menu starting dummy link

Page navigation

menu ending dummy link

Pierādījumi

Lūdzu, ņemiet vērā, ka šai lapai nesen tika atjaunināta oriģinālvalodas angļu versija. Mūsu tulkotāji pašlaik gatavo versiju valodā, kuru esat izvēlējies.


Šajā nodaļā ir sniegts pārskats par Eiropas Savienības (ES) tiesību aktiem attiecībā uz pierādījumu iegūšanu krimināllietās no citas dalībvalsts.


Pamatinformācija

Robežkontroles atcelšana ES ir ievērojami atvieglojusi pilsoņu brīvu pārvietošanos, taču arī noziedzniekiem ir kļuvis vieglāk izvērst darbību pāri robežām. Tādēļ ir vajadzīga efektīva sadarbība ES mērogā saistībā ar pierādījumu iegūšanu krimināllietās.

ES tiesību akti

Esošie tiesību akti pierādījumu iegūšanai krimināllietās ES balstās uz savstarpējas palīdzības līgumiem, it īpaši uz Saite atveras jaunā logāKonvenciju par savstarpējo palīdzību krimināllietās, un savstarpējas atzīšanas instrumentiem, it īpaši uz Saite atveras jaunā logāPamatlēmumu par Eiropas pierādījumu iegūšanas rīkojumu.

Konvencija

  • Konvencija aptver gan savstarpējo palīdzību vispār, piemēram, aizdomās turēto personu un liecinieku liecību uzklausīšanu, gan konkrētus savstarpējās palīdzības veidus, piemēram, videokonferenču izmantošanu un pierādījumu pārtveršanu un iegūšanu, izmantojot kratīšanu un konfiskāciju. Konvencijā ir iekļauti arī noteikumi par telekomunikācijām. Turklāt konvencijas protokolā ir iekļauti noteikumi par informācijas iegūšanu attiecībā uz banku kontiem un banku darījumiem.
  • Savstarpējās palīdzības lūgumus parasti nosūta tieši no izdevējiestādes izpildītājiestādei. Izņemot gadījumus, kad izpildītājiestāde norāda pamatotu iemeslu atteikumam, lūgumu izpilda, cik ātri vien iespējams, un iespēju robežās to izpilda termiņā, ko norādījusi izdevējiestāde.
  • Lai nodrošinātu iegūto pierādījumu pieļaujamību, iestādes valstī, kas saņēmusi lūgumu, ievēro otras valsts iestāžu norādītās formalitātes un procedūras, ja vien tās nav pretrunā ar lūgumu saņēmušās valsts tiesību pamatprincipiem.

Pamatlēmums

  • Ar pamatlēmumu tiesas nolēmumiem piemēro savstarpējās atzīšanas principu, lai iegūtu pierādījumus izmantošanai kriminālprocesā. Eiropas pierādījumu iegūšanas rīkojumu var izdot, lai iegūtu pierādījumus, kas jau eksistē un ir tieši pieejami priekšmetu, dokumentu vai datu veidā.
  • Rīkojumu izdod standarta veidā un iztulko izpildes valsts oficiālajā valodā. Izdevējas valsts iestādēm jāizvērtē, vai arī saskaņā ar valsts tiesību aktiem līdzīgā gadījumā varētu paredzēt pierādījumu iegūšanu, un jāpārliecinās, ka prasītie pierādījumi attiecīgajā procesā patiešām ir vajadzīgi un samērīgi.
  • Rīkojumu atzīst un izpilda noteiktā termiņā, ja vien nepiemēro pamatotu atteikumu. Eiropas pierādījumu iegūšanas rīkojuma izpilde nav atkarīga no pārbaudes par abpusēju sodāmību (proti, ka pastrādāto nodarījumu uzskata par noziedzīgu nodarījumu gan izdevējvalstī, gan izpildes valstī), ja nav nepieciešams veikt kratīšanu vai aresta uzlikšanu mantai vai ja par nodarījumu soda ar vismaz trīs gadu ilgu brīvības atņemšanas sodu un tas ir minēts pamatlēmumā iekļautajā nodarījumu sarakstā.
  • Lai nodrošinātu iegūto pierādījumu pieļaujamību, izpildes valsts iestādēm ir pienākums ievērot izdevējvalsts norādītās formalitātes un procedūras, ja vien tās nav pretrunā ar izpildes valsts tiesību pamatprincipiem.

Turpmākā rīcība

Eiropas Komisija patlaban apsver, vai ir nepieciešamas kādas darbības, lai uzlabotu sadarbību starp dalībvalstīm pierādījumu iegūšanā krimināllietās. Septiņas dalībvalstis 2010. gada aprīlī publiskoja iniciatīvu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai par Eiropas izmeklēšanas rīkojumu krimināllietās (EIR). Pašlaik par šo priekšlikumu lemj likumdēvējiestādes.


Šo lapu uztur Eiropas Komisija. Informācija šajā tīmekļa vietnē nav uzskatāma par Eiropas Komisijas oficiālo nostāju. Komisija neuzņemas nekādu atbildību vai saistības attiecībā uz informāciju vai datiem, kas ietverti vai izmantoti šajā dokumentā. Autortiesību noteikumus Eiropas tīmekļa vietnēs lūdzu skatīt juridiskajā paziņojumā.

Lapa atjaunināta: 20/02/2014