Aizvērt

IR PIEEJAMA PORTĀLA BETA VERSIJA!

Apmeklējiet Eiropas e-tiesiskuma portāla BETA versiju un sniedziet atsauksmes par savu pieredzi!

 
 

Navigācijas ceļš

menu starting dummy link

Page navigation

menu ending dummy link

Pagaidu un piesardzības pasākumi - Itālija

Lūdzu, ņemiet vērā, ka šai lapai nesen tika atjaunināta oriģinālvalodas itāļu versija. Mūsu tulkotāji pašlaik gatavo versiju valodā, kuru esat izvēlējies.

1 Kādi ir dažādie pasākumu veidi?

Pagaidu pasākumus var iedalīt divās galvenajās apakšgrupās: aizsardzības pasākumi (misure conservative), kas ietver līdzekļu ieturējumus, un sagatavošanas pasākumi (misure anticipatorie), kas bieži sastopami ģimenes lietu tiesībās. Ir iespējami arī steidzamie pasākumi (provvedimenti d’urgenza, Civilprocesa kodeksa 700. pants), kuru saturu nosaka tiesa atbilstoši katrai lietai saskaņā ar nepieciešamību nodrošināt piesardzību.

Galvenās pagaidu un aizsardzības pasākumu iezīmes ir šādas: tiek piemērotas vienkāršas, ātras procedūras; parasti tie ir pagaidu pasākumi; un tie tiek noteikti kā papildpasākumi galvenajam strīdus procesam. Taču šī atkarība no galvenā strīda nav absolūta iezīme. Kopš 2005. gada atsevišķos gadījumos pēc pagaidu pasākumiem nav jāpieņem lēmums pēc būtības. Šādos gadījumos pagaidu pasākums galu galā kļūst par faktisko, patstāvīgo un ilglaicīgo instrumentu, lai arī tas varētu nebūt tāds pasākums, kas tiktu noteikts spriedumā pēc lietas būtības.

2 Kādi ir nosacījumi rīkojuma izdošanai par šiem pasākumiem?

Lai tiktu noteikts pagaidu pasākums, ir jābūt izpildītiem diviem priekšnosacījumiem:

A) periculum in mora, t. i., ir pamatotas bažas, ka tikmēr, kamēr tiek gaidīts spriedums pēc būtības, tiesībām, ko aizsargā ar pagaidu pasākumiem, varētu tikt nodarīts neatgriezenisks kaitējums;

B) fumus boni juris, t. i., prasības prima facie pamatojums.

2.1 Procesuālā kārtība.

Pieteikumu par pagaidu pasākuma piemērošanu iesniedz kompetentajā tiesā, kas parasti ir tā tiesa, kurā tiek izskatīta galvenā prasība. Tiesa ātri izskata lietu, uzklausot abas puses, un tad nosaka pagaidu pasākumu. Pagaidu pasākumu var arī noteikt, neuzklausot otru pusi, ja otras puses pieaicināšana varētu kavēt pasākuma piemērošanu.

2.2 Galvenie noteikumi.

Lai tiktu noteikts pagaidu pasākums, ir jābūt izpildītiem diviem iepriekš minētajiem priekšnosacījumiem — periculum in mora un fumus boni juris.

3 Šādu pasākumu priekšmets un būtība?

Šādi pasākumi pēc būtības ir pagaidu pasākumi, kas tiek piemēroti, kamēr tiek gaidīts spriedums galvenajā procesā. Taču, lai arī tā vienmēr notiek, nosakot aizsardzības pasākumus, kuru gadījumā nepieciešams, lai būtu ierosināts process galvenajā strīdā, tas tikai daļēji atbilst patiesībai sagatavošanās pasākumu gadījumā, kas paliek spēkā neatkarīgi no tā, vai notiek tiesvedība, lai arī tiem nav tāds pats juridiskais spēks kā galīgajam spriedumam, ar ko tiek noregulēti strīdus jautājumi.

Pagaidu pasākumu saturs ir atkarīgs no to draudu veida, kurus ar tiem cenšas novērst. Piemēram, ieturējumi attiecas uz parādnieka līdzekļiem. Savukārt rīkojums pieņemt atpakaļ darbā nepamatoti atlaistu darbinieku ir pienākums veikt darbību.

3.1 Pret kāda veida īpašumu šādus pasākumus var vērst?

Atbilstoši mērķim pasākumus var piemērot attiecībā uz kustamo vai nekustamo īpašumu, kā arī attiecībā uz intelektuālo īpašumu un ar autortiesībām aizsargātiem darbiem.

3.2 Kādas ir šādu pasākumu sekas?

Aizsargpasākumi ir paredzēti, lai saglabātu tiesisko un faktisko situāciju, kāda pastāv pieteikuma iesniegšanas brīdī, lai nodrošinātu, ka laikā, kamēr tiek risināta pamata prasība, netiek aizskartas patērētāja tiesības. Savukārt sagatavošanas pasākumi ir paredzēti, lai sagaidītu galvenā procesa galīgā sprieduma iedarbību.

3.3 Cik ilgi šādi pasākumi ir spēkā?

Pagaidu pasākumi paliek spēkā, līdz galvenajā procesā ir pieņemts spriedums, ar ko tiek aizstāti pagaidu pasākumi. Aizsargpasākumi, kuriem nepieciešama galveno procesu uzsākšana (piem., likumiskas ieturēšanas atļauja saskaņā ar Civilprocesa kodeksa 670. pantu vai aizsardzības ieturējumu atļauja saskaņā ar Civilprocesa kodeksa 671. pantu), zaudē spēku arī tad, ja galvenais process netiek uzsākts vai turpināts likumā paredzētajā vai tiesas noteiktajā termiņā, vai arī ja nav iesniegts tiesas noteiktais nodrošinājums. Sagatavošanās pasākumi, tostarp nestandarta pasākumi (tādi, kuru saturu saskaņā ar Civilprocesa kodeksa 700. pantu nosaka nevis likums, bet gan tiesa), pat ja tos nevar ietvert galīgajā spriedumā, saglabā spēku, pat ja netiek uzsākts galvenais process vai arī tas tiek uzsākts, bet pēc tam tiek atsaukts.

4 Vai pasākumu var pārsūdzēt?

Lēmumus par pagaidu pasākumiem, ar kuriem pieteikums tiek atzīts vai noraidīts, var pārsūdzēt (669. terdecies pants), pamatojoties uz to, ka tie ir nepilnīgi, vai iesniedzot apelācijas tiesā papildinformāciju par apstākļiem un pamatojumu, kas netika ietverts sākotnējā pieteikumā.


Šīs lapas versiju savā valodā uztur attiecīgais Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla kontaktpunkts. Tulkojumu veic Eiropas Komisijas dienestā. Varbūtējās izmaiņas, ko oriģinālā ieviesušas kompetentās valsts iestādes, iespējams, nav atspoguļotas tulkojumos. Ne Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkls, ne Eiropas Komisija neuzņemas nekādu atbildību par šajā dokumentā ietverto vai minēto informāciju vai datiem. Lūdzam skatīt juridisko paziņojumu, lai iepazītos ar autortiesību noteikumiem, ko piemēro dalībvalstī, kas ir atbildīga par šo lapu.

Lapa atjaunināta: 09/01/2018