Close

BETA VERSION OF THE PORTAL IS NOW AVAILABLE!

Visit the BETA version of the European e-Justice Portal and give us feedback of your experience!

 
 

Navigation path

menu starting dummy link

Page navigation

menu ending dummy link

Juridiskās profesijas - Vācija

This page has been machine translated and its quality cannot be guaranteed.

The quality of this translation has been assessed as: unreliable

Do you consider this translation useful?

Šajā lapā sniegta informācija par juridiskajām profesijām Vācijā.


Juridiskās profesijas

Prokurors

Loma un funkcijas

Prokuratūra (Staatsanwaltschaft) irneatkarīga kriminālās jurisdikcijas iestāde, kas strukturēta tāpat kā pašas tiesas. Prokuratūra ir atbildīga par izmeklēšanas veikšanu, apsūdzības celšanu un pārstāvēšanu tiesā un soda izpildi. Ja vien likumā nav paredzēts citādi, prokuratūras kompetencē ir arī kriminālvajāšana par noziedzīgu nodarījumu kā administratīvu pārkāpumu saistībā ar kriminālprocesu.

Ja ir pietiekami pierādījumi, prokuratūrai ir pienākums iejaukties attiecībā uz visiem nodarījumiem, par kuriem var veikt kriminālvajāšanu (likumības princips). Tas nozīmē, ka pirms lēmuma pieņemšanas par publiskas prasības celšanu prokuratūrai ir jāizmeklē un jāveic visu tai zināmo faktu juridiska pārbaude. Prokuratūrai ir saistošs objektivitātes un taisnīguma pienākums. Tai ir jākonstatē gan apsūdzoši, gan attaisnojoši fakti. Ja ir izpildīti likumā paredzētie nosacījumi, tai ir jāizvirza apsūdzība. Ja tiesvedība attiecas uz noziedzīgu nodarījumu, prokuratūra var atturēties no kriminālvajāšanas, ja likumpārkāpēja vainu uzskatītu par nenozīmīgu un kriminālvajāšanai nebūtu sabiedrības interešu. Saskaņā ar noteiktiem likumā paredzētiem nosacījumiem ir nepieciešama arī kompetentās tiesas piekrišana uzsākt pamatlietu. Apsūdzētajam var būt arī pienākumi un norādījumi, saskaņā ar kuriem lieta tiks slēgta.

Izmeklējot kriminālprocesu, prokuratūrai ir pilnvaras izmantot citus izmeklētājus. To vidū ir policijas darbinieki, nodokļu izmeklētāji un muitas darbinieki. Šīm amatpersonām ir jāievēro prokuratūras norādījumi.

Kriminālvajāšana ir priekšnoteikums turpmākai tiesvedībai kriminālprocesā. Izņemot administratīvus pārkāpumus, kriminālvajāšana vienmēr jāveic prokuratūrai. Tiesā parasti piedalās prokurors kā prokuratūras pārstāvis.

Prokuratūra darbojas gan pirmajā instancē, gan apelācijas līmenī (apelācijas sūdzība un kasācijas sūdzība).

Tiesā apsūdzības raksts ir jāizlasa prokuroram vai prokuroram. Viņiem ir tiesības nopratināt apsūdzēto un lieciniekus. Viņi var arī paši iesniegt pierādījumu pieprasījumus. Lietas izskatīšanas beigās prokurors izvirza pamatu, kurā tiek izvērtēta faktiskā un juridiskā situācija. Atbildētājam tiek regulāri piespriests īpašs sods vai attaisnošana.

Ar prokuratūras, tiesas un apsūdzētā piekrišanu šajā procesa posmā kriminālprocesu joprojām var pārtraukt, piemēram, ja pēc tiesas procesa tiek uzskatīts, ka apsūdzētā vaina ir zema.

Ja prokurors ir pārliecinājies, ka tiesas nolēmums ir jāpārskata no faktiskā vai juridiskā viedokļa, viņš var iesniegt pārsūdzību, tostarp par labu apsūdzētajam.

