Zamknij

PORTAL JEST JUŻ DOSTĘPNY W WERSJI BETA!

Odwiedź europejski portal „e-Sprawiedliwość” w wersji beta i powiedz nam, co o nim myślisz!

 
 

menu starting dummy link

Page navigation

menu ending dummy link

Juridiskās profesijas - Vācija

Ta strona została przetłumaczona maszynowo – nie ma więc gwarancji co do jakości tłumaczenia.

Jakość tłumaczenia została oceniona jako: niedostateczna

Czy to tłumaczenie okazało się przydatne?

Šajā lapā sniegta informācija par juridisko profesiju Vācijā.


Juridiskās profesijas

Prokurors

Loma un pienākumi

Prokuratūra ir patstāvīga, tiesām pielīdzināma tiesībaizsardzības iestāde. Prokuratūra ir atbildīga par izmeklēšanas veikšanu, maksu iekasēšanu un pārstāvības nodrošināšanu galvenajā procedūrā, kā arī par kriminālsodu izpildi. Ja vien likumā nav noteikts citādi, kriminālvajāšana ir arī administratīvs pārkāpums kriminālprocesa gaitā.

Prokuratūras pienākums ir gadījumos, kad ir pietiekami daudz pierādījumu, lai iejauktos, iesaistīties visās kriminālvajāšanas jomās (likumības princips). Tas nozīmē, ka pirms rezolūcijas pieņemšanas prokuratūrai būtu jāizmeklē visi fakti, kas tai kļuvuši zināmi. Prokuratūrai ir jābūt objektīvam un objektīvam. Tajā identificē gan apsūdzošos, gan attaisnojošos faktus. Ja tiesiskās prasības ir izpildītas, viņam vai viņai ir jāmaksā. Ja tiesvedība ir saistīta ar nodarījumu, valsts prokuratūra ar tās tiesas piekrišanu, kas ir kompetenta sākt galveno tiesvedību, var atteikties no kriminālvajāšanas, ja noziedzīgā nodarījuma izdarītāja parāds tiek uzskatīts par nelielu un nav sabiedrības interešu attiecībā uz apsūdzību. Turklāt atbildētājam var piešķirt arī pienākumus un norādījumus papildus iecelšanai amatā.

Kriminālprocesa izmeklēšanā Prokuratūrai ir tiesības kalpot citiem izmeklētājiem. Tie ir policijas darbinieki, nodokļu izmeklētāji un muitas darbinieki. Šīm amatpersonām ir jāievēro prokuratūras norādījumi.

Apsūdzības izvirzīšana kriminālprocesā ir priekšnoteikums tiesas izmeklēšanai. Izņemot administratīvos pārkāpumus, apsūdzību vienmēr izvirza prokuratūra. Turpmāk norādītajā galvenajā procedūrā prokurors parasti piedalās kā prokurora biroja pārstāvis.

Prokuratūra rīkosies gan pirmajā instancē, gan pārsūdzības iestādēs (apelācijas un pārskatīšanas).

Kriminālprocesā prokuratūrai ir jābūt prokuratūrai vai prokuroram. Viņiem ir tiesības iztaujāt apsūdzēto un lieciniekus. Varat arī iesniegt savus pieprasījumus pēc saviem pierādījumiem. Tiesas sēdes beigās prokuroram ir pamats novērtēt faktisko un juridisko situāciju. Apsūdzētās personas notiesāšana regulāri tiek piemērota, pamatojoties uz sodu vai attaisnošanu.

Ar prokurora, tiesas un atbildētāja piekrišanu šajā tiesas procesā var arī izbeigt tiesvedību, piemēram, ja pēc izmēģinājuma veikšanas apsūdzētā vaina tiek uzskatīta par zemu.

Ja prokurors ir pārliecināts, ka tiesas lēmums ir jāpārbauda faktiskajā vai juridiskajā ziņā, prokurors var iesniegt apelāciju, tostarp par labu atbildētājam.

