Aizvērt

IR PIEEJAMA PORTĀLA BETA VERSIJA!

Apmeklējiet Eiropas e-tiesiskuma portāla BETA versiju un sniedziet atsauksmes par savu pieredzi!

 
 

Navigācijas ceļš

menu starting dummy link

Page navigation

menu ending dummy link

Pamattiesības - Horvātija

Lūdzu, ņemiet vērā, ka šai lapai nesen tika atjaunināta oriģinālvalodas horvātu versija. Mūsu tulkotāji pašlaik gatavo versiju valodā, kuru esat izvēlējies.


Valsts tiesas

Tiesībsargs

Specializētas cilvēktiesību aizsardzības struktūras

Personas datu aizsardzība

Bezmaksas juridiskā palīdzība

Valsts tiesas

Tiesām ir īpaša loma cilvēktiesību aizsardzībā. Tās ir oficiālas iestādes, kuru neatkarību garantē Konstitūcija. Ir īpašs mehānisms, kas garantē konstitucionālo tiesību un brīvību īstenošanu: konstitucionālā sūdzība, ko var iesniegt pilsoņi, kuri uzskata, ka valsts iestādes, vietējās un reģionālās pašpārvaldes struktūras un publisko tiesību struktūrvienības, kas lemj par to tiesībām un pienākumiem vai attiecībā uz aizdomām par noziedzīga nodarījuma sodu ir pārkāpušas to cilvēktiesības vai pamatbrīvības, kas nostiprinātas Konstitūcijā. Sūdzību var iesniegt tikai pēc tam, kad visi citi tiesiskās aizsardzības līdzekļi ir izsmelti.

Horvātijas Republikas Konstitucionālā tiesa
Trg svetog Marka 4
10000 Zagreb

Tālrunis: +385 1 6400 251
Fakss: +385 1 4551 055
Saite atveras jaunā logāhttps://www.usud.hr/

Horvātijas Republikas Augstākā tiesa
Trg Nikole Šubića Zrinskog 3
10 000 Zagreb

Tālrunis: +385 1 486 22 22, +385 1 481 00 36
Fakss: +385 1 481 00 35
E-pasts: Saite atveras jaunā logāvsrh@vsrh.hr
Saite atveras jaunā logāhttp://www.vsrh.hr/

Apgabaltiesas(209 Kb) PDF(209 Kb)hr (apgabaltiesu saraksts)

Vietējās tiesas(296 Kb) PDF(296 Kb)hr (vietējo tiesu saraksts)

Horvātijas Republikas Augstā komerctiesa
Berislavićeva 11, 10 000 Zagreb
Tālrunis: +385 1 489 68 88
Fakss: +385 1 487 23 29
Saite atveras jaunā logāhttp://www.vtsrh.hr/ />
Komerctiesas(192 Kb) PDF(192 Kb)hr (komerctiesu saraksts)

Horvātijas Republikas Augstā administratīvā tiesa
Frankopanska 16, 10 000 Zagreb
Tālrunis: +385 1 480 78 00
Fakss: +385 1 480 79 28
Saite atveras jaunā logāhttp://www.upravnisudrh.hr/

Administratīvo tiesu saraksts(180 Kb) PDF(180 Kb)hr

Horvātijas Republikas Augstā likumpārkāpumu tiesa
Ulica Augusta Šenoe 30, 10 000 Zagreb
Tālrunis: +385 1 480 75 10
Fakss: +385 1 461 12 91
E-pasts: Saite atveras jaunā logāpredsjednik@vpsrh.pravosudje.hr
Saite atveras jaunā logāhttp://sudovi.pravosudje.hr/VPSRH/

Likumpārkāpumu tiesas(274 Kb) PDF(274 Kb)hr (likumpārkāpumu tiesu saraksts)

Tiesībsargs

Trg hrvatskih velikana 6
10 000 Zagreb

Horvātijas Republika
Tālrunis: +385 1 4851 855, +385 1 4851 853
E-pasts: Saite atveras jaunā logāinfo@ombudsman.hr
Fakss: +385 1 6431 628

Saskaņā ar Horvātijas Konstitūcijas 93. pantu tiesībsargs ir Horvātijas parlamenta pārstāvis, kurš veicina un aizsargā cilvēktiesības un brīvības, kas noteiktas Konstitūcijā, likumos un starptautiskajos dokumentos par cilvēktiesībām un brīvībām, kurus parakstījusi Horvātijas Republika.

