Aizvērt

IR PIEEJAMA PORTĀLA BETA VERSIJA!

Apmeklējiet Eiropas e-tiesiskuma portāla BETA versiju un sniedziet atsauksmes par savu pieredzi!

 
 

menu starting dummy link

Page navigation

menu ending dummy link

Juridiskās profesijas - Beļģija

Mūsu tulkotāji pašlaik gatavo versiju valodā, kuru esat izvēlējies.
Jau ir pieejami tulkojumi šādās valodās: frančunīderlandiešu.


Juridiskās profesijas

Juridiskās profesijas – ievads

Šajā iedaļā ir sniegta noteikta informācija par šādām juridiskajām profesijām:

  • prokuratūras darbinieki,
  • tiesneši,
  • juristi,
  • notāri un
  • tiesu izpildītāji.



Valsts prokuratūra

Organizācija

Valsts prokuroru biroju jeb prokuratūru (ministère public/openbaar ministerie, pazīstamu arī kā parquet/parket), kas uztur apsūdzību (skatīt zemāk), veido juriskonsulti, kuri ir kvalificēti tiesneši (magistrats/magistraten), un kuri savā darbībā pilda amata pienākumus tās tiesas piekritības jomā, pie kuras tie darbojas.

Tiesas rajona (arrondissement judiciare/gerechtelijk arrondissement) līmenī karaļa prokurors (procureur du Roi/procureur des Konings) un viņa pirmie vietnieki (premiers substituts/eerste substituten) un vietnieki (substituts/subsituten) rīkojas kā valsts prokurors pirmās instances tiesā (tribunal de première instance/rechtbank van eerste aanleg), līdzīgi arī nepilngadīgo tiesā (tribunal de la jeunesse/jeugdrechtbank), kas ir pirmās instances tiesas nodaļa. Viņi darbojas arī policijas tiesā(-ās) (tribunal de police/politierechtbank) un komerctiesā (tribunal de commerce/handelsrechtbank) savas piekritības robežās.

Darba tiesās (tribunaux de travail/arbeidsrechtbanken) šīs funkcijas pilda prokurors, kas darbojas darba tiesās (auditeur du travail/arbeidsauditeur), kuram palīdz vietnieki un attiecīgā gadījumā pirmie vietnieki. Tie šajā statusā darbojas arī krimināltiesās (tribunal correctionnel/correctionele rechtbank), kas ir pirmās instances tiesu nodaļas, un policijas tiesā(-ās) krimināllietās, kas ir to piekritībā.

Apelācijas tiesu (cour d’appel/hof van beroep) un darba apelācijas tiesu (cour du travail/arbeidshof) līmenī valsts prokurora lomu pilda ģenerālprokurors (procureur-général/procureur-generaal), kurš vada un pārrauga valsts ģenerālprokuratūras dienesta amatpersonu darbu apelācijas tiesā (parquet général/parket-generaal) un atbilstošo institūciju darba tiesā (auditorat général/arbeidsauditoraat-generaal). Apelācijas tiesā gadījumā ģenerālprokuroram palīdz vecākais ģenerāladvokāts (premier avocat-général/eerste advocaat-generaal), ģenerāladvokāti (avocats-généraux/advocaten-generaal) un ģenerālprokurora vietnieki (substituts généraux/substituten-generaal). Ģenerālprokuratūras nodaļā darbojas vecākais ģenerāladvokāts, ģenerāladvokāti un ģenerāladvokāta vietnieki.

Kasācijas tiesā (Cour de cassation/Hof van cassatie) valsts prokuratūras funkciju pilda Kasācijas tiesas ģenerālprokurors, kuram palīdz vecākais ģenerāladvokāts un ģenerāladvokāti. Lai gan tiek izmantota vienāda terminoloģija, šeit valsts prokuratūrai ir cits uzdevums. Kasācijas tiesa nelemj par lietas būtību, bet nodrošina likumības ievērošanu tiesas procesā.

