Aizvērt

IR PIEEJAMA PORTĀLA BETA VERSIJA!

Apmeklējiet Eiropas e-tiesiskuma portāla BETA versiju un sniedziet atsauksmes par savu pieredzi!

 
 

menu starting dummy link

Page navigation

menu ending dummy link

Juridiskās profesijas - Francija

Mūsu tulkotāji pašlaik gatavo versiju valodā, kuru esat izvēlējies.
Jau ir pieejami tulkojumi šādās valodās: franču.

Šeit jūs atradīsiet pārskatu par dažādām juridiskām profesijām.


Juridiskās profesijas

Juridiskās profesijas – ievads

Maģistrāti

Organizācija

Profesionālie maģistrāti ir iedalāmi tiesnešos un prokuratūras maģistrātos. Tiesneši bieži tiek saukti par ‟tiesas maģistrātiem” (magistrats du siège), savukārt prokuratūru pārstāv “prokuratūras maģistrāti” (magistrats du parquet).

Pirmie izskata strīdus, kas viņiem tiek nodoti, savukārt otrie pārstāv sabiedrību un uzrauga tiesību aktu piemērošanu. Maģistrātu statusu nosaka 1958. gada 22. decembra Rīkojums Nr. 58-1270 par maģistrātu statusu. Tas nosaka, ka katru maģistrātu viņa karjeras laikā var iecelt pildīt tiesneša vai prokurora funkcijas: tas atbilst tiesu amatpersonu korpusa vienotības principam (1. pants), kuru ir apstiprinājusi Konstitucionālā padome, jo īpaši savā 1993. gada 11. augusta nolēmumā. Saskaņā ar Konstitūcijas 66. pantu maģistrāti ir daļa no tiesu varas, kas aizsargā personu brīvību. Tomēr viņu statusā ir vairākas atšķirības, jo tiesu maģistrāti nav iekļauti hierarhiskā padotības sistēmā un viņiem tiek piemērots nepārceļamības princips, tas nozīmē, ka viņus nevar norīkot uz jaunu darba vietu bez viņu pašu piekrišanas.

Lielākā daļa maģistrātu ir pieņemti darbā konkursa kārtībā. Lai izturētu “pirmo konkursu”, kurā var piedalīties studenti, kandidātam ar diplomu jāapliecina, ka pēc vidējās izglītības iegūšanas viņš izgājis vismaz četrus gadus ilgu apmācību (= maģistrs). Kandidātus, kas izturējuši konkursu, ieceļ par tiesas praktikantiem (auditeurs de justice), un tie saņem vienotu apmācību, ko nodrošina Nacionālā maģistrātu skola (École nationale de la magistrature - ENM). Pastāv arī iespēja kļūt par maģistrātu tieši. Nacionālā maģistrātu skola apmācības beigās tiesas praktikantus nosūta uz to tiesu iestādi, uz kuru viņi ir norīkoti ar dekrētu.

Tiesu iestādes vadītāji (priekšsēdētājs un prokurors) un tiesas vadītāji (pirmais priekšsēdētājs un ģenerālprokurors) papildus savām tiesas spriešanas pilnvarām veic arī administratīvus uzdevumus (piemēram, tiesas sēžu sadalīšana).

Francijā 2013. gada 1. janvārī maģistrātu skaits bija 8090, no kuriem 7769 bija tiesu iestādēs.

Maģistratūras augstā padome

Konstitūcijas 65. pantā paredzēti noteikumi attiecībā uz Maģistratūras augsto padomi (Conseil supérieur de la magistratureCSM). Ar 2008. gada 23. jūlija konstitucionālo likumu tika mainīts tās sastāvs, kompetence (saistībā ar iecelšanu) un paredzēta iespēja tiesību subjektiem vērsties Augstajā padomē. Tāpat Francijas Republikas prezidents vairs nav CSM loceklis.

Attiecībā uz tiesas maģistrātiem kompetento sastāvu vada Kasācijas tiesas pirmais priekšsēdētājs. Sastāvā ietilpst pieci tiesas maģistrāti un viens prokuratūras maģistrāts, viens Valsts padomes iecelts valsts padomnieks, viens advokāts, kā arī sešas kvalificētas personas, kas nepārstāv ne parlamentu, ne tiesu sistēmu, nedz arī valsts pārvaldes sistēmu. Republikas prezidents, Nacionālās asamblejas priekšsēdētājs un Senāta priekšsēdētājs katrs ieceļ divas kvalificētas personas.