Tiesībsargu un viņa vietniekus uz astoņiem gadiem ievēl Horvātijas parlaments ar mērķi aizsargāt pilsoņus no cilvēktiesību pārkāpumiem, kurus izdara valsts struktūras vai juridiskas personas, kurām piešķirtas valsts iestādes pilnvaras. Tā ir centrālā struktūra, kas cīnās pret diskrimināciju un veic valsts preventīvā mehānisma uzdevumus, lai nepieļautu spīdzināšanu un citu nežēlīgu, necilvēcīgu vai pazemojošu rīcību vai sodīšanu. Veicot šos uzdevumus, tiesībsargs ir neatkarīgs un autonoms.

Turpmāk aprakstīti tiesībsarga pienākumi.

Cilvēktiesību aizsardzība

Pilsoņiem ir tiesības iesniegt tiesībsargam sūdzību, ja viņi uzskata, ka valsts iestādes ir pārkāpušas viņu tiesības. Reaģējot uz sūdzību un pamatojoties uz saņemtajiem dokumentiem, tiesībsargs veic izmeklēšanu. Visām valsts struktūrām, struktūrām, kurām piešķirtas valsts iestādes pilnvaras, kā arī vietējām un reģionālām pašpārvaldes struktūrām, proti, visām publisko tiesību struktūrvienībām, ir jāsniedz visa pieprasītā informācija. Pamatojoties uz konstatētajiem faktiem, tiesībsargs var izdot attiecīgajām iestādēm vai augstākām struktūrām atzinumus, ieteikumus un paziņojumus un nepieciešamības gadījumā informēt Horvātijas parlamentu.

Papildus tiesībsargs pārbauda noteikumu atbilstību Horvātijas Konstitūcijai un starptautiskajām konvencijām par cilvēktiesību aizsardzību un var pieprasīt Horvātijas valdībai grozīt vai pieņemt ar cilvēktiesībām saistītos noteikumus. Viņš var arī pieprasīt Horvātijas parlamentam saskaņot noteikumus ar Konstitūciju un likumu. Viņam ir tiesības sākt procesu Horvātijas Konstitucionālajā tiesā, lai izmeklētu likumu un citu noteikumu atbilstību Horvātijas Konstitūcijai.

Cilvēktiesību veicināšana

Cilvēktiesību veicināšana ietver pētniecību un analīzi, datubāžu un dokumentācijas izstrādi un uzturēšanu, laicīgu un regulāru sabiedrības un ieinteresēto personu informēšanu, aktīvu pilsoniskās sabiedrības, starptautisku organizāciju un akadēmisko pētniecības institūciju iesaisti un sadarbību ar tām, iniciatīvas tiesību aktu saskaņošanai ar starptautiskajiem un Eiropas standartiem un attiecīgo tiesību aktu piemērošanu.

Centrālā diskriminācijas apkarošanas struktūra

Tiesībsargs saņem sūdzības no fiziskām un juridiskām personām, sniedz nepieciešamo informāciju par tiesībām un pienākumiem, tiesību un cita veida aizsardzību, izskata atsevišķus pieteikumus un savas kompetences ietvaros veic darbības, lai novērstu diskrimināciju un aizsargātu diskriminētu personu tiesības (izņemot izskatīšanā esošu tiesvedību gadījumā), vada mediācijas procesus ar iespēju izšķirt strīdu ārpustiesas procesā ar abu pušu piekrišanu un iesniedz kompetentai prokuratūrai ziņojumus par noziedzīgiem nodarījumiem, kas saistīti ar diskrimināciju.

Valsts preventīvais mehānisms

Tiesībsargs veic valsts preventīvā mehānisma uzdevumus, lai nepieļautu spīdzināšanu un citu nežēlīgu, necilvēcīgu vai pazemojošu rīcību vai sodīšanu visās vietās, kurās personām ir atņemta brīvība, kurās tās tiek turētas apcietinājumā, aizturētas vai izmitinātas sabiedrības uzraudzības telpās, kuras tās nevar pamest pēc savas vēlēšanās.

Tas nozīmē, ka Tiesībsarga biroja pārstāvji šajā uzdevumā apmeklē cietumus, labošanas iestādes, aizturēšanas vienības un dažādas iestādes, kurās mīt personas ar garīga rakstura traucējumiem, kas ir preventīvs mehānisms, lai aizsargātu personas, kurām ir atņemta vai ierobežota brīvība.

