Aizvērt

IR PIEEJAMA PORTĀLA BETA VERSIJA!

Apmeklējiet Eiropas e-tiesiskuma portāla BETA versiju un sniedziet atsauksmes par savu pieredzi!

 
 

menu starting dummy link

Page navigation

menu ending dummy link

Juridiskās profesijas - Slovēnija

Mūsu tulkotāji pašlaik gatavo versiju valodā, kuru esat izvēlējies.
Jau ir pieejami tulkojumi šādās valodās: slovēņu.

Šajā sadaļā ir sniegts pārskats par juridiskajām profesijām Slovēnijā.

Prokurori
Tiesneši
Advokāti
Notāri
Valsts juridiskie pārstāvji


Juridiskās profesijas

Juridisko profesiju organizācija:

Juridiskās profesijas

Slovēnijas Republikā jebkura persona, kam ir universitātes diploms tiesībzinātnēs, var strādāt dažādās juridiskās profesijās, tostarp tiesneša, prokurora, valsts juridiskā pārstāvja, advokāta vai notāra amatā.






Prokurori (Tožilci)

Organizācija

Saskaņā ar Slovēnijas Republikas Konstitūcijas 135. pantu valsts prokurori (državni tožilci)  ceļ un uztur apsūdzību krimināllietās, kā arī viņiem ir citas likumā paredzētās pilnvaras. Valsts prokuratūras struktūra un pilnvaras pamatā ir noteiktas Likumā par valsts prokuratūru (Zakon o državnem tožilstvu) un Kriminālprocesa likumā (Zakon o kazenskem postopku).

Slovēnijā ir 11 valsts apgabala prokuratūras (okrožno državno tožilstvo) (Ceļē, Koperā, Kranjā, Krško, Lļubļanā, Mariborā, Murska Sobotā, Nova Goricā, Novo mesto, Ptujā, Slovenj Gradecā), Specializētā valsts prokuratūra (specializirano državno tožilstvo), kas darbojas visā valstī, un Republikas Augstākā valsts prokuratūra (Saite atveras jaunā logāVrhovno državno tožilstvo Republike Slovenije) Ļubļanā.

Specializētā valsts prokuratūra nodarbojas ar saukšanu pie atbildības par noziedzīgiem nodarījumiem organizētās noziedzības jomā, ekonomiskiem noziegumiem, terorismu, korupciju un citām noziedzīgām darbībām, kuru atklāšanai un kriminālvajāšanai nepieciešami īpaši organizēti un apmācīti prokurori. Specializētās prokuratūras ietvaros darbojas atsevišķs, neatkarīgs Īpaši pilnvarotu amatpersonu kriminālvajāšanas un izmeklēšanas departaments (saukts par Īpašo izmeklēšanas departmentu). Valsts prokurori šajā īpašajā izmeklēšanas departamentā nodarbojas ar saukšanu pie atbildības par noziedzīgiem nodarījumiem, ko izdarījušas policijas amatpersonas, iekšlietu aģentūru amatpersonas ar policijas pilnvarām, militārās policijas amatpersonas, Aizsardzības ministrijas izlūkošanas un drošības dienesta amatpersonas un Slovēnijas izlūkošanas un drošības aģentūras amatpersonas. Viņi sniedz vadlīnijas policistiem, kas strādā šim departamentam.

Augstākā valsts prokuratūra ir pati galvenā prokuratūra valstī, kurā ietilpst:

  • augstākie valsts prokurori (vrhovni državni tožilci) un augstie valsts prokurori (višji državni tožilci),
  • valsts prokurori pagaidu vai pusslodzes norīkojumā.

Augstie valsts prokurori piedalās pārsūdzības procesos Slovēnijas augstajās tiesās (višja sodišča). Augstākie valsts prokurori piedalās Slovēnijas Republikas Augstākas tiesas (Vrhovno sodišče Republike Slovenije)procesos par ārkārtas tiesiskās aizsardzības līdzekļiem krimināltiesību, civiltiesību un administratīvo tiesību jomā.

