Pārstrādātā regula "Brisele I" - Ungārija


65. panta 3. punkts – informācija par to, kā saskaņā ar dalībvalstu tiesību aktiem var noteikt regulas 65. panta 2. punktā minēto spriedumu sekas

74. pants — Valstu noteikumu un procedūru apraksts par spriedumu izpildi

75. panta a) punkts – Tiesu, kam jāiesniedz sprieduma izpildes atteikuma pieteikums saskaņā ar 36. panta 2. punktu, 45. panta 4. punktu un 47. panta 1. punktu, nosaukumi un kontaktinformācija

75. panta b) punkts – Tiesu, kurās iesniedz pārsūdzību par sprieduma izpildes atteikuma lēmuma piemērošanu saskaņā ar 49. panta 2. punktu, nosaukumi un kontaktinformācija

75. panta c) punkts – Tiesu, kurās iesniedz jebkādu tālāku pārsūdzību saskaņā ar 50. pantu, nosaukumi un kontaktinformācija

75. panta d) punkts – Valodas, kas ir pieņemamas veidlapu tulkojumiem par spriedumiem, publiskiem aktiem un tiesas izlīgumiem

76. panta 1. punkta a) apakšpunkts – Noteikumi par valsts jurisdikciju, kas minēti 5. panta 2. punktā un 6. panta 2. punktā

76. panta 1. punkta b) apakšpunkts – Noteikumi par trešo personu piedalīšanos, kas minēti 65. pantā

76. panta 1. punkta c) apakšpunkts – Konvencijas, kas minētas 69. pantā

65. panta 3. punkts – informācija par to, kā saskaņā ar dalībvalstu tiesību aktiem var noteikt regulas 65. panta 2. punktā minēto spriedumu sekas

1) Trešās personas paziņojuma nozīme Ungārijas civilprocesuālajos tiesību aktos

Puse, kurai spriedums ir nelabvēlīgs un kura vēlas iesniegt prasību pret trešo personu, vai kura ir trešās personas iesniegtas prasības subjekts, var nosūtīt paziņojumu šai trešajai personai. Trešās personas paziņojumu var nosūtīt ne tikai pieteikuma iesniedzējs vai atbildētājs, bet arī persona, kas iestājusies lietā, vai trešā persona, kurai sniegts paziņojums.

2) Trešās personas paziņojuma kā procesuālas darbības termiņi

Atbildētājs var sniegt trešās personas paziņojumu 30 dienu laikā pēc prasības saņemšanas, bet pieteikuma iesniedzējs – 30 dienu laikā pēc tam, kad tam ir paziņots par būtisku pretprasību. Šis noteikums pēc analoģijas ir piemērojams atļautiem prasības grozījumiem un pretprasībām.

Persona, kas iestājas lietā pēc tiesvedības sākuma, t.i., persona, kas iestājusies lietā vai trešā persona, kurai sniegts paziņojums, var iesniegt trešās personas paziņojumu 30 dienu laikā pēc iestāšanās procesā. Lietās, kas uzskatāmas par īpaši nopietnām (ja strīda summa pārsniedz 400 miljonus Ungārijas forintu), paziņotājas puses and trešās personas, kurai sniegts paziņojums, paziņojuma termiņš ir nevis 30, bet 15 dienas. Paziņojums, ko paziņotāja puse iesniedz pēc termiņa beigām, nav spēkā jeb, citiem vārdiem sakot, tiesa uzskata, ka tas nav iesniegts.

3) Trešās personas paziņojuma nosūtīšana

Nosūtot trešās personas paziņojumu, paziņotājai pusei ir divi pienākumi. Pirmkārt, paziņotājai pusei ir jānosūta rakstisks paziņojums attiecīgajai trešajai personai, norādot paziņojuma pamatojumu un sniedzot īsu pārskatu par procesa stāvokli. Otrkārt, trešās personas paziņojums ir iesniedzams tiesai rakstiski vai mutiski tiesas sēdes laikā, norādot arī paziņojuma pamatojumu. Iesniedzot trešās puses paziņojumu tiesai, paziņotājai pusei ir jāpievieno dokumenti, kas apliecina, ka trešā persona, kurai sniegts paziņojums, ir to saņēmusi, un pierādījums par saņemšanas datumu.

Ja trešā persona, kurai sniegts paziņojums, 30 dienu laikā pēc paziņojuma saņemšanas, par ko paziņotāja puse ir iesniegusi pierādījumu, nenosūta tiesai paziņojumu par pievienošanos procesam, tiek uzskatīts, ka trešā persona, kurai sniegts paziņojums, nav akceptējusi trešās personas paziņojumu. Paziņojums, kas iesniegts pēc termiņa beigām, nav spēkā.