Valsts cilvēktiesību aizsardzības iestāde (VCAI)

Kopš 2009. gada tiesībsargs ir vienīgā “A” kategorijas valsts cilvēktiesību aizsardzības un veicināšanas iestāde (VCAI) Horvātijas Republikā saskaņā ar ANO Parīzes principiem, kuros noteikti valsts cilvēktiesību aizsardzības iestāžu neatkarības rādītāji.

Tas ir institucionālās neatkarības augstākais līmenis un tika piešķirts Tiesībsarga birojam atkārtoti 2013. gadā, kad ANO uzraudzīja, kā tiek īstenoti tās ieteikumi attiecībā uz neatkarīga statusa saglabāšanu un veicināšanu.

Specializētas cilvēktiesību aizsardzības struktūras

Tiesībsargs bērnu tiesību jautājumos

Teslina 10
10 000 Zagreb
Hrvatska

E-pasts: Saite atveras jaunā logāinfo@dijete.hr
Tālrunis: 01/4929 669
Fakss: 01/4921 277
Saite atveras jaunā logāhttp://www.dijete.hr/

Uzdevumi

Tiesībsarga birojs bērnu tiesību jautājumos pārbauda ar bērnu tiesību un interešu aizstāvību saistīto Horvātijas likumu un citu noteikumu atbilstību Horvātijas Konstitūcijai, Starptautiskajai konvencijai par bērna tiesībām un citiem starptautiskiem dokumentiem saistībā ar bērnu tiesību un interešu aizstāvību. Tas uzrauga atsevišķus bērnu tiesību pārkāpumus un vispārīgi pēta bērnu tiesību un interešu pārkāpumus un to veidus. Tas atbalsta bērnu ar īpašām vajadzībām tiesību un interešu aizsardzību un veicināšanu, ierosina pasākumus visaptverošas bērnu tiesību aizsardzības un veicināšanas sistēmas izveidei un viņu interesēm kaitējošu darbību novēršanai. Tas informē un konsultē bērnus par to, kā īstenot un aizsargāt savas tiesības un intereses, sadarbojas ar bērniem, mudina viņus izteikt savu viedokli un ciena viņus, ierosina un iesaistās sabiedriskās aktivitātēs ar mērķi uzlabot bērnu statusu un ierosina pasākumus viņu ietekmes palielināšanai sabiedrībā. Tam ir piekļuve un ieskats jebkādos datos, informācijā un darbībās saistībā ar bērnu tiesībām un aizsardzību neatkarīgi no to konfidencialitātes pakāpes. Tam ir atļauts ieiet un pārbaudīt jebkuru iestādi, valsts struktūru, juridisku un fizisku personu ar likumā noteiktām pilnvarām rūpēties par bērnu, kā arī reliģiskas kopienas, kurās bērni uzturas vai tiek izmitināti uz pagaidu laiku vai pastāvīgi.

Ja Tiesībsarga birojs konstatē, ka pret bērnu ir bijusi vērsta fiziska vai garīga vardarbība, seksuāla uzmākšanās, vardarbība vai izmantošana, nolaidība vai nolaidīga attieksme, tam nekavējoties jānosūta ziņojums kompetentai prokuratūrai un jābrīdina kompetentais sociālās aprūpes centrs, ierosinot pasākumus, lai aizsargātu bērna tiesības un intereses. Tas var lūgt profesionālu palīdzību ekspertiem un profesionālām iestādēm, kas pēta bērnu aizsardzību, aprūpi, attīstību un tiesības, un pienācīgā laikā saņemt šādu palīdzību.

Tiesībsargs dzimumu līdztiesības jautājumos

Preobraženska 4/1
10 000 Zagreb

Tālrunis: +385 1 48 48 100
Fakss: +385 1 48 44 600
E-pasts: Saite atveras jaunā logāravnopravnost@prs.hr
Saite atveras jaunā logāhttp://www.prs.hr/

Uzdevumi

Tiesībsarga birojs dzimumu līdztiesības jautājumos izskata sūdzības par diskrimināciju saistībā ar dzimumu, civilstāvokli vai ģimenes stāvokli un seksuālo orientāciju; tas izmeklē dzimumu līdztiesības principa pārkāpumus, diskriminācijas lietas pret indivīdiem vai indivīdu grupām, kuras izdarījušas valsts iestādes, vietējo un reģionālo pašpārvaldes struktūrvienības un citas struktūras ar valsts iestādes pilnvarām, šo struktūru darbinieki un citas juridiskas un fiziskas personas.

