Aizvērt

IR PIEEJAMA PORTĀLA BETA VERSIJA!

Apmeklējiet Eiropas e-tiesiskuma portāla BETA versiju un sniedziet atsauksmes par savu pieredzi!

 
 

menu starting dummy link

Page navigation

menu ending dummy link

Juridiskās profesijas - Somija

Mūsu tulkotāji pašlaik gatavo versiju valodā, kuru esat izvēlējies.
Jau ir pieejami tulkojumi šādās valodās: somu.

Šajā lappusē ir sniegts pārskats par juridiskajām profesijām Somijā.


Juridiskās profesijas

Juridiskās profesijas - ievads

Juridiskās profesijas Somijā ir tiesu tiesneši, prokurori, valsts juridiskās palīdzības juriskonsulti, advokāti, valsts notāri un amatpersonas, kas nodrošina tiesu spriedumu izpildi (tiesu izpildītāji).

Prokurori

Organizācija

Saskaņā ar Somijas konstitūciju ģenerālprokurors ir augstākais prokurors un vada prokuratūras dienestu.

Prokuratūras dienestam ir divlīmeņu struktūra. To veido ģenerālprokurora kanceleja – prokuratūras dienesta galvenā iestāde, un 15 vietēja līmeņa prokuratūras kancelejas ar 50 dienesta birojiem. Somijas prokuratūras dienestā ir 581 darbinieks, to skaitā 281 prokurors.

Apgabalu virsprokurori vada vietējās prokuroru kancelejas. Ir arī vadītāju vietnieki un apgabala prokurori. Dažās prokuratūras nodaļās ir jaunākie prokurori, kuri iziet praksi prokurora pienākumu apgūšanai.

Visi iepriekš minētie prokurori darbojas vispārējo tiesību jomā un, ar retiem izņēmumiem, ir tiesīgi celt apsūdzību visos noziedzīgajos nodarījumos, kas izdarīti viņu jurisdikcijā. Īpaši prokurori, piemēram, parlamenta tiesībsargs un tieslietu kanclers, ir tiesīgs celt apsūdzību tikai īpašās, skaidri noteiktās lietās.

Loma un pienākumi

Saskaņā ar tiesību aktiem prokurora pienākums ir noteikt kriminālatbildību krimināllietā tādā veidā, kas nodrošina pušu tiesisko drošību un sabiedrības interešu aizsardzību. Prokuroram savi pienākumi jāpilda objektīvi, operatīvi un ekonomiski.

Prokuratūras dienestam visās darbības jomās jāievēro kopīgi noteiktas taisnīguma, kompetences un labklājības vērtības.

Valsts prokurora amata nosaukums norāda, ka prokurora darbs ietver funkciju kalpot sabiedrībai; pretēji citām pusēm krimināllietās, prokurors nedarbojas savās interesēs, bet gan sabiedrības vārdā, aizsargājot tās intereses. Prokurors ir valsts amatpersona, kuras pienākums ir uzraudzīt, lai krimināli sodāmai darbībai tiktu piemērots pareizs likumā noteiktais sods. Prokurori veido Somijas tiesu administrācijas neatkarīgu daļu.

Ar lielāko daļu no krimināllietām (aptuveni 80 000 lietām gadā) strādā vietējās prokuratūras nodaļas. Ģenerālprokurora kanceleja galvenokārt nodarbojas ar krimināllietām, kurām ir lielāka nozīme sabiedrībai kopumā, un to skaits ir daži desmiti gadā.

Noziegumu izmeklēšana – pirmstiesas izmeklēšana – ir policijas pienākums. Kad izmeklēšana ir pabeigta, savāktos materiālus nosūta prokuroram, kurš novērtē apsūdzību lietā. Tas nozīmē, ka attiecībā uz katru aizdomās turamo personu un katru iespējamo noziedzīgo darbību prokurors novērtē, vai ir izdarīts noziedzīgs nodarījums un vai ir pietiekami pierādījumi apsūdzības celšanai.

