)

- Eiropas Patērētāju centru tīkla (ECC-Net) Itālijas filiāle

- Iekšējā tirgus informācijas sistēmas struktūra Itālijā un

- Pjetro Franzina (Pietro Franzina), starptautisko privāttiesību profesors Ferrāras Universitātē, kontaktpunktus konsultējošais eksperts.

Parasti Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla Itālijas pārstāvji tiekas reizi gadā.

Kontaktpunkti palīdz tiesu iestādēm un tiesnešiem, kuri risina pārrobežu jautājumus

Visas Komisijas nosūtītās publikācijas (brošūras, informācijas kopsavilkumi u. c.) tiek izplatītas tiesu iestādēm, tiesnešiem un saistītajām personām

Dažkārt kontaktpunkti uzņem citu dalībvalstu delegācijas, kuras apmeklē Itāliju tiesiskās apmācības ietvaros.

Tīkls ir minēts Tieslietu ministrijas tīmekļa vietnē: Saite atveras jaunā logāhttps://www.giustizia.it/giustizia/it/mg_2_1_2_1.wp?previsiousPage=mg_14_7

Saraksts ar iestādēm, kuras ir atbildīgas par noteikumiem, kas ir visbūtiskākie tiesu iestāžu sadarbībai civillietās un komerclietās:

- Padomes 2001. gada 28. maija Regula (EK) Nr. 1206/2001;

- Direktīva 8/2003 par juridisko palīdzību

Abos gadījumos centrālā iestāde Itālijā ir:

Tieslietu ministrija (Ministero della Giustizia)

Tieslietu departaments (Dipartimento Affari di Giustizia)

Starptautisko attiecību un tiesiskās sadarbības ģenerāldirektorāta - I birojs, Starptautiskā tiesiskā sadarbība (Direzione Generale degli Affari internazionali e della Cooperazione Giudiziaria – Ufficio I (Cooperazione Giudiziaria Internazionale)),

Via Arenula 70,

00186 Roma

Tālrunis: +39 06 68852480 +39 06 68852517

Fakss: +39 06 68897529

E-pasts: Saite atveras jaunā logāufficio2.dgcivile.dag@giustizia.it

- Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 13. novembra Regula (EK) Nr. 1393/2007 par dokumentu izsniegšanu

Centrālā iestāde Itālijā ir:

Tiesu izpildītāju birojs Romas Apelācijas tiesā (Ufficio Unico degli Ufficiali Giudiziari presso la Corte d’Appello di Roma)

Viale Giulio Cesare, 52,

00192 Roma

Tālrunis: +39 06 328361

Fakss: +39 06 328367933

- Padomes 2003. gada 27. novembra Regula (EK) Nr. 2201/2003 (“Brisele IIa”)

- Padomes 2008. gada 18. decembra Regula (EK) Nr. 4/2009 (uzturēšanas saistības)

Centrālā iestāde Itālijā ir:

Tieslietu ministrija (Ministero della Giustizia)

- Juvenālās justīcijas un kopienas tiesvedības departaments (Dipartimento per la giustizia minorile e di comunità)

Via Damiano Chiesa, 24,

00136 Roma

Tālrunis: +39 06 68188 535/331/326

Fakss: +39 06 68808085

E-pasts: Saite atveras jaunā logāautoritacentrali.dgmc@giustizia.it


Šīs lapas versiju savā valodā uztur attiecīgais Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla kontaktpunkts. Tulkojumu veic Eiropas Komisijas dienestā. Varbūtējās izmaiņas, ko oriģinālā ieviesušas kompetentās valsts iestādes, iespējams, nav atspoguļotas tulkojumos. Ne Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkls, ne Eiropas Komisija neuzņemas nekādu atbildību par šajā dokumentā ietverto vai minēto informāciju vai datiem. Lūdzam skatīt juridisko paziņojumu, lai iepazītos ar autortiesību noteikumiem, ko piemēro dalībvalstī, kas ir atbildīga par šo lapu.

Lapa atjaunināta: 20/01/2021

Informācija par tīklu - Kipra


Kiprā tīkla darbība tiek organizēta, norīkojot valsts kontaktpunktus (VKP). Pašlaik ir seši (6) VKP — viens tiesnesis, divi Kipras Republikas Juristu biroja juristi, divi Tieslietu un sabiedriskās kārtības ministrijas ierēdņi (viens jurists un viens administratīvais darbinieks) un viens Kipras Advokātu asociācijas loceklis.

Tieslietu un sabiedriskās kārtības ministrijas VKP atbild par visu sešu VKP koordinēšanu. Kad tiek saņemts jautājums vai informācijas pieprasījums no tīkla vai pieprasījums no citas dalībvalsts valsts kontaktpunktiem, Tieslietu un sabiedriskās kārtības ministrijas VKP nodrošina, ka pieprasījums tiek pārsūtīts pārējiem VKP un apspriests ar tiem, lai izlemtu, kuru Kipras iestādi vai aģentūru iecelt prasības izskatīšanai vai prasītās informācijas sniegšanai.


Šīs lapas versiju savā valodā uztur attiecīgais Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla kontaktpunkts. Tulkojumu veic Eiropas Komisijas dienestā. Varbūtējās izmaiņas, ko oriģinālā ieviesušas kompetentās valsts iestādes, iespējams, nav atspoguļotas tulkojumos. Ne Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkls, ne Eiropas Komisija neuzņemas nekādu atbildību par šajā dokumentā ietverto vai minēto informāciju vai datiem. Lūdzam skatīt juridisko paziņojumu, lai iepazītos ar autortiesību noteikumiem, ko piemēro dalībvalstī, kas ir atbildīga par šo lapu.

Lapa atjaunināta: 15/06/2020

Informācija par tīklu - Latvija


Valsts tīkla kontaktpunkti ir Tieslietu ministrijas Starptautiskās Starptautiskās sadarbības departamenta direktors un Starptautiskās sadarbības departamenta jurists, kuri pilda arī centrālās institūcijas pārstāvja funkcijas. Galvenās kontaktpunktu funkcijas:

- nodrošināt, lai vietējās tiesu iestādes saņemtu vispārīgu informāciju par Kopienas un starptautiskajiem instrumentiem, kas attiecas uz tiesu iestāžu sadarbību civillietās un komerclietās, kā arī nodrošināt informāciju, kas nepieciešama veiksmīgai tiesu iestāžu sadarbībai starp dalībvalstīm, lai palīdzētu tām sagatavot izpildāmus tiesu iestāžu tiesiskās palīdzības lūgumus;

- meklēt risinājumus problēmām, kas var rasties saistībā ar tiesu iestāžu sadarbības pieprasījumu;

- izmantojot tīkla tīmekļa vietni, palīdzēt informēt sabiedrību par tiesu iestāžu sadarbību civillietās un komerclietās Eiropas Savienībā, par attiecīgajiem Kopienas un starptautiskajiem instrumentiem;

- sadarboties tīkla sanāksmju organizēšanā un piedalīties tajās;

- palīdzēt sagatavot un atjaunot sabiedrībai paredzēto informāciju;

- nodrošināt sadarbību tīkla dalībnieku starpā valsts līmenī.

Atkarībā no apspriestās tēmas kontaktpunkts uz tīkla sanāksmēm pieaicina arī citu iestāžu speciālistus dalīties pieredzē. Piemēram, sanāksmes līdz ar kontaktpunktu ir apmeklējuši vairāki tiesneši, Tieslietu ministrijas dažādu nozaru pārstāvji, notāri, sertificēti mediatori, Uzturlīdzekļu garantijas fonda administrācijas pārstāvji, Tiesu izpildītāju padomes pārstāvji, kā arī mācībspēki.


Šīs lapas versiju savā valodā uztur attiecīgais Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla kontaktpunkts. Tulkojumu veic Eiropas Komisijas dienestā. Varbūtējās izmaiņas, ko oriģinālā ieviesušas kompetentās valsts iestādes, iespējams, nav atspoguļotas tulkojumos. Ne Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkls, ne Eiropas Komisija neuzņemas nekādu atbildību par šajā dokumentā ietverto vai minēto informāciju vai datiem. Lūdzam skatīt juridisko paziņojumu, lai iepazītos ar autortiesību noteikumiem, ko piemēro dalībvalstī, kas ir atbildīga par šo lapu.

Lapa atjaunināta: 08/05/2020

Informācija par tīklu - Lietuva


Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla civillietās un komerclietās kontaktpersona ir Tieslietu ministrijas Starptautiskās tieslietu grupas jurists, turklāt Tieslietu ministrija veic arī centrālās vai kompetentās iestādes funkcijas, kas paredzēta ES tiesību aktos tiesu iestāžu sadarbības civillietās jomā. Kontaktpersona veic ne tikai minētās funkcijas, bet arī funkcijas, kas saistītas ar tiesu iestāžu sadarbību krimināllietās un kas noteiktas ES tiesību aktos un starptautiskajos daudzpusējos un divpusējos līgumos, kā arī piedalās Eiropas Savienības Padomes aktivitātēs un Eiropas Komisijas darba grupās, kuras risina civiltiesību jautājumus.