Augstākās valsts prokuratūras struktūra ir šāda:

  • trīs departamenti (krimināllietu departaments (kazenski oddelek), civillietu un administratīvo lietu departaments (civilno-upravni oddelek) un mācību un ekspertu uzraudzības departaments (oddelek za izobraževanje in strokovni nadzor)), un
  • Ekspertu informācijas centrs (Strokovno informacijski center), kura uzdevumos ietilpst sniegt ekspertu padomu fiskālos, finanšu, grāmatvedības un citos jautājumos, kad tas nepieciešams, lai nodrošinātu efektīvu valsts prokuroru pienākumu izpildi, nodrošinot valsts prokuratūras informatīvā atbalsta attīstību, vienotību un darbību.

Loma un uzdevumi

Valsts prokuroru galvenā loma un uzdevums ir saukt pie atbildības par noziedzīgiem nodarījumiem. Šajā saistībā viņi atbild par:

  • visu nepieciešamo pasākumu veikšanu, lai atklātu noziedzīgas darbības un sameklētu to izdarītājus, un policijas darba vadību pirmstiesas procesa laikā, kaut arī policija organizatoriski ir neatkarīga,
  • izmeklēšanas pieprasījumu iesniegšanu,
  • apsūdzības celšanu un uzturēšanu attiecīgajā tiesā un
  • pārsūdzību iesniegšanu par tiesu nolēmumiem, kas nav galīgi, un ārkārtas tiesiskās aizsardzības līdzekļu prasību iesniegšanu par galīgiem tiesu nolēmumiem (pirmās instances tiesas nolēmuma pārsūdzību iesniedz valsts prokurors, kas cēla apsūdzību pirmās instances tiesā, savukārt ārkārtas tiesiskās aizsardzības līdzekļu prasības iesniedz augstākie valsts prokurori).

Piemērojamie krimināltiesību akti ļauj valsts prokuroriem atsevišķos gadījumos attiecībā uz iesaisti noziedzīgos nodarījumos kriminālprocesa vietā izvēlēties alternatīvus tiesību aizsardzības līdzekļus. Tie ietver, pirmkārt, lietas nodošanu izlīguma procedūrai un nosacītu kriminālprocesa apturēšanu, ja aizdomās turētais vēlas ievērot prokurora norādījumus un veikt konkrētas prokurora noteiktas darbības. Ja izlīgums vai kriminālprocesa nosacīta apturēšana ir veiksmīga, valsts prokurors var izbeigt krimināllietu, tas ir, lieta netiek nodota tiesai. Valsts prokurors var arī ierosināt tiesai pieņemt soda rīkojumu, ar ko apsūdzētajam piespriež konkrētu ierosinātu sodu vai pasākumu bez tiesas sēdes.

Turklāt Augstākā valsts prokuratūra veic arī citus pienākumus, kas neietilpst krimināltiesību materiāltiesisko normu piemērošanas jomā. Vienā no trim Augstākās valsts prokuratūras departamentiem, proti, civillietu un administratīvo lietu departamentā, valsts prokurori var celt prasību par tiesiskuma aizsardzību (zahteva za varstvo zakonitosti) pret apelācijas tiesas nolēmumiem strīdus, bezstrīdus un cita veida civilprocesa ietvaros. Šāda ārkārtēja tiesiskās aizsardzības līdzekļa izmantošanas priekšnoteikums ir sabiedrības interešu aizsardzība, ko var nodrošināt tikai Augstākā valsts prokuratūra. Tiesvedības puses tādējādi pašas nevar iesniegt prasību par tiesiskuma aizsardzību.

Tiesneši

Organizācija

Tiesneši un tiesu piesēdētāji

Tiesnešu (sodniki) statuss ir noteikts Slovēnijas Republikas Konstitūcijas 125.-134. pantā un Likumā par tiesu amatpersonām (Zakon o sodniški službi). Tiesneši ir amatpersonas, ko, pamatojoties uz Tiesu padomes (Sodni svet) priekšlikumu, amatā ievēl Nacionālā asambleja (Državni zbor). Tienešus amatā ieceļ uz neierobežotu laiku, un amatam piemērotie vecuma ierobežojumi un ievēlēšanas nosacījumi ir paredzēti normatīvajos aktos.