Prokurors, veicot atsevišķu ieizanzmeklēšanu un saukšanu pie atbildības, ir neatkarīgs, neskarot kompetentā ministra tiesības izdot rīkojumus par saukšanu pie atbildības un saistošus norādījums kriminālpolitikas jomā, tostarp attiecībā uz izmeklēšanas un saukšanas pie atbildības stratēģiju.

Loma un pienākumi

Valsts prokuratūras pārziņā ir vairāki uzdevumi un pienākumi. Tās darbs sastāv no operatīvā darba un uzraudzības, gan krimināllietās, gan civillietās.

  • Krimināllietās valsts prokuratūras amatpersonas nodrošina (sabiedrības interesēs) kriminālprocesa pareizu norisi un atrisinājumu. Tas tiek darīts gan attiecībā uz lietas izskatīšanu pēc būtības, gan iepriekšējā informēšanas un izmeklēšanas procesa posmā (izmeklēšanas tiesu gadījumā – pirmstiesas palāta (chambre du conseil/raadkamer) un apsūdzības palāta(chambre des mises en accusation/kamer van inbeschuldigingstelling)). Iztiesāšanas laikā tās prasa ievērot krimināllikumu; vienlaicīgi tās nodrošina nepieciešamo pasākumu īstenošanu, lai pienācīgi izpildītu piespriestos sodus. Zvērināto tiesā (cour d’assises/hof van assisen) valsts prokuratūras uzdevumu pilda ģenerālprokurors, kas darbojas pie apelācijas tiesas, kurš arī var šīs funkcijas deleģēt prokuratūras dienesta amatpersonai.
  • Civillietās valsts prokuratūra pēc savas ierosmes iesaistās likumā paredzētos gadījumos un kad vien sabiedriska kārtība to prasa. Šādās lietās valsts prokuratūra sniedz atzinumu (rakstisku vai mutisku) par attiecīgo lietu. Valsts prokuratūrā obligāti jāvēršas pēc atzinuma lietās, kas ir saistītas ar Tiesu kodeksa (Code judiciaire/Gerechtelijk Wetboek) 764. panta 1. daļā uzskaitītajiem konkrētajiem jautājumiem. Valsts prokuratūra turklāt var sniegt atzinumu citās lietās, kad tā lemj, ka tas ir atbilstīgi, un atzinumu pēc savas iniciatīvas var lūgt arī tiesa (Tiesas kodeksa 764. panta 2. daļa).

Papildus šiem galvenajiem uzdevumiem valsts prokuratūras piekritībā ir arī uzraudzīt un pienācīgi īstenot lēmumus un stratēģiju saistībā ar kriminālpolitiku.

Kriminālpolitikas pamatnostādnes nosaka Tieslietu ministrs pēc apspriešanās ar Ģenerālprokuroru kolēģiju, kuru veido pieci ģenerālprokurori, kas darbojas pie apelācijas tiesām (collège des procureurs généraux/college van procureurs-generaal).

Šī Kolēģija ir pakļauta tieslietu ministram un tā pieņem lēmumus, kuru mērķis ir panākt maksimālu saskanību stratēģijas izveidē un koordinēšanā, kā arī valsts prokuratūras pienācīgu darbību kopumā.

Kolēģijas piekritībā ir visa Karalistes teritorija, un tās lēmumi ir saistoši ģenerālprokuroriem, kuri darbojas pie apelācijas tiesām, un visiem tās pakļautībā un vadībā esošajiem valsts prokuratūras locekļiem.

Papildu informācija ir pieejama Federālā publiskās pārvaldes dienesta tieslietās tīmekļa vietnē (Tieslietu ministrija, sadaļa (Franču valodā) "Ordre judiciaire” - "Ministère publique" vai (Holandiešu valodā) "Rechterlijke Orde" - "Openbaar Ministerie").

Tiesneši

Organizācija

Pastāv nošķīrums starp "tiesu tiesnešiem" (la magistrature assise/de zittende magistratuur), kas pieņem lēmumus sev piekrītošajās lietās un "tiesu amatpersonām" (la magistrature debout/de staande magistratuur), kuri ir valsts prokuratūras amatpersonas (skatīt iepriekš).