Lietuvā nav izveidota formāla valsts tiesu iestāžu struktūra, kas apvieno valsts tīkla dalībniekus. Sadarbība un komunikācija ar tīklu saistītos jautājumos parasti tiek īstenota pēc ad hoc principa, izmantojot e-pastu.

Eiropas Komisijas sniegto informāciju par tīkla sanāksmēm un citiem jautājumiem, kas saistīti ar tīkla darbībām, saņem Tieslietu ministrijas ieceltā tīkla kontaktpersona, kura pēc tam šo informāciju nosūta valsts kompetentajām iestādēm vai tiesām (ar Valsts tiesu administrācijas starpniecību) atkarībā no risināmā jautājuma vai sanāksmes temata. Tādējādi tiek nodrošināts, ka informācija un jautājumi, kas attiecas uz tīklu, sasniedz attiecīgo struktūru.

Ja nepieciešams, kontaktpersona un valsts kompetento iestāžu pārstāvji, un tiesas turpina savstarpējo saziņu un risina problēmas ne tikai ar e-pasta palīdzību, bet arī pa tālruni. Kontaktpersona vai nu personīgi atbild uz citu valstu kontaktpersonu iesniegtajiem jautājumiem, vai arī nekavējoties tos nosūtu kompetentajai iestādei, lai tā varētu sagatavot atbildes; kontaktpersona koordinē arī atbilžu nosūtīšanu kolēģiem, kuri iesnieguši jautājumus. Kontaktpersona arī palīdz tiesām sniegt atbildes uz praktiskiem jautājumiem, kas saistīti ar sadarbību ar citām dalībvalstīm un kas rodas to darbības laikā, un iesaka tiesu pārstāvjiem vai pieteikumu iesniedzējiem skatīt attiecīgo e-tiesiskuma portāla sadaļu, kur meklēt attiecīgo informāciju.

Lietuvā tīkla dalībnieki un/vai centrālās iestādes, kas atbildīgas par regulā noteikto funkciju veikšanu, ir Tieslietu ministrija (kā arī tās attiecīgās struktūrvienības), tiesneši koordinatori, Valsts tiesu administrācija, Valsts garantētās juridiskās palīdzības dienests, Valsts bērnu tiesību aizsardzības un adopcijas dienests, Lietuvas Tiesu izpildītāju palāta, Lietuvas Notāru palāta un Valsts Sociālās apdrošināšanas fonda padomes Mažeiķu filiāle.


Šīs lapas versiju savā valodā uztur attiecīgais Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla kontaktpunkts. Tulkojumu veic Eiropas Komisijas dienestā. Varbūtējās izmaiņas, ko oriģinālā ieviesušas kompetentās valsts iestādes, iespējams, nav atspoguļotas tulkojumos. Ne Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkls, ne Eiropas Komisija neuzņemas nekādu atbildību par šajā dokumentā ietverto vai minēto informāciju vai datiem. Lūdzam skatīt juridisko paziņojumu, lai iepazītos ar autortiesību noteikumiem, ko piemēro dalībvalstī, kas ir atbildīga par šo lapu.

Lapa atjaunināta: 10/04/2020

Informācija par tīklu - Ungārija


Tieslietu ministrijas Starptautisko privāttiesību departaments (Igazságügyi Minisztérium Nemzetközi Magánjogi Főosztálya) darbojas kā kontaktpunkts Ungārijā, vairākiem departamenta ierēdņiem veicot nepieciešamos uzdevumus papildus citiem pienākumiem.

Kā centrālās iestādes Tieslietu ministrija (Starptautisko privāttiesību departaments) un Cilvēkresursu ministrija (Emberi Erőforrások Minisztériuma) ir tīkla dalībnieki. Nacionālais tieslietu birojs (Országos Bírósági Hivatal) kā vēl viena tiesu varas iestāde, Ungārijas Valsts notāru palāta (Magyar Országos Közjegyzői Kamara), Ungārijas Advokātu asociācija (Magyar Ügyvédi Kamara) un Ungārijas Tiesu izpildītāju palāta (Magyar Bírósági Végrehajtói Kamara) kā profesionālas asociācijas arī ir tīkla dalībnieki. Dalībnieku pārstāvji regulāri apmeklē tīkla sanāksmes atbilstoši sanāksmju dienas kārtībai.

Ungārijai nav oficiāla valsts līmeņa tīkla, kurā sadarbotos tīkla Ungārijas dalībnieki. Dalībnieku sadarbība notiek īpašos gadījumos un pēc nepieciešamības.

Resursi, kuros atrodama praktiska informācija par tiesu iestāžu sadarbību civillietās ES un ar trešajām valstīm un kurus ir apkopojis Tieslietu ministrijas Starptautisko privāttiesību departaments, ir pieejami  Saite atveras jaunā logāšeit.


Šīs lapas versiju savā valodā uztur attiecīgais Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla kontaktpunkts. Tulkojumu veic Eiropas Komisijas dienestā. Varbūtējās izmaiņas, ko oriģinālā ieviesušas kompetentās valsts iestādes, iespējams, nav atspoguļotas tulkojumos. Ne Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkls, ne Eiropas Komisija neuzņemas nekādu atbildību par šajā dokumentā ietverto vai minēto informāciju vai datiem. Lūdzam skatīt juridisko paziņojumu, lai iepazītos ar autortiesību noteikumiem, ko piemēro dalībvalstī, kas ir atbildīga par šo lapu.

Lapa atjaunināta: 12/12/2017

Informācija par tīklu - Malta


Pašlaik Maltā ir 3 (trīs) ETST kontaktpunkti. Šo kontaktpunktu koordinācija tiek nodrošināta, pateicoties faktam, ka minētie kontaktpunkti darbojas vienā birojā un pastāvīgi sadarbojas visos jautājumos saistībā ar tīkla darbību Maltā. Šie kontaktpunkti izveidojuši savstarpējas sadarbības sistēmu, kas, savukārt, veicina efektīvāku tīkla darbību, it īpaši nodrošinot informāciju tiem privātuzņēmējiem, kam tā nepieciešama.

Par valsts tīklu

  • Juridiskā palīdzība

Pārsūtītāja un saņēmēja iestāde juridiskās palīdzības sfērā ir padomdevēja juridiskās palīdzības jautājumos, kas veic darbību Civiltiesu kancelejā, kas atrodas Tiesu namā Republikas ielā, Valletā, Maltā.

  • Dokumentu izsniegšana

Ģenerālprokurora birojs, kas atrodas Pils / Sv. Džordža laukumā, Valletā, darbojas kā centrālā iestāde un ir gan pārsūtītāja aģentūra, gan saņēmēja aģentūra dokumentu izsniegšanas sfērā. Tā sūta pieprasījuma veidlapas un saņem dokumentus izsniegšanai no ārvalstu pārsūtītāja struktūrām, un šie dokumenti pēc tam tiek nodoti izsniegšanai amatpersonām tiesās saskaņā ar Maltas procesuālajiem tiesību aktiem, kas piemērojami dokumentu izsniegšanai.

Dokumentu izsniegšanas darbību ietvaros Ģenerālprokurora birojs kā pārsūtītāja un/vai saņēmēja aģentūra sadarbojas arī ar prasītājiem un/vai to juridiskajiem pārstāvjiem, kuriem izsniedzami dokumenti.

  • Maza apmēra prasības

Kompetentais forums šajā sadaļā ir Maza apmēra prasību tiesa, kas darbojas Tiesu namā Valletā. Šīs tiesas lēmumu pārsūdzības izskata apelācijas tiesa tās zemākajā jurisdikcijā, kas arī darbojas Tiesu namā Valletā.

Kompetentā iestāde katrā gadījumā ir atkarīga no tās personas uzturēšanās vietas, attiecībā uz kuru prasa izpildi. Maģistrātu tiesai Maltā un maģistrātu tiesai Gozo ir kompetence attiecībā uz izpildes jautājumiem un arī 23. panta nolūkos saskaņā ar Saite atveras jaunā logāMaza apmēra prasību tiesas akta 10. panta 4. punktu (Maltas likumu 380. nodaļa).

  • Pierādījumu iegūšana

Galvenā iestāde ir Ģenerālprokurora birojs Valletā.

