Saturu nodrošina
Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkls (civillietās un komerclietās)
1 Kādos apstākļos viens vecāks var likumīgi aizvest bērnu uz citu valsti bez otra vecāka piekrišanas?
Saskaņā ar 30. panta 1. punkta c) apakšpunktu Likumā Nr. 248/2005 par Rumānijas pilsoņu brīvu pārvietošanos ārvalstīs nepilngadīgais, kuram ir individuāls ceļošanas dokuments vai attiecīgā gadījumā personas apliecība, vienkārša personas apliecība vai elektroniska identitātes karte un kurš ceļo uz ārzemēm kopā ar vienu no vecākiem, var atstāt Rumāniju bez otra vecāka piekrišanas, ja vien pavadošais vecāks pierāda, ka bērns ir viņam uzticēts saskaņā ar galīgu un neapstrīdamu tiesas spriedumu vai ka bērns ir viņa atsevišķā aizgādībā saskaņā ar galīgu un neapstrīdamu tiesas spriedumu attiecībā uz lietām, kas sāktas ar 2013. gada 15. februāri.
Piekrišana nav vajadzīga arī tad, ja otram vecākam ir atņemtas viņa vecāka tiesības vai, attiecīgā gadījumā, saskaņā ar tiesību aktiem ir konstatēts, ka viņam nav vecāka tiesību, ja viens no pavadošajiem vecākiem sniedz attiecīgus pierādījumus.
Tāpat saskaņā ar Likuma Nr. 248/2005 30. panta 6. punkta pirmo ievilkumu piekrišana, ka bērns atstāj Rumānijas teritoriju, ko sniedz otrs vecāks, abi vecāki vai, attiecīgā gadījumā, viens no vecākiem, kuram ir uzticēta nepilngadīgā persona, vecāks, kurš īsteno atsevišķu aizgādību pār bērnu, pārdzīvojušais vecāks vai viņa juridiskais pārstāvis, nav nepieciešama, ja Rumānijas nepilngadīgais, kura domicils vai dzīvesvieta ir galamērķa valstī, ceļo uz šo valsti un nav nepavadīts, kā noteikts Likumā Nr. 248/2005.
Robežpolicija ļauj nepilngadīgajiem izbraukt no Rumānijas, ja pavadošais vecāks pamato nepieciešamību doties uz ārzemēm ar faktu, ka nepilngadīgais bērns saņems medicīnisku ārstēšanu, kas nav pieejama Rumānijā un kuras trūkums nopietni apdraudētu nepilngadīgā dzīvību vai veselību, ja pavadošais vecāks uzrāda attiecīgus pamatojuma dokumentus, ko izsniegušas un apliecinājušas Rumānijas veselības aprūpes iestādes un kuros ir norādīts paredzamais ārstēšanas periods un valsts(-is), pat ja piekrišanu nav snieguši abi vecāki, otrs vecāks, pārdzīvojušais vecāks vai likumīgais pārstāvis. Tāpat robežpolicija ļauj pavadīt nepilngadīgos, izceļojot no Rumānijas, ja pavadošais vecāks sniedz pierādījumus, ka nepilngadīgais bērns ceļo, lai studētu vai piedalītos oficiālos konkursos, uzrādot atbilstošus dokumentus, kuros ir norādīts studiju vai konkursu norises periods un valsts(-is), pat ja piekrišanu ir sniedzis tikai viens vecāks.
2 Kādos apstākļos bērna aizvešanai uz citu valsti ir nepieciešama otra vecāka piekrišana?
Lai bērnu aizvestu uz citu dalībvalsti, ir nepieciešama otra vecāka piekrišana, ja aizgādību īsteno abi vecāki kopā.
Tādējādi vecāki īsteno vecāku atbildību kopīgi un vienlīdzīgi neatkarīgi no tā, vai nepilngadīgais ir dzimis laulībā vai ārlaulībā (Civilkodeksa 503. panta 1. punkts).
Laulības šķiršanas gadījumā abi vecāki kopīgi īsteno vecāku atbildību, ja vien tiesa nenolemj citādi. Ja ir pamatots iemesls, ņemot vērā bērna intereses, tiesa nolemj, ka vecāku atbildību īsteno tikai viens no vecākiem (Civilkodeksa 397. pants un 398. panta 1. punkts).