Attiecībā uz prokuratūras maģistrātiem kompetento sastāvu vada Kasācijas tiesas ģenerālprokurors. Tajā ietilpst pieci prokuratūras maģistrāti un viens tiesas maģistrāts, kā arī valsts padomnieks, advokāts un iepriekš minētās sešas kvalificētas personas.

Maģistratūras augstās padomes sastāvs, kura kompetencē ietilpst jautājumi par tiesas maģistrātiem, izvirza kandidātus Kasācijas tiesas maģistrātu, apelācijas tiesas pirmā priekšsēdētāja un augstās instances tiesas priekšsēdētāja amatiem. Pārējos tiesas maģistrātus ieceļ ar tā piekrišanu.

Šis Maģistratūras augstās padomes sastāvs veido disciplinārlietu padomi. Papildus tā sastāvā ir tiesas maģistrāts, kas piedalās attiecībā uz prokuroriem kompetentajā sastāvā.

Attiecībā uz prokuratūras maģistrātiem kompetentais Maģistratūras augstās padomes sastāvs sniedz atzinumu par prokuratūras maģistrātu iecelšanu. Šis Maģistrātu augstās padomes sastāvs savas kompetences robežās sniedz atzinumu par disciplinārajām sankcijām. Tā sastāvu veido Konstitūcijas 65. panta 3. rindkopā minētie locekļi un prokuratūras maģistrāts, kas piedalās attiecībā uz tiesnešiem kompetentajā sastāvā.

Prokuratūra

Organizācija

Prokuratūru pārstāv prokuratūras maģistrāti, kuru pienākumos ietilpst uzraudzīt sabiedrības interešu ievērošanu, nodrošinot tiesību aktu piemērošanu.

Francijas prokuratūra veido hierarhisku struktūru, kas ir “tieslietu ministra padotībā”; izņēmums ir Kasācijas tiesas ģenerālprokuratūra, kas ir nodalīta no šīs struktūras. Kriminālprocesa kodeksa 30. pants paredz, ka tieslietu ministrs nosaka apsūdzības politiku. Tas pārrauga, vai tā tiek konsekventi piemērota visā republikas teritorijā. Šajā nolūkā tieslietu ministrs izdod vispārējas vadlīnijas prokuroriem attiecībā uz apsūdzībām.

Katrā augstās instances tiesā (tribunal de grande instance) republikas prokurors vada prokuratūras kolēģiju (parquet), kas sastāv no vairākiem viņam hierarhiski padotiem maģistrātiem. Viņš organizē savas prokuratūras kolēģijas darbību, sadalot uzdevumus un pienākumus starp pakļautībā esošajiem prokuroriem, prokuroru vietniekiem un aizstājējiem. Republikas prokurora darbību kontrolē un tam norādījumus sniedz ģenerālprokurors.

Izņemot šo hierarhisko kartību, prokuratūra ir nedalāma: aizstājējām pienākumu veikšanai nav nepieciešams augstākstāvošās amatpersonas pilnvarojums, un katra viņa darbība saista prokuratūru kopumā.

Loma un pienākumi

Prokuratūra galvenokārt ir kompetenta krimināllietu jomā. Tā vada izmeklēšanu un veic vai uzdod veikt visas kriminālvajāšanai nepieciešamās darbības. Turklāt tā lemj par rīcību krimināllietās (piemēram, izmeklēšanas uzsākšanu, lietas nodošanu iztiesāšanai vai lietas izbeigšanu), piemērojot kriminālvajāšanas iespējamības principu Tā obligāti piedalās tiesas sēdēs, brīvi sniedzot savus mutiskos apsvērumus (par lietas faktiem, apsūdzēto personu un sodu), kurus tā uzskata par vajadzīgiem taisnīgas tiesas spriešanā. Turklāt tās funkcijās ietilpst sodu izpilde.

Tāpat tās funkcijās ietilpst apdraudētu nepilngadīgu personu aizsardzība, un tai ir atsevišķas pilnvaras civiltiesību jomā, piemēram, jautājumos par personas statusu (piemēram, personas civilstāvokļa maiņa), administratīvo tiesību jomā (piemēram, jautājumi par dzērienu izplatīšanu, laikrakstiem, tiešo tirgvedību) un komerctiesību jomā (piemēram, kolektīvo maksātnespējas procedūru jomā).

Tiesas maģistrātu (tiesnešu) loma un kompetence izklāstīta nodaļā, kas veltīta vispārējās piekritības tiesu iestādēm.