Atbildētājas tiesas:

  1. civiltiesas, pirmais departaments;
  2. civiltiesa (Ģimenes lietu nodaļa);
  3. maģistrātu tiesa (Maltā);
  4. maģistrātu tiesa (Gozo) (augstākā jurisdikcija) vai (zemākā jurisdikcija)

Tiesām ir jurisdikcija pieprasījuma vēstuļu izpildei atbilstīgi Padomes Regulai (EK) Nr. 1206/2001 par sadarbību starp dalībvalstu tiesām pierādījumu iegūšanā civillietās un komerclietās.


Šīs lapas versiju savā valodā uztur attiecīgais Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla kontaktpunkts. Tulkojumu veic Eiropas Komisijas dienestā. Varbūtējās izmaiņas, ko oriģinālā ieviesušas kompetentās valsts iestādes, iespējams, nav atspoguļotas tulkojumos. Ne Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkls, ne Eiropas Komisija neuzņemas nekādu atbildību par šajā dokumentā ietverto vai minēto informāciju vai datiem. Lūdzam skatīt juridisko paziņojumu, lai iepazītos ar autortiesību noteikumiem, ko piemēro dalībvalstī, kas ir atbildīga par šo lapu.

Lapa atjaunināta: 22/05/2017

Informācija par tīklu - Nīderlande


Kontaktpunkti un tīkla dalībnieki Nīderlandē

Nīderlandē centrālo kontaktpunktu norīko Drošības un tieslietu ministrija. Kontaktpunkts ir norīkots arī ar jurisdikciju saistītos jautājumos.

Tīkla dalībnieki ir ne tikai kontaktpunkti, bet arī brīvo juridisko profesiju (juristu, notāru un tiesu izpildītāju) profesionālās apvienības.

Pamatojoties uz dažādām regulām (tostarp Regulu (EK) Nr. 2201/2003, Regulu (EK) Nr. 4/2009 un Regulu (EK) Nr. 1393/2001), tīkla dalībnieki ir arī centrālās iestādes.

Saziņa ar Eiropas Komisiju (šajā gadījumā Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla civillietās un komerclietās sekretariātu) parasti notiek, izmantojot centrālo kontaktpunktu. Tas nodrošina, ka vajadzības gadījumā attiecīgā informācija un jautājumi sasniedz pareizo iestādi.

Kontaktpunkti un dalībnieki, īpaši centrālās iestādes, bieži sazinās tieši gan savā starpā, gan ar citu dalībvalstu kontaktpunktiem un dalībniekiem.

Atkarībā no darba kārtības jautājumiem dalībnieki tiek aicināti piedalīties tīkla sanāksmēs.

Nīderlandē kontaktpunktiem un dalībniekiem notiek gada sanāksme. Tā ir iespēja apspriest tīkla darbības un pētīt jomas, kurās uzlabot savstarpējo saziņu.


Šīs lapas versiju savā valodā uztur attiecīgais Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla kontaktpunkts. Tulkojumu veic Eiropas Komisijas dienestā. Varbūtējās izmaiņas, ko oriģinālā ieviesušas kompetentās valsts iestādes, iespējams, nav atspoguļotas tulkojumos. Ne Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkls, ne Eiropas Komisija neuzņemas nekādu atbildību par šajā dokumentā ietverto vai minēto informāciju vai datiem. Lūdzam skatīt juridisko paziņojumu, lai iepazītos ar autortiesību noteikumiem, ko piemēro dalībvalstī, kas ir atbildīga par šo lapu.

Lapa atjaunināta: 16/11/2020

Informācija par tīklu - Austrija


Austrija ir Federālās Konstitucionālo lietu, reformu, regulējuma mazināšanas un tieslietu ministrijas (Bundesministerium für Verfassung, Reformen, Deregulierung und Justiz) I.9. departamentā izveidojusi centrālo kontaktpunktu, kas izskata juridiskos jautājumus, kuri ar tīkla starpniecību tiek saņemti no ārvalstu kontaktpunktiem, veic dažādus ar koordināciju un organizāciju saistītus uzdevumus un organizē un rediģē ierakstus par Austriju tīkla faktu lapās, ko publicē Eiropas tiesiskuma portālā.

Turklāt divi tiesneši ir iecelti par kontaktpunktiem katrai no četrām augstāko reģionālo tiesu (Oberlandesgericht) jurisdikcijām (trīs — Vīnes jurisdikcijai). Ieceltie tiesneši sniedz palīdzību un atbalstu ārvalstu kontaktpunktiem un Austrijas tiesām individuālās lietās, kas ietver tiesu iestāžu pārrobežu sadarbību (piemēram, kad ir problēmas ar pierādījumu vākšanu vai dokumentu izsniegšanu pārrobežu kontekstā). Šādos gadījumos ārvalstu kontaktpunktiem jāsazinās ar attiecīgo vietējo tiesu iestāžu kontaktpunktu, nevis ar galveno kontaktpunktu Federālajā Konstitucionālo lietu, reformu, regulējuma mazināšanas un tieslietu ministrijā. Vīnes Augstākās reģionālās tiesas jurisdikcijā ir Vīnes, Lejasaustrijas un Burgenlandes provinces, Lincas Augstākās reģionālās tiesas jurisdikcijā ir Augšaustrijas un Zalcburgas provinces, Insbrukas Augstākās reģionālās tiesas jurisdikcijā ir Tiroles un Forarlbergas provinces, un Grācas Augstākā reģionālā tiesa atbild par Štīrijas un Karintijas provincēm.

Kontaktinformācija par Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla Austrijas kontaktpunktiem un to nosaukumi ir atrodami šādā saitē: https://e-justice.europa.eu/contactPoint.do.

Privātpersonas/puses tiesas procesos vai to likumīgie pārstāvji nevar tieši sazināties ar tīkla kontaktpunktiem. Tomēr tās var prasīt, lai tiesnesis, kurš vada tiesas procesu, ļauj tām sazināties ar kontaktpunktu.

Austrijas Advokātu asociācija (Österreichische Rechtsanwaltskammertag) un Austrijas Notāru palāta (Österreichische Notariatskammer) ir Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla locekles kopš 2011. gada 1. janvāra, tomēr saskaņā ar 2001. gada 28. maija Lēmumu par Eiropas Tiesiskās sadarbības tīklu (2001/470/EK), kas grozīts ar 2009. gada 18. jūnija Lēmumu 568/2009/EK, tās nav kompetentas izskatīt individuālus gadījumus.

Österreichischer Rechtsanwaltskammertag
1010 Wien, Tuchlauben 12
Tālr.: +43/1/535-1275, fakss: +43/1/535-1275-13
E-pasts: Saite atveras jaunā logārechtsanwaelte@oerak.at
Valodas: vācu un angļu

Österreichische Notariatskammer
1010 Wien, Landesgerichtsstraße 20
Tālr.: +43/1/4024-5090, fakss: +43/1/406-3475
E-pasts: Saite atveras jaunā logākammer@notar.or.at
Valodas: vācu, franču un angļu


Šīs lapas versiju savā valodā uztur attiecīgais Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla kontaktpunkts. Tulkojumu veic Eiropas Komisijas dienestā. Varbūtējās izmaiņas, ko oriģinālā ieviesušas kompetentās valsts iestādes, iespējams, nav atspoguļotas tulkojumos. Ne Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkls, ne Eiropas Komisija neuzņemas nekādu atbildību par šajā dokumentā ietverto vai minēto informāciju vai datiem. Lūdzam skatīt juridisko paziņojumu, lai iepazītos ar autortiesību noteikumiem, ko piemēro dalībvalstī, kas ir atbildīga par šo lapu.

Lapa atjaunināta: 22/04/2020

Informācija par tīklu - Polija


Polijā vienīgais Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla kontaktpunkts atrodas Tieslietu ministrijā.


Šīs lapas versiju savā valodā uztur attiecīgais Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla kontaktpunkts. Tulkojumu veic Eiropas Komisijas dienestā. Varbūtējās izmaiņas, ko oriģinālā ieviesušas kompetentās valsts iestādes, iespējams, nav atspoguļotas tulkojumos. Ne Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkls, ne Eiropas Komisija neuzņemas nekādu atbildību par šajā dokumentā ietverto vai minēto informāciju vai datiem. Lūdzam skatīt juridisko paziņojumu, lai iepazītos ar autortiesību noteikumiem, ko piemēro dalībvalstī, kas ir atbildīga par šo lapu.

Lapa atjaunināta: 11/04/2017

Informācija par tīklu - Portugāle


Kontaktpunkts

Portugāle ir izveidojusi Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla civillietās un komerclietās kontaktpunktu. Šo kontaktpunktu pārstāv tiesnesis, ko konkursa rezultātā ir norīkojusi Tiesu iestāžu augstākā padome (Conselho Superior da Magistratura).

