Kruimelpad

menu starting dummy link

Page navigation

menu ending dummy link

Starpniecība dalībvalstīs - Vācija

De tekst op deze pagina is een automatische vertaling. De kwaliteit wordt niet gegarandeerd.

De kwaliteit van deze vertaling werd beoordeeld als: onbetrouwbaar

Vindt u deze vertaling nuttig?

Tā vietā, lai vērstos tiesā, kāpēc strīda izšķiršanai neizmantot mediāciju? Tas ir alternatīvs strīdu izšķiršanas (ASI) process, kurā mediators strīdā iesaistītajām pusēm palīdz panākt vienošanos. Vācijā par mediācijas priekšrocībām ir informētas gan valsts institūcijas, gan juridisko profesiju pārstāvji.


Kur jāvēršas?

Ir daudzas organizācijas, kas sniedz starpniecības pakalpojumus. Turpmāk uzskaitītās organizācijas ir pašas lielākās (nepilnīgs uzskaitījums):

Šīs apvienības palīdz pusēm, kuras vēlas izmantot mediatoru, atrast piemērotu mediatoru.

Kādās jomās mediācija ir pieļaujama un/vai īpaši izplatīta?

Vispārīgi sakot, mediācija ir pieļaujama, ja likumā nav noteikts, ka attiecīgais strīds vai jautājums obligāti risināms tiesā. Visbiežāk mediācija tiek izmantota ģimenes un mantojuma lietās, kā arī komerctiesību jomā.

Vai ir jāievēro īpaši noteikumi?

Vācijā 2012. gada 26. jūlijā stājās spēkā Mediācijas likums (1. pants 2012. gada 21. jūlija Mediācijas un citu ārpustiesas strīdu izšķiršanas procesu veicināšanas likumā, BGBl. I S. 1577 (Gesetz zur Förderung der Mediation und anderer Verfahren der außergerichtlichen Konfliktbeilegung)). Ar to Vācijā pirmo reizi mediācija tiek regulēta likuma līmenī. Ar šo likumu tiek īstenota Eiropas Mediācijas direktīva (Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 21. maija Direktīva 2008/52/EK par konkrētiem mediācijas aspektiem civillietās un komerclietās, OV L 136, 24.5.2008., 3. lpp.). Mediācijas likuma regulējums ir plašāks nekā direktīvā paredzētais. Direktīva attiecas tikai uz pārrobežu strīdiem civillietās un komerclietās. Tomēr Mediācijas likums attiecas uz visu mediāciju, ko veic Vācijā, neatkarīgi no strīda rakstura un pušu dzīvesvietas.

Vācijas Mediācijas likums nosaka tikai pamatprincipus. Mediatoriem un pusēm vajadzētu būt plašai rīcības brīvībai, veicot mediāciju. Likumā vispirms tiek definēti jēdzieni “mediācija” un “mediators”, lai nošķirtu mediāciju no citām strīdu izšķiršanas metodēm. Saskaņā ar likumu mediācija ir strukturēts process, kurā puses ar mediatora vai vairāku mediatoru palīdzību brīvprātīgi un patstāvīgi cenšas atrisināt strīdu vienošanās ceļā. Mediatori ir neatkarīgas un objektīvas personas, kuras vada mediāciju starp pusēm, bez pilnvarām pieņemt lēmumus. Tika nolemts neieviest detalizētus procesuālus noteikumus mediācijas veikšanai. Taču, lai garantētu mediatoru neatkarību un objektivitāti, tika noteikti dažādi informācijas atklāšanas pienākumi un darbības ierobežošanas noteikumi. Likumā ir noteikts arī informācijas neizpaušanas pienākums mediatoriem un viņu palīgiem.

Ar likumu atsevišķajos procesuālajos likumos (piemēram, Civilprocesa likumā) ir ieviesti stimuli brīvprātīgas strīdu izšķiršanas veicināšanai. Piemēram, turpmāk pusēm pirms prasības pieteikuma iesniegšanas civiltiesā būs jāsniedz informācija par to, vai viņas ir mēģinājušas izšķirt strīdu, izmantojot mediāciju, un vai, viņuprāt, pastāv šķēršļi šāda procesa veikšanai. Turklāt tiesa var ierosināt pusēm izmantot mediāciju vai citu ārpustiesas strīdu izšķiršanas procesu un, ja puses tam piekrīt, apturēt tiesas procesu. Pašlaik nav paredzēts, ka mediācijas izmaksas pusēm varētu palīdzēt segt valsts. Saskaņā ar Civilprocesa kodeksa 278. panta 5. punktu tiesa var nodot puses samierināšanas procesā un jebkurā turpmākā samierināšanas procesā šim nolūkam izraudzītam tiesnesim (kvalificētājam), kuram nav pilnvaru pieņemt lēmumu. Kravas ekspeditors var izmantot visas strīdu izšķiršanas metodes, tostarp starpniecību.

