Civiltiesību jomā nepabeigtās procedūras un tiesvedība, kas sāktas pirms pārejas perioda beigām, turpināsies saskaņā ar ES tiesību aktiem. Pamatojoties uz savstarpēju vienošanos ar Apvienoto Karalisti, e-tiesiskuma portāls saglabās visu informāciju attiecībā uz Apvienoto Karalisti līdz 2024. gada beigām.

Mantošana

Anglija un Velsa
Saturu nodrošina
European Judicial Network
Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkls (civillietās un komerclietās)

Šīs informatīvās lapas sagatavotas sadarbībā ar ES Notāru padomi (CNUE).

 

1 Kā tiek taisīts pēdējās gribas rīkojums (testaments, savstarpējs testaments vai mantojuma līgums)?

Pēdējās gribas rīkojumu uzraksta testators vai testatori. Nav prasības, ka būtu nepieciešama jurista konsultācija vai praktizējoša jurista iesaiste.

2 Vai pēdējās gribas rīkojumam vajadzētu būt reģistrētam, un ja jā, tad kā?

Nav prasības par testamenta reģistrēšanu.

3 Vai ir ierobežojumi brīvībai rīkoties ar īpašumu nāves gadījumā (piemēram, neatņemamā daļa)?

Nē, bet atsevišķi mirušās personas ģimenes locekļi un viņas apgādībā bijušas personas var vērsties tiesā ar lūgumu piešķirt uzturlīdzekļus no mantojuma masas atbilstīgi 1975. gada Mantošanas (ģimenes un apgādājamo nodrošināšana) likuma prasībām (Inheritance (Provision for Family and Dependants) Act 1975).

4 Kas manto un cik daudz gadījumā, ja pēdējās gribas rīkojuma nav?

Personas nāves gadījumā mirušās personas mantojuma masu ar derīgu testamentu nodod testamenta izpildītājiem (mirušās personas personīgajiem pārstāvjiem). Ar to vēl nenodod īpašumu mantojuma saņēmējiem.

Ja mirusī persona nav atstājusi derīgu testamentu vai tādā apmērā, kādā mirušās personas atstātais testaments nav derīgs, mantojuma masa tiks sadalīta atbilstīgi 1925. gada Mantojumu administrēšanas likuma (ar grozījumiem) normām par likumisko mantošanu (Administration of Estates Act 1925 (ar grozījumiem)).

5 Kāda veida iestāde ir kompetenta:

5.1 mantošanas lietās?

5.2 saņemt paziņojumu par mantojuma pieņemšanu vai atraidīšanu?

5.3 saņemt paziņojumu par legāta pieņemšanu vai atraidīšanu?

5.4 saņemt paziņojumu par neatņemamās daļas pieņemšanu un atraidīšanu?

Mirušās personas mantojums tiek nodots mirušās personas personīgajiem pārstāvjiem, kuri var pieņemt paziņojumus par mantojuma pieņemšanu vai atraidīšanu. Viņi var vērsties tiesā ar lūgumu izsniegt apstiprinājumu (testamenta gadījumā – atzīt to par spēkā esošu, likumiskās mantošanas gadījumā – izdot pilnvaru pārvaldīt mirušās personas īpašumu). Izsniegtais apstiprinājums apliecinās viņu pilnvaras kārtot mantojuma lietas atbilstīgi testamentam vai normām par likumisko mantošanu atkarībā no situācijas. Strīdus par mantojuma tiesībām vai izsniegto apstiprinājumu var izskatīt tiesā. Tiesvedībai piemērojami Noteikumi par testamenta atzīšanu par spēkā esošu bezstrīdus kārtībā ( Non-Contentious Probate Rules) vai Civilprocesa noteikumi (Civil Procedure Rules).

6 Īss procedūras apraksts, kura paredzēta mantošanas kārtošanai saskaņā ar valsts tiesību aktiem, tostarp mantojuma sadalei un mantas dalīšanai (tostarp informācija par to, vai mantošanas procedūru sāk tiesa vai cita kompetenta iestāde pēc savas iniciatīvas).