Kopumā tos tiesu tiesnešus, kuri darbojas zemākā līmeņa tiesās, apzīmē ar terminu tiesnesis, savukārt tos, kuri darbojas apelācijas tiesās, apzīmē ar terminu padomnieks.

Tiesu tiesnešu uzdevums ir piemērot likumu situācijai/strīdam, kas tiem jāizskata civillietā, kā arī personām, kuras izdarījušas pārkāpumu.

Dažās zemākā līmeņa tiesās profesionāli tiesneši darbojas kopā ar neprofesionāliem tiesnešiem. Neprofesionālie tiesneši darbojas šādās tiesās.

  • Komerctiesa: profesionālie tiesneši un neprofesionālie tiesneši (saukti juges consulaires/consulaire rechters).
  • Darba tiesa: profesionālie tiesneši un neprofesionālie tiesneši (saukti juges sociaux/sociale rechters).
  • Sodu izpildes tiesa (tribunal de l’application des peines/strafuitvoeringsrechtbank): profesionālie tiesneši un neprofesionālie tiesneši (saukti assesseurs en application des peines/assessoren in strauitvoeringszaken).

Atbildīgā iestāde

Saite atveras jaunā logāAugstajai tiesu padomei (Conseil supérieur de la justice/Hoge Raad voor de Justitie) ir trīs uzdevumi:

  • pildīt izšķirošo lomu tiesnešu (tostarp prokuratūras juriskonsultu) amatā iecelšanas politikas īstenošanā tiesu iestādēs objektīvā un nepolitiskā veidā;
  • īstenot tiesu varas darbības (tostarp valsts prokuratūras) ārējo kontroli, tostarp attiecībā uz sūdzību izskatīšanu;
  • iesniegt atzinumus politikas veidotājiem, lai uzlabotu valsts tiesu iestāžu darbību.

Papildu informācija ir pieejama Saite atveras jaunā logāAugstās tiesu padomes tīmekļa vietnē.

Advokāti

Loma un pienākumi

Advokāts (avocats/advocaten) ir profesionālis tiesību un tieslietu jomā. Viņam ir jāievēro profesionālās rīcības noteikumi, kas garantē viņa pilnīgu neatkarību. Advokāta pienākums ir neizpaust profesionālos noslēpumus.

Advokāts ir apmācīts darbību veikšanai dažādās tiesību jomās, kuras bieži vien pārklājas (uzņēmējdarbības tiesības, administratīvās tiesības, pilsētplānošanas tiesības, nodokļu tiesības, ģimenes tiesības u.c.). Prakses laikā advokāts var specializēties vienā vai vairākās no minētajām jomām, kurās viņš ir uzkrājis īpašu pieredzi.

Advokāta uzdevums ir palīdzēt klientiem, ne tikai stājoties tiesas priekšā, bet jebkurā situācijā, kurā klientam var rasties nepieciešamība pēc juridiskas palīdzības, oficiāla pārstāvja, redaktora vai pat morāla atbalsta sniedzēja.

Kopumā advokātam ir trīs uzdevumi:

  • advokāts konsultē;
  • advokāts samierina;
  • advokāts aizstāv.

Advokāts var aizstāvēt un pārstāvēt savus klientus jebkurā karalistes tiesā - policijas tiesā, miertiesā (justice de paix/vredegerecht), pirmās instances tiesā, komerctiesā, darba lietu tiesā, apelācijas tiesā, darba tiesā, zvērināto tiesā vai Valsts padomē (Conseil d’État/Raad van State) - un citu Eiropas Savienības dalībvalstu tiesās.

Viņš palīdz arī šķīrējtiesas vai starpniecības procedūrās, jebkuras alternatīvās strīdu izšķiršanas metodes (méthode alternative de résolution des conflits – M.A.R.C.) vai sanāksmes vai sapulces ietvaros.

