Sulje

UUSI BETA-VERSIO ON NYT KÄYTETTÄVISSÄ!

Tutustu Euroopan oikeusportaaliin uuteen beta-versioon ja anna siitä palautetta!

 
 

menu starting dummy link

Page navigation

menu ending dummy link

Pamattiesības - Grieķija

Tämän sivun teksti on konekäännös, eikä sen laatua voida taata.

Konekäännöksen arvioitu laatutaso: Heikko

Onko käännös mielestäsi hyödyllinen?


Valstu tiesas

Ombuds

Specializētās cilvēktiesību iestādes

Valstu tiesas

Grieķijā nav īpašas tiesas, kurai būtu jurisdikcija izskatīt pamattiesību pārkāpumus. Atkarībā no pārkāpēja nodarījuma vai darbības rakstura var prasīt tiesisko aizsardzību valsts civiltiesā, krimināltiesā vai administratīvajā tiesā.

To, vai ir pārkāptas pamattiesības, nosaka, pamatojoties uz valsts materiālajām tiesībām. Procedūra, kas jāievēro kompetentajā (civillietu, krimināllietu vai administratīvajā) tiesā, ir paredzēta valsts procesuālajās (civillietu, krimināltiesību vai administratīvajās) tiesībās.

Attiecīgās procedūras rezultātā tiek pieņemts spriedums, kas vai nu noraida prasījumu, vai, ja tas ir galīgs, ir tieši izpildāms.

Valstu cilvēktiesību iestādes

Cilvēktiesību valsts komisija

Neofitou Vamva 6
10674 ATHENS, GREECE

Valsts cilvēktiesību komisija (Valsts cilvēktiesību komisija) ir neatkarīga valsts padomdevēja struktūra cilvēktiesību aizsardzības jautājumos, kas izveidota saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizāciju un Parīzes principiem. Tajā ir locekļi, kurus iecēlušas trīsdesmit divas struktūras (neatkarīgas iestādes, universitāšu tiesību un zinātnes fakultātes, arodbiedrības, NVO, politiskās partijas un ministrijas).

NCHS mērķis ir sniegt pastāvīgus norādījumus visām valdības struktūrām par vajadzību ievērot visu Grieķijas teritorijā dzīvojošo personu cilvēktiesības.

Saskaņā ar likumu, ar ko izveido NCHR (Likums Nr.2667/1998 ar grozījumiem un pašlaik spēkā esošo likumu), NCHR ir atbildīgs par šādiem materiālajiem uzdevumiem:

(a) Izskatīt cilvēktiesību jautājumus, ko izvirzījusi valdība vai parlamenta priekšsēdētāju konference, vai ko ierosinājuši tās locekļi vai NVO;

(b) Ieteikumu un priekšlikumu iesniegšana, pētījumu sagatavošana un ziņojumu un atzinumu iesniegšana likumdošanas, administratīvām vai citām darbībām, kas veicina cilvēktiesības;

(c) Izstrādāt iniciatīvas, lai palielinātu sabiedrības un plašsaziņas līdzekļu informētību par cilvēktiesību jautājumiem;

D) Uzņemties iniciatīvas, lai veicinātu cilvēktiesību ievērošanu izglītības sistēmā;

(e) Uzturēt pastāvīgus kontaktus un sadarbību ar starptautiskām organizācijām, līdzīgām struktūrām citās valstīs un valstu un starptautiskām NVO;

Sniegt atzinumus par valstu ziņojumiem, kas jāiesniedz starptautiskām organizācijām par cilvēktiesību jautājumiem;

G) NCHR amatu publiskošana, izmantojot visus pieejamos līdzekļus;

(h) Sagatavot gada ziņojumu par cilvēktiesībām;

(I) Cilvēktiesību dokumentācijas centra organizēšana un

(I) Grieķijas un starptautisko cilvēktiesību saderības pārbaude un attiecīgu atzinumu sniegšana kompetentajām valdības struktūrām.

Ombuds

Ombuds ir neatkarīga iestāde, kas balstās uz Konstitūciju. To izveidoja ar Likumu Nr. 2477/97, un tas sāka darboties 1998. gada 1. oktobrī. Tās darbības tiesiskais regulējums ir reglamentēts Likumā Nr. 3094/03. Ombuda pakalpojumi ir bezmaksas

Ombuds izskata atsevišķus administratīvus aktus vai gadījumus, kad valsts pārvaldes iestādes nerīkojas vai nerīkojas, pārkāpjot fizisku vai juridisku personu tiesības vai likumīgās intereses.