Tiesībsarga darbs ietver pilnvaras ziņot, ierosināt un izstrādāt ieteikumus.

Ja tiesībsargs konstatē, ka dzimumu līdztiesības princips ir pārkāpts, tam ir tiesības iesniegt pieprasījumu likuma konstitucionālu pārskatīšanu vai citu noteikumu pārskatīšanu attiecībā uz atbilstību Konstitūcijai un likumību.

Tiesībsargs personu ar invaliditāti jautājumos

Savska cesta 41/3
10 000 Zagreb

Tālrunis: +385 1 6102 170
Fakss: +385 1 6177 901
E-pasts: Saite atveras jaunā logāured@posi.hr

Uzdevumi

Tiesībsarga birojs personu ar invaliditāti jautājumos ir autonoma valsts iestāde, kuras galvenais uzdevums ir uzraudzīt un veicināt cilvēku ar invaliditāti tiesības, pamatojoties uz Horvātijas Republikas Konstitūciju, starptautiskiem nolīgumiem un likumiem. Ja tiek pārkāptas personu ar invaliditāti tiesības, tiesībsargam ir tiesības brīdināt, ierosināt pasākumus, izstrādāt ieteikumus, informēt un pieprasīt ziņojumus par veiktajām darbībām.

Ja tiesībsargs konstatē, ka juridisks risinājums kaitē personām ar invaliditāti vai bērniem ar attīstības traucējumiem, kādā veidā atņem to tiesības vai nostāda tos neizdevīgākā situācijā attiecībā uz personām ar invaliditāti, tiesībsargs ierosina grozīt šādu juridisko risinājumu.

Tiesībsarga birojs saņem individuālas sūdzības no personām ar invaliditāti un tiem, kuri strādā to interesēs, izskata sūdzības par personu ar invaliditāti tiesību pārkāpšanu un sadarbībā ar iestādēm, kas ir atbildīgas par šo jautājumu atrisināšanu, mēģina rast visizdevīgāko risinājumu.

Tiesībsargs personu ar invaliditāti jautājumos sniedz konsultācijas personām ar invaliditāti par to, kā īstenot un aizsargāt to tiesības un intereses.

Personas datu aizsardzība

Personas datu aizsardzības aģentūra

Martićeva 14
10 000 Zagreb

Tālrunis: +385 460 90 00
Fakss: +385 4609-099
E-pasts: Saite atveras jaunā logāazop@azop.hr
Saite atveras jaunā logāhttp://www.azop.hr/

Personas datu aizsardzības aģentūra ir valsts iestāde, kas savu darbu veic neatkarīgi un autonomi tās uzdevumu un kompetences ietvaros. Aģentūra ir atbildīga par administratīvu un profesionālu uzdevumu veikšanu saistībā ar personas datu aizsardzību. Aģentūra valsts iestādes pilnvaru ietvaros uzrauga personas datu aizsardzību, norāda uz konstatētiem pārkāpumiem personas datu vākšanā, veido sarakstu ar valstīm un starptautiskām organizācijām, kuras pienācīgi regulē datu aizsardzību, izskata pieteikumus, lai izmeklētu pārkāpumus attiecībā uz tiesībām, kas nostiprinātas Personas datu aizsardzības likumā, un uztur Centrālo reģistru ar personas datu datnēm.

Bezmaksas juridiskā palīdzība

Pieņemot Bezmaksas juridiskās palīdzības likumu, Tieslietu ministrija pārņēma visaptverošu un sarežģītu uzdevumu izveidot bezmaksas juridiskās palīdzības sistēmu.

Bezmaksas juridiskās palīdzības sistēma ļauj pilsoņiem ar ierobežotiem finanšu līdzekļiem piesaistīt advokātus, saņemt juridisko palīdzību noteiktās juridiskās darbībās un izmantot vienlīdzīgu piekļuvi tiesas un administratīvajām procedūrām.

