Fermer

LA VERSION BÊTA DU PORTAIL EST DISPONIBLE!

Consultez la version bêta du portail européen e-Justice et faites-nous part de votre expérience!

 
 

menu starting dummy link

Page navigation

menu ending dummy link

Juridiskās profesijas - Horvātija

Cette page a été traduite automatiquement: sa qualité ne peut pas être garantie.

La qualité de cette traduction a été évaluée comme: mauvaise

Estimez-vous que cette traduction est utile?


Juridiskās profesijas

Tiesu iestāžu darbinieki

Tiesu iestāžu darbinieki ir tiesu iestāžu ierēdņi, ierēdņi un darbinieki.

Tiesneši

Tiesneši ir tiesneši, kuru pienākumi ir pastāvīgi. Personu, kas ir Horvātijas pilsonis, var iecelt par tiesnesi.

Personu, kas pabeigusi Valsts tiesu skolu vai jau ieņem tiesneša amatu, var iecelt par pašvaldības, komerctiesas un administratīvo tiesu tiesnesi.

Personu, kas vismaz 10 gadus ir strādājusi par tiesu amatpersonu, var iecelt par apgabaltiesas tiesnesi.

Personu, kas vismaz 12 gadus ir strādājusi par tiesu amatpersonu, var iecelt par tiesnesi Horvātijas Republikas Augstākajā tiesā, Horvātijas Republikas Augstākajā komerctiesā un Horvātijas Republikas Augstākajā administratīvajā tiesā.

Personu, kas vismaz 15 gadus ir strādājusi par Horvātijas Republikas Augstākās tiesas tiesnesi, var iecelt par juristu, notāru, universitātes juridisko zinātņu profesoru, kurš ir nokārtojis advokatūras eksāmenu, un vismaz 15 gadus ilgu profesionālo pieredzi pēc tiesas eksāmena nokārtošanas un cienījamu advokātu, kurš ir nokārtojis tiesas eksāmenu un vismaz 20 gadus ilgu profesionālo pieredzi un ir pierādījis profesionālu darbu konkrētā tiesību jomā, kā arī profesionālo un zinātnisko darbu.

Saite atveras jaunā logāLikums par tiesām,
Saite atveras jaunā logāLikums par Valsts tiesu padomi attiecībā uz
Saite atveras jaunā logātiesnešu un citu tiesnešu atalgojumu

Tiesas darbinieks

Tiesu darbinieku un palīgdarbinieku skaitu, kas nepieciešams profesionālu, lietvedības un tehnisku uzdevumu veikšanai, nosaka tieslietu ministrs.

Ierēdņu un civildienesta ierēdņu pieņemšanu darbā tiesā, stažēšanos, kārtību un metodi, kā arī valsts profesionālā eksāmena nokārtošanas programmu, algas un citas tiesības, pienākumus un atbildību, kā arī atbildību par amatpārkāpumiem reglamentē noteikumi par civildienesta ierēdņiem un darbiniekiem un vispārējie darba noteikumi.

Tiesas vakances var aizpildīt tikai ar Tieslietu ministrijas apstiprinājumu.

Pieņemot darbā tiesu personālu un palīgdarbiniekus tiesā, jāņem vērā to personu pārstāvība, kuras pieder pie nacionālajām minoritātēm.

Noteikumus par izglītības līmeni, kas nepieciešams tiesas ierēdņiem un darbiniekiem, pieņem tieslietu ministrs.

Palīgi, vecākie tiesu padomdevēji un vecākie tiesu padomdevēji – speciālisti

Palīgs var būt persona, kas ir ieguvusi augstāko izglītību tiesību zinātnēs vai maģistra un universitātes grādu tiesību zinātnēs un ir nokārtojusi maģistra eksāmenu.

Horvātijas Republikas Augstākās tiesas vecākais tiesas padomnieks un référendaire var būt persona, kas ir ieguvusi augstāko izglītību tiesību zinātnēs vai integrētu universitātes grādu tiesību zinātnēs ar augstāko izglītību un augstāko izglītību, vismaz divus gadus ir nokārtojusi advokāta eksāmenu un vismaz divus gadus ir strādājusi par juridisko padomnieku, tiesnesi, advokātu vai notāru, vai persona, kas pēc vismaz piecus gadus ilga tiesas eksāmena nokārtošanas ir strādājusi citās juridiskās lietās.

