Zamknij

PORTAL JEST JUŻ DOSTĘPNY W WERSJI BETA!

Odwiedź europejski portal „e-Sprawiedliwość” w wersji beta i powiedz nam, co o nim myślisz!

 
 

Ścieżka nawigacji

menu starting dummy link

Page navigation

menu ending dummy link

Tiesu sistēma dalībvalstīs - Beļģija

Ta strona została przetłumaczona maszynowo – nie ma więc gwarancji co do jakości tłumaczenia.

Jakość tłumaczenia została oceniona jako: niedostateczna

Czy to tłumaczenie okazało się przydatne?

Šajā sadaļā ir iekļauts pārskats par tiesu sistēmu.


Tiesu sistēmas organizācija — tiesu sistēma

Beļģijas juridiskā sistēma ir civiltiesību tradīcijas sistēma, kuru veido kodificētu noteikumu kopums, ko tiesneši piemēro un interpretē.

Beļģijā tiesu un tribunālu organizācija ir pilnīgā federālā kompetencē.

Principi

Pirms Beļģijas tiesu sistēmas izveides ir lietderīgi izskatīt dažus konstitucionālos un vispārīgos principus, kas attiecas uz tiesu iestāžu organizāciju.

Līdztekus likumdošanas pilnvarām un izpildvaras pilnvarām Konstitūcija noteica tiesu varas pilnvaras, ko īstenoja tiesu iestādes. Tādējādi tiesas ir neatkarīgas, līdztekus citām konstitucionālajām pilnvarām.

Tiesu varas loma ir tiesas judikatūra, tāpēc tā piemēro tiesību aktus: Tiesas uzdevums ir spriest tiesu. Tāpēc tā piemēro tiesību aktus: tās noteikumi civilstrīdos un krimināllikums tiek piemēroti personām, kas izdarījušas noziedzīgu nodarījumu. Pastāv nošķīrums starp tiesu iestāžu amatpersonām (tiesnešiem zemāka un augstāka līmeņa tiesās) un apsūdzības amatpersonām (valsts prokuratūra).

Saskaņā ar Konstitūcijas 144. un 145. pantu strīdi par civiltiesībām ietilpst tikai un vienīgi tiesu kompetencē, un strīdi par politiskajām tiesībām ietilpst tiesu kompetencē, ja vien likumā nav noteikts citādi.

Tiesa vai cita struktūra, kas spēj taisīt spriedumu, var tikt izveidota tikai ar likumu. Saskaņā ar Beļģijas Konstitūcijas 146. pantu nedrīkst radīt nekādas tiesas vai komisijas ārkārtas tiesas vai komisijas.

Tiesas sēdes ir atklātas, ja vien publiska piekļuve neapdraud tikumību vai mieru; šādā gadījumā Tiesa pasludina spriedumu lietā (Konstitūcijas 148. panta 1. punkts). Atklātu uzklausīšanu princips nodrošina tiesiskuma pārredzamību.

Spriedumā jānorāda iemesli, uz kuriem tas balstīts. Tas ir publiski pieejams (Konstitūcijas 149. pants). Prasība pamatot Konstitūcijā un Tiesu kodeksa 780. pantā (Code Judiciaire/Gerechtelijk Wetboek) izvirzītos iemeslus nozīmē, ka tiesai ir jāatbild uz pušu iesniegtajos faktiskajos un juridiskajos argumentiem. Iemesli ir jānorāda pilnībā, un tiem jābūt skaidriem, precīziem un pietiekamiem. Prasība norādīt iemeslus, piemēram, tiesu iestāžu neatkarību, aizsargā prasību pret iespējamu patvaļīgu rīcību, un, ņemot vērā iemeslus, var izlemt, vai iesniegt apelāciju kasācijas tiesā vai kasācijas tiesā (Cour de cassation/Hoof van Casatie).

Konstitūcijas 151. panta 1. punkts paredz tiesnešu neatkarību viņu pilnvaru īstenošanā un valsts prokuratūras biroja neatkarību, veicot izmeklēšanu un kriminālvajāšanu atsevišķos gadījumos, ievērojot tikai atbildīgā ministra tiesības izdot rīkojumu uzsākt kriminālvajāšanu un izdot saistošas krimināltiesību politikas pamatnostādnes, tostarp pamatnostādnes par izmeklēšanas un kriminālvajāšanas politiku.

