Aizvērt

IR PIEEJAMA PORTĀLA BETA VERSIJA!

Apmeklējiet Eiropas e-tiesiskuma portāla BETA versiju un sniedziet atsauksmes par savu pieredzi!

 
 

Navigācijas ceļš

menu starting dummy link

Page navigation

menu ending dummy link

Tiesvedības izmaksas - Luksemburga

Mūsu tulkotāji pašlaik gatavo versiju valodā, kuru esat izvēlējies.
Jau ir pieejami tulkojumi šādās valodās: franču.

Šajā sadaļā pieejama informācija par tiesāšanās izmaksām Luksemburgas Lielhercogistē.


Tiesvedības izmaksas

Noteikumi par juridisko profesiju honorāriem

Tiesu izpildītāji

Tiesu izpildītāju honorārus nosaka Lielhercoga noteikumi, proti, 1991. gada 24. janvāra noteikumi par tiesu izpildītāju tarifiem. Informācija par šo tēmu pieejama Saite atveras jaunā logāLuksemburgas Lielhercogistes Tiesu izpildītāju kolēģijas tīmekļa vietnē.

Advokāti

Saskaņā ar 1991. gada 10. augusta grozītā Likuma par advokāta profesiju 38. pantu advokāts pats nosaka sava honorāra apmēru un aprēķina ar profesionālo darbību saistītos izdevumus. Nosakot savus honorārus, advokāts ņem vērā dažādus faktorus saistībā ar lietu, piemēram, lietas nozīmīgumu, grūtības pakāpi, iegūto rezultātu un klienta materiālo stāvokli. Gadījumos, kad honorāri pārsniedz saprātīgas normas, Kolēģijas padome pēc minēto lietas faktoru izvērtēšanas honorārus samazina. Vairāk informācijas par šo tēmu jūs atradīsiet Luksemburgas Saite atveras jaunā logāAdvokatūras tīmekļa vietnē.

Fiksētie tiesāšanās izdevumi

Fiksētie tiesāšanās izdevumi civilprocesā

Ja tiesvedība tiek uzsākta civiltiesā, vienīgie fiksētie izdevumi ir izdevumi par tiesu izpildītāja aktiem un advokāta izmaksas. Principā civiltiesās tiesas izdevumi nav paredzēti. Pēc sprieduma pasludināšanas var rasties izdevumi saistībā ar nolēmuma izpildi pēc tās puses pieprasījuma, kurai nolēmums ir labvēlīgs.

Fiksētie tiesāšanās izdevumi kriminālprocesā

Fiksētie tiesāšanās izdevumi, kas kriminālprocesā jāsedz visām pusēm

Tiesas nolēmuma apstiprināta kopija krimināllietās maksā 0,25 eiro par lapu. Citi izdevumi nav paredzēti, izņemot par krimināllietas protokola kopiju sagatavošanu, kuru cena par lapu parasti ir tāda pati un kuras tiek nosūtītas advokātam, kas tās ir pieprasījis.

Lietas stadija, kurā ir jāsedz fiksētie izdevumi

Saskaņā ar Kriminālprocesa kodeksa 59. pantu "Civilprasītājs, kurš uzsāk tiesvedību (tas, kurš iesniedz sūdzību), ja vien tas nesaņem juridisko palīdzību, tiesas kancelejā iemaksā drošības naudu apmērā, kas tiek uzskatīts par nepieciešamu procesa izdevumu segšanai.

Izmeklēšanas tiesnesis pieņem lēmumu, ar kuru konstatē sūdzības iesniegšanu. Tiesnesis nosaka drošības naudas summu, ņemot vērā civilprasītāja materiālo stāvokli, un termiņu drošības naudas samaksai; ja drošības nauda netiek samaksāta, sūdzība netiek pieņemta. Tiesnesis var atbrīvot civilprasītāju no drošības naudas iemaksas, ja šai personai nav pietiekamu līdzekļu. "

Šī procedūra attiecas tikai uz civilprasītāja iesniegtajām sūdzībām izmeklēšanas tiesnesim. Attiecībā uz prokuratūrai iesniegtām sūdzībām un paziņojumiem par nodarījumiem, un personu iesniegumiem tikt atzītām par civilprasītāju tiesā, kas lietu izskata pēc būtības (kad sūdzība tiek iesniegt procesa gaitā, tiesas sēdes laikā), tiesāšanās izdevumi nav paredzēti.