Apsūdzība var tikt celta, ja ir ticami pierādījumi pret aizdomās turamo. Ja pietiekamu pierādījumu nav vai ir cits iemesls, kādēļ nevar celt apsūdzību (piemēram, noilgums), prokurors pieņems lēmumu apsūdzību necelt.

Juridiskās datubāzes

Jūs varat atrast papildu informāciju šajās tīmekļa vietnēs: Saite atveras jaunā logāĢenerālprokurora kanceleja un Somijas Saite atveras jaunā logāTieslietu ministrija.

Tiesneši

Organizācija

Somijā lielāko daļu tiesu spriedumu taisa profesionāli tiesneši. Apgabaltiesās ir arī tiesu piesēdētāji. Tiesneši ir neatkarīgas tiesu varas locekļi un ieņem amatus Augstākajā tiesā, apelācijas tiesās un apgabaltiesās, Augstākajā administratīvajā tiesā un administratīvajās tiesās, kā arī Apdrošināšanas tiesā, Darba tiesā un Tirgus tiesā. Tiesneši ir valsts amatpersonas, un tos nevar no amata atcelt. Tiesnesi var atcelt no amata tikai ar tiesas spriedumu. Papildu tam tiesnesi nevar pārcelt citā amatā bez viņa vai viņas piekrišanas.

Valsts civildienesta ierēdņu likuma (State Civil Servants Act) 12. nodaļā tiesnešiem kā civildienesta ierēdņiem ir noteiktas atsevišķas tiesību normas. Saskaņā ar šo likumu tiesnešiem nepiemēro noteikumus, kas regulē citu civildienesta ierēdņu atvaļinājumu, brīdinājumus (rājienus), darba līguma pārtraukšanu un pagaidu atlaišanu. Saskaņā ar Valsts civildienesta ierēdņu likumu tiesnesim ir jāatkāpjas no amata, ja viņš ir sasniedzis likumā noteikto pensijas vecumu (tiesnešiem tas ir 68 gadi) vai pilnībā ir zaudējis darba spējas.

Loma un pienākumi

Tiesneši

Personai, kura vēlas kvalificēties kā tiesnesis, jābūt ar augstāko akadēmisko grādu tiesību zinātnēs un pabeigtu viena gada praksi pirmās instances tiesā. Parastais ceļš uz tiesneša profesiju ir apelācijas tiesas referendārija (vecākā sekretāra) darbs un pēc tam iecelšana par tiesnesi apgabaltiesā vai apelācijas tiesā. Turpmāk kandidātiem tiks nodrošināta apmācība. Apelācijas tiesa izsludina vakances, un Tiesnešu iecelšanas padome novērtē pretendentu piemērotību. Tiesnešus ieceļ republikas prezidents.

Tiesu piesēdētāji

Apgabaltiesās ir arī „tiesu piesēdētāji”, kas noteiktās lietās piedalās lēmumu pieņemšanā. Tiesu piesēdētājus galvenokārt izmanto krimināllietās, bet tie var piedalīties arī civillietās un strīdos par nomas tiesībām. Apgabaltiesā lietu izskata viens tiesnesis, kas darbojas kā priekšsēdētājs, un trīs tiesu piesēdētāji. Tiesu piesēdētāji ir ar neatkarīgām pilnvarām. Ja nepieciešams, lēmumu pieņem balsojot. Spriedumu nosaka vairākuma viedoklis. Ja krimināllietā ir vienāds balsu skaits, noteicošais ir atbildētājam vislabvēlīgākais viedoklis; civillietā izšķirošā balss ir priekšsēdētājam.

Pašvaldību padomes tiesu piesēdētājus ieceļ uz četru gadu termiņu. Katrā pašvaldībā jābūt vismaz diviem tiesu piesēdētājiem; lielās pašvaldībās to ir daudz vairāk. Tiesu piesēdētājiem pēc iespējas precīzāk jāpārstāv vecuma grupa, dzimums, valoda un profesiju struktūra pašvaldībā.

Tiesu piesēdētājam jābūt Somijas pilsonim. Par tiesu piesēdētājiem nevar iecelt personas, kas jaunākas par 25 vai vecākas par 63 gadiem. Personas, kas ieņem tiesu varas amatus vai amatus soda izciešanas iestādēs, kā arī prokurori, advokāti vai policisti, nevar būt tiesu piesēdētāji. Tiesu piesēdētāji pirms stāšanās amatā nodod tiesneša zvērestu vai svinīgu solījumu (ar zvēresta spēku).