Organizācija

Prokuratūras mītne ir Apgabaltiesā, Augstākajā reģionālajā tiesā un Federālajā tiesā, un tai ir hierarhiska struktūra.

Tā kā Vācija ir federāla valsts, ir nepieciešams nošķirt federācijas un zemju pilnvaras.

Federālo zemju prokuratūras

Izņemot nodarījumus, kas ir Federālās tiesas Generalbundesanwalt kompetencē, kriminālvajāšana ir federālo zemju prokuratūru kompetencē. Federālās tiesas federālais ģenerālprokurors federālā līmenī un prokuratūras federālās zemes līmenī ir dažādas un atsevišķas iestādes. Nav hierarhiskas saiknes starp federālo līmeni un zemju līmeni. Tomēr izņēmuma gadījumos Federālās tiesas federālais ģenerālprokurors izņēmuma gadījumos var nodot tiesvedību ārpus savas kompetences federālās zemes prokuratūrai vai ierosināt tiesvedību savā jomā.

Visām 16 federālajām zemēm ir sava prokuratūra, kuras struktūra ir šāda:

Katrai reģionālajai tiesai (Landgericht) ir piesaistīta viena prokuratūra, kas ir atbildīga arī par attiecīgās reģionālās tiesas teritoriālajā jurisdikcijā esošajām apgabaltiesām (Amtsgerichte).

Prokuratūras ir padotas attiecīgās Augstākās reģionālās tiesas (Oberlandesgericht) ģenerālprokuratūrai, kura savukārt ir padota attiecīgās zemes tieslietu ministrijai.

Prokuratūra ir atbildīga par apelācijas procesu augstākajās reģionālajās tiesās. Ja šāds process ir piekritīgs Federālajai tiesai, prokurora funkcijas veic federālais ģenerālprokurors.

Sīkāka informācija par prokuratūru ir atrodama Federālās Tieslietu Saite atveras jaunā logāun patērētāju aizsardzības ministrijas tīmekļa vietnes sadaļā “Tiesas un prokuratūras”. Daudzām prokuratūrām ir sava tīmekļa vietne, kurai var piekļūt, izmantojot zemju tieslietu portālus.

Federālās tiesas ģenerālprokurors

Vācijas Federatīvās Republikas tiesu iestādes principā ir federālo zemju kompetencē (30., 92., 96. pants, Pamatlikums). “Federālās tiesas federālais ģenerālprokurors” ir vienīgā federālā prokuratūra. To sauc arī par “Bundesanwaltschaft”. Tā sastāv ne tikai no federālā ģenerālprokurora, bet arī no citiem federālajiem advokātiem, augstākajiem prokuroriem, prokuroriem un citiem darbiniekiem. Generalbundesanwalt (Generalbundesanwalt) ir Federālās tiesas Federālā prokuratūra.

Federālās tiesas Federālais ģenerālprokurors veic prokurora funkcijas visās nopietnās valsts aizsardzības krimināllietās, kurām ir īpaša ietekme uz iekšējo drošību (jo īpaši teroristu vardarbību) vai ārējo drošību (nodevība un spiegošana). Attiecībā uz citiem noziedzīgiem nodarījumiem, kam ir valsts aizsardzības raksturs, Federālās tiesas Generalbundesanwalt (Generalbundesanwalt) uzņemas atbildību par kriminālvajāšanu, ievērojot konkrētus nosacījumus, kas paredzēti Likuma par tiesu sistēmu (Evokationsrecht) 120. panta 2. punktā. Pie Generalbundesanwalt pienākumiem Federālajā tiesā pieder arī saukšana pie atbildības par noziedzīgiem nodarījumiem saskaņā ar Tautas kriminālkodeksu un piedalīšanās apelācijas un apelācijas tiesvedībā Federālās tiesas krimināllietu nodaļās.