Vecākais tiesas padomdevējs – speciālists var būt persona, kas ir ieguvusi augstāko izglītību tiesību zinātnēs vai maģistrantūras un universitātes grādu tiesību zinātnēs, nokārtojusi advokāta eksāmenu, vismaz četrus gadus strādājusi par tiesas vai prokurora padomnieku, tiesu ierēdni, advokātu vai notāru vai vismaz astoņus gadus ir strādājusi citu juridisku uzdevumu veikšanā pēc tiesas eksāmena nokārtošanas.

Augstākās tiesas vecākais tiesas padomdevējs var būt persona, kas ir ieguvusi augstāko izglītību tiesību zinātnēs vai maģistra un universitātes grādu tiesību zinātnēs, nokārtojusi advokatūras eksāmenu, vismaz četrus gadus strādājusi par tiesas vai prokurora padomnieku, tiesu ierēdni, advokātu vai notāru, vai persona, kas vismaz astoņus gadus pēc tiesas eksāmena nokārtošanas ir strādājusi citu juridisku uzdevumu veikšanai.

Vecākais tiesas padomdevējs – speciālists Augstākajā tiesā – var būt persona, kas ir ieguvusi augstāko izglītību tiesību zinātnēs vai maģistra un universitātes grādu tiesību zinātnēs, nokārtojusi maģistra eksāmenu, vismaz sešus gadus strādājusi par tiesas vai prokurora padomnieku, tiesnesi, advokātu vai notāru, vai persona, kas vismaz desmit gadus pēc tiesas eksāmena nokārtošanas ir strādājusi citu juridisku uzdevumu veikšanai.

Tiesu konsultantu un vecāko tiesu konsultantu pilnvaras

Référendaires, vecākie tiesas padomdevēji un vecākie tiesas padomdevēji – speciālisti piedalās tiesas procesā, un viņiem ir pilnvaras neatkarīgi veikt konkrētu tiesvedību, novērtēt pierādījumus un konstatēt faktus. Pamatojoties uz ievēroto procedūru, tās iesniedz tiesnesim projektu, uz kura pamata viņš pieņem lēmumu un, pamatojoties uz tiesneša atļauju, publicē šādi pieņemto lēmumu.

Saskaņā ar Likuma par tiesām piemērojamajiem noteikumiem tiesu padomdevēji, vecākie tiesu padomdevēji vai vecākie tiesu padomdevēji – speciālisti ir pilnvaroti vadīt tiesvedību un ierosināt lēmumu projektus šādi:

  1. civilprocesos strīdos par naudas prasījuma vai kompensācijas samaksu, ja attiecīgā summa nepārsniedz HRK 100 000,00, un tirdzniecības strīdos, ja strīdīgā summa nepārsniedz HRK 500 000,00,
  2. darba strīdos, kas izriet no koplīgumiem,
  3. administratīvos strīdos, kas attiecas uz tiesvedību lietās, kurās nolēmums tiek pieņemts, pamatojoties uz galīgu spriedumu paraugstrīdā, vai tiesvedībā par publisko tiesību subjekta darbību vai bezdarbību, kā arī administratīvos strīdos, kuros attiecīgā summa nepārsniedz HRK 100 000,00,
  4. izpildes procedūrā,
  5. mantošanas procedūrā:
  6. zemesgrāmatu procesos,
  7. pārkāpumu tiesvedībā,
  8. bezstrīdus tiesvedībā, izņemot tiesvedībās, kas attiecas uz darbības spēju atņemšanu, līdzīpašnieku apvienības darbības izbeigšanu, robežu nokārtošanu un tiesvedību saskaņā ar Ģimenes likumu (Obiteljski zakon),
  9. reģistrācijas procesā:
  10. saīsinātās maksātnespējas procedūrās,
  11. attiecībā uz tiesvedības izmaksām.

Palīgi, vecākie tiesu padomdevēji vai vecākie tiesu padomdevēji – speciālisti ir pilnvaroti rīkoties un pieņemt lēmumus individuālās procedūrās, ja to prasa īpaši tiesību akti.