Lai personu varētu iecelt tiesneša amatā, tai ir jāizpilda šādas vispārīgās prasības:

  1. personai ir jābūt Slovēnijas pilsonībai un jāpārvalda slovēņu valoda,
  2. personai ir jābūt tiesībspējīgai un rīcībspējīgai un labā veselības stāvoklī,
  3. he personai ir jābūt vismaz 30 gadus vecai,
  4. personai ir jābūt jurista profesionālajai kvalifikācijai, ko apstiprina Slovēnijā iegūts universitātes diploms tiesībzinātnēs, vai profesionālajam tiesību bakalaura grādam (UN) un tiesību maģistra grādam, vai līdzvērtīgai jurista kvalifikācijai, kas iegūta ārvalstīs un ko apliecina ārvalsts kvalifikācijas apliecinājums, kam pievienots atzinums par kvalifikāciju vai lēmums, ar kuru kvalifikācija atzīta nodarbinātības izpratnē, vai nostrifikācijas apliecinājums (odločba o nostrifikaciji),
  5. personai ir sekmīgi jānokārto valsts eksāmens tiesībzinātnēs,
  6. persona nedrīkst būt tiesāta par noziedzīga nozieguma izdarīšanu,
  7. pret personu nedrīkst būt izvirzīta galīga apsūdzība, vai, pamatojoties uz apsūdzību, pret personu nedrīkst noritēt kriminālprocess saistībā ar noziedzīgu nodarījumu, kurā apsūdzība izvirzīta ex officio.

Pēc amata pilnvaru termiņa beigām tiesneši, kas pieņēmuši nolēmumus vai darbojušies kā tiesneši izmeklēšanas vai tiesas procesos, kuros ar spriedumu tika pārkāptas cilvēktiesības un pamatbrīvības, vairs neatbilst nosacījumiem iecelšanai par tiesnesi.

Tiesnešiem ir valsts amatpersonu statuss un savu pienākumu veikšanā jāievēro Konstitūcija un normatīvie akti. Tiesneša amatu nevar savienot ar amatu citās valsts iestādēs, pašvaldību iestādēs un politisko partiju struktūrās un citiem amatiem un darbību, kā paredzēts normatīvajos aktos. Juridisko jomu, kurā tiesnesis veic pamatdarbību, nosaka pēc attiecīgās tiesas iekšējās darba organizācijas, kurā dažādu veidu lietu iztiesāšanai izveido dažādas nodaļas, uz kurām tiesneši tiek norīkoti atbilstoši tiesas gada darba programmai. Tiesu padome lemj par tiesnešu paaugstināšanu amatā un tiesnešu amata pakāpes paaugstināšanu. Tiesu padome arī sniedz priekšlikumus Nacionālajai Asamblejai par tiesneša atcelšanu no amata, ja savu pienākumu izpildē tiesnesis pārkāpj Konstitūciju, pieļauj smagus normatīvo aktu pārkāpumus vai izdara tīšu noziedzīgu nodarījumu, ļaunprātīgi izmantojot dienesta pilnvaras. Tiesnešu paaugstināšana amatā Slovēnijā notiek atbilstoši tiesu darba organizācijai. Tiesneši var strādāt kā vietējās tiesas tiesneši (okrajni sodniki), rajona tiesas tiesneši (okrožni sodniki), augstās tiesas tiesneši (višji sodniki) vai augstākās tiesas tiesneši (vrhovni sodniki).

Tiesneši pieder Slovēnijas Tiesnešu biedrībai, kas ietilpst Tiesnešu starptautiskajā asociācijā. Dalība biedrībā ir brīvprātīga.

