Zamknij

PORTAL JEST JUŻ DOSTĘPNY W WERSJI BETA!

Odwiedź europejski portal „e-Sprawiedliwość” w wersji beta i powiedz nam, co o nim myślisz!

 
 

Ścieżka nawigacji

  • Strona główna
  • Dostęp do wymiaru sprawiedliwości w sprawach dotyczących środowiska

menu starting dummy link

Page navigation

menu ending dummy link

Tiesu pieejamība ar vidi saistītās lietās - Latvija

Ta strona została przetłumaczona maszynowo – nie ma więc gwarancji co do jakości tłumaczenia.

Jakość tłumaczenia została oceniona jako: niedostateczna

Czy to tłumaczenie okazało się przydatne?


  1. Konstitucionālie balsti
  2. Tiesu iestādes
  3. #II
  4. Piekļuvi informācijai gadījumos
  5. Tiesas pieejamību, sabiedrības līdzdalību
  6. Tiesas pieejamību attiecībā uz darbību vai bezdarbību
  7. Citas iespējas vērsties tiesā
  8. Tiesiskais statuss
  9. Juridiskā pārstāvība
  10. Pierādījumi
  11. Atbrīvošana no amata
  12. Izmaksas
  13. Finansiālā atbalsta mehānismi
  14. Savlaicīgums
  15. Citi jautājumi
  16. Ārvalstniekam ir
  17. Pārrobežu lietas

Konstitucionālos pamatus.

Saskaņā ar Latvijas Republikas Satversme (konstitūcija), valsts aizsargā ikviena tiesības dzīvot labvēlīgā vidē, sniedzot ziņas par vides stāvokli un rūpējoties par tās saglabāšanu un uzlabošanu. Konstitucionālās tiesības ietver:

1) procedūras aspekts: Sabiedrības tiesības piekļūt vides informācijai, piedalīties lēmumu pieņemšanā saistībā ar vides jautājumiem;

2) Būtiski aspekti: sabiedrības tiesības pieprasīt, lai valsts iestādes vai privātpersonas izbeidz tādu darbību vai bezdarbību, kas nelabvēlīgi ietekmē vides kvalitāti, rada kaitējumu vai kaitējuma draudus cilvēku veselībai vai dzīvībai, vai citas likumīgās intereses.

Konstitucionālo tiesību normas var tieši piemērot gan administratīvās procedūras un tiesā. Pilsoņi var atsaukties uz kādā posmā administratīvās vai tiesvedības procedūras.

Starptautiskās tiesības, tostarp Orhūsas konvencija, arī var tieši piemērot Tiesas un administratīvās struktūras. Ja tiesību normu kolīzija starp starptautisko tiesību normu un Latvijas tiesību aktos ir tas pats juridiskais spēks ir noteikts — tiesību normu, piemēro starptautisko tiesību normu.

II. Tiesu iestādes

Pastāv trīs līmeņu tiesu sistēmu Latvijā.

Pirmo līmeni veido 34 rajona (pilsētas) tiesā civillietas un krimināllietas un vienu Administratīvajā rajona tiesā, kas sastāv no 5 tiesas piesēdētāju dažādās pilsētās un aptver visu Latvijas teritoriju, par administratīvām lietām.

Otro līmeni veido 5 reģionālās tiesas, kas izskata civillietas un krimināllietas un viena reģionālā administratīvā tiesa administratīvajās lietās. Ir Apelācijas tiesas civillietām, krimināllietām un administratīvajām lietām, kuras jau ir uzklausītas apgabaltiesas. Reģionālajām tiesām ir jurisdikcija, jo pirmās instances tiesām, konkrētām kategorijām, kas uzskaitītas procesuālajām tiesībām.

Augstākā tiesa ir Augstākā tiesa. To veido:

1) civillietu un krimināllietu tiesu palāta, darbojas kā apelācijas tiesa, kas izskata civillietas un krimināllietas izskata apgabaltiesas kā pirmās instances tiesas;

Senāta 2), kas sadalīts trīs nodaļās un darbojas kā kasācijas instance visās civillietās, krimināllietās un administratīvajās lietās.

Parasti civillietu, krimināllietu un administratīvo lietu var pārskatīt visās trīs tiesu instancēs. Tomēr tikai divas tiesu instances ir atļauta dažu kategoriju civillietās un administratīvajās lietās. Šie izņēmumi ir noteikti Civilprocesa likumā maziem civilprasībām, kā arī vairāki īpaši tiesību akti, kas nosaka administratīvās procedūras, piemēram, par pilsoņu informācijas pieprasījumiem vai publisko iepirkumu. Ir vairāku veidu jautājumiem tikai vienā gadījumā (piemēram, patvēruma meklētājiem).

Saskaņā ar Latvijas tiesību aktiem, procedūrām, kas saistītas ar administratīviem pārkāpumiem (pārkāpumi). Ja persona ir izdarījusi neliela pārkāpuma, administratīvo pārkāpumu kodekss, sodu piemēro administratīva iestāde. Sankcijām, kuras nosaka administratīvās iestādes var pārsūdzēt rajona (pilsētas) tiesā, t. i., kopīgas tiesas izskata civillietas un krimināllietas. Lietas izskatīšanā tiesā rajona (pilsētas) tiesā var pārsūdzēt reģionālo tiesu. Apgabaltiesu spriedumu ir galīgs un nav pārsūdzams.

Lietu izskata profesionāli tiesneši ir neatkarīgi un pakļauti vienīgi likumam. Lemjošā gadījumu ir atklāta, izņemot tikai intereses attiecībā uz privātās dzīves aizsardzību vai citas būtiskas vērtības, ko aizsargā likums. Ja tiesa saskaņā ar tiesību aktiem veic rakstveida procesā, tiesas lēmumi ir publiski pieejami.

Tiesu valoda ir latviešu valodā. Dalībnieki, nav oficiālajā valodā var piedalīties procesuālajās darbībās, izmantojot tulka palīdzību. Tiesa vairākkārt ir noteikusi par tulku procesuālās tiesības.

Specializētu tiesu nav Latvijā.

Lietas par likumu atbilstību Satversmei (valsts konstitūcija) vai atbilstību citiem normatīviem aktiem, normām augstāka juridiska ranga izskata Konstitucionālā tiesa. Konstitucionālās lūgumraksts ir pieļaujama, t. i., iedzīvotāji var iesniegt lūgumrakstu, ja tās uzskata, ka kāds normatīvais akts pārkāpj viņu pamattiesības, ko aizsargā Konstitūcijā. Konstitucionālās lūgumraksts ir atļauta tikai pēc tam, kad parastie aizsardzības līdzekļi (administratīvās iestādes, vispārējās jurisdikcijas tiesām ir izmantoti).

Nav quasi-court vai specializētās tiesas, kas nodarbojas ar vides jautājumiem.

Ja persona uzskata, ka administratīvs lēmums vai rīcība, kā arī bezdarbība, ir pretrunā tiesību normām, kas aizsargā vidi un dabu, vai var radīt kaitējumu vai kaitējuma draudus videi, viņš/viņa var vērsties administratīvajā tiesā. Tā kā vides problēmas, ir ar administratīviem lēmumiem (būvatļauju, ūdens lietošanas atļaujas, piesārņojuma atļauju utt.), šīs lietas lielākoties izskata administratīvā tiesa. Šīs tiesības vērsties tiesā, nevar radīt nekādas nelabvēlīgas sekas, tostarp tiem, uz kuriem attiecas privāttiesības, pieteikuma iesniedzējam.

Civilprocesu jomā, viņš var prasīt zaudējumu atlīdzību, ko izraisījusi kāda persona, ja šī persona ir pārkāpusi, cita starpā, noteikumus par vides jautājumiem un nodarīja kaitējumu prasītājam. Valsts iestādes, kas rīkojas valsts vārdā, var pieprasīt videi nodarītu kaitējumu.

Iedzīvotājiem ar informāciju par noziedzīgiem nodarījumiem, kas rada kaitējumu videi, iespējams, būtu jāinformē amatpersona vai iestāde, kas ir pilnvarota veikt kriminālprocesu (policija, prokuratūra).