Valsts tīkls

Valsts tīklu veido: centrālās iestādes saskaņā ar ES juridiskajiem instrumentiem, citi starptautiskie juridiskie instrumenti, kuriem Portugāle ir viena no pusēm vai kuri ir paredzēti valsts tiesību normās, kas regulē tiesu iestāžu sadarbību civillietās un komerclietās; administratīvās iestādes ar pienākumiem tiesu iestāžu sadarbības civillietās un komerclietās jomā; un profesionālās asociācijas, kas pārstāv juridisko profesiju speciālistus, kas ir tieši iesaistīti, īstenojot starptautiskos un ES instrumentus attiecībā uz tiesu iestāžu sadarbību civillietās un komerclietās.

Valsts tīkls neietver koordinējošos tiesnešus un ekspertus.

Tīkla valsts locekļi

Papildus kontaktpunktam tīkla valsts struktūras sastāvā ir divpadsmit locekļi:

  • Tieslietu politikas ģenerāldirektorāts (Direcção-Geral da Política de Justiça)
  • Tieslietu administrācijas ģenerāldirektorāts (Direcção-Geral da Administração da Justiça)
  • Ieslodzījuma vietu pakalpojumu un reintegrācijas ģenerāldirektorāts (Direcção-Geral de Reinserção e Serviços Prisionais)
  • Reģistrācijas un notariālo lietu institūts (Instituto dos Registos e do Notariado, I.P.)
  • Finanšu pārvaldības un tieslietu infrastruktūras institūts (Instituto de Gestão Financeira e Equipamentos da Justiça, I.P.)
  • Miertiesnešu padome (Conselho dos Julgados de Paz)
  • Sociālā nodrošinājuma institūts (Instituto de Segurança Social, I.P.)
  • Noziedzīgos nodarījumos cietušo aizsardzības komiteja (Comissão de Protecção às Vítimas de Crimes)
  • Tiesnesis no Hāgas Starptautiskā tiesnešu tīkla
  • Advokātu asociācija (Ordem dos Advogados)
  • Juriskonsultu un tiesu izpildītāju asociācija (Ordem dos Solicitadores e dos Agentes de Execução)
  • Notāru asociācija (Ordem dos Notários)

Centrālās iestādes

No iepriekš minētajiem locekļiem centrālās iestādes vai iestādes, kas ir kompetentas veikt atsevišķus ES tiesību aktos paredzētus uzdevumus ir:

Tieslietu administrācijas ģenerāldirektorāts - Tieslietu ministrija

  • 2008. gada 18. decembra Regula (EK) Nr. 4/2009
  • 2000. gada 13. novembra Regula (EK) Nr. 1393/2007
  • 2001. gada 28. maija Regula (EK) Nr. 1206/2001
  • Hāgas 1965. gada Konvencija par tiesas un ārpustiesas dokumentu izsniegšanu civillietās vai komerclietās
  • Hāgas 1970. gada Konvencija par pierādījumu iegūšanu ārvalstīs civillietās vai komerclietās
  • Hāgas 2007. gada Konvencija par starptautisku bērna pabalstu prasību izpildi un citiem ģimenes uzturēšanas veidiem
  • Ņujorkas 1956. gada Konvencija par uzturlīdzekļu starptautisko piedziņu

Ieslodzījuma vietu pakalpojumu un reintegrācijas ģenerāldirektorāts – Tieslietu ministrija

  • 2003. gada 27. novembra Regula (EK) Nr. 2201/2003
  • Hāgas 1980. gada konvencija par starptautiskās bērnu nolaupīšanas civiltiesiskajiem aspektiem
  • Hāgas 1996. gada Konvencija par jurisdikciju, piemērojamiem tiesību aktiem, atzīšanu, izpildi un sadarbību attiecībā uz vecāku atbildību un bērnu aizsardzības pasākumiem

Reģistru un notariālo lietu institūts – Tieslietu ministrija

  • 2012. gada 27. novembra Regula (EK) Nr. 650/2012

Sociālā nodrošinājuma institūts – Solidaritātes un sociālā nodrošinājuma ministrija (Ministério da Solidariedade e da Segurança Social)

  • 2003. gada 27. janvāra Direktīva 2003/8/EK

Noziedzīgos nodarījumos cietušo aizsardzības komiteja - Tieslietu ministrija

  • 2004. gada 29. aprīļa Direktīva 2004/80/EK

Ģenerālprokuratūra

  • Hāgas 2000. Gada Konvencija par pieaugušo starptautisko aizsardzību

Valsts tīkla koordinācija nehierarhiskā struktūrā

Portugālē valsts tīklam nav hierarhiskas struktūras. Koordinācija, ko nodrošina kontaktpunkts, pamatojas uz brīvprātīgu sadarbību starp valsts locekļiem. Valsts locekļi regulāri piedalās ceturkšņa sanāksmēs, ko organizē kontaktpunkts. Ja Es tiesību aktu piemērošana rezultātā ir nepieciešamas izmaiņas valsts sistēmā, tiek noturētas sanāksmes, kurās piedalās tikai attiecīgie valsts tīkla locekļi.

Tīkls neietver ekspertus. Ja problēmas risināšanai nepieciešams eksperta viedoklis, kontaktpunkts pieprasa atbilstīgākās valsts iestādes sadarbību uz brīvprātīga un neformāla pamata. Kontaktpunkts regulāri mudina visus valsts locekļus sadarboties konkrētajās to kompetences un atbildības jomās tiesu iestāžu sadarbībā civillietās un komerclietās.


Šīs lapas versiju savā valodā uztur attiecīgais Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla kontaktpunkts. Tulkojumu veic Eiropas Komisijas dienestā. Varbūtējās izmaiņas, ko oriģinālā ieviesušas kompetentās valsts iestādes, iespējams, nav atspoguļotas tulkojumos. Ne Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkls, ne Eiropas Komisija neuzņemas nekādu atbildību par šajā dokumentā ietverto vai minēto informāciju vai datiem. Lūdzam skatīt juridisko paziņojumu, lai iepazītos ar autortiesību noteikumiem, ko piemēro dalībvalstī, kas ir atbildīga par šo lapu.

Lapa atjaunināta: 09/11/2020

Informācija par tīklu - Rumānija


Starptautiskās tiesiskās palīdzības vietējo korespondentu tīkls (Rețeaua de corespondenți locali în domeniul asistenţei judiciare internaţionale) tika izveidots 2001. gadā saskaņā ar Tieslietu ministrijas rīkojumu, pamatojoties uz Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla modeli. 2004. gada martā, izpildot divus Tieslietu ministrijas rīkojumus, tīkls tika reorganizēts divos specializētos tīklos: Rumānijas Tiesiskās sadarbības tīklā krimināllietās (Reţeaua Judiciară Română în materie penală), kas atbilst Eiropas Tiesiskās sadarbības tīklam, un Rumānijas Tiesiskās sadarbības tīklā civillietās un komerclietās (Reţeaua Judiciară Română în materie civilă şi comercială), kas atbilst Eiropas Tiesiskās sadarbības tīklam civillietās un komerclietās. Abi tīkli ir vairākkārt reorganizēti (attiecīgi, 2005., 2007., 2010., 2014., 2016. un 2019. gadā, ņemot vērā atbilstīgo ES tiesību aktu grozījumus un valsts tieslietu sistēmas personāla izmaiņas.

Pēdējais atjauninājums tika veikts ar Tieslietu ministrijas 2014. gada 29. maija Rīkojumu Nr. 1929/C saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 18. jūnija Lēmumu Nr. 568/2009/EK, ar ko groza Padomes 2001. gada 28. maija Lēmumu 2001/470/EK. Rīkojums tika sagatavots saskaņā ar Valdības rīkojumu Nr. 123/2007 par konkrētiem pasākumiem tiesiskās sadarbības stiprināšanai ar Eiropas Savienības dalībvalstīm, ko apstiprināja ar Likuma Nr. 85/2008 grozījumiem.

Rumānijas Tiesiskās sadarbības tīkls civillietās un komerclietās atbilst Eiropas Tiesiskās sadarbības tīklam civillietās un komerclietās.

Rumānija ir izveidojusi divus Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla civillietās un komerclietās kontaktpunktus. Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla civillietās un komerclietās kontaktpunkti ir Tieslietu ministrijas jurisdikcijā. Tas nodrošina to, ka tiek izpildīti Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla civillietās un komerclietās pienākumi.