Federālo ģenerālprokuroru pēc federālā tieslietu un patērētāju aizsardzības ministra priekšlikuma ieceļ federālais prezidents. Priekšlikums ir jāapstiprina Bundesrat. Federālais ģenerālprokurors ir pakļauts Federālā tieslietu un patērētāju aizsardzības ministra administratīvai uzraudzībai. Tomēr federālais ministrs nevar īstenot nekādu federālo zemju prokuroru administratīvo uzraudzību vai pilnvaras.

Tiesneši

Organizācija

Tiesneša amats gan federālajās, gan zemju tiesās ir noteikts Vācijas tiesnešu likumā (Deutsches Richtergesetz – DriG). Papildu noteikumi ir paredzēti atsevišķo zemju tiesnešu likumos.

Federālo zemju tieslietu ministrijas veic uzraudzību pār tiesnešiem zemju tiesās. Federālajās tiesās strādājošo tiesnešu uzraudzību, izņemot konstitucionālo tiesu, veic attiecīgais federālais ministrs.

Loma un funkcijas

Profesionāli tiesneši un piesēdētāji

Profesionāli tiesneši strādā vai nu federālā, vai zemju līmenī. Provinces tiesneši pilda savus pienākumus, piemēram, rajona tiesā, apgabaltiesā vai apgabaltiesā. Lielākā daļa tiesnešu strādā federālās zemes līmenī.

Federālajā līmenī tiesneši strādā Federālajā konstitucionālajā tiesā (Bundesverfassungsgericht), Federālajā tiesā (Bundesgerichtshof), Federālajā darba tiesā (Bundesarbeitsgericht), Federālajā finanšu tiesā (Bundesfinanzhof) un Federālajā Sociālo lietu tiesā (Bundessozialgericht), Federālajā administratīvajā tiesā (Bundesverwaltungsgericht) un Federālajā patentu tiesā (Bundespatentgericht).

Kriminālprocesā papildus profesionālajiem tiesnešiem ir arī piesēdētāji (Schöffen). Tas ir sabiedrisks amats, kuru pildīt aicina pilsoņus. Teorētiski to var izdarīt arī bez attiecīgās personas piekrišanas. Pilsonis, kas iecelts par runaspersonu, var tikt atbrīvots no šā pienākuma tikai īpašos apstākļos. Piesēdētāji darbojas apgabaltiesās un reģionālo tiesu krimināllietu un jauniešu lietu palātās.

Principā miertiesnešiem ir tādas pašas balsstiesības kā profesionāliem tiesnešiem. Tas nozīmē, ka tās kopīgi lemj par apsūdzētā vainu un par sodu apmēru.

Saskaņā ar Tiesu likuma (Gerichtsverfassungsgesetz – GVG) 36. paragrāfu piesēdētājus ievēl reizi piecos gados. Runaspersonas amatu var ieņemt tikai vācu valoda (§31 GVG). Preses pārstāvja amatu neieceļ (GVG 33. pants), kurš:

  • nav sasniedzis gadu vecumu vai ir sasniedzis septiņpadsmito vai līdz pilnvaru termiņa sākumam;
  • nedzīvo attiecīgajā pašvaldībā,
  • nav piemērota amata pienākumu veikšanai ar veselību saistītu iemeslu dēļ,
  • Nav piemērota amata pienākumu veikšanai nepietiekamu vācu valodas zināšanu dēļ,
  • aktīvu krituma gadījumā;

Nespēj pildīt karotes pienākumus,

  • persona, kura pēc tiesneša prasības nevar ieņemt valsts amatu vai kurai par tīšu nodarījumu piespriests brīvības atņemšanas sods uz vairāk nekā sešiem mēnešiem; vai
  • Vai attiecībā uz kuru tiek veikta izmeklēšana par pārkāpumu, kura rezultātā var tikt zaudētas pilnvaras ieņemt valsts amatu (GVG 32.pants).

Piesēdētājiem pienākas atlīdzība, kuras apjoms ir noteikts Tiesu sistēmas algu un atlīdzības likumā (Justizvergütungs- und –entschädigungsgesetz) (GVG 55. paragrāfs). Federālās zemes sniedz informatīvas brošūras, lai informētu neprofesionāļus par viņu pienākumiem. Šīs brošūras publicē arī internetā. Federālās zemes piedāvā piesēdētāju apmācības kursus.