Neprofesionāli tiesneši

Vietējie tiesneši (juges de proximité)

Šis tiesnešu amats tika izveidots saskaņā ar 2002. gada 9. septembra likumu par tiesu sistēmas organizāciju, ko papildinājis 2005. gada 26. janvāra Likums Nr. 2005-47; šos tiesnešus pēc Maģistratūras augstās padomes piekrišanas ar dekrētu ieceļ uz 7 gadus ilgu amata termiņu, kas nav atjaunojams. Ar atsevišķiem izņēmumiem viņiem piešķirts iepriekš minētajā 1958. gada 2. decembra Rīkojumā Nr. 58-1270 noteiktais statuss.

Viņi pilda atsevišķas tiesu iestāžu maģistrātu funkcijas. Civillietu jomā viņu kompetencē ietilpst personīgas prasības vai prasības par kustamo īpašumu, kuru summa nepārsniedz EUR 4000, izņemot gadījumus, ja lieta ietilpst instances tiesas kompetencē (tribunal d'instance). Krimināllietu jomā viņi iztiesā lietas par pirmo četru kategoriju pārkāpumiem, piedalās lietu iztiesāšanā krimināltiesā (tribunal correctionnel) kā piesēdētāji un lai apstiprinātu vienošanos par sodu (composition pénale).

2013. gada 1. janvārī vietējo tiesnešu skaits bija 452.

Darba strīdu tiesneši

Darba strīdu tiesnešus ievēl ik pēc 5 gadiem. Tiesnešu ievēlēšana notiek ar pārstāvju kolēģiju starpniecību (darba devēji un darba ņēmēji), pa nozarēm (lauksaimniecība, rūpniecība, tirdzniecība un citas darbības) un proporcionāli, bez iespējas balsot par vairākiem kandidātiem (panachage), nedz arī izmantojot preferenciālās balsošanas sistēmu. Kandidātiem jābūt vismaz 21 gadu veciem Francijas pilsoņiem, uz kuru pilsoņu tiesībām neattiecas ierobežojumi.

Vēlētāji var būt jebkuri 16 gadus sasnieguši darba ņēmēji vai darba devēji, kas veic darbu vai ar kuriem noslēgts mācekļa līgums, vai kas ir atbrīvoti no darba piespiedu kārtā.

Sociālās apdrošināšanas lietu tiesu piesēdētāji

Viņus uz trim gadiem ieceļ apelācijas tiesas pirmais priekšsēdētājs no saraksta, ko sagatavo jaunatnes lietu, sporta un sociālās kohēzijas direktors tiesas apgabalā, kurā atrodas tiesa, balstoties uz visreprezentatīvāko profesionālo organizāciju priekšlikumu.

Darba nespējas strīdu tiesu piesēdētāji

Viņus uz trim gadiem ieceļ apelācijas tiesas pirmais priekšsēdētājs no saraksta, ko sagatavo jaunatnes lietu, sporta un sociālās kohēzijas direktors katrā tiesas apgabalā, balstoties uz visreprezentatīvāko profesionālo organizāciju priekšlikumu.

Bērnu lietu tiesu piesēdētāji

Viņus uz četriem gadiem ieceļ tieslietu ministrs. Viņi tiek izvēlēti, balstoties uz ieinteresētību bērnu lietās un kompetenci, un katrai bērnu lietu tiesai viņus izvēlas no kandidātu saraksta, kuru iesniedz apelācijas tiesas pirmais prezidents.

Lauku īpašumu nomas paritārās tiesas piesēdētāji

Šīs personas vienādā skaitā no nomnieku un iznomātāju vidus uz sešiem gadiem ievēl nomnieki un iznomātāji, balstoties uz sarakstiem, kurus pēc vēlēšanu sarakstu sagatavošanas komisijas priekšlikuma izveidojis prefekts.

Komerctiesas tiesneši

Tie ir brīvprātīgi komersanti, kurus ievēl citi komersanti.

Viņus ievēl divpakāpju vēlēšanās, kas paredzētas Komerckodeksa L. 723-1. līdz L. 723-14. pantā un R. 723-1. līdz R. 723-31. pantā.

Vēlētāji ir bijušie tiesneši un komersantu pārstāvji. Minētie pārstāvji ir komersanti, kas ievēlēti uz pieciem gadiem un kuru vienīgais uzdevums ir ievēlēt komerctiesu tiesnešus.

