Aizvērt

IR PIEEJAMA PORTĀLA BETA VERSIJA!

Apmeklējiet Eiropas e-tiesiskuma portāla BETA versiju un sniedziet atsauksmes par savu pieredzi!

 
 

Navigācijas ceļš

menu starting dummy link

Page navigation

menu ending dummy link

Lietu tiesību (in rem) pielāgošana - Zviedrija

1 Kādas lietu tiesības (in rem) var rasties mantošanas ceļā saskaņā ar attiecīgās dalībvalsts tiesību aktiem?

Principā persona, kas iegūst īpašumu mantošanas ceļā, pārņem īpašumu ar pilnām īpašumtiesībām. Ja mirusī persona bijusi laulībā, mantojumu saņem pārdzīvojušais laulātais, kas iegūst tiesības ar to brīvi rīkoties. Tas nozīmē, ka laulātais savas dzīves laikā var rīkoties ar īpašumu pēc saviem ieskatiem, tostarp to pilnībā izlietot, tomēr nevar to novēlēt ar testamentu. Tāpat laulātais nevar būtiski samazināt savu īpašumu dāvinājuma vai līdzīgā ceļā, pienācīgi neņemot vērā pirmā mirušā laulātā mantiniekus.

Turklāt persona var testamentā norādīt, ka īpašums nonāk kādas personas lietojumā. Ja testamentā nav norādīts citādi, lietojuma tiesību saņēmējs pārvalda īpašumu un tam pienākas visi ienākumi no īpašuma, bet tas arī sedz visus nepieciešamos izdevumus saistībā ar īpašumu. Lietojuma tiesību saņēmējam arī jāņem vērā īpašnieka tiesības un intereses, un lietojuma tiesības nav nododamas citai personai. Īpašnieks nedrīkst nodot īpašumu citai personai vai citādi no tā atbrīvoties bez lietotāja piekrišanas.

2 Vai šādas lietu tiesības (in rem) tiek reģistrētas nekustama vai kustama īpašuma reģistrā un, ja tā, vai šāda reģistrācija ir obligāta? Kurā reģistrā vai reģistros tās reģistrē un kādas ir reģistrācijai izvirzītās prasības un piemērotā kārtība?

Personām, kas ieguvušas nekustamā īpašuma īpašumtiesības, jāpiesakās īpašuma ieguves reģistrācijai (īpašumtiesību reģistrācijai) Zemes reģistrā, kuru uztur Zviedrijas Valsts zemes dienests (Lantmäteriet). Parasti pieteikums jāiesniedz trīs mēnešu laikā pēc īpašuma iegūšanas. Piesakoties īpašumtiesību reģistrācijai, ir jāiesniedz tiesību ieguvi apstiprinošais akts un citi dokumenti, kas nepieciešami ieguves apliecināšanai. Pirkuma gadījumā ir jāiesniedz pirkuma līgums. Ja īpašums iegūts mantošanas ceļā, dažos gadījumos (ja mantojumu saņem tikai viena persona) principā pietiek iesniegt reģistrētās mantojuma masas saraksta oriģinālu un apstiprinātu kopiju. Citos gadījumos jāiesniedz arī mantojuma masas sadales dokumenta oriģināls un apstiprināta kopija. Var tikt prasīta arī citu dokumentu iesniegšana, piemēram, galvenā aizbildņa piekrišana, ja kāds no mantiniekiem ir nepilngadīga vai rīcībnespējīga persona. Dažos gadījumos īpašumtiesību reģistrāciju var prasīt, iesniedzot testamentu, kas ir stājies likumīgā spēkā, nevis mantojuma masas sadales dokumentu.

Ar rakstisku dokumentu piešķirtas lietojuma tiesības jāreģistrē Zemes reģistrā. Reģistrācijas pieteikumi jāiesniedz Zviedrijas Valsts zemes dienestam, pievienojot dokumentu, kas pamato tiesības.

Lietu tiesības uz kustamu mantu nereģistrē.

3 Kādas ir ar lietu tiesību (in rem) reģistrāciju saistītās sekas?

Personu, kas visnesenāk pieteikusies īpašumtiesību reģistrācijai, uzskata par īpašuma īpašnieku.

Parasti gadījumos, kad reģistrē lietojuma tiesības, tās attiecas uz jaunu īpašnieku.

4 Vai ir spēkā īpaši noteikumi un procedūras, lai pielāgotu lietu tiesību (in rem), uz ko persona ir tiesīga saskaņā ar mantošanai piemērojamiem tiesību aktiem, gadījumā, ja tās dalībvalsts tiesību aktos, kurā persona atsaucas uz attiecīgo tiesību, šāda lietu tiesība (in rem) nav zināma?

Nē.


Šīs lapas versiju savā valodā uztur attiecīgais Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla kontaktpunkts. Tulkojumu veic Eiropas Komisijas dienestā. Varbūtējās izmaiņas, ko oriģinālā ieviesušas kompetentās valsts iestādes, iespējams, nav atspoguļotas tulkojumos. Ne Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkls, ne Eiropas Komisija neuzņemas nekādu atbildību par šajā dokumentā ietverto vai minēto informāciju vai datiem. Lūdzam skatīt juridisko paziņojumu, lai iepazītos ar autortiesību noteikumiem, ko piemēro dalībvalstī, kas ir atbildīga par šo lapu.

Lapa atjaunināta: 31/05/2019