Savā 2017. gada 20. jūlija ziņojumā federālā valdība izpildīja savu juridisko pienākumu ziņot Bundestāgam piecus gadus pēc likuma par likuma ietekmi stāšanās spēkā. Ziņojums ir pieejams šeit. Saite atveras jaunā logāhttps://www.bmjv.de/SharedDocs/Downloads/DE/Service/StudienUntersuchungenFachbuecher/Evaluationsbericht_Mediationsgesetz.pdf?__blob=publicationFile&v=1 Tas liecina, ka Vācijā mediācija vēl netiek izmantota kā alternatīvs instruments konfliktu risināšanai, ciktāl tas būtu vēlams. Ziņojumā nav paredzētas nekādas tūlītējas likumdošanas darbības. Tomēr, pamatojoties uz ziņojumā konstatētajiem faktiem, federālā valdība izpētīs, kā varētu labāk sasniegt Mediācijas likumā izvirzīto mediācijas veicināšanas mērķi.

Informācija un apmācība

Vispārīgu informāciju var iegūt Federālās Tieslietu un patērētāju aizsardzības ministrijas tīmekļa vietnē. Saite atveras jaunā logāhttps://www.bmjv.de

Īpašs mediatora profesionālais profils nav paredzēts. Nav paredzēti arī ierobežojumi mediatora profesijas veikšanai. Mediatoram ir patstāvīgi, izmantojot atbilstīgu apmācību un tālākizglītību, jānodrošina, ka viņam ir pienācīgas prasmes un pieredze, lai varētu pusēm profesionāli sniegt mediācijas pakalpojumus. Likumā ir noteikts, kādas prasmes, kompetences un metodes būtu jāsniedz piemērotai apmācībai. Katra persona, kura atbilst šiem kritērijiem, drīkst strādāt par mediatoru. Nav noteiktas prasības attiecībā uz minimālo vecumu vai nepieciešamā pamatizglītība, ko apliecinātu augstskolas diploms.

Federālā Tieslietu un patērētāju aizsardzības ministrija ir izmantojusi savas pilnvaras izdot likumā paredzētu rīkojumu, pieņemot noteikumus par sertificētu mediatoru apmācību un kvalifikācijas celšanu, paredzot detalizētākus noteikumus par sertificēta mediatora apmācību un sertificēta mediatora apmācību, kā arī apmācības un apmācības iestāžu prasībām.

Formāls process nav paredzēts.

Mediatora apmācību piedāvā biedrības, apvienības, universitātes, uzņēmumi un fiziskas personas.

Cik maksā mediācija?

Par mediāciju ir jāmaksā. Par maksājumu vienojas privātais mediators un iesaistītās puses.

Nav noteikumu attiecībā uz samaksu par mediāciju vai šādas statistikas. Visticamāk maksa par stundu būs robežās no EUR 80 līdz EUR 250.

Vai mediācijas rezultātā panāktās vienošanās ir izpildāmas?

Principā mediācijas izlīgumi var tikt pasludināti par izpildāmiem ar advokāta (kā salīdzinājums ar advokātu) vai notāra palīdzību (kā notariāls akts, Civilprocesa kodeksa 796.a-796.c pants, 794. panta 1. punkta 5. apakšpunkts).

Saites

Saite atveras jaunā logāBundes-Arbeitsgemeinschaft für Familien-Mediation e.V.

Saite atveras jaunā logāBundesverband Mediation e.V.

Saite atveras jaunā logāBundesverband Mediation in Wirtschaft und Arbeitswelt e.V.

Saite atveras jaunā logāCentrale für Mediation GmbH & Co.KG

Saite atveras jaunā logāVācijas Advokātu asociācija


Šis ir satura mašīntulkojums. Šīs lapas īpašnieks neuzņemas pilnīgi nekādu atbildību par šī mašīntulkojuma kvalitāti.

Lapa atjaunināta: 20/03/2020