Saskaņā ar [Padomes Lēmuma 2001/470/EK] 6. pantu Rumānijas Tiesiskās sadarbības tīkla civillietās un komerclietās sastāvā ir viens tiesnesis no Augstākās kasācijas tiesas (Înalta Curte de Casaţie şi Justiţie) I civillietu nodaļas un viens tiesnesis no II civillietu nodaļas (iepriekš Komerclietas); viens tiesnesis no apelācijas tiesu I civillietu nodaļas un viens tiesnesis no II civillietu nodaļas (iepriekš Komerclietas); viens tiesnesis no katras specializētās tiesas/nodaļas nepilngadīgo un ģimenes lietās, kurš specializējas civillietās, kas saistītas ar bērnu starptautisko nolaupīšanu un kompensāciju noziedzīgos nodarījumos cietušajiem; amatpersonas no Starptautisko tiesību un tiesiskās sadarbības direktorāta, kas izpilda arī Tieslietu ministrijas kā centrālās iestādes pienākumus starptautiskajā tiesiskajā sadarbībā civillietās un komerclietās; kā arī pa vienam ieceltam pārstāvim no Rumānijas notāru (notari), tiesu izpildītāju (executori judecătoreşti) un advokātu (avocaţi) profesionālajām asociācijām. Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla civillietās un komerclietās valstu kontaktpunkti ir pilntiesīgi Rumānijas Tiesiskās sadarbības tīkla civillietās un komerclietās locekļi.

Tiesneši, kas ir Rumānijas Tiesiskās sadarbības tīkla locekļi, ir norīkoti ar Tiesnešu augstākās padomes (Consiliul Superior al Magistraturii) lēmumu.

Kopš 2001. gada Tieslietu ministrijas Starptautisko tiesību un tiesiskās sadarbības direktorāts ir organizējis daudzus seminārus un darba sanāksmes tīklu locekļiem, izmantojot pašu resursus (Tieslietu ministrijas budžetu). Jo īpaši kopš 2007. gada šādi pasākumi ir organizēti vairāk nekā 15 Eiropas programmu ietvaros, ko finansē Eiropas Komisija. Turklāt Rumānijas Tiesiskās sadarbības tīkla pārstāvji regulāri piedalās Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla sanāksmēs.

Rumānijas Tiesiskās sadarbības tīkla civillietās un komerclietās locekļi ir uzskaitīti 2019. gada 9. oktobra Rīkojuma Nr. 4008/C pielikumā. Pielikums ir Rīkojuma neatņemama sastāvdaļa.

Rumānijas Tiesiskās sadarbības tīkla civillietās un komerclietās locekļi, tiesneši no Augstākās kasācijas tiesas, Apelācijas tiesas, specializētām tiesām / nodaļām nepilngadīgo un ģimenes lietās, Bukarestes tribunāla (sadarbības koordinācijas tiesneši Hāgas 1980. gada konvencijas par starptautiskās bērnu nolaupīšanas civiltiesiskajiem aspektiem Starptautiskajā Hāgas tīklā un tiesnesis, ko norīkojusi Kompensāciju noziegumos cietušajiem komisija):

Augstākā kasācijas tiesa (Înalta Curte de Casaţie şi Justiţie)

Nina-Ecaterina GRIGORAȘ, I civillietu nodaļa

Andreia-Liana CONSTANDA, I civillietu nodaļa

Roxana POPA, II civillietu nodaļa

Alba Iulia, Apelācijas tiesa (Curtea de Apel)

Cristina Gheorghina NICOARĂ, I civillietu nodaļa

Nicolae DURBACĂ, II civillietu nodaļa

Bakau Apelācijas tiesa

Cristina-Mădălina RADU, I civillietu nodaļa

Loredana ALBESCU, II civillietu nodaļa — Administratīvā un fiskālā tiesvedība

Brašovas Apelācijas tiesa

Cristina ȘTEFĂNIȚĂ, Civillietu nodaļa un lietas saistībā ar nepilngadīgām personām un ģimeni, strīdiem darba un sociālā nodrošinājuma jomā

Elena-Clara CIAPĂ, civillietu nodaļa

Simona Petrina GAVRILĂ, civillietu nodaļa

Gabriel ȘTEFĂNIȚĂ, Civillietu nodaļa un lietas saistībā ar nepilngadīgām personām un ģimeni, strīdiem darba un sociālā nodrošinājuma jomā

Brašovas Nepilngadīgo un ģimenes lietu tribunāls (Tribunalul pentru Minori şi Familie)

Andrei IACUBA

Bukarestes Apelācijas tiesa

Antonela BRĂTUIANU, IV civillietu nodaļa

Ştefan CMECIU, V civillietu nodaļa

Felix Lucian ȘALAR, VI civillietu nodaļa

Romeo GLODEANU, V civillietu nodaļa

Bogdan CRISTEA, VIII nodaļa — Administratīvā un fiskālā tiesvedība

Bukarestes tribunāls

Andreea Florina MATEESCU, V civillietu nodaļa (sadarbības koordinācijas tiesnese Hāgas 1980. gada konvencijas par starptautiskās bērnu nolaupīšanas civiltiesiskajiem aspektiem Starptautiskajā Hāgas tīklā)

Anca Magda VOICULESCU, VI civillietu nodaļa (sadarbības koordinācijas tiesnese Hāgas 1980. gada konvencijas par starptautiskās bērnu nolaupīšanas civiltiesiskajiem aspektiem Starptautiskajā Hāgas tīklā)

Luminița TÂRȚĂU, I krimināllietu nodaļa, Kompensāciju noziegumos cietušajiem komisija, Bukarestes tribunāls

Klužas Apelācijas tiesa

Denisa-Livia BĂLDEAN, priekšsēdētāja

Axente-Irinel ANDREI, II civillietu nodaļas priekšsēdētājs — Administratīvā un fiskālā tiesvedība

Konstancas Apelācijas tiesa

Daniela PETROVICI, I civillietu nodaļa

Ecaterina GRIGORE, II civillietu nodaļa — Administratīvā un fiskālā tiesvedība

Krajovas Apelācijas tiesa

Adina-Georgeta PONEA, priekšsēdētāja

Lotus GHERGHINĂ, II civillietu nodaļa

Galacas Apelācijas tiesa

Aneta-Luminița CRISTEA, I civillietu nodaļa

Cosmin-Răzvan MIHĂILĂ, II civillietu nodaļa

Andreea ARHIP, II civillietu nodaļa

Alexandru BLEOANCĂ, II civillietu nodaļa

Jasi Apelācijas tiesa

Claudia Antoanela SUSANU, civillietu nodaļa

Elena Crizantema PANAINTE, Darbvietas un sociālā nodrošinājuma strīdu nodaļa

Alina Gianina PRELIPCEAN, Administratīvās un fiskālās tiesvedības nodaļa

Oradjas Apelācijas tiesa

Dorina Mihaela BEREȘ, I civillietu nodaļa

Marcela FILIMON, II civillietu nodaļa — Administratīvā un fiskālā tiesvedība

Pitešti Apelācijas tiesa

Corina PINCU IFRIM, I civillietu nodaļa

Dumitru VĂDUVA, II civillietu nodaļa — Administratīvā un fiskālā tiesvedība

Mariana VÂRGĂ, Civillietu nodaļa, Ardžešas tribunāls

Elena Cristina LUNGU, Civillietu nodaļa, Vilčas tribunāls

Ploješti Apelācijas tiesa

Andra Corina BOTEZ, priekšsēdētāja

Adriana Maria RADU, I civillietu nodaļa

Aida Liliana STAN, II civillietu nodaļa — Administratīvā un fiskālā tiesvedība

Sučavas Apelācijas tiesa

Ştefania Fulga ANTON, I civillietu nodaļa

Daniela MITREA MUNTEA, II civillietu nodaļa — Administratīvā un fiskālā tiesvedība

Tirgumurešas Apelācijas tiesa

Andreea CIUCĂ, II civillietu nodaļa — Administratīvā un fiskālā tiesvedība

Loredana BERINDEAN, I civillietu nodaļas priekšsēdētāja, Tirgumurešas apgabaltiesa

Timišoaras Apelācijas tiesa

Cristian PUP, I civillietu nodaļa

Ștefan LUCACIUC, II civillietu nodaļa

Florin MOŢIU, II civillietu nodaļa

Rumānijas Tiesiskās sadarbības tīkla civillietās un komerclietās locekļi — Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla civillietās un komerclietās valsts kontaktpunkti

Tieslietu ministrija

Viviana ONACA, direktore, Starptautisko tiesību un tiesiskās sadarbības direktorāts

Ioana BURDUF (juriste, kas darbojas kā tiesnese vai prokurore), Starptautisko tiesību un tiesiskās sadarbības direktorāts

Rumānijas Tiesiskās sadarbības tīkla civillietās un komerclietās locekļi, kuri pilda Tieslietu ministrijas kā centrālās iestādes pienākumus starptautiskās tiesiskās sadarbības jomā un darbojas kā tīkla sekretariāts.