Organizācija

Prokuratūras atrašanās vieta ir reģionālā tiesa, Augstākā reģionālā tiesa un Federālā tiesa, un tā ir hierarhiski organizēta. Tā
kā Vācija ir federāla valsts, ir nepieciešams nošķirt federācijas un zemju pilnvaras.

Valsts prokuroru biroji federālajās zemēs

Izņemot nodarījumus, par kuriem federālā advokāts ir atbildīgs Federālā tiesa, federālo zemju prokuratūras ir atbildīgas par kriminālvajāšanu. Federālās tiesas ģenerālprokurors federālajā un provinču prokuroru līmenī federālo zemju līmenī ir dažādas un atsevišķas iestādes. Nav hierarhiskas saiknes starp federālo līmeni un zemju līmeni. Tomēr Vispārējā tiesā prokurors ārkārtas apstākļos var nodot tiesvedību no savas kompetences uz provinces prokuratūras birojiem vai izstrādāt procedūras pēdējā minētajā jomā.

Visām 16 federālajām zemēm ir pašiem savi prokuratūra, un tās ir organizētas šādi:

Katrai reģionālajai tiesai (Landgericht) ir piesaistīta viena prokuratūra, kas ir atbildīga arī par attiecīgās reģionālās tiesas teritoriālajā jurisdikcijā esošajām apgabaltiesām (Amtsgerichte).

Prokuratūras ir padotas attiecīgās Augstākās reģionālās tiesas (Oberlandesgericht) ģenerālprokuratūrai, kura savukārt ir padota attiecīgās zemes tieslietu ministrijai.

Ģenerālprokuratūra ir atbildīga par revīzijas procedūrām apgabaltiesās. Ja šāds process ir piekritīgs Federālajai tiesai, prokurora funkcijas veic federālais ģenerālprokurors.

Sīkāka informācija par Ģenerālprokuratūru ir pieejama Saite atveras jaunā logā tiesu iestādēs un prokuratūrā Federālās tieslietu un patērētāju aizsardzības ministrijas tīmekļa vietnē. Daudzām prokuratūrām ir sava tīmekļa vietne, kurai var piekļūt, izmantojot zemju tieslietu portālus.

Federālā tieslietu federālā prokuratūra (Bundeantwaltschaft) Vācijas Federatīvajā Republikā tiesu
iestādes būtībā ir federālo zemju jautājums (Pamatlikuma 92., 96. un 30. pants). “Ģenerālprokurors Federālajā tiesā” ir vienīgā federālā prokuratūra. To sauc arī par “Bundesanwaltschaft” (Federālā prokurora biroju). Papildus Generalbundesanwalt viņam ir citi federālie juristi, augstākā līmeņa prokurori un prokurori, kā arī citi darba ņēmēji. Federālā advokāte ir Federālās tiesas federālās prokuratūras pārziņā.

Vispārējā prokurora amatā Federālā tiesa veic prokurora funkcijas attiecībā uz visiem smagiem noziedzīgiem nodarījumiem, kas skar iekšējo drošību (jo īpaši terora aktus) vai ārējo drošību (nodevība vai spiegošana). Attiecībā uz citiem valsts aizsardzības nodarījumiem Vispārējā tiesa Federālajā tiesā tiesvedību pārņem saskaņā ar konkrētiem nosacījumiem, kas paredzēti Likumā par tiesu sistēmu (Likums par tiesu sistēmu) 120 (2) nodaļā (turpmāk “pārņemšanas tiesības”). Federālā tiesas vispārējā advokāta kompetence ietver arī saukšanu pie atbildības par noziedzīgiem nodarījumiem saskaņā ar Starptautisko kriminālkodeksu un dalību pārskatīšanas un pārsūdzības procedūrās Eiropas Kopienu Tiesas spriedumu priekšā.