Labvēlīgākās tiesas izvēle nav atļauta administratīvajās tiesās. Pastāv iespēja izvēlēties tiesu civillietās: Parasti prasība ir jāiesniedz tiesā, kurā atrodas atbildētāja dzīvesvieta (fiziskām personām) vai atbildētāja juridiskā adrese (juridiskas personas); Tomēr Civilprocesa likuma īpašos gadījumos sniedz citu jurisdikciju saskaņā ar prasītāja izvēles vai saskaņā ar Līguma noteikumiem, ja tādi ir (skatīt teritoriālās jurisdikcijas ietvaros).Saite atveras jaunā logāhttp://ec.europa.eu/civiljustice/jurisdiction_courts/jurisdiction_courts_lat_en.htm#B.II.

Administratīvo lēmumu pārsūdzēšana tiesā, šī persona var pieprasīt:

1) atcelt vai atzīt par spēkā neesošu (pilnībā vai daļēji) vai jāpasludina par nelikumīgu apstrīdēto lēmumu; Ja apelācijas sūdzība ir apmierināta, tad tiesa var, ja nepieciešams, obligāti administratīvā iestāde var labot administratīvā lēmuma sekas;

2) konstatēt reālu darbību, kas jau ir veicis vai nākotnē plānotām nelikumīgām un novērst to sekas;

3) noteikt administratīvās iestādes izdot labvēlīgu lēmumu;

4) par pastāvošu vai neesošu valsts noteiktu apstrīdami tiesiskajām attiecībām;

5) noteikt slēgt publisku līgumu izbeigt šo līgumu, lai izpildītu pienākumus, kas izriet no šiem līgumiem, vai atzīt tās pienākumu izpildi.

Ir iespējams iesniegt apelācijas sūdzību procesuālo noteikumu pārkāpums, pat ja pieteikuma iesniedzējs ir apmierināta ar galīgo lēmumu, tomēr šajā konkrētajā gadījumā personai jāpierāda, ka pastāv nopietns pārkāpums viņas tiesības uz tiesību celt prasību tiesā.

Ja persona uzskata, ka administratīvais lēmums, darbība vai bezdarbība ir radījusi finansiālus zaudējumus vai personisko kaitējumu (tostarp morālo kaitējumu), viņš var pieprasīt atbilstīgu kompensāciju, administratīvajā tiesā. Norādi var iekļaut minētās rakstiskas apelācijas pret administratīvo lēmumu, vai, ja kompensācija nav pieprasīta vienlaikus ar apelācijas sūdzību, administratīvā akta atsevišķs prasījums par zaudējumu atlīdzību var tikt iesniegts pēc sūtījuma galīgo spriedumu par lēmuma prettiesiskumu (darbības) ir sniegts.

Administratīvā tiesa var atcelt pārsūdzētais lēmums (pilnībā vai daļēji), bet tai nav kompetences grozīt lēmuma saturu par tiesas, piemēram, mainīt būvniecības atļaujas nosacījumus. Īpašos gadījumos var atļaut grozīt pārsūdzētais lēmums, bet šādi noteikumi netiek paredzēti noteikumi attiecībā uz vidi.

Vides aizsardzību saistītos gadījumos pārbauda saskaņā ar tādus pašus procedūras noteikumus kā citām administratīvām lietām. Tomēr dažas normatīvajos aktos par vides jautājumiem izvirza īpašus noteikumus attiecībā uz atsevišķiem vides lēmumiem. Piemēram, iedzīvotāji var pārsūdzēt nosacījumus visos piesārņojošas darbības atļaujas derīguma termiņā, kas būtiski atšķiras no vispārējā noteikuma, pārsūdzēt jebkuru lēmumu viena mēneša laikā no dienas, kad tas stājas spēkā.

Administratīvā tiesa izskata tikai robežās, kas noteiktas ar prasītāju. Tiesa nevar mainīt lēmumu izskatīt prasību vai rakstiski iesniedza apelācijas sūdzību, ko prasītāja pēc savas iniciatīvas. Tomēr šos oficiālos ierobežojumus, Tiesai ir tiesības pārbaudīt lēmumu pilnībā: pārbaudīt faktus, lai izsniegtu lēmumu un piemērojot tiesību aktus pareizi, saskaņā ar principu par objektīvu izmeklēšanu, Tiesas kompetencē. Tāpat tiesa var pēc savas iniciatīvas iesniegt pieteikumu Konstitucionālajā tiesā un lūgt Eiropas Savienības Tiesu sniegt prejudiciālu nolēmumu.

Tiesa var veikt tā sauktos papildu lēmumu, ja lemjošā lietas faktus, tā uzskata par iespējamu tiesību aktu pārkāpumu, kas tieši netika izskatīts lietā. Šis lēmums ir adresēts atbildīgajai iestādei vai prokuratūrai. Atsevišķos gadījumos tiesas izmantos papildu lēmumu informēt Parlamentu vai izpildvara (ministrijas, Ministru kabinets) par tiesisko regulējumu vai citiem jautājumiem, kas būtu jārisina ar tiesību aktiem.

III. Piekļuvi informācijai gadījumos

Ikviena persona, kas pieprasījusi vides informāciju, kas nākusi no kādas valsts iestādes un uzskata, ka informācijas pieprasījums ir ignorēts vai noraidīt (daļēji vai pilnībā), vai atbilstoša atbilde nav saņemta, tiesības uz vides informāciju vai citādi pārkāptas, ir tiesības apstrīdēt šādas bezdarbība administratīvajā tiesā.

Ja iestāde atsaka sniegt pieprasīto informāciju, tā būtu jāsniedz rakstisks pamatojums par šo lēmumu un ietver informāciju par tiesiskās aizsardzības līdzekļiem, kas būtu konkrētajai situācijai, t. i., kura iestāde un kādi termiņi persona var iesniegt apelācijas sūdzību.

Saskaņā ar Informācijas atklātības likumu, iestādes atbilde vai atbildes nesniegšana var pārsūdzēt administratīvajā iestādē un pēc tam — Administratīvajā apgabaltiesā.

Apelācijas sūdzība jāiesniedz mēneša laikā no atbildes uz jautājumu, vai viena gada laikā gadījumos, kad atbilde nav sniegta vispār vai ja pārsūdzības iesniegšanas procedūra nav precizēti rakstisku atbildi. Ja ir augstākā administratīvā iestāde, obligāti iesniegt sūdzību šai iestādei. Apelācijas sūdzība jāiesniedz rakstveidā vai mutvārdos iestādei, kura izdevusi (vai bija pienākums sniegt atbildi). Ja pieteikums tiek iesniegts mutiski, Iestāde nekavējoties to izdarīt rakstiski, un to paraksta pieteikuma iesniedzējs. Šādu pieteikumu nosūta izskatīšanai augstākai iestādei. Ja tādas nav vai tā ir Ministru kabinets, atbilde nav (vai atbildi) var tieši vērsās Administratīvajā rajona tiesā.

Apelācijas sūdzību var iesniegt arī elektroniski pa e-pastu, bet pēc tam jābūt parakstītam ar elektronisko parakstu.

Valsts nodeva 20 latu (aptuveni. EUR 29) ir jāsamaksā pirms iesniegt apelāciju administratīvajā rajona tiesā. To ir iespējams izdarīt bankā. Tiesa, ņemot vērā fiziskas personas finansiālo stāvokli, var samazināt maksas summu vai atbrīvot personu no pienākuma maksāt maksu.

Ikvienai personai ir tiesības piedalīties tiesvedībā ar pārstāvja palīdzību vai izmantojot pārstāvi. Nav noteikumu par obligātu pārstāvis tiesvedībā Kasācijas (ieskaitot).

Pārbaudot lietu, Tiesai vajadzības gadījumā ir pieejama informācijas pieejamību, par kuru ir strīds.

Tiesa var likt iestādei sniegt lūgto informāciju pieteikuma iesniedzējam, ja tas nespēj rast iestādes atteikuma iemesli ir pietiekami pamatoti. Ja ir iemesls ierobežot piekļuvi daļai no pieprasītās informācijas, tomēr iestādei būs juridisks pienākums atklāt minētās informācijas daļu, kas var tikt izpausta.

IV. Tiesas pieejamību, sabiedrības līdzdalību

Vides jautājumiem, izskatot administratīvās iestādes veic, ievērojot tādus pašus procedūras noteikumus kā citās administratīvajās lietās. Administratīvā procesa likums reglamentē procedūru, ņemot vērā izņēmumus un dažādiem noteikumiem, kas ietverti vides aizsardzības tiesību aktiem vai īpašiem normatīvajiem aktiem, kas attiecas uz vides jautājumiem, piemēram, tiesību aktus par ietekmes uz vidi novērtējumu.

