Aizvērt

IR PIEEJAMA PORTĀLA BETA VERSIJA!

Apmeklējiet Eiropas e-tiesiskuma portāla BETA versiju un sniedziet atsauksmes par savu pieredzi!

 
 

menu starting dummy link

Page navigation

menu ending dummy link

Piekritība - Beļģija

Lūdzu, ņemiet vērā, ka šai lapai nesen tika atjaunināta oriģinālvalodas franču versija. Mūsu tulkotāji pašlaik gatavo versiju valodā, kuru esat izvēlējies.
Jau ir pieejami tulkojumi šādās valodās: angļu.

1 Vai man prasība ir jāceļ vispārējā tiesā vai specializētajā tiesā (piemēram, darba strīdu tiesā)?

Nav atbildes.

2 Ja lieta ir piekritīga vispārējai tiesai (t.i. par lietu izskatīšanu atbild šādas tiesas), kā lai noskaidroju, konkrēti kurā tiesā man ir jāiesniedz prasības pieteikums?

2.1 Vai pastāv atšķirība starp zemākām un augstākām vispārējām tiesām (piemēram, rajona tiesas kā zemākās tiesas un apgabala tiesas kā augstākās tiesas), un, ja, jā, tad kura ir kompetenta manā gadījumā?

Ievads

Ņemot vērā Beļģijas tiesību sistēmas īpašās iezīmes, skaidrības labad 1. un 2.1. jautājums ir jāskata kopā.

Vispirms ir jānošķir absolūtā jurisdikcija (dažkārt saukta arī par materiālo jurisdikciju) un teritoriālā jurisdikcija.

Katrai prasībai ir priekšmets un daudzos gadījumos arī naudas vērtība. Likumdevējs nosaka absolūtās jurisdikcijas darbības jomu, konkretizējot to prasību būtību un vērtību, kuras ir atļauts izskatīt konkrētai tiesai.

Absolūtā jurisdikcija ir raksturota šajā informācijas apkopojumā atbildēs uz 1. un 2.1. jautājumu.

Tiesu kompetence neattiecas uz visu Beļģijas teritoriālo jurisdikciju. Ar tiesību aktiem mūsu valsts ir sadalīta teritoriālās jurisdikcijās (apakšapgabalos, apgabalos utt.). Katras tiesas kompetence attiecas tikai uz tās teritoriju. To sauc par teritoriālo jurisdikciju. Tā ir raksturota atbildē uz 2.2. jautājumu.

Pilna jurisdikcija. Pirmās instances tiesa (rechtbank van eerste aanleg)

Pirmās instances tiesai ir “pilna jurisdikcija”. Tas nozīmē, ka pirmās instances tiesa atšķirībā no citām tiesām var izskatīt visas lietas, tostarp lietas, kas ietilpst citu tiesu jurisdikcijā.

Tiesu kodeksa (Gerechtelijk Wetboek) 568. pants nosaka, ka pirmās instances tiesa uzklausa visas prasības, izņemot prasības, kas jāiesniedz tieši apelācijas tiesā vai kasācijas tiesā. Tādēļ, pirmās instances tiesai ir nosacīti pilna jurisdikcija. Pilnā jurisdikcija ir nosacīta tādēļ, ka atbildētājs var atsaukties uz jurisdikcijas trūkumu, pamatojot to ar īpašu citas tiesas jurisdikciju. Pirmās instances tiesai ir arī ekskluzīva kompetence vairākās jomās. Vairāki strīdi ir jāizskata minētajā tiesā pat tad, ja prasības summa ir mazāka par EUR 2500, piemēram, prasības attiecībā uz personas statusu.