Tiesāšanās izdevumi konstitucionālās lietās

Šādās lietās nav īpašu fiksēto izdevumu.

Kādu iepriekšēju informāciju var saņemt no sava juridiskā pārstāvja (sava advokāta)?

Informācija saistībā ar pušu tiesībām un pienākumiem

Saskaņā ar Luksemburgas Advokātu kolēģijas 2005. gada 16. marta grozīto iekšējo noteikumu principiem juridiskajiem pārstāvjiem (advokātiem) obligāti jāsniedz iepriekšēja informācija pusēm, kuras gatavojas uzsākt tiesvedību. Šai informācijai jāļauj tām saprast viņu tiesības un pienākumus, viņu izredzes panākt sekmīgu procesa iznākumu un iespējamos izdevumus, tai skaitā tos, kas varētu rasties procesa nelabvēlīga iznākuma gadījumā.

Informācijas avoti par tiesāšanās izdevumiem

Kur var atrast informāciju par tiesāšanās izdevumiem Luksemburgā?

  • Galvenokārt minētajos tiesību aktos un tīmekļa vietnēs.
  • Ģenerālprokuratūras (Parquet général) Informācijas nodaļā.
  • Ģenerālprokuratūras organizētās īpašās bezmaksas konsultācijās par sieviešu tiesībām.

Kādās valodās var atrast informāciju par tiesāšanās izdevumiem Luksemburgā?

  • Normatīvajos aktos atrodamā informācija ir franču valodā.
  • Citu informāciju var iegūt angļu, vācu, franču un luksemburgiešu valodā, it īpaši mutisku informāciju iepriekšminētajās informācijas nodaļās un organizācijās.

Kur atrast informāciju par mediāciju?

Informāciju par mediāciju ir pieejama Saite atveras jaunā logāLuksemburgas Mediācijas un apstiprināto mediatoru asociācijas (ALMA Asbl), Saite atveras jaunā logāLuksemburgas Advokatūras mediācijas centra (CMBL) un Saite atveras jaunā logāTieslietu ministrijas tīmekļa vietnē.

Juridiskā palīdzība

Kāds ir noteiktais ienākumu slieksnis, lai saņemtu juridisko palīdzību civillietā vai esot apsūdzētās personas statusā krimināllietā?

Kādos gadījumos un ar kādiem nosacījumiem var pieprasīt juridisko palīdzību?

Fiziskām personām ar nepietiekamiem ienākumiem Luksemburgas Lielhercogistē ir tiesības uz juridisko palīdzību savu interešu aizstāvībai ar nosacījumu, ka šīs personas ir Luksemburgas pilsoņi vai ārvalstnieki, kuriem ir tiesības apmesties šajā valstī, vai Eiropas Savienības dalībvalsts pilsoņi, vai ārvalstnieki, kas saskaņā ar kādu starptautisku līgumu juridiskās palīdzības saņemšanas jautājumos pielīdzināmi Luksemburgas pilsoņiem.

Arī ārvalstniekiem, kuru dzīvesvieta vai pastāvīgās uzturēšanās vieta ir citā Eiropas Savienības dalībvalstī, izņemot Dāniju, ir tiesības uz juridisko palīdzību civillietās vai komerclietās pārrobežu strīdos saskaņā ar Padomes 2003. gada 27. janvāra Direktīvu 2003/8/EK par to, kā uzlabot tiesu pieejamību pārrobežu strīdos, nosakot kopīgus obligātus noteikumus attiecībā uz juridisko palīdzību šādos strīdos.

Juridisko palīdzību civillietās vai komerclietās var piešķirt arī pirmajā rindkopā minētajai personai, kuras dzīvesvieta vai pastāvīgā uzturēšanās vieta ir Luksemburgā, lai tā saņemtu Luksemburgas advokāta konsultācijas juridiskos jautājumos, tai skaitā, lai sagatavotu juridiskās palīdzības pieprasījumu, kas tiks iesniegts citā Eiropas Savienības dalībvalstī, līdz brīdim, kad juridiskās palīdzības pieprasījums tur tiks pieņemts saskaņā ar minēto Padomes 2003. gada 27. janvāra Direktīvu 2003/8/EK.