Tiesas darbinieki

Tiesu amatpersonas ir tiesu sistēmai piederīgas amatpersonas. Kā “trešā spēka otrais pīlārs” tās galvenokārt veic uzdevumus tā sauktās bezstrīdus jurisdikcijas jomā (piemēram, mantošanas, aprūpes, bērnības un adopcijas lietas, zemesgrāmatas, komerclietu, kooperatīvo lietu un partnerattiecību reģistra lietas, asociācijas lietas, īpašuma reģistra lietas, kuģu reģistra lietas utt.), bet tās ir arī atbildīgas par daudzām citām tiesas darbībām, piemēram, par tiesas rīkojumiem par samaksu, juridisko palīdzību, izpildi, īpašuma tiesību atņemšanu un administrēšanu un īpašuma tiesību administrēšanu, tiesisko izpildi, kriminālprocesu.

Pašlaik apgabaltiesās (Amtsgerichte) tiesu amatpersonu skaits jau pārsniedz tiesnešu skaitu. Tiesu amatpersonu darbību nosaka Tiesu amatpersonu likums (Rechtspflegergesetz – RPflG). Tiesu amatpersonas, veicot savas funkcijas un pieņemot lēmumus, ir neatkarīgas un pakļautas tikai likumam un tiesību aktiem. Pret viņu lēmumiem var vērsties, izmantojot vispārējos procesuālajos tiesību aktos paredzētos tiesiskās aizsardzības līdzekļus.

Datubāzes

Sabiedrībai ir pieejamas šādas tiesu varai piederīgajām profesijām veltītas datubāzes:

Informāciju var atrast arī Tiesnešu asociācijas Saite atveras jaunā logā(Deutscher Richterbund) vai Vācijas Tiesu Saite atveras jaunā logāamatpersonu federācijas (Bundes Deutscher Rechtspfleger) tīmekļa vietnēs.

Advokāts

Vācijā ir aptuveni 166 000 advokātu. Advokātiem ir nepieciešama tāda pati izglītība kā tiesnešiem, un viņiem ir tiesības sniegt konsultācijas saviem klientiem un pārstāvēt viņus visos juridiskajos jautājumos. Viņiem ir atļauts rīkoties tiesā un ārpus tiesas; saskaņā ar Vācijas tiesību aktiem nav īpašu advokātu juridiskai pārstāvībai. Tiesas pārstāvības pilnvaras principā vienādi attiecas uz visām Vācijas tiesām. Vienīgais izņēmums ir pārstāvība civillietās Federālajā tiesā – lai varētu to veikt, ir nepieciešams izpildīt īpašas prasības. Vēl viens izņēmums ir uzņēmuma juristi – profesionālās advokātu kolēģijas locekļi (juristi, kurus nodarbina darba devējs, kas nav jurists, lai konsultētu un pārstāvētu darba devēju tā juridiskajos jautājumos). Viņiem nav atļauts pārstāvēt savu darba devēju dažās tiesās.

Advokātu darbībai piemērojamie noteikumi ir paredzēti Federālajos advokātu noteikumos (Bundesrechtsanwaltsordnung – BRAO). Turklāt advokāti pašpārvaldes ceļā pieņem papildu noteikumus, kas reglamentē profesiju, proti, Advokātu profesionālās darbības kārtību (Berufsordnung für Rechtsanwälte – BORA) un Specializēto advokātu darbības kārtību (Fachanwaltsordnung – FAO). Advokātu atalgojumu nosaka Advokātu atalgojuma likums (Rechtsanwaltsvergütungsgesetz, RVG).

Juristi ir organizēti 27 reģionālajās advokātu apvienībās un Federālās tiesas Advokātu apvienībā. Kolēģijas ir atbildīgas par uzņemšanu advokatūrā. Tās uzrauga arī to, kā advokāti pilda profesionālos pienākumus.