Tiesas sastāvā var būt gan profesionāli tiesneši (poklicni sodniki), gan tiesas piesēdētāji (sodniki porotniki). Ja saskaņā ar likumu spriedums jāpieņem tiesas sastāvam, sastāvā ir profesionāls tiesnesis kā tiesas priekšsēdētājs un divi tiesas piesēdētāji kā tiesas sastāva dalībnieki, ja likumā nav noteikts citādi. Ja saskaņā ar likumu spriedums jāpieņem tiesas sastāvam, kurā ir pieci dalībnieki, tiesas sastāvā ir profesionālis tiesnesis kā tiesas priekšsēdētājs, vēl viens profesionāls tiesnesis un trīs tiesas piesēdētāji kā tiesas sastāva dalībnieki, ja likumā nav noteikts citādi. Jebkurš Slovēnijas Republikas pilsonis, kas ir vismaz 30 gadus vecs, kas ar galīgu spriedumu nav notiesāts par noziedzīgu nodarījumu, par kuru apsūdzība izvirzīta ex officio, un kuram ir atbilstošs stāvoklis un vispārēji laba veselība juridiska amata ieņemšanai un kurš pārzina slovēņu valodu. Tiesas piesēdētāja pilnvaru termiņš ir pieci gadi, un viņus var iecelt atkārtoti. Augstās tiesas priekšsēdētājs ieceļ un atbrīvo to rajona tiesu, kas ietilpst attiecīgās augstās tiesas jurisdikcijā, tiesas piesēdētājus.

Tiesu padome

Saite atveras jaunā logāTiesu padome (Sodni svet) ir centrālā iestāde, kas atbildīga par profesijas regulējumu.

Tiesu padome sastāv no 11 locekļiem.

Piecus locekļus ievēl Nacionālā asambleja, pamatojoties uz Slovēnijas Republikas prezidenta priekšlikumu, no universitātes tiesību zinātņu profesoru, advokātu un juristu vidus, un sešus locekļus ievēl no personu loka, ko ierosinājuši tiesneši, kas strādā juridiskā amatā uz pilnu slodzi. Padomes locekļi no sava vidus izvēlas priekšsēdētāju.

Tiesu padomes pilnvaras ir šādas:

  • ierosināt Nacionālajai Asamblejai kandidātus tiesneša amatam,
  • ierosināt Nacionālajai Asamblejai atcelt tiesnesi no amata,
  • iecelt amatā vai atcelt no amata tiesas priekšsēdētājus, izņemot Slovēnijas Republikas Augstākās tiesas priekšsēdētāju,
  • lemt par paaugstinājumiem augstākā tiesas funkcijā un par ātrāku paaugstināšanu amata pakāpē, lemt par iecelšanu vecākā tiesneša (svetnik) amatā vai augstākā tiesas amatā un par ārkārtas paaugstināšanu augstākā tiesas funkcijā;
  • izskatīt pārsūdzības par lēmumiem iecelt tiesas amatā vai pārcelt uz citu amatu, funkciju vai vecākā tiesneša amatu un sūdzības par lēmumiem, ar ko piešķir konkrētu amata pakāpi;
  • izlemt jautājumus par valsts amatu nesavienojamību, jo tas ietekmē tiesu iekārtu,
  • sniegt atzinumu par ierosināto tiesu budžetu un  sniegt Nacionālajai Asamblejai atzinumu par likumiem, kas regulē tiesnešu un tiesu personāla statusu, tiesības un pienākumus;
  • pieņemt tiesu personāla rīcības kodeksu;
  • pieņemt kritērijus kandidātu atlasei iecelšanai tiesu amatos, pamatojoties uz par tieslietām atbildīgā ministra atzinumu, un kritērijus attiecībā uz tiesneša darbības kvalitāti, lai novērtētu atbilstību amatam;
  • apstiprināt politiku attiecībā uz korupcijas risku un darbību konstatēšanu tiesās un uzraudzīt tās īstenošanu;
  • iecelt Ētikas un integritātes komitejas locekļus (Komisija za etiko in integriteto);
  • izskatīt un lemt par sūdzības pamatotību, ko iesniedzis tiesnesis, kurš uzskata, ka ir pārkāptas viņa vai viņas juridiskās tiesības, neatkarīgā nostāja vai tiesu varas neatkarība;
  • izskatīt citus jautājumus, ja tā paredzēts likumā.

Ja vien likumā nav noteikts citādi, ir nepieciešams Tiesu padomes locekļu divu trešdaļu vairākuma balsojums, lai lemtu par šādiem jautājumiem:

  • tiesnešu vēlēšanas;
  • tiesnešu iecelšana amatā, paaugstināšana un algas pakāpes noteikšana;
  • pārsūdzības par lēmumiem pārcelt vai iecelt tiesas amatā, tiesas funkcijā vai vecākā tiesneša amatā;
  • pārsūdzības par pakāpes noteikšanas lēmumu;
  • tiesnešu atcelšana no amata;
  • kritēriji tiesu amatpersonu kandidātu atlasei un tiesnešu darba kvalitātes kritēriji, kā arī tiesu darba kvalitātes kritēriji;
  • Tiesu padomes darba reglaments.