Ja trešā persona, kurai sniegts paziņojums, akceptē trešās personas paziņojumu, tā var pievienoties paziņotājai pusei kā persona, kas iestājusies lietā. Par to var paziņot rakstiski vai mutiski tiesas sēdē.

Pretējā gadījumā uz trešās personas, kurai sniegts paziņojums, iestāšanos un uz trešās personas, kurai sniegts paziņojums, juridisko statusu attiecas noteikumi par intervenci.

4) Trešās personas paziņojuma tiesiskās sekas:

Ja trešā persona, kurai sniegts paziņojums, akceptē trešās personas paziņojumu, tā var pievienoties paziņotājai pusei kā (uzaicinātā) persona, kas iestājusies lietā. Attiecībā uz iestājpersonām Ungārijas civilprocesuālajos tiesību aktos ir paredzētas divas atšķirīgas situācijas.

- Ja sprieduma juridiskais spēks neattiecas uz tiesiskajām attiecībām starp personu, kas iestājusies lietā, un pretējo pusi, persona, kas iestājusies lietā (sākotnēji – trešā persona, kurai sniegts paziņojums), var patstāvīgi veikt jebkādas tiesiskas darbības, ko varētu veikt šīs iestājpersonas atbalstītā puse, izņemot izlīgumu, tiesību atzīšanu un atteikšanos no tiesībām. Iestājpersonas darbības ir spēkā tikai tiktāl, ciktāl atbalstītā puse neveic šīs darbības un tās nav pretrunā atbalstītās puses darbībām.

- Ja saskaņā ar spēkā esošajiem tiesību aktiem sprieduma juridiskais spēks attiecas arī uz tiesiskajām attiecībām starp personu, kas iestājusies lietā, un pretējo pusi, persona, kas iestājusies lietā (sākotnēji – trešā persona, kurai sniegts paziņojums), var patstāvīgi veikt jebkādas tiesiskas darbības, ko varētu veikt šīs iestājpersonas atbalstītā puse, izņemot izlīgumu, tiesību atzīšanu un atteikšanos no tiesībām, un šādas darbības ir spēkā arī tad, ja tās ir pretrunā atbalstītās puses darbībām. Izskatot lietu, tiesa vērtē šādu pretrunīgu darbību ietekmi, ņemot vērā arī citus lietas aspektus.

Tomēr tas, vai sprieduma juridiskais spēks attiecas uz attiecībām starp personu, kas iestājusies lietā, un pretējo pusi, nav tiesas izvēles jautājums, bet izriet vienīgi no tiesību normām.

Viena no šādām tiesību normām ir 2009. gada likuma Nr. LXII par transportlīdzekļu īpašnieku obligāto civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu 32. panta 2. punkts, kurā noteikts: “Juridiski saistošs spriedums, ar kuru noraida cietušās puses kompensācijas prasību, attiecas arī uz apdrošinājuma ņēmēju, operatoru un transportlīdzekļa vadītāju gadījumos, kas minēti 35. panta 1. punktā, ja tiesa tā nolemj tiesas prāvā starp cietušo pusi un apdrošināšanas sabiedrību, prasījumu kārtošanas aģentu, Valsts biroju vai Kompensāciju fonda vadītāju.” (Iepriekšminētā likuma 35. panta 1. punktā noteikts: “Cietusī puse var iesniegt prasību Kompensāciju fonda vadītājam, lai saņemtu kompensāciju par zaudējumiem vai kaitējumu, ko Ungārijas teritorijā izraisījis neapdrošināts mehāniskais transportlīdzeklis, kas nav izpildījis apdrošināšanas pienākumu, mehāniskais transportlīdzeklis, kuru izmanto neidentificēts operators, neidentificēts transportlīdzeklis vai transportlīdzeklis, kuru izmanto 26. pantā minētajā pārtraukuma periodā, ievērojot 36. pantā izklāstītos izņēmumus. Kompensāciju fonda vadītājs sedz prasības, kas nepārsniedz 13. panta 1. punktā norādītos summas ierobežojumus. Kompensāciju fonda vadītājs arī atlīdzina cietušajai pusei jebkādus zaudējumus, ko radījis mehāniskais transportlīdzeklis, kas nav nodots ekspluatācijā vai ir noņemts no ekspluatācijas.”)

Trešās personas paziņojuma akceptēšana nenozīmē, ka trešā persona, kurai sniegts paziņojums, atzīst savas saistības pret paziņotāju pusi. Par tiesiskajām attiecībām starp paziņotāju pusi un trešo personu, kurai sniegts paziņojums, nevar lemt pamatlietas izskatīšanā (uz ko ir uzaicināta trešā persona, kurai sniegts paziņojums).

74. pants — Valstu noteikumu un procedūru apraksts par spriedumu izpildi

Lūdzu, pārejiet uz sprieduma izpildes kārtības veidlapu: Tiesas sprieduma izpildes procedūras.