Otrās instances un ārkārtas apelācijas tiesvedībā référendaires, vecākie tiesu padomdevēji un vecākie tiesu padomdevēji – speciālisti ziņo par lietas izskatīšanas gaitu un sagatavo lēmuma projektu.

Praktikanti tiesu iestādēs

Katru gadu Tieslietu ministrija lemj par stažieru amata vietu skaitu tiesās saskaņā ar pieejamo finansējumu, kas paredzēts valsts budžetā.

Nosacījumus attiecībā uz tiesnešu stažieru pieņemšanu darbā tiesās, veidu, kā to veic, kā arī stažēšanās ilgumu un kārtību reglamentē atsevišķi tiesību akti.

Profesionālie līdzstrādnieki

Tiesām var būt arī darbinieki, kas ir pabeiguši attiecīgo profesionālo izglītību vai zemākās vai augstākās izglītības studiju programmu un kam ir nepieciešamā darba pieredze defektoskopijā, socioloģijā, izglītībā, ekonomikā, grāmatvedībā un finansēs vai citā attiecīgā jomā.

Ekspertu palīgi un ekspertu palīgi (stručni pomoćnici; sing. stručni pomoćnik) palīdz tiesnešiem darbā ar lietām, kurās nepieciešamas ekspertu zināšanas.

Piesēdētāji

Žūrijas tiesneši ir Horvātijas Republikas pilsoņi, kas piedalās tiesas procesā un pilda tiesas funkcijas nevis kā parastas profesijas pārstāvji, bet gan kā palātas locekļi ar tādiem pašiem nosacījumiem kā tiesnesis jautājumos, par kuriem jālemj kriminālprocesā.

Lai personu ieceltu par tiesnesi, personai jābūt pilngadīgam Horvātijas pilsonim, kas spēj ieņemt šādu amatu.

Piesēdētājus ieceļ amatā uz četriem gadiem, un pēc šā termiņa beigām viņus var iecelt amatā atkārtoti.

Pašvaldību tiesu un apgabaltiesu piesēdētājus ieceļ apgabala asambleja vai Zagrebas pilsētas pilsētas asambleja, pamatojoties uz pašvaldības, t. i., pilsētas domes, arodbiedrību, darba devēju asociācijas un tirdzniecības palātas, priekšlikumiem.

Pirms tiesnešu iecelšanas ir nepieciešams saņemt attiecīgās tiesas priekšsēdētāja atzinumu par ierosinātajiem kandidātiem.

Tiesas administrācijas direktors (ravnatelj sudske uprave)

Tiesai ir tiesas administrācijas direktors, kurā ir vairāk nekā 15 tiesnešu.

Tiesas administrācijas direktors palīdz tiesas priekšsēdētājam veikt tiesas administrācijas uzdevumus, jo īpaši:

  • veic profesionālus uzdevumus saistībā ar cilvēkresursu plānošanu un pārvaldību tiesā;
  • organizēt tiesas ierēdņu un darbinieku darbu un uzraudzīt viņu darba efektivitāti;
  • uzrauga un plāno tiesas amatpersonu un darbinieku apmācību;
  • rūpēties par tiesas ēkas, telpu un darba aprīkojuma uzturēšanu un investīcijām,
  • organizēt un koordinēt gada iepirkuma plāna izstrādi saskaņā ar tiesību aktiem un tiesas vajadzībām,
  • organizēt publiskā iepirkuma procedūru norisi;
  • uzrauga tiesas finanšu un finanšu operācijas un veic biroju un papildu tehnisko darbu;
  • tas rūpējas par Revīzijas palātas budžeta un pašu resursu izlietojumu un kontrolē tos;
  • piedalās tiesu administrācijas projektu sagatavošanā un īstenošanā un pārrauga to īstenošanu;
  • nodrošināt, ka statistika par tiesas darbu tiek glabāta savlaicīgi un kārtīgi;
  • sadarbojas ar vietējām un reģionālajām pašvaldībām saistībā ar iekārtu iegādi un līdzekļu nodrošināšanu konkrētām tiesas darbībām;
  • veikt citus uzdevumus, ko viņam uzticējis Tiesas priekšsēdētājs.

Par savu darbu tiesas administrācijas direktors atskaitās tiesas priekšsēdētājam.