Tiesvedība administratīvās iestādes veic latviešu valodā, ar iespējamiem izņēmumiem attiecībā uz svešvalodu pieteikuma iesniegšanas tikai ārkārtas situācijās.

Administratīvās procedūras ir bez maksas, ar izņēmumiem, kas noteikta tiesību aktos. Ja iestāde vai tiesa) uzskata, ka lēmuma adresāts (persona, fiziska persona) ir grūtā finansiālā situācijā, un ka īpaši administratīvo jautājums ir sarežģīts, tā var pieņemt lēmumu, ka atlīdzība par šīs personas pārstāvis, reglamentētu sistēmu ietvaros, sedz no valsts budžeta.

Tiesības piedalīties administratīvajos procesos ir atzīta fiziskām un juridiskām personām (tostarp nevalstiskām organizācijām), kā arī šo personu apvienības. Personai ir tiesības piedalīties personīgi vai ar pārstāvja palīdzību vai izmantojot pārstāvi.

Šis pienākums ir kompetentas administratīvas iestādes apkopot visu informāciju, kas attiecas uz šo lietu. Tomēr ir sniegt informāciju un pierādījumus, kas ir viņa rīcībā.

Administratīvā procesa dalībniekiem ir tiesības iepazīties ar lietas materiāliem, kā arī tiesības tikt pienācīgi uzklausītam lēmumu pieņēmējs. Saistībā ar vides jautājumiem šīm procesuālajām tiesībām reglamentē procesuālie noteikumi vides aizsardzības jomā (vides jomā) un citos normatīvajos aktos par īpašām vides tiesību jautājumus, piemēram, ietekmes uz vidi novērtējuma procedūra.

Kopumā, administratīvās iestādes izlemj lietas mēneša laikā pēc pieteikuma saņemšanas no personas. Taču jāpiebilst, ka vairāki normatīvie akti, kas attiecas uz vidi var noteikt atšķirīgus termiņus. Iestādei ir atļauts pagarināt šo termiņu, ja tā ir nepieciešama, lai dotu pareizu galīgo lēmumu. Steidzamos gadījumos attiecīgā persona var lūgt iestādei pieņemt lēmumu nekavējoties.

Ja persona uzskata, ka administratīvās iestādes lēmumu, tā vai citādi nelikumīgu lēmumu var pārsūdzēt augstākā administratīvā iestāde viena mēneša laikā pēc lēmuma stāšanās spēkā, vai viena gada laikā pēc šā lēmuma stāšanās spēkā, ja informāciju par procedūrām apelācijas tiesvedībā nav iekļauts rakstisko lēmumu. Apelācijas sūdzība jāiesniedz rakstveidā vai mutvārdos iestādei, kas ir pieņēmusi lēmumu, un to nosūta izskatīšanai augstākai iestādei.

Pārsūdzība iesniedzama augstākā administratīvā iestāde ir obligāta, izņemot gadījumus, ja augstākas iestādes nav vai tā ir Ministru kabinets. Tiesa var atteikties pieņemt tiešu pārsūdzību, ja attiecīgā persona nav jāpierāda, ka viņš ir centies iesniegt apelāciju augstākas iestādes.

Izvērtējot lietā Tiesa pārskatīs gan procesuālās, gan apstrīdētā lēmuma likumību pēc būtības.

Saskaņā ar procesuālo likumību, Tiesa var atcelt lēmumu, ja tā secina, ka administratīvā iestāde ir pieļāvusi nopietnas procesuālas kļūdas. Īpaša uzmanība parasti ir pievērsta šādiem jautājumiem:

1) vai personas, kas ir tieši ietekmējis lēmums, kā arī personām, kam ir interese par vides jautājumiem tika atzīta ar iespēju piedalīties lēmumu pieņemšanas procesā (t. i., vai ir laikus pieejama informācija par procedūras sākšanas lēmumu pieņemšanā, vai iedzīvotājiem bija iespēja iepazīties ar lietas materiāliem, vai pilsoņiem ir iespēja tikt uzklausītam, kad iestāde, kas ietver arī tiesības sniegt informāciju un paust savu viedokli un priekšlikumus);

2) vai iestāde ir ieguvusi visu nepieciešamo informāciju (vai iestāde ir izveidojusi visu būtisko apstākļu gadījumā, vai tā ir apsvērusi un līdzsvarotām interesēm dažādas personas un grupas);

3) vai iestāde ir sniegusi pietiekamu un skaidru argumentāciju un juridisku iemeslu dēļ (ar atsauci uz tiesību normas), lai pieņemtu lēmumu.

Saskaņā ar tiesiskumu pēc būtības, Vispārējā tiesa pārbaudīs, vai, ņemot vērā konstatētos faktus, tas var likumīgi pieņemt apstrīdēto lēmumu. Piemēram, vai konkrētos apstākļos ir atļauts piešķirt darbības atļauju piesārņojošas iekārtas, ko raksturo zināms dažas emisijas.

Ja ir pamatotas šaubas par pieteikuma iesniedzēja materiālo un tehnisko konstatējumu, Tiesa var pārbaudīt šo faktu. Šie jautājumi ir galvenokārt iesaistīti neatkarīgi eksperti; tās izdevumus sedz no valsts budžeta. Šīs lietas dalībnieki turklāt nav ļauts sniegt savu ekspertu atzinumus.

Tiesa ierobežo pārbaudi tikai divos gadījumos: Ja iestādei ir bijusi rīcības brīvība tā sauktās tiesības izvēlēties, kuru no vairāk nekā viena juridiski pamatotu risinājumu būtu labākais), vai, ja iestāde ir sniegusi novērtējumu, ka pēc savas būtības ietilpst tās kompetencē un nav iespējams apstrīdēt tiesā.

Administratīvā apelācijas tiesa nevarēs pārskatīt tiesību aktus, piemēram, zonu plāni un pašvaldību zemes izmantošanas plāni. Tos var apstrīdēt, iesniedzot prasību Konstitucionālajā tiesā (skatīt II nodaļu).

Kopš 2012. gada administratīvā tiesa ir kompetenta izskatīt sīki izstrādātus plānus, kuros vajadzības gadījumā sīkāk saturu vietējās pašpārvaldes zonējuma plānu un zemes izmantošanas plānu (telpisko plānojumu un vietējos plānos) tā īpaši zemes gabalus, jo tiek uzskatīts, ka viņi ar administratīviem lēmumiem ir vispārējs raksturs. Sīki izstrādāti plāni var pārsūdzēt viena mēneša laikā pēc apstiprinājuma par to oficiālajai publikācijai. Sīki izstrādāti plāni var pārsūdzēt personas, uz kurām attiecas plāns vai personām liegta dalība lēmumu pieņemšanā, sabiedrības tiesības, kā arī personas, kuras uzskata, ka plāns neatbilst tiesību aktu prasībām attiecībā uz vidi, rada kaitējumu videi vai draudus videi. Rakstisku sūdzību, norādot sūdzības būtu jāiesniedz Administratīvajai rajona tiesai, ar visu pieejamo pievienotie pierādījumi. Tiesa var arī pēc savas iniciatīvas, vākt pierādījumus, kas vajadzīgi, lai izlemtu lietu, tostarp ekspertu atzinumiem. Tos izskatīja rakstiskā procedūrā. Taču Tiesa rīko mutisku uzklausīšanu, ja Pirmās instances tiesa nolemtu, vai prasītājas, trešā persona, kas iesaistīta procesā vai juridiskas struktūras, kurām ir tiesības, lai aizstāvētu to personu tiesības un likumīgās intereses privātpersonām ir pieprasījis mutvārdu procesu. Administratīvā iestāde (atbildētājs) nav tiesību iebilst pret rakstiskā procedūrā.

Ietekmes uz vidi novērtējuma (IVN) procedūra administratīvajā tiesā var pārskatīt IVN sākotnējās pārbaudes lēmumu. Ir nolemts, ka IVN vajadzīgs var iesniegt apelācijas sūdzību persona plāno veikt paredzēto darbību. Ir nolemts, ka IVN nav nekavējoties nav pārsūdzams tiesā, taču var tikt pārbaudīta, izskatot akta, ar ko paredzēts projektu (piemēram, būvniecības atļaujas).