Mērķis ir, lai katrs tiesu piesēdētājs piedalītos lietas izskatīšanā aptuveni reizi mēnesi vai 12 reizes gadā. Apgabaltiesa maksā tiesu piesēdētājiem atalgojumu par piedalīšanos lietas izskatīšanā un atlīdzina tiem ienākumu zaudējumus.

Valsts juridiskās palīdzības juriskonsulti

Organizācija

Valsts juridiskās palīdzības juriskonsulti ir juristi vai advokāti, ko nodarbina Valsts juridiskās palīdzības biroji. Valsts juridiskās palīdzības juriskonsulti ir valsts amatpersonas, ko ieceļ Tieslietu ministrija. Valsts juridiskās palīdzības birojus pārvalda Tieslietu ministrija.

Atbilstības prasības valsts juridiskās palīdzības juriskonsulta amatam ir maģistra grāds tiesību zinātnēs (oikeustieteen kandidaatti) un atbilstoša advokatūras vai iztiesāšanas pieredze. Daudziem valsts juridiskās palīdzības juriskonsultiem ir arī goda nosaukums varatuomari (tiesību zinātņu maģistrs, kas izgājis tiesu praksi).

Valsts juridiskās palīdzības juriskonsultus pieņem darbā, lai tie piedalītos tiesās; viņiem savā darbībā ir jāievēro advokātu profesionālās ētikas noteikumi. Šajā sakarā uz viņiem attiecas Somijas Advokātu kolēģijas tiesības piemērot disciplinārsodu. Vairāk nekā puse no valsts juridiskās palīdzības juriskonsultiem Somijā ir Advokātu kolēģijas biedri. Pildot savus uzdevumus, valsts juridiskās palīdzības juriskonsulti ir neatkarīgi.

Juridiskās profesijas organizācija: juristi

Tiesu advokāti/ advokāti

Tikai Advokātu kolēģijas biedriem ir tiesības izmantot profesionālos nosaukumus ‘asianajaja’ vai ‘advokat’. Ikvienam, kas piesakās Advokātu kolēģijā, cita starpā jābūt:

  • tiesību zinātņu maģistra grādam (LL.M), kas dod tiesības ieņemt tiesu varas amatu,
  • pazīstamam kā godprātīgai personai,
  • ar vairāku gadu pieredzi juridiskā profesijā un citās juridiskās darbībās,
  • nokārtojušam īpašu eksāmenu par juridiskās profesijas un profesionālās ētikas pamatiem,
  • neatkarīgam un autonomam no valdības un visu citu aprindu ietekmes, izņemot savu klientu,
  • ar dažādām citām kvalifikācijām.

Advokāta pienākumi un viņa vai viņas prakses uzraudzība

Advokāta atbildība neatšķiras no citu pilsoņu kriminālatbildības vai atbildības par zaudējumu atlīdzināšanu. Tomēr katram advokātam ir jāiegādājas civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas polise, lai kompensētu jebkādus zaudējumus, kas nav radīti tīši vai rupjas nolaidības rezultātā. Advokātu kolēģija ir izveidojusi kompensāciju fondu, lai segtu zaudējumus, kas radušies advokāta noziedzīgas darbības rezultātā.

Advokātam ir arī profesionāla atbildība. Advokātu kolēģijas padomei jānodrošina, ka advokāti pilda savus pienākumus atbilstoši profesionālajai ētikai. Ja profesionālā ētika netiek ievērota, Advokātu kolēģija ierosina disciplinārlietu. Šāda procedūra visbiežāk sākas ar rakstisku sūdzību. Tieslietu kanclers tiek informēts par Advokātu kolēģijas pieņemtajiem lēmumiem, un viņš vai viņa var iesniegt apelācijas par šiem lēmumiem Helsinku Apelācijas tiesā.