Tiesu administrācijas direktora amatā var tikt uzņemta persona, kas ir ieguvusi maģistra grādu tiesību zinātnē vai maģistra grādu ekonomikā, vai speciālista maģistra grādu ekonomikā un vismaz piecu gadu pieredzi attiecīgo pienākumu veikšanā.

Tiesas runaspersona (glasnogovornik suda)

Tiesai ir runaspersona.
Tiesas runaspersona ir tiesnesis, tiesas padomdevējs vai persona, ko tiesas priekšsēdētājs ir iecēlis gada darba grafikā.

Apgabala tiesas priekšsēdētājs var iecelt vienu šīs tiesas tiesnesi par šīs tiesas un tās jurisdikcijā esošo pašvaldību tiesu runaspersonu. Var iecelt pārstāvja vietnieku.

Tiesas runaspersona sniedz informāciju par tiesas darbu saskaņā ar Tiesu likumu, Tiesas reglamentu (Sudski poslovnik) un Informācijas brīvības likumu (Zakon o pravu na pristup informacijama).

Prokurori

Personu, kas atbilst vispārīgajiem un īpašajiem nosacījumiem, lai viņu ieceltu par Horvātijas Republikas ģenerālprokurora vietnieku, var iecelt par Horvātijas Republikas ģenerālprokuroru.

Apgabala prokurors tiek iecelts no valsts prokuroru, Horvātijas Republikas ģenerālprokurora vietnieka, Īpašās prokuratūras vietnieka un apgabala prokurora vietnieka amata, kuri vismaz divus gadus ir strādājuši par apgabala prokurora vietnieku.

Grāfistes prokuroru, ņemot vērā Horvātijas Republikas Valsts prokuratūras atzinumu, ieceļ Padome uz četriem gadiem pēc Horvātijas Republikas ģenerālprokurora priekšlikuma.

Pašvaldības prokurors tiek iecelts no prokuroru un prokuroru vietnieku vidus.

Pašvaldības prokuroru pēc Horvātijas Republikas ģenerālprokurora priekšlikuma ieceļ Padome uz četriem gadiem, ņemot vērā grāfistes prokuratūras kolēģijas un apgabala prokurora iepriekšēju atzinumu.

Ģenerālprokurora vietnieks

Valsts prokurora vietniekus ieceļ tādā veidā, ar tādiem nosacījumiem un kārtībā, kas nodrošina viņu profesionālo kompetenci, neatkarību un cieņu, lai pildītu prokuratūru.

Horvātijas pilsoni, kas nokārtojis advokatūras eksāmenu un atbilst Valsts prokuratūras aktā paredzētajiem īpašajiem nosacījumiem, var iecelt par prokuratūras vietnieku.

Personu, kas pabeigusi Valsts tiesu skolu, var iecelt par pašvaldības prokurora vietnieku.

Personu, kas vismaz desmit gadus ir pildījusi tiesneša amatu, var iecelt par apgabala prokurora vietnieku.

Par ģenerālprokurora vietnieku var iecelt personu, kas kā tiesu iestāžu amatpersona ir ieņēmusi amatu tiesā vismaz 15 gadus vai ir bijusi jurists, notārs, universitātes doktora grāds tiesību zinātnēs, kas nokārtojis advokāta eksāmenu, un vismaz 15 gadu profesionālā pieredze pēc tiesas eksāmena nokārtošanas vai cienījams advokāts, kas nokārtojis tiesas eksāmenu, un vismaz 20 gadu profesionālā pieredze, ko apliecina viņa/viņas profesionālā darbība konkrētā tiesību jomā, kā arī profesionālais un zinātniskais darbs Horvātijas Republikā.

Papildus Aktā paredzētajiem nosacījumiem papildus Aktā paredzētajiem nosacījumiem Prokuratūras vietnieka amatam ir jānovērtē vismaz kā “veiksmīgi” attiecībā uz iecelšanu par prokuratūras vietnieku.

Prokuratūra ieceļ vienu vai vairākus prokurora vietniekus un pastāvīgi veic savus pienākumus.

Prokuroram un prokurora vietniekam ir jārīkojas tā, lai nekaitētu viņu reputācijai un prokuratūras reputācijai un lai tie neliktu apšaubīt viņu objektivitāti, kā arī kriminālvajāšanas neatkarību un neatkarību.