Ģenerālprokuroru ieceļ federālais prezidents pēc federālā ministra vai Federālās tieslietu un patērētāju aizsardzības ministra priekšlikuma. Šis priekšlikums ir jāapstiprina Bundesrat. Ģenerālprokurors darbojas federālās tieslietu un patērētāju aizsardzības ministra pakļautībā. Tomēr federālais ministrs vai federālais ministrs neīsteno nekādu federālo zemju prokuroru uzraudzību vai pilnvaras.

Tiesneši

Organizācija

Tiesneša amats gan federālajās, gan zemju tiesās ir noteikts Vācijas tiesnešu likumā ( Deutsches Richtergesetz — DriG). Papildu noteikumi ir paredzēti atsevišķo zemju tiesnešu likumos.

Federālo zemju tieslietu ministrijas veic uzraudzību pār tiesnešiem zemju tiesās. Federālajās tiesās strādājošo tiesnešu uzraudzību, izņemot konstitucionālo tiesu, veic attiecīgais federālais ministrs.

Loma un pienākumi

Profesionāli tiesneši un tiesnešu piesēdētāji

Profesionāli tiesneši strādā vai nu federālā, vai zemju līmenī. Zemes dienesta tiesneši savus pienākumus veic vietējā tiesā, rajona tiesā vai augstākajā reģionālajā tiesā, piemēram. Lielākā daļa tiesnešu strādā zemes līmenī.

Federālajā līmenī tiesneši strādā Federālajā konstitucionālajā tiesā (Bundesverfassungsgericht), Federālajā tiesā (Bundesgerichtshof), Federālajā darba tiesā (Bundesarbeitsgericht), Federālajā finanšu tiesā (Bundesfinanzhof) un Federālajā Sociālo lietu tiesā (Bundessozialgericht), Federālajā administratīvajā tiesā (Bundesverwaltungsgericht) un Federālajā patentu tiesā (Bundespatentgericht).

Kriminālprocesā papildus profesionālajiem tiesnešiem ir arī piesēdētāji (Schöffen). Tas ir sabiedrisks amats, kuru pildīt aicina pilsoņus. Teorētiski to var izdarīt bez attiecīgās personas piekrišanas. Pilsoni, kas ir iecelts par margsienu, īpašos apstākļos var atbrīvot no šā pienākuma. Piesēdētāji darbojas apgabaltiesās un reģionālo tiesu krimināllietu un jauniešu lietu palātās.

Principā viņiem ir tādas pašas balsstiesības kā profesionāliem tiesnešiem. Tas nozīmē, ka tās kopīgi lems par apsūdzētā vainu un sankciju līmeni.

Saskaņā ar Tiesu likuma (Gerichtsverfassungsgesetz — GVG) 36. paragrāfu piesēdētājus ievēl reizi piecos gados. Atvēršanas muitas iestādi var nodrošināt tikai ar Vācijas (GVG 31. pants) starpniecību. Sākuma birojs (GVG 33. pants) nav jāieceļ: “Kas:

  • 25 gadi vai vecums, kas ir septiņi gadi vai ir izpildīti pilnvaru termiņa sākumā;
  • nedzīvo attiecīgajā pašvaldībā,
  • nav piemērota amata pienākumu veikšanai ar veselību saistītu iemeslu dēļ,
  • Nav piemērota amata pienākumu veikšanai nepietiekamu vācu valodas zināšanu dēļ,
  • īpašuma cenu krituma gadījumā

Nespējīga atvērt apavu virvi,

  • jebkura persona, kurai tiesneša tiesību dēļ nav iespēju turēt valsts amatu vai ir bijusi notiesāta par to, ka paredzētais sods ir brīvības atņemšana uz laiku, kas pārsniedz sešus mēnešus; vai
  • Vai pret kuru lieta tiek izskatīta pārkāpuma dēļ, kā rezultātā var tikt zaudēta iespēja ieņemt publisku amatu (GVG 32. pants).