Advokāti

Slovēnijas Republikas Konstitūcijas 137. pantā ir noteikts, ka advokatūra (odvetništvo) ir patstāvīga neatkarīga profesija tiesu sistēmas ietvaros, kuras darbību regulē normatīvie akti. Likumā par advokātiem (Zakon o odvetništvu) paredzēts, ka savu pienākumu izpildē advokāti (odvetniki) sniedz juridiskās konsultācijas, pārstāv un aizstāv puses tiesās un citās valsts iestādēs, sagatavo dokumentus un pārstāv puses to tiesiskajās attiecībās. Ja vien normatīvajos aktos nav paredzēts citādi, tiesības pusi pārstāvēt tiesā par maksu ir tikai advokātam.

Par advokātu var kļūt personas, kuras atbilst šādām prasībām:

  1. personai ir jābūt Slovēnijas pilsonībai;
  2. personai ir jābūt rīcībspējīgai;
  3. personai ir jābūt turpmāk norādītajai profesionālajai kvalifikācijai, kas iegūta Slovēnijas Republikā, vai līdzvērtīgai profesionālajai kvalifikācijai, kas ir iegūta ārvalstīs un ir atzīta saskaņā ar Izglītības atzīšanas un novērtēšanas likumu:
    • jurista profesionālajai kvalifikācija, ko apliecina universitātes diploms;
    • bakalaura grāds un maģistra grāds tiesībzinātnēs;
    • profesionālā kvalifikācija ar maģistra grādu tiesībzinātnēs, kas iegūts Boloņas otrā cikla maģistratūras programmā,
  4. personai ir sekmīgi jānokārto valsts eksāmens tiesībzinātnēs,
  5. personai pēc universitātes grāda saņemšanas tiesībzinātnēs ir jāiegūst četru gadu pieredze jurista darbā, un viens no šiem gadiem pēc valsts eksāmena tiesībzinātnēs sekmīgas nokārtošanas ir jāpavada darba tiesiskajās attiecībās pie jurista, juridiskā birojā, tiesā, valsts prokuratūrā, Valsts pārstāvības birojā vai notāru birojā, pamatojoties uz pilna laika darba līgumu.
  6. personai ir jāpārvalda slovēņu valoda,
  7. personai ir jābūt pietiekami uzticamai, lai praktizētu kā advokāts,
  8. personas rīcībā ir jābūt advokāta praksei nepieciešamajam aprīkojumam un telpām,
  9. personai ir sekmīgi jānokārto Slovēnijas Advokātu kolēģijas (Odvetniška zbornica Slovenije) zināšanu pārbaudījums par advokatūras tiesisko regulējumu, advokāta amata atlīdzības oficiālajām likmēm un Advokātu darbības kodeksu.

Likums par advokātiem nosaka, ka savu pienākumu pildīšanas laikā advokāts:

  • sniedz juridiskas konsultācijas,
  • pārstāv un aizstāv puses tiesās un citās valsts iestādēs,
  • sastāda dokumentus un
  • pārstāv puses to juridiskajās attiecībās.

Tikai advokāts var pārstāvēt pusi tiesā un saņemt par to samaksu; atsevišķos gadījumos advokāta vietu var ieņemt advokāta palīgs.

Tikai advokāts drīkst pārstāvēt apsūdzēto kriminālprocesā.

Civillietās pusi vietējā tiesā var pārstāvēt jebkura persona, kas ir pilnībā rīcībspējīga, taču tikai advokātu vai citu personu, kas ir nokārtojusi valsts eksāmenu advokātiem, var pilnvarot pārstāvēt rajona tiesā, augstajā tiesā vai augstākajā tiesā. Taču lietās par ārkārtas tiesiskās aizsardzības līdzekļiem pusi var pārstāvēt tikai advokāts (izņemot lietas, kurās puse vai tas likumiskas pārstāvis paši ir nokārtojuši valsts eksāmenu advokātiem).