Juridisko palīdzību var piešķirt arī citiem ārvalstniekiem, kuru līdzekļi nav pietiekami, ja process ir saistīts ar tiesībām uz patvērumu, ieceļošanu, uzturēšanos, apmešanos uz dzīvi un izraidīšanu. Gadījumos, kad šiem ārvalstniekiem saskaņā ar citām tiesību normām ir tiesības saņemt Advokātu kolēģijas priekšsēdētāja norīkota advokāta pakalpojumus, tie var saņemt ierobežotu juridisko palīdzību advokāta pakalpojumu apmaksāšanai, uzrādot līdzekļu nepietiekamības apliecinājumu.

Juridisko palīdzību pieprasījušas fiziskas personas līdzekļu nepietiekamība tiek noteikta pēc pieprasītāja, kā arī pēc personu, kas ar viņu dzīvo vienā mājsaimniecībā, kopējiem bruto ienākumiem un mantas saskaņā ar 1999. gada 29. aprīļa grozītā Likuma par tiesībām uz garantētiem minimāliem ienākumiem 19. panta 1. punktu un 20. pantu un to summu robežās, kas noteiktas minētā likuma 5. panta 1., 2., 3., 4., un 6. punktā. Tomēr to personu, kas dzīvo vienā mājsaimniecībā ar palīdzības pieprasītāju, līdzekļi netiek ņemti vērā, ja tiesvedība notiek laulāto vai parasti vienā mājsaimniecībā dzīvojošu personu starpā un ja, ņemot vērā strīda priekšmetu, atšķirīgu interešu dēļ līdzekļus nepieciešams novērtēt atsevišķi.

Ja palīdzības pieprasītājs ir tiesvedībā iesaistīta nepilngadīga persona, juridiskā palīdzība tai tiek piešķirta neatkarīgi no vecāku vai ar nepilngadīgo personu vienā mājsaimniecībā dzīvojošo personu materiālā stāvokļa, neskarot valsts tiesības pieprasīt atmaksāt izdevumus, kas nepilngadīgajai personai piešķirti juridiskās palīdzības saņemšanai, no viņas tēva vai mātes, kam ir pietiekami līdzekļi.

Juridisko palīdzību var piešķirt arī personām, kurām saskaņā ar līdzekļu pietiekamības kritēriju tā nepienāktos, ja šādu palīdzības piešķiršanu attaisno nopietni iemesli saistībā ar personas sociālo, ģimenes vai materiālo situāciju.

Kādi ir juridiskās palīdzības sniegšanas nosacījumi?

Lielhercoga noteikumi nosaka juridiskās palīdzības sniegšanas nosacījumus.

Juridiskā palīdzība var tikt piešķirta tiesas vai ārpustiesas lietās, bezstrīdus vai strīdus lietās, gan prasītājiem, gan atbildētājiem.

Tā ir piemērojama visos procesos, kas noris vispārējās piekritības tiesās vai administratīvās tiesās.

Palīdzību var pieprasīt tā procesa gaitā, kuram tā lūgta, un apstiprināšanas gadījumā to var piešķirt ar atpakaļejošu datumu – procesa uzsākšanas datumu vai citu Advokātu kolēģijas priekšsēdētāja noteiktu datumu.

To var piešķirt arī saistībā ar esošā stāvokļa saglabāšanas aktiem, kā arī tiesu nolēmumu un citu izpildāmu dokumentu izpildei.

Tomēr palīdzība netiek piešķirta automobiļa īpašniekam, turētājam vai vadītājam strīdos, kas saistīti ar automobili; komersantam, rūpniekam, amatniekam vai brīvās profesijas pārstāvim strīdā, kas saistīts ar viņa profesionālo darbību vai komercdarbību, izņemot pienācīgi pamatotus īpašu grūtību gadījumus, tāpat palīdzību parasti nepiešķir strīdos, kam pamatā ir juridiskās palīdzības pieprasītāja veiktas spekulatīva rakstura darbības.

Pārrobežu strīdos, uz kuriem attiecas minētā Padomes 2003. gada 27. janvāra Direktīva 2003/8/EK, Advokātu kolēģijas priekšsēdētājs var tomēr piešķirt juridisko palīdzību arī iepriekšējā rindkopā minētajos gadījumos.

Krimināllietās juridiskā palīdzība nesedz izdevumus un naudas sodus, kas piespriesti notiesātajiem.

Civillietās juridiskā palīdzība nesedz ne fiksētos procesuālos izdevumus, ko zaudētāja puse maksā otrai pusei (les indemnités de procédure), ne izdevumus ļaunprātīgā vai nepamatotā tiesvedībā.