Ikvienam pilsonim, kas iesniedz pieteikumu ombudam, vispirms ir jāsazinās ar attiecīgo valsts dienestu. Tikai tad, ja šāds kontakts nav atrisinājis problēmu, pilsonis var vērsties pie ombuda.

Ombuda uzdevums ir būt par starpnieku starp iedzīvotājiem un valsts dienestiem, lai aizsargātu pilsoniskās tiesības, cīnītos pret administratīvām kļūmēm un nodrošinātu tiesiskumu.

Kā vidutājs ombuds sniedz padomus un ieteikumus valsts pārvaldes iestādēm. Ombuds nepiemēro sankcijas un neanulē nelikumīgus administratīvus aktus.

Hatzigianni Mexi 5
115 28 ATHENS, GRIECE

Specializētās cilvēktiesību iestādes

  • Ombuds bērnu tiesību jautājumos

Ombuds (sk. iepriekš) izskata arī valsts pārvaldes iestāžu un privātpersonu darbības vai bezdarbības gadījumus, pārkāpjot bērnu tiesības.

Lai aizsargātu bērnu tiesības, ombuds ir atbildīgs arī par darbībām pret privātpersonām, juridiskām vai fiziskām personām, pārkāpjot bērnu tiesības.

  • Struktūras, kas veicina vienlīdzīgas attieksmes principu

I. Likums 3304/2005, ar ko transponē Padomes 2000. gada 29. jūnija Direktīvu 2000/43/EK un 2000. gada 27. novembra Direktīvu 2000/78/EK kā vienlīdzīgas attieksmes principa veicinātāju, ombudu, Vienlīdzīgas attieksmes komiteju un Darba inspekciju (SEPE) un to attiecīgos pienākumus.

Jo īpaši:

  1. Tiesībsargs ir atbildīgs par vienlīdzības principa ievērošanu gadījumos, kad šo principu ir pārkāpušas valsts pārvaldes iestādes. Sabiedriskie pakalpojumi ir tie, kas minēti 3. panta pirmajā daļā Likumā Nr. 3094/2003 (Valdības Vēstnesis, I sērija, Nr. 1). 10) “Ombuds un citi noteikumi”.
  2. Līdztiesības iestāde ir atbildīga par vienlīdzības principa ievērošanu, ja šo principu ir pārkāpušas fiziskas vai juridiskas personas, kas nav iepriekš minētās personas, izņemot jautājumus, kas saistīti ar nodarbinātību un nodarbinātību.
  3. Nodarbinātības un darba jautājumos Darba inspekcijas korpuss (SEPE) ir atbildīgs par vienlīdzības principa ievērošanu, ja šo principu ir pārkāpušas fiziskas vai juridiskas personas, kas nav minētas 1. punktā.

II. Ar Likumu Nr. 3896/2010 (Valdības Vēstnesis, I sērija, Nr. 207/08.12.2010) par tāda principa īstenošanu, kas paredz vienlīdzīgas iespējas un attieksmi pret vīriešiem un sievietēm nodarbinātības un profesijas jautājumos – spēkā esošo tiesību aktu saskaņošana ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 5. jūlija Direktīvu 2006/54/EK un citiem ar to saistītiem noteikumiem, tika pilnībā aizliegta jebkāda veida tieša vai netieša diskriminācija dzimuma dēļ.

Šā likuma mērķis ir nodrošināt principa par vienlīdzīgām iespējām un vienlīdzīgu attieksmi pret vīriešiem un sievietēm nodarbinātības un profesijas jautājumos īstenošanu attiecībā uz: Piekļuvi nodarbinātībai, tostarp profesionālajai izaugsmei, un arodmācībām, tostarp arodmācībām, tostarp nodarbinātībai (“profesionālā apmācība”), un b) darba apstākļiem un nosacījumiem, tostarp atalgojumu, un c) arodsociālā nodrošinājuma sistēmām, kā paredzēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2006/54/EK;

Ombuda pienākums ir uzraudzīt un veicināt to, ka tiek īstenots princips par vienlīdzīgām iespējām un vienlīdzīgu attieksmi pret vīriešiem un sievietēm iepriekš minētā likuma darbības jomā (Likuma Nr. 3896/2010 25. pants).