Ietekmes uz vidi novērtējuma (IVN) darbības jomas noteikšanas lēmumus un viedokļus kompetentajai iestādei paziņojumu par ietekmes uz vidi novērtējumu (IVN galīgā lēmuma), ko Tiesa nevar izskatīt atsevišķi. Tomēr Tiesa var pārskatīt galīgo atļauju paredzētās darbības, un šajā sakarā Tiesai ir tiesības pārbaudīt iebildumus pret IVN procedūru un galīgajam IVN lēmumam.

Tiesa pārskatīs gan būtības vai procesuālo likumību, IVN lēmumu jautājumos:

1) vai būtisku procedūras noteikumu ievērošanu attiecībā uz personām un personām, kurām ir interese par vides jautājumiem, īpašu uzsvaru liekot uz piekļuvi vides informācijai un tiesības piedalīties lēmumu pieņemšanā, tostarp iespēju iesniegt informāciju, paust viedokli un priekšlikumus, un pietiekami nopietnu attieksmi pret šiem viedokļiem un priekšlikumiem;

2), vai IVN ir veikts tādā veidā, kas nodrošina pietiekamu iespēju vākt visu attiecīgo informāciju par paredzēto darbību iespējamo ietekmi uz vidi,

3) vai galīgajā IVN lēmumā ir balstīta uz pareizu konstatējumiem un vai tā paredz pietiekamu un skaidru pamatojumu rakstveidā.

Tiesa nevar pieņemt lēmumu un atzīt tās paziņojumi par paredzētās darbības, nevis administratīvā iestāde. Tomēr Tiesa var atrast faktu kļūdas un kļūdas, kas ir izraisījis vai varētu būt izraisījis, uz kļūdainu galīgo lēmumu.

Lai būtu tiesības celt prasību administratīvajā tiesā, galīgā atļauja, persona, kas būtu par pārkāpumu savas tiesības (piemēram, iespējams, pārkāpis īpašuma tiesības), vai vides aizsardzības interesēs. Persona, iesniedzot pārsūdzot vides aizsardzības interesēs būtu jāpaskaidro iemesli, kāpēc viņš uzskata, ka paredzētās darbības atļaujas, iespējams, nepareizu IVN procedūru, neatbilst vides tiesību jomā vai var radīt kaitējuma draudiem vai kaitējumu videi.

Parasti, ja apelācija ir iesniegta augstākas pārvaldes iestāde vai administratīvā tiesa, tai ir apturoša iedarbība, lai pārsūdzētais lēmums. Proti, ir aizliegts sākt darbību paredzētās darbības, lai sāktu būvniecības darbus, vai pieņemt jaunus lēmumus, pamatojoties uz apstrīdēto paziņojumu. Likuma par ietekmes uz vidi novērtējumu nav sniegti nekādi izņēmumi. Persona, kas vēlas uzsākt darbību (šobrīd atlikts) ir tiesības lūgt atsākt darbības spēkā lēmums. Tiesa lems par pagaidu aizsardzību, ņemot vērā gan Lēmuma likumīgumu (operatīvā veidā, neskarot galīgo spriedumu) un iespējamo kaitējumu, tostarp vides aizsardzības intereses.

Administratīvās tiesas var pārskatīt atļaujas rūpnieciskajām un lauksaimnieciskajām darbībām ar augstu piesārņojumu (IPPC lēmumi). Jebkura persona (fiziska vai juridiska), nevalstiska organizācija var pārsūdzēt šādu lēmumu tiesā. Cita starpā — pārsūdzību var iesniegt, ja persona uzskata, ka viņa tiesības uz vides informāciju vai savām tiesībām piedalīties lēmumu pieņemšanā, ir pārkāpti.

Apelācijas sūdzība jāiesniedz augstākās iestādes (Vides pārraudzības valsts biroja). Pēc tam rakstiskā apelācijā, norādot iebildumus, var iesniegt Administratīvajā apgabaltiesā ar visiem pieejamiem pievienotie pierādījumi. Tiesa var arī pēc savas iniciatīvas, vākt pierādījumus, kas vajadzīgi, lai izlemtu lietu, tostarp ekspertu atzinumiem. Tiesa pieņems lēmumu, izmantojot rakstisko procedūru, izņemot gadījumus, kad lietas dalībnieki (izņemot administratīvas iestādes ir pieprasījušas), atbildētāja mutvārdu procesu.

Tiesa pārbaudīs, vai atļauja izdota saskaņā ar procesuālajiem noteikumiem, kas ietver obligātas piekļuves iespējas personām, kas ir ieinteresētas, lai skaidri un visu attiecīgo informāciju, kā arī iespēja ieinteresētām personām iesniegt iebildumus, ierosinājumus, kā arī apliecinājumu, ka iestāde ir izskatījusi tās iebildumus un priekšlikumus.

Tiesai ir tiesības pārbaudīt faktus, kas pamato atļaujas izsniegšanu, piemēram, Tiesa var pārbaudīt datus par plānoto rūpnieciskās darbības, īpašības un dati par pašreizējiem vides apstākļiem.

Lai iesniegtu apelācijas sūdzību Administratīvajā tiesā, nav nepieciešams, lai pieteikuma iesniedzējs piedalīties sabiedriskās apspriešanas posmā PINK procedūra vai paust viedokli sabiedriskajā apspriešanā.

Parasti lēmumu pārsūdzēt administratīvajā iestādē vai tiesā ir apturoša iedarbība uz IPNK atļauju, t. i., tas nav atļauts uzsākt darbību ar piesārņojošu iekārtu, ja vien tiesa atsāk darbības atļaujas spēkā. Šādus noteikumus piemēro, ja pieteikuma iesniedzējs ir iesniedzis apelācijas sūdzību viena mēneša laikā no dienas, kad lēmums stājas spēkā.

Tomēr pastāv izņēmums attiecībā uz piesārņojošas darbības, kurām nepieciešama A kategorijas vai B kategorijas atļauja. Saskaņā ar likuma „Par piesārņojumu”, jebkura persona var iesniegt pārsūdzību attiecībā uz atļaujas nosacījumiem jebkurā laikā, kamēr attiecīgā atļauja ir spēkā. Šāda veida ir atļauta tad, ja piesārņojošas darbības var būtiski negatīvi ietekmēt cilvēku veselību vai vidi, vai vides kvalitātes mērķus, kas noteikti tiesību aktos vides jomā, vai citu normatīvajos aktos. Šajā gadījumā lēmuma, apelācijas sūdzība neaptur atïaujas darbîbu.

V. iespējas vērsties tiesā pret darbību vai bezdarbību

Ja persona uzskata, ka jebkura cita privātpersona vai juridiska persona, rada kaitējuma draudus vai kaitējumu videi, viņai/viņam nav atļauts celt prasību Civildienesta tiesā vai iesniegt sūdzību par savu darbību administratīvajā tiesā. Persona var prasīt atlīdzinājumu par kaitējumu, kas nodarīts pats, bet nav atļauts pieprasīt atlīdzinājumu par kaitējumu videi kā tādai. Tādējādi, ja minētā persona uzskata, ka kāda cita persona, ar savu plānoto un veikto darbību, rada kaitējuma draudus vai kaitējumu videi, viņš/viņa var rīkoties šādi:

1) ja bīstamās darbības saskaņā ar lēmumu, ko administratīva iestāde, persona var pārsūdzēt lēmumu par augstākā administratīvā iestāde un tādēļ administratīvajā tiesā, vai,

2) iesniedz pieteikumu administratīvā iestāde, lai aizsargātu vidi un īstenot atbilstīgus pasākumus, lai pārtrauktu kaitējumu videi. Ja kompetentā administratīvā iestāde atsakās rīkoties, tās lēmumus var pārsūdzēt vai bezdarbību augstākā administratīvā iestāde un tādēļ administratīvajā tiesā. Šajā gadījumā persona var prasīt, lai Vispārējā tiesa liek kompetentajai iestādei pieņemt lēmumu, kuru mērķis ir vides aizsardzība. Piemēram, ja persona ir pretlikumīgi, bez iepriekšējas atļaujas, uzstādīšanu, aizsargājamās dabas teritorijas, persona var ar to neparedz kompetentajai pārvaldes iestādei pienākumu atbildīgā persona, lai likvidētu būvniecības, atjaunot iepriekšējo stāvokli, un atlīdzinātu viņiem nodarīto mantisko kaitējumu videi.