Advokāts ne tikai palīdz risināt strīdus. Viņš, sniedzot konsultācijas un izstrādājot vai pielāgojot līgumus, bieži vien palīdz no tiem izvairīties.

Vēl advokāts var palīdzēt nekustamā īpašuma izīrēšanā vai iegādē, ja vēlaties izveidot uzņēmumu, ja vairs nespējat segt parādsaistības, ja vēlaties noslēgt līgumu ar jaunu darba devēju, ja esat kļuvis par negadījuma vai uzbrukuma upuri, ja esat saņēmis uzaicinājumu ierasties tiesā, ja šķiraties no dzīvesbiedra u.tml.

Advokāts ikvienam:

Cilvēkiem ar zemiem ienākumiem likumā ir paredzēts juridiskās palīdzības pakalpojums (aide juridique/juridische bijstand, iepriekš saukts par ‘pro deo’) un juridiskais atbalsts (assistance judiciaire/rechtsbijstand).

Juridiskās palīdzības ietvaros persona var saņemt bezmaksas vai daļēji apmaksātus advokāta pakalpojumus. Tās sniegšana tiek organizēta 2 līmeņos:

  • Primārā juridiskā palīdzība (aide juridique de première ligne/eerstelijnsbijstand) ir pieejama visiem neatkarīgi no ienākumu līmeņa. Šajā gadījumā tiek piedāvāti pakalpojumi, kuru ietvaros jūs varat tikties ar advokātu (permanence/permanentie) īsas konsultācijas saņemšanai: saņemt pirmo juridisko padomu, iesniegt informācijas pieprasījumu u.tml.
    Par primārās juridiskās palīdzības sniegšanu atbild juridiskās palīdzības komisijas (Commissions d’Aide Juridique/Commissies voor Juridische Bijstand).
  • Sekundārā juridiskā palīdzība (aide juridique de deuxième ligne/tweedelijnsbijstand) ir pieejama personām, kas atbilst noteiktiem finanšu nosacījumiem vai atrodas noteiktā situācijā. Šīs palīdzības sniegšana ir pilnībā vai daļēji bez maksas atkarībā no situācijas, un tās ietvaros var panākt, ka tiek norīkots advokāts, kas palīdzēs jums tiesas vai administratīvā procesā, sniegs padziļinātas konsultācijas vai pat pildīs starpnieka pienākumus.
    Par sekundārās juridiskās palīdzības sniegšanu atbild juridiskās palīdzības biroji (Bureaux d’Aide Juridique/Bureaus voor Juridische Bijstand).

Juridiskais atbalsts ļauj pilnībā vai daļēji segt procedūras izmaksas (kancelejas , reģistrācijas izdevumi (droit de greffe/griffierechten or droits d’enregistrement/registratierechten), maksa par tiesu izpildītāja (huissiers de justice/rechtsdeurwaarders), notāra (notaires/notarissen), eksperta pakalpojumiem u.tml.). Lai saņemtu šo palīdzību, klients pats vai ar advokāta starpniecību vēršas juridiskā atbalsta birojā.

Atbildīgās iestādes

Visi advokāti ir advokātu kolēģijas (barreau/balie) biedri. Šobrīd Beļģijā ir 28 advokātu kolēģijas.

Beļģijas franču valodā un vācu valodā runājošo advokātu kolēģiju apvienība (Ordre des barreaux francophones et germanophone/Kammer der französischsprachigen und deutschsprachigen Rechtsanwaltschaften (AVOCATS.BE)) ir organizācija, kurā apvienoti visi valsts franču valodā un vācu valodā runājošo kopienu tiesas rajoni (13 franču valodā runājošo tiesas rajonu un 1 vācu valodā runājošas tiesas rajons).

Beļģijas holandiešu valodā runājošo advokātu kolēģiju apvienība (Orde van Vlaamse Balies (OVB)) ir organizācija, kurā apvienoti visi valsts holandiešu valodā runājošo kopienu tiesas rajoni (14 tiesas rajoni).