Saskaņā ar Likuma Nr. 248/2005 30. panta 1. punkta b) apakšpunktu, lai aizvestu nepilngadīgo no Rumānijas, vecākam, kurš pavada nepilngadīgo, robežpolicijas iestādēs ir jāiesniedz deklarācija par otra vecāka piekrišanu nepilngadīgā ceļojumam uz ārzemēm, uz laiku, kas nepārsniedz trīs gadus no deklarācijas sagatavošanas dienas.
Deklarācijas autentiskums ir jāapstiprina notāram Rumānijā, bet ārvalstīs – Rumānijas diplomātiskajā pārstāvniecībā vai konsulārajā dienestā. Alternatīvi, ja deklarācija ir iesniegta ārvalstu iestādēm, tai ir jāatbilst likumā paredzētajiem legalizācijas nosacījumiem vai jābūt apliecinātai ar apostille saskaņā ar 1961. gada 5. oktobra Hāgas Konvenciju, ar ko atceļ prasību legalizēt ārvalstu oficiālos dokumentus, izņemot dokumentus, kuru izcelsme ir valstī, ar kuru Rumānija ir noslēgusi līgumus, konvencijas vai nolīgumus par juridisko palīdzību civillietās vai ģimenes lietās, kas paredz atbrīvojumu no legalizācijas. Deklarācija pusēm jāizsniedz divos eksemplāros, no kuriem vienu glabā pavadošā persona un otru – kopā ar nepilngadīgā pasi.
3 Kā bērnu var likumīgi aizvest uz citu valsti, ja otrs vecāks nepiekrīt bērna aizvešanai uz citu valsti gadījumos, kad šāda piekrišana ir nepieciešama?
Ja starp vecākiem rodas domstarpības par tiesību īstenošanu vai vecāku pienākumu pildīšanu, ģimenes lietu tiesa, uzklausījusi vecākus un ņemot vērā ziņojuma par psihosociālo izmeklēšanu secinājumus, lemj saskaņā ar bērna interesēm (Civilkodeksa 486. pants). Līdz ar to otra vecāka piekrišanu bērna ceļošanai uz ārzemēm var aizstāt ar tiesas spriedumu.
4 Vai tos pašus noteikumus piemēro gan pagaidu aizvešanai (piemēram, atvaļinājuma, veselības aprūpes u.c. gadījumos), gan pastāvīgai aizvešanai? Attiecīgā gadījumā, lūdzu, norādiet, kādā formā ir jāsniedz attiecīgās piekrišanas.
Otra vecāka piekrišana ir vajadzīga, ja ceļošana uz ārzemēm ar bērnu ir paredzēta, lai mainītu bērna dzīvesvietu, ja vien vecāks, kas vēlas pārcelties, neīsteno vecāku atbildību vienpersoniski.
Tādējādi Civilkodeksā ir paredzēts, ka gadījumā, ja tādējādi tiek skarta vecāku atbildības vai vecāku tiesību īstenošana, bērna dzīvesvietas maiņa kopā ar vecāku, pie kura viņš dzīvo, var notikt tikai ar otra vecāka iepriekšēju piekrišanu. Ja vecāki nevar vienoties, lēmumu pieņem ģimenes lietu tiesa (Civilkodeksa 497. pants).
Likumā Nr. 248/2005 nav nošķirta pagaidu un pastāvīga pārvietošanās uz ārvalstīm.
Saskaņā ar 34. pantu valdības Lēmumā Nr. 94/2006, ar ko apstiprina Likuma Nr. 248/2005 īstenošanas noteikumus, deklarācijas paraugu, kas vajadzīga nepilngadīgā izceļošanai no valsts, nosaka ar robežpolicijas ģenerālinspektora rīkojumu.
Likuma Nr. 248/2005 teksts ir pieejams šeit.
Atbilstošie faili
Šīs lapas versiju savā valodā uztur attiecīgais Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla kontaktpunkts. Tulkojumu veic Eiropas Komisijas dienestā. Varbūtējās izmaiņas, ko oriģinālā ieviesušas kompetentās valsts iestādes, iespējams, nav atspoguļotas tulkojumos. Ne Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkls, ne Eiropas Komisija neuzņemas nekādu atbildību par šajā dokumentā ietverto vai minēto informāciju vai datiem. Lūdzam skatīt juridisko paziņojumu, lai iepazītos ar autortiesību noteikumiem, ko piemēro dalībvalstī, kas ir atbildīga par šo lapu.