Sadarbība civillietās

ES dalībvalstu vidū notiek tiesu iestāžu sadarbība civillietās, kuras nolūks ir uzlabot to tiesu iestāžu sistēmu sadarbspēju

Tiesu iestāžu sadarbības civillietās mērķis ir izveidot ciešu sadarbību starp dalībvalstu iestādēm nolūkā novērst jebkādus šķēršļus, ko rada atšķirības starp dažādām tiesību un pārvaldes sistēmām.

Sākotnēji tiesu iestāžu sadarbību civillietās reglamentēja starptautiski nolīgumi, un tad tā tika ietverta Māstrihtas līgumā kā kopīgu interešu jautājums un vēlāk 1997. gada Amsterdamas līgumā, kurā tiesu iestāžu sadarbība civillietās noteikta kā Kopienas līmeņa jautājums, kas ir saistīts ar personu brīvu pārvietošanos.

Eiropadome 1999. gada Tamperes secinājumos noteica, ka "patiesā Eiropas tiesiskuma telpā dalībvalstu tiesību sistēmu un pārvaldes sistēmu nesavietojamība vai sarežģītība nedrīkstētu personām un uzņēmumiem liegt vai kavēt izlietot savas tiesības". Tādējādi Eiropadome apstiprināja savu apņemšanos izveidot patiesu Eiropas tiesiskuma telpu, kurā "ikviens var vērsties ikvienas dalībvalsts tiesā un iestādēs tikpat viegli kā pats savā valstī”. Tas atkārtoti apstiprināts 2004. gada Hāgas programmā tiesiskuma stiprināšanai un Eiropas Komisijas 2009. gada t.s. Stokholmas programmā.

Tiesu iestāžu sadarbības stūrakmens ir savstarpējas atzīšanas princips. Mērķis ir panākt, ka tiesu nolēmumus citā dalībvalstī atzīst un izpilda bez jebkādiem papildus starpposma pasākumiem, citiem vārdiem sakot, eksekvatūras atcelšana.

Attiecīgajās apakšsadaļās pieejama šāda papildu informācija:

Dalībvalstu tiesu sistēmu savstarpējās sadarbības stiprināšana ir Eiropas Tiesu ekspertīzes rokasgrāmatas pamatprincips; šo rokasgrāmatu vairāku gadu gaitā Eiropas Ekspertīzes un ekspertu institūta vadībā izstrādājuši tiesneši, citu juridisko profesiju pārstāvji, akadēmisko aprindu pārstāvji un eksperti.

Rokagrāmatā ir ietverti vispārīgi ieteikumi, ko var pielāgot katrā dalībvalstī un katrā tieslietu sistēmā, tiesu ekspertīzes jomā nodrošinot kvalitatīvus un izmantojamus prakses piemērus. Starp tiem ir paraugprakses ieteikumi par procesuālo kārtību attiecībā uz ekspertiem, to sertifikāciju, ētiku un statusu, kā arī par Eiropas ekspertu saraksta izveidošanu. Daļu šo ieteikumu eksperti jau var piemērot, jo īpaši attiecībā uz: neatkarības deklarācijas iekļaušanu katra ekspertīzes ziņojuma sākumā, apdrošināšanu, pirmsziņojuma izstrādāšanu un strukturēta ziņojuma izstrādi.

Rokasgrāmatas pdf versija ir pieejama šādās valodās: angļu, franču, spāņu, itāļu, vācu, bulgāru, portugāļu un rumāņu.

Šo lapu uztur Eiropas Komisija. Informācija šajā tīmekļa vietnē nav uzskatāma par Eiropas Komisijas oficiālo nostāju. Komisija neuzņemas nekādu atbildību vai saistības attiecībā uz informāciju vai datiem, kas ietverti vai izmantoti šajā dokumentā. Autortiesību noteikumus Eiropas tīmekļa vietnēs lūdzu skatīt juridiskajā paziņojumā.

Lapa atjaunināta: 21/01/2019