Juridiskā palīdzība tiek atteikta personai, kuras prasība ir acīmredzami nepieņemama, nepamatota, ļaunprātīga, vai tiesāšanās izdevumi ir nesamērīgi attiecībā pret prasības priekšmetu.

Juridiskā palīdzība tiek atteikta, ja tās pieprasītājam uz jebkāda pamata ir tiesības saņemt šādu juridiskās palīdzības izdevumu apmaksu no trešās personas.

Juridiskās palīdzības saņēmējam ir tiesības saņemt advokāta un citu tiesu sistēmas amatpersonu palīdzību, kuru piedalīšanās ir nepieciešama saistībā ar lietu, procesu vai izpildi.

Lēmums par juridiskās palīdzības piešķiršanu

Advokātu kolēģijas priekšsēdētājs vai tā īpaši pilnvarots Kolēģijas padomes loceklis no palīdzības pieprasītāja dzīvesvietas rajona pieņem lēmumu par juridiskās palīdzības piešķiršanu. Ja personas dzīvesvieta nav Luksemburgā, šo jautājumu izlemj Luksemburgas Advokātu kolēģijas priekšsēdētājs vai tā īpaši pilnvarots Kolēģijas padomes loceklis.

Personas, kuru līdzekļi ir nepietiekami, vēršas pie Advokātu kolēģijas priekšsēdētāja klātienē vai rakstiski.

Ja aizturētā persona apgalvo, ka tai ir tiesības uz juridisko palīdzību un to lūdz, aizturēšanā klātesošais advokāts šo pieprasījumu nodod Advokātu kolēģijas priekšsēdētājam.

Ja izmeklēšanas tiesnesis norīko aizstāvi apsūdzētajam, kurš apgalvo, ka tam ir tiesības uz juridisko palīdzību un pieprasa šo palīdzību, izmeklēšanas tiesnesis šo pieprasījumu nodod Advokātu kolēģijas priekšsēdētājam.

Advokātu kolēģijas priekšsēdētājs pārbauda līdzekļu nepietiekamību un, ja tā tiek apstiprināta, piešķir prasītājam juridisko palīdzību un norīko advokātu, ko palīdzības pieprasītājs ir brīvi izvēlējies, vai pats norīko advokātu gadījumā, ja pieprasītājs advokātu nav izvēlējies vai priekšsēdētājs viņa izvēli uzskata par nepiemērotu. Advokātam jāpieņem viņam uzticētā lieta, ja vien nepastāv kāds traucēklis vai nerodas interešu konflikts.

Visos steidzamības gadījumos Advokātu kolēģijas priekšsēdētājs bez papildu formalitātēm var piešķirt provizorisku juridisko palīdzību attiecībā uz konkrētām viņa noteiktām darbībām.

Gadījumi, kad juridisko palīdzību lūdz nepilngadīga persona

Ja Advokātu kolēģijas priekšsēdētājs apmierina tādas nepilngadīgas personas juridiskās palīdzības pieprasījumu, kuras vecāku rīcībā esošie līdzekļi neļauj nepilngadīgo personu uzskaitīt par personu ar nepietiekamiem līdzekļiem, šīs personas vecākiem tiek paziņots par juridiskās palīdzības piešķiršanu nepilngadīgajai personai kopā ar norādi, ka valstij ir tiesības pieprasīt vecākiem kā solidāriem atbildētājiem atmaksāt valsts iztērēto summu par juridisko palīdzību nepilngadīgajam.

Desmit dienu laikā pēc Advokātu kolēģijas priekšsēdētāja pieņemtā lēmuma paziņošanas katrs no vecākiem var to pārsūdzēt Disciplinārlietu un administratīvo lietu padomē (Conseil disciplinaire et administratif), kas lemj kā pēdējā instance. Disciplinārlietu un administratīvo lietu padome pieņem lēmumu 40 dienu laikā pēc pārsūdzības iesniegšanas.

Advokātu kolēģijas priekšsēdētājs pārsūta Tieslietu ministram galīgā lēmuma par juridiskās palīdzības piešķiršanu nepilngadīgajam kopiju.

Ierakstu un īpašumu pārvalde (L’administration de l’enregistrement et des domaines) pēc tieslietu ministra pieprasījuma ir atbildīga par tās summas, ko valsts ir iztērējusi juridiskajai palīdzībai, piedzīšanu no vecākiem, kuru rīcībā ir pietiekami līdzekļi.