Prokurors un prokurora vietnieks, pildot pārstāvības funkcijas un attiecībās ar valsts iestādēm un juridiskām personām, ievēro likumības, kompetences un objektivitātes principus, ievērojot individuālai tiesvedībai noteiktos termiņus un noteikumus par lietu izskatīšanas prioritāti.

Pārstāvot tiesas un administratīvās iestādes, prokuroram un prokurora vietniekam ir jāciena un jāsaglabā to struktūru cieņa, kurās viņi darbojas, viņu personiskā cieņa un prokuratūras cieņa.

Prokuroram un prokurora vietniekam ir pienākums sev glabāt informāciju un citu informāciju, kas tiem kļuvusi zināma, pildot savus pienākumus, un kas noteikumos nav klasificēta kā slepena, un kas attiecas uz pušu un citu personu privāto un ģimenes dzīvi, ciktāl tas nav noziedzīgs nodarījums, un saglabāt jebkuras sabiedrībai nepieejamas informācijas konfidencialitāti.

Ģenerālprokurors un prokuratūra nedrīkst piederēt nevienai politiskai partijai vai iesaistīties nekādā politiskā darbībā.

Horvātijas Republikas ģenerālprokuroru, Horvātijas Republikas ģenerālprokurora vietnieku, prokuroru un prokurora vietnieku nevar saukt pie atbildības par tiem nodotajā lietā pausto juridisko viedokli, ja vien tas nav likuma pārkāpums, kas ir noziedzīgs nodarījums.

Valsts prokuratūras padomdevēji

Valsts padomdevēji, vecāko prokuroru padomdevēji un vecāko prokuroru padomdevēji – speciālisti palīdz prokuroram vai viņa vietniekam viņu darbā, izstrādā lēmumu projektus, ņem vērā pilsoņu ziņojumus, iesniegumus un paziņojumus un veic citus profesionālos uzdevumus, kas paredzēti normatīvajos aktos, kuri pieņemti, pamatojoties uz likumu, paši vai prokurora vai viņa vietnieka uzraudzībā un vadībā.

Prokuratūras krimināltiesību nodaļās tās var būt apsūdzības izvirzīšana procesā par noziedzīgiem nodarījumiem, par kuriem soda ar naudas sodu vai brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem.

Tās var pārstāvēt Prokuratūras civilajos administratīvajos departamentos tiesās, administratīvajās vai citās struktūrās, pamatojoties uz kompetentā prokurora īpašu pilnvarojumu, proti:

  • pašvaldības prokuratūrā strīdos, kuru vērtība nepārsniedz HRK 100 000,00,
  • apgabala prokuratūras strīdos, kuru vērtība nepārsniedz HRK 500 000,00.

Korupcijas un organizētās noziedzības apkarošanas birojs

Korupcijas un organizētās noziedzības novēršanas birojs ir īpaša prokuratūra, kas izveidota visā Horvātijas Republikas teritorijā un specializējas valsts prokuratūras uzdevumos korupcijas un organizētās noziedzības lietās.

Korupcijas un organizētās noziedzības apkarošanas birojs
Gajeva 30a
10 000 Zagreb

tālr.: + 385 4591 874
Fakss: + 385 1 4591 878

e-pasts:Saite atveras jaunā logāmailto:tajnistvo@uskok.dorh.hr
Saite atveras jaunā logā tajnistvo@uskok.dorh.hr Likums par Korupcijas un organizētās noziedzības apkarošanas biroju 

Korupcijas un organizētās noziedzības apkarošanas biroja direktors

USKOK darbu vada ģenerāldirektors, un to ieceļ ģenerālprokurors, ņemot vērā par tieslietām atbildīgā ministra atzinumu un Horvātijas Republikas Valsts prokuratūras kolēģijas atzinumu. Direktoru ieceļ uz četriem gadiem, un viņu var iecelt atkārtoti.

Jurists – neatkarīgs un neatkarīgs dienests

Jurista profesija ir neatkarīgs un autonoms dienests, kas sniedz juridisko palīdzību fiziskām un juridiskām personām, tām īstenojot un aizsargājot savas tiesības un juridiskās intereses.

Juristi

Advokāti var sniegt visu veidu juridisko palīdzību.