Advokāta pārstāvība ir obligāta arī visās lietās, ko tiesa izskata saskaņā ar Garīgās veselības likumu (Zakon o duševnem zdravju).

Ārvalstu advokāts, kuram ir tiesības praktizēt savā izcelsmes valstī, var uzsākt praksi Slovēnijas Republikā, ievērojot Likuma par advokātiem paredzētos nosacījumus:

  • sniegt konkrētus advokāta pakalpojumus, kas ir saistīti ar advokāta praksi;
  • praktizēt kā advokāts ar savas izcelsmes valsts profesionālo nosaukumu;
  • praktizēt kā advokāts ar nosaukumu „advokāts” (odvetnik).

Advokāta izcelsmes valsts ir tā, kurā advokātam ir tiesības praktizēt kā advokātam ar profesionālo nosaukumu, kas iegūts saskaņā ar attiecīgās valsts normatīvajiem aktiem.

Saskaņā ar Likumu par advokātiem „advokātam no citas valsts, kura ir Eiropas Savienības dalībvalsts,” ir tiesības praktizēt kā advokātam jebkurā Eiropas Savienības dalībvalstī ar profesionālo nosaukumu, kas iegūts saskaņā ar attiecīgās valsts normatīvajiem aktiem. Ja advokāti no citām valstīm, kuras ir Eiropas Savienības dalībvalstis, izpilda normatīvajos aktos paredzētās prasības un sekmīgi nokārto zināšanu pārbaudījumu par Slovēnijas Republikas valsts tiesībām, tos iekļauj reģistrā ārvalstu advokātiem, kuriem ir tiesības Slovēnijas Republikā praktizēt ar profesionālo nosaukumu „advokāts” ar visām praktizējoša advokāta tiesībām un pienākumiem. Sīkāka informācija par zināšanu pārbaudījumu un tā kārtību ir noteiktas Dekrētā par ārvalstu advokātu pārbaudījumiem (Uredba o preizkusnem izpitu za odvetnike iz drugih držav).

Advokāti drīkst reklamēt savus pakalpojumus saskaņā ar noteiktiem nosacījumiem, jo Likumā ir noteiktas atļautās reklāmas formas. Advokāti var praktizēt individuāli vai juridiskajā birojā. Advokātus apvienojošā organizācija ir Slovēnijas Advokātu kolēģija (Odvetniška zbornica Slovenije), kurai ir savi noteikumi un statūti. Tiesības sākt advokāta praksi tiek piešķirtas līdz ar reģistrāciju Slovēnijas Advokātu kolēģijas uzturētajā advokātu reģistrā. Advokāti, kuri iegūst noteikta līmeņa specializēto profesionālo izglītību, atbilstoši īpašiem nosacījumiem var lūgt Slovēnijas Advokātu kolēģijai viņiem piešķirt specializētu advokātu statusu. Maksu par advokātu pakalpojumiem veic saskaņā ar advokātu honorāru oficiālo likmi, ko ar tieslietu ministra apstiprinājumu publicē Advokātu kolēģija.

Juridiskās datu bāzes

Saite atveras jaunā logāAdvokātu profesiju reglamentējošie pamatnoteikumi angļu valodā ir pieejami Advokātu kolēģijas tīmekļa vietnē.

Advokātu kolēģija nodrošina Saite atveras jaunā logāmeklēšanas rīku (slovēņu un angļu valodā), lai sameklētu advokātus pēc:

  • vārda, uzvārda,
  • reģiona,
  • svešvalodu zināšanām un
  • darba jomas.

Notāri

Organizācija

Slovēnijas Republikas Konstitūcijas 137. pantā ir noteikts, ka notāri (notarji) ir valsts amatpersonas, kuru darbību regulē normatīvie akti. Likumā par notariātu (Zakon o notariatu) ir paredzēts, ka notāri kā amatpersonas ar publisku uzticamību saskaņā ar šī likuma noteikumiem sagatavo publiskus dokumentus par juridiskiem darījumiem un testamentus, apliecina faktus, no kuriem izriet tiesības, izsniegšanai trešām personām vai valsts iestādēm pieņem glabāšanā dokumentus, naudas līdzekļus un vērtspapīru un pēc tiesas pieprasījuma veic pienākumus, ko tiem var deleģēt saskaņā ar normatīvajiem aktiem.