Somijas Advokātu kolēģija ir publisko tiesību juridiskais subjekts, ko regulē 1958. gada Likums par advokātiem (Act on Advocates). Pirms šis organizācijas bija reģistrēta apvienība ar tādu pašu nosaukumu. Abu organizāciju biedri ir un vienmēr ir bijuši advokāti.

Advokātu kolēģijā ir aptuveni 1850 biedru, kas tiek saukti par “advokātiem” (somu valodā: asianajaja; zviedru valodā: advokat). Advokātu birojos strādā aptuveni 600 kolēģijas biedru, no kuriem aptuveni 120 ir juriskonsulti. Juridiskās palīdzības birojos arī strādā vairāk nekā 100 juriskonsulti, kas nav Advokātu kolēģijas biedri.

Advokāts, kurš ir izslēgts no Advokātu kolēģijas pēc disciplināru līdzekļu piemērošanas, tomēr var darboties savā profesijā ar citu profesionālo nosaukumu; tomēr šādā gadījumā advokāts praktizē bez advokāta pienākumiem un ārpus Advokātu kolēģijas uzraudzības.

Par advokātu var atzīt Somijas vai citas Eiropas Ekonomikas zonas valsts pilsoni, kas sasniedzis 25 gadu vecumu, ja zināms, ka šī persona ir godprātīga un piemērota advokāta profesijai citu īpašību un dzīvesveida ziņā. Personai ir jāatbilst akadēmiskās izglītības prasībām, kas Somijā noteiktas tiesu varas amatiem, jābūt apguvušai prasmes, kas nepieciešamas, lai praktizētu kā advokāts, kā arī ar advokatūras darba pieredzi. Persona nedrīkst būt bankrotējusi un tai jābūt pilnībā tiesībspējīgai.

Saskaņā ar Somijā spēkā esošajām starptautiskajām saistībām par advokātu var atzīt personu, kas nav ieguvusi akadēmisko izglītību un Somijā noteikto darba pieredzi, bet kurai ir advokāta profesionālā kvalifikācija kādā no Eiropas Ekonomikas zonas valstīm. Tādos gadījumos pretendentam Somijas Advokātu kolēģijas eksāmenā jāpierāda, ka viņam vai viņai ir pietiekamas zināšanas par Somijas tiesību aktiem un Somijas tiesu praksi.

Personu, kurai ir profesionāla advokāta kvalifikācija kādā Eiropas Savienības dalībvalstī, var atzīt par advokātu arī bez eksāmena. Par advokātu bez eksāmena kārtošanas personu var atzīt tad, ja pretendents Somijas Advokātu kolēģijas pārvaldītā reģistrā vismaz trīs gadus ir bijis reģistrēts ar savā mītnes dalībvalstī iegūto profesionālo nosaukumu, būdams kvalificēts advokatūras praksei citā dalībvalstī (ES reģistrs). Turklāt personai jāpierāda, ka tā vismaz šajā laika posmā Somijā regulāri darbojusies advokāta profesijā.

Juridiskās datubāzes

Jūs varat atrast vairāk informācijas tīmekļa vietnē Saite atveras jaunā logāSomijas Advokātu kolēģija

Juriskonsulti

Somijā praktiski jebkurš var sniegt konsultācijas un palīdzību juridiskos jautājumos pat profesionāli. Tomēr tikai nedaudziem šādiem konsultantiem nav tiesību zinātņu maģistra grāda.

Praktizējošie juristi, kas nav Advokātu kolēģijas biedri, var neatbilst advokāta kvalifikācijas prasībām vai var nevēlēties uzņemties profesijas pienākumus. Prasībām neatbilst, piemēram, juristi, kas tikko beiguši universitāti, juristi, kas nesen sākuši praktizēt vai ir pārcelti no citām tiesību jomām, kā arī juristi, kas strādā nepilnu darba laiku.

Valsts notāri

Somijā valsts notāru uzdevumus reglamentē tiesību akti. Valsts notāri strādā pašvaldību reģistros un tiem pakļautos rajonu reģistros. Atbilstības prasības notāra amatam ir maģistra grāds tiesību zinātnēs (oikeustieteen kandidaatti).