Camelia TOBĂ (juriste, kas darbojas kā tiesnese vai prokurore), Starptautisko tiesību un tiesiskās sadarbības direktorāts

Flavius George PĂNCESCU (jurists, kas darbojas kā tiesnesis vai prokurors), Starptautisko tiesību un tiesiskās sadarbības direktorāts

Rumānijas Tiesiskās sadarbības tīkla civillietās un komerclietās locekļi — viens pārstāvis, ko ieceļ katras Rumānijas notāru, tiesu izpildītāju un advokātu asociācijas priekšsēdētājs

Octavian ROGOJANU, valsts notārs (notar public), Rumānijas Notāru savienības padomes sekretārs

Constantin Adrian STOICA, tiesu izpildītājs, Rumānijas Nacionālā tiesu izpildītāju apvienība (Uniunea Executorilor Judecătorești din România)

Costea-Corin C. DĂNESCU, advokāts, Rumānijas Advokātu asociācija (Uniunea Națională a Barourilor din România)


Šīs lapas versiju savā valodā uztur attiecīgais Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla kontaktpunkts. Tulkojumu veic Eiropas Komisijas dienestā. Varbūtējās izmaiņas, ko oriģinālā ieviesušas kompetentās valsts iestādes, iespējams, nav atspoguļotas tulkojumos. Ne Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkls, ne Eiropas Komisija neuzņemas nekādu atbildību par šajā dokumentā ietverto vai minēto informāciju vai datiem. Lūdzam skatīt juridisko paziņojumu, lai iepazītos ar autortiesību noteikumiem, ko piemēro dalībvalstī, kas ir atbildīga par šo lapu.

Lapa atjaunināta: 15/01/2021

Informācija par tīklu - Slovēnija


Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkls civillietās un komerclietās (ETST) Slovēnijā darbojas ar 3 kontaktpunktu un 16 tīkla locekļu starpniecību.

Kontaktpunkti ir Slovēnijas Republikas Tieslietu ministrijas darbinieki. Tādējādi ir iespējams ikdienā saskaņot un koordinēt kontaktpunktu darbu.

Starptautisku tiesisko palīdzību civillietās un komerclietās ir pilnvarotas sniegt apgabaltiesas, kuru Slovēnijas Republikā ir 11. Tādējādi Slovēnija saskaņā ar 2. panta 1. punkta d) apakšpunktu Padomes 2001. gada 28. maija Lēmumā, ar ko izveido Eiropas tiesiskās sadarbības tīklu civillietās un komerclietās, par ETST locekļiem iecēla vienu pārstāvi no katras apgabaltiesas. Papildus Slovēnija iecēla divus specializētus tīkla locekļus (tiesnešus), kas ir kompetenti tiesiskajā sadarbībā ģimenes lietās, no kuriem viens tiesnesis ir nodarbināts apgabaltiesā, bet otrs — Tieslietu ministrijā.

Pateicoties 2009. gadā veiktajiem grozījumiem Padomes Lēmumā par ETST izveidi grozījumam, kļuva iespējama ETST sadarbība ar citu juridisko profesiju pārstāvjiem. Kopš 2011. gada tīkla locekles ir arī Slovēnijas Notāru kamera (Notarska zbornica Republike Slovenije), Slovēnijas Advokātu asociācija (Odvetniška zbornica Republike Slovenije) un Slovēnijas Izpildorgānu amatpersonu kamera (Zbornica izvršiteljev Slovenije).

Tiesnešu un citu juridisko profesiju pārstāvju iesaistīšana ETST ir svarīga ETST mērķu sasniegšanai, jo tā nodrošina tiešu sadarbību starp tiesnešiem un citu juridisko profesiju pārstāvjiem, kas ir būtiski konkrētu lietu raitākai izskatīšanai tiesās.

Kontaktpunkti un ETST locekļi savā starpā sazinās bieži, tiklīdz rodas vajadzība, tostarp ar e-pasta starpniecību, pa tālruni, tiekoties personīgi un tiekoties gada sanāksmēs valsts līmenī.


Šīs lapas versiju savā valodā uztur attiecīgais Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla kontaktpunkts. Tulkojumu veic Eiropas Komisijas dienestā. Varbūtējās izmaiņas, ko oriģinālā ieviesušas kompetentās valsts iestādes, iespējams, nav atspoguļotas tulkojumos. Ne Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkls, ne Eiropas Komisija neuzņemas nekādu atbildību par šajā dokumentā ietverto vai minēto informāciju vai datiem. Lūdzam skatīt juridisko paziņojumu, lai iepazītos ar autortiesību noteikumiem, ko piemēro dalībvalstī, kas ir atbildīga par šo lapu.

Lapa atjaunināta: 01/02/2017

Informācija par tīklu - Slovākija


Tīkls ietver:

  1. galvenos kontaktpunktus, kas ir divi Slovākijas Republikas Tieslietu ministrijas (Ministerstvo spravodlivosti Slovenskej republiky) pārstāvji no Starptautisko tiesību nodaļas (Sekcia medzinárodného práva) Starptautisko privāttiesību departamenta (Odbor medzinárodného práva súkromného). Visi ETST pieprasījumi tiek nosūtīti ar galveno kontaktpunktu starpniecību.
  2. Tiesu kontaktpunkti: viens tiesnesis vai tiesas iestāžu augstākā līmeņa amatpersona katrai apgabala tiesai (okresný súd) un reģionālajai tiesai (krajský súd), un Augstākajai tiesai (Najvyšší súd).
  3. Profesionālo organizāciju kontaktpunkti.
  4. Divi kontaktpunkti no Bērnu un jauniešu starptautiskās juridiskās aizsardzības centra (Centrum pre medzinárodnoprávnu ochranu detí a mládeže).
  5. Ģimenes tiesību tiesnesis - koordinators.

Šīs lapas versiju savā valodā uztur attiecīgais Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla kontaktpunkts. Tulkojumu veic Eiropas Komisijas dienestā. Varbūtējās izmaiņas, ko oriģinālā ieviesušas kompetentās valsts iestādes, iespējams, nav atspoguļotas tulkojumos. Ne Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkls, ne Eiropas Komisija neuzņemas nekādu atbildību par šajā dokumentā ietverto vai minēto informāciju vai datiem. Lūdzam skatīt juridisko paziņojumu, lai iepazītos ar autortiesību noteikumiem, ko piemēro dalībvalstī, kas ir atbildīga par šo lapu.

Lapa atjaunināta: 26/01/2021

Informācija par tīklu - Somija


Kontaktpunkti Somijā

Somijas kontaktpunktu pārstāv norīkota amatpersona, kas strādā Tieslietu ministrijas Starptautiskās tiesu administrācijas nodaļā. Kontaktpunkts darbojas nodaļā, kas darbojas kā centrālā iestāde vairākām ES regulām un starptautiskiem līgumiem civiltiesību un krimināltiesību jomā. Papildus tīkla darbam kontaktpunkta pienākumos ietilpst centrālās iestādes uzdevumu veikšana un cita veida sadarbība civiltiesību jomā.

Kontaktpunktam ir atsevišķa e-pasta adrese tiesām un citām juridiskajām un pārvaldes iestādēm, kas iesaistītas tiesiskajā sadarbībā civillietās un komerclietās un kurām ir vajadzīga praktiska palīdzība, risinot problēmas, kas saistītas ar pārrobežu lietām.

Kontaktpunkts aktīvi sadarbojas ar valsts tiesu iestādēm, advokātiem un citu juridisko profesiju pārstāvjiem. Kontaktpunkta pienākumos ietilpst informācijas izplatīšana par tiesību normām attiecībā uz ES civiltiesībām un komerctiesībām un to praktisko piemērošanu, kā arī apmācības nodrošināšana saistītajos jautājumos. Kontaktpunkts turklāt palīdz valsts tiesu iestādēm risināt problēmas attiecībā uz pārrobežu palīdzības pieprasījumiem un ir aktīvi iesaistīts attiecīgajos tīklos un darba grupās.

Somijas Advokātu asociācija tika iecelta par tīkla dalībnieku saskaņā ar dibināšanas lēmuma 2. panta 1. punkta e) apakšpunktu.

Tāpat kā kontaktpunkts un Somijas Advokātu asociācija, Somijas valsts tīkla pārrobežu civillietās dalībnieki piedalās tīkla darbībā (sīkāku informāciju skatīt turpmāk).

Somijas nacionālais tīkls pārrobežu civillietās

Somijā 2016. gadā izveidoja nacionālo tīklu pārrobežu civillietās.

Nacionālā tīkla darbības jomā ir nodrošināt zinātības apmaiņu un informācijas plūsmu par ES civiltiesību normām un saistītiem informācijas avotiem starp Eiropas Civiltiesību tīklu un Somijas tiesu iestādēm un citiem praktizējošiem juristiem.