Jo īpaši tās var sniegt juridiskas konsultācijas, sagatavot dokumentus (līgumus, testamentus, paziņojumus utt.), sagatavot prasības, pārsūdzības, priekšlikumus, pieprasījumus, pieteikumus, ārkārtas tiesiskās aizsardzības līdzekļus un citus procesuālos rakstus, kā arī pārstāvēt puses.

Viņi var praktizēt advokāta profesijā neatkarīgi, kopīgā birojā vai advokātu birojā, un viņi nedrīkst iesaistīties darbībās, kas nav savienojamas ar advokāta reputāciju un neatkarību.

Advokātam kā advokātam ir pienākums saglabāt visu, ko puse viņam ir uzticējusi vai ko viņš citādi ir iemācījies lietas dalībnieka pārstāvībā. Arī citām personām, kas strādā vai ir strādājušas advokātu birojā, ir pienākums glabāt advokāta noslēpumu.

Advokātiem ir tiesības saņemt atlīdzību par savu darbu un atlīdzību par darbu, kas veikts saskaņā ar tarifu, ko noteikusi un pieņēmusi Horvātijas Advokātu asociācija ar tieslietu ministra piekrišanu.

Attiecībā uz ex officio aizstāvību advokāta honorāru apmēru nosaka Tieslietu ministrija.

Apsūdzētas personas aizstāvis apgabaltiesā var būt tikai advokāts, kuram ir tikai jurists, kurš vismaz 8 gadus ir strādājis par advokātu vai tiesu iestādes ierēdni procesā par noziedzīgu nodarījumu, kas sodāms ar ilglaicīgu ieslodzījumu.

Advokātam ir jāizsniedz rēķins klientam pēc tam, kad pakalpojums ir sniegts. Pilnvaras anulēšanas vai atsaukšanas gadījumā pilnvarotais izsniedz rēķinu 30 dienu laikā no pilnvaras anulēšanas vai atsaukšanas dienas.

Juristiem ir pienākums pievienoties Horvātijas Advokātu asociācijai kā atsevišķai un neatkarīgai organizācijai ar juridiskas personas statusu. Horvātijas Advokātu kolēģija pārstāv Horvātijas Advokātu asociāciju kopumā.

Tiesības praktizēt Horvātijas Republikas teritorijā iegūst, reģistrējoties advokātu reģistrā.

Horvātijas Koturaškas Advokātu asociācija
53/II
10 000 Zagreb

tālr.: + 385 1 6165 200
Fakss: + 385 1 6170 686

Saite atveras jaunā logāmailto:hok-cba@hok-cba.hrSaite atveras jaunā logā hok-cba@hok-cba.hr http ://Likums
Saite atveras jaunā logāpar juridisko profesiju

Notāra dienests

Valsts notārs

Notārs ir valsts uzticības persona, ko tieslietu ministrs ir iecēlis, pamatojoties uz Horvātijas notāru palātas rīkotu konkursu.

Viņš ir jurists ar augstāko izglītību, kuram ir tiesas eksāmens, notariāls eksāmens, nepieciešamā pieredze, neatkarīgs un neatkarīgs civildienesta ierēdnis un objektīvs lietas dalībnieku komisārs.

Ir pilnvarots:

  • sastādīt un izdot notariālus aktus – publiskus aktus par juridiskiem darījumiem un paziņojumus, kas nosaka pušu tiesības;
  • sagatavo un izsniedz notariālus notariālus dokumentus par notāra veiktajiem vai klātesošajiem juridiskiem aktiem,
  • sastādīt un izdot notariālus aktus par notāra apliecinātiem faktiem,
  • saņemt dokumentus, naudu, vērtspapīrus un vērtslietas glabāšanai, lai tos nodotu citām personām vai kompetentajām iestādēm (notāra noguldījums);
  • privātu dokumentu apstiprināšana (solemnizācija);
  • rīkoties un pieņemt lēmumus kā tiesas padomniekam mantošanas procedūrā;
  • veikt izpildes procedūru, pamatojoties uz autentisku dokumentu;
  • pārstāvēt lietas dalībniekus tiesās un citās valsts iestādēs, bet tikai tad, ja šie jautājumi ir tieši saistīti ar kādu dokumentu.