Valsts vides dienests ir kompetentā iestāde, kas veic valsts kontroli par vides aizsardzību un dabas resursu izmantošanu. Tā apzinās savus pienākumus, izmantojot 8 teritorijas, kas atrodas reģionālo vides pārvalžu, kā arī jūras un iekšējo ūdeņu pārvaldi un radiācijas drošības centram.

Parasti reģionālo vides pārvalžu lēmumiem, kuri var pārsūdzēt administratīvajā iestādē, kas lielākoties ir Vides pārraudzības valsts birojā.

Persona var iesniegt sūdzību pārvaldes iestādei gan rakstiski, gan mutiski. Mutvārdu sūdzības nekavējoties tiktu norakstītas pēc iestādes ierēdnis. Rakstiskas sūdzības un prasības elektronisko parakstu, var nosūtīt arī pa elektronisko pastu.

Ja persona nav apmierināta ar lēmumu vai bezdarbību, kompetentā institūcija, viņš var to apstrīdēt augstākā administratīvā iestāde. Apelācijas sūdzība ir jāiesniedz iestādei, kas izdevusi (vai bija pienākums pieņemt lēmumu par to. Apelācijas sūdzība tiks nosūtīts izskatīšanai uz augstāko iestādi. Pārsūdzība iesniedzama augstākā administratīvā iestāde ir obligāta pirms vēršanās administratīvajā tiesā.

Ja pārsūdzība administratīvajā tiesā ir pamatots ar vides aizsardzības interesēm, pietiek iesniegt tiesā. Minētās rakstiskas apelācijas par iebildumiem jāiesniedz Administratīvajai rajona tiesai, ar visu pieejamo pievienotie pierādījumi.

VI. Citas iespējas vērsties tiesā

Papildus administratīvajai un tiesas kontrolei par to administratīvo iestāžu lēmumiem vai bezdarbību, ir cita veida aizsardzības līdzekļiem vides jomā.

Cilvēktiesību aizsardzība, tostarp tiesības dzīvot labvēlīgā vidē, ir Ombuds (tiesībsargs). Ombuds var:

1) izskata privātpersonu iesniegumus un priekšlikumus, izmeklēt apstākļus;

2) pieprasīt, lai iestādes precizēt nepieciešamos apstākļus un par tiem informē tiesībsargu;

3) vai pēc pārbaudes, sniegt iestādei ieteikumus un atzinumus par to darbības efektivitāti un tiesiskumu, kā arī labas pārvaldības principa ievērošanu ;

4 ietvaros), risina strīdus starp privātpersonām un iestādēm, kā arī cilvēktiesību, strīdus starp privātpersonām;

5) veicina izlīgumu starp strīda pusēm;

6), izšķirot strīdus, sniedz privātpersonām atzinumus un ieteikumus par to, kā novērst cilvēktiesību pārkāpumus;

7. punktā, nodrošina Parlamenta, Ministru kabinetam, pašvaldībām vai citām iestādēm ieteikumus par to, vai tiesību aktu grozījumi;

8) nodrošina personām ar konsultācijās par cilvēktiesību jautājumiem;

9) veic pētījumus un analizē situāciju cilvēktiesību jomā, kā arī sniedz atzinumus par aktuāliem cilvēktiesību jautājumiem.

Prokuratūra ir piešķirtas uzraudzības pilnvaras, t. i., prokuroram ir pienākums veikt pasākumus, kas nepieciešami, lai aizsargātu personu tiesības un likumīgās intereses un valsti. Tas var ietvert arī vides aizsardzības intereses. Pasākumi, ko Eiropas Prokuratūra var būt uzsākt kriminālizmeklēšanu, bet arī citus pasākumus. Eiropas Prokuratūra var:

1) izdod brīdinājumu, ja to rīcība liecina par iespējamu tiesību pārkāpumu;

2) izdod protestu Ministru kabinets, ministrijas un citas valsts iestādes, vietējās pārvaldes iestādes, inspekciju un valsts dienesti, uzņēmumi, iestādes, organizācijas un amatpersonas, kuras lēmums neatbilst tiesību aktiem; Institūcija vai amatpersona, īpašā prokurora jāinformē par protesta 10 dienu laikā. Eiropas Prokuratūra var vērsties Tiesā, ja protestu noraida, vai atbilde ir sniegta;

3) iesniegt rakstisku iesniegumu uzņēmuma, iestādes, organizācijas vai personas, ja tas ir vajadzīgs, lai pārtrauktu nelikumīgas darbības un novērstu šādas darbības izraisītās sekas vai novērst pārkāpumu; Ja iesniegums izteikts prasības netiek ievērotas vai tiek sniegta nekāda atbilde uz to, ka prokurors ir tiesīgs iesniegt tiesai vai citai kompetentai iestādei pieteikumu, kurā tiek prasīts, lai attiecīgo atbildību pasākumus.

Latvijā nav pieejami privātu kriminālvajāšanu. Personai ir jāiesniedz viņa bažas par iespējamu noziedzīgu nodarījumu policijai vai prokuratūrai.

VII. Tiesiskais statuss

Tiesiskais statuss

Administratīvā procedūra

Tiesvedība Tiesā

Privātpersonas

vides intereses

vides intereses

NVO

Tāpat

Tāpat

Citas juridiskas personas,

Tāpat

Tāpat

Ad hoc grupas

Tāpat

Tāpat

ārvalstu NVO

Tāpat

Tāpat

Citi#_ftn1

Ikvienai personai ir tiesības iesniegt sūdzību atbildīgās administratīvās iestādes vai apelāciju administratīvajā tiesā saistībā ar vides jautājumiem bez kādiem citiem īpašiem nosacījumiem, t. i., var iesniegt sūdzību, ja persona uzskata, ka administratīvs lēmums vai konkrētus pasākumus, kā arī bezdarbību, ir pretrunā tiesību normām, kas aizsargā vidi un dabu, vai var radīt kaitējumu vai kaitējuma draudus videi.

Tiesības piedalīties administratīvās procedūras vai tiesvedība ir atzītas arī ar visām personām, kas: fiziskām un juridiskām personām (tostarp nevalstiskās organizācijas, valsts vai ārvalstu dažāda veida; politiskajām partijām, tirdzniecības organizācijām), kā arī personu apvienībām, ja tādas apvienības pierādīt pietiekama organizatoriskā vienotības konkrētu mērķu sasniegšanai. Vispārīgi, valsts un pašvaldību iestādēm nav atļauts iesniegt pārsūdzību administratīvajā tiesā viena otrai. Ir pieļaujams tikai izņēmuma gadījumos, kad lēmumi vai bezdarbība ietekmē valsts pārvaldes iestāde vai pašvaldība, tāpat kā jebkurš cits (privāts) persona.

Šī plašā pieeja tiesības izteikt iebildumus un pārsūdzēt atzīst visa veida līdzīgi vides jautājumos, tostarp ietekmes uz vidi novērtējuma jautājumiem vai IPPC atļauju izsniegšanas procedūras.

Tiesības iesniegt sūdzības un pārsūdzības tikai vides intereses, ir vienīgais izņēmums, kad tā saukto actio popularis (tiesības aizstāvēt kopējās intereses ir atļauta) administratīvās iestādēs vai tiesā. Citos juridisku strīdu personai jāpierāda pārkāpuma savas subjektīvās tiesības, lai iegūtu tiesības iesniegt sūdzību vai iesniegt apelāciju tiesā.

29. saskaņā ar Administratīvā procesa likumā, likumā paredzētajos gadījumos, valsts iestādēm ir tiesības iesniegt sūdzību administratīvajā pārsūdzības iestādē vai tiesā, lai aizstāvētu to personu tiesības un likumīgās intereses privātpersonām. Tas var ietvert arī privātas personas tiesības dzīvot labvēlīgā vidē.

Saskaņā ar Ombudu, ombudam ir tiesības pēc uzņēmuma pārkāpumu, aizstāvēt privātpersonas tiesības un intereses tiesā, ja tas ir vajadzīgs sabiedrības interesēs.

Turklāt no prokurora biroja prokuroru tiesību aktiem ir tiesības iesniegt pārsūdzību tiesā, ja citi pasākumi, t. i., vai brīdinājums vai protesta iesniegšanas (skatīt VI nodaļu), nav bijuši veiksmīgi.