Datubāzes

Pilnīga informācija par juridisko profesiju ir pieejama Saite atveras jaunā logāFederālās advokātu kolēģijas (BRAK) tīmekļa vietnē. Turklāt Saite atveras jaunā logāVācijas Advokātu kolēģija (DAV), kas ir lielākā Vācijas advokātu brīvā pārstāvība, sniedz plašu informāciju par advokāta profesiju, tostarp angļu un franču valodā.

Palīdzību advokāta atrašanai var atrast Saite atveras jaunā logāFederālajā advokātu oficiālajā reģistrā, kurā ir uzskaitīti visi juristi (vācu un angļu valodā), kā arī Vācijas advokātu kolēģijas informācija. Saite atveras jaunā logāhttp://www.anwaltauskunft.de/

Patentu aģents

Vācijā darbojas aptuveni 3 500 patentu pilnvaroto. Viņi ir pabeiguši studijas dabaszinātņu vai tehniskā jomā un ir ieguvuši juridisku papildizglītību. Tās pilnvaras ietver konsultācijas un pārstāvību rūpnieciskā īpašuma tiesību jomā (jo īpaši: Patenti, funkcionālie modeļi, preču zīmes, dizainparaugi), jo īpaši to reģistrācija un uzraudzība. Viņiem ir tiesības pārstāvēt klientus Vācijas Patentu un preču zīmju iestādē (Deutsches Patent- und Markenamt), Federālajā patentu tiesā (Bundespatentgericht) un īpašos gadījumos arī Federālajā tiesā. Reģionālajās un Augstākajās reģionālajās tiesās patentu advokāti var paust sava klienta pozīciju, taču nevar iesniegt pieteikumus.

Patentu pilnvaroto darbību reglamentē Patentu advokātu kodeksa (Patentanwaltsordnung – PAO) tiesības. Patentu advokāti tiek organizēti Patentu advokātu apvienībā.

Datubāzes

Informāciju par patentu biroju var iegūt Saite atveras jaunā logāPatentu prokuratūras tīmekļa vietnē. Tur ir pieejams Saite atveras jaunā logāarī Federālais patentu advokātu oficiālais reģistrs.

Notārs

Pašlaik Vācijā ir gandrīz 7 000 notāru, kuriem principā ir jābūt tādām pašām mācībām kā tiesnesim. Notāri sniedz neatkarīgas un objektīvas konsultācijas un palīdzību, slēdzot svarīgus tiesiskus darījumus un preventīvās tiesībaizsardzības jomā. Svarīgākais uzdevums ir tiesisku darbību apliecināšana.

Vācijas federālās struktūras dēļ pastāv dažādu veidu notāri. Lielākajā daļā federālo zemju notāri savus pienākumus veic kā savu pamatdarbu (Nurnotariat). Dažās federālajās zemēs notāra profesija tiek praktizēta paralēli advokāta profesijai (notariāla profesija). Visos gadījumos notārus ieceļ attiecīgās zemes tieslietu pārvalde un tie darbojas šīs pārvaldes uzraudzībā.

Notāru profesionālo darbību regulē Federālā notāru darbības kārtība (Bundesnotarordnung – BnotO). Notāru amata atlīdzība ir noteikta Atlīdzības kārtībā (Kostenordnung – KostO).

Notāri ir attiecīgās reģionālās notāru kolēģijas biedri.

Datubāzes

Visaptveroša informācija par dažādām notāru tēmām ir pieejama Saite atveras jaunā logāFederālās notāru palātas tīmekļa vietnē. Saite atveras jaunā logāNotāru saraksts arī palīdz atrast notāru. Informācija ir pieejama vācu, angļu, franču un spāņu valodā.