Personīgie pārstāvji atbild par mirušās personas mantojumā ietilpstošo aktīvu apzināšanu un apkopošanu, par mirušās personas parādu nomaksu (tostarp mantojuma nodokļa nomaksu (inheritance tax)) un par atlikuma sadalīšanu mantojuma saņēmējiem atbilstīgi testamentam vai normām par likumisko mantošanu.

7 Kā un kad persona kļūst par mantinieku vai legātāru?

Sastādot derīgu testament, testators var norādīt mantojuma saņēmējus, kuri mantos mantojuma masu. Ja nav derīga testaments, mantojuma saņēmējus nosaka atbilstoši normām par likumisko mantošanu. Mantojuma saņēmēji ir tiesīgi saņemt mantojumu mantojuma atstājēja nāves gadījumā vai, ja mantojuma saņēmējs nomirst mantojuma administrēšanas laikā – tiesības saņemt mantojumu šīs personas, kam bija iepriekšējas tiesības uz mantojumu, nāves gadījumā pāriet nākamajiem mantojuma saņēmējiem.

8 Vai mantinieki ir atbildīgi par mirušā parādiem, un ja jā, ar kādiem nosacījumiem?

Nē. Atbilstība gulst uz mirušās personas atstāto mantojuma masu.

9 Kādi dokumenti un/vai informācija parasti vajadzīga nekustamā īpašuma reģistrācijai?

Kā minēts atbildē uz 5. jautājumu, mirušās personas mantojuma masa tiek nodota mirušās personas personīgajiem pārstāvjiem. Personīgie pārstāvji mantojuma administrēšanas gaitā nodos nekustamo īpašumu mantojuma saņēmējam, kuram ir tiesības to saņemt. Mantojuma saņēmējs pierādījumus par testamenta atzīšanu par spēkā esošu un par nodošanu iesniegs Zemes reģistram atbilstīgi attiecīgajiem Zemes reģistrācijas noteikumiem.

9.1 Vai pārvaldnieka iecelšana ir obligāta vai obligāta pēc pieprasījuma? Ja tā ir obligāta vai obligāta pēc pieprasījuma, kādi pasākumi ir jāveic?

Sk. atbildi uz 9. jautājumu.

9.2 Kas ir tiesīgs izpildīt mirušā pēdējās gribas rīkojumu un/vai pārvaldīt mantojumu?

Sk. atbildi uz 9. jautājumu.

9.3 Kādas ir pārvaldnieka pilnvaras?

Sk. atbildi uz 9. jautājumu.

10 Kādus dokumentus, kas apliecina labuma guvēju statusu un tiesības, saskaņā ar valsts tiesību aktiem parasti izsniedz tiesvedības laikā mantošanas lietās vai tās beigās? Vai tiem ir konkrēts pierādījuma spēks?

Personīgie pārstāvji administrē mantojuma masu un sadala neto aktīvus. Aktīvu nodošanas veids būs atkarīgs no aktīvu veida. Dažas lietas var nodot citai personai, nododot tās valdījumā. Naudu var samaksāt ar čeku. Sk. atbildi uz 9. jautājumu attiecībā uz zemes nodošanu.

 

Šī lapa ir daļa no tīmekļvietnes Tava Eiropa.

Mēs labprāt uzzinātu jūsu atsauksmes par sniegtās informācijas lietderību.

Your-Europe

Lapa atjaunināta: 31/08/2021

Šīs lapas versiju savā valodā uztur attiecīgais Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla kontaktpunkts. Tulkojumu veic Eiropas Komisijas dienestā. Varbūtējās izmaiņas, ko oriģinālā ieviesušas kompetentās valsts iestādes, iespējams, nav atspoguļotas tulkojumos. Ne Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkls, ne Eiropas Komisija neuzņemas nekādu atbildību par šajā dokumentā ietverto vai minēto informāciju vai datiem. Lūdzam skatīt juridisko paziņojumu, lai iepazītos ar autortiesību noteikumiem, ko piemēro dalībvalstī, kas ir atbildīga par šo lapu.