VIII. Juridiskā pārstāvība

Parasti ikviena persona var vērsties administratīvā iestādē vai tiesā personīgi, bez obligātas juridisko palīdzību. Ņemot vērā to, ka administratīvā tiesa ir objektīvas izmeklēšanas principu, Tiesa var arī pēc savas iniciatīvas noskaidrot iespējamās neskaidrības, rakstiski vai lūgt dalībniekiem un citām personām iesniegt vajadzīgos pierādījumus. Tas ir liels sasniegums personām aizstāvēt savas tiesības un intereses administratīvajā tiesā. Tomēr persona var iesaistīt citu personu, jurists vai jebkura cita persona, kā viņa pārstāvis un/vai juridiskais padomdevējs administratīvās vai tiesas procedūras. Nav noteikumu par obligātu juridisku konsultāciju par tiesvedību administratīvajā tiesā, pat ne Augstākajā tiesā.

Tās personas advokāts var sazināties ar locekļiem no aizstāvības (zvērinātiem advokātiem), kā arī citi juristi. Tās var sniegt juridiskas konsultācijas, sagatavot juridiskus dokumentus un veikt citas juridiskas darbības.

Saite atveras jaunā logāZvērinātu advokātu sarakstu,

Saite atveras jaunā logāTransparency International Latvijas filiāles — DELNA sniedz juridisko palīdzību pilsoņiem, ēku un zemes izmantošanas jomā. DELNA būs gatava rīkoties gadījumos, kad lieta ir sabiedriskas nozīmes būve, t. i., ja kaitējums ir nodarīts vai var tikt nodarīts videi, vai ja lieta var kalpot par precedentu un uzlabo tiesību aktiem vai juridisko praksi.

IX. Pierādījumi

Ja persona iesniedz sūdzību par konkrētu administratīvu lēmumu Tiesai visus tās rīcībā esošos pierādījumus, prasītājas un pamato prasītājas iebildumiem jāpievieno rakstiska apelācija. Administratīvā iestāde (atbildētājs), savukārt, pievieno paskaidrojumus visi pierādījumi, kas vajadzīgi, lai iestādes lēmumu. Procedūras dalībnieki var lūgt Tiesai iegūt citus pierādījumus, tostarp mutvārdu liecības un ekspertu atzinumiem. Tiesai ir tiesības pieprasīt pierādījumus pēc savas iniciatīvas, tā kā Tiesai ir pienākums nodrošināt objektīvu izmeklēšanu un tai ir pienākums izvērtēt apstrīdētā administratīvā lēmuma likumību. Procedūras dalībnieki var pieņemt jaunus pierādījumus, tiesvedības laikā Pirmās instances tiesā vai arī apelācijas instances tiesa. Kasācijas instances tiesa (Supreme Court) nepieņem jaunus pierādījumus, jo tās uzdevums ir pārbaudīt tikai par tiesību jautājumiem.

Administratīvā tiesa var atzīt un novērtēt visu veidu pierādījumiem:

1 liecinieku liecības),

2) dokumentārus pierādījumus (tostarp, audio, video un digitālie materiāli),

Lietiskajiem pierādījumiem, 3)

4) ekspertu atzinumi (parasti ražo tiesvedības laikā eksperti, ko Palāta izraudzījās).

Kā īpašu informācijas iegūšanas nozīmē, tiesa var noklausīties amicus curiae atzinumu (“draugu”): uzskata, ka apvienības, kas pārstāv kādā konkrētā jomā un sniegtu kompetentu atzinumu, var lūgt tiesu, lai varētu izteikt savu viedokli par faktiskajiem vai juridiskajiem apstākļiem.

Tiesa var atteikt pieņemt pierādījumus, kas neattiecas uz šo lietu. Likumīgu un izvērtējot pierādījumus, Tiesa savus secinājumus saskaņā ar savu pārliecību, kas pamatā ir vispusīgi, pilnīgi un objektīvi pārbaudītiem pierādījumiem, un saskaņā ar tiesu apziņu, kas balstās uz loģikas likumiem, zinātnes atzinumiem un tiesiskuma principiem.

Ja dalībnieki tiesas process ir pamatotas šaubas par faktu, uz kuru apstrīdētais administratīvais lēmums ir pamatots, tad tās var lūgt Tiesai veikt ekspertīzi. Ja tiesa ir pārliecināta par nepieciešamību ekspertīzi, būs jāizvēlas viens vai vairāki eksperti, ņemot vērā dalībnieku viedokļus šajā procedūrā. Dalībniekiem ir tiesības ierosināt jautājumus, kuri, pēc to domām, pieprasīt eksperta atzinumu, bet jautājumi tiks galīgi nosaka tiesa.

Palāta vērtēs ekspertu atzinumi tāpat kā citus pierādījumus. Vispārējai tiesai nav saistoši eksperta atzinumu, bet sniegs savus galīgos secinājumus, novērtējot pēc atzinuma uzticamību. Savā spriedumā Tiesa ir jānorāda iemesli, kādēļ priekšroka ir dota, lai noteiktu pierādījumu iegūšanu, salīdzinot ar citiem, un kāpēc daži fakti ir atzītas par pierādītām, bet citi fakti nav pierādīti.

Pagaidu tiesiskās aizsardzības līdzekļi x

Ja administratīvs lēmums tiek pārsūdzēts administratīvajā tiesā iesniedza prasību, Tiesai parasti ir apturoša iedarbība, proti, administratīvā akta darbība tiek apturēta no dienas, kad tiek iesniegts pieteikums. Piemēram, ja persona iesniedz prasību pret ēkas būvniecības atļauju, nav apstrīdēts).

Tomēr Administratīvā procesa likumā ir noteikti vairāki izņēmumi, ja apstrīdētais administratīvais lēmums var tikt izpildīts neatkarīgi no Apelācijas tiesai. Galvenie atbrīvojumi ir šādi:

1) administratīvais akts uzliek pienākumu samaksāt nodokli, nodevu vai citu maksājumu valsts vai pašvaldības budžeta, izņemot sodus;

2) tas ir paredzēts citos tiesību aktos, piemēram, ja persona ir iesniegusi apelāciju pret atļaujas nosacījumus attiecībā uz piesārņojošām darbībām pēc vispārējā viena mēneša termiņš var pārsūdzēt administratīvus lēmumus, apelācijas sūdzība neaptur atïaujas darbîbu;

3 Iestāde, izklāstot pamatojumu izpildes dēļ attiecībā uz konkrētu jautājumu, ir īpaši paredzēts administratīvs akts, kas to izpilda nekavējoties; vai

4) administratīva akta policijas, robežsardzes, nacionālā gvarde, ugunsdzēsības dienests un citas amatpersonas, kura ir ar likumu pilnvarota izdod nekavējoties, lai novērstu tiešus draudus valsts drošībai, sabiedriskai kārtībai vai cilvēku dzīvībai, veselībai vai īpašumam;

5) apstrīdēto administratīvo aktu nosaka, groza vai izbeidz iestādes tiesisko attiecību ar ierēdni;

Apstrīdētā lēmuma 6. punkts ir vispārīga rakstura, piemēram, ierobežo ceļa;

7) apstrīdēto administratīvo aktu atceļ vai aptur licenci vai citu īpašu atļauju.

Procedūras dalībnieki var lūgt tiesu pagaidu aizsardzība:

1) ja apelācijas sūdzībai ir apturoša iedarbība, ir apstrīdētā lēmuma adresāts var lūgt Tiesu atsākt darbības (izpildes), piemēram, celtniecības darbu vai uzsākt elektrostacijas darbību;

2) Ja Pārsūdzība nav atliekoša iedarbība, ir persona, kas iesniedz prasību pret minēto lēmumu var lūgt tiesai apturēt apstrīdētā lēmuma izpildi.

Abos minētajos gadījumos tiesa lemj par pagaidu aizsardzību, ņemot vērā gan Lēmuma likumīgumu (operatīvā veidā, neskarot galīgo spriedumu) un, iespējams, kaitē attiecīgās intereses.

Ja ir pamats uzskatīt, ka apstrīdēto administratīvo aktu vai sekas nav administratīva akta varētu radīt būtisku kaitējumu vai zaudējumus, vai kompensācija, kas būtu ievērojami apgrūtināta vai prasītu nesamērīgais resursu informācijas pārbaudes un, ja Tiesas rīcībā, izriet, ka apstrīdētais akts ir pirmšķietami nelegālu, tiesa var, saskaņā ar pieteikuma iesniedzēja pamatota pieprasījuma, pieņemt lēmumu par pagaidu noregulējumu. Pagaidu tiesiskās aizsardzības līdzekli, tiesa var izdot:

Tiesas nolēmums, 1), gaidot Tiesas spriedumu, uz prasīto administratīvo aktu vai faktisko rīcību;

Tiesas nolēmums, 2) uzliek pienākumu kompetentajai iestādei veikt īpašu prasību noteiktā termiņā vai aizliedz konkrētas darbības;

Tiesas nolēmums, 3) nosaka, ka zemes reģistru, reģistrēties ierobežojumi attiecībā uz īpašnieka tiesības rīkoties ar nekustamo īpašumu.