Citas juridiskās profesijas

Juridiskās profesijas saskaņā ar Juridisko pakalpojumu likumu (Rechtsdienstleistungsgesetz)

Juridisko pakalpojumu likumā (Rechtsdienstleistungsgesetz – RDG) ir sniegta iespēja inkaso pakalpojumu sniedzējiem, pensiju konsultantiem un juridisko pakalpojumu sniedzējiem, kuriem ar īpašas zināšanas par kādas citas valsts tiesību sistēmu, sniegt juridiskos pakalpojumus ārpustiesas jautājumos. Dažos gadījumos parādu piedziņas pakalpojumu sniedzēji un pensiju konsultanti ir pilnvaroti pārstāvēt savus klientus tiesā. Darbību reģistrē tiesa pēc tiesas pieprasījuma. Informācija par reģistrēšanu tiek Saite atveras jaunā logāpublicēta Juridisko pakalpojumu reģistrā.

Šādiem juridisko pakalpojumu sniedzējiem nav pienākuma būt par kolēģijas vai citas profesionālas organizācijas biedru. Iekasēšanas pakalpojumu sniedzēji un pensiju konsultanti daļēji ir organizēti profesionālās apvienībās; lielākās apvienības ir Vācijas Parāda uzņēmumu federālā asociācija, Vācijas Padomnieku/juridisko pakalpojumu sniedzēju federālā asociācija un Federālā Pensiju padomdevēju asociācija.

Datubāzes

Juridisko pakalpojumu reģistru, kurā iekļauts juridisko pakalpojumu sniedzēju saraksts un par reģistrāciju atbildīgās tiesas, var aplūkot Vācijas Tieslietu portālā. Saite atveras jaunā logāVācijas Parāda uzņēmumu federālās asociācijas, Vācijas juridiskoSaite atveras jaunā logāpadomdevēju/juridisko pakalpojumu sniedzēju federālās asociācijas un Federālās Pensiju padomdevējuSaite atveras jaunā logāasociācijas tīmekļa vietnēs ir sniegta plaša papildu informācija.

Organizācijas, kas sniedz bezmaksas juridiskus pakalpojumus

Vācijā juridiskas konsultācijas bez maksas sniedz liels skaits labdarības organizāciju (ievērojot Juridisko pakalpojumu likuma 6. un 8. paragrāfu). Daži no svarīgākajiem no tiem ir šādi:

Saites

Saite atveras jaunā logāFederālo un federālo zemju valdību tieslietu iestāžu portāls

Saite atveras jaunā logāInformācija par tiesām un prokuratūrām, Federālo Tieslietu un patērētāju aizsardzības ministriju

Saite atveras jaunā logāFederālā Tieslietu un patērētāju aizsardzības ministrija

Saite atveras jaunā logāHamburgas Tieslietu ministrija

Saite atveras jaunā logāBerlīnes Tieslietu ministrija

Saite atveras jaunā logāBavārijas Tieslietu ministrija

Saite atveras jaunā logāVācijas Tiesnešu asociācija

Saite atveras jaunā logāVācijas Federālā Advokātu asociācija

Saite atveras jaunā logāValsts mēroga oficiālais advokātu saraksts

Saite atveras jaunā logāVācijas Advokātu asociācija

Saite atveras jaunā logāVācijas jurista sniegtā informācija

Saite atveras jaunā logāPatentu advokātu kamera

Saite atveras jaunā logāNotāru saraksts

Saite atveras jaunā logāFederālā notāru kamera

Saite atveras jaunā logāJuridisko pakalpojumu reģistrs

Saite atveras jaunā logāArbeiterwohlfahrt Bundesverband e.V.

Saite atveras jaunā logāLabdarības organizācijas

Saite atveras jaunā logāLabklājības organizācijas

Saite atveras jaunā logāEbreju centrālais labklājības birojs Vācijā

Saite atveras jaunā logāVācijas Sarkanais Krusts

Saite atveras jaunā logāParitätischer Wohlfahrtsverband (Paritāšu labklājības asociācija)


Šis ir satura mašīntulkojums. Šīs lapas īpašnieks neuzņemas pilnīgi nekādu atbildību par šī mašīntulkojuma kvalitāti.

Lapa atjaunināta: 23/11/2020