Nacionālā tīkla darbībā ir iesaistīti pārstāvji no vietējām tiesām, apelācijas tiesām, tiesu izpildītāju iestādēm, Juridiskās palīdzības iestādes, Somijas Advokātu asociācijas un Tieslietu ministrijas. Tīkla kontaktpunkts Somijā koordinē tīkla darbību.

Nacionālā tīkla dalībnieki tiekas divas reizes gadā. Nacionālā tīkla pārstāvji piedalās arī Eiropas Civiltiesību tīkla sanāksmēs un darbā.


Šīs lapas versiju savā valodā uztur attiecīgais Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla kontaktpunkts. Tulkojumu veic Eiropas Komisijas dienestā. Varbūtējās izmaiņas, ko oriģinālā ieviesušas kompetentās valsts iestādes, iespējams, nav atspoguļotas tulkojumos. Ne Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkls, ne Eiropas Komisija neuzņemas nekādu atbildību par šajā dokumentā ietverto vai minēto informāciju vai datiem. Lūdzam skatīt juridisko paziņojumu, lai iepazītos ar autortiesību noteikumiem, ko piemēro dalībvalstī, kas ir atbildīga par šo lapu.

Lapa atjaunināta: 13/10/2020

Informācija par tīklu - Zviedrija


Zviedrijā ir norīkota persona Tieslietu ministrijas procesuālo tiesību aktu un tieslietu nodaļā, kas darbojas kā kontaktpersona Eiropas Tiesiskās sadarbības tīklā civillietās un komerclietās, un persona Tieslietu ministrijas noziedzīgo nodarījumu politikas nodaļā, kas darbojas kā kontaktpersona saistībā ar Eiropas e-tiesiskuma portālu.

Zviedrijā tīkla dalībnieki ir Zviedrijas Nacionālo tiesu administrācija, Zviedrijas Advokātu asociācija, Zviedrijas Tiesībaizsardzības iestāde, Zviedrijas Sociālā nodrošinājuma aģentūra, Ģimenes tiesību aktu un vecāku atbalsta iestāde, kā arī Zviedrijas Noziegumā cietušo kompensācijas un atbalsta iestāde un divas centrālās iestādes (Tieslietu ministrijas Krimināllietu un starptautiskās tiesu iestāžu sadarbības nodaļa un Ārlietu ministrijas Konsulāro jautājumu un Civillikuma departaments).


Šīs lapas versiju savā valodā uztur attiecīgais Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla kontaktpunkts. Tulkojumu veic Eiropas Komisijas dienestā. Varbūtējās izmaiņas, ko oriģinālā ieviesušas kompetentās valsts iestādes, iespējams, nav atspoguļotas tulkojumos. Ne Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkls, ne Eiropas Komisija neuzņemas nekādu atbildību par šajā dokumentā ietverto vai minēto informāciju vai datiem. Lūdzam skatīt juridisko paziņojumu, lai iepazītos ar autortiesību noteikumiem, ko piemēro dalībvalstī, kas ir atbildīga par šo lapu.

Lapa atjaunināta: 12/12/2017

Informācija par tīklu - Anglija un Velsa


Kontaktpunkti

Katrai no četrām Apvienotās Karalistes tiesiskajām jurisdikcijām ir viens kontaktpunkts. Tā kā katra jurisdikcija ir atsevišķa, šo kontaktpunktu darbs, kuri katrs ir pilnībā atbildīgs par Tīkla darbību savā jurisdikcijā, nepārklājas. Vaicājumi caur Eiropas Tiesiskās sadarbības tīklu ir jānovirza attiecīgās jurisdikcijas atbilstošajam kontaktpunktam.

Anglijas un Velsas kontaktpunkts strādā Tieslietu ministrijas ietvaros Londonā. Tajā darbojas viens darbinieks, un jautājumos par tīkla darbību tas var pieaicināt vairākus citus kolēģus. Tīkla darbs ir apvienots ar citiem uzdevumiem.

Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla darbība Anglijā un Velsā

Anglijā un Velsā nav oficiāla valsts tīkla. Tomēr Tieslietu ministrijas ietvaros ir izveidots to personu tīkls, kuras ir eksperti konkrētās politikas jomās un ar kuru palīdzību kontaktpunkts meklē atbildes uz uzdotajiem jautājumiem.

Arī citās attiecīgajās ministrijās ir izveidotas kontaktpersonas, pie kurām kontaktpunkts var vērsties pēc padoma vai atbildēm uz jautājumiem, kas ietilpst šīs ministrijas darbības jomā. Kontaktpunkts cieši sadarbojas arī ar citām personām, kas ir Anglijas un Velsas tīkla "paplašinātie" dalībnieki, tostarp ar vairākiem tiesnešiem, kuriem ir specializētas prasmes konkrētās tiesību jomās vai kuri ir atbildīgi par starptautisko sakaru darbu, – jo īpaši ar starptautisko ģimenes tiesību nodaļas juridisko direktoru un vecāko vadītāju, kas ir tiesnesis, kurš atbild par regulējumu dokumentu izsniegšanas un pierādījumu iegūšanas jomā.

Ar visiem paplašinātā tīkla dalībniekiem un ministriju iekšējo neoficiālo tīklu var sazināties, izmantojot e-pastu. Tieslietu ministrijas un Viņas Majestātes Tiesu un tribunālu dienesta darbiniekiem ir piekļuve iekšējam tīklam, ko var izmantot, lai izplatītu tīkla informāciju, un ar tiesnešiem var sazināties arī pa e-pastu. Informācija par tīklu ir sniegta arī Anglijas un Velsas juridisko lietu intranetā.

Kontaktpunkts nodrošina, ka pirms attiecīgajām tīkla sanāksmēm notiek apspriešanās ar attiecīgajiem politikas, administratīvajiem vai juridiskajiem ekspertiem un attiecīgā gadījumā tiek attiecīgi izplatītas sanāksmju piezīmes un informācija par attiecīgajiem rīcības punktiem.

Kontaktpunkts piedalās Starptautisko ģimenes tiesību komitejas sanāksmēs, kuras sastāvā ir ģimenes lietu tiesneši, juristi, akadēmiķi un attiecīgās Anglijas un Velsas centrālās iestādes. Komitejas sanāksmes notiek reizi ceturksnī, un cita starpā tajās sniedz informāciju par jaunākajiem ES tiesību aktiem un tīkla darbībām. Kontaktpunkts ir piedalījies arī vairākās Lorda kanclera konsultatīvās komitejas sanāksmēs par starptautiskajām privāttiesībām. Šajā komitejā darbojas augsta līmeņa tiesneši un akadēmiķi, un tā konsultē Tieslietu ministriju par ES priekšlikumiem civiltiesiskās sadarbības jomā.

Kontaktpunktam ir arī regulāri kontakti ar Anglijas un Velsas Advokātu kolēģijas padomi un Juridisko biedrību, iestādēm, kas pārstāv attiecīgi juriskonsultus un advokātus, kā arī ar Apvienotās Karalistes pārstāvji no Eiropas Patērētāju centru tīkla (ECC-Net), kas atbild par visām Apvienotās Karalistes jurisdikcijām. Iepriekš ir notikušas arī tikšanās ar Apvienotās Karalistes SOLVIT kontaktpersonām.

Informācijas sniegšana

Anglijā un Velsā nav Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla valsts tīmekļa vietnes. Informācija tiek sniegta, izmantojot citas esošās vietnes, tostarp, kā minēts iepriekš, Tiesiskās sadarbības iekšējo tīklu. Tomēr kontaktpunkts ir sadarbojies ar citiem, sniedzot dažādus informācijas avotus, tostarp Viņas Majestātes Tiesu un tribunālu dienesta tīmekļa vietnē norādes iedzīvotājiem par to, kā ierosināt pārrobežu prasības vai atbildēt uz tām, jo īpaši saistībā ar regulām par Eiropas izpildu rīkojumu, Eiropas maksājuma rīkojumu un Eiropas procedūru maza apmēra prasībām. Tas ir sadarbojies arī ar ECC-Net Apvienotajā Karalistē, kas ir izstrādājis rokasgrāmatu par regulu par Eiropas procedūru maza apmēra prasībām. Tiek izmantotas iespējas palielināt informētību par Eiropas Tiesiskās sadarbības tīklu un e-tiesiskuma portāla tīmekļa vietni attiecīgajās sanāksmēs un konferencēs, kā arī attiecīgajās publikācijās.