Juridiskās palīdzības anulēšanas nosacījumi

Advokātu kolēģijas priekšsēdētājs anulē pieprasītājam piešķirtu juridisko palīdzību pat pēc procesa pabeigšanas vai pēc to darbību, kam palīdzība tika pieprasīta, izpildīšanas, ja palīdzība personai ir piešķirta, pamatojoties uz nepatiesiem apgalvojumiem vai dokumentiem. Advokātu kolēģijas priekšsēdētājs var anulēt piešķirtu juridisko palīdzību, ja tās saņēmējs tiesvedības vai darbību izpildīšanas gaitā vai to rezultātā iegūst līdzekļus, kuru esība nebūtu ļāvusi piešķirt šai personai juridisko palīdzību tās pieprasīšanas brīdī. Par jebkurām šāda veida izmaiņām palīdzības saņēmējam vai pilnvarotajam advokātam ir jāinformē Advokātu kolēģijas priekšsēdētājs.

Kad juridiskā palīdzība ir anulēta, no palīdzības saņēmēja uzreiz ir iespējams pieprasīt visu veidu segtās izmaksas, izdevumus, honorārus, kompensācijas, maksājumus, atlīdzības, atgūstamās iemaksas un avansa maksājumus.

Advokātu kolēģijas priekšsēdētāja lēmums par palīdzības anulēšanu nekavējoties tiek paziņots tieslietu ministram. Ierakstu un īpašumu pārvalde ir pilnvarota rīkoties, lai atgūtu no palīdzības saņēmēja summu, kas iztērēta no valsts līdzekļiem.

Juridiskās palīdzības anulēšanas pārsūdzība

Advokātu kolēģijas priekšsēdētāja lēmumu nepiešķirt vai anulēt juridisko palīdzību tās pieprasītājs var pārsūdzēt Disciplinārlietu un administratīvo lietu padomē. Pārsūdzība jāiesniedz Disciplinārlietu un administratīvo lietu padomes priekšsēdētājam ierakstītas vēstules veidā desmit dienu laikā no brīža, kad Advokātu kolēģijas priekšsēdētāja lēmums ir paziņots. Disciplinārlietu un administratīvo lietu padome vai šim uzdevumam pilnvarots loceklis uzklausa palīdzības pieprasītāja paskaidrojumus.

Disciplinārlietu un administratīvo lietu padomes lēmumu var pārsūdzēt Disciplinārlietu un administratīvo lietu pārsūdzības padomē (Conseil disciplinaire et administratif d’appel). Izņēmuma kārtībā pārsūdzība ir jāiesniedz piecpadsmit dienu termiņā.

Notārus un tiesu izpildītājus, kuri sniedz pakalpojumus attiecīgajām juridisko palīdzību saņemošajām personām, norīko tiesa, kura izskata lietu. Ja nav tiesas, kas izskata lietu, notārus norīko Notāru kolēģijas priekšsēdētājs, bet tiesu izpildītājus norīko Tiesu izpildītāju kolēģijas priekšsēdētājs.

Lielhercoga noteikumi nosaka kārtību, kādā juridiskā palīdzība ir piešķirta, kā arī nosaka izdevumus, kas tiek segti no juridiskās palīdzības, nosacījumus un noteikumus attiecībā uz juridiskajai palīdzībai iztērēto valsts līdzekļu piedzīšanu, un noteikumus, kā advokāts, kurš uzņēmies palīdzības sniegšanu personām bez pietiekamiem līdzekļiem, tiek atalgots no valsts līdzekļiem, neskarot viņa tiesībās uz honorāriem gadījumos, kad tiesvedības rezultātā vai citu iemeslu dēļ uzlabojas personas materiālais stāvoklis.

Visām valsts iestādēm ir pienākums sniegt palīdzību gan juridiskās palīdzības pieprasīšanai nepieciešamo dokumentu sagatavošanā, gan to pārbaudīšanā, un tās nedrīkst atsaukties uz profesionālu vai administratīvu noslēpumu.

Kāds ir piemērojamais ienākumu slieksnis juridiskās palīdzības saņemšanai, esot cietušā statusā krimināllietā?