Komerctiesas tiesnešu pirmais pilnvaru termiņš ir divi gadi, pēc tam viņus ievēl uz četru gadu termiņiem. Pilnvaru termiņi nedrīkst pārsniegt četrus termiņus pēc kārtas. Pēc četriem amata pilnvaru termiņiem attiecīgais tiesnesis vienu gadu nedrīkst piedalīties vēlēšanās.

Komerctiesu tiesnešu vēlēšanas notiek katru gadu oktobra mēneša pirmajās piecpadsmit dienās visās tiesās, kurās ir vakantas amata vietas.

Tiesas sekretāri

Tiesas sekretārs ir kvalificēts speciālists procesa jautājumos. Viņš palīdz tiesnesim tiesvedības dokumentu sagatavošanā, tiesību aktos paredzētajos gadījumos viņa funkcijās ietilpst publisku dokumentu apliecināšana, kuri pretējā gadījumā ir spēka neesoši.

Šīs amatpersonas sadarbojas ar maģistrātiem un palīdz tiem lietvedībā un dokumentu izpētē. Tās var arī pildīt apmeklētāju pieņemšanas un informēšanas funkciju, kā arī mācībspēka funkciju Tiesas sekretāru nacionālajā skolā (l’Ecole nationale des greffes).

Tiesas sekretāra funkcijas tiek pildītas galvenokārt dažādās tiesu iestādēs. Atkarībā no tā, cik svarīga ir tiesu iestāde, un no tās organizācijas, tiesu sekretāram var būt piešķirta arī pārraudzības kompetence kā tiesas sekretāru priekšniekam, priekšnieka vietniekam vai dienesta vadītājam.

Advokāti

Advokāti ir tiesu sistēmai piederīgas amatpersonas, un advokāta profesija ir neatkarīga profesija. Viņa statusu nosaka galvenokārt 1971. gada 31. decembra Likums Nr. 71-1130, ar ko reformē noteiktus amatus tiesās un juridiskās profesijas, un 1991. gada 27. novembra Dekrēts Nr. 91-1197 par advokāta profesiju. Pamatojoties uz 1990. gada 31. decembra Likumu Nr. 90-1259, ar ko groza 1971. gada likumu un tā īstenošanas dekrētus, tika izveidota jauna veida advokāta profesija, apvienojot advokātu un juridisko padomnieku funkcijas.

Praktizējot savu profesiju, advokāts pilda divas funkcijas: viņš sniedz konsultācijas un nodrošina aizstāvību.

Saskaņā ar 1971. gada 31. decembra likuma 4. panta 1. daļu advokātiem ir piešķirts gandrīz pilnīgs monopols palīdzības sniegšanā un lietas dalībnieku pārstāvībā, prasības celšanā un mutvārdu paskaidrojumos jebkura veida tiesās un tiesu vai disciplinārajās iestādēs.

Šis profesijas īpatnība ir tāda, ka nepastāv vienotas valsts mēroga kārtības, jo advokāti vēlas saglabāt advokātu kolēģiju pienācīgu pārstāvniecību. Advokāti pieder kādai no 161 zvērinātu advokātu kolēģijām, kas pastāv Francijā un tās aizjūras teritorijās; katru kolēģiju vada advokātu kolēģijas vadītājs un administrē kolēģijas padome, kuras pienākumos ietilpst izskatīt jebkuru ar šo profesiju saistītu jautājumu un sekot, lai tiktu pildīti advokātu pienākumi, kā arī aizsargātas viņu tiesības.

Nacionālā advokātu kolēģiju padome (CNB), kas izveidota saskaņā ar 1990. gada 31. decembra Likumu (15. pants), ir privāttiesiska struktūra, kurai uzticētas valsts pārvaldes funkcijas (établissement d’utilité publique), ar juridiskas personas statusu; tās uzdevums ir pārstāvēt advokāta profesijas intereses valsts iestādēs un nodrošināt profesijas noteikumu un paražu saskaņošanu un unifikāciju.

Nacionālajai advokātu kolēģiju padomei ir sava tīmekļa vietne, kurā visiem bez maksas pieejama informācija un aktuālie jautājumi par profesijas organizāciju, kā arī visu to advokātu saraksts, kuri reģistrēti Francijas advokātu kolēģijās. Gandrīz visām lielākajām advokātu kolēģijām pašām ir savas brīvi un bez maksas pieejamas tīmekļa vietnes, kuru adreses atrodamas Nacionālās advokātu kolēģiju padomes tīmekļa vietnē publicētajā advokātu kolēģiju sarakstā.