Citas tiesas

Turpmāk uzskaitītas pārējās tiesas un dots īss to absolūtās jurisdikcijas raksturojums.

a) Miertiesa (Vrederechter)

Saskaņā ar Tiesu kodeksa 590. pantu miertiesu vispārējā jurisdikcijā ietilpst visas prasības, kuru vērtība ir zemāka par EUR 2500, izņemot prasības, kas īpaši uzticētas citai tiesai. Bez minētās vispārējās jurisdikcijas miertiesai ir piešķirtas arī vairākas īpašas tiesības (sk. Tiesu kodeksa 591., 593. un 594. pantu) un ekskluzīvas tiesības (Tiesu kodeksa 595. un 597. pants) neatkarīgi no prasības summas. Minētās īpašās tiesības attiecas, piemēram, uz strīdiem par nomu, līdzīpašumu, servitūtiem un uzturlīdzekļu maksājumiem. Miertiesas kompetencē ietilpst arī adopcijas apliecību un ar zvērestu apliecinātu rakstveida liecību sagatavošana. Steidzamas ekspropriācijas gadījumi un apzīmogošana arī ietilpst miertiesu ekskluzīvajās tiesībās.

b) Policijas tiesa (Politierechtbank)

Saskaņā ar Tiesu kodeksa 601.a pantu policijas tiesa izskata visas prasības par zaudējumu atlīdzināšanu, kas izriet no ceļu satiksmes negadījumiem, neatkarīgi no prasības summas. Minētās tiesības ir ekskluzīvas tiesības.

c) Komerctiesa (Rechtbank van koophandel)

Saskaņā ar Tiesu kodeksa 573. pantu komerctiesa pirmajā instancē izskata strīdus starp komersantiem saistībā ar darbībām, kas atbilstoši tiesību aktiem uzskatāmas par komercdarbību un kas neietilpst miertiesas vispārējā jurisdikcijā vai policijas tiesas kompetencē.

Persona, kas nav komersants un kas uzsāk tiesvedību pret komersantu, var izvēlēties iesniegt lietu komerctiesā, savukārt komersants nevar uzsākt tiesvedību komerctiesā pret personu, kas nav komersants. Komerctiesa izskata arī strīdus, kas attiecas uz vekseļiem un parādzīmēm, ja prasības summa pārsniedz EUR 2500.

Papildus minētajām vispārējām tiesībām komerctiesai ir arī vairākas īpašas un ekskluzīvas tiesības. Īpašās tiesības ir noteiktas Tiesu kodeksa 574. pantā. Tās cita starpā aptver strīdus saistībā ar tirdzniecības uzņēmumiem, kā arī prasības saistībā ar kuģniecību un iekšējiem kuģu pārvadājumiem. Tiesu kodeksa 574. panta 2. punktā ir izklāstīta komerctiesas ekskluzīvā jurisdikcija — tā aptver prasības un strīdus, kas tieši izriet no bankrota procedūras un tiesas sanācijas procesa atbilstoši 1997. gada 8. augusta Bankrota likumam un 2009. gada 31. janvāra likumam par uzņēmumu darbības nepārtrauktību, un attiecībā uz kuriem informācija strīdu izšķiršanai ir pieejama speciālajos tiesību aktos, kas ir piemērojami attiecībā uz bankrota sistēmu un tiesas sanācijas procesiem.

d) Darba strīdu tribunāls (Arbeidsrechtbank)

Darba strīdu tribunāls ir galvenā speciālā tiesa, un tam galvenokārt ir īpašas tiesības. Minētās tiesības ir noteiktas Tiesu kodeksa 578. pantā un turpmākajos pantos un attiecas uz:

  • darba strīdiem;
  • strīdiem saistībā ar nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām;
  • strīdiem saistībā ar sociālo nodrošinājumu.

Darba strīdu tribunāliem ir ekskluzīva jurisdikcija attiecībā uz tādu administratīvo sankciju piemērošanu, kas noteiktas 578.−582. pantā minētajos likumos un noteikumos, tiesību aktos attiecībā uz administratīvajiem sodiem atsevišķu sociālo tiesību aktu pārkāpumu gadījumos, kā arī attiecībā uz prasībām saistībā ar parāda pārvaldības sistēmām.

e) Tiesu priekšsēdētāji. Pagaidu noregulējuma tiesvedība

Tiesu kodeksa 584.−589. pants nosaka, ka tiesu priekšsēdētāji (pirmās instances tiesā, komerctiesā un darba strīdu tribunālā) ir kompetenti visos steidzamos gadījumos izdot pagaidu rīkojumus jautājumos, kas ietilpst attiecīgās tiesas jurisdikcijā. Nosacījums ir tāds, ka lietām ir jābūt steidzamām un ka rīkojums ir tikai pagaidu rīkojums, kas neietekmē pašu lietu. Piemēram, rīkojums veikt ekspertīzi, rīkojums uzklausīt liecinieku utt.