75. panta a) punkts – Tiesu, kam jāiesniedz sprieduma izpildes atteikuma pieteikums saskaņā ar 36. panta 2. punktu, 45. panta 4. punktu un 47. panta 1. punktu, nosaukumi un kontaktinformācija

Ungārijā: rajona tiesas (Járásbíróság), kas atrodas apgabaltiesas (Törvényszék) mītnē. Peštas apgabalā: Budas rajona tiesa, Budapeštā: Budas Centrālā rajona tiesa.

75. panta b) punkts – Tiesu, kurās iesniedz pārsūdzību par sprieduma izpildes atteikuma lēmuma piemērošanu saskaņā ar 49. panta 2. punktu, nosaukumi un kontaktinformācija

Ungārijā: apgabaltiesas (Törvényszék). Budapeštā: Budapeštas Galvaspilsētas apgabaltiesa (Fővárosi Törvényszék).

75. panta c) punkts – Tiesu, kurās iesniedz jebkādu tālāku pārsūdzību saskaņā ar 50. pantu, nosaukumi un kontaktinformācija

- Ungārijā: Curia (iesniedzot pārskatīšanas pieteikumu pirmās instances tiesā pret tās lēmumu).

75. panta d) punkts – Valodas, kas ir pieņemamas veidlapu tulkojumiem par spriedumiem, publiskiem aktiem un tiesas izlīgumiem

Neattiecas.

76. panta 1. punkta a) apakšpunkts – Noteikumi par valsts jurisdikciju, kas minēti 5. panta 2. punktā un 6. panta 2. punktā

- Ungārijā: 1979. gada dekrētlikuma Nr. 13 par starptautiskajām privāttiesībām 57. pants.

76. panta 1. punkta b) apakšpunkts – Noteikumi par trešo personu piedalīšanos, kas minēti 65. pantā

- Ungārijā: 1952. gada Likuma Nr. III par Civilprocesa kodeksu 58.-60. pants (attiecībā uz trešās personas paziņojumu).

76. panta 1. punkta c) apakšpunkts – Konvencijas, kas minētas 69. pantā

  • 1966. gada 16. maijā Sofijā parakstītais Ungārijas Tautas Republikas un Bulgārijas Tautas Republikas Nolīgums par tiesisko palīdzību civillietās, ģimenes lietās un krimināllietās;
  • 1981. gada 30. novembrī Budapeštā parakstītā Ungārijas Tautas Republikas un Kipras Republikas Konvencija par tiesisko palīdzību civillietās un krimināllietās;
  • 1989. gada 28. martā Bratislavā parakstītais Čehoslovākijas Sociālistiskās Republikas un Ungārijas Tautas Republikas Līgums par tiesisko palīdzību un tiesiskajām attiecībām civillietās, ģimenes lietās un krimināllietās, kas ir spēkā Čehijas Republikā un Slovākijas Republikā;
  • 1980. gada 31. jūlijā Budapeštā parakstītā Ungārijas Tautas Republikas un Francijas Republikas Konvencija par tiesisko palīdzību civillietās un ģimenes lietās, par nolēmumu atzīšanu un izpildi, par tiesisko palīdzību krimināllietās un par izraidīšanu;
  • 1979. gada 8. oktobrī Budapeštā parakstītā Ungārijas Tautas Republikas un Grieķijas Republikas Konvencija par tiesisko palīdzību civillietās un krimināllietās;
  • 1968. gada 7. martā parakstītais Ungārijas Tautas Republikas un Dienvidslāvijas Sociālistiskās Federatīvās Republikas Līgums par savstarpēju tiesisko palīdzību, kas ir spēkā Horvātijas Republikā un Slovēnijas Republikā;
  • 1959. gada 6. martā Budapeštā parakstītā Ungārijas Tautas Republikas un Polijas Tautas Republikas Konvencija par tiesisko palīdzību civillietās, ģimenes lietās un krimināllietās; kā arī
  • 1958. gada 7. oktobrī Bukarestē parakstītais Ungārijas Tautas Republikas un Rumānijas Tautas Republikas Līgums par tiesisko palīdzību civillietās, ģimenes lietās un krimināllietās.

Šīs lapas dažādās valodu versijas uztur attiecīgās dalībvalstis. Tulkojumu veic Eiropas Komisijas dienestā. Varbūtējās izmaiņas, ko oriģinālā ieviesušas kompetentās valsts iestādes, iespējams, nav atspoguļotas tulkojumos. Eiropas Komisija neuzņemas nekādas saistības un atbildību par datiem, ko satur šis dokuments, vai informāciju un datiem, uz kuriem šajā dokumentā ir atsauces. Lūdzam skatīt juridisko paziņojumu, lai iepazītos ar autortiesību noteikumiem, ko piemēro dalībvalstī, kas ir atbildīga par šo lapu.

Lapa atjaunināta: 27/02/2019