Juridisko palīdzību pieprasījušās fiziskas personas līdzekļu nepietiekamība tiek noteikta, ņemot vērā pieprasītāja, kā arī personu, kas ar to dzīvo vienā mājsaimniecībā, kopējos bruto ienākumus un mantu, saskaņā ar 1999. gada 29. aprīļa grozītā likuma par tiesībām uz garantētiem minimāliem ienākumiem 19. panta 1. punktu un 20. pantu un to summu robežās, kas noteiktas minētā 1999. gada 29. aprīļa likuma 5. panta 1., 2., 3., 4., un 6. punktā. Tomēr to personu, kas dzīvo vienā mājsaimniecībā ar palīdzības pieprasītāju, līdzekļi netiek ņemti vērā, ja tiesvedība notiek laulāto vai parasti vienā mājsaimniecībā dzīvojošu personu starpā un ja, ņemot vērā strīda priekšmetu, atšķirīgu interešu dēļ līdzekļus nepieciešams novērtēt atsevišķi.

Vai ir citi nosacījumi juridiskās palīdzības saņemšanai, esot cietušā statusā krimināllietā?

Nē, nav citu nosacījumu juridiskās palīdzības saņemšanai, esot cietušā statusā krimināllietā.

Vai ir citi nosacījumi juridiskās palīdzības saņemšanai, esot apsūdzētā statusā?

Nē, nav citu nosacījumu juridiskās palīdzības saņemšanai, esot apsūdzētā statusā.

Vai ir procesa veidi, kas ir bez maksas?

Nē, nav citu procesa veidu, kas ir bez maksas.

Kad zaudētājai pusei jāsedz uzvarētājas puses tiesāšanās izdevumi?

Civillietās

Pusei, kurai nolēmums ir nelabvēlīgs, tiks piespriests segt izdevumus, taču tiesa ar īpašu un motivētu lēmumu visus izdevumus vai to daļu var likt segt citai pusei.

Ja šķiet netaisnīgi vienai no pusēm likt segt tādas izmaksas, kas nav iekļautas izdevumos, tiesnesis var uzlikt otrai pusei pienākumu maksāt minētajai pusei tiesneša noteiktu summu.

Šie noteikumi ir paredzēti jaunajā Civilprocesa kodeksā un 1974. gada 21. marta Lielhercoga noteikumos par atlīdzību un samaksu pārstāvjiem (avoués) un advokātiem.

Krimināllietās

Ar notiesājošu spriedumu apsūdzētajai personai un par nodarījumu civiltiesiski atbildīgajām personām vai ar spriedumu, kas ir nelabvēlīgs civilprasītājam, šīm personām tiks uzlikts pienākums segt izdevumus, tai skaitā prokurora izdevumus. Savukārt, ja spriedums ir nelabvēlīgs civilprasītājam, viņam ir jāsedz visi procesa izdevumi, ja process ir uzsākts pēc viņa iniciatīvas. Ja civilprasītājs ir tikai iestājies jau prokuratūras uzsāktā procesā, viņam būs jāsedz tikai izdevumi, kas saistīti ar viņa dalību.

Ja šķiet netaisnīgi vienai no pusēm likt segt tās izmaksas, kas nav iekļautas izdevumos, tiesa var likt otrai pusei pienākumu maksāt minētajai pusei tiesas noteiktu summu.

Šie noteikumi ir paredzēti Kriminālprocesa kodeksā un 1974. gada 21. marta Lielhercoga noteikumos par atlīdzību un samaksu pārstāvjiem (avoués) un advokātiem.

Ekspertu honorāri

Katra puse apmaksā savu ekspertu honorārus.

Rakstisko un mutisko tulku honorāri

Katrai pusei jāsedz rakstisko un mutisko tulku honorāri.

Saistītie dokumenti

Luksemburgas ziņojums par izmaksu pārskatāmības pētījumu PDF(551 Kb)en


Šīs lapas dažādās valodu versijas uztur attiecīgās dalībvalstis. Tulkojumu veic Eiropas Komisijas dienestā. Varbūtējās izmaiņas, ko oriģinālā ieviesušas kompetentās valsts iestādes, iespējams, nav atspoguļotas tulkojumos. Eiropas Komisija neuzņemas nekādas saistības un atbildību par datiem, ko satur šis dokuments, vai informāciju un datiem, uz kuriem šajā dokumentā ir atsauces. Lūdzam skatīt juridisko paziņojumu, lai iepazītos ar autortiesību noteikumiem, ko piemēro dalībvalstī, kas ir atbildīga par šo lapu.

Lapa atjaunināta: 21/02/2014