Visus iepriekš minētos noteikumus piemēro arī vides jautājumu lietās.

Dalībnieki var pieprasīt pagaidu tiesiskās aizsardzības procedūru jebkurā procedūras posmā, arī apelācijas un kasācijas instances tiesas instances tiesā, ja viņi uzskata, ka nepieciešami steidzami pagaidu aizsardzību. Oficiāla termiņi ir piemēroti. Šīs tiesības pieprasīt pagaidu aizsardzību, nedrīkst radīt nekādas nelabvēlīgas sekas, tostarp tiem, uz kuriem attiecas privātās tiesības. Tas nozīmē, ka personas nebūs atbildīgas par finansiāliem zaudējumiem, kas nodarīti citai personai ar tiesas lēmumu.

Tiesas lēmumu par pagaidu noregulējumu var pārsūdzēt. Turklāt dalībnieks var lūgt, lai aizstātu procedūras vai atcelt uzlikto pagaidu tiesiskās aizsardzības līdzekļus.

XI. Izmaksas

Administratīvās procedūras, administratīvās iestādes ir bez maksas.

Ja persona iesniedz apelāciju administratīvajā tiesā, viņš/viņa būtu jāņem vērā nomas maksas.

Gan administratīvās un tiesas procedūras ir, lai segtu savas izmaksas.

1) atlīdzība pārstāvim vai juridiskajam padomniekam (nav šajās problēmās iesaistītā persona); Ja pārvaldes iestāde vai tiesa) uzskata, ka lēmuma adresāts (persona, fiziska persona) ir grūtā finansiālā situācijā, un ka īpaši administratīvo jautājums ir sarežģīts, tā var nolemt, ka atlīdzība pārstāvim, šī persona reglamentētu sistēmu ietvaros, maksā no valsts budžeta.

2) maksājumi ekspertiem (vai jebkura iesaistītā persona pēc savas iniciatīvas); valsts budžets segs ekspertiem samaksātās atlīdzības tikai saskaņā ar tiesas lēmumu.

Nomas maksas. Iesniedzot apelācijas sūdzību Pirmās instances administratīvā tiesa, pieteikuma iesniedzējam vajadzētu maksāt valsts nodevu summa LVL 20 (APP. EUR 29). Valsts nodeva par Apelācijas tiesas Pirmā instances tiesas spriedumu ir 40 LVL (APP. EUR 57). Depozīta maksājumu, iesniedzot kasācijas sūdzību Supreme Court ir LVL 50 (EUR 71) (sākot no 1. gada, 2013). Depozīta maksas pieprasīšanas aizlieguma vai blakus sūdzību par procesuāliem lēmumiem ir 10 LVL (APP. EUR 14). Depozīta maksas jautājumos de novo sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem ir 10 LVL (APP. EUR 14).

Valsts nodevas apmēru ir vienādi visu kategoriju preču administratīvām lietām. Izņēmums ir gadījumos, kad patvēruma meklētājs ir bez maksas. Tiesa, ņemot vērā fiziskas personas finansiālo stāvokli, var samazināt maksas summu vai atbrīvot personu no pienākuma maksāt maksu.

Administratīvā procesa likums neparedz nekādus citus maksu vai iemaksu maksājumiem.

Izdevumus, kas saistīti ar juridisku palīdzību vai expert-examinations neregulē un būs atkarīga galvenokārt no tirgus situāciju, lietas sarežģītība vai faktisko apstākļu pārbaudi, ko veic eksperti.

Savā spriedumā Tiesa, var pieprasīt atlīdzību par valsts nodevu: Ja apelācija pret administratīvo lēmumu vai bezdarbību, ir pilnībā vai daļēji apmierināta, piespriest atbildētājai (valsts vai pašvaldības), lai atmaksātu valsts nodeva prasītājam; Ja apelācijas sūdzība netika apmierināta, prasītājs nevar atgūt samaksāto valsts nodevu. Tas pats attiecas uz depozīta maksājumus: prasītājs saņems atpakaļ depozīta maksas, ja viņa kasācijas sūdzību iesniegt pagaidu noregulējuma pieprasījumu (vai blakus sūdzību, vai jauna pārskatīšana) ir bijusi veiksmīga.

Tiesas lēmuma par izdevumu atlīdzināšanu, kas neattiecas uz cita veida izdevumi. Tādējādi visi citi izdevumi, izņemot valsts nodevas un maksājumi, kas rodas dalībniekiem, nav atgūtas. Taču, ja apelācijas sūdzību par administratīvo lēmumu, netika apmierināts, prasītājs nevar apgalvot, ka līdz atbildētājam atgūt visu nelikumīgo lēmumu nodarīto kaitējumu, un tas ietver iepriekšējo ekspertu juridiskais konsultants vai maksājumus.

XII Finansiālā atbalsta mehānismi

Fiziska persona pārsūdzēt administratīvu lēmumu administratīvajā tiesā var lūgt:

1) par valsts nodevas apmēru vai atbrīvojumu no pienākuma maksāt maksu. Tiesa ņems vērā šīs personas finansiālais stāvoklis;

2) atlīdzību par viņa/viņas pārstāvis. Ja Pirmās instances tiesa konstatē, ka lēmuma adresāts (persona, fiziska persona) ir grūtā finansiālā situācijā, un ka īpaši administratīvo jautājums ir sarežģīts, tā var nolemt, ka atlīdzība pārstāvim, šī persona reglamentētu sistēmu ietvaros, maksā no valsts budžeta.

Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likums nodrošina finanšu atbalstu no valsts budžeta par juridisko palīdzību gan tiesvedības un ārpustiesas izlīgumu. Tas ir atsevišķs mehānisms juridisko palīdzību civillietās, krimināllietās un administratīvajās lietās, ko administrē Juridiskās palīdzības administrācija. Tomēr juridiskā palīdzība tiek sniegta tikai tām administratīvajām lietām, kas attiecas uz patvēruma piešķiršanu un valsts finansētu juridisku palīdzību var sniegt saistībā ar vides jautājumiem.

Dažkārt iespējams, individuāli, saņemt bezmaksas juridisko palīdzību, administratīvajām lietām. Piemēram, ja lietas iznākumu vai tiesību aktu interpretācija varētu būt nozīmīgs, advokātiem dažkārt ir gatava sniegt juridiskas konsultācijas bez maksas. Kopš 2010. gada tika uzsākti četri juridiskie biroji vienojās piedalīties Sorosa fonda projekta, kā arī nodrošināt bezmaksas juridiskās konsultācijas ar NVO, sniedzot bezmaksas juridisko konsultāciju centrā (tālr. + 371 67294646).Saite atveras jaunā logāhttp://www.sfl.lv/public/index.html Citi juridiskie biroji un advokātu var sazināties individuāli.

Juridiskā klīnika darbību Latvijas universitātē ir gatava sniegt juridiskas konsultācijas personām ar zemiem ienākumiem.Saite atveras jaunā logāhttp://www.lu.lv/eng/faculties/fl/structural-units/the-legal-aid-and-assistance-centre/ Parasti juridiskās konsultācijas, ko sniedz tiesību zinātņu studentiem aptver šādas filiāles kā nodarbinātības, mājokļa īri, vai uzturlīdzekļi bērniem.

Saite atveras jaunā logāTransparency International Latvijas filiāles — DELNA sniedz juridisko palīdzību pilsoņiem, ēku un zemes izmantošanas jomā. DELNA ir gatava izskatīt lietu, gadījumos, kad lieta ir sabiedriskas nozīmes būve, t. i., ja kaitējums ir nodarīts vai var tikt nodarīts videi, vai ja lieta var kalpot par precedentu un uzlabo tiesību aktiem vai juridisko praksi.