Piesēdētājiem pienākas atlīdzība, kuras apjoms ir noteikts Tiesu sistēmas algu un atlīdzības likumā (Justizvergütungs- und — entschädigungsgesetz) (GVG 55. paragrāfs). Federālās zemes nodrošina informācijas bukletus, kas informē tiesnešus par viņu pienākumiem. Šīs brošūras arī tiek publicētas internetā. Federālās zemes piedāvā piesēdētāju apmācības kursus.

Tiesu amatpersonas (Rechtspfleger)

Tiesu amatpersonas ir tiesu sistēmai piederīgas amatpersonas. Tās uzskata — kā “trešās vardarbības otrais pīlārs” — galvenokārt “brīvprātīgā tiesiskuma” jomā (tostarp mantošanas lietās, aprūpes lietās, bērnu un adopcijas lietās, zemes reģistrā, komercreģistros, kooperatīva un personālsabiedrības reģistros, apvienošanās lietās, īpašumtiesību reģistrā, kuģu reģistrā, kuģu reģistrā utt.), bet ir arī atbildīgi par plašu citu tiesisku darbību klāstu, piemēram, attiecībā uz tiesas rīkojumu par maksājumu procedūru, juridisko palīdzību, piespiedu piedziņu, piespiedu piedziņu, maksātnespējas procedūru, maksātnespējas procedūru izpildi, soda izpildi, tiesvedību Federālajā patentu tiesā un starptautiskiem juridiskiem darījumiem.

Pašlaik apgabaltiesās (Amtsgerichte) tiesu amatpersonu skaits jau pārsniedz tiesnešu skaitu. Tiesu amatpersonu darbību nosaka Tiesu amatpersonu likums (Rechtspflegergesetz — RPflG). Tiesu amatpersonas, veicot savas funkcijas un pieņemot lēmumus, ir neatkarīgas un pakļautas tikai likumam un tiesību aktiem. Pret viņu lēmumiem var vērsties, izmantojot vispārējos procesuālajos tiesību aktos paredzētos tiesiskās aizsardzības līdzekļus.

Datubāzes

Sabiedrībai ir pieejamas šādas tiesu varai piederīgajām profesijām veltītas datubāzes:

Informāciju var atrast arī Deutscher Richterbund Saite atveras jaunā logā(Deutscher Richterbund) vai VācijasSaite atveras jaunā logātiesu amatpersonu (Deutscher Rechtspfleger) tīmekļa vietnēs.

Jurists

Vācijā ir apmēram 166.000 advokātu. Advokātiem ir nepieciešama tāda pati izglītība kā tiesnešiem, un viņiem ir tiesības sniegt konsultācijas saviem klientiem un pārstāvēt viņus visos juridiskajos jautājumos. Tām ir tiesības rīkoties tiesās, kā arī ārpus tiesas; saskaņā ar Vācijas tiesību aktiem nav īpašu advokātu. Principā tiesu varas pārstāvība pastāv visās Vācijas tiesās bez izņēmuma. Vienīgais izņēmums ir pārstāvība civillietās Federālajā tiesā — lai varētu to veikt, ir nepieciešams izpildīt īpašas prasības. Vēl viens izņēmums ir sindikāta tiesību advokātiem (kurus nodarbina nejurists, kurš konsultē darba devēju un pārstāv darba devēju tā juridiskajos jautājumos). Dažās tiesās tām nav atļauts pārstāvēt savu darba devēju.

Advokātu darbībai piemērojamie noteikumi ir paredzēti Federālajos advokātu noteikumos (Bundesrechtsanwaltsordnung — BRAO). Turklāt advokāti pašpārvaldes ceļā pieņem papildu noteikumus, kas reglamentē profesiju, proti, Advokātu profesionālās darbības kārtību (Berufsordnung für Rechtsanwälte — BORA) un Specializēto advokātu darbības kārtību (Fachanwaltsordnung — FAO). Advokātu atalgojumu nosaka Advokātu likums (Rechtsanwaltsvergütungsgesetz, RVG).