  • Grieķijas personas datu aizsardzības iestāde

Grieķijas Datu aizsardzības iestāde (ASF) ir neatkarīga iestāde, kas izveidota ar Likumu Nr. 2472/1997, ar kuru Grieķijas tiesību aktos transponē Direktīvu 95/46/EK.

Datu aizsardzības iestāde ir atbildīga par tiesību uz privātumu ievērošanu un īstenošanu Grieķijā, kā paredzēts Likumā Nr. 2472/1997 un Likumā Nr. 3471/2006.

Datu aizsardzības struktūras galvenais mērķis ir aizsargāt iedzīvotājus no personas datu nelikumīgas apstrādes un palīdzēt viņiem visos gadījumos, kad jebkādā veidā ir pārkāpts viņu privātums.

Datu aizsardzības struktūras mērķis ir arī sniegt atbalstu un norādījumus datu apstrādātājiem to juridisko saistību izpildē, ņemot vērā mūsdienu pakalpojumu vajadzības Grieķijā un jaunu digitālo sakaru un tīklu ienākšanu tirgū.

Personas datu aizsardzības iestāde rīkojas pēc savas iniciatīvas vai pamatojoties uz sūdzībām par administratīvām pārbaudēm gan valsts, gan privātajos arhīvos. Šīs pārbaudes veic Auditoru departamenta amatpersonas, kurām lielos gadījumos palīdz datu aizsardzības struktūras locekļi. Pārziņiem kā īpašiem izmeklētājiem ir piekļuve visiem ierakstiem, un uz tiem neattiecas nekādi konfidencialitātes ierobežojumi.

Pārbaudēs pārbauda, vai pārbaudītās iestādes atbilst Likuma Nr. Ν.2472/97 un Nr. 3471/2006 prasībām (attiecībā uz paziņošanu, informāciju, citiem piemērojamiem pienākumiem un pierādījumiem). Pēc tam pārbauda IT sistēmu, tostarp sistēmas pamatīpašības, datu raksturu un drošības līmeni, ko nodrošina datu apstrādātāja veiktie organizatoriskie un tehniskie datu aizsardzības pasākumi, kā paredzēts Likuma Nr. 2472/1997 6. un 10. pantā. Pārbaudes secinājumi ir izklāstīti ziņojumā, ko iesniedz datu aizsardzības iestādei.

Iestāde veic arī neatkarīgu pārbaudi Šengenas Informācijas sistēmas valsts daļā saskaņā ar 114. panta 1. punktu Konvencijā, ar ko īsteno Šengenas Nolīgumu (Likums 2514/1997, Valdības Vēstnesis, I sērija, Nr. 140), īsteno valsts uzraudzības iestādes pilnvaras, kas paredzētas Eiropola Konvencijas 23. pantā (Likums 2605/1998, Valdības Vēstnesis, I sērija, Nr. 88), un valsts uzraudzības iestādes pienākumus, kas paredzēti Konvencijas par informācijas tehnoloģiju izmantošanu muitas vajadzībām 17. pantā (Likums 2706/1999, Valdības Vēstnesis, I sērija), kā arī pienākumus, kas izriet no jebkura cita starptautiskā uzraudzības nolīguma.

ĀCM izskata sūdzības un jautājumus par tiesību aktu piemērošanu un pieteikuma iesniedzēju tiesību aizsardzību, ja tos ietekmē datu apstrāde, un pieņem lēmumus. Tā arī nosaka administratīvas sankcijas datu apstrādātājiem vai to pārstāvjiem, ja tādi ir, par to pienākumu neizpildi, kas izriet no Likuma Nr. 2472/97, kā arī no citiem noteikumiem par fizisku personu aizsardzību pret personas datu apstrādi. Visbeidzot, Iestāde var ziņot kompetentajām administratīvajām un tiesu iestādēm par tiesību aktu noteikumu pārkāpumiem.

Κifissias 1-3
115 23 ATHENS, GRIECE

Noderīgas saites

Saite atveras jaunā logāCilvēktiesību valstskomisija

Saite atveras jaunā logāGrieķijas personas datu aizsardzības iestāde

Saite atveras jaunā logāOmbuds


Šis ir satura mašīntulkojums. Šīs lapas īpašnieks neuzņemas pilnīgi nekādu atbildību par šī mašīntulkojuma kvalitāti.

Lapa atjaunināta: 27/08/2020