Bezmaksas juridiskās palīdzības iestāžu sistēmu veido valsts pārvaldes biroji, kas apstrādā pilsoņu prasības pirmajā instancē, savukārt Tieslietu ministrijas Bezmaksas juridiskās palīdzības piešķiršanas departaments otrajā instancē lemj par pārsūdzībām, pirmajā instancē lemj par apvienību iekļaušanu reģistrā, kurā ir apvienības, kas ir pilnvarotas sniegt primāro juridisko palīdzību, kā arī īsteno primārās juridiskās palīdzības sniedzēja administratīvo un profesionālo uzraudzību.

Bezmaksas juridiskās palīdzības likums attiecas uz šādiem juridiskās palīdzības sniedzējiem:

  • advokāti;
  • pilnvarotas apvienības;
  • arodbiedrības;
  • juridiskās klīnikas;
  • apgabalu valsts pārvaldes biroji.

Primāro juridisko palīdzību sniedz biroji, pilnvarotas apvienības un tiesību klīnikas.
Sniedzot primāro juridisko palīdzību, birojiem ir tiesības sniegt vispārīgu juridisko informāciju, piedāvāt juridiskās konsultācijas un izstrādāt lūgumrakstus.

Sekundāro juridisko palīdzību sniedz advokāti.

Saskaņā ar Bezmaksas juridiskās palīdzības likuma nosacījumiem cilvēkiem, kuri vēlas izmantot savas tiesības uz bezmaksas juridisko palīdzību, ir jāaizpilda standarta juridiskās palīdzības pieteikuma veidlapa un jāiesniedz tā savas dzīvesvietas apgabala valsts pārvaldes birojā. Pieprasījumam var pievienot nepārprotamu visu pieteikuma iesniedzēju un mājsaimniecībā dzīvojošo pieaugušo piekrišanu sniegt ieskatu visos ar īpašumu saistītajos datos un uzņemties jebkādu materiālo un juridisko atbildību par pieteikuma iesniedzēja apgalvojumu pārbaudi.

Pieteikuma veidlapu var lejupielādēt Tieslietu ministrijas tīmekļa vietnē vai saņemt apgabalu valsts pārvaldes birojos, vietējās tiesās vai sociālās aprūpes centros to darba laikā.

Pieteikumiem nepiemēro administratīvās nodevas, un tie ir jāiesniedz personīgi vai ierakstītā vēstulē.

Juridiskā palīdzība ietver pilnīgu vai daļēju juridiskās palīdzības izmaksu segšanu atkarībā no pieteikuma iesniedzēja finansiālā stāvokļa. Ir paredzēts, ka procedūras izmaksas var tikt dalītas noteiktā attiecībā atkarībā no saņēmēja materiālā stāvokļa.

Ja juridiskā palīdzība tiek sniegta ierobežotā apmērā, atšķirību starp pilnu atlīdzības apmēru un segtajām advokāta izmaksām kompensē juridiskās palīdzības saņēmējs atbilstoši pakalpojuma vērtībai saskaņā ar Advokātu nodevu un izmaksu kompensācijas tarifu.

Juridiskās palīdzības saņēmēji

Juridiskās palīdzības saņēmēji Bezmaksas juridiskās palīdzības likuma izpratnē ir:

  • Horvātijas pilsoņi;
  • Horvātijas Republikā atrasti likumīgā aizbildņa nepavadīti bērni, Horvātijas nepilsoņi;
  • ārvalstnieki ar pagaidu uzturēšanās atļauju, pamatojoties uz savstarpību, un pastāvīgi dzīvojošie ārvalstnieki;
  • ārvalstnieki, kuriem piešķirta pagaidu aizsardzība;
  • ārvalstnieki, kuri uzturas valstī nelikumīgi, un ārvalstnieki, kuri īslaicīgi uzturas valstī izraidīšanas procedūras ietvaros vai kuriem ir jāpamet Horvātijas Republika;
  • patvēruma meklētāji, ārvalstnieki ar alternatīvo statusu un viņu ģimenes locekļi, kuri likumīgi uzturas Horvātijas Republikā, procedūrās, kurās ar īpašiem tiesību aktiem netiek nodrošināta juridiskā palīdzība.

Informācija par bezmaksas juridiskās palīdzības saņemšanu pieejama Saite atveras jaunā logāHorvātijas Republikas Tieslietu ministrijas tīmekļa vietnē vai rakstot e-pastu uz Saite atveras jaunā logābesplatna.pravna.pomoc@pravosudje.hr, uz kuru atbilde tiks sniegta, tiklīdz tas būs iespējams.