Šīs lapas versiju savā valodā uztur attiecīgais Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla kontaktpunkts. Tulkojumu veic Eiropas Komisijas dienestā. Varbūtējās izmaiņas, ko oriģinālā ieviesušas kompetentās valsts iestādes, iespējams, nav atspoguļotas tulkojumos. Ne Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkls, ne Eiropas Komisija neuzņemas nekādu atbildību par šajā dokumentā ietverto vai minēto informāciju vai datiem. Lūdzam skatīt juridisko paziņojumu, lai iepazītos ar autortiesību noteikumiem, ko piemēro dalībvalstī, kas ir atbildīga par šo lapu.

Lapa atjaunināta: 02/02/2021

Informācija par tīklu - Ziemeļīrija


Kontaktpunkti

Katrai no četrām AK jurisdikcijām ir viens kontaktpunkts. Tā kā katra jurisdikcija ir atdalīta, šo kontaktpunktu darbs nedublējas — katram ir individuāla atbildība par tīklu attiecīgajā jurisdikcijā. Eiropas Tiesiskās sadarbības tīklā iesniegtie vaicājumi jāsūta attiecīgās jurisdikcijas kontaktpunktam.

Īrijā kontaktpunkts darbojas Ziemeļīrijas Tieslietu departamentā. Kontaktpunkts nenodarbojas ar tīkla jautājumiem pilnu darba laiku, bet var aicināt vairākus operatīvajā un politikas jomā strādājošus kolēģus sniegt palīdzību ar tīklu saistītos jautājumos. Darbs ar tīklu tiek apvienots ar vairākiem citiem uzdevumiem.

Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla darbība Ziemeļīrijā

Ziemeļīrijā nav oficiāla vietēja tīkla. Tomēr Tieslietu departamentā ir izveidots tādu personu tīkls, kas ir eksperti attiecīgajās politikas jomās. Kontaktpunktam ir arī izveidoti kontakti ar attiecīgajiem departamentiem, kuriem var nosūtīt informācijas pieprasījumus, kas nav kontaktpunkta departamenta kompetencē. Tā kā Ziemeļīrija ir maza jurisdikcija, kontaktpunktam ir plašs iekšēju kontaktu tīkls, kas var sniegt palīdzību saistībā ar lielāko daļu saņemto informācijas pieprasījumu un vaicājumu.

Visefektīvākais veids pieprasījumu un informācijas sūtīšanai ir e-pasts. Tas ļauj ātri un pilnībā pārsūtīt ziņojumus, jo īpaši ārējām kontaktpersonām, tādējādi panākot, ka attiecīgajam personālam ir vajadzīgā informācija, lai palīdzētu atbildēt uz vaicājumiem.

Kontaktpunkts nodrošina, ka notiek konsultēšanās ar attiecīgajiem politikas, administratīvajiem vai juridiskajiem ekspertiem, kad tiek saņemti vaicājumi un pirms tīkla attiecīgajām sanāksmēm. Piezīmes par sanāksmēm un informācija par nepieciešamajām darbībām tiek izplatīta pēc vajadzības.

Informēšana

Ziemeļīrijā nav vietējas tīmekļa vietnes Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla vajadzībām. Informācija tiek sniegta, izmantojot esošās vietnes. Aizvien biežāk tiek iekļautas atsauces uz e-Justice portālu. Kontaktpunkts ir sadarbojies ar citām iestādēm, kas nodrošina informācijas avotus, tostarp Ziemeļīrijas Tiesu dienestu (Saite atveras jaunā logāhttps://www.justice-ni.gov.uk/topics/courts-and-tribunals), jo šīs iestādes publiskajā tīmekļa vietnē ir iekļauta informācija, kas saistīta ar tīkla darbību, piemēram, informācija par ārvalstu spriedumu piespiedu izpildi, Eiropas maza apjoma prasību un Eiropas maksājuma rīkojuma procedūrām, utt. Ziemeļīrijas valdības tīmekļa vietnē (Saite atveras jaunā logāhttp://www.nidirect.gov.uk) arī ir informācija par Eiropas maza apjoma prasību procedūru.

Attiecīgās sanāksmēs, konferencēs un publikācijās tiek izmantota iespēja, lai uzlabotu informētību par Eiropas Tiesiskās sadarbības tīklu un e-Justice portāla lapām.


Šīs lapas versiju savā valodā uztur attiecīgais Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla kontaktpunkts. Tulkojumu veic Eiropas Komisijas dienestā. Varbūtējās izmaiņas, ko oriģinālā ieviesušas kompetentās valsts iestādes, iespējams, nav atspoguļotas tulkojumos. Ne Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkls, ne Eiropas Komisija neuzņemas nekādu atbildību par šajā dokumentā ietverto vai minēto informāciju vai datiem. Lūdzam skatīt juridisko paziņojumu, lai iepazītos ar autortiesību noteikumiem, ko piemēro dalībvalstī, kas ir atbildīga par šo lapu.

Lapa atjaunināta: 03/02/2021

Informācija par tīklu - Skotija


Kontaktpunkti

Katrai no četrām Apvienotās Karalistes jurisdikcijām ir viens kontaktpunkts. Tā kā katra jurisdikcija ir atsevišķa, šo kontaktpunktu darbs, kuri katrs ir pilnībā atbildīgs par Tīkla darbību savā jurisdikcijā, nepārklājas. Vaicājumi caur Eiropas Tiesiskās sadarbības tīklu ir jānovirza attiecīgās jurisdikcijas atbilstošajam kontaktpunktam.

Skotijas kontaktpunkts darbojas Skotijas valdības ES birojā Briselē. Kontaktpunkts, risinot Tīkla jautājumus, var pieaicināt vairākus kolēģus. Tīkla darbs ir apvienots ar citiem uzdevumiem.

Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla darbība Skotijā

Skotijā nav oficiāla valsts tīkla. Tomēr Tieslietu direktorātā ir izveidots to cilvēku tīkls, kas ir eksperti konkrētās politikas jomās. Kontaktpunkts var vērsties pie šiem kolēģiem, lai iegūtu atbildes uz konkrētiem jautājumiem.

Ir pieejamas arī citas Skotijas valdības kontaktpersonas. Kontaktpunkts vēršas pie šīm personām pēc padoma vai atbildes uz jautājumiem, kas saistīti ar šo personu darbu. Kontaktpunkts vajadzības gadījumā sadarbojas arī ar citām personām ārpus valdības. Piemēram, ar Skotijas Juristu biedrību un Advokātu fakultāti, kas ir profesionālās organizācijas, kuras pārstāv attiecīgi juristus un advokātus. Kontaktpunkts ir nodibinājis sakarus arī ar izpildes amatpersonu pārstāvības struktūru, Tiesas kurjeru un šerifa virsnieku biedrību (SMASO).

Visizplatītākais veids, kā piekļūt informācijai un apmainīties ar to, ir e-pasts. Kontaktpunkts apmeklē sanāksmes arī personīgi.

Kontaktpunkts nodrošina, ka pirms attiecīgajām Tīkla sanāksmēm notiek apspriešanās ar attiecīgajiem politikas, administratīvajiem vai citiem ekspertiem. Vajadzības gadījumā tiek izplatītas piezīmes par sanāksmēm un attiecīgajiem rīcības punktiem.

Informēšana

Skotijā nav Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla valsts tīmekļa vietnes. Informācija tiek sniegta, izmantojot citas esošās vietnes. Aizvien biežāk tiek veiktas atsauces uz e-tiesiskuma portālu. Kontaktpunkts ir strādājis ar citiem dienestiem, kas nodrošina informācijas avotus, tostarp Skotijas Tiesu un tribunālu dienests (STTD). Saite atveras jaunā logāSTTD tīmekļa vietnē ir sniegtas norādes pilsoņiem par pārrobežu prasībām, jo īpaši attiecībā uz regulām par Eiropas izpildes rīkojumu, Eiropas maksājuma rīkojumu un Eiropas procedūru maza apmēra prasībām. Tiek izmantotas iespējas palielināt informētību par Eiropas Tiesiskās sadarbības tīklu un e-tiesiskuma portāla tīmekļa vietni attiecīgajās sanāksmēs un konferencēs, kā arī attiecīgajās publikācijās.


Šīs lapas versiju savā valodā uztur attiecīgais Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla kontaktpunkts. Tulkojumu veic Eiropas Komisijas dienestā. Varbūtējās izmaiņas, ko oriģinālā ieviesušas kompetentās valsts iestādes, iespējams, nav atspoguļotas tulkojumos. Ne Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkls, ne Eiropas Komisija neuzņemas nekādu atbildību par šajā dokumentā ietverto vai minēto informāciju vai datiem. Lūdzam skatīt juridisko paziņojumu, lai iepazītos ar autortiesību noteikumiem, ko piemēro dalībvalstī, kas ir atbildīga par šo lapu.

Lapa atjaunināta: 03/02/2021