Tāpat kā pārbaudes procesā puses nevar mainīt tiesas jurisdikciju, tāpēc puses nevar izvēlēties notāru par tiesas komisāru.

Ja notārs pārstāv pusi tiesā vai citā valsts iestādē, viņam ir arī tiesības darboties kā advokātam.

Notārs bez pamatota iemesla nedrīkst atteikties veikt oficiālus aktus, un viņam ir pienākums tos glabāt slepenībā, ko viņš vai viņa iegūst, pildot savus dienesta pienākumus.

Notāram ir tiesības uz notāra honorāru un izdevumu atlīdzību saskaņā ar Notariāta pagaidu tarifa noteikumiem, noteikumiem par balvas apmēru un to izdevumu atlīdzināšanu, kas notāriem radušies kā tiesas komisāram pārbaudes procesā, kā arī noteikumiem par honorāriem un to izdevumu atlīdzināšanu, kas notāriem radušies piespiedu izpildes procesā, pildot dienesta pienākumus.

Horvātijas Republikas notāru pienākums ir pievienoties Horvātijas notāru kamerai.

Gan Horvātijas notāru kamera, gan Tieslietu ministrija kontrolē notāru darbu.

Notāra kā tiesas komisāra darbu mantošanas procedūrā uzrauga tiesa, kas viņam uzticējusi šo uzdevumu.

Horvātijas Radnička cesta notāru
kamera 34/II
10 000 Zagreb

tālr.: + 385 1 4556 566
Fakss: + 385 1 4551 544

e-pasts:Saite atveras jaunā logāmailto:hjk@hjk.hr
Saite atveras jaunā logā hjk@hjk.hr
http ://NotarialFees
Saite atveras jaunā logāActSaite atveras jaunā logāhttps://pravosudje.gov.hr/pristup-informacijama-6341/ostale-informacije/zakoni-i-propisi-6354/organizacija-pravosudja-6443/6443

Horvātijas Tiesu akadēmija

Tiesu akadēmija ir neatkarīga publiska iestāde, kas nodrošina sākotnēju apmācību un apmācību kandidātiem uz neatkarīgām, atbildīgām un neatkarīgām tiesu funkcijām, profesionālo apmācību stažieriem, tiesu iestāžu padomdevējiem un citām amatpersonām tieslietu jomā, kā arī tiesu amatpersonu pastāvīgu apmācību. Kolēģiju vada direktors, un to vada direktoru padome, kurā ir deviņi locekļi. Tieslietu akadēmijas lektori ir apmācītas personas, kas pārstāv tiesnešus un prokurorus, kā arī aizvieto juristus, augstskolu skolotājus un attiecīgā gadījumā citas profesijas.

Tiesu akadēmija attīsta aktīvu starptautisko sadarbību un piedalās Eiropas Savienības projektos kā labuma guvēja vai projekta ieinteresētā persona. Šo projektu mērķis ir Akadēmijas institucionālā stiprināšana un tās mērķgrupu profesionālā attīstība.

Saite atveras jaunā logāLikums par Tiesu akadēmiju

Valsts tieslietu kolēģija

Valsts tiesu padome ir autonoma un neatkarīga struktūra, kas nodrošina tiesu iestāžu autonomiju un neatkarību Horvātijas Republikā. Tā saskaņā ar Konstitūciju un tiesību aktiem autonomi lemj par tiesnešu un tiesu priekšsēdētāju iecelšanu amatā, paaugstināšanu amatā, pārcelšanu citā amatā, atlaišanu un disciplināro atbildību, izņemot Horvātijas Republikas Augstākās tiesas priekšsēdētāju. Nacionālās tiesu padomes sastāvā ir vienpadsmit locekļi, kuru sastāvā ir septiņi tiesneši, divi universitātes juridisko zinātņu profesori un divi parlamentārieši, no kuriem viens ir no opozīcijas.

Saite atveras jaunā logāLikums par Valsts tiesu padomi

Valsts prokuratūras padome

Valsts prokuratūras padome ir neatkarīga un neatkarīga struktūra, kas nodrošina Horvātijas Republikas prokuratūras neatkarību un neatkarību.