Valsts padomes un Kasācijas tiesas advokāti ir atsevišķa profesija: tās ir valsts pārvaldes amatpersonas, kuras ar tieslietu ministra lēmumu ir ieceltas pildīt savas funkcijas, un viņiem ir piešķirtas ekskluzīvas pārstāvības tiesības augstākajās tiesās gadījumos, kad tā ir obligāta prasība. Viņu statusu galvenokārt nosaka 1817. gada 10. septembra rīkojums, kas paredz advokātu kolēģijas Valsts padomē un Kasācijas tiesā, 1991. gada 28. oktobra Dekrēts Nr. 91-1125 attiecībā uz piekļuvi šai profesijai un 2002. gada 11. janvāra dekrēts Nr. 2002-76 attiecībā uz šo profesiju.

Kopš pieņemts 1814. gada 10. jūlija rīkojums, Padomēs ir paredzētas sešdesmit advokātu vietas. Tomēr ar 2009. gada 22. aprīļa dekrētu tieslietu ministram ir atļauts izveidot jaunas amata vietas Valsts padomē un Kasācijas tiesā, lai nodrošinātu raitu tiesvedības norisi, jo īpaši ņemot vērā izskatāmo lietu apjomu abās šajās tiesu iestādēs.

Padomēs advokāti veido autonomas kolēģijas, kuras vada priekšsēdētājs un viņam padotā kolēģijas padome 11 locekļu sastāvā. Šī struktūra nodrošina disciplīnas uzraudzības funkciju, kā arī profesijas pārstāvību.

Šī informācija atrodama Saite atveras jaunā logāValsts padomes un Kasācijas tiesas Advokātu kolēģijas tīmekļa vietnē.

Vai šajā jomā ir izveidota datubāze?

Nacionālajai advokātu kolēģiju padomei ir sava datubāze, kurā iekļauts to advokātu saraksts, kuri reģistrēti kādā no Francijas advokātu kolēģiju sarakstiem.

Vai šī informācija ir pieejama bez maksas?

Pieeja datubāzei Saite atveras jaunā logāNacionālās advokātu kolēģiju padomes tīmekļa vietnē ir bez maksas.

Notāri

Organizācija

Notāri ir publiskas valsts amatpersonas, kuras ieceļ amatā ar tieslietu ministra lēmumu. Tomēr šai profesijai ir piemērojams neatkarīgas profesijas regulējums. Viņu statusu galvenokārt nosaka XI gada 25. ventôse likums, 1945. gada 2. novembra Rīkojums Nr. 45-2590 un 1945. gada 19. decembra Dekrēts Nr. 45-0117 par notariāta organizāciju, 1973. gada 5. jūlija Dekrēts Nr. 73-609 par profesionālo apmācību un piekļuvi notāra profesijai un 1978. gada 8. marta Dekrēts Nr. 78-262 par notāra pakalpojumu tarifiem.

Profesija ir organizēta kolēģijās departamentu līmenī un reģionālās palātās, kuru uzdevums ir to notāru, kas darbojas attiecīgajā teritorijā, kontrole un disciplīnas uzraudzīšana. Nacionālajā līmenī un valsts iestādēs profesiju pārstāv Notariāta augstākā padome (Conseil supérieur du notariat).

Papildus savai pārstāvības lomai valsts iestādēs Notariāta augstākā padome veic pasākumus ar profesionālo darbību saistītu domstarpību novēršanai un risināšanai starp notāriem, kas pieder dažādām reģionālajām padomēm. Saite atveras jaunā logāNotariāta augstākajai padomei ir sava tīmekļa vietne, kas pieejama bez maksas un kurā sniegta svarīgākā informācija par profesiju, kā arī reģionālo un departamentu kolēģiju notāru saraksti.

Loma un kompetence

Notāriem ir piešķirtas pilnvaras izdot publiskus aktus, kuri ir izpildāmi bez nepieciešamības vērsties tiesā un saņemt tiesas nolēmumu.

Notāri arī konsultē fiziskas personas un uzņēmumus par jautājumiem, kas ir vai nav saistīti ar notariālo aktu sagatavošanu, un papildus viņi var piedalīties jautājumu par īpašumu pārvaldību risināšanā un sarunās par nekustamo īpašumu.