Advokāti ir organizēti 27 reģionālo advokātu asociāciju un advokātu kolēģijas darbā federālajā tiesā. Kolēģijas ir atbildīgas par uzņemšanu advokatūrā. Tās uzrauga arī to, kā advokāti pilda profesionālos pienākumus.

Datubāzes

Pilna informācija par juridisko profesiju ir pieejama tīmekļa vietnē par Bundesrechtsanwaltskammer ( Saite atveras jaunā logāBRAK). Turklāt Saite atveras jaunā logāDeutscher Anwaltverein (DAV), kas ir lielākā Vācijas advokāte, kurā ir juristi, piedāvā plašu informāciju par advokāta profesiju, tostarp angļu un franču valodā.

Advokāta palīdzība ir pieejama Saite atveras jaunā logāFederālajā juristu reģistrā, kurā ir uzskaitīti visi juristi (pieejami vācu un angļu valodā), kā arī Saite atveras jaunā logāVācijas Advokātu asociācija.

Patentu aģents

Vācijā darbojas apmēram 3.500 patentu advokāti. Viņi ir pabeiguši studijas dabaszinātņu vai tehniskā jomā un ir ieguvuši juridisku papildizglītību. To kompetence attiecas arī uz konsultāciju un pārstāvības nodrošināšanu rūpnieciskā īpašuma tiesību jomā (jo īpaši: Patenti, funkcionālie modeļi, preču zīmes, dizains), jo īpaši to reģistrācija un uzraudzība. Viņiem ir tiesības pārstāvēt klientus Vācijas Patentu un preču zīmju iestādē (Deutsches Patent- und Markenamt), Federālajā patentu tiesā (Bundespatentgericht) un īpašos gadījumos arī Federālajā tiesā. Reģionālajās un Augstākajās reģionālajās tiesās patentu advokāti var paust sava klienta pozīciju, taču nevar iesniegt pieteikumus.

Uz patentu advokātu darbībām attiecas patentu advokātu kodeksa noteikumi. Patentu advokāti ir organizēti patentu advokātu palātā.

Datubāzes

Informāciju par patentu biroju var atrast patentpilnvaroto Saite atveras jaunā logāpalātas tīmekļa vietnē. Tajā Saite atveras jaunā logā arī ir pieejams Federālā oficiālā patentu advokātu reģistrs.

Notārs

Vācijā pašlaik ir gandrīz 7.000 notāru, kuriem principā ir tāda pati apmācība kā tiesnesim. Notāri sniedz neatkarīgas un objektīvas konsultācijas un palīdzību, slēdzot svarīgus tiesiskus darījumus un preventīvās tiesībaizsardzības jomā. Svarīgākais uzdevums ir tiesisku darbību apliecināšana.

Vācijas federālās struktūras dēļ pastāv dažādu veidu notāri. Lielākajā daļā federālo zemju notāri savus pienākumus veic kā savu pamatdarbu (Nurnotariat). Dažās federālajās zemēs notāra profesija tiek praktizēta papildus advokāta profesijai (advokāta notāra profesija). Visos gadījumos notārus ieceļ attiecīgās zemes tieslietu pārvalde un tie darbojas šīs pārvaldes uzraudzībā.

Notāru profesionālo darbību regulē Federālā notāru darbības kārtība (Bundesnotarordnung — BnotO). Notāru amata atlīdzība ir noteikta Atlīdzības kārtībā (Kostenordnung — KostO).

Notāri ir attiecīgās reģionālās notāru kolēģijas biedri.

Datubāzes

Visaptveroša informācija par dažādiem notāru jautājumiem ir pieejama Federālā Saite atveras jaunā logānotāru palātas tīmekļa vietnē. Saite atveras jaunā logāNotāru reģistrs šajā dalībvalstī ir arī notāra atbalsts. Informācija ir pieejama vācu, angļu, franču un spāņu valodā.