f) Aresta tiesa (Beslagrechter) (sk. Beļģijas Tiesu kodeksa 1395. pantu)

Visas prasības saistībā ar pirmssprieduma arestiem, piespiedu līdzekļiem un iejaukšanos no Uzturlīdzekļu prasību biroja puses, kā minēts 2003. gada 21. februāra likumā, ar kuru Federālā valsts finanšu dienesta ietvaros tika izveidots Uzturlīdzekļu prasību birojs, tiek iesniegtas aresta tiesā.

g) Nepilngadīgo tiesa (Jeugdrechter)

Kaut arī jauniešu aizsardzības jautājumi ir kopienu (t. i., Beļģijas Federācijas dalībvalstu) kompetencē, nepilngadīgo tiesu struktūra joprojām ir federācijas jautājums, ko regulē 1965. gada 8. aprīļa Federālais Jauniešu aizsardzības likums (Federale Wet betreffende de Wet op de Jeugdscherming). Nepilngadīgo tiesa ir pirmās instances tiesas nodaļa, kas specializējas jauniešu aizsardzības jautājumos. Nepilngadīgo tiesas kompetencē ir arī vairāku civillietu izskatīšana, piemēram, adopcijas apstiprināšana, vecāku strīdi par vecāku atbildības un saskarsmes tiesību īstenošanu.

2.2 Teritoriālā piekritība (vai par manu lietu ir atbildīga A pilsētas vai B pilsētas tiesa?)

2.2.1 Teritoriālās piekritības pamatnoteikums.

Beļģijas tiesību sistēmā spēkā ir pieteikuma iesniedzēja izvēles brīvības princips. Vispārējais noteikums ir paredzēts Tiesu kodeksa 624. panta 1. punktā. Pieteikuma iesniedzējs parasti iesniedz prasību tiesā pēc atbildētāja dzīvesvietas vai pēc viena no atbildētājiem dzīvesvietas.

Kas notiek tad, ja atbildētājs ir juridiska persona? Juridiskas personas uzturēšanās vieta ir tur, kur atrodas tās galvenais birojs, t. i., administratīvā mītne, no kuras uzņēmums tiek pārvaldīts.

2.2.2 Šī pamatnoteikuma izņēmumi.

Pamatteksts (izlīdzināts pa kreisi)

Lūdzu, ierakstiet atbildi šeit! Nemainiet fonta veidu un lielumu!

2.2.2.1 Kādos gadījumos varu izvēlēties starp tiesu pēc atbildētāja dzīvesvietas (atbilstoši pamatnoteikumiem) un citu tiesu?

Vairākos gadījumos pieteikuma iesniedzējam ir iespēja uzsākt tiesvedību citā tiesā. Minētās izvēles tiesības ir izklāstītas Tiesu kodeksa 624. panta 2., 3. un 4. punktā. Papildus tiesai pēc atbildētāja dzīvesvietas vai pēc viena no atbildētājiem dzīvesvietas pieteikuma iesniedzējs var izvēlēties:

  • tiesu, kurai ir jurisdikcija vietā, kur radās saistības, kas ir strīda priekšmets vai viens no strīda priekšmetiem, vai kur minētās saistības tiek izpildītas, tika izpildītas vai ir jāizpilda;
  • tiesu, kurai ir jurisdikcija vietā, kur nolemts izpildīt tiesai iesniegto lūgumu;
  • tiesu, kurai ir jurisdikcija vietā, kur tiesas izpildītājs runāja ar atbildētāju personīgi, ja atbildētājam vai attiecīgi vienam no atbildētājiem nav dzīvesvietas Beļģijā vai ārzemēs.

Turklāt tiesību sistēma paredz, ka pagaidu noregulējuma jautājumos teritoriālā jurisdikcija ir tās tiesas priekšsēdētājam, kuras jurisdikcijas teritorijā tiks izpildīts spriedums.