Citas juridiskās profesijas

Tiesu izpildītāji

Tiesu izpildītāji ir publiskas valsts pārvaldes amatpersonas, kuras amatā ieceļ ar tieslietu ministra lēmumu. Tomēr šai profesijai ir piemērojams neatkarīgas profesijas regulējums. Viņu statusu galvenokārt nosaka 1923. gada 27. decembra likums, 1945. gada 2. novembra Rīkojums Nr. 45-2592, 1956. gada 29. februāra Dekrēts Nr. 56-222 un 1975. gada 14. augusta Dekrēts Nr. 75-770.

Viņiem vienīgajiem ir piešķirtas pilnvaras izsniegt procesuālos dokumentus un izpildīt tiesas nolēmumus vai citus saistošus aktus vai dokumentus. Turklāt pēc tiesas rīkojuma vai pēc fiziskas personas pieteikuma viņi var arī veikt faktu konstatēšanu. Viņi var veikt arī papilddarbības, proti, darboties kā mediatori, nekustamo īpašumu administratori un apdrošināšanas aģenti, pirms tam informējot reģionālo kolēģiju, kurai tie pieder, un tās apgabaltiesas ģenerālprokuroru, kuras teritorijā atrodas viņu birojs.

Tiesu izpildītāji civillietu un komerclietu jomā par savu darbību saņem pēc noteikta tarifa aprēķinātu atlīdzību, ko nosaka 1996. gada 12. decembra Dekrēts Nr. 96-1080.

Profesiju katras apelācijas tiesas teritorijā pārstāv departamentu un reģionu kolēģijas. Turklāt nacionālā palāta visu profesiju kopumā pārstāv valsts iestādēs un risina strīdus, kas radušies starp kolēģijām un starp tiesu izpildītājiem, kuri pieder dažādām reģionālajām kolēģijām. Saite atveras jaunā logāTiesu izpildītāju nacionālajai kolēģijai ir sava bez maksas pieejama tīmekļa vietne, kurā sniegts vispārējs profesijas apraksts un atrodams speciālistu saraksts.

Citas tiesu sistēmas amatpersonas

Komerctiesās darbojas komerctiesu sekretāri, kas ir publiskas valsts amatpersonas un kuru galvenais uzdevums ir palīdzēt komerctiesas locekļiem tiesas sēdē un šīs tiesas priekšsēdētājam – administratīvo jautājumu risināšanā. Viņi vada sekretariātu un nodrošina Sabiedrību reģistra un komercreģistra uzturēšanu un veic tiesas lietvedību. Viņi izsniedz kopijas, ir atbildīgi par zīmogu un tiesas sekretariātā iesniegto naudas summu glabāšanu, sagatavo dokumentus, ko izdod tiesas sekretariāts, un savas kompetences robežās kārto formalitātes.

Šo profesiju reglamentē Komerckodeksa L.741-1. līdz R.741-1. pants.

Profesiju valsts iestādēs pārstāv Komerctiesu sekretāru nacionālā padome (Conseil national des greffiers des tribunaux de commerce – CNGTC), kas ir privāttiesiska struktūra, kurai uzticētas valsts pārvaldes funkcijas, ar juridiskas personas statusu un kuras uzdevums ir aizstāvēt profesijas kopējās intereses. Tā organizē tiesas sekretāru un sekretariāta personāla pamatapmācību un turpmāko apmācību, profesionālo eksamināciju, veicina pieteikšanos praksei un nodrošina tās gaitu. Visa šī informācija ir pieejama Saite atveras jaunā logāKomerctiesu sekretāru nacionālās padomes tīmekļa vietnē.

Juridiskie padomnieki / Uzņēmumu juristi

Juridiskā padomnieka profesiju ar advokāta profesiju apvienoja 1990. gada 31. decembra Likums Nr. 90-1259.

Uz juristiem, kas strādā uzņēmumos, nav attiecināmi nekādi īpaši šo profesiju reglamentējoši akti.

Saites

Saite atveras jaunā logāJuridiskās profesijas


Šīs lapas dažādās valodu versijas uztur attiecīgās dalībvalstis. Tulkojumu veic Eiropas Komisijas dienestā. Varbūtējās izmaiņas, ko oriģinālā ieviesušas kompetentās valsts iestādes, iespējams, nav atspoguļotas tulkojumos. Eiropas Komisija neuzņemas nekādas saistības un atbildību par datiem, ko satur šis dokuments, vai informāciju un datiem, uz kuriem šajā dokumentā ir atsauces. Lūdzam skatīt juridisko paziņojumu, lai iepazītos ar autortiesību noteikumiem, ko piemēro dalībvalstī, kas ir atbildīga par šo lapu.

Lapa atjaunināta: 27/09/2013