Bezmaksas juridiskās palīdzības saņēmēji var adresēt jautājumus arī tieši valsts pārvaldes birojiem to apgabalos.

Pārrobežu strīdi

Pārrobežu strīds ir strīds, kurā puse, kura piesakās juridiskajai palīdzībai, uzturas vai pastāvīgi dzīvo ES dalībvalstī, kas nav tā pati dalībvalsts, kurā notiek lietas izskatīšana tiesā vai kurā ir izpildāms lēmums.

Juridiskā palīdzība pārrobežu strīdos tiek sniegta civillietās un komerclietās, samierināšanas procedūrās, ārpustiesas strīdu risināšanas procedūrās, publisku dokumentu izpildē un juridiskajā konsultēšanā šo procedūru ietvaros, bet pārrobežu strīdu nosacījumi neattiecas uz nodokļu sistēmas, muitas un citiem administratīvajiem procesiem.

Pieteikuma iesniedzējam, kurš dzīvo vai pastāvīgi uzturas Horvātijas Republikā un vēlas saņemt juridisko palīdzību pārrobežu strīdā citas dalībvalsts tiesā, ir jāiesniedz pieteikums viņa pastāvīgās dzīvesvietas vai domicila birojā. Kompetentais birojs pārsūta pieteikumu Tieslietu ministrijai astoņu dienu laikā pēc tā saņemšanas. Tieslietu ministrija pārtulko pieteikumu un pievienotos dokumentus dalībvalsts vai kompetentās iestādes oficiālajā valodā vai vienā no tās oficiālajām valodām un pārsūta tos 15 dienu laika pēc tam, kad to ir saņēmusi tās dalībvalsts kompetentā iestāde, kurā notiek lietas izskatīšana tiesā vai kurā ir izpildāms lēmums. Ja juridiskā palīdzība netiek piešķirta, pieteikuma iesniedzējam ir jāsedz tulkošanas izdevumi.

Pieteikuma iesniedzējs var arī iesniegt pieteikumu tieši saņēmējai iestādei dalībvalstī, kurā notiek lietas izskatīšana tiesā vai kurā ir izpildāms lēmums. Pieteikuma iesniedzējam, kurš dzīvo vai pastāvīgi uzturas citā dalībvalstī un vēlas saņemt juridisko palīdzību pārrobežu strīdā Horvātijas Republikas tiesā, ir tiesības uz juridisko palīdzību saskaņā ar Bezmaksas juridiskās palīdzības likuma noteikumiem. Pieteikuma iesniedzējs vai tās dalībvalsts kompetentā iestāde, kurā pieteikuma iesniedzējs dzīvo vai pastāvīgi uzturas (pārsūtītāja iestāde), pārsūta pieteikumu juridiskās palīdzības saņemšanai Horvātijā Tieslietu Ministrijai (saņēmējai iestādei). Veidlapas un pievienotie dokumenti ir jāpārtulko horvātu valodā, citādi pieteikums tiks noraidīts.

Pieteikumi tiek iesniegti standarta veidlapas formā, kas noteikta Komisijas 2004. gada 9. novembra Lēmumā 2004/844/EK, ar ko ievieš veidlapu juridiskās palīdzības pieteikumiem saskaņā ar Padomes Direktīvu 2003/8/EK par to, kā uzlabot tiesu pieejamību pārrobežu strīdos, nosakot kopīgus obligātos noteikumus attiecībā uz juridisko palīdzību šādos strīdos.


Šīs lapas dažādās valodu versijas uztur attiecīgās dalībvalstis. Tulkojumu veic Eiropas Komisijas dienestā. Varbūtējās izmaiņas, ko oriģinālā ieviesušas kompetentās valsts iestādes, iespējams, nav atspoguļotas tulkojumos. Eiropas Komisija neuzņemas nekādas saistības un atbildību par datiem, ko satur šis dokuments, vai informāciju un datiem, uz kuriem šajā dokumentā ir atsauces. Lūdzam skatīt juridisko paziņojumu, lai iepazītos ar autortiesību noteikumiem, ko piemēro dalībvalstī, kas ir atbildīga par šo lapu.

Lapa atjaunināta: 15/03/2018