Īpašā iestāde, kas ir atbildīga par prokuroru vietnieku iecelšanu un atlaišanu, apgabalu un pašvaldību prokuroru iecelšanu un atlaišanu, procesa vadīšanu un lēmumu pieņemšanu par prokuroru vietnieku disciplināro atbildību, prokuroru vietnieku pārcelšanu, valsts advokātu un prokuroru vietnieku aktīvu deklarāciju pārvaldību un kontroli un citu uzdevumu veikšanu saskaņā ar tiesību aktiem.

Tajā ir 11 locekļi, no kuriem septiņi ir prokuroru vietnieki, divi universitātes juridisko zinātņu profesori un divi parlamentārieši, viens no opozīcijas.

Valsts prokuratūras padomes locekļus ievēl uz četriem gadiem, un neviens nevar strādāt divas reizes pēc kārtas.

Saite atveras jaunā logāLikums par Valsts prokuratūras padomi

Horvātijas Republikas konstitucionālā tiesa

Konstitucionālās tiesas konstitūcija, organizācija un darbības joma ir noteikta Horvātijas Republikas Konstitūcijā un Horvātijas Republikas Konstitucionālajā likumā par Konstitucionālo tiesu.Horvātijas Republikas
Konstitucionālajā tiesā ir trīspadsmit tiesneši, kurus Horvātijas parlaments ievēl ar divu trešdaļu balsu vairākumu no kopējā ievērojamu juristu, jo īpaši tiesnešu, prokuroru, juristu un universitātes juridisko zinātņu profesoru, skaita tādā veidā un kārtībā, kā noteikts konstitucionālajā likumā. Konstitucionālās tiesas tiesneša pilnvaru termiņš ir astoņi gadi, un to pagarina līdz brīdim, kad stājas amatā jauns tiesnesis, ja jauns tiesnesis nav ievēlēts vai nav stājies amatā līdz tā termiņa beigām, un izņēmuma kārtā ne ilgāk kā sešus mēnešus. Horvātijas Republikas Konstitucionālās tiesas tiesnešu izvirzīšanas un Horvātijas parlamenta vēlēšanu ierosināšanas procesu vada par konstitūciju atbildīgā Horvātijas parlamenta komiteja. Horvātijas Republikas Konstitucionālā tiesa ievēl Tiesas priekšsēdētāju uz četriem gadiem.Horvātijas Republikas
Konstitucionālais likums par Konstitucionālo tiesu reglamentē Horvātijas Republikas Konstitucionālās tiesas tiesnešu ievēlēšanas nosacījumus un procedūru, viņu pienākumu izbeigšanu, nosacījumus un termiņus tiesvedības uzsākšanai, lai pārskatītu tiesību aktu atbilstību Konstitūcijai un citu noteikumu atbilstību Konstitūcijai un likumam, tās spriedumu procedūru un tiesvedību, konstitūcijā garantēto cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzību un citus jautājumus, kas attiecas uz Konstitucionālās tiesas pienākumu izpildi un darbību.
Konstitucionālā tiesa garantē Horvātijas Republikas konstitūcijas ievērošanu un piemērošanu un savu darbību balsta uz Horvātijas Republikas konstitūcijas un Horvātijas Republikas Konstitucionālās tiesas Konstitucionālā likuma noteikumiem.
Konstitucionālā tiesa ir neatkarīga no visām valsts iestādēm un autonomi piešķir valsts budžetā paredzētos līdzekļus Konstitucionālās tiesas darbības nodrošināšanai saskaņā ar tās gada budžetu un likumu. Konstitucionālās tiesas iekšējo organizāciju reglamentē Horvātijas Republikas Konstitucionālās tiesas reglaments. Konstitucionālās tiesas darbība ir publiska, un Konstitucionālās tiesas tiesnešiem ir imunitāte kā Horvātijas parlamenta locekļiem.

Svētās Marka laukuma
4 10000
Zagrebas Republikas Konstitucionālā tiesa

Tālr.: + 385 1 640 02 50
Fakss: + 385 1 455 10 55

e-pasts:Saite atveras jaunā logā Ustavni_sud@usud.hr https
Saite atveras jaunā logā://


Šis ir satura mašīntulkojums. Šīs lapas īpašnieks neuzņemas pilnīgi nekādu atbildību par šī mašīntulkojuma kvalitāti.

Lapa atjaunināta: 24/11/2020