Lai gan ir daudzas līdzības, valsts notāru pienākumi Somijā ievērojami atšķiras no notāru pienākumiem citās Eiropas valstīs un Amerikas Savienotajās Valstīs. Somijā valsts notārs vienmēr ir valsts amatpersona. Tomēr valsts notāri nav pilna darba laika notāri; lielākā daļa amatpersonu, kas pilda valsts notāra pienākumus, ir rajona reģistratori pašvaldību reģistros. Tā kā civiltiesiskās attiecībās līgumu noslēgšanas veids nav stingri noteikts, Somijā valsts notāra apstiprinājums nav priekšnoteikums līgumu spēkā esamībai. Vienīgais civiltiesiskā līguma veids, kas Somijā notariāli jāapliecina, ir nekustamā īpašuma īpašumtiesību nodošanas līgums.

Valsts notāri apliecina arī parakstus un apliecību kopijas, kā arī dzīves aprakstus (curriculum vitae). Valsts notāri var apliecināt arī tā dēvētos “Apostille” apstiprinājumus, ka konkrētā dokumenta parakstītājs ieņem dokumentā norādīto amatu un viņam vai viņai ir pilnvaras attiecīgo dokumentu izdot.

Citas juridiskās profesijas

Tiesu izpildītāji

Organizācija

Spriedumu izpildes uzdevumus veic vietējie tiesu izpildītāji, tas ir, rajonu tiesu izpildītāji, lauku policijas priekšnieki un Ālandu provinces tiesu izpildītājs. Šīm amatpersonām palīdz tiesu izpildītāju vietnieki, kas praktiski atbild par lielāko daļu atsevišķo spriedumu izpildes uzdevumu. Spriedumu izpildes iestādēs ir arī administratīvais personāls. Tiesu izpildītāji ir valsts amatpersonas.

Tieslietu ministrija ir atbildīga par tiesu izpildītāju dienesta vispārējo vadību, kontroli un uzraudzību. Arī tiesu administrācijas vadītāji valsts rajonu iestādēs veic ar spriedumu izpildi saistītas kontroles un uzraudzības funkcijas, piemēram, izskata sūdzības par tiesu izpildītāju darbību. Tomēr ne Tieslietu ministrija, ne tiesu administrācijas vadītājiem nav tiesību atcelt vai grozīt kādu atsevišķu sprieduma izpildes vai citu pasākumu.

Somijā spriedumu izpilde visbiežāk ir saistīta ar tiesas spriedumā noteikto parādu iekasēšanu un tādējādi cieši saistīta ar tiesvedību. Tiesas sēdēs izskata kreditora prasību pamatotību, un ar spriedumu nosaka parādnieka pienākumu samaksāt parādu. Ja spriedums netiek pildīts labprātīgi, to izpilda piespiedu kārtā. Dažus parādus, piemēram, nodokļus un noteiktas apdrošināšanas prēmijas, var piedzīt pat bez sprieduma.

Tiesu izpildītāji aizstāv gan kreditoru, gan parādnieku intereses. Tie cenšas panākt parādu labprātīgu samaksu pēc tam, kad ir nosūtīta vēstule par piedziņu. Ja maksājums netiek saņemts, tiek ieturētas algas, pensijas, ienākumi no uzņēmējdarbības vai apķīlāts (konfiscēts) parādnieka īpašums. Apķīlātos īpašumus var pārdot tiesu izpildītāju izsolēs.


Šīs lapas dažādās valodu versijas uztur attiecīgās dalībvalstis. Tulkojumu veic Eiropas Komisijas dienestā. Varbūtējās izmaiņas, ko oriģinālā ieviesušas kompetentās valsts iestādes, iespējams, nav atspoguļotas tulkojumos. Eiropas Komisija neuzņemas nekādas saistības un atbildību par datiem, ko satur šis dokuments, vai informāciju un datiem, uz kuriem šajā dokumentā ir atsauces. Lūdzam skatīt juridisko paziņojumu, lai iepazītos ar autortiesību noteikumiem, ko piemēro dalībvalstī, kas ir atbildīga par šo lapu.

Lapa atjaunināta: 30/06/2019