Saskaņā ar minētā noteikuma 4. punktu miertiesnešiem, tiesu tiesnešiem, tiesu un Kasācijas tiesas tiesnešiem ieceļ karalis, ievērojot likumā noteiktos nosacījumus un metodi.

Tiesnešus ieceļ amatā uz mūžu. Viņi pensionējas likumā noteiktajā vecumā un saņem likumā paredzēto pensiju. Tiesnesi var atņemt vai apturēt tikai ar tiesas spriedumu. Tiesnesi var pārcelt, tikai ieceļot viņu uz jaunu amatu un tikai ar viņa piekrišanu (Konstitūcijas 152. pants). Arī Valsts advokātu biroja darbiniekus ieceļ un atbrīvo no amata karali (Konstitūcijas 153. pants).

Tiesu iestāžu darbinieku atalgojumu nosaka likums (Konstitūcijas 154. pants).

Tiesneši nevar pieņemt algotu darbu no valdības, ja vien viņi nerīkojas bez maksas un amats nav saistīts ar likumu (Konstitūcijas 155. pants).

Tiesas veids

Beļģijā ir piecas galvenās tiesas jomas, piecas apelācijas tiesu jurisdikcijas: Brisele, Lježa, Mons, Ģente un Antverpene.

Šīs platības iedala tiesu rajonos (arrondissements judiciaires/gerechtelijardisen), kur katra tiesa ir pirmās instances tiesa (tribunal de première instance/rechtbank van eerste aanleg). Valstī ir 12 tiesu rajoni. Briseles tieslietu rajonā ir divas pirmās instances tiesas, no kurām viena ir flāmu valoda, bet otra franču valodā runājošā valoda.

Turklāt tiesu rajonos ir 9 darba tiesas un 9 stingras tiesas.

Šie rajoni, savukārt, tiek sadalīti tieslietu kantonos (kantona judiciaire/gerechtelijk kanton), kas katrā ir miertiesneša tiesa (tieslietas de paix/vrespurecht). Valstī ir 187 kantoni.

Katrā no desmit provincēm, kā arī Briseles administratīvajā apgabalā, ir zvērināto tiesa. Zvērināto tiesa nav pastāvīga tiesa. To sasauc katru reizi, kad apsūdzētajam ir jāstājas tās priekšā.

Pārkāpuma veids un smagums, strīda raksturs, kā arī attiecīgo naudas summu lielums nosaka tiesas veidu, kam jāizskata lieta.

Dažos gadījumos strīda raksturs it apstāklis, kas nosaka piesaistāmo tiesu. Tādējādi miertiesneša piekritībā ir strīdi kaimiņu starpā, savukārt pirmās instances tiesas piekritībā ir šķiršanās lietas. Pārējos gadījumos tiesas izvēli nosaka pušu statuss. Principā uzņēmuma tiesa ir specializētā tiesa, kas izskata strīdus starp uzņēmumiem.

Tiklīdz ir noteikta piekritības tiesa, ir jānosaka vieta, kurā lieta būs jāizskata.

Civillietās tiesvedība var norisēt aizstāvamā domicila tiesā vai tās vietas tiesā, kur tikušas noslēgtas saistības vai kur tās būtu jāpilda.

Krimināllietās vienāda piekritība ir tiesai pārkāpuma izdarīšanas vietā, tiesai aizdomās turamā dzīvesvietā un tiesai vietā, kur apsūdzēto varētu atrast. Juridisko personu gadījumā tā ir tiesa vietā, kur reģistrēta to juridiskā adrese, un vietā, kur attiecīgā juridiskā persona veic komercdarbību.

Tiesas un to hierarhija

Tiesas un to hierarhija Galvenās tiesas ir sakārtotas hierarhijā. Tiesu struktūra ir šāda.

4

KASĀCIJAS TIESA

3

Apelācijas tiesas

Darba tiesas

Sēdes kurss

2

Pirmās instances tiesas

Darba tiesas

Sabiedrības tiesas

1

Miertiesneši

Policijas tiesas

Zemākas instances tiesas spriedumu sauc par Konstitution/vonnissen. Apelācijas tiesu, nodarbinātības tiesu, zvērināto tiesu un Kasācijas tiesas spriedumi tiek saukti par arrêts/resten.

Civiltiesas galvenokārt izskata privātas, gan fiziskas, gan juridiskas personas strīdus.