Informācija par advokāta profesiju ir pieejama šādās tīmekļa vietnēs:

Piekļuve šīm datubāzēm ir bez maksas.

Notāri

Notāri ir karaļa ieceltas valsts amatpersonas, kuru īpašais uzdevums ir apliecināt to klātbūtnē veiktu dokumentu vai darījumu patiesumu. Saskaņā ar likumu noteiktiem dokumentiem vai darbībām ir nepieciešama notāra apliecinājums, lai fiksētu pušu vienošanos (publiski dokumenti, actes authentiques/authentieke akten). Tādējādi, piemēram, notāra apliecinājums ir nepieciešams, pārdodot īpašumu. Papildus publisku dokumentu sagatavošanai notāra pakalpojumus var izmantot arī mantojuma lietu kārtošanai, privāta līguma sagatavošanai vai atzinuma iegūšanai u.c.

Notāru atbildība attiecas uz trim galvenajām jomām:

  • īpašuma tiesības (nekustamā īpašuma pārdošana, aizņēmums u. c.),
  • ģimenes tiesības (laulību līgumi, mantošana, šķiršanās u. c.) un
  • komerctiesības (uzņēmumu dibināšana u.c.).

Ir izveidota Valsts notāru palāta (Chambre nationale des notaires/Nationale Kamer van Notarissen). Tās galvenie mērķi ir šādi:

  • pārstāvēt Beļģijas notārus valsts iestāžu priekšā viņu kompetences ietvaros,
  • izstrādāt profesionālās rīcības noteikumus,
  • sniegt derīgus ieteikumus notāru palātām saistībā ar disciplīnas ievērošanu.

Provinču līmeņa notāru palātas ir šo profesiju pārstāvošas organizācijas, kuru galvenais uzdevums ir nodrošināt profesionālās rīcības noteikumu ievērošanu un atrisināt profesionālos strīdus (cita starpā tās izskata sūdzības).

Pastāv arī Beļģijas Notāru karaliskā federācija (Fédération Royale du Notariat Belge (FRNB)/Koninklijke Federatie van het Belgisch Notariaat (KFBN)) - profesionāla notāru biedrība, kas palīdz notāriem to ikdienas pienākumu veikšanās, piedāvājot īpaši notāriem pielāgotus pakalpojumus, un kas pārstāv šo profesiju daudzos citos gadījumos.

Papildu informācija ir pieejama Saite atveras jaunā logāBeļģijas Notāru karaliskās federācijas tīmekļa vietnē.

Citas juridiskās profesijas

Tiesu izpildītāji

Tiesu izpildītājs ir profesionāla un valsts amatpersona, kas pilda savas funkcijas kā pašnodarbināta persona. Citiem vārdiem, tam piemīt divējāda profesionālā identitāte - no vienas puses, tas ir valsts amatpersona, un, no otras puses, tas ir neatkarīgs savu funkciju izpildē.

Tiesu izpildītājs ir profesionāla un valsts amatpersona, jo valsts tam ir deleģējusi atsevišķas valsts pilnvaras. Tādēļ tas nevar atteikties atbildēt uz pieprasījumu iesaistīties, izņemot gadījumus, kad to neļauj viņu profesionālās rīcības kodekss vai likums, kā, piemēram, interešu konflikta vai nelikumīga pieprasījuma gadījumā. Tādēļ tiesu izpildītājs nekad nerīkojas pēc savas iniciatīvas, bet vienmēr pēc pieprasījuma, kuru izteicis kāds, kas tam uztic oficiālu uzdevumu. Katra uzdevuma izpildē tam ir jāievēro dažādas juridiskās prasības. Turklāt tiesu izpildītājs par savu darbību var saņemt samaksu, lai pilnībā vai daļēji segtu savas izmaksas.

pašnodarbināta persona tiesu izpildītājs darbojas neatkarīgi un objektīvi. Turklāt tā profesionālā pieredze ir visu personu rīcībā. Tas nozīmē, ka no valsts iestādēm tas nesaņem nekādu atalgojumu, piemaksu vai kompensāciju. Tam par visu jāmaksā pašam.