Attiecībā uz uzturlīdzekļiem Tiesu kodeksa 626. pants nosaka, ka prasību par uzturlīdzekļiem, kā minēts 591. panta 7. punktā, (tas vecāks, kuram ir tiesības saņemt uzturlīdzekļu maksājumus) var iesniegt tiesā pēc atbildētāja dzīvesvietas.

Tomēr 624. un 626. panta noteikumiem ir papildinošs raksturs un pusēm ir tiesības atkāpties no tiem. Tādēļ puses var slēgt vienošanos par jurisdikciju attiecībā uz katru strīdu, un tas nozīmē, ka visas prasības pirmajā instancē var iesniegt tikai konkrētās tiesās.

Taču minētajam izvēles brīvības pamatprincipam ir daži izņēmumi.

Piemēram, likumdevējs ir noteicis vairākus gadījumus, kad pieteikuma iesniedzējs tiesu nevar izvēlēties. Minētie gadījumi ir īpaši uzskaitīti Tiesu kodeksa 627., 628. un 629. pantā. Piemēram:

  • ja strīds ir saistīts ar darba līgumiem (627. panta 9. punkts), kompetentā tiesa ir tiesa, kurai ir jurisdikcija vietā, kur ir raktuves, rūpnīca, darbavieta, noliktava, birojs, vai, vispārīgi runājot, vietā, kur plānota uzņēmuma darbība, darbība attiecīgajā profesijā vai sabiedrības, apvienības vai organizācijas darbība;
  • attiecībā uz laulības šķiršanas vai laulāto atšķiršanas pieteikumu, kas pamatots ar konkrētiem faktiem, vai uz pieteikumu pārvērst laulāto atšķiršanu par laulības šķiršanu (628. panta 1. punkts) kompetentā tiesa ir tiesa, kurai ir jurisdikcija vietā, kur bija laulāto pēdējā kopīgā dzīvesvieta vai kur ir atbildētāja dzīvesvieta.

Tomēr arī minētajos gadījumos izvēles brīvība netiek pilnībā ierobežota. Galu galā Tiesu kodeksa 630. pants nosaka, ka, tiklīdz ir radies strīds, puses var atkāpties no tiesību aktu noteikumiem, savstarpēji vienojoties. Tomēr jebkādas vienošanās, kas noslēgtas pirms strīda rašanās, atbilstoši tiesību aktiem ir uzskatāmas par spēkā neesošām.

2.2.2.2 Kādos gadījumos man prasība ir jāceļ citā tiesā nevis pēc atbildētāja dzīves vietas ( atbilstoši pamatnoteikumiem)?

Vairākos gadījumos, kas īpaši noteikti Tiesu kodeksa 631., 632. un 633. pantā, ekskluzīva teritoriālā jurisdikcija ir tikai vienai tiesai. Tādēļ pieteikuma iesniedzējam nav izvēles un slēgt vienošanos par jurisdikciju nav iespējams ne pirms, ne pēc strīda rašanās. Proti,