Citas juridiskās profesijas

Juridiskās profesijas saskaņā ar Juridisko pakalpojumu likumu (Rechtsdienstleistungsgesetz)

Juridisko pakalpojumu likumā (Rechtsdienstleistungsgesetz — RDG) ir sniegta iespēja inkaso pakalpojumu sniedzējiem, pensiju konsultantiem un juridisko pakalpojumu sniedzējiem, kuriem ar īpašas zināšanas par kādas citas valsts tiesību sistēmu, sniegt juridiskos pakalpojumus ārpustiesas jautājumos. Dažos gadījumos parādu piedziņas pakalpojumu sniedzējiem un pensiju konsultantiem ir tiesības pārstāvēt savus klientus tiesā. Darbība tiek reģistrēta pēc tiesas pieprasījuma. Informācija par reģistrēšanu tiek Saite atveras jaunā logā publicēta Juridisko pakalpojumu reģistrā.

Šādiem juridisko pakalpojumu sniedzējiem nav pienākuma būt par kolēģijas vai citas profesionālas organizācijas biedru. Pakalpojumu sniedzēji un pensiju konsultanti ir daļēji organizēti profesionālās apvienībās; lielākās apvienības ir Vācijas Valsts parādu piedziņas aģentūru federālā asociācija (Bundesverband Deutscher abunghozentren), Vācijas Juridisko aģentu asociācija/Juridiskie dienesti un Bundesverband der Rentenberater (Federālā pensiju konsultantu asociācija).

Datubāzes

Juridisko pakalpojumu reģistru, kurā iekļauts juridisko pakalpojumu sniedzēju saraksts un par reģistrāciju atbildīgās tiesas, var aplūkot Vācijas Tieslietu portālā. Saite atveras jaunā logāVācijas parādu piedziņas aģentūru federālās apvienības, Saite atveras jaunā logāVācijas Juridisko personu asociācijas/juridisko pakalpojumu sniedzēju un Saite atveras jaunā logāPensiju konsultantu asociācijas tīmekļa vietnēs ir sniegta sīkāka informācija.

Organizācijas, kas sniedz bezmaksas juridiskus pakalpojumus

Vācijā juridiskas konsultācijas bez maksas sniedz liels skaits labdarības organizāciju (ievērojot Juridisko pakalpojumu likuma 6. un 8. paragrāfu). Daži no tiem ir šādi:

Saites

Saite atveras jaunā logāFederālās valdības un federālo zemju Tieslietu portāls

Saite atveras jaunā logāInformācija par tiesām un prokuratūrām, Federālā Tieslietu ministrija un patērētāju tiesību aizsardzība

Saite atveras jaunā logāFederālā Tieslietu un patērētāju aizsardzības ministrija

Saite atveras jaunā logāHamburgas Tieslietu ministrija

Saite atveras jaunā logāBerlīnes Tieslietu ministrija

Saite atveras jaunā logāBavārijas Tieslietu ministrija

Saite atveras jaunā logāVācijas Tiesnešu asociācija

Saite atveras jaunā logāVācijas Federālā advokātu kamera

Saite atveras jaunā logāValsts oficiālais Juristu reģistrs

Saite atveras jaunā logāDeutscher Anwalt Verein

Saite atveras jaunā logāAtsauce uz Vācijas tiesību aktu

Saite atveras jaunā logāPatentu juristu kamera

Saite atveras jaunā logāNotāru saraksts

Saite atveras jaunā logāFederālā notāru palāta

Saite atveras jaunā logāJuridisko dienestu reģistrs

Saite atveras jaunā logāArbeiterwohlfahrt Bundesverband e.V.

Saite atveras jaunā logāLabdarības organizācijas

Saite atveras jaunā logāLabklājības organizācijas

Saite atveras jaunā logāEbreju labklājības centrs Vācijā

Saite atveras jaunā logāDeutsches Rotes Kreuz

Saite atveras jaunā logāPartitätischer Wohlfahrtsverband


Šis ir satura mašīntulkojums. Šīs lapas īpašnieks neuzņemas pilnīgi nekādu atbildību par šī mašīntulkojuma kvalitāti.

Lapa atjaunināta: 02/10/2019