Aizvērt

IR PIEEJAMA PORTĀLA BETA VERSIJA!

Apmeklējiet Eiropas e-tiesiskuma portāla BETA versiju un sniedziet atsauksmes par savu pieredzi!

 
 

Navigācijas ceļš

menu starting dummy link

Page navigation

menu ending dummy link

Lietu tiesību (in rem) pielāgošana - Nīderlande

1 Kādas lietu tiesības (in rem) var rasties mantošanas ceļā saskaņā ar attiecīgās dalībvalsts tiesību aktiem?

Nīderlandē šo jautājumu regulē Civilkodeksa (Burgerlijk Wetboek) 4. daļas 182. pants.

Civilkodeksa 182. pantā noteikts, ka:

  • pēc personas nāves mantinieki ipso jure manto šīs personas nododamās tiesības, īpašumus un turējumus. Pirmais teikums neattiecas uz gadījumiem, kad mirušā atstātais mantojums tiek sadalīts saskaņā ar 13. pantu. Šādā gadījumā laulātais ipso jure manto mirušā īpašumus un turējumus;
  • mantinieki ipso jure pārņem mirušā parādus, kas nav dzēsti nāves brīdī. Ja parāda atmaksa ir sadalāma, katrs mantinieks atbild par parāda daļu, kas atbilst saņemtajai mantojuma daļai, ja vien mantinieki nav solidāri atbildīgi.

Nīderlandē ir spēkā saistību pārejas princips, saskaņā ar kuru mantinieki ipso jure pārņem mirušā lietas. Mantoto īpašumu īpašumtiesības un ar mantojumu saistītās parādsaistības pilnā apmērā pāriet mantiniekiem, kas ir pieņēmuši mantojumu.

Ja mantojums tiek likumiski sadalīts (wettelijke verdeling), jo persona nomirusi, neatstājot novēlējumu, pārdzīvojušais laulātais / reģistrētais partneris pārņem visus īpašumus un parādus, bet pēcnācēji saņem tikai prasījumu. Pēcnācēji neatbild par parādiem, kas saistīti ar mantojumu. Mantojuma likumiskas sadalīšanas gadījumā tikai pārdzīvojušais laulātais / reģistrētais partneris pārņem parādsaistības.

Saskaņā ar saistību pārejas principu no mantošanas kā tādas neizriet lietu vai nekustamo īpašumu īpašumtiesības. Mantojuma masa Nīderlandē nav uzskatāms par atsevišķu īpašumu. Attiecībā uz mantojuma masas aktīvu atsavināšanu nav noteikti nekādi ierobežojumi, un mantojuma masu nevar apķīlāt. Ir iespējams no mantojuma masas apķīlāt atsevišķu mantu mantinieku starpā.

2 Vai šādas lietu tiesības (in rem) tiek reģistrētas nekustama vai kustama īpašuma reģistrā un, ja tā, vai šāda reģistrācija ir obligāta? Kurā reģistrā vai reģistros tās reģistrē un kādas ir reģistrācijai izvirzītās prasības un piemērotā kārtība?

Tā kā pats mantojums nav atsevišķs īpašums, reģistrācija nav nepieciešama.

Mantošanas apliecību vai Eiropas mantošanas apliecību var reģistrēt Zemes reģistrā (sk. Zemes reģistra likuma (Kadasterwet) 27. un 27.a pantu). Šādā veidā mantinieki var darīt zināmu, ka īpašnieks ir miris un ka viņi ir pilnā apmērā pārņēmuši īpašumtiesības. Tomēr reģistrācija nav jāveic obligāti. Arī bez reģistrācijas īpašumtiesības tiek ipso jure pārņemtas. Ja mantinieki pēc tam sadala mantojuma masas aktīvus, ir nepieciešama nodošana. Tad tā ir konkrētu īpašumtiesību pārņemšana. Sadalīšanu reglamentē Civilkodeksa 3. daļas 186. pants.

Civilkodeksa 186. pantā noteikts, ka:

  • lai nodotu katram kopīpašniekam tam pienākošās daļas, ir jāveic oficiāla nodošana ar tādiem pašiem nosacījumiem, kādi attiecas uz pārņemšanu;
  • kopīpašnieka iegūtā daļa piešķir tādas pašas īpašumtiesības, kādas bija kopīpašniekiem pirms sadalīšanas.

Civilkodeksa 3. daļas 89. pantā ir paredzēts, ka nekustamo īpašumu vai ierobežotas tiesības uz šādu īpašumu oficiāli nodod ar notariālu aktu, ko reģistrē publiskajā reģistrā.

Civilkodeksa 89. pantā noteikts, ka:

  • oficiālā nodošana, kas nepieciešama nekustamā īpašuma pārņemšanai, notiek ar notariālu aktu, kuru šajā nolūkā sastāda puses un kuru pēc tam reģistrē attiecīgajā publiskajā reģistrā. Aktu var reģistrēt gan īpašuma pārņēmējs, gan persona, kas to nodod;
  • oficiālās nodošanas aktā precīzi norāda pārņemtās īpašumtiesības; ar pārņemšanu nesaistītus papildu nosacījumus aktā var neiekļaut;
  • ja oficiālās nodošanas akta sastādīšanā kādu no pusēm pārstāv pilnvarots pārstāvis, aktā iekļauj precīzu norādi uz pilnvaru;
  • šā panta noteikumus mutatis mutandis piemēro oficiālajai nodošanai, kas nepieciešama citu reģistrētu īpašumu pārņemšanai.

3 Kādas ir ar lietu tiesību (in rem) reģistrāciju saistītās sekas?

Skatīt iepriekšējo atbildi.

4 Vai ir spēkā īpaši noteikumi un procedūras, lai pielāgotu lietu tiesību (in rem), uz ko persona ir tiesīga saskaņā ar mantošanai piemērojamiem tiesību aktiem, gadījumā, ja tās dalībvalsts tiesību aktos, kurā persona atsaucas uz attiecīgo tiesību, šāda lietu tiesība (in rem) nav zināma?

Nē, Civilkodeksā vai Zemes reģistra likumā šādu īpašu noteikumu nav.


Šīs lapas versiju savā valodā uztur attiecīgais Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla kontaktpunkts. Tulkojumu veic Eiropas Komisijas dienestā. Varbūtējās izmaiņas, ko oriģinālā ieviesušas kompetentās valsts iestādes, iespējams, nav atspoguļotas tulkojumos. Ne Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkls, ne Eiropas Komisija neuzņemas nekādu atbildību par šajā dokumentā ietverto vai minēto informāciju vai datiem. Lūdzam skatīt juridisko paziņojumu, lai iepazītos ar autortiesību noteikumiem, ko piemēro dalībvalstī, kas ir atbildīga par šo lapu.

Lapa atjaunināta: 12/08/2019