Lai personu varētu iecelt notāra amatā, tai ir jāizpilda šādas prasības:

  1. personai ir jābūt Slovēnijas pilsonībai, citas Eiropas Savienības vai Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalsts pilsonībai, Šveices Konfederācijas pilsonībai vai Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas dalībvalsts pilsonībai,
  2. personai ir jābūt rīcībspējīgai un labā veselības stāvoklī,
  3. personai ir jābūt jurista profesionālajai kvalifikācijai, ko apstiprina Slovēnijā izsniegts universitātes diploms, vai tiesībzinātņu bakalaura un maģistra kvalifikācijai, vai arī līdzvērtīgai jurista kvalifikācijai, kas iegūta ārvalstīs un ko apstiprina ārvalstīs izsniegts kvalifikācijas apliecinājums, kam pievienots atzinums par kvalifikāciju, vai arī lēmums par kvalifikācijas atzīšanu nodarbinātības nolūkā vai nostrifikācijas apliecinājums,
  4. personai ir sekmīgi jānokārto valsts eksāmens tiesībzinātnēs,
  5. personai ir jāiegūst piecu gadu pieredze juridiskā darbā, vismaz vienu no šiem gadiem nostrādājot pie notāra un vienu – tiesā, pie advokāta vai valsts juridiskā pārstāvja;
  6. personai ir jābūt atzītai par uzticamu, lai praktizētu kā notārs,
  7. personai ir jāpārvalda slovēņu valoda;
  8. personas rīcībā ir jābūt notāra praksei nepieciešamajam aprīkojumam un telpām;
  9. personai ir jābūt jaunākai par 64 gadiem.

Neskatoties uz iepriekšējās rindkopas 1. punktu, notāra amatā var iecelt arī personas, kam nav Eiropas Savienības vai Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalsts pilsonības, Šveices Konfederācijas pilsonības vai Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas dalībvalsts pilsonības, ievērojot juridisku un faktisku savstarpību.

Notāra amatu nevar savienot ar advokāta darbību vai jebkādu algotu amatu vai pienākumiem.

Notārs nedrīkst veikt darbības, kuras nav savietojamas ar notāra pienākumu veikšanai nepieciešamo personas cienījamo stāvokli un godīgumu vai kuras var graut uzticēšanos notāra objektivitātei vai notāra sagatavoto dokumentu ticamībai.

Notārus vakantās amata vietās ieceļ tieslietu ministrs. Pirms notāra iecelšanas amatā Slovēnijas Notāru padome (Notarska zbornica Slovenije) ministram sniedz atzinumu par ierosinātajiem amata kandidātiem. Notāru skaits ir ierobežots, un to nosaka pēc Tieslietu ministrijas izstrādātajiem kritērijiem. Ja notārs ir pieļāvis kādu normatīvajos aktos paredzētu pārkāpumu, notāru no amata atceļ tieslietu ministrs. Notāru profesionālā organizācija ir Notāru padome.

Saskaņā ar likumu notāriem jābūt arī Saite atveras jaunā logāSlovēnijas Notāru padomes biedriem.

Loma un pienākumi

Notāri sniedz sabiedriskus pakalpojumus un, galvenokārt, sagatavo publiskus un privātus dokumentus, kas ir ļoti svarīgi, lai juridiskiem darījumiem nodrošinātu pienācīgu aizsardzības līmeni.

Parasti notāri izsniedz šādus publiskos dokumentus: notariālus apliecinājumus un notāra protokolus. Lai gan notārs var sagatavot jebkāda veida rakstisku līgumu starp pusēm, noteikta veida līgumi un noteikumi valsts uzņēmumiem ar ierobežotu atbildību un privātiem uzņēmumiem ar ierobežotu atbildību saskaņā ar Slovēnijas normatīvajiem aktiem ir spēkā tikai tad, ja izdoti kopā ar notariālu apliecinājumu. Notārs var arī apstiprināt testamentu. Dažreiz notāram jāapliecina dokumentu kopiju un parakstu autentiskums, lai nodrošinātu minēto dokumentu spēkā esamību tiesā. Notārs pieņem glabāšanā dokumentus un vērtspapīrus.