  • bankrota gadījumā (Tiesu kodeksa 631. panta 1. punkts) jurisdikcija ir komerctiesai, kurai ir teritoriālā jurisdikcija vietā, kur atrodas komersanta galvenais birojs, dienā, kad tika pasludināts bankrots, vai dienā, kad tika iesniegta prasība, vai — juridiskas personas gadījumā — vietā, kur ir juridiskās personas juridiskā adrese. Bankrota sekundārās procedūras gadījumā jurisdikcija ir komerctiesai, kurai ir teritoriālā jurisdikcija vietā, kur ir bankrotējušās personas attiecīgā uzņēmējdarbības vieta. Ja uzņēmējdarbība tiek veikta vairākās vietās, kompetentā tiesa ir tiesa, kurā pieteikums tika iesniegts vispirms;
  • tiesas sanācijas procesa gadījumā (Tiesu kodeksa 631. panta 2. punkts) kompetentā tiesa ir komerctiesa, kurai ir teritoriālā jurisdikcija vietā, kur ir parādnieka galvenais uzņēmums, dienā, kad tika iesniegts pieteikums, vai — juridiskas personas gadījumā — kur ir juridiskās personas juridiskā adrese;
  • ja strīdi ir saistīti ar Nodokļu likuma (632. pants) piemērošanu, jurisdikcija ir tiesai, kas atrodas tās apelācijas tiesas mītnē, kurai ir teritoriālā jurisdikcija vietā, kur atrodas birojs, kurā nodoklis tiek iekasēts vai ir jāiekasē, vai — gadījumā, ja strīds neattiecas uz nodokļu iekasēšanu, — kurai ir jurisdikcija vietā, kur ir izveidota Nodokļu un muitas administrācija, kas pieņēma apstrīdēto lēmumu. Gadījumā, ja process notiek vācu valodā, jurisdikcija ir tikai Eupenas (Eupen) pirmās instances tiesai;
  • ja strīdi ir saistīti ar pirms sprieduma piemērotiem arestiem un piespiedu līdzekļiem (633. pants), jurisdikcija ir tiesai pēc aresta vietas, ja vien tiesību aktos nav noteikts citādi. Ja arests ir saistīts ar trešām personām, kompetentā tiesa ir tiesa pēc tā parādnieka dzīvesvietas, kura manta tika arestēta. Ja minētā parādnieka dzīvesvieta ir ārzemēs vai nav zināma, kompetentā tiesa ir tiesa pēc aresta izdarīšanas vietas (sk. arī Padomes 2000. gada 22. decembra Regulas (EK) Nr. 44/2001 par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās 22. panta 5. punktu).
2.2.2.3 Vai tiesas procesa dalībnieki var vienoties par kompetento tiesu, kas citādi nebūtu kompetenta šajā procesā?

Kā minēts iepriekš, 624. un 626. panta noteikumiem ir papildinošs raksturs, un puses var no tiem atkāpties. Puses var slēgt vienošanos par jurisdikciju attiecībā uz katru strīdu, un tas nozīmē, ka visas prasības pirmajā instancē var iesniegt tikai konkrētās tiesās.

Gadījumos, kas minēti Tiesu kodeksa 627., 628. un 629. pantā, pirms strīda rašanās nav atļauts slēgt nekādas vienošanās par jurisdikciju. Taču no 630. panta var secināt, ka minētās vienošanās ir atļautas pēc tam, kad strīds ir radies.

Tiesu kodeksa 631., 632. un 633. pantā minētajos gadījumos nav atļauts slēgt nekādas vienošanās par jurisdikciju.

3 Ja kompetenta ir kāda speciāla tiesa, kā var noteikt, tieši pie kuras tiesas būtu jāvēršas?

Atbilde uz šo jautājumu ir ietverta atbildē uz 1. un 2. jautājumu.

Saites

Tiesu kodeksa attiecīgās nodaļas: Federālais valsts tieslietu dienests

  • uzklikšķiniet uz “Geconsolideerde wetgeving” (“Konsolidētie tiesību akti”)
  • no “Juridische aard” (“Juridiskā būtība”) izvēlieties  “Gerechtelijk Wetboek” (“Tiesu kodekss”)
  • lauciņā “Woord(en)” (“Vārds(-i)”) ievadiet: “624”
  • uzklikšķiniet uz “Opzoeking” (“Atjaunot”)
  • uzklikšķiniet uz “Lijst” (“Saraksts”)

* uzklikšķiniet uz “Justitie van A tot Z” (“Justīcija no A līdz Z”)

* izvēlieties “Hoven: bevoegdheid” (“Tiesas: jurisdikcija”)

Palīdzība, lai atrastu tiesu, kurai ir teritoriālā jurisdikcija:  Federālais Valsts tieslietu dienests

  • uzklikšķiniet uz “Territoriale bevoegdheid” (“Teritoriālā jurisdikcija”)

Šīs lapas versiju savā valodā uztur attiecīgais Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla kontaktpunkts. Tulkojumu veic Eiropas Komisijas dienestā. Varbūtējās izmaiņas, ko oriģinālā ieviesušas kompetentās valsts iestādes, iespējams, nav atspoguļotas tulkojumos. Ne Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkls, ne Eiropas Komisija neuzņemas nekādu atbildību par šajā dokumentā ietverto vai minēto informāciju vai datiem. Lūdzam skatīt juridisko paziņojumu, lai iepazītos ar autortiesību noteikumiem, ko piemēro dalībvalstī, kas ir atbildīga par šo lapu.

Lapa atjaunināta: 06/11/2015