Tiesu izpildītāja iesaistīšanās jomas iedalās divās plašākās kategorijās: „ārpustiesas” iesaistīšanās (interventions extrajudiciaires/buitengerechtelijke tussenkomsten, piemēram ārpustiesas parādu piedziņa vai oficiāla faktu konstatēšana) un „tiesas” iesaistīšanās (interventions judiciaires/gerechtelijke tussenkomsten, proti, nolēmuma izpilde). Veicot šādas darbības, tam bieži ir jāsniedz jums informācija par to, kā jūs varat īstenot savas tiesības, un jāatbild uz jūsu jautājumiem par saviem pienākumiem. Atšķirību nerada tas, vai jūs izmantojat tā pakalpojumus, vai arī tā rīcība skar jūs.

Katrā tiesu rajonā ir palāta (chambre/kamer), kuru veido visi attiecīgā rajona tiesu izpildītāji. Tās galvenie mērķi ir nodrošināt to, ka rajona tiesu izpildītāji ievēro disciplīnas noteikumus, likumus un noteikumus, kas uz tiem attiecas, un atrisina strīdus, kādi var rasties tiesu izpildītāju starpā.

Pastāv arī Beļģijas Tiesu izpildītāju nacionālā palāta (Chambre nationale des huissiers de justice de Belgique/Nationale Kamer van Gerechtsdeurwaarders van België), kuras galvenie uzdevumi ir šādi:

  • nodrošināt tiesu izpildītāju disciplīnas un profesionālās rīcības noteikumu vienveidīgumu,
  • aizstāvēt savu biedru intereses un
  • pārstāvēt viņus.

Papildu informācija ir pieejama Saite atveras jaunā logāBeļģijas Tiesu izpildītāju nacionālās palātas tīmekļa vietnē.

Citas profesijas

Tiesnešiem un valsts prokuratūras amatpersonām palīdz dažādu administratīvo un juridisko profesiju pārstāvji, piemēram, tiesas sēžu sekretāri vai juridiskie sekretāri.

Visās tiesas sēdēs tiesnesim palīdz tiesas sēžu sekretārs (greffier/griffier). Tiesas sēžu sekretārs sagatavo tiesneša darbu, piemēram, sagatavojot tiesas sēdei nepieciešamos dokumentus. Tiesas sēdes laikā tiesas sēžu sekretārs protokolē tiesas sēdes norisi un dalībnieku izteikumus un nodrošina visu dokumentu pareizu sagatavošanu. Tiesas sēžu sekretārs nodrošina un koordinē tiesas kancelejas (greffe/griffie) uzdevumu veikšanu. Katrā tiesā darbojas kanceleja, ko vada vecākais tiesas sēžu sekretārs vai tiesas sekretārs. Atkarībā no tiesas lieluma kancelejā strādā viens vai vairāki tiesu sēžu sekretāri. Tiesas sēžu sekretāriem palīdz administratīvie darbinieki.

Juridiskie sekretāri (référendaires/referendarissen) ir juristi, kas tiesnešiem palīdz sagatavot nolēmumus. Viņi palīdz lietu izskatīšanā, sekojot viena vai vairāku tiesnešu norādījumiem un viņu atbildības ietvaros. Juridiskie sekretāri iepazīstas ar lietām, analizē juridiskos jautājumus un no juridiskā viedokļa sagatavo nolēmumu projektus.

Valsts prokuratūras amatpersonas var piesaistīt juristus lietu juridiskai sagatavošanai. Šos juristus sauc par juristes du parquet/parketjuristen. Tie veic juridisko analīzi, pārvalda informāciju vai no juridiskā viedokļa sagatavo pavēstes un uzaicinājumus, sekojot viena vai vairāku prokuratūras amatpersonu norādījumiem un viņu atbildības ietvaros.