Juridiskās datu bāzes

Notāru padomes tīmekļa vietnē var piekļūt Slovēnijas Saite atveras jaunā logānotāru sarakstam, kurā ietverta kontaktinformācija un pamata meklēšanas rīki.

Notāru padomes pārraudzībā ir trīs reģistri, kuriem var piekļūt no Notāru padomes tīmekļa vietnes:

Citas juridiskās profesijas

Tiesneša palīgs (Sodniški pomočnik)(372 Kb)

Valsts juridiskie pārstāvji

Valsts juridisko pārstāvju (državni pravobranilci) loma ir noteikta Likumā par valsts juridisko pārstāvību (Zakon o državnem pravobranilstvu). Valsts Juridiskās pārstāvības birojs (Saite atveras jaunā logāDržavno pravobranilstvo) pārstāv tiesā valsti, tās struktūras un pārvaldes organizācijas, kuras ir juridiskas personas, un veic citus normatīvajos aktos paredzētus uzdevumus. Valsts juridiskās pārstāvības birojā darbojas Augstākais valsts juridiskais pārstāvis (generalni državni pravobranilec), valsts juridiskie pārstāvji un to palīgi (pomočniki državnega pravobranilca). Valsts juridiskos pārstāvjus un to palīgus amatā ieceļ Slovēnijas valdība, pamatojoties uz Tieslietu ministrijas priekšlikumu, kas apspriests ar Augstāko valsts juridisko pārstāvi. Amata pilnvaru laiks ir astoņi gadi, un to var pagarināt. Iecelšanai valsts juridiskā pārstāvja amatā ir izvirzītas tādas pašas prasības kā tiesneša amatam, bet paredzētas papildu prasības attiecībā uz darba pieredzi. Valsts juridiskie pārstāvji veic savus pienākumus saskaņā ar Konstitūciju un normatīvajiem aktiem. Tie pārstāv valsti ex officio. Valsts juridisko pārstāvju un to palīgu pamatalga ir piesaistīta amata pakāpei, kurā šīs personas ir ieceltas. Valsts juridiskā pārstāvja amatam mutatis mutandis piemēro tos pašus noteikumus par amatu nesavienojamību kā tiesneša amatam. Valsts juridiskais pārstāvis turklāt pārstāv Slovēnijas Republiku Eiropas Savienības tiesā un Eiropas Cilvēktiesību tiesā.

Saites

Saite atveras jaunā logāInformācija par juridiskajām profesijām Slovēnijas Republikas Augstākā valsts prokurora tīmekļa vietnē

Saite atveras jaunā logāInformācija par juridiskajām profesijām Tiesu padomes tīmekļa vietnē

Saite atveras jaunā logāInformācija par juridiskajām profesijām Slovēnijas Tiesu varas tīmekļa vietnē

Saite atveras jaunā logāInformācija par juridiskajām profesijām Slovēnijas Advokātu kolēģijas tīmekļa vietnē

Saite atveras jaunā logāInformācija par juridiskajām profesijām Slovēnijas Notāru padomes tīmekļa vietnē

Saite atveras jaunā logāInformācija par juridiskajām profesijām Valsts juridiskās pārstāvības biroja tīmekļa vietnē


Šīs lapas dažādās valodu versijas uztur attiecīgās dalībvalstis. Tulkojumu veic Eiropas Komisijas dienestā. Varbūtējās izmaiņas, ko oriģinālā ieviesušas kompetentās valsts iestādes, iespējams, nav atspoguļotas tulkojumos. Eiropas Komisija neuzņemas nekādas saistības un atbildību par datiem, ko satur šis dokuments, vai informāciju un datiem, uz kuriem šajā dokumentā ir atsauces. Lūdzam skatīt juridisko paziņojumu, lai iepazītos ar autortiesību noteikumiem, ko piemēro dalībvalstī, kas ir atbildīga par šo lapu.

Lapa atjaunināta: 17/02/2017