XIII Savlaicīgums

Pārvaldes iestādēm jāsniedz savu lēmumu viena mēneša laikā no dienas, kad persona ir iesniedzis savu pieteikumu vai sūdzību. Steidzamos gadījumos attiecīgā persona var lūgt iestādei pieņemt lēmumu nekavējoties.

Objektīvu iemeslu dēļ, tā var pagarināt šo termiņu uz laiku, kas nepārsniedz četrus mēnešus. Ja ir objektīvas grūtības noskaidrot faktiskos apstākļus, šos termiņus var pagarināt vēl par vienu gadu, ar iepriekšēju atļauju augstākā administratīvā iestāde. Attiecīgās iestādes lēmums pagarināt termiņu var pārsūdzēt augstākā administratīvā iestāde, vai, attiecīgi, tiesai.

Ja notiek kavēšanās, īstenojot lēmumu, nav tieša iespējamās sankcijas pret iestādi. Tomēr tai ir atļauts iesniegt apelācijas pamata jautājumu nekavējoties administratīvajā tiesā un, papildus galveno jautājumu, lūgt Tiesai lemt par taisnīgu kompensāciju par finansiāliem zaudējumiem un morālo kaitējumu, kas tam radies kavējuma dēļ.

Ja persona nolemj apstrīdēt administratīvo lēmumu administratīvajā tiesā, apelācijas sūdzība jāiesniedz mēneša laikā no administratīvā lēmuma, vai viena gada laikā gadījumos, kad atbilde nav sniegta vispār vai ja pārsūdzības iesniegšanas procedūra nav precizēti rakstveida lēmumu. Persona, kas nav lēmuma adresāte, nebija iesaistīta administratīvajā procesā (piemēram, vides NVO) iesniegt apelāciju tiesā viena mēneša laikā no dienas, kad persona ir informēta par šādām tiesībām, bet ne vēlāk kā viena gada laikā no dienas, kad lēmums stājas spēkā. Tiesvedības dalībnieki tiks informēti par šādu obligātu procesuālos noteikumus un termiņus tiesas procesa laikā. Termiņš apelācijas sūdzības iesniegšanu par Pirmās instances tiesas spriedumu, iesniedzot kasācijas sūdzību Augstākajā tiesā, ir viens mēnesis. Vairākas svarīgas procedūras tiesas lēmumus, piemēram, atteikumu pieņemt pieteikumu, var pārsūdzēt augstākā tiesā, un tas jādara 14 dienu laikā.

Tiesai ir jāievēro termiņi, ja:

1) lemt par prasības pieteikumā tiesai (7 dienas; Šo termiņu var pagarināt līdz vienam mēnesim);

2) lemjot par pagaidu tiesiskās aizsardzības līdzekļus (saprātīgā termiņā atkarībā no jautājuma steidzamības, bet ne vairāk kā vienu mēnesi);

3) “spriedumu pēc tiesas sēdes dienas (21. Pirmās instances tiesa un apelācijas tiesa, un Augstākās tiesas 30 dienu laikā; to var pagarināt līdz diviem mēnešiem).

Pretējā gadījumā Tiesai nav saistoši stingri laika ierobežojumi un nav pienākuma pārskatīt gadījumos noteiktā laika periodā. Bet, protams, ir pienākums pārskatīt un īstenot galīgos lēmumus, cik drīz vien iespējams, pēc kārtas.

Šie noteikumi vienlīdz attiecas uz visu veidu, tostarp vides.

Tipisks vides lietu ilgums ir apmēram 1 gadu, 1,5 gads rajona tiesas reģionālajai tiesai un par 9 mēnešiem Augstākajā tiesā.

Nopietnu kavējumu vai kavēšanos nodrošināt lēmumu un spriedumu citu termiņā var būt par pamatu disciplināros pasākumos pret tiesnešiem.

XIV Citi jautājumi

Tikai galīgos lēmumus par atsevišķu administratīvo procedūru (administratīvos aktus, skaidra bezdarbību) parasti ir atļauts vērsties administratīvajā tiesā. Tādējādi sabiedrība parasti apelācijas tiesai šādi lēmumi par būvatļauju, pieņemot lēmumus par paredzētajām darbībām, piesārņojošās darbības atļauju vai ūdens resursu lietošanas atļauju, paredzot iespēju pārskatīt iepriekšējos lēmumus par procedūru. Pievilcīgu IVN sākotnējās pārbaudes lēmumi ir bieži izmantota metode ierasties tiesā. Nav iespējams prasīt tikai par zaudējumu atlīdzību bez iepriekšējas apstrīdot lēmuma vai bezdarbības, kas rada kaitējumu videi.

Sabiedrība var piekļūt viegli saprotamu informāciju par vides jautājumiem, tostarp valdības darbības dažādās jomās, un tiesas pieejamību tīmekļa vietnē: Saite atveras jaunā logāar vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, kurā ir saite uz brošūru par iespēju griezties tiesu iestādēs saistībā ar vides jautājumiem.Saite atveras jaunā logāhttp://www.varam.gov.lv/lat/darbibas_veidi/vides_informacija_un_sabiedribas_lidzdaliba/files/text/Darb_jomas/PieejaTiesuVarai_RECbrosura2008_LV.pdf

Interneta portālu, lai tiesu iestādēm sniedz informāciju par administratīvo tiesvedību, ar procesuālo dokumentu veidnes.Saite atveras jaunā logāhttp://www.tiesas.lv/

Nav konkrētu juridisko noteikumu par alternatīvai strīdu izšķiršanai (ADR). Likumprojektā ir ierosināts Ministru kabinetā. Tomēr dalībnieki administratīvās vai tiesas procedūras, tostarp arī saistībā ar vides jautājumiem, var brīvi apspriesties un noslēgt administratīvu līgumu par strīdīgo jautājumu un tādējādi atrisināt juridisko strīdu pirms tiesas sprieduma.

XV. Ārvalstniekam ir

Saskaņā ar likumu “Par tiesu varu” visi cilvēki ir vienlīdzīgi likuma priekšā un revīzijas. Gadījumos tiesa var pieņemt nolēmumu, cita starpā, neatkarīgi no to izcelsmes, valstspiederības, valodas vai personas dzīvesvieta.

Tiesu valoda ir latviešu valodā. Dalībnieki, nav oficiālajā valodā var piedalīties procesuālajās darbībās, izmantojot tulka palīdzību. Palāta sniedz tulks, saņems no valdības, fiziskām personām vai to pārstāvjiem, lai iepazītos ar lietas materiāliem un piedalīties tiesas sēdēs. Tiesa pēc saviem ieskatiem var noteikt tulks arī juridiskas personas.

XVI Pārrobežu lietas

Procedūras noteikumi ir vienādi attiecībā uz visiem gadījumiem. Latvijas tiesību aktos nav ierobežojumu, lai saskaņā ar tiešā vai netiešā lēmuma ietekmi uz atsevišķām personām, kas iesniegušas pieteikumu administratīvajā tiesā. Tādējādi jebkuras personas, tostarp NVO, var vērsties administratīvajā tiesā, ja viņš/viņa var pierādīt pietiekamu motivāciju, ka administratīvais lēmums vai rīcība ir pretrunā tiesību normām, kas aizsargā vidi un dabu, vai var radīt kaitējumu vai kaitējuma draudus videi. Tiesas procesa dalībnieki var pieprasīt to pašu procesuālos risinājumus, tostarp pagaidu tiesiskās aizsardzības līdzekļi un pagaidu pasākumus.

Finansiālā palīdzība juridiskā palīdzība var tikt sniegta vienīgi fiziskām personām (lēmuma adresāti) atrodas sarežģītā finansiālā situācijā un tikai tad, ja administratīvā lieta ir sarežģīta. Tādējādi iespēja sabiedrībai vai NVO saņemt finansiālu atbalstu no valsts budžeta ir gandrīz izslēgts.

Saņemt bezmaksas juridisko palīdzību pēc savas iniciatīvas dalībniekiem apspriest to ar advokātiem vai juridiskajiem birojiem.

Nav tiesību normu vai tiesas praksi attiecībā uz izvēli tiesa Latvijā vai citā valstī, ja pastāv pārrobežu ietekme vides lēmumu pieņemšanu. Latvijas tiesu jurisdikcijā Latvijas administratīvo iestāžu lēmumus.

Saites


Šis ir satura mašīntulkojums. Šīs lapas īpašnieks neuzņemas pilnīgi nekādu atbildību par šī mašīntulkojuma kvalitāti.

Lapa atjaunināta: 14/09/2016