Katrā prokuratūrā ir prokuratūras sekretariāts, ko vada galvenais sekretārs. Prokuratūras sekretāri palīdz prokuratūras amatpersonām darbā ar dokumentiem un prokuratūras reģistriem un lietu materiālu sagatavošanā. Tie uztura un atjauno prokuratūras dokumentus un reģistrus, veic uzskaiti, u.t.t. Sekretāru skaits ir atkarīgs no prokuratūras lieluma. Prokuratūras sekretāriem palīdz administratīvie darbinieki.

Tiesu kancelejās un prokuratūru sekretariātos strādā liels skaits administratīvo darbinieku. Administratīvie darbinieki nodrošina izskatīšanā esošo lietu materiālu apstrādi un datu reģistrāciju datubāzēs. Administratīvie darbinieki kārto korespondenci un arhīvus un gādā par kancelejas vai prokuratūras apmeklētāju uzņemšanu.

Papildu informāciju par šīm profesijām var iegūt šeitPDF(376 Kb)en.

Organizācijas, kas sniedz juridiskās konsultācijas bez maksas

Visi pilsoņi var iegūt bezmaksas sākotnējās juridiskās konsultācijas, ko sniedz tiesību profesionāļi. Saukta arī par primāro juridisko palīdzību (skatīt iepriekš):

  • praktiska informācija,
  • juridiska informācija,
  • sākotnējs juridisks atzinums vai
  • atsauces uz specializētu organizāciju.

Šajā gadījumā jautājums netiks tūlīt atrisināts, bet tiek sniegtas sākotnējas vadlīnijas. Juridiskās palīdzības kontaktpunkti ir izveidoti pie zemākā līmeņa tiesām, kopienas tiesu centriem (maisons de justice/justitiehuizen), dažām pašvaldībām (administrations communales/gemeentelijke diensten), vairuma publisko sociālās labklājības centru (centres publiques d’action sociale/openbare centra voor maatschappelijk welzijn) un dažādām biedrībām, kas sniedz juridiskos pakalpojumus.

Papildu informācija ir pieejama šādā tiešsaistes brošūrā: Juridiskā palīdzība: labāka pieeja tiesām (Un meilleur accès à la justice/Een betere toegang tot justitie).

Juridiskās datubāzes

Informācija ir pieejama Federālā publiskās pārvaldes dienesta tieslietās tīmekļa vietnē (Tieslietu ministrija).

Federālās publiskās pārvaldes dienesta tieslietās portāls

Nosaukumi

Informācija

  • Tiesas no A līdz Z;
  • Informācijas ierēdnis (fonctionnaire d’information/informatieambtenaar);
  • Publikācijas;
  • Sūdzības;
  • Tiesu adreses;
  • Paziņojumi presei;
  • Statistika.

Tiesu iestādes

  • Tiesas;
  • Valsts prokuratūras dienests;
  • Teritoriālā piekritība;
  • Valsts juridiskā dienesta konsultatīvā padome (Conseil consultatif de la magistrature/Adviesraad van de magistratuur);
  • Tiesu modernizācijas komisija (Commission de modernisation de l’ordre judiciaire/Commissie voor de Modernisering van de Rechterlijke Orde);

Tiesu iestāžu jomas pārveide.

Saistītās saites

Federālais publiskās pārvaldes dienests tieslietās


Šīs lapas dažādās valodu versijas uztur attiecīgās dalībvalstis. Tulkojumu veic Eiropas Komisijas dienestā. Varbūtējās izmaiņas, ko oriģinālā ieviesušas kompetentās valsts iestādes, iespējams, nav atspoguļotas tulkojumos. Eiropas Komisija neuzņemas nekādas saistības un atbildību par datiem, ko satur šis dokuments, vai informāciju un datiem, uz kuriem šajā dokumentā ir atsauces. Lūdzam skatīt juridisko paziņojumu, lai iepazītos ar autortiesību noteikumiem, ko piemēro dalībvalstī, kas ir atbildīga par šo lapu.

Lapa atjaunināta: 17/11/2016