menu starting dummy link

Page navigation

menu ending dummy link

Pierādījumi


Šajā sadaļā sniegts pārskats par ES tiesību aktiem attiecībā uz pierādījumu vākšanu pārrobežu lietās.


Konteksts

Pateicoties robežkontroles atcelšanai ES, tās pilsoņiem ir daudz vieglāk brīvi ceļot. Tas tomēr ir atvieglojis arī noziedznieku darbību pāri robežām.

Līdz ar to ir būtiski, lai ES valstis efektīvi sadarbotos, vācot pierādījumus krimināllietās.

ES tiesību akti

Pašreizējā situācija

Noteikumi par pierādījumu vākšanu krimināllietās ES ir balstīti uz "savstarpējās palīdzības" nolīgumiem.

Jo īpaši:

Kopš 2017. gada

Kopš 2017. gada 22. maija pierādījumu vākšanu ES regulēs direktīva par Eiropas izmeklēšanas rīkojumu.

Jaunā direktīva ir balstīta uz savstarpējo atzīšanu un aizstāj attiecīgos noteikumus iepriekš minētajās konvencijās.

To piemēros to ES dalībvalstu starpā, kurām ir saistoša direktīva.

Pēc direktīvas pieņemšanas ar 2016. gada 20. janvāra Regulu 2016/95 tika atcelts 2008. gada Saite atveras jaunā logāPamatlēmums par Eiropas pierādījumu iegūšanas rīkojumu (tam bija šaurāka piemērošanas joma).

2000. gada Konvencija par savstarpēju palīdzību krimināllietās

Konvencija tiek visplašāk izmantota pierādījumu vākšanai.

Tā ietver šādas savstarpējās palīdzības jomas:

  • aizdomās turēto nopratināšana un liecinieku liecību iegūšana;
  • videokonferenču izmantošana;
  • kratīšana un mantas izņemšana pierādījumu iegūšanai;
  • telekomunikācija.

Konvencijas protokolā ir noteikumi par informācijas iegūšanu par banku kontiem un banku darījumiem.

Savstarpējas palīdzības pieprasīšana

Iestāde, kas iesniedz pieprasījumu, var tieši sazināties ar izdevējiestādi.

Ja vien izpildītājai iestādei nav pamata atteikt pieprasījumu, tas būtu jāizpilda iespējami ātri - un, ja iespējams, līdz termiņam, ko noteikusi iestāde, kas iesniedz pieprasījumu.

Lai nodrošinātu iegūto pierādījumu pieņemamību, izpildītājas valsts iestādes ievēro pieprasījuma iesniedzējas valsts iestāžu norādītās procesuālās prasības, ja vien tās nav pretrunā izpildītājas valsts tiesību pamatprincipiem.

Direktīva par Eiropas izmeklēšanas rīkojumu

Eiropas izmeklēšanas rīkojums ir tiesas lēmums, ko kādā ES dalībvalstī pieņēmusi vai apstiprinājusi tiesu iestāde nolūkā panākt izmeklēšanas darbību veikšanu citā ES dalībvalstī, lai vāktu pierādījumus krimināllietā.

Direktīvu par Eiropas izmeklēšanas rīkojumu pieņēma 2014. gada 3. aprīlī. Dānija un Īrija izvēlējās tajā nepiedalīties.

Direktīvas mērķis bija ieviest savstarpējās atzīšanas principu, vienlaikus:

  • saglabājot elastību savstarpējā tiesiskajā palīdzībā un
  • aizsargājot pamattiesības.

Rīkojums aptver visas izmeklēšanas darbības (izņemot kopējas izmeklēšanas grupas izveidošanu).

To var izdot kriminālprocesā, administratīvaja procesā vai civilprocesā, ja lēmums varētu būt par pamatu kriminalprocesam.

Izdevējas iestādes var izmantot Eiropas izmeklēšanas rīkojumu tikai tad, ja izmeklēšanas darbība ir:

  • nepieciešama,
  • samērīga un
  • pieļaujama līdzīga veida vietējās lietās.

Saskaņā ar jauno direktīvu izpildītājai ES valstij izmeklēšanas darbības jāveic tikpat savlaicīgi un ar tādu pašu prioritāti kā līdzīga veida vietējās lietās.

Izmeklēšanas darbības jāizpilda "iespējami ātri". Direktīvā ir noteikti termiņi (ne vairāk kā 30 dienas lēmumam par pieprasījuma atzīšanu un izpildi un 90 dienas pieprasījuma efektīvai izpildei).

Noteiktos gadījumos ES valstis pieprasījumu var atteikt. Visām izmeklēšanas darbībām piemēro šādus vispārīgos atteikuma pamatojumus:

  1. imunitāte vai privilēģijas vai kriminālatbildību ierobežojoši noteikumi, kas saistīti ar preses brīvību;
  2. kaitējums valsts drošības interesēm;
  3. process nav krimināltiesisks;
  4. ne bis in idem princips;
  5. eksteritoriāla piemērojamība apvienojumā ar abpusēju sodāmību;
  6. nesavietojamība ar saistībām pamattiesību jomā.

Pastāv arī papildu pamatojums noteiktu darbību atteikšanai:

  1. abpusējas sodāmības neesamība (izņemot attiecībā uz noteiktiem smagiem nodarījumiem);
  2. neiespējamību darbību izpildīt (izmeklēšanas darbība vai nu nepastāv vai nav pieejama līdzīga veida vietējās lietās, un tai nav alternatīvas).

 


Šo lapu uztur Eiropas Komisija. Informācija šajā tīmekļa vietnē nav uzskatāma par Eiropas Komisijas oficiālo nostāju. Komisija neuzņemas nekādu atbildību vai saistības attiecībā uz informāciju vai datiem, kas ietverti vai izmantoti šajā dokumentā. Autortiesību noteikumus Eiropas tīmekļa vietnēs lūdzu skatīt juridiskajā paziņojumā.

Lapa atjaunināta: 01/03/2017