Krimināltiesu mērķis ir sodīt nodarījumu izdarītājus, piemērojot likumā paredzētos sodus (ieslodzījumu, sabiedrisko pakalpojumu, naudas sodu utt.).

Ir gadījumi, kad viena no pusēm nepiekrīt tiesas pasludinātajam nolēmumam. Tiesvedības pusēm ir pieejami dažādi tiesiskās aizsardzības līdzekļi vai — atsevišķos gadījumos — trešām personām, lai iegūtu jaunus tiesnešus. tiesiskās aizsardzības procedūras iedala divās kategorijās: Parastās tiesiskās aizsardzības procedūras un ārkārtas tiesiskās aizsardzības procedūras. ir divi parastās tiesiskās aizsardzības procedūras veidi:

Ir divi galvenie pārsūdzības veidi: Iebildums un apelācija
ļauj atbildētājam pret spriedumu iebilst. Šajā gadījumā lietu var pārskatīt tiesa, kas uz to pieņēmusi lēmumu.
Izņemot ierobežotu gadījumu skaitu, kad tas nav iespējams, apelācija ir tiesības, ko var izmantot visas iesaistītās puses. Notiesātā persona, persona, kas pieprasa zaudējumu atlīdzināšanu, pieteikuma iesniedzēju, atbildētāju vai valsts prokuratūras biroju ir iespēja lietu izskatīt otrreiz. Apelācijas sūdzību vienmēr izskata tiesa, kas ir augstāka līmeņa tiesa nekā tā, kura pasludinājusi pirmo spriedumu.

Turpmākajā tabulā ir sniegts pārskats par tiesām, kuras izskata apelācijas sūdzības, atkarībā no tā, kura tiesu iestāde izdevusi spriedumu, uz kuru attiecas apelācijas sūdzība.

Spriedums

Pārsūdzība

Miertiesa

— civillietas

Pirmās instances tiesa (civilā sadaļa)

Tirdzniecības jautājumi

Uzņēmuma tiesa

Policijas tiesa

— krimināllietas

Pirmās instances tiesa (krimināltiesa)

— civillietas

Pirmās instances tiesa (civiltiesa)

Darba tiesa

Darba tiesa

Pirmās instances tiesa

Apelācijas tiesa

Uzņēmuma tiesa

Apelācijas tiesa

Apelācijas posmā tiesneši (pirmās instances vai apelācijas tiesā) otro un pēdējo reizi apspriežas par lietas būtību un paziņo galīgo spriedumu. Tomēr pusēm vēl ir iespēja iesniegt kasācijas sūdzību.

Līdz ar to papildus parastajām tiesiskās aizsardzības procedūrām pastāv „ārkārtas” procedūras, no kurām galvenāir apelācijas iesniegšana tiesā kasācijas tiesā. Kasācijas sūdzība Kasācijas tiesā nav trešā instance vai trešais tiesas līmenis. Kasācijas tiesa neizskata lietas faktus, bet gan to, ka tā ievēro tiesību aktus.

Līdztekus iepriekšminētajām tiesām Beļģijā pastāv vēl divu veidu tiesas. Tiem ir pārraudzības funkcija: Valsts padome un Konstitucionālā tiesa. Valsts Padome ir augstākā līmeņa administratīvā tiesa un kontrolē administrāciju. Tā iejaucas gadījumos, kad kāds pilsonis uzskata, ka administrācija nav ievērojusi likumu. Konstitucionālās tiesas uzdevums ir nodrošināt to, lai likumi, dekrēti un rīkojumi būtu atbilstīgi Konstitūcijai, un uzraudzīt pilnvaru pienācīgu nošķīrumu Beļģijas publiskās administrācijas iestāžu starpā.

Juridiskās datubāzes

Saite atveras jaunā logāBeļģijas tiesu iestāžu portāls cita starpā nodrošina tiesu praksi, Beļģijas tiesību aktus un Oficiālo Vēstnesi.

Vai piekļuve šīm datubāzēm ir bezmaksas?

Jā, piekļuve datubāzei ir bezmaksas.

Saites

Saite atveras jaunā logāFederālais publiskās pārvaldes dienests tieslietās


Šis ir satura mašīntulkojums. Šīs lapas īpašnieks neuzņemas pilnīgi nekādu atbildību par šī mašīntulkojuma kvalitāti.

Lapa atjaunināta: 22/08/2019